1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

1.2. šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

1.3. vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

1.4. izmēģinājumu un inovatīvo emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanu kuģošanas līdzekļos;

1.5. institūciju, kura veic degvielas (tajā skaitā flotes degvielas) tirgus uzraudzību, kā arī šo noteikumu uzraudzības mehānismu.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. pasažieru kuģis - kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12pasažierus (ikvienu personu, izņemot kuģa kapteini, kuģa apkalpes locekļus vai citas personas, kuras ir nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šī kuģa vajadzībām, un bērnus, kuri nav sasnieguši gada vecumu);

2.2. (svītrots ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203);

2.3. kuģis piestātnē - ostā droši noenkurots vai pietauvots kuģis, kamēr tajā tiek iekrauta vai izkrauta krava vai tas tiek izmantots par viesnīcu, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas operācijām (iekraušanu un izkraušanu);

2.4. iekšējo ūdensceļu kuģis - kuģis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

2.5. emisiju samazināšanas paņēmiens – jebkurš aprīkojums, materiāls, ierīce vai aparatūra, ar kuru paredzēts aprīkot kuģi, vai procedūra, alternatīva degviela vai metode, ko izmanto kā alternatīvu šajos noteikumos minētajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;

2.6. karakuģis - kuģis, kas pieder valsts bruņotajiem spēkiem un kam ir ārējas atšķirības zīmes, kuras identificē šādu kuģi pēc tā valstiskās piederības. Šāds kuģis ir virsnieka vadībā, kurš ir attiecīgās valsts dienestā, virsnieka vārds norādīts atbilstošā militārā dienesta sarakstā, un kuģa komanda pakļauta regulārai bruņoto spēku disciplīnai;

2.7. atpūtas kuģis - kuģis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū;

2.8. izlaišana brīvam apgrozījumam – kuģu mehānismu darbināšanai paredzētas flotes degvielas piegāde vai tās pieejamības nodrošināšana trešajām personām par samaksu vai bez maksas visā Latvijas teritorijā (neattiecas uz flotes degvielu, kas paredzēta eksportam kuģu kravas tilpnēs).

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1218; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

3. Noteikumi attiecas uz šādiem šķidrās degvielas veidiem:

3.1. degvieleļļu - no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 un 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūtu visu veidu šķidro degvielu (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu), flotes dīzeļdegvielu un flotes gāzeļļu), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un kas 250°C pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības 1976.gada izdevuma naftas produktu un smērvielu kvalitātes standartiem un tehniskajiem noteikumiem (turpmāk - ASTM D86 metode). Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek klasificēts tāpat kā degvieleļļa;

3.2. dīzeļdegvielu (gāzeļļu) - no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17 vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūtu visu veidu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), kas 250°C temperatūrā pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350°C temperatūrā - vismaz par 85 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

3.3. flotes degvielu – visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu, kas paredzēta izmantošanai vai ko izmanto uz kuģa, ietverot tās degvielas, kas noteiktas standartā LVS ISO 8217:2012 "Naftas produkti. Degvielas (klase F). Flotes degvielu specifikācijas", kā arī jebkuru šķidro degvielu, kas iegūta no naftas un ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģos vai atpūtas kuģos;

3.4. flotes dīzeļdegvielu - visu veidu flotes degvielu, ja tās viskozitāte vai blīvums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām DMB degvielas kategorijas prasībām;

3.5. flotes gāzeļļu - visu veidu flotes degvielu, ja tās viskozitāte vai blīvums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām DMX, DMA un DMZ degvielas kategorijas prasībām.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1218; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. dīzeļdegvielu, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu;

4.2. degvielu, ko lieto satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu un lauksaimniecības traktoru iekšdedzes dzinējos;

4.3. degvielu, kas paredzēta pētījumiem vai testēšanai;

4.4. degvielu, ko izmanto karakuģi un citi militārajā dienestā izmantoti kuģi (Aizsardzības ministrija var noteikt prasības šajos noteikumos minētās degvielas izmantošanai attiecīgajos kuģos, ja tas nepasliktina šādu kuģu darbību un tehniskās iespējas);

4.5. jebkādu degvielas izmantošanu ar īpašu mērķi-kuģa drošības nodrošināšanai vai dzīvības glābšanai jūrā;

4.6. jebkādu degvielas izmantošanu kuģos, ja tiem vai to aprīkojumam ir radušies bojājumi, ja vien pēc bojājuma rašanās ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu gaisu piesārņojošo vielu emisiju, un ir veikti pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu bojājumus. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad īpašnieks vai kapteinis bojājumus radījuši ar nodomu vai rīkojušies vieglprātīgi;

4.7. degvielu ar sēra saturu virs 3,5 masas procentiem, ja kuģis izmanto emisiju samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu;

4.8. degvielu, ko pirms sadedzināšanas paredzēts apstrādāt;

4.9. degvielu, ko paredzēts pārstrādāt naftas pārstrādes rūpnīcā;

4.10. flotes degvielu, kas paredzēta eksportam kuģu kravas tilpnēs.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

5. Aizliegts izmantot degvieleļļu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, izņemot šo noteikumu 6.punktā paredzētos gadījumus.

6. Ierobežojumi sēra saturam degviel­eļļā neattiecas uz šādām iekārtām, kuras saņēmušas likumā "Par piesārņojumu" minēto atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, ja sēra dioksīda emisijas dēļ netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi:

6.1. sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, kas vienāda ar 50 MW vai lielāka, ja sēra dioksīda emisija nepārsniedz Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" 1., 2. un 3.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības;

6.2. iekārtām, kurām sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1700 mg/m³, ar skābekļa saturu trīs tilpuma procenti, pārrēķinot sausām dūmgāzēm, izņemot šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētās iekārtas;

6.3. naftas pārstrādes rūpnīcām, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām rūpnīcas iekārtām (izņemot gāzturbīnas, gāzes dzinējus un sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētie nosacījumi) neatkarīgi no izmantojamā degvielas veida vai degvielas maisījumiem nepārsniedz 1700 mg/m³ ar skābekļa saturu trīs tilpuma procenti, pārrēķinot sausām dūmgāzēm.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

7. Komersants, kas izlaiž brīvam apgrozījumam vai realizē degvieleļļu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) informāciju par iepriekšējā gadā izlaišanai brīvam apgrozījumam ievestās vai realizētās degvieleļļas daudzumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

8. Par šo noteikumu 5. un 6.punkta nosacījumu ievērošanu atbild operators, bet kontroli veic attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz centrā informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Operators ne retāk kā reizi sešos mēnešos (divas reizes gadā) ņem degvieleļļas paraugus, veic to analīzes akreditētā laboratorijā un nosūta analīžu rezultātus attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

9. Līdz investīciju projekta īstenošanai attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu vai pāreju uz citu kurināmo šo noteikumu 5.punkts neattiecas uz esošajām sadedzināšanas iekārtām, kurām 2004.gada 1.maijā nebija tehnoloģisku iespēju degvieleļļas vietā izmantot citu kurināmo vai arī cits kurināmais nenodrošināja nepieciešamo iekārtas jaudu, ja operators ir iesniedzis attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē:

9.1. iesniegumu par iekārtas atbilstību šī punkta nosacījumiem - līdz 2004.gada 31.maijam;

9.2. pasākumu plānu energoefektivitātes uzlabošanai vai pārejai uz citu kurināmo, lai varētu īstenot šo noteikumu 5.punkta nosacījumus, - līdz 2004.gada 31.jūlijam.

10. Precizējot pasākumu plānu, nav atļauts pagarināt termiņu pārejai uz citu kurināmā veidu vai energoefektivitātes uzlabošanas termiņu, izņemot gadījumus, ja operators īsteno projektu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un finansējuma saņemšana aizkavējas no operatora neatkarīgu apstākļu dēļ.

11. Laikposmā, kurā uz iekārtu attiecas šo noteikumu 10.punktā minētais izņēmums attiecībā uz šo noteikumu 5.punkta prasībām, operatoram nav jāveic šo noteikumu 8.punktā minētā paraugu ņemšana un analīze.

12. Centrs katru gadu apkopo informāciju par stacionārajās iekārtās sadedzinātās degvieleļļas daudzumu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, un emisiju raksturojošajiem rādītājiem.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

13. Komersantam aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurā sēra saturs:

13.1. pārsniedz 0,20 masas procentus, - līdz 2007.gada 31.decembrim;

13.2. pārsniedz 0,10 masas procentus, - no 2008.gada 1.janvāra.

14. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) importētājs dīzeļdegvielas (gāzeļļas) atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar atbilstības sertifikātu, kuru izsniegusi sertifikācijas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā. Atbilstības sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz testēšanas pārskatu, ko izsniegusi testēšanas laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā (turpmāk – akreditēta laboratorija).

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

15. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) piegādātājs, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ražoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) vēlas realizēt Latvijā, dīzeļdegvielas (gāzeļļas) atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar atbilstības apliecinājumu. Apliecinājumam pievieno akreditētas laboratorijas izsniegtu dīzeļdegvielas (gāzeļļas) testēšanas pārskatu.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

16. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests, ne retāk kā divas reizes gadā nodrošinot dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšanu katram komersantam, kurš realizē dīzeļdegvielu (gāzeļļu). Valsts ieņēmumu dienests līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz centrā informāciju par:

16.1. iepriekšējā gadā tirgū pārdotās (realizētās) dīzeļdegvielas (gāzeļļas) apjomu;

16.2. iepriekšējā gadā veikto dīzeļdegvielas (gāzeļļas) kvalitātes atbilstības pārbaužu rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

16.¹ Latvijas teritorijā aizliegts izmantot dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurā sēra saturs pārsniedz 0,10 masas procentus.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

17. (Zaudējis spēku ar 01.01.2010.; sk. 46.punktu)

18. Kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, iekšējos jūras ūdeņos, tai skaitā ostas akvatorijās, un piestātnēs aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs:

18.1. pārsniedz vienu masas procentu, – līdz 2014. gada 31. decembrim;

18.2. pārsniedz 0,10 masas procentus, – no 2015. gada 1. janvāra.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

19.(Svītrots ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

20. Kuģiem ar Latvijas karogu jūrās un ostās, kuras Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir noteikusi par SOx emisijas kontroles zonu, aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs:

20.1. pārsniedz vienu masas procentu, – līdz 2014. gada 31. decembrim;

20.2. pārsniedz 0,10 masas procentus, – no 2015. gada 1. janvāra.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

21. (Svītrots ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

22. Kuģis informē karoga valsts un galamērķa ostas kompetento iestādi, ja šo noteikumu prasībām atbilstoša flotes degviela nav bijusi pieejama iegādei, un iesniedz pārskatu par veiktajām darbībām, tai skaitā pierādījumus, kas apliecina, ka:

22.1. tas ir centies iegādāties šo noteikumu prasībām atbilstošu flotes degvielu saskaņā ar reisa plānu;

22.2. ir īstenoti centieni rast alternatīvus avotus šo noteikumu prasībām atbilstošas flotes degvielas iegādei.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

22.¹ Kuģis, kas kuģo ar Latvijas karogu, šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos informē Latvijas Jūras administrāciju un galamērķa ostas kompetento iestādi.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

22.² Ja kuģis ir izpildījis šo noteikumu 22. vai 22.¹ punktā minētās prasības, tam nav jānovirzās no paredzētā maršruta, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

22.³ Pieņemot lēmumu par veicamajiem kontroles pasākumiem, šo noteikumu 27. un 28. punktā minētās iestādes var lemt par kontroles pasākumu neveikšanu, ja kuģis ir izpildījis šo noteikumu 22. vai 22.¹ punktā minētās prasības.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

23. Komersantam aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt flotes dīzeļdegvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5 masas procentus.

24. Komersantam, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt flotes gāzeļļu, kurā sēra saturs pārsniedz 0,10 masas procentus.

25. Kuģim ienākot Latvijas ostā, kuģa kapteinis ir nodrošinājis, ka kuģa žurnālā ir veikti attiecīgi ieraksti, tajā skaitā par kuģa degvielas nomaiņas operācijām, reģistrējot zema sēra satura degvielas daudzumu katrā tilpnē, kā arī dienu, laiku un kuģa atrašanās vietu brīdī, kad pabeigta degvielas nomaiņa.

26. Flotes degvielai (tajā skaitā flotes dīzeļdegvielai un flotes gāzeļļai), kuru piegādā uz kuģa, piegādātājs noformē degvielas pavaddokumentu un tam pievieno piegādātās degvielas paraugu, ievērojot 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokola (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) 18.noteikumu trešo un sesto daļu.

27. Latvijas Jūras administrācija, veicot ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli un Latvijas kuģu karogvalsts kontroli:

27.1. pārbauda, vai kuģa žurnālā ir ieraksti par degvielas nomaiņu;

27.2. pārbauda kuģa dzinēja degvielas piegādes pavaddokumentu, kuram pievienots piegādātās flotes degvielas noplombēts paraugs, un pārliecinās, ka paraugs ir apzīmogots un to parakstījis piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par degvielas uzņemšanu atbildīgā persona;

27.3. pēc šo noteikumu 22. un 22.¹ punktā minētās informācijas saņemšanas informē Valsts vides dienestu.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

28. Valsts vides dienests:

28.1. kontrolē, vai kuģi, kuri kuģo ar Latvijas karogu, tai skaitā pasažieru kuģi, ievēro šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības, kā arī var kontrolēt citu valstu kuģus saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām;

28.2. kontrolē, vai pasažieru kuģi, kuri kuģo ar Latvijas karogu, un visi pasažieru kuģi piestātnē ievēro šo noteikumu 21.punktā noteiktās prasības, kā arī var kontrolēt citu valstu pasažieru kuģus saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām;

28.3. (svītrots ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203);

28.4. atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas vadlīnijām nodrošina flotes degvielas paraugu ņemšanu degvielas uzņemšanas laikā uz kuģa vai, ja tas ir iespējams, flotes degvielas paraugu ņemšanu no degvielas tilpnēm un noplombētajiem degvielas paraugiem uz kuģa, kā arī sēra satura analīzi minētajos paraugos;

28.5. katru ceturksni iesniedz centrā pārskatu par veiktajām flotes degvielas pārbaudēm, norādot, kurai šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai degvielas kategorijai pieder kvalitātes prasībām neatbilstošā degviela;

28.6. informē Eiropas Komisiju, ja kuģis ir sniedzis pierādījumus, ka šo noteikumu prasībām atbilstoša flotes degviela nav bijusi pieejama iegādei.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1218; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

29. Valsts ieņēmumu dienests:

29.1. veic to Latvijas komersantu uzskaiti, kuri piegādā flotes degvielu (tajā skaitā flotes dīzeļdegvielu un flotes gāzeļļu);

29.2. veic flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas tirgus uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā nodrošinot flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas paraugu ņemšanu katram komersantam, kurš realizē flotes dīzeļdegvielu vai flotes gāzeļļu;

29.3. līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz centrā informāciju par iepriekšējā gadā veikto flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas kvalitātes atbilstības pārbaužu rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

30. Sēra saturu nosaka akreditētās laboratorijās, izmantojot šādas bāzes (references) metodes:

30.1. degvieleļļas un flotes degvielas analīzēm - LVSENISO 8754:2003 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences metode" un LVS EN ISO 14596:2002 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Viļņu garuma dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode";

30.2. dīzeļdegvielas (gāzeļļas) analīzēm - LVS EN 24260:2002 "Naftas produkti un ogļūdeņraži - Sēra satura noteikšana ar Vikbolda sadedzināšanas metodi", LVSENISO 8754:2003 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences metode" un LVS EN ISO 14596:2002 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Viļņu garuma dispersīvā rentgen­fluorescences spektroskopijas metode".

31. Strīdu gadījumā lieto standartu LVS EN ISO 14596:2008 "Naftas produkti – Sēra satura noteikšana – Viļņu garuma dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode". Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) sēra satura analīžu rezultātu statistisko interpretāciju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 4259:2007 "Naftas produkti – Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs".

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

32. Centrs katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu par tās šķidrās degvielas izmantošanu, uz kuru attiecas šie noteikumi, tajā skaitā apkopotu informāciju par šo noteikumu 8. un 16.punktā un 28.3.apakšpunktā noteiktajām pārbaudēm, kā arī par šo noteikumu 6.punktā noteikto normu piemērošanu.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.382)

(Nodaļa MK 22.04.2015. noteikumu Nr.203 redakcijā)

33. Visu valstu kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā kā alternatīvu šo noteikumu 18. un 20. punktā minētajām prasībām par atbilstošas flotes degvielas izmantošanu ir atļauts lietot emisiju samazināšanas paņēmienus, kas atbilst šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām.

34. Emisiju samazināšanas paņēmieni atbilst vismaz šo noteikumu 1.¹ pielikumā minētajiem kritērijiem.

35. Kuģi, kuri izmanto šo noteikumu 33. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, nepārtraukti nodrošina tādu sēra dioksīda emisijas samazinājumu, kas ir līdzvērtīgs samazinājumam, izmantojot šo noteikumu 18. un 20. punktā minētajām prasībām atbilstošu flotes degvielu, vai lielāku par to. Līdzvērtīgas emisijas vērtības nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.² pielikumu. Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai pie piestātnes pietauvotie kuģi var izmantot krasta elektroapgādes sistēmas, ja piestātnes operators ir nodrošinājis elektroapgādes savienojumu.

36. Emisiju samazināšanas paņēmienus, uz kuriem attiecas normatīvie akti par jūras kuģu aprīkojumu, apstiprina saskaņā ar minēto normatīvo aktu prasībām.

37. Emisiju samazināšanas paņēmienus, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par jūras kuģu aprīkojumu, apstiprina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komiteju (COSS), 3. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā:

37.1. Starptautiskās jūrniecības organizācijas izstrādātās pamatnostādnes;

37.2. visu veikto izmēģinājumu rezultātus;

37.3. ietekmi uz vidi, tai skaitā sasniedzamo emisijas samazinājumu, un ietekmi uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros;

37.4. monitoringa un verifikācijas iespējas.

38. Latvijas Jūras administrācija var apstiprināt emisijas samazināšanas paņēmiena izmēģinājumu (turpmāk – izmēģinājums) rezultātus kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.

38.¹ Izmēģinājuma laikā drīkst izmantot flotes degvielu, kas neatbilst šo noteikumu 18. un 20. punktā minētajām prasībām, ja tiek izpildīti vai tiks izpildīti visi šādi nosacījumi:

38.¹ 1. izmēģinājumā iesaistītajam kuģim ir uzstādīts viltojumdrošs aprīkojums nepārtrauktam dūmgāzu monitoringam un to izmanto visu izmēģinājuma laiku;

38.¹ 2. izmēģinājumā iesaistītajam kuģim panāk emisiju samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents šo noteikumu 1.² pielikumā norādītajām līdzvērtīgas emisijas vērtībām;

38.¹ 3. visā izmēģinājuma laikā attiecīgā emisijas samazināšanas paņēmiena rādītajiem attiecībā uz atkritumiem tiek izmantotas atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un paņēmieni;

38.¹ 4. visā izmēģinājuma laikā tiek novērtēta ietekme uz jūras vidi, jo īpaši uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros;

38.¹ 5. tiek veiktas šo noteikumu 41., 42. un 44. punktā minētās darbības.

39. Ja kuģa īpašnieks vai operators, kura kuģis kuģo ar Latvijas karogu, vēlas veikt izmēģinājumu, izmantojot šo noteikumu prasībām neatbilstošu degvielu, tas iesniedz Latvijas Jūras administrācijā iesniegumu izmēģinājuma atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu un dokumentus, kas pamato iesniegumā norādīto informāciju. Iesniegumā norāda atsauces uz pievienotajiem dokumentiem.

40. Latvijas Jūras administrācija rakstiski informē kuģa īpašnieku vai operatoru par iesniedzamo papildinformāciju, ja tā nepieciešama iesniegtās informācijas precizēšanai vai lēmuma pieņemšanai.

41. Latvijas Jūras administrācija izvērtē iesniegumu un izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājuma atļauju (turpmāk – atļauja) (6. pielikums) vai pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Ja nepieciešams, Latvijas Jūras administrācija tehnoloģiju izvērtēšanai piesaista pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības speciālistus. Atļauju izsniedz uz termiņu līdz 18 mēnešiem.

42. Latvijas Jūras administrācija informē Eiropas Komisiju un to Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas, kuru ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritoriālajos ūdeņos ir paredzēts veikt izmēģinājumus. Izmēģinājumus drīkst uzsākt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc minētās informācijas nosūtīšanas.

43. Latvijas Jūras administrācija var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka kuģa īpašnieks vai operators sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju.

44. Latvijas Jūras administrācija sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājumu beigām:

44.1. nodrošina informācijas pieejamību par izmēģinājumu rezultātiem;

44.2. paziņo Eiropas Komisijai visu pieejamo informāciju par izmēģinājumu rezultātiem.

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumus Nr.125 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem".

46. Šo noteikumu 17.punkts zaudē spēku ar 2010.gada 1.janvāri.

47. (Svītrots ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

(Grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1218; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.203)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1999.gada 26.aprīļa Direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā.