Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās

UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.325

Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 29.§)

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 11.punktu un Ķīmisko vielu likuma 16.pantu
(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā maisījumiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

2. Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai:

2.1. kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), 1. pielikumā noteiktajiem kritērijiem vielu klasificēšanai kādā no fizikālās vai veselības bīstamības klasēm neatkarīgi no tā, vai šī ķīmiskā viela ir klasificēta saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;

2.2. kas atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā un savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību;

2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā (1. pielikums);

2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) - nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliem nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī (3.pielikums).

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

3. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) nosaka, ņemot vērā vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskumu, epidemioloģiskos pētījumus neinfekciju slimību jomā un tehnoloģiskā procesa nosacījumus, kā arī izvērtējot datus par ķīmiskajām vielām ar līdzīgu struktūru. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) izmanto darba vides ķīmiskā riska izvērtēšanai (ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā salīdzina ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER)).

4. Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) definē kā vidējo aritmētisko vērtību astoņu stundu darba dienai (vidējā maiņas koncentrācija) vai kā vērtību īsam laikposmam (līdz 15 min., fibrogēnām vielām - līdz 30 min). Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) mēra 20 ^oC temperatūrā 101,3 kPa spiedienā un izsaka miligramos uz kubikmetru (mg/m³), bet gāzu un tvaiku koncentrāciju var izteikt arī no temperatūras un spiediena neatkarīgās mērvienībās - ppm (ml/m³), kas ir tilpuma miljonā daļa.

5. Labklājības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

7. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

8. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu likumā tām noteiktajai kompetencei.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

II. Riska noteikšana un novērtēšana

9. Ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

10. Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, darba devējs pēc šo noteikumu 8. punktā minēto kontroles institūciju pieprasījuma mērījumu veikšanā iesaista laboratoriju, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā, kura veic laboratoriju atbilstības novērtēšanu.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.163 redakcijā)

11. Darba devējs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros ķīmiskās vielas un maisījumi rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un novērtē to risku, ņemot vērā:

11.1. ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas informāciju, kas saņemta no piegādātāja vai importētāja;

11.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;

11.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;

11.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un maisījumu bīstamību;

11.5. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā;

11.6. ķīmisko vielu un maisījumu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER);

11.7. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā un telpā (tai skaitā blakus darba vietās), kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un maisījumu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un avārijas situācijās;

11.8. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrāciju darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu stundu vai īslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veidu un ilgumu;

11.9. ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu darba vietā;

11.10. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu darbā un to fizikāli ķīmiskām īpašībām:

11.10.1. ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot tur noteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;

11.10.2. ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi;

11.11. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

12. Risku novērtē regulāri, reizi gadā, kā arī gadījumos, ja:

12.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);

12.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);

12.3. darba vides pārbaužu rezultāti norāda iespējamu ķīmisko vielu iedarbības risku uz nodarbinātajiem, mērījumos noteikts, ka pārsniegta ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;

12.4. radusies avārijas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdi;

12.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;

12.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai maisījuma kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu noplūdes iespējamību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

13. Šo noteikumu 12.punktā minētajos gadījumos pirms nodarbinātā norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.

14. Riska novērtēšanā ņem vērā arī iekārtu apkopi un citas darbības, kuru laikā var tikt apdraudēta nodarbināto drošība un veselība un uz nodarbinātajiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumi.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

15. Darba devējs nodrošina, lai darba vides gaisā regulāri tiktu noteikta ķīmisko vielu koncentrācija un salīdzināta ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER), un atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai. Ķīmisko vielu ekspozīciju darba vides gaisā darba devējs nosaka un izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai metodikai.

16. Ja ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanā ir ievēroti piemērojamie standarti, uzskata, ka šajos noteikumos noteiktās prasības ieelpojamo ķīmisko vielu un maisījumu ekspozīcijas novērtēšanai darba vietā ir ievērotas.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

17. Ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumu periodiskumu nosaka atbilstoši ķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksam, ko iegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju (aroda ekspozīcijas koncentrāciju) darba vides gaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER):

C
EI = ———, kur
AER

EI - ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss;

C - ķīmiskās vielas koncentrācija (aroda ekspozīcijas koncentrācija) darba vides gaisā.

18. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1 (EI > 1), ekspozīcija darba vides gaisā ir lielāka par aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER). Tas rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai, un darba devējam nekavējoties jāveic pasākumi riska novēršanai. Pēc minēto pasākumu īstenošanas darba devējs veic atkārtotus ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumus, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti un riska samazināšanu līdz pieļaujamam līmenim.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

19. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir vienāds ar 0,1 vai mazāks (EI ≤ 0,1), ķīmiskās vielas ekspozīcija darba vides gaisā ir vienāda ar 1/10 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) vai zemāka. Ja iespējams pierādīt, ka šie līmeņi darba vides apstākļus raksturo ilgtermiņā, periodiskos mērījumus var neveikt.

20. Laikposmu nākamajam periodiskajam mērījumam nosaka atbilstoši iepriekšējos mērījumos iegūtajam rezultātam. Maksimālais laikposms līdz nākamajam periodiskajam mērījumam ir:

20.1. 104 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos EI ≤ 0,5 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir zemāka par pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.2. 52 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,5 < EI < 0,75 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir robežās starp pusi un 3/4 aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.3. 24 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,75 < EI < 1 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir lielāka par 3/4 jeb 75 % no aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)).

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

21. Mērījumus veic darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos). Ja mainās darba apstākļi un konstatēta vai iespējama riska palielināšanās, veic ķīmisko vielu koncentrācijas papildu mērījumus.

22. Ja darba vides gaisā izdalās ātras iedarbības ķīmiskas vielas, šo vielu kontrolei ierīko signalizāciju, kas ziņo par aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) pārsniegšanu.

23. Ja nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai maisījuma iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un maisījumu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību:

23.1. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju (antagonisku) iedarbību, šo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) paliek tādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotos atsevišķi;

23.2. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību, šo vielu kopējo iedarbības efektu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

C₁; C₂ ; C_n - vielu koncentrācijas darba vides gaisā (mg/m³);

AER₁; AER₂; AER_n - vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (mg/m³).

Vielu ekspozīcijas faktiskās koncentrācijas attiecība pret AER (ekspozīcijas indeksu EI) summējot nedrīkst pārsniegt 1. Ja šo daļskaitļu summa ir 1, tā atbilst kopējās iedarbības robežvērtībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

24. Darba devējs dokumentē riska novērtēšanas rezultātus, tai skaitā mērījumu rezultātus, kas nepieciešami riska novērtēšanai, un pasākumus, kas veikti ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai. Šo dokumentāciju uzglabā ne mazāk kā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

25. Darba devējs nodrošina iespēju nodarbinātajiem, viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem iepazīties ar riska novērtējuma un mērījumu rezultātiem, kā arī ar ķīmisko vielu un maisījumu iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

26. Darba devējs nodrošina, lai riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbināto veselības aprūpi.

27. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

28. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

29. (Svītrots ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

III. Riska novēršana un samazināšana

30. Ja darba veids un tehniskās iespējas to pieļauj, darba devējs aizstāj bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos maisījumus ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kas konkrētajos darba apstākļos nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

31. Ja tiek atklāts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš šo risku vai, ja tas, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, nav iespējams, risku samazina, veicot šādus pasākumus:

31.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

31.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;

31.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;

31.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem;

31.5. novērš nodarbināto saskari ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;

31.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un maisījumu daudzums;

31.7. plānojot un organizējot darba procesu:

31.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un maisījumu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;

31.7.2. atdala ķīmisko vielu un maisījumu noliktavu no darba telpām un aprīko to ar nosūces ventilāciju;

31.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;

31.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un maisījumus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai maisījumus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī bīstamo atkritumu klasificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un utilizēšanu;

31.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;

31.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām avārijas situācijām;

31.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un maisījumu radītais risks.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

32. Riska novēršanas un samazināšanas pasākumus veic šādā secībā:

32.1. ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;

32.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;

32.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);

32.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, ja ķīmisko vielu un maisījumu iedarbību nevar novērst ar šajā punktā minētajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

33. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba aizsardzības pasākumus.

34. Darba devējs, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un maisījumus, ņem vērā konkrēto ķīmisko vielu un maisījumu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku un veic šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai:

34.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;

34.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, maisījumiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;

34.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;

34.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

35. Darba devējs nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

IV. Pasākumi avārijas situācijās

36. Ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, darba devējs nodrošina iepriekšēju paziņošanu atbilstoši šiem noteikumiem.

37. Ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novēršanu un samazināšanas pasākumiem, bet, veicot riska novērtēšanu, tiek konstatēts, ka pastāv bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu avārijas risks, un paredzams, ka avārijas sekas ietekmēs arī teritoriju ārpus uzņēmuma, darba devējs iesniedz rakstisku informāciju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, norādot ķīmisko vielu vai maisījumu nosaukumu, to bīstamības klasi, kā arī atbilstošas riska un drošības frāzes.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

38. Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu izstrādā pasākumus, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam, nosakot atbildīgos darbiniekus un norādot kārtību, kā ar šiem darbiniekiem sazināties avārijas situācijā, tai skaitā norādot atbildīgo darbinieku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefona numurus, kā arī nosakot avārijas gadījumā paziņojamo informāciju.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

39. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību avārijas situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu īpašības.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

40. Ja radusies avārijas situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana).

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

41. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbinātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus avārijas novēršanai un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami avārijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.

42. Nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem. Individuālos aizsardzības līdzekļus, speciālos drošības līdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz bīstamo faktoru pilnīgai novēršanai saskaņā ar šo faktoru riska novērtējumu un ražotāja instrukcijām. Avārijas situācijās bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

43. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, lai katrs nodarbinātais nekavējoties tiktu informēts par draudiem viņa drošībai un veselībai.

44. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši riska novērtējumam pārskata un aktualizē pasākumus, kas veicami avārijas situācijās, kā arī avārijas situācijas novēršanai.

V. Konsultēšanās, informēšana un apmācība

45. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu uzticības personām darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais darba vietā prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos. Darba devējs nodrošina šādu informāciju:

45.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;

45.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;

45.3. par ķīmiskajām vielām un maisījumiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un maisījumu aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER);

45.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un maisījumu raksturojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 31. pantu;

45.5. par rīcību un pasākumiem avārijas situācijās.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.163)

46. Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem:

46.1. pirms darba uzsākšanas;

46.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;

46.3. atkārtoti, ja darba vidē notikušas pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un maisījumu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

47. Nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas un viņu pārstāvji konsultējas un piedalās šajos noteikumos paredzēto jautājumu risināšanā saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

VI. Īpaši ierobežojumi un aizliegumi ķīmisko vielu un maisījumu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

48. Īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu ražošanas, tirdzniecības un lietošanas ierobežojumiem, izņemot šādus gadījumus:

48.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;

48.2. ķīmisko vielu un maisījumu - blakusproduktu vai ražošanas atkritumu - pārstrāde vai iznīcināšana;

48.3. ķīmisko vielu un maisījumu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

49. Šo noteikumu 48.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām ir atļautas, ja ir ievērotas šo noteikumu 50.punktā minētās prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institūcijās šādus datus:

49.1. izņēmuma pamatojums;

49.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu gadā;

49.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai maisījums;

49.4. paredzamais nodarbināto skaits;

49.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

50. Šo noteikumu 48.punktā minētās ķīmiskās vielas un maisījumus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēma, kas nepieļauj nodarbinātā tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai maisījumu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

VII. Nodarbināto veselības uzraudzība

51. Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, veic obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību. Nosūtot nodarbināto uz obligāto veselības pārbaudi, darba devējs obligātās veselības pārbaudes kartē norāda informāciju par ķīmiskajām vielām, to iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

52. Ja nodarbinātajam darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, viņa veselības pārbaužu rezultātiem (attiecīgo dokumentu kopijām), ja nepieciešams, jābūt pieejamiem kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai un Valsts darba inspekcijai saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

53. Nodarbinātajam, kuram darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas uz viņu.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

54. Ja nodarbinātajiem darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus konkrētajā darba vietā, ņem vērā viņu veselības pārbaužu rezultātus.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

55. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem darba vietā, vai ir pārsniegti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER):

55.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc ķīmisko vielu ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārējos līdzīgos apstākļos nodarbinātos, norādot, ka arī viņiem būtu vēlams veikt obligātās veselības pārbaudes;

55.2. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku, atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;

55.3. darba devējs ņem vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un maisījumu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un maisījumu iedarbības risks;

55.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai.

(Grozīts ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.92)

55.¹ Šajā nodaļā minētos veselības pārbaužu datus darba devējs glabā 40 gadus pēc pēdējās zināmās nodarbinātā saskares ar ķīmiskajām vielām, pēc tam datus nodod arhīvā. Ja darba devēju likvidē, veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.92 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājums

(Nodaļas nosaukums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumus Nr.399 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 127.nr.; 2005, 72.nr.).

57. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

58. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

59. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

60. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

61. (Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 01.02.2011. noteikumiem Nr. 92; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr. 163; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 407; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 11; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 110)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1991.gada 29.maija Direktīvas 91/322/EEK par iesakāmo robežlielumu noteikšanu, izpildot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā;

2) Eiropas Padomes 1998.gada 7.aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

3) Komisijas 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

5) Komisijas 2006.gada 7.februāra Direktīvas 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK;

6) Komisijas 2009.gada 17.decembra Direktīvas 2009/161/ES, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu un groza Direktīvu 2000/39/EK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu;

8) Komisijas 2017. gada 31. janvāra Direktīvas (ES) 2017/164, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido ceturto sarakstu darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas 2017/2398, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darba vietā;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Direktīvas 2019/130, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas 2019/983, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;

12) Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1831, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido piekto sarakstu ar darbavietā pieļaujamās eksponētības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 2000/39/EK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325

(Pielikums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā

Nr.	EINECS¹	CAS²	Vielas nosaukums (t.sk. sinonīmi)	Struktūrformula/ summārā formula	Aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)				Piezīmes
					8 st.		Īslaicīgi (15 min)
					mg/m³	ppm (ml/m³⁾	mg/m³	ppm (ml/m³⁾
1.	200-835-2	75-05-8	Acetonitrils (cianometāns)	CH₃CN	70	40	-	-	Āda
2.		50-78-2	Acetilsalicilskābe (2-acetoksibenzoskābe)		0,5	-	-	-
3.		98-86-2	Acetofenons (fenilmetilketons)		5	-	-	-
4.		75-86-5	Acetonciānhidrīns (α-hidroksiizobutironitrils 2-hidroksi-2-metilpropionitrils)		0,9	-	-	-
5.	200-662-2	67-64-1	Acetons (2-propanons, dimetilketons)	CH₃COCH₃	1210	500	-	-
6.		124-04-9	Adipīnskābe (1,4-butāndikarbonskābe)	HOOC(CH₂)₄COOH	4	-	-	-
7.		626-86-8	Adipīnskābes monoetilesteris (1,4-butāndikarbonskābes monoetilesteris)	HOOC(CH₂)₄COOCH₂CH₃	3	-	-	-
8.	201-177-9	79-10-7	Akrilskābe (propēnskābe) propēn-2 skābe	H₂C=CH-COOH	5	1,7	59⁴	20⁴
9.		376-84-1	Akrilskābes 1H, 1H, 5H-oktafluorpentilesteris (2,2,3,3,4,4,5,5- oktafluorpentilakrilāts 2-propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5-oktafluorpentilesteris)	H₂C=CHCOOCH₂ (CF₂)₅ CF₃	30	-	-	-
10.		103-11-7	Akrilskābes 2-etilheksilesteris (2-propēnskābes 2-etilheksilesteris 2-etilheksilakrilāts)	H₂C=CHCOOCH₂ -CH(C₂H₅)(CH₂)₃CH₃	1	-	-	-
11.		818-61-1	Akrilskābes 2-hidroksietilesteris (2-hidroksietilakrilāts)	H₂C=CH-COOCH₂CH₂OH	0,5	-	-	-
12.		814-68-6	Akrilskābes hloranhidrīds (akriloilhlorīds propenoilhlorīds)	H₂C=CH-COCl	0,3	-	-	-
13.	203-453-4	107-02-8	Akroleīns (akrilaldehīds, 2-propenāls)	H₂C=CH-CHO	0,05	0,02	0,12	0,05
14.		107-95-9	β- alanīns (3- aminopropānskābe)	NH₂CH₂CH₂COOH	10	-	-	-
15.	203- 470-7	107-18-6	Alilspirts, (2-propēn-1-ols)	CH₂=CHCH₂OH	4,8	2	12, 1	5	Āda
16.		21645-51-2	Alumīnija hidroksīds	Al(OH)₃	6	-	-	-
17.		24304-00-5	Alumīnija nitrīds	AlN	6	-	-	-
18.		1344-28-1	Alumīnija oksīds	Al₂O₃
			* dezintegrācijas aerosola veidā		6	-	-	-
			* maisījumā ar niķeli (līdz 15%), (elektrokorunds)		4	-	-	-
19.		7429-90-5	Alumīnijs un tā sakausējumi (pēc alumīnija)	Al	2	-	-	-
20.			Alvas neorganiskie savienojumi	pēc Sn	2	-	-	-	-
21.	211- 047-3	628-63-7	Amilacetāts (pentilacetāts, pentiletanoāts)	CH₃COO(CH₂)₄CH₃	270	50	540	100	-
22.		620-11-1	3-Amilacetāts (3-pentilacetāts, 3-pentiletanoāts)	CH₃COOCH(C₂H₅)₂	270	50	540	100	-
23.		625-16-1	terc-Amilacetāts, etiķskābes 2-metil-2-butilesteris (terc-pentilacetāts)	CH₃COOC(CH₃)₂C₂H₅	270	50	540	100	-
24.		110-53-2	Amilbromīds (pentilbromīds)	CH₃(CH₂)₄Br	0,3	-	-	-
25.		638- 49-3	Amilformiāts (pentilformiāts, skudrskābes pentilesteris)	HCOOC₅H₁₁	10	-	-	-
26.		71-41-0	Amilspirts (1-pentanols)	CH₃(CH₂)₃CH₂OH	10	-	-	-
27.	200-521-5	61-82-5	Amitrols (1,2,4-triazol-3-ilamīns)	C₂H₄N₄	0,2
28.			Amīni, alifātiskie (alkilamīni)	H₂N-R, R ≥ C₇	1	-	-	-
29.		1918-02-1	4-Amino-3, 5, 6-trihlorpikolīnskābe (4-amino-3, 5, 6-trihlorpiridīn-2-karbonskābe, tordons-22k, hloramps)		2	-	-	-
30.		3060-41-1	4-Amino-3-fenilbutānskābes hidrogēnhlorīds (fenibuts)		1	-	-	-
31.		6928-85-4	4-Amino-4-metilpiperazīns (4-metilpiperazīn-1-amīns)		2	-	-	-
	205-483-3	141-43-5	2-Aminoetanols (monoetanolamīns)	NH₂CH₂CH₂OH	0,5	0,2	7,6	3	Āda
32.		591-27-5	3-Aminofenols		1	-	-	-
33.		123-30-8	4-Aminofenols		1	-	-	-
34.		929-17-9	7-Aminoheptānskābe	H₂N(CH₂)₆COOH	8	-	-	-
35.			AMINOSKĀBES
35.		56-41-7	L-alanīns, (2-aminopropānskābe, α-aminopropionskābe)	CH₃CH(NH₂)COOH	5	-	-	-
36.		74-79-3	Arginīns (2-amino-3-guanidīnopentānskābe)		10
37.		56-84-8	Asparagīnskābe (2- aminodzintarskābe)	HOOCCH2CH(NH2)COOH	10
38.		52-90-4	Cisteīns (2- amino-3-merkaptopropānskābe, α - amino- β -merkaptopropionskābe)	HSCH2CH(NH₂)COOH	2
39.		56-89-3	Cistīns (3,3’-ditio-bis-2- aminopropānskābe, 2- amino-3-(2-amino-2-karboksietildisulfēnil) propānskābe)		2
40.		63-91-2	Fenilalanīns (2-amino-3-fenilpropānskābe, α -amino- β -fenilpropionskābe)	C₆H₅-CH₂ CH(NH₂)COOH	5
41.		56-40-6	Glicīns (aminoetiķskābe)	NH₂CH₂COOH	5
42.		56-86-0	Glutamīnskābe (1-amino-1,3-propāndikarbonskābe)	HOOCCH₂CH₂CH(NH₂)COOH	10
43.		71-00-1	Histidīns (2-amino-3- (4-imidazolil) propānskābe)		5
44.		73-32-5	Izoleicīns (2-amino-3-metilpentānskābe α -amino- β -metilbaldriānskābe)		5
45.		61-90-5	Leicīns (2- amino-4-metilpentānskābe, α -aminoizokapronskābe)	(CH₃)₂CHCH₂CH(NH₂)COOH	5
46.		56-87-1	Lizīns (2,6–diaminoheksānskābe, α, ε diaminokapronskābe	NH₂(CH₂)₄CH(NH₂)COOH	5
47.		63-68-3	Metionīns (2 – amino-4-metilmerkap-tobutānskābe, α - amino-g-metiltiosviestskābe)	CH₃SCH₂CH₂CH(NH₂)COOH	5
48.		98-79-3	5- Oksoprolīns (glutamīnskābes 5-laktāms pirolidīn-2-ona-5-karbonskābe)		5
49.		147-85-3	Prolīns (2-pirolidīnkarbonskābe)		5
50.		56-45-1	Serīns (2- amino-3-hidroksipropānskābe)	HOCH₂CH(NH₂)COOH	5
51.		60-18-4	Tirozīns (2- amino-3-(4-hidroksifenil)-propānskābe, 3-(4- hidroksifenil) alanīns)		2
52.		72-19-5	Treonīns (2- amino-3-hidroksibutānskābe)	CH₃CH(OH)CH(NH₂)COOH	2
53.		73-22-3	Triptofāns (2- amino-3-(3-indolil) propānskābe)		2
54.		72-18-4	Valīns (2- amino-3-metilbutānskābe)	(CH₃)₂CHCH(NH₂)COOH	5
55.		7783-28-0	Amofoss (amonija hidrogēnfosfāta un dihidrogēnfosfāta maisījums, diamonija hidrogēnortofosfāts)	NH₄H₂PO₄, (NH₄)₂HPO₄	6
56.		16919-58-7	Amonija (IV) heksahlorplatināts	(NH₄)₂[PtCl₆]	0,005
57.		1309-32-6	Amonija heksafluorsilikāts (pēc fluora)	NH₄SiF₆	0,2
58.		12125-02-9	Amonija hlorīds	NH₄Cl	10
59.		1762-95-4	Amonija rodanīds (amonija tiocianāts)	NH₄SCN	5
60.	213-695-2	1002-89-7	Amonija stearāts	[CH₃(CH₂)₁₆COO]NH₄	2
61.		7773-06-0	Amonija sulfamāts	NH₄SO₃NH₂	10
62.		7783-18-8	Amonija tiosulfāts	(NH₄)₂S₂O₃	10
63.	231-635-3	7664-41-7	Amonjaks	NH₃	14	20	36	50
64.		69-53-4	Ampicilīns (adobacilīns, Aminofenilmetil-penicilīns, aminobenzilpenicilīns)	C₁₆H₂₀N₃O₄S	0,1
65.		5907-38-0	Analgīns ([(2- fenil-1,5-dimetil-3-okso-2,3-dihidro-1H-pirazol-4-il)-metilamino]-metānsulfonskābes nātrija sāls)		0,5
66.			Anestēzijas gāzes (halotāns, sevofluorāns, izoflurāns, enflurāns, desflurāns u.c. halokāni)		20	2
67.	200-539-3	62-53-3	Anilīns (aminobenzols, fenilamīns)		7,74	2	19,35	5	Āda
68.		104-94-9	Anizidīns (p-anizidīns, 4- amino-1-metoksibenzols, 4- metoksianilīns)		1
69.		7440-36-0	Antimona metāliskie putekļi	Sb	0,2		0,5
70.		1309-64-4	Antimona trīsvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)	Sb₂O₃	1
71.	215-237-7	1314-60-9	Antimona piecvērtīgo oksīdu putekļi (pārrēķinot uz antimonu)	Sb₂O₅	2
72.			Arsēna neorganiskie savienojumi (pēc arsēna)	(As)	0,01		0,04
73.		109-52-4	Baldriānskābe (pentānskābe)	CH₃CH₂CH₂CH₂COOH	5
74.		12253-23-5	Bārija alumināts	BaAl₂O₄	0,1
75.			Bārija alumosilikāts	BaAl₂Si₂O₈	0,5		1
76.		52869-91-7	Bārija alumīnija titanāts		0,5
77.		23436-05-7	Bārija borāts (ortoborskābes bārija sāls)	Ba₃(BO3)₂	0,5
78.		13718-55-3	Bārija fluorhlorīds (luminofors P - 385)	BaClF	0,1
79.		7787-32-8	Bārija fluorīds	BaF₂	0,1
80.		10048-98-3	Bārija hidrogēnfosfāts (bārija ūdeņraža fosfāts)	BaHPO₄	0,5
81.		52869-93-9	Bārija kalcija titanāts	BaCaTi₂O₆	0,5
82.		513-77-9	Bārija karbonāts	BaCO₃	0,5
83.		13462-86-7	Bārija sulfāts (barīts)	BaSO₄	6
84.			Bārija šķīstošie savienojumi	pēc Ba	0,5				Āda
85.		125693-49-4	Bārija tetratitanāts	BaTi₄O₉	0,5
86.		12047-27-7	Bārija titanāts (IV)	BaTiO₃	0,5
87.		103-83-3	Benzildimetilamīns	C₆H₅CH₂N(CH₃)₂	5
88.		100-52-7	Benzaldehīds	C₆H₅CHO	5
89.		140-11-4	Benzilacetāts (etiķskābes benzilesteris)	CH₃COOCH₂C₆H₅	5
90.		98-87-3	Benzilidēnhlorīds ( α,α-dihlortoluols, benzālhlorīds, dihlormetilbenzols)	C₆H₅CHCl₂	0,5
91.		69-57-8	Benzilpenicilīns (6- fenilacetamidopeni-cilān-skābes nātrija sāls)		0,1
92.		100-51-6	Benzilspirts (fenilmetanols, fenilkarbinols)	C₆H₅CH₂OH	5
93.		106-51-4	1,4- Benzohinons (p- benzohinons)		0,05
94.		98-88-4	Benzoilhlorīds (benzoskābes hloranhidrīds)	C₆H₅COCl	5
95.		528-44-9	1,2,4- Benzoltrikarbonskābe (trimelitskābe)		0,1
96.		100-47-0	Benzonitrils (cianobenzols)	C₆H₅CN	1
97.		65-85-0	Benzoskābe	C₆H₅COOH	5
98.		87-25-2	Benzoskābes 2-aminoetilesteris (2- aminoetilbenzoāts)	C₆H₅COOCH₂CH₂NH₂	5
99.		95-14-7	Benzotriazols		5
100.		13684-63-4	Betanāls (fenmedifams, 1- piridiletiķskābes betaīns, 1-karboksimetilpiridīnija betaīns)		0,5
101.		92-52-4	Bifenils (difenils)		10
102.		366-18-7 un 553-26-4	2,2'- Bipiridils un 4,4'-bipiridils (2,2'- bipiridīns un 4,4'-bipiridīns, 2,2'- dipiridils un 4,4'-dipiridils)		0,2
103.		7440-69-9	Bismuts un tā neorganiskie savienojumi	Pēc Bi	0,5
104.		12069-32-8	Bora karbīds	B₄C	6
105.		10043-11-5	Bora nitrīds	BN	6
106.		7637-07-2	Borfluorīds (bora trifluorīds)	BF₃	1
107.		63428-82-0	Boverīns (izomēru maisījums)		0,3
108.	231-778-1	7726-95-6	Broms	Br₂	0, 7	0,1
109.		353-59-3	Bromdifluorhlormetāns (freons 12Br difluorhlorbrommetāns)	CBrClF₂	1000
110.		95-56-7 un 106-41-2	Bromfenols, o- un p-izomēri		0,3
111.		107-81-3	2- Brompentāns	CH₃CHBrCH₂CH₂CH₃	5
112.		75-63-8	Bromtrifluormetāns (trifluorbrommetāns, freons 13 B1)	F₃BrC	3000
113.	233-113-0	10035-10-6	Bromūdeņradis	HBr	-	-	6,7	2	-
114.	201-159-0	78-93-3	2-Butanons (metiletilketons, etilmetilketons)	CH₃CH₂COCH₃	200	67	900	300	-
115.	203-788-6	110-65-6	But-2-īn 1,4-diols (1,4-butīndiols)	C₄H₆O₂/OHCH₂CCCH₂OH	0,5
116.		106-97-8	Butāns	CH₃CH₂CH₂CH₃	300
117.	205-480-7	141-32-2	n-Butilakrilāts	CH₂=CHCOO(CH₂)₃CH₃	11	2	53	10	-
118.		109-73-9	Butilamīns	CH₃CH₂CH₂CH₂NH₂	10
119.		109-65-9	Butilbromīds (1- brombutāns)	CH₃CH₂CH₂CH₂Br	0,3
120.		75-91-2	terc- Butilhidroperoksīds		5
121.		109-69-3	Butilhlorīds (1- hlorbutāns)	CH₃CH₂CH₂CH₂Cl	0,5
122.		111-36-4	Butilizocianāts	CH₃CH₂CH₂CH₂N=C=O	1
123.		97-88-1	Butilmetakrilāts (2-metilpropēnskābes butilesteris)	CH₂=C(CH₃)COOC₄H₉	30
124.		628-28-4	Butilmetilēteris	CH₃OC₄H₉	100
125.			Butilspirti (pirmējais, otrējais, trešējais)		10
		71-36-3	(n- butanols,	CH₃CH₂CH₂CH₂OH
			1- butanols,
		78-92-2	2- butanols,	CH₃CH₂CH(OH)CH₃
		75-65-0	2- metil-2-propanols,	(CH₃)₃COH
			terc- butanols,
		78-83-1	2- metil-1-propanols,	(CH₃)₂CHCH₂OH
			izobutilspirts)
126.		111-34-2	Butilvinilēteris	CH₂=CHOC₄H₉	20
127.	203-905-0	111-76-2	2-Butoksietanols, (etilēnglikola monobutilēteris, Butilcelosolvs)	HOCH₂-CH₂-O-C₄H₉	98	20	246	50	Āda
128.	203-933-3	112-07-2	2-Butoksietilacetāts (etilēnglikola monobutilētera acetāts, butilglikolacetāts)	CH₃COOCH₂CH₂O(CH₂)₃CH₃	133	20	333	50	Āda
129.	203-961-6	112-34-5	2-(2-Butoksietoksi) etanols (butildiglikols)	HOC₂H₄OCH₂CH₂O(CH₂)₃CH₃	67,5	10	101,2	15
130.		61-24-5 525-94-0 28393-42-2	Cefalosporīns C; penicilīns N (cefalosporīns N); cefolosporīns P;	C₁₆H₂₁N₃O₈S C₁₄H₂₁N₃O₆S C₃₃H₅₀O₈	0,3
131.		9004-34-6	Celuloze		2
132.		65997-15-1	Cements (portlandcements)		6
133.		7758-88-5	Cērija (III) fluorīds	CeF₃	0,5		2,5
134.		1306-38-3	Cērija dioksīds	CeO₂	5
135.		21351-79-1	Cēzija hidroksīds	CsOH	0,3
136.	206-992-3	420-04-2	Ciānamīds (karbanonitrils)	H₂NCN	1	0,58	-	-	Āda
137.	200-821-6	74-90-8	Ciānūdeņradis (zilskābe)	HCN	0,3	0,27	5	4,5	Āda
138.	203-631-1	108-94-1	Cikloheksanons		40,8	10	81,6	20	Āda
139.		100-64-1	Cikloheksanona oksīms		10
140.	203-806-2	110-82-7	Cikloheksāns		80	23
141.		108-91-8	Cikloheksilamīns		1
142.			Cimols (2,3,4-izomēru maisījums vai atsevišķi izomēri) (2- izopropiltoluols o-cimols 3- izopropiltoluols m-cimols 4- izopropiltoluols p-cimols)		10
143.		12122-67-7	Cinka etilēn-N,N’-bis-ditiokarbamāts (N,N’-etāndiil-bis-ditiokarbamīnskābes cinka sāls, cinebs, kuprozāns)		0,5
144.		1314-84-7	Cinka fosfīds (tricinka difosfīds)	Zn₃P₂	0,1
145.		10192-46-8	Cinka heksaborāts (dibora tricinka heksaoksīds)	Zn₂B₆O₁₁	1
146.		1314-13-2	Cinka oksīds	ZnO	0,5
147.		1314-98-3	Cinka sulfīds	ZnS	5
148.		112-30-1	n- Decilspirts (1- dekanols)	CH₃(CH₂)₈CH₂OH	10
149.	207-069-8	431-03-8	Diacetils (butāndions, dimetil diketons)	CH₃COCOCH₃	0,07	0,02	0,36	0,1
150.		131-17-9	Dialilftalāts (1,2-benzoldikarbonskābes di-2-propēnilesteris)		1
151.		83968-18-7	Dialkilftalāti (1,2- benzoldikarbonskābes dialkilēsteri)		1
152.		2687-25-4	2,3- Diaminotoluols (toluol-2,3-diamīns)		2
153.		105-99-7	Dibutiladipināts (adipīnskābes dibutilesteris, heksāndiskābes dibutilesteris, 1,4-butāndikarbonskābes dibutilesteris)	C₄H₉OOC(CH₂)₄COOC₄H₉	5
154.		2528-36-1	Dibutilfenilfosfāts (fosforskābes dibutilfenilesteris)		0,1
155.		502-56-7	Dibutilketons	CH₃(CH₂)₃CO(CH₂)₃CH₃	20
156.		109-43-3	Dibutilsebacināts (sebacīnskābes dibutilesteris, dekāndiskābes dibutilesteris)	C₄H₉OOC(CH₂)₈COOC₄H₉	10
157.	203-716-3	109-89-7	Dietilamīns	(C₂H₅)₂ NH	15	5	30	10	-
158.		111-46-6	Dietilēnglikols (2,2' oksibisetanols, 2,2' dihidroksidietilēteris)	HOCH₂CH₂-O-CH₂CH₂OH	10
159.	200-467-2	60-29-7	Dietilēteris	C₂H₅-O-C₂H₅	308	100	616	200	-
160.		84-66-2	Dietilftalāts (1,2-benzoldikarbonskābes dietilesteris)	C₆H₄(COOC₂H₅)₂	0,5
161.		82-66-6	Difenacils (2-difenilacetil-1,3-indandions, ratindāns, difacinons)		0,01
162.			Difenili hlorētie		1
163.	202-981-2	101-84-8	Difenilēteris (fenilēteris, fenoksibenzols)	C₆H₅OC₆H₅	7	1	14	2
164.		76-12-0	1,2-Difluor-1,1,2,2-tetrahloretāns (tetrahlordifluoretāns, freons-112)	Cl₂FC-CFCl₂	1000
165.		75-71-8	Difluordihlormetāns (freons 12)	CCl₂F₂	3000
166.		624-72-6	1,2-Difluoretāns, (freons 152)	FH₂C-CH₂F	3000
167.		25497-29-4	1,2-Difluorhloretāns (freons 142)	FH₂C-CHClF	3000
168.	200-871-9	75-45-6	Difluorhlormetāns	CHClF₂	3600	1000	-	-
169.		886-77-1	Difurfurilidēnacetons		10
170.	202-425-9	95-50-1	1,2-Dihlorbenzols, (o-dihlorbenzols)	C₆H₄Cl₂	122	20	306	50	Āda
171.		541-73-1	1,3-Dihlorbenzols (m-dihlorbenzols)	Cl₂C₆H₄	20
172.	203-400-5	106-46-7	1,4-Dihlorbenzols, (p-dihlorbenzols)	C₆H₄Cl₂	12	2	60	10	Āda
173.	200-863-5	75-34-3	1,1-Dihloretāns	CH₃CHCl₂	412	100	-	-	Āda
174.		79-43-6	Dihloretiķskābe	Cl₂CHCOOH	4
175.		102-36-3	3,4-Dihlorfenilizocianāts		0,3
176.		149-74-6	Dihlorfenilmetilsilāns (pēc HCl)	C₆H₅SiCl₂CH₃	1
177.		27137-85-5	2,5-Dihlorfeniltrihlorsilāns	Cl₂C₆H₃-SiCl₃	1
178.	204-697-4	124-40-3	Dimetilamīns	(CH₃)₂NH	3,8	2	9, 4	5	-
179.		1149-23-1	2,6-Dimetil-1,4-dihidropiridīn-3,5-dikarbonskābes dietilesteris (2,6- dimetil-3,5-dietoksikarbonil-1,4-dihidropiridīns, diludīns, dietil-1,4-dihidro-2,6-dimetilpiridīn-3,5-dikarboksilāts)		2
180.		108-01-0	2-(Dimetilamino) etanols (N,N-dimetil-2-hidroksietilamīns, N,N-dimetiletanolamīns)	(CH₃)₂NCH₂CH₂OH	5
181.		121-69-7	N,N-Dimetilanilīns (N,N-dimetilfenilamīns)	(CH₃)₂N-C₆H₅	0,2
182.		103-83-3	N,N-Dimetilbenzilamīns	C₆H₅CH₂N(CH₃)₂	5
183.		80-15-9	α α Dimetilbenzilhidro-peroksīds (Kumolhidroperoksīds)	C₉H₁₂O₂	1
184.	204-065-8	115-10-6	Dimetilēteris	CH₃-O-CH₃	1920	1000	-	-	-
185.		576-26-1	2,6- Dimetilfenols (2,6- Ksilenols)		2
186.		131-11-3	Dimetilftalāts (1,2-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)	C₆H₄(COOCH₃)₂	0,3
187.		106-79-6	Dimetilsebacināts (1,8-oktāndikarbonskābes dimetilesteris, dekāndiskābes dimetilesteris, sebacīnskābes dimetilesteris)	CH₃OOC(CH₂)₈COOCH₃	10
188.		75-18-3	Dimetilsulfīds	H₃C-S-CH₃	50
189.		120-61-6	Dimetiltereftalāts (1,4-benzoldikarbonskābes dimetilesteris)		0,1
190.	203-714-2	109-87-5	Dimetoksimetāns (formaldehīda dimetilacetāls, metilāls)	CH₃OCH₂OCH₃	10
191.		528-29-0	1,2-dinitrobenzols	C₆H₄(NO₂₎₂	1
192.		99-65-0	1,3-dinitrobenzols	C₆H₄(NO₂₎₂	1
193.		100-25-4	1,4-dinitrobenzols	C₆H₄(NO₂₎₂	1
194.		25550-58-7	2,4-Dinitrofenols		0,5
195.		27478-34-8	Dinitronaftalīns (1,5- un 1,8-izomēru maisījums)	C₁₀H₆(NO₂)₂	1
196.		84-76-4	Dinonilftalāts (1,2-benzoldikarbonskābes dinonilesteris)		1
197.		123-91-1	1,4-dioksāns		20	5,5
198.		122-62-3	Dioktilsebacināts (oktān-1,8-dikarbonskābes dioktilesteris, sebacīnskābes dioktilesteris, bis(2- etilheksil) sebacināts)	C₈H₁₇OOC(CH₂)₈COOC₈H₁₇	10
199.		142-84-7	Dipropilamīns	(CH₃CH₂CH₂)₂NH	2
200.		1335-47-3	Ditolilmetāns	(CH₃C₆H₄)₂CH₂	1
201.		112-53-8	Dodecilspirts (dodekanols, laurilspirts)	CH₃(CH₂)₁₀CH₂OH	10
202.		25991-86-0	Dodekahidro-1,1’-karbonil-bis -1H-azepīns (bis-azepān-1-ilmetanons, bis-N,N'-heksametilēnurīnviela, karboksīds (pesticīds))		0,5
203.		13463-40-6	Dzelzs pentakarbonils (pentakarbonildzelzs)	Fe(CO)₅	0,1
204.			Dzelzs rūda (dzelzs aglomerāts)		4
205.		107-15-3 + 58-55-9	Eifilīns (teofilīns + 1,2-etilēndiamīns)		0,5
206.			Epoksīda sveķi (pēc epihlorhidrīna)		0,5
207.		75-08-1	Etāntiols (etilmerkaptāns)	C₂H₅SH	1
208.		94-19-9	Etazols (4-amino-N-(5-etil-[1,3,4]tiadiazol-2-il) benzolsulfonamīds, sulfaetiodols, sulfaetiltiadiazols)		1
209.		108-24-7	Etiķskābes anhidrīds	CH₃CO-O-COCH₃	5
210.	204-658-1	123-86-4	Etiķskābes butilesteris (n-butilacetāts)	CH₃COOC₄H₉	241	50	723	150
211.	205-500-4	141-78-6	Etiķskābes etilesteris (etilacetāts)	CH₃COOC₂H₅	200	54	1468	400
212.		140-88-5	Etilakrilāts (2-propēnskābes etilesteris, akrilskābes etilesteris)	H₂C=CH-COOC₂H₅	10
213.	200- 834-7	75-04-7	Etilamīns	C₂H₅NH₂	9,4	5	-	-	-
214.	202-849-4	100-41-4	Etilbenzols	C₆H₅C₂H₅	442	100	884	200	Āda; Ietekme uz dzirdi
215.		74-96-4	Etilbromīds (brometāns)	CH₃CH₂Br	5
216.		107-15-3	Etilēndiamīns (1,2-diaminoetāns)	NH₂CH₂CH₂NH₂	2
217.	203-473-3	107-21-1	Etilēnglikols, (1,2-etāndiols)	HOCH₂-CH₂OH	52	20	104	40	Āda
218.		818-61-1	Etilēnglikola monoakrilesteris (propēnskābes 2-hidroksietilesteris)	CH₂=CHCOOCH₂CH₂OH	0,5
219.		74-85-1	Etilēns	CH₂=CH₂	100
220.	203-234-3	104-76-7	2-etilheksān-1ols (2-Etil-1-heksanols, 2-etilheksilspirts)	CH₃(CH₂)₃CH(CH₂CH₃)CH₂OH	5,4	1
221.	200-830-5	75-00-3	Etilhlorīds (hloretāns)	CH₃CH₂Cl	50	19	268	105
222.			N-etil, N-(n-butil)-S-propiltiokarbamāts (tilāms)	(C₂H₅)N(C₄H₉)C(O)SC₃H₇	1
223.		64-17-5	Etilspirts (etanols)	C₂H₅OH	1000
224.	200-580-7	64-19-7	Etiķskābe (etānskābe)	CH₃COOH	25	10	50	20
225.		106-74-1	2-Etoksietilakrilāts (akrilskābes 2-etoksietilesteris 2-eropēnskābes 2-etoksietilesteris)	CH₂=CHCOOCH₂CH₂OC₂H₅	5
226.		85-01-08	Fenantrēns		0,8
227.	202-705-0	98-83-9	2-Fenilpropēns (izopropēnilbenzols, α-metilstirols)	C₆H₅C(CH₃)=CH₂	246	50	492	100	-
228.		80-15-9	2-Fenil-2-propilhidroperoksīds (kumola hidroperoksīds, kumilhidroperoksīds, izopropilbenzola hidroperoksīds, α α dimetilbenzilhidrope-roksīds)		1
229.		58-15-1	2-Fenil-4-dimetilamino-1,5-dimetil-1,2-dihidropirazol-3-ons (amidopirīns, piramidons)		0,5
230.		140-29-4	Fenilacetontrils (benzilcianīds)	C₆H₅CH₂CN	0,8
231.		6017-21-6	Fenilazomalondinitrils (2-fenilazomalonnitrils, Fenilhidrazonomalon-nitrils)	C₆H₅-N=NCH(CN)₂	0,1
232.		108-45-2	m-Fenilēndiamīns (1,3-fenilēndiamīns)		0,1
233.		95-54-5	o-Fenilēndiamīns (1,2-fenilēndiamīns)		0,5
234.		106-50-3	p-Fenilēndiamīns (1,4-fenilēndiamīns)		0,05
235.		3006-93-7	N,N’-1,3-fenilēndimaleīnimīds (N,N’-(m-fenilēn) disukcinimīds, 1,1'-1,3-fenilēnbis-1H-pirol-2,5-dions)		1
236.		103-71-9	Fenilizocianāts	C₆H₅N=C=O	0,5
237.		1007-36-9	N-Fenil-N'-metilurīnviela	C₆H₅NHCONHCH₃	3
238.		122-59-8	Fenoksietiķskābe	C₆H₅OCH₂COOH	1
239.		713-68-8	m-Fenoksifenols (3-fenoksifenols)		1
240.	203-632-7	108-95-2	Fenols (hidroksibenzols)	C₆H₅OH	8	2	16	4	Āda
241.			Fluorīdi, neorganiskie	Pēc F	2,5	-	-	-	-
242.	231-954-8	7782-41-4	Fluors	F₂	1,58	1	3,16	2	-
243.		430-57-9	1-Fluor-1,2-dihloretāns (1,2-dihlorfluoretāns, freons 141)	HClFC-CClH₂	1000
244.		75-69-4	Fluortrihlormetāns (freons 11)	Cl₃FC	1000
245.	231-634-8	7664-39-3	Fluorūdeņradis	HF	1,5	1,8	2,5	3	-
246.			Fluorūdeņražskābes sāļi (pēc F): * alvas, amonija, bārija, cinka, kālija, litija, nātrija, sudraba fluorīdi, amonija hidrofluorīds, kriolīts, * alumīnija, hroma, magnija, kalcija, stroncija, vara		0,2 0,5		1 2,5
247.	232-260-8	7803-51-2	Fosfīns	PH₃	0,14	0,1	0,28	0,2
248.	233-060-3	10026-13-8	Fosfora (V) hlorīds (fosfora pentahlorīds)	PCl₅	1	-	-	-	-
249.	215-236-1	1314-56-3	Fosfora (V) oksīds, (difosforpentaoksīds, fosfora pentoksīds)	P₂O₅	1	-	-	-	-
250.	233-046-7	10025-87-3	Fosfora oksihlorīds (fosforiltrihlorīds)	POCl₃	0,064	0,01	0,12	0,02
251.	215-242-4	1314-80-3	Fosfora (V) sulfīds, (difosforapentasulfīds)	P₄S₁₀	1	-	-	-	-
252.		7719-12-02	Fosfora trihlorīds	PCl₃	0,2
253.	231-633-2	7664-38-2	Fosforskābe (ortofosforskābe)	H₃PO₄	1	-	2	-	-
254.		7723-14-0	Fosfors	P	0,03
255.	200-870-3	75-44-5	Fosgēns (karbonilhlorīds)	COCl₂	0,08	0,02	0,4	0,1	-
256.		85-44-9	Ftalskābes anhidrīds (1,2-benzoldikarbonskābes anhidrīds)		1
257.		59-87-0	Furacilīns (nitrofurāls, 5-nitrofurfurola semikarbazons)		0,5
258.		67-20-9	Furadonīns (N-(5-nitro-2-furfurilidēn)-1-aminohidantoīns, nitrofurantoīns)		0,5
259.		1672-88-4	Furagīns (N-[(5’-nitrofuril-2’) akrilidēn]-1-aminohidantoīns, N-[2-(5’-nitrofuril-2)-2-propēnilidēn]-1-aminohidantoīns)		5
260.		67-45-8	Furazolidons (3-(5-nitrofurfurilidēnamino)-2-oksazolidīnons)		0,5
261.		98-00-0	Furfurilspirts (2-hidroksimetilfurāns)		0,5
262.		98-01-1	Furfurols (2-formilfurāns, 2-furānkarbaldehīds)		10
263.		357-70-0	Galantamīns (herbāns, nurunons, nivalīns)	C₁₇H₂₁NO₃	0,05
264.		12024-21-4	Gallija oksīdi	Ga₂O₃ un Ga₂O	3
265.		10038-98-9	Germānija (IV) hlorīds (pēc germānija)	GeCl₄	1
266.		1310-53-8	Germānija dioksīds (germānija (IV) oksīds)	GeO₂	2
267.		7782-65-2	Germānija tetrahidrīds (germāns)	GeH₄	5
268.	200-240-8	55-63-0	Glicerīna trinitrāts (nitroglicerīns)	C₃H₅(NO₃)₃	0,095	0,01	0,19	0,02	Āda
269.		111-30-8	Glutāraldehīds (glutārskābes dialdehīds, 1,5-pentāndiāls)	OHC(CH₂)₃CHO	5
270.		116-16-5	Heksahloracetons (heksahlorpropanons)	Cl₃CCOCCl₃	0,5
271.		999-97-3	Heksametildisilazāns	(CH₃)₃SiNHSi(CH₃)₃	2
272.		124-09-4	Heksametilēndiamīns (1,6-heksāndiamīns, 1,6-diaminoheksāns)	(NH₂CH₂CH₂CH₂)₂	0,1
273.		822-06-0	Heksametilēndiizocianāts (1,6-heksāndiizocianāts)	OCN(CH₂)₆NCO	0,05
274.		111-49-9	Heksametilēnimīns (homopiperidīns, perhidroazepīns)		0,5
275.	203-777-6	110-54-3	n-Heksāns	C₆H₁₄	72	20			Ietekme uz dzirdi
276.	205-563-8	142-82-5	n-Heptāns	CH₃(CH₂)₅CH₃	350	85	2085	500	-
277.	203-767-1	110-43-0	2-Heptanons (metilpentilketons, Metilamilketons)	CH₃-CO-C₅H₁₁	238	50	475	100	Āda
278.	203-388-1	106-35-4	3-Heptanons (etilbutilketons)	C₂H₅-CO-C₄H₉	95	20	-	-	-
279.		2499-58-3	Heptilakrilāts (propēnskābes heptilesteris, akrilskābes heptilesteris)	H₂C=CHCOO(CH₂)₆CH₃	1
280.		111-70-6	Heptilspirts (heptanols)	CH₃(CH₂)₅CH₂OH	10
281.		38066-16-9	Heterofoss (O-etil-O’-fenil-S-propiltiofosfāts, dietilfeniltiometilfosfo-nāts)	C₁₁H₁₇O₃PS	0,02
282.	262-967-7	61788-32-7	Hidrogenterfenils (hidrogenētie difenilbenzoli)	(C₆H₇)₃	19	2	48	5
283.		109-78-4	3-Hidroksipropionitrils (2-cianoetanols)		10
284.		31282-04-9	Higromicīns B (antihelmicīns)	C₂₀H₃₇N₃O₁₃	0,001
285.		627-30-5	3-Hlor-1-propanols (1-hlor-3-hidroksipropāns, trimetilēnhlorhidrīns)	Cl(CH₂)₃OH	2
286.		19210-21-0	2-Hlor-1-propanols	CH₃CH(Cl)CH₂OH	2
287.		97-00-7	1-Hlor-2,4-dinitrobenzols (2,4-dinitrohlorbenzols)		0,05
288.		127-00-4	1-Hlor-2-propanols (propilēnhlorhidrīns)	CH₃CH(OH)CH₂Cl	2
289.		118-97-8	4-Hlor-3,5-dinitrobenzoskābe		1
290.	203-628-5	108-90-7	Hlorbenzols (monohlorbenzols)	C₆H₅Cl	23	5	70	15	-
291.		106-48-9	4-Hlorfenols	ClC₆H₄OH	1
292.		1120-10-1	9-Hlornonānskābe (hlorpelargonskābe)	ClCH₂(CH₂)₇COOH	5
293.	200-663-8	67-66-3	Hloroforms (trihlormetāns)	CHCl₃	10	2	-	-	Āda
294.		107-94-8	3-Hlorpropānskābe	ClCH₂CH₂COOH	5
295.		598-78-7	2-Hlorpropānskābe (α hlorpropionskābe)	CH₃CH(Cl)COOH	2
296.	231-959-5	7782-50-5	Hlors	Cl₂	1	0,3	1,5	0,5
297.		57-62-5	Hlortetraciklīns	C₂₂H₂₃ClN₂O₈	0,1
298.		95-49-8 un 106-43-4	Hlortoluols (o- un p-izomēri)	CH₃C₆H₄Cl	10
299.	231-595-7	7647-01-0	Hlorūdeņradis	HCl	8	5	15	10	-
300.			Hroms, metālisks, (nešķīstošie neorganiskie hroma (II) hroma (III) savienojumi)		2
301.		7789-04-0	Hroma (III) fosfāts pēc hroma (hroma ortofosfāts pēc hroma)	CrPO₄	2
302.
303.			Hroma dihidrogēnfosfāts, pēc hroma	Cr(H₂PO₄)₃	0,02
304.		10060-12-5	Hroma trihlorīda heksahidrāts,pēc hroma	CrCl₃. 6H₂O	0,01
305.		1308-38-9	Hroma (III) oksīds, pēc hroma	Cr₂O₃	1
306.		7783-20-2 + 7732-18-5	Hroma-amonija sulfāts, pēc Cr (hroma-amonija alauns)	Cr₂(SO₄)₃. (NH₄)₂SO₄. 24H₂O	0,02
307.	204-662-3	123-92-2	Izoamilacetāts (izopentilacetāts, etiķskābes 3-metil-1-butilesteris, 3-metilbutilacetāts, izopentiletanoāts)	CH₃COOCH₂CH₂CH(CH₃)₂	270	50	540	100	-
308.	204-633-5	123-51-3	Izoamilspirts, (3-metil-1-butanols, izopentilspirts)	(CH₃)₂CHCH₂CH₂OH	18	5	37	10
309.	203-745-1	110-19-0	Izobutilacetāts	C₆H₁₂O₂	241	50	723	150
310.		121-91-5	Izoftalskābe (1,3-benzoldikarbonskābe)		0,2
311.	201-142-8	78-78-4	Izopentāns	H₃C–CH₂–CH(CH₃)₂	3000	1000
312.		67-63-0	Izopropanols (2-propanols, izopropilspirts, 1-metil-1-etanols)	CH₃CH(OH)CH₃	350		600
313.		7553-56-2	Jods	I₂	1
314.		2223-93-0	Kadmija stearāts	(CH₃(CH₂)₁₆COO)₂Cd	0,1
315.		156-62-7	Kalcija ciānamīds	CaNCN	1
316.		7789-75-5	Kalcija fluorīds	CaF₂	0,5		2,5
317.		7757-93-9	Kalcija hidrogēnfosfāts	CaHPO₄	10
318.	215-137-3	1305-62-0	Kalcija hidroksīds, (kalcija dihidroksīds)	Ca(OH))₂	1⁶	-	4⁶
319.		7758-23-8	Kalcija dihidrogēnfosfāts	Ca(H₂PO₄)₂	10
320.		10043-52-4	Kalcija hlorīds	CaCl₂	2
321.		471-34-1	Kalcija karbonāts	CaCO₃	6
322.			Kalcija niķeļa hromfosfāts (pēc niķeļa)		0,005
323.	215-138-9	1305-78-8	Kalcija oksīds	CaO	1⁶		4⁶
324.		7778-18-9	Kalcija sulfāts (hidrogenēts; ģipša putekļi)	CaSO₄x2H₂O	4
325.			Kālija alkilksantogenāti, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil- (kālija O-alkilditiokarbonāts, R=alkil: izopropil-, izobutil-, izoamil-)	KSCSO-R	1
326.		871-58-9	Kālija butilksantogenāts (kālija O-butilditiokarbonāts)	KSCSO-C₄H₉	10
327.	205-792-3	151-50-8	Kālija cianīds (pēc cianīda)	KCN	1		5		Āda
328.		140-89-6	Kālija etilksantogenāts (kālija O-etilditiokarbonāts)	KSCSO-C₂H₅	0,5
329.		16871-90-2	Kālija fluorsilikāts (pēc fluora) (kālija heksafluorsilikāts)	K₂[SiF₆]	0,2
330.		14459-95-1	Kālija heksacianoferāts (II) (dzeltenā asinssāls)	K₄[Fe(CN)₆]	4
331.		13746-66-2	Kālija heksacianoferāts (III) (sarkanā asinssāls)	K₃[Fe(CN)₆]	4
332.		3811-04-09	Kālija hlorāts	KClO₃	5
333.		7447-40-7	Kālija hlorīds	KCl	5
334.		584-08-7	Kālija karbonāts	K₂CO₃	2
335.		7757-79-1	Kālija nitrāts	KNO₃	5
336.		7778-80-5	Kālija sulfāts	K₂SO₄	10
337.		21368-68-3	Kampars (DL-bornan-2-ons, 1,7,7-trimetilbiciklo(2,2,1) heptan-2-ons)	C₁₀H₁₆O	3
338.	203-313-2	105-60-2	e-Kaprolaktāms (putekļi un tvaiki) (e-aminokapronskābes laktāms)		10	-	40	-	-
339.		142-62-1	Kapronskābe (heksānskābe)	CH₃(CH₂)₄COOH	5
340.		655-35-6	Karbokromēns (intenkordīns, Intensaīns, etil-[[3-[2-(dietilamino)etil]-4-metil-2-okso-2H-1-benzpirān-7-il]oksi]acetāta hidrohlorīds)	C₂₀H₂₇NO₅ . HCl	0,3
341.		1302-76-7	Kianīts (alumīnija oksīds ar silīcija dioksīda piejaukumu)	Al₂O₅Si	2
342.		50-29-3	Klofenotāns (INN) (1,1,1-trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns, dihlordifeniltrihloretāns (DDT), p,p’-DDT (4,4'-DDT), 1,1-bis-(4-hlorfenil)-2,2,2-trihloretāns)	(ClC₆H₄)₂CHCC_l3	0,1
343.			Kobalta hidrokarbonils un tā sašķelšanās produkti (pēc Co)	Co(CO)₄H	0,01
344.		1307-96-6	Kobalta II oksīds	CoO	0,5
345.		1308-04-9	Kobalta III oksīds	Co₂O₃	0,5
346.		7440-48-4	Kobalts	Co	0,5
347.		58-08-02	Kofeīns (1,3,7-trimetilksantīns)		0,5
348.		8050-09-7	Kolofonijs		4
349.			Krāsvielas: vinilsulfona un hlortiazīna		2
350.			Krāsvielas: antrahinona un ftalocianīna		5
351.			Krāsvielas, bāziskās: arilmetāna		0,2
352.			Krāsvielas, kubogēnās: dinaftilheksakarbonskābes dianhidrīda atvasinājumi		5
353.	215-293-2	1319-77-3	Krezols, (visi izomēri) (o-, m-, p-metilfenoli, krezolu maisījums		22	5	-	-	-
354.		10453-89-1	Krizantēmskābe (2,2-dimetil-3-(2-metil-1-propēnil) ciklopropān-1-karbonskābe)		10
355.		437-74-1	Ksantinola nikotināts (7-[2-hidroksi-3-(N-(2-hidroksietil), N-metil)amino] propilteofilīna nikotīnskābes sāls)		1
356.	215-535-7	1330-20-7	Ksilols (o-,m-,p-ksilols, dimetilbenzols)		221	50	442	100	Āda
357.	203-576-3	108-38-3	m-Ksilols, (1,3-dimetilbenzols)	C₈H₁₀	221	50	442	100	Āda
358.	202-422-2	95-47-6	o-Ksilols, (1,2-dimetilbenzols)	C₈H₁₀	221	50	442	100	Āda
359.	203-396-5	106-42-3	p-Ksilols, (1,4-dimetilbenzols)	C₈H₁₀	221	50	442	100	Āda; Ietekme uz dzirdi
360.	202-704-5	98-82-8	Kumols (2-fenilpropāns, izopropilbenzols, propilbenzols)		50	10	250	50	Āda
361.		25038-59-9	Lavsāns (polietilēntereftalāts, terilēns)		5
362.		9013-95-0	Levāns (polisaharīds )	(C₆H₁₀O₅)_n	1
363.		56-75-7	Levomicetīns		1
364.		8032-32-4	Ligroīns (pēc C) (petrolēteris)		300
365.		9001-62-1	Lipāze (triacilglicerols)		1
366.	231- 484-3	7580-67-8	Litija hidrīds	LiH	–	–	0,02⁵
367.		12007-25-9	Magnija diborīds (pēc bora)	MgB₂	1
368.		10326-21-3	Magnija hlorāts	Mg(ClO₃)₂	5
369.		12230-32-9	Magnija poliborīds (magnija dodekaborīts)	MgB₁₂	6
370.			Magnija-mangāna ferrīts	MgMn(FeO₂)₄	1
371.		108-31-6	Maleīnskābes anhidrīds (maleīnanhidrīds, 1,2-etilēndikarbonskābes anhidrīds)		1
372.		1313-13-9	Mangāna dioksīds (dezintegrācijas aerosols)	MnO₂	0,3
373.			Mangāns un tā neorganiskie savienojumi (pēc mangāna)		0,2⁵ 0,05⁶
374.		3353-05-7	Mangāna distearāts	[CH₃(CH₂)₁₆COO_]2Mn	3
375.		12108-13-3	Mangāna ciklopentadieniltrikar-bonils (trikarbonil (metilciklopentadienil) mangāns)		0,1
376.		12427-38-2	Mangāna etilēn-N,N’-bis-ditiokarbamāts (manebs)		0,5
377.			Mangāna-cinka ferrīts	MnZn(FeO₂)₄	1
378.		7439-96-5	Mangāns metināšanas aerosolos (kondensācijas aerosols)		0,1
379.		8065-48-3	Merkaptofoss (demetons, O,O’-dietil-O"-(2-etiltioetil) tiofosfāta un O,O’-dietil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums)	C₂H₅SCH₂CH₂OPS(OC₂H₅)₂ un C₂H₅SCH₂CH₂SPO(OC₂H₅)₂	0,02
380.		79-39-0	Metakrilamīds (2-metilpropēnskābes amīds)	CH₂=C(CH₃)CONH₂	1
381.		79-41-4	Metakrilskābe (2-metilpropēnskābe)	CH₂=C(CH₃)COOH	10
382.		760-93-0	Metakrilskābes anhidrīds (2-metilpropēnskābes anhidrīds, metakrilanhidrīds)		1
383.		920-46-7	Metakrilskābes hloranhidrīds (metakrilhlorīds, 2-metilpropēnskābes hloranhidrīds)	CH₂=C(CH₃)COCl	0,3
384.		74-93-1	Metāntiols (metilmerkaptāns)	CH₃SH	0,8
385.	200-659-6	67-56-1	Metanols (metilspirts, karbinols)	CH₃OH	260	200	-	-	Āda
386.		1569-50-2	3-metil-2-butēn-1-ols (pent-3-ēn-3-ols, 2,2-dimetilvinilkarbinols)		10
387.		80-59-1	2-metil-2-butēnskābe (2-metilkrotonskābe, 2,3-dimetilakrilskābe)	CH₃CH=C(CH₃)COOH	5
388.		638-10-8	3-metil-2-butēnskābes etilesteris (3,3-dimetilakrilskābes etilesteris, etil-3-metilkrotonskābe)	(CH₃)₂C=CHCOOCH₂CH₃	10
389.		3425-61-4	2-metil-2-butilhidroperoksīds (terc-pentilhidroperoksīds)		5
390.		79-20-9	Metilacetāts (etiķskābes metilesteris)	CH₃COOCH₃	100
391.		96-33-3	Metilakrilāts (metilpropenoāts, akrilskābes metilesteris, propēnskābes metilesteris)	CH₂=CHCOOCH₃	18	5	36	10
392.		74-83-9	Metilbromīds (brommetāns)	CH₃Br	1
393.	210-946-8	626-38-0	1-Metilbutilacetāts, (1-metilbutiletanoāts)	CH₃COOCH(CH₃)CH₂CH₂CH₃	270	50	540	100	-
394.	203-481-7	107-31-3	Metilformiāts (skudrskābes metilesteris)	HCOOCH₃	125	50	250	100	Āda
395.	203-737-8	110-12-3	5-Metil-2-heksanons (izopentilmetilketons, izoamilmetilketons, izobutilacetons)	(CH₃)₂CHCH₂CH₂COCH₃	95	20	-	-	-
396.	208-793-7	541-85-5	5-Metil-3-heptanons (etilizoamilketons)	CH₃CH₂CH(CH₃)CH₂COCH₂CH₃	53	10	107	20	-
397.	203-550-1	108-10-1	4-Metil-2-pentanons, (izobutilmetilketons, metilizobutilketons, izopropilacetons)	CH₃C(O)CH₂CH(CH₃)CH₃	83	20	208	50	-
398.	208-601-1	534-52-1	2-metil-4,6-dinitrofenols (4,6-dinitro-o-krezols, DNOC)	(CH₃) C₆H₂(NO₂)₂OH	0,05
399.		74-95-3	Metilēnbromīds (dibrommetāns)	CH₂Br₂	10
400.	200-838-9	75-09-2	Metilēnhlorīds (dihlormetāns)	CH₂Cl₂	120	34	150	42	Āda
401.	200-817-4	74-87-3	Metilhlorīds (hlormetāns)	CH₃Cl	42	20
402.	205-599-4	143-33-9	Nātrija cianīds (pēc cianīda)	NaCN	1		5		Āda
403.		624-83-9	Metilizocianāts	CH₃N=C=O			0,05	0,02
404.		563-80-4	Metilizopropilketons (3-metil-2-butanons)	CH₃C(O)C(CH₃)CH₃	200
405.		556-61-6	Metilizotiocianāts	CH₃N=C=S	0,1
406.		8022-00-2	Metilmerkaptofoss (metildemetons, O,O’-dimetil-O"-(2-etiltioetil) tiofosfāta un dimetil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums)	S=P(OCH₃)₂-O-(CH₂)₂S-C₂H₅ un S=P(OCH₃)₂-S-(CH₂)₂S-C₂H₅	0,1
407.		80-62-6	Metilmetakrilāts (2-metilpropēnskābes metilesteris, metil-2-metilpropeonāts)	CH₂=C(CH₃)COOCH₃	10
408.		25013-15-4	Metilstirols (izomēru maisījums) (viniltoluols, vinilmetilbenzols)	CH₂=CH-C₆H₄CH₃	50				Ietekme uz dzirdi
409.		598-50-5	Metilurīnviela (N-metilurīnviela)	CH₃NHC(O)NH₂	10
410.		78-94-4	Metilvinilketons (3-butēn-2-ons)		0,1
411.			Metināšanas aerosols		4
412.	203-603-9	108-65-6	2-metoksi-1-metiletilacetāts (propilēnglikola monometilētera acetāts)	CH₃COOCH(CH₃)CH₂OCH₃	275	50	550	100	Āda
413.	252-104-2	34590-94-8	Metoksipropoksi propanols (dipropilēnglikola monometilēteris, DPM)	CH₃OC₃H₆OC₃H₆OH	308	50	-	-	Āda
414.	203-539-1	107-98-2	1-Metoksi-2-propanols (propilēnglikola monometilēteris, monopropilēnglikol-metilēteris)	CH₃CH(OH)CH₂OCH₃	375	100	568	150	Āda
415.		586-37-8	m-Metoksiacetofenons (3-acetilanizols, 3-acetilmetoksibenzols)		3
416.	203-906-6	111-77-3	2-(2-Metoksietoksi) etanols	C₅H₁₂O₃	50,1	10			Āda
417.	203-604-4	108-67-8	Mezitilēns (1,3,5-trimetilbenzols)		100	20	-	-	-
418.		79-11-08	Monohloretiķskābe (hloretiķskābe)	ClCH₂COOH	1
419.		79-04-09	Monohloretiķskābes hloranhidrīds (hloracetilhlorīds)	CH₂ClCOCl	0,3
420.	203-815-1	110-91-8	Morfolīns	C₄H₉NO	36	10	72	20
421.	202-049-5	91-20-3	Naftalīns		50	10	-	-	-
422.			Minerāleļļas, naftas minerāleļļas		5
423.		1141-38-4	2,6-Naftalīndikarbonskābe		0,1
424.		93-09-4	2-Naftalīnkarbonskābe (2-naftilskābe)		0,1
425.		128-97-2	1,4,5,8-Naftalīntetrakarbon-skābe		0,5
426.		130-15-4	1,4-Naftohinons		0,1
427.		90-15-3	1-Naftols (1-hidroksinaftalīns, α -naftols)		0,5
428.		135-19-3	2-Naftols (2-hidroksinaftalīns, β -naftols)		0,1
429.	247-852-1	26628-22-8	Nātrija azīds	NaN₃	0,1	-	0,3	-	Āda
430.		4312-97-4	Nātrija cis-β-hlorakrilāts (akrofols, cis-3-hlorakrilskābes nātrija sāls, cis-3-hlorpropēnskābes nātrija sāls, nātrija 3-hlorakrilāts)		0,5
431.		16893-85-9	Nātrija heksafluorsilikāts	Na[SiF₆]	0,2
432.		144-55-8	Nātrija hidrogēnkarbonāts (dzeramā soda)	NaHCO₃	5
432.		144-55-8	Nātrija hidrogēnkarbonāts (dzeramā soda)
433.		1310-73-2	Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kaustiskā soda)	NaOH	0,5
434.		7775-09-09	Nātrija hlorāts	NaClO₃	5
435.		7647-14-5	Nātrija hlorīds	NaCl	5
436.		7758-19-2	Nātrija hlorīts	NaClO₂	1
437.		137-42-8	Nātrija metilditiokarbamāts (metilditiokarbamāts, metilditiokarbamīn-skābes nātrija sāls, karbations)	CH₃-NH-C(S)SNa	0,1
438.		131-52-2	Nātrija pentahlorfenolāts	C₆Cl₅ONa	0,1
439.
440.		540-72-7	Nātrija rodanīds (nātrija tiocianāts)	NaSCN	10
441.		7757-82-6	Nātrija sulfāts	Na₂SO₄	10
442.		1313-82-2	Nātrija sulfīds	Na₂S	0,2
443.	207-343-7	463-82-1	Neopentāns	C₅H₁₂	3000	1000
444.	200-193-3	54-11-5	Nikotīns, (3-(1-metilpirolidīn-2-il) piridīns)		0,5	-	-	-	Āda
445.		59-67-6	Nikotīnskābe (piridīn-3-karbonskābe)		1
446.		98-92-0	Nikotīnskābes amīds (piridīn-3-karbonskābes amīds, nikotīnamīds)		1
447.		53025-58-4	Nitroamofoska		4
448.		88-74-4	2-Nitroanilīns (o-nitroanilīns)		0,5
449.		99-09-2	3-Nitroanilīns (m-nitroanilīns)		0,1
450.		100-01-6	4- Nitroanilīns (p-nitroanilīns)		0,1
451.		100-17-4	4-Nitroanizols (1-metoksi-4-nitrobenzols)		3
452.		585-79-5	m-Nitrobrombenzols (1-brom-3-nitrobenzols)		0,1
453.	201-188-9	79-24-3	Nitroetāns	CH₃CH₂NO₂	30	9,6	312	100	Āda
454.		75-52-5	Nitrometāns	CH₃NO₂	30
455.		502-56-7	Nonan-5-ons	CH₃(CH₂)₇CO(CH₂)₃CH₃	20
456.		143-08-8	Nonilspirts (nonanols)	CH₃(CH₂)₇CH₂OH	10
457.	204-696-9	124-38-9	Oglekļa dioksīds	CO₂	9000	5000	-	-	-
458.			Oglekļa putekļi:
			- akmeņogļu, antracīta un citu ogļu putekļi, naftas, koksa, degakmens, melnie rūpniecības kvēpi		4
			- dabīgie un mākslīgie dimanti, grafīts		2
459.			Ogļūdeņraži, piesātinātie alifātiskie, C1-10, pēc C (alkāni)	C_nH_2n+2	100		300
460.		66-79-5	Oksacilīns	C₁₉H₁₉N₃O₅S	0,05
461.		111-87-5	Oktilspirts (oktanols)	CH₃(CH₂)₆CH₂OH	10
462.		7060-74-4	Oleandomicīna fosfāts	C₃₅H₆₁NO₁₂.H₃PO₄	0,4
463.		10028-15-6	Ozons	O₃	0,1
464.		422-64-0	Pentafluorpropānskābe	CF₃CF₂COOH	2
465.	203-692-4	109-66-0	Pentāns	C₅H₁₂	3000	1000
466.	201-865-9	88-89-1	Pikrīnskābe, (2,4,6-trinitrofenols)		0,1	-	-	-	-
467.	203-808-3	110-85-0	Piperazīns (dietilēndiamīns)		0,1	-	0,3	-	-
468.		110-89-4	Piperidīns		0,2
469.	232-319-8	8003-34-7	Piretrīni un piretroīdi (piretra (attīrīta no sensibilizējošiem laktoniem))	Augu izcelsmes daudzkomponentu insekticīds	1	-	-	-	-
470.	203-809-9	110-86-1	Piridīns		15	5	-	-	-
471.		123-75-1	Pirolidīns		0,1
472.	231-116-1	7440-06-4	Platīns (metāls)	Pt	1	-	-	-	-
473.			Polimēru putekļi: (poliamīds, poliformaldehīds, polikaprolaktāms, polietilēns, polimēri, kuru pamatā ir akrila monomēri, polipropilēns, poliuretāns u. c.)		5
474.		107-19-7	Propargilspirts (2-propīn-1-ols)		1
475.		74-98-6	Propāns	CH₃CH₂CH₃	1800	1000
476.	201-176-3	79-09-4	Propānskābe (propionskābe)	C₂H₅COOH	31	10	62	20	-
477.		109-60-4	Propilacetāts (etiķskābes propilesteris)	CH₃COOC₃H₇	200
478.		107-10-8	Propilamīns (n-propilamīns)	NH₂C₃H₇	5
479.		108-32-7	Propilēna karbonāts (1,2-propāndiola cikliskais karbonāts)		2
480.			Propilēnglikola monoakrilāts	CH₂=CHCOO-CH₂-CH₂OH-CH₃	1
481.		57-55-6	Propilēnglikols (1,2-propāndiols)	CH₃CH(OH)CH₂OH	7
482.		115-07-1	Propilēns (propēns)	CH₂=CH-CH₃	100
483.		106-36-5	Propilpropionāts (propānskābes propilesteris)	CH₃CH₂COOC₃H₇	70
484.		71-23-8	Propilspirts (1-propanols)	CH₃CH₂CH₂OH	10
485.		123-38-6	Propionaldehīds (propanāls)	CH₃CH₂CHO	5
486.			Putekļi, augu un dzīvnieku izcelsmes:
			cukura putekļi		5
			graudu putekļi		4
			kokvilnas, linu, vilnas, pūku u. c. putekļi (ar silīcija dioksīda piejaukumu): * vairāk nekā 10 % * mazāk nekā 10 %		2 4
			miltu putekļi		6
			koksnes putekļi (izņemot cietkoksnes)		6
			kūdras putekļi		5
			papīra putekļi		2
		8037-19-2	tabakas putekļi		3
		8037-19-2	tējas putekļi		3
487.			Raugs (sausais)		0,3
488.	203-585-2	108-46-3	Rezorcīns (1,3–dihidroksibenzols, 1,3-benzoldiols)		45	10	-	-	Āda
489.		83-88-5	Riboflavīns (vitamīns B2)	C₁₇H₂0N₄O₆	1
490.		13292-46-1	Rifampicīns (rimantāns)		0,02
491.		111-20-6	Sebacīnskābe (1,8-oktāndikarbonskābe)	HOOC(CH₂)₈COOH	4
492.	203-300-1	105-46-4	Sek-butilacetāts	C₆H₁₂O₂	241	50	723	150
493.	231-978-9	7783-07-5	Selēnūdeņradis	H₂Se	0,07	0,02	0,17	0,05
494.	231-195-2	7446-09-5	Sēra (IV) oksīds (sēra dioksīds)	SO₂	1,3	0,5	2,7	1
495.		7446-11-9	Sēra (VI) oksīds (sērskābes anhidrīds, sēra trioksīds)	SO₃	1
496.		10025-67-9	Sēra monohlorīds (disēra dihlorīds)	S₂Cl₂	0,3
497.		75-15-0	Sērogleklis (oglekļa disulfīds)	CS₂	15	5			Āda; Ietekme uz dzirdi
498.		7704-34-9	Sērs	S	6
499.		7664-93-9	Sērskābe³ (migla, kas tiek definēta kā torakālā frakcija)	H₂SO₄	0,05
500.		7783-06-4	Sērūdeņradis	H₂S	7	5	14	10
501.			Sērūdeņradis maisījumā ar ogļūdeņražiem C1-C5		3
502.		7631-86-9	Silīcija dioksīds	SiO₂	1
503.		12033-89-5	Silīcija nitrīds (trisilīcija tetranitrīds)	Si₃N₄	6
504.		12007-81-7	Silīcija tetraborīds (tetrabora silicīds)	SiB₄	6
505.			Silīcija un vara sakausējums		4
506.			Silikāti un alumosilikāti:
			abrazīvie putekļi		2
			boksītu aglomerāts		2
			vizla, flagofīts, muskavīts, talks, talkveida putekļi		4
			mākslīgās minerālšķiedras ar silikātu un alumosilikātu stiklveida struktūru (stikla šķiedra, stikla vate, izdedži un minerālvate u. c.)		2
			minerālšķiedras, t. sk. akmensvate, stiklašķiedras		3 šķ./cm³ gaisa
			cements, apatīts, māls		6
			vulkāniskas izcelsmes stiklveida silikāti (tufs, pemza, perlīts)		4
			ceolīti (mākslīgie un dabīgie)		2
			keramika		2
		16389-88-1	dolomīts		6
507.		77348-01-7	Silvinīts	Cl₂KNa	5
508.			Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi		5
509.	205-634-3	144-62-7	Skābeņskābe (etāndiskābe)	HOOCCOOH	1	-	-	-	-
510.			Skābeņskābes dialkildiesteru maisījums (dialkiloksalāti)		0,5
511.	200-579-1	64-18-6	Skudrskābe (metānskābe)	HCOOH	9	5	-	-	-
512.	233-272-6	10102-44-0	Slāpekļa dioksīds	NO₂	0,96	0,5	1,91	1
513.	233-271-0	10102-43-9	Slāpekļa monoksīds	NO	2,5	2	–	–
514.			Slāpekļa oksīdi, (pēc NO₂)		5
515.	231-714-2	7697-37-2	Slāpekļskābe	HNO₃	2	0,78	2,6	1
516.			Stiklaplasti, kuru pamatā ir poliēsteru sveķi		5
517.		100-42-5	Stirols (vinilbenzols)	C₆H₅CH=CH₂	10		30		Ietekme uz dzirdi
518.		57-92-1	Streptomicīns (agrimicīns, fitomicīns)	C₂₁H₃₉N₇O₁₂	0,1
519.	231-131-3	7440-22-4	Sudrabs, metāliskais	Ag	0,1	-	-	-	-
520.			Sudraba šķīstošie savienojumi	Pēc Ag	0,01	-
521.		57-68-1	Sulfadimidīns (sulfametazīns, sulfadimezīns, 4-amino-N-(4,6-dimetilpirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds)		1
522.		57-67-0	Sulfaguanidīns (sulfanilguanidīns, sulgīns, 4-amino-N-(aminoiminometil)-benzolsulfonamīds)		1
523.		547-44-4	Sulfakarbamīds	H₂N-C₆H₄-SO₂NHC(O)NH₂	1
524.		152-47-6	Sulfalēns (4-amino-N-(3-metoksipirazīn-2-il)- benzolsulfonamīds)		0,1
525.		651-06-9	Sulfametoksidiazīns (5-metoksisulfadiazīns, 4-amino-N-(5-metoksipirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds)		0,1
526.		80-35-3	Sulfametoksipiridazīns (sulfanilskābes 6-metoksipiridazīn-3-ilamīds, 4-amino-N-(6-metoksipiridazīn-3-il)-benzolsulfonamīds)		0,1
527.		63-74-1	Sulfanilamīds (streptocīds, 4-aminobenzolsulfon-amīds)		1
528.		72-14-0	Sulfatiazols (4-amino-N-(tiazol-2-il)-benzolsulfonamīds, sulfanilskābes tiazol-2-ilamīds, norsulfazols)		1
529.	222-995-2	3689-24-5	Sulfoteps (tetraetilditiopirofosfāts, 1,2-ditio-difosforskābes tetra-O-etilesteris)	C₈H₂₀O₅P₂S₂	0,1	-	-	-	Āda
530.		107-92-6	Sviestskābe (butānskābe)	CH₃(CH₂)₂COOH	10
531.		123-72-8	Sviestskābes aldehīds (butānaldehīds, butanāls)	CH₃(CH₂)₂CHO	5
532.			Šamota-grafīta ugunsizturīgie materiāli		2
533.		1401-55-4	Tanīns	C₇₆H₅₂O₄₆	1
534.		13494-80-9	Telūrs	Te	0,01
535.		83-67-0	Teobromīns (3,7-dimetilksantīns, 3,7-dihidro-3,7-dimetil-1H-purīn-2,6-dions)		1
536.		58-55-9	Teofilīns (1,3-dimetilksantīns, 3,7-dihidro-1,3-dimetil-1H-purīn-2,6-dions)		0,5
537.	208-760-7	540-88-5	Tercbutilacetāts	C₆H₁₂O₂	200
538.		1634-04-4	Tercbutilmetilēteris	C₅H₁₂O	183,5	50	367	100
539.		9005-90-7	Terpentīns	C₁₀H₁₆	300
540.		60-54-8	Tetraciklīns	C₂₂H₂₄N₂O₈	0,1
541.	201-083-8	78-10-4	Tetraetilortosilikāts (etilsilikāts, tetraetoksisilāns)	(C₂H₅O)₄Si	44	5
542.		127-21-9	1,1,3,3-Tetrafluor-1,3-dihlorpropan-2-ons (tetrafluor-1,3-dihloracetons)	ClF₂CCOCF₂Cl	2
543.		76-37-9	2,2,3,3-Tetrafluor-1-propanols	CHF₂-CF₂-CH₂OH	20
544.	203-726-8	109-99-9	Tetrahidrofurāns		150	50	300	100	Āda
545.		79-34-5	1,1,2,2-Tetrahloretāns	CHCl₂CHCl₂	5
546.		25322-20-7	Tetrahloretāns (izomēru maisījums)	C₂H₂Cl₄	5
547.	204-825-9	127-18-4	Tetrahloretilēns (perhloretilēns)	C₂Cl₄	70	10	140	20	Āda
548.	200-262-8	56-23-5	Tetrahlorogleklis (oglekļa tetrahlorīds, tetrahlormetāns)	CCl₄	6,4	1	32	5	Āda
549.		1401-69-0	Tilozīns		1
550.		68-11-01	Tioglikolskābe	HSCH₂COOH	0,1
551.		62-56-6	Tiourīnviela	NH₂CSNH₂	0,3
552.		12039-13-3	Titāna disulfīds	TiS₂	6
553.		25583-20-4	Titāna nitrīds	TiN	4
554.		12039-83-7	Titāna disilicīds	TiSi₂	4
555.		7440-32-6	Titāns	Ti	10
556.		13463-67-7	Titāna dioksīds	TiO₂	10
557.		108-44-1	m-Toluidīns	CH₃C₆H₄NH₂	0,5		1
558.	203-403-1	106-49-0	p-toluidīns (4-aminotoluēns)	CH₃C₆H₄NH₂	4,46	1	8,92	2	Āda
559.		584-84-9	2,4-Toluilēndiizocianāts (4-metil-m-fenilēndiizocianāts, toluol-2,4-diizocianāts, m-tolilidēndiizocianāts)	C₉H₆N₂O₂	0,05
560.	203-625-9	108-88-3	Toluols (metilbenzols)	CH₃C₆H₅	50	14	150	40	Āda; Ietekme uz dzirdi
561.		49721-45-1	4,5,6-Triaminopirimidīna sulfāts (pirimidīn-4,5,6-triamīna sulfāts)		2
562.		559-11-5	2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-Tridekafluorheptil-akrilāts (akrilskābes 1H,1H-tridekafluorheptilesteris, 2-propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-tridekafluorheptilesteris)	H₂C=CHCOOCH₂(CF₂)₅CF₃	30
563.	204-469-4	121-44-8	Trietilamīns	(C₂H₅)₃N	8,4	2	12,6	3	-
564.	200-875-0	75-50-3	Trimetilamīns	C₃H₉N	4,9	2	12,5	5
565.	204-428-0	120-82-1	1,2,4-Trihlorbenzols		15, 1	2	37, 8	5	Āda
566.	200-756-3	71-55-6	1,1,1-Trihloretāns (metilhloroforms)	CH₃CCl₃	555	100	1110	200
567.		461-18-7	4,4,4-Trifluor-1-butanols	CF₃(CH₂)₃OH	20
568.		507-52-8	1,1,1-Trifluor-2-metilpropan-2-ols	(CH₃)₂C(OH)CF₃	20
569.		75-89-8	2,2,2-Trifluoretanols	CF₃CH₂OH	10
570.		420-46-2	1,1,1-Trifluoretāns (freons 143)	CH₃CF₃	3000
571.		76-05-1	1,1,1-Trifluoretiķskābe	CF₃COOH	2
572.		25854-04-0	1,1,2-Trihlor-1,3-butadiēns	Cl₂C=CCl-CH=CH₂	3
573.		75-87-6	Trihloracetaldehīds (hlorāls)	CCl₃CHO	5
574.		76-03-9	Trihloretiķskābe	CCl₃COOH	5
575.		76-02-8	Trihloretiķskābes hloranhidrīds	CCl₃COCl	0,1
576.		5329-12-4	2,4,6-Trihlorfenilhidrazīns		1
577.		3278-46-4	2,2,3-Trihlorpropānskābe (hloropons)	ClCH₂CCl₂COOH	10
578.		96-19-5	1,2,3-Trihlorpropēns	ClHC=CCl-CH₂Cl	3
579.		10025-78-2	Trihlorsilāns, pēc HCl	SiHCl₃	1
580.		2077-46-5	2,3,6-Trihlortoluols		10
581.	208-394-8	526-73-8	1,2,3-Trimetilbenzols		100	20	-	-	-
582.	202-436-9	95-63-6	1,2,4-Trimetilbenzols (pseidokumols)		100	20	-	-	-
583.		118-96-7	2,4,6-Trinitrotoluols (TNT)		0,1		0,5
584.		7440-61-1	Urāns, nešķīstošie savienojumi	U	0,075
585.		7440-61-1	Urāns, šķīstošie savienojumi	U	0,015
586.		57-13-6	Urīnviela	NH₂CONH₂	10
587.			Urosulfāns (sulfanilurīnviela)	H₂N-C₆H₄-SO₂NHC(O)NH₂	1
588.		1314-34-7	Vanādija (III) oksīda putekļi (dezintegrācijas aerosols) (divanādija trioksīda putekļi (dezintegrācijas aerosols))	V₂O₃	0,5
589.		1314-62-1	Vanādija (V) oksīda dūmi (kondensācijas aerosols) (divanādija pentaoksīda dūmi (kondensācijas aerosols))	V₂O₅	0,1
590.		7440-62-2	Vanādijs un tā savienojumi (ferrovanādijs (pēc vanādija))	V	1
591.			Vanādiju saturošu izdedžu putekļi		4
592.		12019-57-7	Vara fosfīds (trivara fosfīds)	Cu₃P	0,5
593.		147-14-8	Vara ftalocianīns		5
594.		17836-27-0	Vara hromfosfāts, pēc CrO₃		0,02
595.		20936-31-6	Vara salicilāts (salicilskābes vara sāls)	Cu(C₇H₅O₃)₂ . 4H₂O	0,1
596.		7758-89-6	Vara sāls, pēc vara (hlorskābes, hlorpaskābes, sērskābes u.c.)	(Cu)	0,5
597.		25267-55-4	Vara trihlorfenolāts	Cu(C₆H₂OCl₃)₂	0,1
598.		7440-50-8	Varš	Cu	0,5		1
599.		88-12-0	1-Vinil-2-pirolidons (N-vinilpirolidons)		1
600.		108-05-4	Vinilacetāts (etiķskābes vinilesteris)	CH₃COOCH=CH₂	17,6	5	35,2	10
601.		689-97-4	Vinilacetilēns (1-butēn-3-īns)	HCCCHCH₂	20
602.			Vinilfosfonskābes dihloretilesteris	CH₂=CHP(O)(OCH₂CH₂Cl)₂	0,6
603.			Vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda polimēri		10
604.	200-864-0	75-35-4	Vinilidēnhlorīds (1,1-dihloretilēns)	C₂H₂Cl₂	8	2	20	5
605.		100-69-6	2-vinilpiridīns		0,5
606.		12070-12-1	Volframa karbīds	WC	6
607.		12039-88-2	Volframa (di) silicīds	WSi₂	6
608.			Volframa-kobalta sakausējums ar dimanta piejaukumu līdz 5%		4
609.			Vulkanizācijas gāzes, kas rodas riepu rūpniecībā un citu gumijas izstrādājumu ražošanā		0,5

Piezīmes.

1 EINECS – vielas numurs Eiropas tirgū eksistējošo ķīmisko vielu sarakstā.

2 CAS (Chemical Abstract Service Number) – vielas reģistrācijas numurs referatīvajā žurnālā Chemical Abstract.

3 Izvēloties piemērotu iedarbības uzraudzības metodi, jāņem vērā iespējamie ierobežojumi un ietekme, ko var radīt citu sēra sastāvdaļu klātbūtne.

4 Īslaicīgas iedarbības robežvērtība attiecībā uz vienas minūtes bāzes laikaposmu.

5 Ieelpojamā frakcija.

6 Frakcija, kas var nonākt elpceļos.

7 Ieelpojamā frakcija: Ja cietkoksnes putekļi ir sajaukti ar cita veida koksnes putekļiem, robežvērtību piemēro sajaukumā esošajiem visu veidu putekļiem.

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325

Ķīmisko vielu sinonīmi un vielām atbilstošie numuri

(Pielikums svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 191)

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija
noteikumiem Nr. 325

(Pielikums MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 191 redakcijā)

Bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji

1. Bioloģiskais ekspozīcijas rādītāji (BER) organiskiem šķīdinātājiem (toluols, stirols, ksiloli, 2-butanons, acetons, propān-2-ols) nosaka to metabolītus un šādas ķīmiskās vielas:

1.1. toluolam BER asinīs ir 600 µg/L (paraugi ņemti uzreiz, beidzoties iedarbībai), urīnā 75 µg/L, paraugi iegūti maiņas beigās. Toluola metabolītam o-krezolam (pēc hidrolīzes) BER urīnā ir 1,5 mg/L. Paraugus iegūst ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām;

1.2. stirolam BER asinīs ir 0,55 mg/L (paraugi ņemti maiņas beigās). Stirola metabolītiem - mandeļskābei kopā ar fenilglioksiskābi BER urīnā ir 600 mg/g kreatinīna. Paraugus iegūst ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām;

1.3. ksiloliem (visi izomēri) nosaka metilhipūr-(tolūr)skābi (visi izomēri) urīnā. BER ir 2000 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.4. 2-butanonam (sinonīms: metiletilketons) BER urīnā 2 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.5. acetonam BER urīnā 80 mg/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās;

1.6. propān-2-olam (sinonīms: izopropanols) nosaka acetonu: BER asinīs 25 mg/L, BER urīnā 25 mg/L. Asins un urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās.

2. Fenolam BER urīnā 120 mg fenols pēc hidrolīzes /g kreatinīna, urīna paraugi iegūti maiņas beigās.

3. Fosfororganiskiem savienojumiem nosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos, BER 70 % no bāzes līmeņa.

4. Anilīnam BER urīnā ir 0,2 mg anilīna/L (pēc hidrolīzes, urīna paraugi iegūti maiņas beigās).

5. Alumīnijam BER urīnā ir 50 μg/g kreatinīna, ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst maiņas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām.

6. Kobaltam BER asinīs 7 μg/L, urīnā 130 nmol/L. Urīna un asins paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst darba nedēļas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām. References koncentrācija aroda neeksponētai populācijai urīnā 25 nmol/L, asinīs 0,8 μg/L.

7. Vanādijam BER urīnā 600 nmol/L. Urīna paraugi iegūti ekspozīcijas beigās vai maiņas beigās. Ilgstošas iedarbības novērtēšanai paraugus iegūst darba nedēļas beigās pēc vairākām iepriekšējām maiņām. References koncentrācija aroda neeksponētai populācijai urīnā < 7 nmol/L.

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325

Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā

1. Paraugu ņemšanu veic raksturīgākajās darba vietās. Izpildot vienādas darba operācijas ar līdzīgiem darba rīkiem, kontrolē darba vides gaisu pēc darba vietu izlases principa, izvēloties tās gan telpas centrā, gan telpas malās.

2. Gaisu analīzei ņem darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos) darbinieka elpošanas zonā - telpas daļas puslodē 0,3 m rādiusā, kura apņem cilvēka seju ar centru viduspunktā starp acīm un kuras pamats ir novietots uz līnijas, kas iet caur galvas vidu un balseni.

3. Darba maiņas laikā vai tehnoloģiskā procesa atsevišķu posmu laikā vienā darba vietā (punktā) ekspozīcijas novērtēšanai ņem ne mazāk kā trīs paraugus; nosakot fibrogēnas iedarbības aerosolus, ir pieļaujams viens paraugs.

4. Parauga ņemšanai un analīzei izmanto kalibrētas precīzas instrumentālas analītiskas mēriekārtas.

5. Ja gāzu un tvaiku koncentrācija (C_g) izteikta neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, tad, ņemot vērā vielas molmasu un gāzveida vielas mola ieņemto tilpumu pie atbilstošas temperatūras, gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m³) aprēķina pēc šādām formulām:

	C(mg / m³) =	Vielasmolmasa	x C_g(ppm), pie 20°C
	C(mg / m³) =	24.04	x C_g(ppm), pie 20°C

	C(mg / m³) =	Vielasmolmasa	x C_g(ppm), pie 25°C
	C(mg / m³) =	24.44	x C_g(ppm), pie 25°C

6. Gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m³) izsakot kā gāzu un tvaiku koncentrāciju (C_g) neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, izmanto šādas pārrēķinu formulas:

	C_g(ppm) =	24.04	x C(mg / m³), pie 20°C
	C_g(ppm) =	Vielasmolmasa	x C(mg / m³), pie 20°C

	C_g(ppm) =	24.44	x C(mg / m³), pie 25°C
	C_g(ppm) =	Vielasmolmasa	x C(mg / m³), pie 25°C

7. Ķīmiskās vielas maiņas koncentrāciju nosaka šādi:

7.1. astoņu stundu darba dienas vai maiņas laikā ņem vienu vai vairākus citu citam sekojošus gaisa paraugus (darba vides gaisa daudzums, kuru ņem gaisa analīzei, lai izmērītu ņemtajā gaisa paraugā bīstamo vielu koncentrāciju), kuros veic nepieciešamās analīzes;

7.2. paraugu ņemšanu veic, izmantojot individuālos gaisa uztvērējus (ierīces, kas uztver gaisu darbinieka elpošanas zonā), visas maiņas laikā vai arī vidējo rādītāju nosaka pēc atsevišķu, maiņas laikā ņemto, analīžu rezultātiem;

7.3. nosakot vidējo rādītāju pēc atsevišķu maiņas laikā ņemto analīžu rezultātiem, to aprēķina kā vidējo laika periodam, kurā darbinieks veic visas tehnoloģiskā procesa operācijas;

7.4. koncentrāciju aprēķinus veic pēc šādas formulas:

kur:

C_maiņā - apzīmē bīstamās ķīmiskās vielas vidējo aritmētisko koncentrāciju maiņā, mg/m³;

C_i, C₁,C₂ ...C_n- bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija atsevišķos tehnoloģiskā procesa stadiju laika periodos (operācijās), mg/m³ maiņas laikā;

t_i, t_{1 ,} t₂, t_n - tehnoloģiskā procesa atsevišķu stadiju (operāciju) ilgums - atbilstošais ekspozīcijas laiks, stundās

∑t_i - viss maiņas ilgums stundās, piemēram 8 stundas;

7.5. darba vides novērtējums aptver vismaz 75 % no maiņas laika un to veic vairākās darba maiņās.

8. Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanu mērījumu veikšanas laikā iegūtajos paraugos veic atbilstoši konkrētā gadījumā izmantotajai metodei un mērīšanas līdzeklim un iegūtos rezultātus salīdzina ar AER.

9. Nosakot bīstamo ķīmisku vielu koncentrāciju:

9.1. ķīmisko vielu noteikšanas metodikai un mērīšanas līdzekļiem jānodrošina specifiska vielas noteikšana arī tad, ja darba vides gaisā ir citas vielas, vismaz 0,1 AER līmenī (orientējošai koncentrācijas noteikšanai pieļaujams 0,5AER līmenis);

9.2. noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācijas summārā kļūda nedrīkst pārsniegt ± 25%;

9.3. ķīmisko vielu koncentrāciju mērījuma rezultātu attiecina uz apstākļiem, kur gaisa temperatūra ir 20 ⁰C (293 K) un atmosfēras spiediens 760 mm Hg (101,23 kPa).

10. Orientējošu ķīmisko vielu koncentrāciju noteikšanu ar indikātorcaurulītēm un citiem indikatīviem mērīšanas līdzekļiem veic atbilstoši iekārtu ražotāja sniegtai informācijai, tajā skaitā lietošanas instrukcijai, ievērojot darba vides gaisā vienlaicīgu citu vielu klātbūtni un to iespējamo ietekmi uz mērījumu rezultātiem;

11. Ātras iedarbības bīstamo vielu nepārtrauktai automatizētai kontrolei darba vidē izmanto ātras darbības gāzu analizatorus.

12. Ja mērījumos iegūst rezultātu, kas ir zem metodes noteikšanas robežas (minimālās ķīmiskās vielas koncentrācijas, ko var noteikt ar šo metodi), uzskata, ka nosakāmās ķīmiskās vielas koncentrācija ir puse no tās ķīmiskās vielas koncentrācijas, kas konkrētajai metodei noteikta kā metodes noteikšanas robeža.

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 325Pieņemts: 15.05.2007.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 18.05.2007.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids