Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1025

Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 13.§)
Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu,
Dzelzceļa likuma 43.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšsistēmas verificēšana - procedūra, ar ko paziņotā institūcija pārbauda apakšsistēmu, lai apliecinātu, ka tā atbilst šo noteikumu un dzelzceļa nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un to drīkst nodot ekspluatācijā;

2.2. esošā dzelzceļa sistēma - esošās dzelzceļa sistēmas infrastruktūra - sliežu ceļi un stacionārās iekārtas, kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritošais sastāvs, kas izmanto šo infrastruktūru;

2.3. projektētājs - komersants vai persona, kas izstrādā savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu tehniskos risinājumus, ko izmanto ražošanā vai apkopē;

2.4. ražotājs - komersants, kas izgatavo savstarpējas izmantojamības komponentus. Ražotājs pats var būt arī projektētājs;

2.5. saskarne - apakšsistēmas funkciju kopa, kas nodrošina tiešu mijiedarbību ar citām apakšsistēmām, lai izpildītu visas nepieciešamās ekspluatācijas un tehniskās pamatprasības;

2.6. savstarpējas izmantojamības komponents - jebkura detaļa, detaļu grupa, mezgla daļa vai mezgls, kas iekļauts vai ir paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši atkarīga Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība. Savstarpējas izmantojamības komponents var būt materiāla lieta vai nemateriāla sistēma (piemēram, programmatūra). Savstarpējas izmantojamības komponentus var lietot arī citās nozarēs, bet, ja tos izmanto dzelzceļa vajadzībām, tiem nosaka īpašas prasības;

2.7. savstarpējas izmantojamības pamatprasības - nosacījumi, kas ir obligāti izpildāmi attiecībā uz Eiropas dzelzceļa sistēmu, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, ieskaitot saskarnes (1.pielikums);

2.8. uzraudzības iestāde - iestāde, kura pieņem lēmumus par atļauju apakšsistēmu ekspluatēt dzelzceļa sistēmā, kā arī veic tirgus uzraudzību, lai tiktu izmantoti tikai šiem noteikumiem atbilstoši savstarpējas izmantojamības komponenti.

3. Šajos noteikumos noteiktās prasības attiecas uz tādu II nodaļā minēto Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas daļu (apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu) projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju (ievērojamiem pārveidošanas darbiem, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību), atjaunošanu (ievērojamiem nomaiņas darbiem, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību), darbību un apkopi, kuras nodod ekspluatācijā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kā arī uz to ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un personāla veselības un drošības nosacījumiem.

4. Šajos noteikumos noteiktās prasības piemēro arī Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā, kurā ir Eiropas transporta tīkla līnijas un stacionārās iekārtas, kas izbūvētas vai modernizētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties Dzelzceļa likumā noteiktajā ātrumā, kā arī ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai, iekļaujamajām apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem.

5. Šajos noteikumos noteiktās prasības neattiecas uz:

5.1. infrastruktūru un ritošo sastāvu, ko lieto tikai vietējiem mērķiem, saglabā kā vēsturisku objektu vai izmanto tūrismam, kā arī uz infrastruktūru, kas ir funkcionāli nodalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas;

5.2. dzelzceļa līnijām, kuru būvniecība vai modernizācija ierosināta pirms savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) spēkā stāšanās, kā arī uz jebkuru apakšsistēmu tās izstrādes beigu stadijā vai līguma priekšmetu darbības gaitā;

5.3. projektiem, kas paredz jau esoša sliežu ceļa atjaunošanu vai modernizāciju, ja infrastruktūras parametri (gabarīti, sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektrības spriegums) atbilstošajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nav saderīgi ar esošā sliežu ceļa parametriem;

5.4. iecerētu jau esoša sliežu ceļa atjaunošanu, pagarināšanu vai modernizāciju, ja atbilstošo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošana apdraud projekta ekonomisko dzīvotspēju un (vai) dzelzceļa sistēmas saderību;

5.5. gadījumiem, ja pēc avārijas vai dabas katastrofas saimniecisku vai tehnisku iemeslu dēļ dzelzceļa tīkla atjaunošanas apstākļi neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

5.6. ritošo sastāvu, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām, ja sliežu ceļu platums ir atšķirīgs no 1435 mm sliežu ceļa platuma.

6. Šo noteikumu prasībām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru atļauts izmantot arī ritošajam sastāvam, uz kuru saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu neattiecina šo noteikumu prasības.

7. Eiropas dzelzceļa sistēmām, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, ieskaitot saskarnes, jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu pielikumā minētajām pamatprasībām.

8. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību pamatprasībām nosaka, veicot novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu. Apakšsistēmu atbilstību pamatprasībām nosaka, veicot verificēšanu saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu.

II. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma

9. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmu pēc savstarpējas izmantojamības sasniegšanas veido Eiropas transporta tīkla infrastruktūra, kas radīta vai modernizēta parastajam dzelzceļa transportam vai kombinētajam dzelzceļa transportam, kā arī ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai.

10. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā minētos nosacījumus, Eiropas parastā dzelzceļa sistēmā iekļaujama dzelzceļa infrastruktūra šādās dzelzceļa līnijās:

10.1. valsts robeža-Meitene-Jelgava-Rīga-Lugaži-valsts robeža;

10.2. Rīga-Krustpils;

10.3. Jelgava-Liepāja;

10.4. Jelgava-Ventspils;

10.5. Jelgava-Krustpils;

10.6. Krustpils-Rēzekne;

10.7. Krustpils-Daugavpils;

10.8. Kārsava-Rēzekne-Daugavpils-Eglaine-valsts robeža;

10.9. Daugavpils-Indra;

10.10. Rēzekne-Zilupe.

11. Savstarpējas izmantojamības infrastruktūrā ietveramas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas - datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā, lai nodrošinātu tā drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

12. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma ietver ritošo sastāvu - lokomotīves, vagonus, motorvilcienus, motorvagonus, vadāmus pašgājējvagonus, ceļu remonta mašīnas, celtņus un citas mašīnas un mehānismus, kas savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm visā Eiropas parastā dzelzceļa tīklā vai tā daļā.

III. Apakšsistēmas

13. Dzelzceļa sistēmu iedala šādās apakš­sistēmās:

13.1. strukturālās apakšsistēmas:

13.1.1. infrastruktūra;

13.1.2. enerģijas apgāde;

13.1.3. vilcienu vadības iekārtas un signalizācija;

13.1.4. satiksmes nodrošināšana un vadība;

13.1.5. ritošais sastāvs;

13.2. funkcionālās apakšsistēmas:

13.2.1. tālvadības izmantošana;

13.2.2. tehniskā apkope.

14. Infrastruktūras apakšsistēma ietver sliežu ceļus, pārmijas, inženierbūves (piemēram, tiltus, tuneļus), staciju infra­struktūru (piemēram, peronus, pieejas zonas, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļus un aizsarglīdzekļus.

15. Enerģijas apgādes apakšsistēma ietver elektrifikācijas sistēmu, kontaktstrāvas līnijas un strāvas padeves ierīces.

16. Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma ietver visas iekārtas, kas nepieciešamas drošībai, kā arī to vilcienu satiksmes vadības nodrošināšanai, kuriem atļauts izmantot attiecīgo dzelzceļa tīklu.

17. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ietver darba paņēmienus un aprīkojumu, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību parastā un traucētā režīmā, ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību, kā arī profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.

18. Ritošā sastāva apakšsistēma ietver jebkuru vilcienu aprīkojuma struktūru un vadības nodrošināšanas sistēmu, kā arī vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānismus, ritošo daļu (piemēram, ratiņi, asis), piekari, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, arī aprīkojums, kas nepieciešams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās un aktīvās aizsardzības līdzekļus un piederumus pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

19. Tālvadības izmantošanas apakšsistēma ietver:

19.1. tālvadības izmantošanu pasažieru pārvadājumos, ieskaitot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un brauciena laikā, pasūtīšanas un maksājumu sistēmas, bagāžas pārsūtīšanu, kā arī vilcienu kustības saskaņošanu, ņemot vērā saskaņošanu ar citiem trans­porta veidiem;

19.2. tālvadības izmantošanu kravu pārvadājumos, ieskaitot informācijas sistēmas (kravu un vilcienu uzraudzība reālajā laikā), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, pasūtīšanas, maksājumu un rēķinu piesūtīšanas sistēmu, vilcienu kustības saskaņošanu ar citiem transporta veidiem un elektronisko pavaddokumentu sagatavošanu.

20. Tehniskās apkopes apakšsistēma ietver darba paņēmienus, izmantojamo aprīkojumu, loģistikas centrus tehniskās apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un nepieciešamo caurlaidību.

IV. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

21. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nosaka apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponentu ekspluatācijas un tehniskos raksturojumus, pamatprasības un mijiedarbību ar citām apakšsistēmām. Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Atsevišķos gadījumos uz apakšsistēmu attiecina vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kā arī viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecas uz vairākām apakš­sistēmām.

22. Dzelzceļa komercsabiedrība vai institūcija (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, apkopes vai remonta uzņēmums), kas izmanto savstarpējas izmantojamības komponentus vai apakšsistēmas (turpmāk - lietotājs), apakšsistēmas izmantošanas laikā nodrošina tās atbilstību savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām.

23. Katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā norāda:

23.1. tās darbības jomu (dzelzceļa tīkla vai ritošā sastāva daļa, apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļa);

23.2. pamatprasības katrai konkrētajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām;

23.3. ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz apakš­sistēmu un tās saskarnēm ar citām apakš­sistēmām (atsevišķos gadījumos šīs specifikācijas atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas ir atšķirīgas);

23.4. savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas;

23.5. procedūras, kuras katrā konkrētajā gadījumā izmantojamas savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai vai apakšsistēmu verificēšanai;

23.6. personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī higiēnas un drošības apstākļus darba vietā, kas nepieciešami konkrētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanai;

23.7. savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas pārejas periodus.

24. Lai saglabātu esošās dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā paredz īpašus gadījumus attiecībā uz infrastruktūru un ritošo sastāvu. Katram īpašajam gadījumam savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā nosaka šo noteikumu 23.3. 23.4., 23.5., 23.6. un 23.7.apakšpunktā minēto prasību ieviešanas nosacījumus.

25. Ja atsevišķā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir ietverta tieša norāde uz standartiem vai specifikācijām, tad šos standartus vai specifikācijas, vai to daļas uzskata par attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas pielikumu un minētie standarti vai specifikācijas kļūst obligātas no savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas brīža. Ja standartu vai specifikāciju nav, savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir ietverta norāde uz citiem skaidri noteiktiem, viegli pieejamiem un brīvi izmantojamiem normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko izmanto līdz standartu vai specifikāciju izstrādei.

26. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka pamatprasību izpildes nodrošināšanai noteikta atklāta pieeja, piemēro normatīvos aktus, standartus un normatīvi tehnisko dokumentāciju, kas noteiktā kārtībā notificēta Eiropas Komisijā.

V. Paziņotās institūcijas

27. Savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN 45011 : 2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām", kā arī citu dalībvalstu institūcijas, par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - paziņotā institūcija).

28. Paziņotā institūcija atbilst šādām minimālajām prasībām:

28.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, nodrošina, lai institūcijas darbu neiespaidotu personas, kurām ir tiešas, ar novērtēšanu saistītas komerciālas intereses;

28.2. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, ir funkcionāli neatkarīgs no iestādēm, kas saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem lēmumu par apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, kā arī no iestādēm, kas izsniedz dzelzceļa pārvadājumu licences vai drošības sertifikātus, un no iestādēm, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu;

28.3. institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu;

28.4. personālam, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, ir:

28.4.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

28.4.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

28.4.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu, protokolu un sertifikātu noformēšanā;

28.4.4. zināšanas par novērtējamo savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ražošanas tehnoloģiju un lietošanu, kā arī par bojājumiem, kādi var rasties to lietošanas laikā;

28.5. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

28.6. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz darba rezultātiem, kuru tā ir tiesīga veikt;

28.7. institūcija pati veic visas ar atbilstības novērtēšanu saistītās pārbaudes un testus vai nodod kādu no atbilstības novērtēšanas pārbaudēm attiecīgā pakalpojuma sniegšanā kompetentam apakšuzņēmējam, uzņemoties pilnu atbildību par pārbaužu rezultātiem;

28.8. institūcija aizsargā īpašumtiesības un neizpauž informāciju, ko tā saņēmusi, veicot atbilstības novērtēšanu, izņemot informāciju, kuru oficiāli pieprasa uzraudzības iestādes, kas uzrauga un kontrolē dzelzceļa sistēmā izmantotos savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas.

29. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, ja tā nodrošina šo noteikumu 28.punktā minēto prasību izpildi un atbilst šādiem kritērijiem:

29.1. institūcija ir neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm un sniedz tikai trešās puses pakalpojumus;

29.2. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūrām, nav attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp institūciju un ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju ir atļauta;

29.3. institūcija nodrošina tās pakalpojumu pieejamību visām ieintere­sētajām pusēm. Pakalpojumus nedrīkst ietekmēt finansiāli vai citi diskriminējoši nosacījumi;

29.4. institūcijas rīcībā ir pietiekams skaits darbinieku, lai tā spētu veikt visas ar pārbaudes procedūrām saistītās darbības.

VI. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana

30. Savstarpējas izmantojamības komponentu atļauts piedāvāt Eiropas Savienības iekšējā tirgū - pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā (pret atlīdzību vai bez tās) izmantošanai dzelzceļa sistēmā, ja tas atbilst savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām un ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis par to ir sastādījis atbilstības deklarāciju.

31. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanu veic paziņotā institūcija pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma.

32. Veicot atbilstības novērtēšanu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās minētajiem nosacījumiem.

33. Ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis nepilda saistības, kas izriet no šo noteikumu prasībām, šīs saistības pārņem jebkura persona, kas piedāvā savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū. Tādas pašas saistības uzņemas ikviena persona, kas uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus un komponentu daļas vai ražo savstarpējas izmantojamības komponentus savām vajadzībām.

34. Atbilstības deklarācija apliecina, ka paziņotā institūcija ir izvērtējusi viena konkrēta savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām vai piemērotību lietošanai dzelzceļa sistēmā vai izvērtējusi saskarni saistībā ar pārbaudāmajām (galvenokārt funkcionālajām) tehniskajām specifikācijām.

35. Sastādot savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības deklarāciju, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

36. Atbilstības deklarāciju un pavaddokumentus paraksta atbildīgā persona, kurai piešķirtas pilnvaras uzņemties saistības ražotāja vai ražotāja pilnvarota pārstāvja vārdā, kā arī norāda parakstīšanas datumu.

37. Atbilstības deklarācijā norāda:

37.1. atsauci uz šiem noteikumiem vai atbilstošo Eiropas Savienības direktīvu;

37.2. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

37.3. savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (piemēram, marka, tips);

37.4. tās procedūras aprakstu, kuru ievēro, deklarējot atbilstību;

37.5. visus būtiskos raksturojumus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, īpaši tā izmantošanas nosacījumus;

37.6. paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kura piedalījusies atbilstības novērtēšanas procedūrā, kā arī atbilstības novērtēšanas sertifikāta numuru, izsniegšanas datumu, derīguma termiņu (ja tāds ir noteikts) un nosacījumus;

37.7. atsauci uz Eiropas specifikācijām, ja tās piemēro;

37.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

38. Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem papildus šo noteikumu prasībām attiecas citu normatīvo aktu prasības, atbilstības deklarācijā norāda savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šīm prasībām.

39. Savstarpējas izmantojamības komponentus dzelzceļa sistēmā izmanto paredzētajiem mērķiem, atbilstoši uzstāda un uztur kārtībā. Komponentus atļauts piedāvāt tirgū izmantošanai ārpus dzelzceļa sistēmas.

VII. Apakšsistēmas verificēšana

40. Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā, ja tās projektē, būvē un uzstāda atbilstoši attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatprasībām un par to komersants (komercsabiedrība) vai institūcija, kas pasūta dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu vai to daļu projektēšanu, būvi, modernizāciju vai atjaunošanu (turpmāk - pasūtītājs), vai pasūtītāja pilnvarots pārstāvis ir sastādījis verificēšanas deklarāciju. Pasūtītājs var būt arī apakšsistēmu vai savstarpējas izmantojamības komponentu lietotājs.

41. Apakšsistēmas verificēšanu, piemērojot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (ja tādas ir), veic paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarota pārstāvja pieprasījuma.

42. Veicot apakšsistēmas verificēšanu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās minētajiem nosacījumiem.

43. Veicot verificēšanu, paziņotā institūcija pārbauda arī apakšsistēmu saderību ar esošo dzelzceļa sistēmu, kurā tās paredzēts iekļaut.

44. Pārbaudot apakšsistēmas atbilstību, paziņotā institūcija novērtē:

44.1. apakšsistēmas projektu;

44.2. apakšsistēmas būvniecību (arī inženierbūves darbus), savstarpējas izmantojamības komponentu montāžu un savstarpēju pielāgošanu.

45. Apakšsistēmas būvniecības uzraudzību veic paziņotā institūcija. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai apakšsistēmas izveides laikā tiktu pildītas saistības saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

46. Paziņotās institūcijas darbiniekiem ir pastāvīga piekļuve būvlaukumiem, ražošanas cehiem, noliktavām, kā arī, ja nepieciešams, rūpnieciskās ražošanas vai izmēģinājumu iekārtām un jebkurai teritorijai, kura tiem būtu jāapmeklē, veicot savus pienākumus. Pasūtītājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis paziņotajai institūcijai nosūta nepieciešamos dokumentus (piemēram, apakšsistēmas izveides plānus un tehnisko dokumentāciju).

47. Paziņotā institūcija regulāri veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par apakšsistēmas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, un iepazīstina ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumiem personas, kas atbild par darbu izpildi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa tās pārstāvju klātbūtni noteiktās būvdarbu stadijās.

48. Paziņotās institūcijas pārstāvjiem atļauts apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas cehus bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā viņi veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu) un ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi.

49. Paziņotā institūcija pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā veic apakšsistēmas galīgo pārbaudi, iekļaujot sistēmas saskarņu verificēšanu sistēmā, kurā tā iekļauta, pamatojoties uz attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās un infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros pieejamo informāciju.

50. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz pasūtītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim verificēšanas sertifikātu.

51. Paziņotā institūcija ir atbildīga par tehniskās dokumentācijas apkopošanu. Tehniskajā dokumentācijā ietver dokumentus par apakšsistēmas parametriem (ja nepieciešams, arī dokumentus, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām), apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumus. Tehnisko dokumentāciju nodod pasūtītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim kā verificēšanas sertifikāta apstiprinājumu.

52. Pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda verificēšanas deklarāciju, kas paredzēta lēmuma sagatavošanai par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā. Sastādot verificēšanas deklarāciju, pasūtītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertos nosacījumus.

53. Verificēšanas deklarāciju un pavaddokumentus paraksta atbildīgā persona, kurai piešķirtas pilnvaras uzņemties saistības pasūtītāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdā, kā arī norāda parakstīšanas datumu.

54. Verificēšanas deklarācijā norāda:

54.1. atsauci uz šiem noteikumiem vai attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu;

54.2. pasūtītāja, tā pilnvarota pārstāvja vārdu, uzvārdu vai firmu un pilnu adresi;

54.3. apakšsistēmas īsu aprakstu;

54.4. paziņotās institūcijas (institūciju) nosaukumu, kura piedalījusies apakšsistēmas verificēšanā;

54.5. tehniskajā dokumentācijā iekļauto dokumentu sarakstu;

54.6. visus attiecīgos pagaidu vai galīgos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu, kā arī, ja nepieciešams, jebkurus ekspluatācijas ierobežojumus vai nosacījumus;

54.7. deklarācijas derīguma termiņu, ja tas ir ierobežots;

54.8. ziņas par deklarācijas parakstītāju.

55. Verificēšanas deklarācijai pievieno šādu tehnisko dokumentāciju:

55.1. par infrastruktūru - būvniecības plānus, apstiprinātus rakšanas un nostiprināšanas darbu protokolus, betona izmēģinājuma un pārbaudes aktus;

55.2. par pārējām apakšsistēmām - kopskata rasējumus un detalizētus rasējumus saistībā ar darbu izpildi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkopes pamācības;

55.3. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

55.4. atbilstības deklarāciju kopijas par apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem un, ja nepieciešams, attiecīgo aprēķinu piezīmes, kā arī protokolu kopijas par izmēģinājumiem un pārbaudēm, ko veikušas paziņotās institūcijas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

55.5. paziņotās institūcijas izsniegtu verificēšanas sertifikātu (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka projekts atbilst šo noteikumu prasībām (minot visas iebildes, kas radušās darbu veikšanas laikā un vēl nav atsauktas). Sertifikātam pievieno apmeklējumu protokolus un uzraudzības pārbaužu (audita) ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 47. un 48.punktu.

56. Lietotājs verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to uzrāda uzraudzības iestādei.

VIII. Lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanu konkrētiem projektiem

57. Pirms apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs iesniedz Satiksmes ministrijā attiecīgā projekta dokumentāciju.

58. Satiksmes ministrija pieprasa Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izvērtēt saņemtos dokumentus un sniegt atzinumu par projekta ietekmi uz dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību.

59. Satiksmes ministrija, ņemot vērā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu un attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā noteikto prasību ieviešanas stratēģiju, mēneša laikā pēc dokumentācijas saņemšanas izvērtē jaunas ekspluatācijas atļaujas nepieciešamību un, ja minētā atļauja ir nepieciešama, pieņem lēmumu par to, ciktāl projektam piemēro savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas. Par pieņemto lēmumu rakstiski informē pasūtītāju. Jauna ekspluatācijas atļauja nepieciešama, ja paredzētie darbi nelabvēlīgi ietekmēs attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni.

60. Ja projekts atbilst šo noteikumu 5.punktā minētajiem kritērijiem, Satiksmes ministrija pieņem lēmumu nepiemērot konkrētajam projektam šos noteikumus un informē par to Eiropas Komisiju.

IX. Apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā un uzraudzība

61. Lai nodotu strukturālu apakšsistēmu ekspluatācijā, pasūtītājs Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz:

61.1. verificēšanas deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

61.2. ja verificēšanas deklarācijā nav norādīta apakšsistēmas savietoja­mība ar 1520 mm platuma sliežu ceļu, - paziņotās institūcijas apliecinājumu par šādas savietojamības nodrošināšanu;

61.3. informāciju par procedūrām, kas nodrošinās apakšsistēmas izmantošanu un uzturēšanu kārtībā atbilstoši pamatprasībām.

62. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda iesniegto dokumentāciju un, ja nepieciešams, veic pārbaudi pasūtītāja objektos. Ja apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā.

63. Savstarpējas izmantojamības komponentu tirgus uzraudzību un apakšsistēmu ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

64. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai atbilstoši kompetencei ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai tirgū un ekspluatācijā būtu tikai tādi savstarpējas izmantojamības komponenti un apakšsistēmas, kas, atbilstoši izgatavotas, uzturētas un lietotas, neapdraud dzelzceļa satiksmes drošību.

65. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic šādus pasākumus:

65.1. ja rodas šaubas par apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību savstarpējas izmantojamības pamatprasībām vai piemērojamo standartu prasībām, kā arī par standartu lietošanas pareizību, organizē apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudi un saskaņā ar paziņoto institūciju pārbaudes rezultātiem sagatavo atzinumu par apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību savstarpējas izmantojamības pamatprasībām;

65.2. ziņo Ekonomikas ministrijai par konstatētajām neatbilstošām apakšsistēmām vai savstarpējas izmantojamības komponentiem, kā arī administrēšanas pasākumiem, ja konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu apakšsistēmas vai savstarpējas izmantojamības komponenta uzbūvē, konstrukcijā vai izgatavošanā. Ziņojumam pievieno šo noteikumu 65.1.apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātus, kā arī atzinumu un neatbilstības radīto seku izvērtējumu.

66. Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

67. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt no paziņotās institūcijas informāciju par:

67.1. saņemtajiem verificēšanas pieteikumiem;

67.2. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem;

67.3. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

2) Padomes 1996.gada 23.jūlija Direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/50/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers
Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1025
Savstarpējas izmantojamības pamatprasības

1. Vispārīgās prasības:

1.1. drošība:

1.1.1. drošību ietekmējošās sastāvdaļas (īpaši ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību) projektē, izgatavo un montē, kā arī to tehnisko apkopi un uzraudzību veic tā, lai arī nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts dzelzceļa tīkla izveides mērķiem atbilstošs drošības līmenis;

1.1.2. nodrošina riteņu un sliežu saskares parametru atbilstību izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā;

1.1.3. nodrošina, lai izmantojamās sastāvdaļas iztur jebkuru ekspluatācijas laikā iespējamo slodzi vai pārslodzi. Pienācīgi ierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netiešu ietekmi uz drošību;

1.1.4. projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, paredz iespēju ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu rašanos un izplatīšanos, kā arī ugunsgrēka radītās sekas;

1.1.5. visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, projektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās lieto neatbilstoši izmantošanas norādījumiem iepriekš paredzamā veidā;

1.2. drošums un darbspēja. Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu attiecīgo sastāvdaļu darbību paredzētajos apstākļos;

1.3. veselības aizsardzība:

1.3.1. vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuri var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk ar tiem saskarē;

1.3.2. vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā;

1.4. vides aizsardzība:

1.4.1. veicot sistēmas projektēšanu, izvērtē un ņem vērā Eiropas dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekmi uz vidi;

1.4.2. vilcieniem un infrastruktūrai izmanto materiālus, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks;

1.4.3. projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, nodrošina to elektromagnētisku saderību ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātajām komunikāciju sistēmām, lai neradītu savstarpējus traucējumus;

1.4.4. ekspluatējot Eiropas dzelzceļu sistēmu, ievēro trokšņa ierobežošanas prasības;

1.4.5. Eiropas dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu;

1.5. tehniskā saderība:

1.5.1. nodrošina infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehnisko parametru savstarpējo saderību, kā arī saderību ar Eiropas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem;

1.5.2. ja atsevišķos dzelzceļu tīkla posmos tehnisko parametru atbilstību ir grūti nodrošināt, drīkst izmantot pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.

2. Īpašas prasības katrai apakšsistēmai:

2.1. infrastruktūra:

2.1.1. drošība:

2.1.1.1. veic pasākumus, lai liegtu pieeju iekārtām un nepieļautu patvaļīgu iekļūšanu tajās;

2.1.1.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, vilcieniem braucot cauri stacijām;

2.1.1.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni);

2.1.1.4. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.2. enerģijas apgāde:

2.2.1. drošība. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt vilcienu vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, iedzīvotāju un trešo personu) drošību;

2.2.2. vides aizsardzība. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.2.3. tehniskā saderība:

2.2.3.1. izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilcieniem noteiktos jaudas rādītājus;

2.2.3.2. nodrošina elektriskās energoapgādes sistēmu saderību ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem;

2.3. vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija:

2.3.1. drošība:

2.3.1.1. izmantojamās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst tīkla izveides mērķiem;

2.3.1.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas nodrošina vilcienu bezavārijas kustību arī neatbilstošos apstākļos;

2.3.2. tehniskā saderība:

2.3.2.1. visi jaunie infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, ir piemērots šai sistēmai;

2.3.2.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas aprīkojums, kas uzstādīts vilciena mašīnista kabīnē, nodrošina normālu darbību visā Eiropas dzelzceļu sistēmā konkrētajos apstākļos;

2.4. ritošais sastāvs:

2.4.1. drošība:

2.4.1.1. ritošā sastāva un starpvagonu pāreju konstrukciju projektē tā, lai pasargātu pasažieru un mašīnistu nodalījumus vilcienu sadursmes gadījumā vai ja vilciens nobrauc no sliedēm;

2.4.1.2. elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību;

2.4.1.3. nodrošina bremzēšanas paņēmienu un bremzēšanas radīto slodžu saderību ar sliežu ceļu, inženierbūvju un signalizācijas sistēmu konstrukciju;

2.4.1.4. veic pasākumus, kas nepieļauj piekļuvi sastāvdaļām, uz kurām iedarbojas spriegums, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai;

2.4.1.5. ritošo sastāvu aprīko ar ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem informēt mašīnistu, kā arī vilciena personālam sazināties ar viņu;

2.4.1.6. durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību;

2.4.1.7. ritošajam sastāvam ir avārijas izejas ar attiecīgu uzrakstu;

2.4.1.8. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos;

2.4.1.9. vilcienus apgādā ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu;

2.4.1.10. vilcienus aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilcienu un dispečeru centru personālam ir saziņas līdzeklis ar pasažieriem;

2.4.2. drošums un darbspēja. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamajam aprīkojumam;

2.4.3. tehniskā saderība:

2.4.3.1. nodrošina elektroiekārtu saderību ar vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu darbību;

2.4.3.2. ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot Eiropas dzelzceļu sistēmas energoapgādes sistēmas;

2.4.3.3. ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur paredzēts izmantot attiecīgo ritošo sastāvu;

2.4.4. kontrole. Vilcienus aprīko ar reģistrācijas iekārtu un nodrošina ar to iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību;

2.5. tehniskā apkope:

2.5.1. veselības aizsardzība un drošība. Nodrošina, lai apkopes centru tehniskās iekārtas un izmantojamie darba paņēmieni garantētu apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraudētu cilvēku veselību un drošību;

2.5.2. vides aizsardzība. Tehniskās iekārtas un darba paņēmieni, kurus izmanto apkopes centros, nedrīkst radīt tādu kaitējumu apkārtējai videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni;

2.5.3. tehniskā saderība. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas spēj nodrošināt drošības, higiēnas un komforta pasākumus jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas;

2.6. satiksmes nodrošināšana un vadība:

2.6.1. drošība:

2.6.1.1. dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotība, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un kontroles centru personāla kvalifikācija garantē drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.6.1.2. tehniskās apkopes darbības un to biežums, apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni;

2.6.2. drošums un darbspēja. Tehniskās apkopes operācijas un to biežums, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas drošības līmeni un darbspēju;

2.6.3. tehniskā saderība. Dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotības līmenis un mašīnistu, vilcienu apkalpojošā personāla un dispečeru kvalifikācija nodrošina Eiropas dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem;

2.7. tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos:

2.7.1. tehniskā saderība:

2.7.1.1. attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un kravu pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus;

2.7.1.2. datubāzes, programmatūras un datu pārraides protokolu izstrāde nodrošina maksimālu savstarpēju datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņu starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem, kā arī lietotājiem ērtu pieeju informācijai;

2.7.2. drošums un darbspēja. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieni garantē šo sistēmu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti;

2.7.3. veselības aizsardzība. Tālvadības sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām;

2.7.4. drošība. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstošas prasības informācijas pietiekamībai un drošumam.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1025Pieņemts: 19.12.2006.Stājas spēkā: 28.12.2006.Zaudē spēku: 01.11.2007.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 205 (3573), 27.12.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
150463
28.12.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva