EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, kļūstot par Savienības dalībvalstīm, apņēmās pievienoties Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (Arbitrāžas konvencija), kas parakstīta Briselē 1990. gada 23. jūlijā, kā arī tās Protokolam, kas parakstīts Briselē 1999. gada 25. maijā,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo Konvenciju un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jan DE BOCK

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jan KOHOUT

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Claus GRUBE

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Väino REINART

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Vassilis KASKARELIS

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Pierre SELLAL

ĪRIJAS PREZIDENTE,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci

Anne ANDERSON

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Rocco Antonio CANGELOSI

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Nicholas EMILIOU

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Pēteri USTUBU

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Oskaras JUSYS

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci

Martine SCHOMMER

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Tibor KISS

MALTAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Richard Cachia CARUANA

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Tom J.A.M. DE BRUIJN

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Gregor WOSCHNAGG

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Marek GRELA

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Alvaro MENDONÇA E MOURA

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Ciril STOKELJ

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Miroslav ADAMIS

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Eikka KOSONEN

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Sven-Olof PETERSSON

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

John GRANT

KAS, sanākuši Eiropas Savienības dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komitejā, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

ir vienojušies PAR TURPMāKO.

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika pievienojas Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas parakstīta Briselē 1990. gada 23. jūlijā, ar visiem tās pielāgojumiem un grozījumiem, kas izdarīti ar 1995. gada 21. decembrī Briselē parakstīto Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un ar 1999. gada 25. maijā Briselē parakstīto Protokolu, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju groza šādi.

1) Konvencijas 2. panta 2. punktā:

a) pēc a) apakšpunkta iekļauj šādu apakš­punktu:

"b) Čehijas Republikā:

- daň z příjmů fyzických osob,

- daň z příjmů právnických osob;";

b) punkta b) apakšpunktu pārveido par c) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"c) Dānijā:

- indkomstskat til staten,

- den kommunale indkomstskat,

- den amtskommunale indkomstskat;";

c) punkta c) apakšpunktu pārveido par d) apakšpunktu;

d) pēc d) apakšpunkta iekļauj šādu apakš­punktu:

"e) Igaunijas Republikā:

- tulumaks;";

e) punkta d) apakšpunktu pārveido par f) apakšpunktu;

f) punkta e) apakšpunktu pārveido par g) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"g) Spānijā:

- Impuesto sobre la Renta de las Personas Físicas,

- Impuesto sobre Sociedades,

- Impuesto sobre la Renta de no Residentes;";

g) punkta f) apakšpunktu pārveido par h) apakšpunktu;

h) punkta g) apakšpunktu pārveido par i) apakšpunktu;

i) punkta h) apakšpunktu pārveido par j) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"j) Itālijā:

- imposta sul reddito delle persone fisiche,

- imposta sul reddito delle società,

- imposta regionale sulle attività produttive;";

j) pēc j) apakšpunkta iekļauj šādus apakš­punktus:

"k) Kipras Republikā:

- Φόρος Εισοδήματος,

- Έκτακτη Εισφορά για την Άμυνα της Δημοκρατίας,

l) Latvijas Republikā:

- uzņēmumu ienākuma nodoklis,

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

m) Lietuvas Republikā:

- Gyventojų pajamų mokestis,

- Pelno mokestis;";

k) punkta i) apakšpunktu pārveido par n) apakšpunktu;

l) pēc n) apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:

"o) Ungārijas Republikā:

- személyi jövedelemadó,

- társasági adó,

- osztalékadó;

p) Maltas Republikā:

- taxxa fuq l - income;";

m) punkta j) apakšpunktu pārveido par q) apakšpunktu;

n) punkta k) apakšpunktu pārveido par r) apakšpunktu;

o) pēc r) apakšpunkta iekļauj šādu apakš­punktu:

"s) Polijas Republikā:

- podatek dochodowy od osób fizycznych,

- podatek dochodowy od osób prawnych;";

p) punkta 1) apakšpunktu pārveido par t) apakšpunktu;

q) pēc t) apakšpunkta iekļauj šādus apakš­punktus:

"u) Slovēnijas Republikā:

- dohodnina,

- davek od dobička pravnih oseb;

v) Slovākijas Republikā:

- daň z príjmov právnických osôb,

- daň z príjmov fyzických osôb;"

r) punkta m) apakšpunktu pārveido par w) apakšpunktu;

s) punkta n) apakšpunktu pārveido par x) apakšpunktu un tā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"x) Zviedrijā:

- statlig inkomstskatt,

- kupongskatt,

- kommunal inkomstskatt;"

t) punkta o) apakšpunktu pārveido par y) apakšpunktu.

2) Konvencijas 3. panta 1. punktu papildina ar šādiem ievilkumiem:

"- Čehijas Republikā:

- Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis,

- Igaunijas Republikā:

- Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis,

- Kipras Republikā:

- Ο Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

- Latvijas Republikā:

- Valsts ieņēmumu dienests,

- Lietuvas Republikā:

- Finansu ministras vai pilnvarots pārstāvis,

- Ungārijas Republikā:

- a pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis,

- Maltas Republikā:

- il-Ministru responsabbli għall-finanzi vai pilnvarots pārstāvis,

- Polijas Republikā:

- Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis,

- Slovēnijas Republikā:

- Ministrstvo za finance vai pilnvarots pārstāvis,

- Slovākijas Republikā:

- Minister financií vai pilnvarots pārstāvis."

3) Konvencijas 3. panta 1. punktā ievilkumu:

"- Itālijā:

il Ministro delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis,"

aizstāj ar šādu ievilkumu:

"- Itālijā:

Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis,"

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nodod Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valdībām šādu dokumentu apliecinātas kopijas:

- Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

- Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, un

- Protokols, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā.

Šīs konvencijas I līdz IX pielikumā ir sniegts Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts, Konvencijas par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts un Protokola, ar ko groza Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, teksts čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovēņu, slovāku un ungāru valodā. Čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovēņu, slovāku un ungāru valodā sagatavotie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksti citās valodās.

Parakstītājvalstis ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

Šī konvencija stājas spēkā to līgumslēdzēju valstu starpā, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad minētās valstis deponējušas pēdējo ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē visas parakstītājvalstis par:

a) katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

b) datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā to valstu starpā, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas.

Šī konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi tās teksti divdesmit vienā valodā ir vienlīdz autentiski, un tās oriģinālu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras parakstītājvalsts valdībai nosūta apliecinātu eksemplāru.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne osmého prosince dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den ottende december to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu kaheksandal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις οκτώ Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the eighth day of December in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le huit décembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' otto dicembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada astotajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio aštuntą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december nyolcadik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tmien jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de achtste december tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia ósmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de dois mil e quatro.

V Bruseli ôsmeho decembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dne osmega decembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den åttonde december tjugohundrafyra.

VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ

Jan DE BOCK

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jan KOHOUT

VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Claus GRUBE

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Väino REINART

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Vassilis KASKARELIS

VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Pierre SELLAL

ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Anne ANDERSON

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Rocco Antonio CANGELOSI

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Nicholas EMILIOU

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA VĀRDĀ

Pēteris USTUBS

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Oskaras JUSYS

VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ

Martine SCHOMMER

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Tibor KISS

MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Richard Cachia CARUANA

VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ

Tom J.A.M. DE BRUIJN

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ

Gregor WOSCHNAGG

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Marek GRELA

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Alvaro MENDONÇA E MOURA

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ciril STOKELJ

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Miroslav ADAMIS

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Eikka KOSONEN

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ

Sven-Olof PETERSSON

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ

John GRANT

Personas, kuras pilnvarojusi Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Igaunijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, 2004. gada 8. decembrī Briselē ir parakstījušas Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

Šajā sakarā tās ņēmušas vērā šādas vienpusējas deklarācijas:

I. Deklarācija par 7. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju

Beļģijas, Čehijas Republikas, Latvijas, Ungārijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas un Slovēnijas deklarācija par 7. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

Beļģija, Čehijas Republika, Latvija, Ungārija, Polija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija deklarē, ka tās piemēros 7. panta 3. punktu.

II. Deklarācija par 8. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

1. Kipras Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" ietver sodus par:

a) krāpšanas nolūkos vai tīšām veiktu vai iesniegtu nepatiesu paziņojumu, dokumentu vai deklarāciju attiecībā uz ienākumiem vai pieprasījumiem par atvieglojumiem vai atskaitījumiem,

b) krāpšanas nolūkos vai tīšām iesniegtiem nepatiesiem pārskatiem,

c) atteikšanos iesniegt nodokļu deklarāciju vai tās neiesniegšanu tīšām vai nolaidības dēļ,

d) atteikšanos vest pareizu uzskaiti vai darīt pieejamus pārbaudei dokumentus un uzskaites datus, vai tīšu rīcību vai nolaidību, kuras rezultātā netiek vesta pareiza uzskaite vai dokumenti un uzskaites rēķini netiek darīti pieejami pārbaudei,

e) personas mudināšanu, vedināšanu vai palīdzības sniegšanu personai, lai tā veiktu, sagatavotu vai iesniegtu deklarāciju, paziņojumu, pieprasījumu, pārskatu vai dokumentu vai turētu vai sagatavotu jebkādus pārskatus vai dokumentus, kas ir būtiski nepatiesi.

Tiesību akti, kas reglamentē minētos sodus, ir iekļauti likumos par nodokļu aprēķināšanu un iekasēšanu.

2. Čehijas Republikas deklarācija:

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, kas sodāms ar "bargu sodu", ir nodokļu tiesību aktu pārkāpums, ko soda ar arestu, kriminālsodu vai administratīvu sodu. Nodokļu tiesību aktu pārkāpums ir:

a) to noteikto nodokļu, sociālās apdrošināšanas nodokļu, veselības apdrošināšanas nodokļu un iemaksu nemaksāšana, kas jāmaksā saskaņā ar valsts nodarbinātības politiku,

b) izvairīšanās no nodokļu vai līdzīgu maksājumu maksāšanas,

c) ziņošanas pienākuma nepildīšana.

3. Igaunijas Republikas deklarācija:

Terminu "bargs sods" interpretēs kā kriminālsodu par krāpšanu nodokļu jomā saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem (Kriminālkodekss).

4. Grieķijas Republikas deklarācija:

Barga soda definīciju, ko Grieķijas Republika sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

"Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus par nopietniem nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodus par noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz nodokļu tiesību aktiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Grāmatvedības un uzskaites likumā un Ienākumu nodokļa likumā, kā arī visiem īpašajiem noteikumiem, kuri nosaka administratīvus sodus un kriminālsodus saistībā ar nodokļu tiesību aktiem."

5. Ungārijas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" nozīmē kriminālsodus, kas noteikti saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, vai nodokļu sodus saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, kur attiecīga nodokļu summa pārsniedz 50 miljonus HUF.

6. Latvijas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodus.

7. Lietuvas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, tādus kā sodi par labas ticības trūkumu un pretdarbību nodokļu inspekcijai.

8. Maltas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" nozīmē administratīvus sodus vai kriminālsodus, ko uzliek personai, kas, tīšām ar nodomu izvairīties no nodokļu maksāšanas vai lai palīdzētu kādai citai personai izvairīties no nodokļu maksāšanas,

a) deklarācijā vai jebkurā citā dokumentā vai paziņojumā, kas veikts, sagatavots vai iesniegts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem vai šo likumu piemērošanas vajadzībām, nenorāda jebkādu ienākumu, kam būtu jābūt attiecīgajā dokumentā; vai

b) deklarācijā vai jebkurā citā dokumentā, vai paziņojumā kas sagatavots vai iesniegts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem vai šo likumu piemērošanas vajadzībām, izdara nepatiesu paziņojumu vai ierakstu; vai

c) sniedz jebkādu nepatiesu atbildi, mutisku vai rakstisku, uz jebkuru jautājumu vai informācijas pieprasījumu, kas veikts vai pieprasīts saskaņā ar Ienākumu nodokļu likumiem; vai

d) sagatavo vai ved jebkādus nepatiesus grāmatvedības reģistrus vai cita veida uzskaiti vai atļauj šādu nepatiesu reģistru vai uzskaites sagatavošanu vai vešanu, vai falsificē grāmatvedības reģistrus vai cita veida uzskaiti, vai atļauj šādu falsificēšanu; vai

e) izmanto jebkāda veida krāpšanu, māņus vai viltu vai atļauj šādas krāpšanas, māņu vai viltus izmantošanu.

9. Nīderlandes Karalistes deklarācija:

Barga soda definīciju, ko Nīderlandes Karaliste sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

"Termins "bargs sods" nozīmē sodu, ko uzliek tiesa par tāda noziedzīga nodarījuma tīšu izdarīšanu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu likuma 68. panta 2. punktā vai 69. panta 1. vai 2. punktā."

10. Portugāles Republikas deklarācija:

Barga soda definīciju, ko Portugāles Republika sniedza 1990. gadā, aizstāj ar šādu definīciju:

"Termins "bargi sodi" ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, ko piemēro par nodokļu pārkāpumiem, kuri tiesību aktos definēti kā smagi pārkāpumi vai pārkāpumi, kas izdarīti ar nolūku apkrāpt."

11. Polijas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" nozīmē naudassodu, arestu vai abus kopā, vai arī sodu ar brīvības atņemšanu par sodāmu nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, ko izdarījis nodokļu maksātājs.

12. Slovēnijas Republikas deklarācija:

Jēdziens "bargs sods" apzīmē sodu par jebkuru nodokļu tiesību aktu pārkāpumu.

13. Slovākijas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" atbilst terminam "naudassods", ko piemēro par nodokļu saistību pārkāpumu kā sodu, ko uzliek saskaņā ar Nodokļu administrācijas likumu Nr. 511/1992 ar tā grozījumiem, attiecīgajiem nodokļu tiesību aktiem vai Likumu par grāmatvedību; un termins "sods" nozīmē sodu, ko uzliek saskaņā ar Kriminālkodeksu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts saistībā ar iepriekš minēto tiesību aktu pārkāpumu.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne osmého prosince dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles den ottende december to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu kaheksandal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις οκτώ Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the eighth day of December in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le huit décembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addi' otto dicembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada astotajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio aštuntą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december nyolcadik napján.

Magħmul fi Brussel fit-tmien jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de achtste december tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia ósmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de dois mil e quatro.

V Bruseli ôsmeho decembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dne osmega decembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den åttonde december tjugohundrafyra.

VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ

Jan DE BOCK

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jan KOHOUT

VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Claus GRUBE

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Wilhelm Heinrich SCHÖNFELDER

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Väino REINART

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Vassilis KASKARELIS

VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Pierre SELLAL

ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Anne ANDERSON

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Rocco Antonio CANGELOSI

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Nicholas EMILIOU

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA VĀRDĀ

Pēteris USTUBS

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Oskaras JUSYS

VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ

Martine SCHOMMER

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Tibor KISS

MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Richard Cachia CARUANA

VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ

Tom J.A.M. DE BRUIJN

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ

Gregor WOSCHNAGG

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Marek GRELA

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Alvaro MENDONÇA E MOURA

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ciril STOKELJ

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Miroslav ADAMIS

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Eikka KOSONEN

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ

Sven-Olof PETERSSON

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ

John GRANT

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES izpildīt minētā Līguma 220. pantu, pamatojoties uz kuru, tās ir sākušas savstarpējas sarunas, lai savu pilsoņu interesēs nodrošinātu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu,

ŅEMOT VĒRĀ, cik svarīgi ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, veicot asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Philippe de SCHOUTHEETE de TERVARENT

Viņas MajestātE Dānijas KaralienE:

ekonomikas ministru

Niels HELVEG PETERSEN

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

federālo finanšu ministru

Theo WAIGEL

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Jürgen TRUMPF

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

finanšu ministru

Ioannis PALAIOKRASSAS

Viņa MajestātE Spānijas KaraliS:

ekonomikas un finanšu ministru

Carlos SOLCHAGA CATALÁN

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku,

Jean VIDAL

ĪRIJAS PREZIDENTS :

finanšu ministru

Albert REYNOLDS

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

finanšu valsts sekretāru

Stefano DE LUCA

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

budžeta ministru, finanšu ministru, darba ministru

Jean-Claude JUNCKER

Viņas MajestātE NĪDERLANDES KaralienE:

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

P. C. NIEMAN

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

finanšu ministru

Miguel BELEZA

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

David H.A. HANNAY KCMG

KAS, sanākuši Padomē un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

ir vienojuŠies PAR TURPMĀKO.

1. Šo konvenciju piemēro, ja nodokļu uzlikšanas vajadzībām peļņa, kas ir iekļauta kāda Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņā, ir arī iekļauta vai var tikt iekļauta citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņā, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti 4. pantā noteiktie principi, ko piemēro vai nu tieši, vai arī ietvertus attiecīgās valsts tiesību aktos.

2. Šajā konvencijā Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas citā Līgumslēdzējā valstī, uzskata par tās valsts uzņēmumu, kurā tā atrodas.

3. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja kādam no attiecīgiem uzņēmumiem ir bijuši zaudējumi, nevis peļņa.

1. Šo konvenciju piemēro ienākuma nodokļiem.

2. Spēkā esošie nodokļi, uz ko attiecina šo konvenciju, konkrēti ir šādi:

a) Beļģijā:

- impôt des personnes physiques/personenbelasting,

- impôt des sociétés/vennootschapsbelasting,

- impôt des personnes morales/rechtspersonenbelasting,

- impôt des non-résidents/belasting der niet-verblijfhouders,

- taxe communale et la taxe d'agglomération additionnelles à l’impôt des personnes physiques/aanvullende gemeentebelasting en agglomeratiebelasting op de personenbelasting;

b) Dānijā:

- selskabsskat,

- indkomstskat til staten,

- kommunale indkomstskat,

- amtskommunal indkomstskat,

- særlig indkomstskat,

- kirkeskat,

- udbytteskat,

- renteskat,

- royaltyskat,

- frigørelsesafgift;

c) Vācijā:

- Einkommensteuer,

- Körperschaftsteuer,

- Gewerbesteuer, ciktāl šā nodokļa pamatā ir tirdzniecības peļņa;

d) Grieķijā:

− Φόρος εισοδήματος φυσικών προσώπων,

− Φόρος εισοδήματος νομικών προσώπων,

− εισφορά υπέρ των επιχειρήσεων ύδρευσης και αποχέτευσης;

e) Spānijā:

- impuesto sobre la renta de las personas fisicas,

- impuesto sobre sociedades;

f) Francijā:

- impôt sur le revenu,

- impôt sur les sociétés;

g) Īrijā:

- Income Tax,

- Corporation Tax;

h) Itālijā:

- imposta sul reddito delle persone fisiche,

- imposta sul reddito delle persone giuridiche,

- imposta locale sui redditi;

i) Luksemburgā:

- impôt sur le revenu des personnes physiques,

- impôt sur le revenu des collectivités,

- impôt commercial, ciktāl šā nodokļa pamatā ir tirdzniecības peļņa;

j) Nīderlandē:

- inkomstenbelasting,

- vennootschapsbelasting;

k) Portugālē:

− imposto sobre o rendimento das pessoas singulares,

- imposto sobre o rendimento das pessoas colectivas,

- derrama para os municípios sobre o imposto sobre o rendimento das pessoas colectivas;

l) Apvienotajā Karalistē:

- Income Tax,

- Corporation Tax.

3. Šo konvenciju piemēro arī visiem identiskiem vai līdzīgiem nodokļiem, ko uzliek pēc tās parakstīšanas dienas papildus spēkā esošiem nodokļiem vai to vietā. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par visiem grozījumiem valstu attiecīgajos tiesību aktos.

Šajā konvencijā "kompetenta iestāde" ir:

Beļģijā: De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis,

Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis,

Dānijā: Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis,

Vācijā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis,

Grieķijā: Ο Υπουργός των Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis,

Spānijā: El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis,

Francijā: Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis,

Īrijā: The Revenue Commissioners vai pilnvarots pārstāvis,

Itālijā: Il Ministro delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis,

Luksemburgā: Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis,

Nīderlandē: De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis,

Portugālē: O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis,

Apvienotajā Karalistē: The Commissioners of Inland Revenue vai pilnvarots pārstāvis.

2. Ikvienam terminam, kas šajā konvencijā nav definēts, ir tāda nozīme, kāda tam ir Konvencijā par nodokļu dubulto uzlikšanu, ko savā starpā noslēgušas attiecīgas dalībvalstis, ja vien konteksts neprasa citu nozīmi.

Piemērojot šo konvenciju, ievēro šādus principus.

1. Ja:

a) Līgumslēdzējas valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vienas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, kā arī citas Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā,

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc nosacījumiem, kas atšķiras no tiem nosacījumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto nosacījumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstīgi uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzējas valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību citā Līgumslēdzējā valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, tad uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu patstāvīgs un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību saskaņā ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

Ja Līgumslēdzēja valsts paredz veikt uzņēmuma peļņas korekciju, ievērojot 4. panta principus, tā par paredzēto darbību savlaicīgi informē uzņēmumu un dod tam iespēju informēt otru uzņēmumu, lai tas savukārt varētu informēt otru Līgumslēdzēju valsti.

Tas tomēr neliedz Līgumslēdzējai valstij, kas sniedz šādu informāciju, veikt paredzēto peļņas korekciju.

Ja pēc tam, kad šāda informācija ir sniegta, abi uzņēmumi un otra Līgumslēdzēja valsts piekrīt peļņas korekcijai, 6. un 7. pantu nepiemēro.

1. Ja kāds uzņēmums uzskata, ka kādā no gadījumiem, kad ir jāpiemēro šī konvencija, nav ievēroti 4. panta principi, neatkarīgi no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti, uzņēmums var iesniegt lietu kompetentai iestādei Līgumslēdzējā valstī, kuras uzņēmums tas ir vai kurā atrodas tā pastāvīgā pārstavniecība. Lieta ir jāiesniedz trijos gados pēc pirmā paziņojuma par darbību, kas ir vai varētu būt par cēloni nodokļu dubultai uzlikšanai 1. panta nozīmē.

Uzņēmums kompetentajai iestādei vienlaikus paziņo par to, vai lieta var attiekties uz citām Līgumslēdzējām valstīm. Kompetentā iestāde tādā gadījumā to tūlīt paziņo citu attiecīgo Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm.

2. Ja kompetentajai iestādei sūdzība šķiet pamatota un ja tā pati nespēj nodrošināt pietiekamu risinājumu, kompetentā iestāde cenšas jautājumu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar visu pārējo attiecīgo Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, pamatojoties uz 4. panta principiem. Jebkuru savstarpēju vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem termiņiem, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti.

1. Ja attiecīgās kompetentās iestādes divos gados kopš dienas, kad lieta saskaņā ar 6. panta 1. punktu pirmoreiz iesniegta kādai no kompetentajām iestādēm, nepanāk vienošanos, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu, kā minēts 6. panta 1.punktā, tās izveido padomdevēju komisiju, kam uzdots sniegt savu atzinumu par to, kā novērst attiecīgo nodokļu dubulto uzlikšanu.

Uzņēmumi var izmantot tiesiskās palīdzības līdzekļus, ko paredz attiecīgo Līgumslēdzēju valstu tiesību akti; tomēr, ja lieta ir iesniegta kādā tiesā, punkta pirmajā daļā minēto divu gadu termiņu rēķina no dienas, kad pieņemts pēdējās instances apelācijas tiesas nolēmums.

2. Ja lieta nodota padomdevējai komisijai, tas neliedz Līgumslēdzējai valstij par to pašu jautājumu sākt vai turpināt tiesvedību vai jautājuma izskatīšanu administratīvā kārtā.

3. Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti neatļauj tās kompetentajām iestādēm atkāpties no lēmumiem, ko pieņēmušas to tiesu iestādes, tad 1. punktu nepiemēro, ja vien tās valsts asociētais uzņēmums nav pārsniedzis pārsūdzības iesniegšanas termiņu vai ir atsaucis tādu pārsūdzību, pirms pieņemts lēmums. Šis noteikums neietekmē pārsūdzību, ja un ciktāl tā attiecas uz tādiem jautājumiem, kas nav minēti 6. pantā.

4. Kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties un saņēmušas attiecīgo asociēto uzņēmumu piekrišanu, var atteikties no 1. punktā minētajiem termiņiem.

5. Ciktāl nepiemēro 1. līdz 4. punktu, tas neietekmē katra asociētā uzņēmuma tiesības, kas izklāstītas 6. pantā.

1. Līgumslēdzējas valsts kompetentai iestādei nav jāsāk savstarpējās vienošanās procedūra vai jāveido 7. pantā minētā padomdevēja komisija, ja tiesvedības vai administratīvās izskatīšanas galīgais nolēmums paredz to, ka saskaņā ar darbībām, kas izraisa pārvietotās peļņas korekciju atbilstīgi 4.pantam, vienam no attiecīgiem uzņēmumiem ir jāuzliek bargs sods.

2. Ja vienlaikus ar kādu no 6. un 7. pantā minētajām lietām notiek tiesvedība vai lietas izskatīšana administratīvā kārtā, kas ierosināta, lai panāktu nolēmumu, ka par darbībām, kas izraisa peļņas korekciju atbilstīgi 4. pantam, vienam uzņēmumam jāuzliek bargs sods, tad kompetentas iestādes var apturēt minēto lietu tiesvedību vai izskatīšanu, kamēr pabeidz tiesvedību vai lietas izskatīšanu administratīvā kārtā.

1. Padomdevējā komisijā, kas minēta 7.panta 1.punktā, ir priekšsēdētājs un:

- divi pārstāvji no katras attiecīgās kompetentās iestādes; šo skaitu, kompetentajām iestādēm vienojoties, var samazināt līdz vienam pārstāvim,

- pāra skaits neatkarīgu autoritatīvu personu, ko, savstarpēji vienojoties, ieceļ no 4. punktā minētā personu saraksta, vai, ja tādu vienošanos nevar panākt, attiecīgām kompetentām iestādēm lozējot.

2. Ieceļot neatkarīgas autoritatīvas personas, katrai no viņām saskaņā ar neatkarīgu personu iecelšanas noteikumiem ieceļ aizvietotāju gadījumam, ja neatkarīgās personas nevarētu veikt savus pienākumus.

3. Ja lozē, katra kompetenta iestāde var iebilst pret ikvienas konkrētas neatkarīgas autoritatīvas personas iecelšanu, ja ir kāds nosacījums, par ko iepriekš vienojušās attiecīgās kompetentās iestādes, vai arī:

- ja šī persona ir piederīga pie kādas no attiecīgām nodokļu administrācijām vai strādā tās interesēs,

- ja šai personai pieder vai ir piederējusi liela kapitāla daļa / akciju pakete vienā no asociētiem uzņēmumiem vai katrā no tiem, vai tā šajos uzņēmumos ir vai ir bijusi darbinieks vai padomnieks,

- ja nav pārliecības, ka šī persona būs pietiekami objektīva, izšķirot izlemjamo lietu vai lietas.

4. Neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā ir visu Līgumslēdzēju valstu izvirzītās neatkarīgās personas. Katra Līgumslēdzēja valsts šim sarakstam izvirza piecas personas un par to informē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāru.

Šīm personām jābūt kādas Līgumslēdzējas valsts pilsoņiem un jābūt rezidentiem teritorijā, kurā piemēro šo konvenciju. Tām jābūt kompetentām un neatkarīgām.

Sarakstā, kas minēts punkta pirmajā daļā, Līgumslēdzējas valstis var izdarīt grozījumus; tās nekavējoties informē par to Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāru.

5. Pārstāvji un neatkarīgās autoritatīvās personas, kas ieceltas saskaņā ar 1. punktu, ievēl priekšsēdētāju no autoritatīvajām personām, kuras ir 4. punktā minētajā sarakstā, neskarot katras attiecīgās kompetentās iestādes tiesības iebilst pret tā izvēlētās atzītās personas iecelšanu, ja pastāv kāds no 3. punktā minētajiem apstākļiem.

Priekšsēdētājam jābūt tādai kvalifikācijai, lai ieņemtu amatu attiecīgās valsts augstākajās juridiskajās iestādēs, vai jābūt atzītam kompetentam juristam.

6. Padomdevējas komisijas locekļi patur noslēpumā visu, ko viņi uzzina, izskatot lietas. Līgumslēdzējas valstis pieņem vajadzīgos noteikumus, lai sodītu par katru pārkāpumu, kas attiecas uz pienākumu ievērot slepenību. Tās tūlīt informē Eiropas Kopienu Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Eiropas Kopienu Komisija informē pārējās Līgumslēdzējas valstis.

7. Līgumslēdzējas valstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka padomdevēja komisija sanāk, līdzko tai ir iesniegtas lietas.

1. Veicot 7. pantā minēto procedūru, attiecīgie asociētie uzņēmumi var sniegt visu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, ko uzskata par noderīgiem, lai padomdevēja komisija pieņemtu lēmumu. Attiecīgo Līgumslēdzēju valstu uzņēmumi un kompetentās iestādes ievēro visus padomdevējas komisijas lūgumus sniegt informāciju, pierādījumus vai dokumentus. Tomēr nevienas Līgumslēdzējas valsts kompetentām iestādēm nav pienākums:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar tās tiesību aktiem vai parasto administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, ko nevar iegūt saskaņā ar tās tiesību aktiem vai parasto administratīvo praksi; vai

c) sniegt informāciju, kas atklātu kādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecības noslēpumu vai arodnoslēpumu, vai tehnoloģijas procesu, vai informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

2. Katrs asociētais uzņēmums pēc sava pieprasījuma var ierasties vai tikt pārstāvēts padomdevējā komisijā. Ja padomdevēja komisija to pieprasa, katrs asociētais uzņēmums ierodas vai tiek pārstāvēts tajā.

1. Padomdevēja komisija, kas minēta 7. pantā, nāk klajā ar atzinumu vēlākais sešus mēnešus kopš dienas, kad tai iesniegta lieta.

Padomdevējai komisijai savu atzinumu ir jābalsta uz 4. pantu.

2. Padomdevēja komisija atzinumu pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties par papildu reglamentu.

3. Padomdevējas komisijas procedūras izmaksas, kas nav radušās asociēto uzņēmumu dēļ, vienādās daļās maksā attiecīgās Līgumslēdzējas valstis.

1. Kompetentās iestādes, kas ir iesaistītas 7. pantā minētajā procedūrā, sešos mēnešos kopš dienas, kad padomdevēja komisija ir nākusi klajā ar atzinumu saskaņā ar 4. pantu, savstarpēji vienojas par lēmumu, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu.

Kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu, kas atšķiras no padomdevējas komisijas atzinuma. Ja tās nevienojas, tām ir jāpieņem lēmums saskaņā ar šo atzinumu.

2. Kompetentās iestādes var vienoties 1. punktā minēto lēmumu publicēt, ja tam piekrīt attiecīgie uzņēmumi.

Tas, ka par galīgiem lēmumiem ir kļuvuši Līgumslēdzēju valstu pieņemtie lēmumi par nodokļu uzlikšanu peļņai, ko radījuši asociēto uzņēmumu veikti darījumi, neliedz izmantot 6. un 7. pantā izklāstītās procedūras.

Saskaņā ar šo konvenciju nodokļu dubulto uzlikšanu peļņai uzskata par novērstu, ja:

a) tikai vienā valstī peļņa ir iekļauta ar nodokli apliekama ienākuma aprēķinā; vai

b) nodokli, ko kādā valstī iekasē no peļņas, samazina par summu, kas vienāda ar nodokli, ko no šīs peļņas iekasē citā valstī.

Nekas šajā konvencijā neliedz izpildīt plašākus pienākumus, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, veicot asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kā to paredz vai nu citas konvencijas, ko Līgumslēdzējas valstis ir noslēgušas vai noslēgs, vai arī Līgumslēdzēju valstu tiesību akti.

1. Šo konvenciju piemēro teritorijā, kas definēta Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma 227. panta 1. punktā, neskarot šā panta 2. punktu.

2. Šo konvenciju nepiemēro:

- Francijas teritorijām, kas minētas Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma IV pielikumā,

- Farēru salām un Grenlandei.

Līgumslēdzējas valstis ratificēs šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponēs Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāra birojā.

Šī konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā no Parakstītājvalstīm. Konvenciju piemēro, izskatot lietas, kas minētas 6. panta 1. punktā, kuras ir ierosinātas pēc tās stāšanās spēkā.

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējas valstis par:

a) katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b) dienu, kad šī konvencija stājas spēkā;

c) Līgumslēdzēju valstu ieceltu neatkarīgu autoritatīvu personu sarakstu un jebkurus tā grozījumus saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

Šī konvencija ir noslēgta uz pieciem gadiem. Sešus mēnešus pirms šā laikposma beigām Līgumslēdzējas valstis sanāks, lai lemtu par šīs konvencijas darbības laika pagarināšanu un jebkuru citu būtisku pasākumu.

Ikviena Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā var lūgt pārskatīt šo konvenciju. Tādā gadījumā konferenci konvencijas pārskatīšanai sasauc Eiropas Kopienu Padomes priekšsēdētājs.

Šo konvenciju, kas ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, spāņu un vācu valodā, visiem tās tekstiem desmit valodās esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Parakstītājvalsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju.

Augsto Līgumslēdzēju pušu Pilnvarotie,

sanākuši Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmitā gada divdesmit trešajā jūlijā, lai parakstītu Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju,

parakstot minēto konvenciju, ir:

a) pieņēmuši šādas kopīgas deklarācijas, kas pievienotas Nobeiguma aktam:

- Deklarāciju par 4. panta 1. punktu,

- Deklarāciju par 9. panta 6. punktu,

- Deklarāciju par 13. pantu.

b) ņēmuši vērā šādas vienpusējas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

- Francijas un Apvienotās Karalistes deklarāciju par 7. pantu,

- Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu,

- Vācijas Federatīvās Republikas deklarāciju par 16. pantu.

Konvencijas 4. panta 1. punkts attiecas gan uz gadījumiem, ja tiešu darījumu veic divi juridiski atsevišķi uzņēmumi, gan uz gadījumiem, ja darījumu veic viens no uzņēmumiem un otra uzņēmuma pastāvīga pārstāvniecība, kas atrodas kādā trešā valstī.

Dalībvalstis ir pilnīgi brīvas attiecībā uz to, kāda raksturs un apjoms ir attiecīgiem noteikumiem, ko tās pieņem, lai sodītu par pārkāpumiem, kas attiecas uz pienākumu ievērot slepenību.

Ja vienā vai vairākās attiecīgās Līgumslēdzējās valstīs lēmumi par nodokļu uzlikšanu, kas izraisa 6. un 7. pantā minētās procedūras, ir grozīti pēc tam, kad pabeigta 6. pantā minētā procedūra vai pieņemts 12. pantā minētais lēmums, un ja ir notikusi nodokļu dubultā uzlikšana 1. panta nozīmē, tad, ņemot vērā šīs procedūras iznākumu vai šo lēmumu, piemēro 6. un 7. pantu.

Francija un Apvienotā Karaliste deklarē, ka tās piemēros 7. panta 3. punktu.

Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu

Beļģija

Termins "bargs sods" nozīmē kriminālu vai administratīvu sodu, ja:

- ir vai nu izdarīts vispārīgo tiesību pārkāpums ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas,

- vai ir pārkāpti ienākumu nodokļu kodeksa noteikumi vai tā īstenošanai pieņemtie lēmumi, un pārkāpums ir veikts ar nodomu izdarīt krāpniecību vai radīt kaitējumu.

Dānija

Jēdziens "bargs sods" nozīmē sodu par apzinātu Krimināllikuma vai īpašu tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, ko nevar regulēt ar administratīviem līdzekļiem.

Nodokļu tiesību aktu pārkāpumus parasti var regulēt ar administratīviem līdzekļiem, ja uzskata, ka pārkāpumam nav piemērojams bargāks sods par naudas sodu.

Vācija

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, kas sodāms ar "bargu sodu", ir jebkurš nodokļu tiesību aktu pārkāpums, ko soda ar aizturēšanu, kriminālu vai administratīvu naudas sodu.

Grieķija

Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu, uzņēmumam uzliek "bargu sodu" šādos gadījumos.

1. Ja uzņēmums neiesniedz deklarācijas vai iesniedz nepareizas deklarācijas par nodokļiem, maksājumiem vai iemaksām, kas ir jāatvelk un jāmaksā valstij saskaņā ar esošajiem noteikumiem vai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, apgrozījuma nodokli vai īpašo nodokli par greznumpriekšmetiem, ciktāl šo nodokļu, maksājumu vai iemaksu kopējā summa, kas būtu jādeklarē un jāmaksā valstij tirdzniecības un citu darbību dēļ, sešu mēnešu laikā pārsniedz sešus simtus tūkstošu (600 000) drahmu vai viena kalendāra gada laikā - vienu miljonu (1 000 000) drahmu.

2. Ja uzņēmums neiesniedz ienākumu nodokļa deklarāciju, bet nodoklis, kas jāmaksā par nedeklarēto ienākumu, pārsniedz trīs simtus tūkstošu (300 000) Grieķijas drahmu.

3. Ja uzņēmums nesniedz nodokļu uzlikšanai datus, kas paredzēti Nodokļu uzlikšanas datu kodeksā.

4. Ja uzņēmums sniedz datus, kas minēti 3. punktā un kas nav pareizi attiecībā uz daudzumu, vienības cenu vai vērtību, bet neprecizitāte izraisa neatbilstību, kas ir lielāka par desmit procentiem (10%) no kopsummas vai preču, sniegto pakalpojumu vai tirdzniecības darījumu kopvērtības.

5. Ja uzņēmumam nav precīzas grāmatvedības un datu uzskaites, ko prasa Nodokļu uzlikšanas datu kodekss, bet šo neprecizitāti konstatē regulārās pārbaudēs, kuru datus apstiprina vai nu ar administratīvu lēmumu par neatbilstību, vai tādēļ, ka ir beidzies pārsūdzībai paredzētais laiks, vai ar administratīvas tiesas galīgu lēmumu, ja pārbaudītajā uzņēmumā neatbilstība starp kopējiem ienākumiem un deklarētiem ienākumiem pārvaldes laikā ir lielāka par divdesmit procentiem (20%) un katrā ziņā nav mazāka par vienu miljonu
(1 000 000) Grieķijas drahmu.

6. Ja uzņēmums nepilda pienākumu veikt grāmatvedības un datu uzskaiti, ko paredz attiecīgi Nodokļu uzlikšanas datu kodeksa noteikumi.

7. Ja uzņēmums izdod viltotas vai fiktīvas pavadzīmes (vai pats tās vilto) par pārdotām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, vai citus nepareizus vai viltotus datus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kā iepriekš minēts 3. punktā.

Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu, ja tas ir caurumots vai zīmogots, pirms pienācīgi noteikts tā autentiskums un noskaidrots, ka tas ir reģistrēts attiecīgos kompetentas nodokļu iestādes reģistros, bet tas nav noticis, apzinoties, ka jānosaka nodokļu uzlikšanas dokumenta autentiskums. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu arī tad, ja oriģināla vai kopijas saturs un citi dati atšķiras no tiem, kas ir ierakstīti šā dokumenta pasaknī. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par fiktīvu, ja tas ir izdots par darījumu vai darījuma daļu, pārvedumu vai ko citu, kas nav ierakstīts kopsummā, vai par darījumu, ko veikušas personas, kuras nav tās personas, kas ierakstītas nodokļu uzlikšanas dokumentā.

8. Ja uzņēmums ir informēts par veikto aktu mērķi un jelkā līdzdarbojas nepareizu nodokļu dokumentu sastādīšanā vai ir informēts, ka dokumenti ir viltoti vai fiktīvi, un jelkā līdzdarbojas to izdošanā vai pieņem viltotus vai fiktīvus nodokļu uzlikšanas dokumentus ar nodomu slēpt materiālus, kas ir būtiski attiecībā uz nodokļu uzlikšanu.

Spānija

Termins "bargs sods" attiecas arī uz administratīviem sodiem par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodiem par pārkāpumiem, kas veikti pret nodokļu iestādēm.

Francija

Termins "bargs sods" attiecas arī uz kriminālsodiem un nodokļu sodiem, piemēram, sodu par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu pēc pavēstes saņemšanas, par negodprātību, krāpšanu, pretdarbību nodokļu inspekcijai, slepeniem maksājumiem vai slepenu izplatīšanu, vai par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

Īrija

"Bargi sodi" ir sodi par:

a) deklarācijas neiesniegšanu;

b) nepareizas deklarācijas krāpniecisku vai nolaidīgu sagatavošanu;

c) nepareizu grāmatvedības uzskaiti;

d) dokumentu un datu neuzrādīšanu inspekcijai;

e) šķēršļu radīšanu personām, kas izmanto likumā paredzētās pilnvaras;

f) paziņojuma neiesniegšanu par to, ka nodoklis ir iekasējams;

g) nepareiza paziņojuma iesniegšanu, lai iegūtu atlaidi.

Tiesību akti, kas attiecas uz šiem pārkāpumiem, 1990. gada 3. jūlijā ir šādi:

- Ienākumu nodokļu akta XXXV daļa, 1967,

- Finanšu akta 6. iedaļa, 1968.,

- Uzņēmumu ienākumu nodokļu akta XIV daļa, 1976.,

- Finanšu akta 94. iedaļa, 1983.

Uz to attieksies arī visi turpmāki noteikumi, kas aizstās, grozīs vai atjauninās sodu kodeksu.

Itālija

Termins "bargs sods" attiecas uz sodiem, ko uzliek par nelikumīgām darbībām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodokļu pārkāpumi.

Luksemburga

Luksemburga par "bargiem sodiem" uzskata tādus, ko 8. panta sakarā par tādiem uzskata citas Līgumslēdzējas valstis.

Nīderlande

"Bargs sods" ir sods, ko tiesnesis uzliek par Vispārējā nodokļu likuma 68. pantā minētajām darbībām, kas veiktas ar nodomu.

Portugāle

"Bargi sodi" ir kriminālsodi, kā arī citi sodi par nodokļu pārkāpumiem, kas veikti ar nodomu izdarīt krāpšanu vai par kuriem uzliek naudas sodu, kas lielāks par 1 000 000 (vienu miljonu) eskudo.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste terminu "bargs sods" interpretē kā tādu, kas ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, ko piemēro par krāpniecisku vai nolaidīgu nepareizu pārskatu, iesniegumu vai nodokļu deklarāciju iesniegšanu.

Vācijas Federatīvās Republikas deklarācija par 16. pantu

Vācijas Federatīvās Republikas valdība, deponējot savu ratifikācijas instrumentu, patur tiesības deklarēt, ka šī konvencija attiecas arī uz Berlīnes Federālo Zemi.

¹ OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.

² OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.

EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste, kļūstot par Savienības loceklēm, apņēmās pievienoties Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas atvērta parakstīšanai Briselē, 1990. gada 23. jūlijā,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

vēstnieku, Beļģijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Philippe de SCHOUTHEETE de TERVARENT

Viņas MajestātE Dānijas KaralienE:

vēstnieku, Dānijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Poul SKYTTE CHRISTOFFERSEN

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietnieku

Jochen GRÜNHAGE

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Grieķijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Pavlos APOSTOLIDES

Viņa MajestātE Spānijas KaraliS:

vēstnieku, Spānijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Francisco Javier ELORZA CAVENGT

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Francijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Pierre de BOISSIEU

ĪRIJAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Īrijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Denis O'LEARY

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Itālijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Luigi GUIDOBONO CAVALCHINI GAROFOLI

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

vēstnieku, Luksemburgas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Jean-Jacques KASEL

Viņas MajestātE NĪDERLANDES KaralienE:

vēstnieku, Nīderlandes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Bernard R. BOT

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

vēstnieku, Austrijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Manfred SCHEICH

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Portugāles Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

José Gregório FARIA QUITERES

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku, Somijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Antti SATULI

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

vēstnieku, Zviedrijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

Frank BELFRAGE

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

vēstnieku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā

J. S. WALL C. M. G., L. V. O

KAS, sanākuši Eiropas Savienības dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komitejā un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

ir vienojušies PAR TURPMāKO.

Ar šo Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste pievienojas Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, kas atvērta parakstīšanai Briselē, 1990. gada 23. jūlijā.

Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju ar šo groza šādi.

1. Konvencijas 2. panta 2. punktā:

a) k) apakšpunktu pārveido par l) apakš­punktu;

b) pēc apakšpunkta j) pievieno šādu k) apakšpunktu:

"k) Austrijā:

− Einkommensteuer,

− Körperschaftsteuer; ";

c) l) apakšpunktu pārveido par o) apakš­punktu;

d) pēc l) apakšpunkta pievieno šādus m) un n) apakšpunktus:

"m) Somijā:

− valtion tuloverot/de statliga inkomstskatterna,

− yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund,

− kunnallisvero/kommunalskatten,

− kirkollisvero/kyrkoskatten,

− korkotulon lähdevero/källskatten å ränteinkomst,

− rajoitetusti verovelvollisen lähdevero/källskatten för begränsat skattskyldig;

n) Zviedrijā:

− statliga inkomstskatten,

− kupongskatten,

− kommunala inkomstskatten,

− lagen om expansionsmedel; ".

2. Konvencijas 3. panta 1. punktam pievieno šādu tekstu:

"- Austrijā:

Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis,

- Somijā:

Valtiovarainministeriö vai pilnvarots pārstāvis,

Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis,

- Zviedrijā:

Finansministern vai pilnvarots pārstāvis; ".

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nodod Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes valdībām Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju apstiprinātas kopijas angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, spāņu un vācu valodās.

Šīs konvencijas I un II pielikumā ir sniegts Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksts somu un zviedru valodā. Somu un zviedru valodā sagatavotie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju teksti citās valodās.

Šo konvenciju ratificē Līgumslēdzējas valstis. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

Šī konvencija stājas spēkā to valstu starpā, kas to ir ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Austrijas Republika vai Somijas Republika, vai Zviedrijas Karaliste un viena no valstīm, kas ratificējusi Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, deponējušas pēdējo ratifikācijas instrumentu.

Šī konvencija stājas spēkā katrai Līgumslēdzējai valstij, kas pēc tam to ratificē, trešā mēneša pirmajā dienā pēc ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējas valstis par:

a) katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b) dienām, kad šī konvencija stājas spēkā.

Šo konvenciju, kas ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visiem tās tekstiem divpadsmit valodās esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Līgumslēdzējas valsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie ir parakstījuši šo konvenciju.

Personas, kuras pilnvarojusi Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 1995. gada 21. decembrī Briselē ir parakstījušas Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

Šajā sakarā tās ņēmušas vērā šādas vienpusējas deklarācijas saistībā ar 8. pantu Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju:

Austrijas Republikas deklarācija:

Pārkāpums, par kuru soda ar "bargu sodu", ir jebkura tīša vai nevērīga izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, kas ir sodāma saskaņā ar tiesību aktiem nodokļu pārkāpumu jomā.

Somijas Republikas deklarācija:

Termins "bargs sods" ietver kriminālsodus un tādus administratīvos sodus, ko piemēro par nodokļu tiesību aktu pārkāpumu.

Zviedrijas Karalistes deklarācija:

Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, par kuru soda ar "bargu sodu", ir jebkurš nodokļu tiesību aktu pārkāpums, par kuru soda ar aizturēšanu, kriminālo vai administratīvo naudas sodu.

Šis protokols jāpublicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī".