Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Diemžēl reālā situācija liecina, ka vairāk nekā puse notiesāto, kas izcietuši sodu un atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, atkārtoti tiek notiesāti par noziedzīgu nodarījumu.

Tas nozīmē, ka attiecībā pret šiem notiesātajiem kriminālsodu izpildes uzdevums nav izpildīts un soda mērķis nav sasniegts, jo soda izpildes laikā ar notiesātajiem nav veikti resocializācijas pasākumi vai arī tie nav atbilduši nepieciešamībai.

Īpaša nepilngadīgo kategorija, kam kriminālprocesā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība, ir nepilngadīgie apcietinātie. Šīs personas apcietinā­jumā atrodas daudz sliktākos apstākļos nekā nepilngadīgie notiesātie, lai gan apcietināto personu vainu tiesa vēl nav pierādījusi.

Minēto iemeslu dēļ ir nepieciešama jauna valsts politika brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildē. Nepilngadīgo apcietinājuma izpildes politika veidojama kopā ar nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda izpildes politiku.

Galvenās problēmas

Izstrādājot Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostād­nes), tika konstatētas divas galvenās problēmas nepilngadīgo ieslodzījuma izpildē:

1. nepietiekama bērna tiesību aizsardzība ieslodzījuma laikā

Valstī spēkā esošā bērnu tiesību aizsardzības politika pietiekamā apjomā nav vērsta uz bērna tiesību aizsardzību laikā, kamēr viņš atrodas apcietinājumā vai izcieš brīvības atņemšanas sodu.

2. Nepilngadīgo aprūpes īpatnības ieslodzījuma laikā

Latvijas Sodu izpildes kodeksā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība nepilngadīgajiem apcietinātajiem un notiesātajiem kā īpašai ieslodzīto kategorijai, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības un vecuma īpatnības.

Risinājums

Papildus Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību principiem un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes principiem nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildes politika veidojama, ievērojot šādus pamatprincipus:

1) individualizācijas princips;

2) resocializācijas princips;

3) normalizācijas princips;

4) profesionalitātes princips;

5) līdzdalības princips;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips;

7) samērības princips.

Nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas mērķis ir:

1) nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu nepilngadīgo aprūpi ieslodzī­jumā atbilstoši Latvijai saistošajiem starptautiskajiem standartiem;

2) nodrošināt nepilngadīgo ieslodzīto atbilstošu resocializāciju (sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju), ko veic atbilstoši sagatavoti speciālisti;

3) nodrošināt visu nepilngadīgo ieslodzīto aprūpes institūciju (Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības) piesaisti atbilstoši to kompetencei, kā arī nevalstiskā sektora piesaisti.

Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Finansējums pamatnostādņu īstenošanai tiks piesaistīts nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes pamatnostādņu īstenošanas programmai 2007.–2013.gadam.

Turpmākās rīcības plānojums

1. Pirmais posms (2007.gads) – politikas plānošanas dokumenta – nepiln­gadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes pamatnostādņu īstenošanas programmas 2007.–2010.gadam (turpmāk – programma) – izstrāde un pieņemšana Ministru kabinetā.

2. Otrais posms (2007.–2013.gads) – programmas īstenošana.

3. Trešais posms – turpmākās darbības plānošana atbilstoši pamatnostād­ņu 3.pielikumam.