Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Apcietinājumā turēšanas kārtības likums
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību un kriminālprocesa interešu samērīgu ievērošanu drošības līdzekļa — apcietinājums — izpildē. 2.pants. Apcietinājuma izpildes pamats Apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu. 3.pants. Apcietinātais (1) Apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli — apcietinājums. (2) Šā likuma normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts un ievietota izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu. 4.pants. Apcietinājuma izpildes iestādes (1) Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotā izmeklēšanas cietuma nodaļā (turpmāk — izmeklēšanas cietums). (2) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets. (3) Pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot speciāli aprīkotās policijas telpās (turpmāk — īslaicīgās aizturēšanas vieta) uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Tur apcietinātajiem nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņiem attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi. 5.pants. Apcietinājuma izpildes uzraudzība Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā uzrauga Latvijas Republikas normatīvo aktu precīzu un vienveidīgu ievērošanu izmeklēšanas cietumos. 6.pants. Apcietinātā personas lieta (1) Katram apcietinātajam izmeklēšanas cietuma darbinieki noformē personas lietu. Personas lietā obligāti iekļauj šādus dokumentus: 1) izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu par apcietinājuma piemērošanu; 2) apcietinātā daktiloskopisko karti; 3) aizturēšanas protokola kopiju, ja persona tikusi aizturēta; 4) apcietinātā anketu. (2) Apcietinātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par apcietinājuma izpildes gaitu, kā arī attiecībā uz apcietināto pieņemtos administratīvos aktus. (3) Apcietinātā personas lietai pievieno pasi vai personas apliecību, vai atgriešanās atļauju. (4) Pārvietojot apcietināto uz izmeklēšanas cietumu no īslaicīgās aizturēšanas vietas, līdzi nosūta šā panta pirmās daļas 1.—3.punktā minētos dokumentus un personai izņemtos dokumentus. (5) Pārvietojot apcietināto no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu vai otrādi, līdzi nosūta apcietinātā personas lietu. (6) Apcietinātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos. 7.pants. Apcietinātā ievietošana izmeklēšanas cietumā Ievietojot izmeklēšanas cietumā, apcietināto: 1) reģistrē, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja apcietinātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), tiesu vai izmeklēšanas tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, un laiku, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā; 2) pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus fiksē protokolā. 8.pants. Apcietinātā mantu pieņemšana glabāšanā (1) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi nosaka individuālai lietošanai izmeklēšanas cietumos atļauto mantu sarakstu un daudzumu. Mantas, kuras neietilpst minētajā sarakstā vai pārsniedz tajā norādīto daudzumu, apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā. (2) Apcietināto pārvietojot no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturēšanas vietu, viņam atstāj īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā atļauto priekšmetu sarakstā noteikto mantu daudzumu, bet pārējās mantas apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā. (3) Izmeklēšanas cietumā uzglabāšanai pieņemtās mantas uzskaita un norāda pieņemšanas aktā. Aktu paraksta apcietinātais un cietuma darbinieks, kurš pieņem mantas. Apcietinātajam izsniedz parakstītu pieņemšanas akta eksemplāru. 9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana (1) Naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai. (2) Dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai atbilstoši cietuma atrašanās vietai. Iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos. (3) Naudu, dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus nepilngadīgais apcietinātais labprātīgi nav nodevis, izsniedz viņa vecākiem vai aizbildnim. 10.pants. Apcietinātā veselības pārbaude (1) Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā apcietinātajam veic veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Apcietinātā veselības pārbaudes rezultātus fiksē pacienta ambulatorajā kartē. 11.pants. Apcietināto izvietošana izmeklēšanas cietumā (1) Apcietināto izmeklēšanas cietumā ievieto slēgtā telpā (kamerā). (2) Apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pilngadīgos apcietinātos izvieto atsevišķi. (3) Pēc procesa virzītāja norādījuma vienā kriminālprocesā apcietinātos izvieto atsevišķi. (4) Apcietinātos izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumu, kad notiesātie ievietoti izmeklēšanas cietumā sakarā ar cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. (5) Ja apcietinātais ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes, policijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas vai Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, bijušais darbinieks, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, minēto personu izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem. (6) Apcietinātos, kuri pirms apcietinājuma nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas vietās, izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem. Apcietinātos ievieto kamerās, ievērojot iekšējo drošību, kā arī (pēc iespējas) personiskās īpašības un psiholoģisko saderību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.) 12.pants. Iepazīstināšana ar apcietinātā tiesībām Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā administrācija apcietināto viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot tulku) nekavējoties iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī informē par amatpersonām, pie kurām apcietinātais var vērsties ar sūdzībām un lūgumiem. Apcietinātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar minēto informāciju. 13.pants. Apcietinātā tiesības (1) Apcietinātajam ir tiesības: 1) informēt ģimeni vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem; 2) saņemt naudas pārvedumus; 3) iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā; 4) veikt ne mazāk kā stundu ilgu (ja ir attiecīgs ārsta norādījums, — ne mazāk kā pusotru stundu ilgu) ikdienas pastaigu; 5) sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu). Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāks kā piecas minūtes. Izdevumus par saraksti sedz apcietinātais, bet par telefonsarunām — apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sarunājas; 6) uz stundu ilgu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē; 7) tikties ar aizstāvi vienatnē bez ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību; 8) abonēt preses izdevumus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondu; 9) valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus; 10) izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku — televizoru (ekrāna izmērs līdz 39 cm pa diagonāli) un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus; 11) glabāt pie sevis individuālai lietošanai atļautās mantas, izmeklēšanas cietuma veikalā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un daudzumā. (2) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var ierobežot šā panta pirmās daļas 5., 6., 10. un 11.punktā minētās tiesības. (Ar Satversmes tiesas 23.04.2009. spriedumu, kas stājas spēkā 25.04.2009., pirmās daļas 6. punkta vārdi “stundu ilgu”, ciktāl tie noteic īslaicīgās tikšanās maksimālo laiku, un “izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē”, ciktāl tie neparedz apstākļu individuālu izvērtēšanu, atzīti par spēkā neesošiem no 01.12.2009.) 14.pants. Apcietinātā pienākumi Apcietinātajam ir pienākums: 1) nodot cietuma administrācijai mantas, kuras neietilpst izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā individuālai lietošanai atļauto mantu sarakstā vai pārsniedz tajā noteikto daudzumu; 2) pakļauties šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām veselības pārbaudēm un pārmeklēšanai; 3) pildīt izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgās prasības un izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus; 4) ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību; 5) uzkopt telpas izmeklēšanas cietuma dienas kārtībā noteiktajā laikā; 6) saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu; 7) uzturēt kārtību izmeklēšanas cietuma telpās un ievērot personisko higiēnu; 8) lietot cietuma ārstniecības personas noteiktos medikamentus ārstniecības personas klātbūtnē. 15.pants. Apcietināto iesniegumi (1) Apcietinātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldības institūcijām. (2) Apcietinātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar drošības līdzekļa — apcietinājums — izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata izmeklēšanas cietuma priekšnieks. Apcietinātā iesniegumus par izmeklēšanas cietuma administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Apcietinātā sarakste ar valsts un starptautiskajām cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, kā arī apcietinātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta kontrolei un tiek nosūtīta par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem. (4) Apcietinātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību iestādēm tiek segta no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem gadījumā, ja apcietinātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un apcietinātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. (5) Iesniegums Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu tiek nosūtīts par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem. (27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 16.pants. Apcietināto sieviešu turēšanas īpatnības izmeklēšanas cietumā Pēc apcietinātās sievietes lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu izmeklēšanas cietumā var iemitināt arī viņas bērnus, kuri nav vecāki par trim gadiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 17.pants. Apcietinātās sievietes atrašanās izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu (1) Ja apcietinātā sieviete izmeklēšanas cietumā atrodas kopā ar savu bērnu (bērniem), viņas dienas režīmu saskaņo ar bērna (bērnu) vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu. (2) Bērni var uzturēties kopā ar māti izmeklēšanas cietumā līdz četru gadu vecumam pilnā valsts apgādībā. Izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns drīkst uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa pārbauda apstākļus bērna tēva dzīvesvietā un nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa ņem vērā bērna mātes viedokli. (3) Ja apcietinātajai sievietei piedzimst bērns, izmeklēšanas cietuma administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas izmeklēšanas cietums, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu. (4) Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas izmeklēšanas cietumā nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 18.pants. Nepilngadīgo apcietināto atrašanās izmeklēšanas cietumā (1) Nepilngadīgajam apcietinātajam papildus šā likuma 13.pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības uz: 1) tikšanos ar radiniekiem vai citām personām reizi nedēļā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē; 2) ne mazāk kā pusotru stundu ilgu ikdienas pastaigu. Pastaigu laukumus nepilngadīgajiem aprīko ar inventāru aktīvām fiziskām nodarbībām. (2) Nepilngadīgais apcietinātais dienas režīma ietvaros piedalās izmeklēšanas cietumā organizētajos sociālās rehabilitācijas, uzvedības korekcijas, izglītības, kā arī kultūras un sporta pasākumos. (3) Ja nepilngadīgais apcietinātais ir ievietots soda izolatorā, viņam atļauta ne mazāk kā stundu ilga ikdienas pastaiga. 19.pants. Apcietināto materiālais nodrošinājums (1) Apcietinātā uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. (2) Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā. (3) Nepilngadīgais apcietinātais saņem ēdienu, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko attīstību. (4) Dzīvojamā platība izmeklēšanas cietumā vienam apcietinātajam nedrīkst būt mazāka par trim kvadrātmetriem. (5) Kamerās, kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju. Kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas. (6) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošina individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, un viņam nodrošina tīru gultas veļu. Apcietinātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt savu veļu un drēbes. 20.pants. Apcietināto iespēja saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus (1) Naudu, kas apcietinātajam atsūtīta ar pārvedumu vai iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, viņam neizsniedz, bet ieskaita izmeklēšanas cietuma depozīta kontā Valsts kasē un uzskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē. (2) Apcietinātais savas personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu pārskaitījumu veidā ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību var izmantot pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei izmeklēšanas cietuma veikalā. (3) Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst sūtīt tikai ar procesa virzītāja atļauju. (4) Apcietinātā naudu izmeklēšanas cietumā uzglabā, pārsūta un izmaksā apcietinātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta izmeklēšanas cietumā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 21.pants. Apcietināto iespēja saņemt sūtījumus un pienesumus (1) Apcietinātajam ir atļauts ar sūtījumiem un pienesumiem saņemt tikai nepārtikas preces. (2) Sūtījumu vai pienesumu pieņemšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī to priekšmetu sarakstu un daudzumu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi. 22.pants. Apcietināto veselības aprūpe (1) Apcietinātais saņem veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. (2) Apcietinātajam ir tiesības par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšana nav paredzēta Ministru kabineta noteikumos, ja apcietinātais apmaksā visus ar minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus (arī apsardzes izdevumus). (3) Ja apcietinātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru izmeklēšanas cietuma ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņam sniedz citā ārstniecības iestādē, un cietuma priekšnieks nodrošina apcietinātā apsardzi. 23.pants. Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība. 24.pants. Apcietināto izglītība Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību. 25.pants. Izglītojošu pasākumu organizēšana (1) Reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir atļauts izmeklēšanas cietumos īstenot izglītojošus pasākumus apcietināto sociālās rehabilitācijas ietvaros. (2) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts piedalīties izglītojošos pasākumos, nosaka Ministru kabinets. 26.pants. Apcietināto nodarbinātība (1) Izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto, ja viņš iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam adresētu iesniegumu un izmeklēšanas cietumā ir šāda iespēja. (2) Apcietināto bez atlīdzības var iesaistīt vienīgi izmeklēšanas cietuma un apkārtējās teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā, kā arī apcietināto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Šīs nodarbes saskaņā ar dienas režīmu drīkst ilgt divas stundas dienā. Pēc apcietinātā vēlēšanās minētajos darbos viņu var nodarbināt ilgāk. (3) Apcietināto nodarbina kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā. (4) Apcietināto nodarbina tādos darbos, kur iespējams noteikt akordalgu. (5) Apcietināto nodarbina, noslēdzot uzņēmuma līgumu uz noteiktu laiku. Šāda līguma noslēgšana iespējama tikai ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka un procesa virzītāja atļauju. (6) Uzņēmuma līguma saturu un noslēgšanas kārtību, ja tiek nodarbināts apcietinātais, nosaka Ministru kabinets. (7) Apcietinātajam noteiktā samaksa nedrīkst būt mazāka kā samaksa par līdzvērtīgu darbu ārpus izmeklēšanas cietuma. 27.pants. Apcietināto garīgā aprūpe (1) Apcietinātā garīgo aprūpi veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests. (2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests organizē un koordinē reliģisko organizāciju reliģiskās darbības izmeklēšanas cietumā. (3) Apcietinātajam ir tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina apcietinātā ticības garīdznieku. (4) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties reliģisko organizāciju reliģiskajās darbībās, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi. 28.pants. Drošības pasākumi (1) Izmeklēšanas cietuma darbiniekam izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā ir tiesības pārmeklēt apcietināto. Apcietināto pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. (2) Izmeklēšanas cietuma darbinieki kontrolē apcietinātā saraksti un telefonsarunas (izņemot saraksti un telefonsarunas ar šā likuma 15.panta otrajā daļā minētajiem adresātiem). Ja korespondences vai telefonsarunas saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā, kā arī ieslodzījuma vietu drošību, korespondenci aiztur vai pārtrauc telefonsarunu un paskaidro apcietinātajam korespondences aizturēšanas vai šīs sarunas pārtraukšanas iemeslu. (3) Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai ir tiesības pieprasīt, lai apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī apskatīt un pārmeklēt šo personu un tās mantas. (Otrā daļa, ciktāl tā paredz apcietināto personu korespondences kontroli visā apcietinājuma laikā bez individuāla apstākļu izvērtējuma un citu cilvēku tiesību vai sabiedrības drošības apdraudējuma konstatēšanas, atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 28.06.2019. spriedumu) 29.pants. Apcietinātajam piemērojamie pamudinājumi Par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus pamudinājumus: 1) izteikt pateicību; 2) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto sodu par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu; 3) piešķirt papildu laiku pastaigai; 4) piešķirt papildu laiku telefonsarunām; 5) piešķirt papildu tikšanās ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē. 30.pants. Apcietinātajam piemērojamie sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu (1) Par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus sodus: 1) izteikt brīdinājumu; 2) izteikt rājienu; 3) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus izmeklēšanas cietuma veikalā; 4) aizliegt kārtējo tikšanos ar radiniekiem vai citām personām; 5) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt telefonsarunas; 6) pilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm; 7) nepilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 10 diennaktīm. (2) Nepilngadīgajiem apcietinātajiem kā sodu nedrīkst piemērot aizliegumu satikties ar vecākiem vai aizbildni, kā arī nedrīkst piemērot aizliegumu telefonsarunām ar vecākiem vai aizbildni, ja šādu aizliegumu nav noteicis izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa. (3) Par soda piemērošanu izdara ierakstu apcietinātā personas lietā. 31.pants. Soda par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu piemērošanas kārtība (1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētais sods piemērojams ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu izmeklēšanas cietuma priekšnieka pilnvarota amatpersona ir veikusi pārbaudi, — 10 dienu laikā no tās pabeigšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. (2) Pārbaude veicama izmeklēšanas cietuma priekšnieka norādītajos termiņos, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad izmeklēšanas cietuma priekšniekam kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu. (3) Pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu apcietināto informē par pārkāpuma būtību un dod iespēju sniegt paskaidrojumus sevis aizstāvībai. Ziņas par izdarītā pārkāpuma būtību, konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem un apcietinātā paskaidrojumu iekļauj lēmumā par soda uzlikšanu. (4) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos sodus uzliek ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Apcietinātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 32.pants. Apcietināto ievietošana soda izolatorā (1) Par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu apcietināto var ievietot soda izolatorā. (2) Apcietināto soda izolatorā var ievietot tikai tad, ja ir ārsta atzinums, ka apcietinātā veselības stāvoklis pieļauj šāda soda izciešanu. (3) Sods — ievietošana soda izolatorā — netiek piemērots apcietinātajai grūtniecei, kā arī sievietei, kura atrodas izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu. 33.pants. Soda izolatora iekārtojums un aprīkojums Minimālās prasības soda izolatora iekārtojumam un aprīkojumam, kā arī turēšanas kārtību soda izolatorā nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi. 34.pants. Apcietinātā tiesību ierobežojumi soda izolatorā (1) Apcietinātajam atļauts uz soda izolatoru ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī — ar ārsta atļauju — tehniskos palīglīdzekļus un medikamentus. (2) Apcietinātajam, kuru par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav atļauts: 1) izmantot tiesības uz tikšanos; 2) iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus; 3) nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no tām; 4) izmantot tiesības uz telefonsarunām; 5) lietot galda spēles; 6) smēķēt. 35.pants. Rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi Par rupjiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatītas šādas apcietinātā darbības: 1) fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekam vai viņa cieņas un goda aizskaršana; 2) atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības; 3) citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana; 4) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana; 5) atteikšanās no pārbaudes, lai konstatētu, vai apcietinātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas; 6) mobilā telefona, tā rezerves daļu un SIM kartes glabāšana un lietošana; 7) piedalīšanās kāršu spēlēs vai citās azartspēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu, laimestu izspiešana; 8) izmeklēšanas cietuma īpašuma tīša bojāšana. 36.pants. Sistemātiski izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi Par sistemātiskiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairāk reizes pēdējā pusgada laikā. 37.pants. Kārtība, kādā apstrīdams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu (1) Uzlikto sodu apcietinātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 30.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto sodu uzlikšanu apcietinātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 30.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minēto sodu uzlikšanu apcietinātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. (2) Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. (3) Prokurora protests attiecībā uz apcietinātajam nelikumīgi uzlikto sodu aptur tā tālāko izpildi līdz protesta izskatīšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 38.pants. Kārtība, kādā dzēšams vai atceļams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu (1) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto sodu dzēš pēc sešiem mēnešiem no soda piemērošanas dienas, ja šajā laikā nav uzlikts jauns sods. (2) Šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto sodu atceļ, ja par to pašu pārkāpumu piemērots administratīvais sods. VIII nodaļa
Apcietinātā atbrīvošana no izmeklēšanas cietuma vai nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai 39.pants. Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma Apcietināto atbrīvo no izmeklēšanas cietuma šādos gadījumos: 1) saņemts nolēmums par apcietinājuma atcelšanu; 2) saņemts nolēmums par drošības līdzekļa grozīšanu; 3) beidzies likumā paredzētais apcietinājuma maksimālais termiņš; 4) apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta; 5) apcietinājuma termiņš pārsniedz tiesas piespriesto sodu; 6) beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu. 40.pants. Apcietinātā atbrīvošanas kārtība (1) Ja beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu, apcietināto atbrīvo pēdējā apcietinājuma termiņa dienā līdz pulksten 15.00. Ja apcietinājuma termiņa beigas iekrīt sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, apcietināto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. (2) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņu paraksta un ar izmeklēšanas cietuma ģerboņzīmogu apliecina izmeklēšanas cietuma priekšnieks. (3) Pirms atbrīvošanas apcietinātajam pret parakstu izsniedz viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu, viņam piederošās mantas, dārglietas un dokumentus. (4) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā, bet, ja personas dzīvesvieta ir ārpus (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 41.pants. Informācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma Par tāda nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu, lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.) 42.pants. Apcietinātā nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai 10 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas par sprieduma izpildi personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, no izmeklēšanas cietuma nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanai. 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.288 "Apcietinājumā turēšanas kārtības likums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 11.nr.). 2. Šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētais nosacījums par apcietinātās personas izvietošanu atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem attiecināms uz Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta bijušo darbinieku, viņa laulāto vai pirmās pakāpes radinieku. (20.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) 3. Grozījumi šā likuma 37.panta pirmajā daļā attiecībā uz apcietinātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 4.jūlijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Apcietinājumā turēšanas kārtības likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|