1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk — Iestāde) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona) disciplinārpārkāpumu savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī dienesta disciplīnas ievērošanu Iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka amatpersonas disciplināratbildības pamatu, disciplinārsodu veidus un kārtību, kādā izlemjami jautājumi par amatpersonas saukšanu pie disciplinār­atbildības.

2.¹ pants. Dienesta disciplīna

(1) Dienesta disciplīna Iestādē ir tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību precīza izpilde.

(2) Amatpersona ievēro dienesta disciplīnu un nepieļauj tās pārkāpumus.

(3) Amatpersona, kurai padotas citas amatpersonas (turpmāk — augstāka amatpersona), atbilstoši kompetencei nodrošina pastāvīgu kontroli pār dienesta disciplīnas ievērošanu Iestādē (struktūrvienībā), kā arī attiecīgu pasākumu veikšanu, lai novērstu dienestā tos trūkumus, kuri ir bijuši vai var būt par padoto amatpersonu dienesta disciplīnas pārkāpumu cēloni.

(4) Augstāka amatpersona ir saucama pie disciplināratbildības, ja tā nav nodrošinājusi kontroli pār dienesta disciplīnas ievērošanu sev padotajā Iestādē (struktūrvienībā), kā arī savā kompetencē ietilpstošu pasākumu veikšanu, lai novērstu dienestā tos trūkumus, kuri ir bijuši vai var būt par padoto amatpersonu dienesta disciplīnas pārkāpumu cēloni Iestādē (struktūrvienībā).

(5) Amatpersonai ir pienākums atturēt no dienesta disciplīnas pārkāpuma citu amatpersonu, veicot pasākumus pārkāpuma pārtraukšanai, kā arī nekavējoties informēt augstāku amatpersonu par notikušo dienesta disciplīnas pārkāpumu.

(6) Par amatpersonām piemērotajiem disciplinārsodiem tiek informētas citas attiecīgās struktūrvienības amatpersonas.

(16.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

4.pants. Pierādīšanas pienākums

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pierādīt amatpersonas vainu ir Iestādes pienākums.

(3) Ja nepieciešams, Iestāde var veikt pārbaudi, lai noskaidrotu amatpersonu, pret kuru ierosināma disciplinārlieta, kā arī disciplinārlietas ierosināšanai nepieciešamos faktus.

(4) Jebkurai amatpersonai, kuras rīcībā ir informācija par disciplinārlietā noskaidrojamiem apstākļiem, ir pienākums sadarboties ar disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju un pēc Iestādes kompetentas amatpersonas pieprasījuma nekavējoties sniegt savā rīcībā esošo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

5.pants. Galējā nepieciešamība

Amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, ja tā atradusies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veikusi darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos apstākļos tās nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, kā arī radītais kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.

7.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstama amatpersona, kura to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir apzinājusies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir paredzējusi savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet paļāvusies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan konkrētajos apstākļos tās vajadzēja paredzēt un amatpersona tās varēja paredzēt.

8.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole

Augstāka iestāde un augstāka amatpersona kontrolē, vai amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības ir tiesiska un lietderīga. Augstāka iestāde un augstāka amatpersona attiecīgi iekšlietu ministra vai tieslietu ministra (turpmāk — attiecīgais ministrs) noteiktajā kārtībā ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

9.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) amatpersona pēc savas iniciatīvas ir novērsusi disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu vai novērsusi kaitējumu;

2) amatpersona ir labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas.

(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kas šajā likumā nav minēti.

10.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) amatpersona turpinājusi prettiesisko rīcību, neņemot vērā prasību to izbeigt;

2) amatpersonas tīša disciplinārpārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks kaitējums;

3) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, jau būdama disciplināri sodīta;

5) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, vai amatpersona savlaicīgi nav izpildījusi rīkojumu par medicīnisko pārbaudi, lai konstatētu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;

6) amatpersona izdarījusi tādu disciplinārpārkāpumu, par kuru pēdējā gada laikā tai jau ir izteikts aizrādījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

11.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks kaitējums

(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu summu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.

(2) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu.

(3) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.

12.pants. Disciplinārlietu apvienošana un sadalīšana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem vienas amatpersonas izdarītiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kuri attiecināmi uz disciplinārlietu, kas ierosināta pirmā.

(2) Disciplinārlietu par disciplinārpārkāpumu, ko izdarījušas vairākas amatpersonas, var sadalīt vairākās disciplinārlietās, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai.

(3) Lēmumu par disciplinārlietu apvienošanu vai disciplinārlietas sadalīšanu pieņem šā likuma 16.panta trešajā daļā minētās amatpersonas, pamatojot apvienošanas vai sadalīšanas nepieciešamību.

13.¹ pants. Aizrādījums

(1) Ja amatpersona ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, augstāka amatpersona tai var izteikt aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Pirms aizrādījuma izteikšanas no amatpersonas pieprasa paskaidrojumu.

(2) Aizrādījumu izsaka rakstveidā (arī rezolūcijas veidā), norādot darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes, un pārkāpto tiesību normu, un informē par to amatpersonu, kurai tiek izteikts aizrādījums.

(3) Aizrādījums nav disciplinārsods.

(4) Tā dokumenta kopiju, kurā rakstveidā izteikts aizrādījums, pievieno personas lietai.

(16.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

14.pants. Amatpersonu tiesības piemērot disciplinārsodus

Disciplinārsodus ir tiesīgs piemērot attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

16.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja vienlaikus pastāv šādi apstākļi:

1) darbība vai bezdarbība ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu;

3) kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem.

(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par faktiem, kas liecina par iespējamo disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, vai iestāde pati to konstatējusi.

(3) Disciplinārlietu var ierosināt:

1) iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināma disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, to var ierosināt mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

17.pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

(1) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) Iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vārdu, uzvārdu un amatu;

3) darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes;

4) tiesību normu, kura, iespējams, ir pārkāpta;

5) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju.

(2) Amatpersonu nekavējoties iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un pieprasa no tās rakstveida paskaidrojumu par tās darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes, un citiem apstākļiem, kas ir noskaidrojami disciplinārlietā.

(3) Par ierosināto disciplinārlietu informē Iestādes vadītāju, augstāku iestādi un attiecīgi Iekšlietu ministriju vai Tieslietu ministriju.

(4) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts, un uz to neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

18.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(1) Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs ir Iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar šā likuma 16.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu ir uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu. Disciplinārlietas izmeklēšanai var izveidot komisiju.

(2) Disciplinārlietas izmeklēšanu aizliegts veikt amatpersonai:

1) (izslēgts ar 16.09.2010. likumu);

2) kura ir iespējamā disciplinārpārkāpumā vai notikumā iesaistīto personu (arī liecinieku) padotais;

3) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar amatpersonu, pret kuru ierosināma disciplinārlieta, kā arī tās laulātais;

4) kura ir iespējamā disciplinārpārkāpuma vai notikuma aculiecinieks;

5) kurai konkrētajā disciplinārlietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

6) kura personiski tieši vai netieši ir ieinteresēta disciplinārlietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tās objektivitāti.

(3) Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs, izmeklējot disciplinārlietu, noskaidro visus tiesiska un lietderīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktiskos un tiesiskos apstākļus, tai skaitā:

1) vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums;

2) vai amatpersona ir vainojama disciplinārpārkāpuma izdarīšanā;

3) disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un raksturu;

4) disciplinārpārkāpuma radīto zaudējumu un kaitējumu;

5) vai pastāv disciplināratbildību izslēdzoši apstākļi;

6) amatpersonas vainas formu;

7) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

(4) Lai noskaidrotu lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs pieprasa no iestādēm, amatpersonām un, ja nepieciešams, no privātpersonām nepieciešamos paskaidrojumus un citu informāciju vai dokumentus.

(4¹) Amatpersonai ir pienākums ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā vai disciplinārlietas izmeklēšanas veicēja norādītajā termiņā sniegt paskaidrojumu par apstākļiem, kas noskaidrojami disciplinārlietā.

(5) Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas tās veicējs konstatē lietas būtisko faktisko apstākļu atbilstību lietas tiesiskajiem apstākļiem un sagatavo lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

(6) Visus dokumentus un informāciju, uz kuras pamata pieņemts lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu, ievieto un glabā disciplinārlietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

19.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku

(1) Attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku var atstādināt amatpersonu no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot tai darba samaksu.

(2) Izdodot rīkojumu par amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uzdot amatpersonai šajā laikā pildīt citus pienākumus, kuri nav saistīti ar tās tiešajiem amata pienākumiem un kuru pildīšana netraucē disciplinārlietas izmeklēšanas interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

20.pants. Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņi

(1) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, saskaņā ar pamatotu šā likuma 16.panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. Ar lēmumu iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta.

(3) Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņā neieskaita amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, darba nespējas, atvaļinājuma vai komandējuma laiku.

(4) Ja pret amatpersonu ir uzsākts kriminālprocess vai uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanu var apturēt, lai vispusīgi un pilnīgi noskaidrotu disciplinārpārkāpuma faktus. Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(5) (Izslēgta ar 16.09.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

21.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem:

1) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Ja amatpersona ir pārcelta citā iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmas ietvaros, iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts, amatpersonai atrodoties iepriekšējos amatos.

(3) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem arī tad, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu norāda:

1) iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vārdu, uzvārdu un amatu;

3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;

4) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju;

5) disciplinārlietas izbeigšanas pamatojumu;

6) dienesta attiecību izbeigšanās pamatojumu un datumu — šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā;

7) to, ka amatpersonai izteikts aizrādījums, ja disciplinārlieta ierosināta, bet konstatēts, ka pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas.

(5) Pieņemto lēmumu attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā Iestāde nosūta Iestādes vadītājam, augstākai iestādei un attiecīgi Iekšlietu ministrijai vai Tieslietu ministrijai.

(6) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu paziņo šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajai amatpersonai.

(7) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir administratīvais akts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

22.pants. Saīsinātais process

(Izslēgts ar 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

22.¹ pants. Saīsinātais process

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pieņemt, neierosinot disciplinārlietu (saīsinātais process), ja šā likuma 15.panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi ir noskaidrojami bez disciplinārlietas izmeklēšanas un tiek konstatēts, ka nav pamata piemērot kādu no šā likuma 13.panta otrās daļas 3., 4., 5. vai 6.punktā noteiktajiem disciplinārsodiem.

(2) Saīsinātajā procesā var piemērot tikai disciplinārsodu — piezīme vai rājiens.

(3) Saīsinātajā procesā lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem, ievērojot šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos nosacījumus.

(4) Saīsinātajā procesā no amatpersonas, kura izdarījusi disciplinārpārkāpumu, pieprasa rakstveida paskaidrojumu, norādot pārkāpto tiesību normu un darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes. Amatpersonai ir pienākums pieprasījumā norādītajā termiņā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā sniegt paskaidrojumu par izdarīto disciplinārpārkāpumu.

(5) Saīsinātajā procesā lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda:

1) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izdarījusi disciplinārpārkāpumu;

2) amatpersonas darbību vai bezdarbību, kas izpaudusies kā disciplinārpārkāpums;

3) tiesību normu, kura ir pārkāpta ar attiecīgo darbību vai bezdarbību un kura amatpersonai bija jāievēro atbilstoši tās kompetencei;

4) atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus;

5) piemērotā disciplinārsoda samērīgumu ar izdarīto disciplinārpārkāpumu;

6) piemēroto disciplinārsodu;

7) informāciju, kur un kādā termiņā šo lēmumu var apstrīdēt.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

23.pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā no zemākas amatpersonas var pārņemt Iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Lēmumā par disciplinārlietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(3) Pieņemot lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu, Iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs norīko disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju un iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ar lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu. Attiecīgais ministrs vai iestāde, kura pārņēmusi disciplinārlietu, to izmeklē un pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu, bet ne ilgāk kā četru mēnešu laikā, un triju darbdienu laikā nosūta to amatpersonai, kura ierosinājusi disciplinārlietu.

24.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu spēkā stāšanās

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu, stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots amatpersonai.

(2) Ja lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu paredzēts piemērot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta, minētais lēmums stājas spēkā tajā norādītajā termiņā.

25.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Iestādes vadītāja pieņemto lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt augstākā iestādē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Iestādes citas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmis attiecīgais ministrs vai Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Administratīvās rajona tiesas spriedumu par disciplinārsoda — rājiens vai piezīme — piemērošanu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

26.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde

(1) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta otrās daļas 6.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, izpilda nekavējoties pēc tā stāšanās spēkā.

(3) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpildi pārtrauc, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpildi atjauno, ja gada laikā pēc dienesta attiecību izbeigšanās amatpersonu pieņem dienestā un ieceļ amatā tajā pašā vai citā Iestādē.

(5) Amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu, ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde, tā nav izdarījusi jaunu disciplinārpārkāpumu.

(6) Ja piemērots disciplinārsods — piezīme, amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu, ja triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas tā nav izdarījusi jaunu disciplinārpārkāpumu.

(7) Disciplinārsoda darbības laikā amatpersonu nedrīkst paaugstināt amatā.

(8) Par disciplinārlietas izbeigšanu, par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārsoda piemērošanas izpildes pārtraukšanu un atjaunošanu pieņemto lēmumu kopijas pievieno amatpersonas personas lietai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

1. Šā likuma 26.panta piekto, sesto un septīto daļu nepiemēro par disciplinārpārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2006.gada 1.oktobrim.

2. Dienesta pārbaudes, kas uzsāktas līdz 2006.gada 1.oktobrim, pabeidz un, ja nepieciešams, piemēro disciplinārsodu saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2006.gada 1.oktobrim.