Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.351

Rīgā 2006.gada 2.maijā (prot. Nr.25 25.§)
Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” vadlīnijām
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības
likuma
16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu

1. Noteikumi nosaka atklāta projektu iesniegumu konkursa “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” vadlīnijas.

2. Atklāta konkursa sagatavošana un norise notiek atbilstoši vadlīnijām šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā kārtībā.

3. Struktūrfonda projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu (2.pielikums) Lauku atbalsta dienestā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.351

03.JPG (36571 bytes)

Priekšvārds

Atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu Jums pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfonda – Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta – finansējumu.

Latvijas valdība ir izstrādājusi Vienoto programmdokumentu (turpmāk arī – VPD), kurā noteikta stratēģija un prioritātes sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai valstī 2004.–2006.gada programmēšanas periodam un VPD Programmas papildinājumu (turpmāk arī – PP), kas ir struktūrfondu ieviešanas pamata dokuments Latvijā 2004.–2006.gadam. Pirms pieteikšanās uz ES struktūrfondu finansējumu ieteicams iepazīties ar abiem minētajiem dokumentiem.

Vadlīnijās ir:

1) Sniegta informācija, kas palīdzēs Jums pieteikties struktūrfonda finansējuma saņemšanai;

2) Skaidrotas VPD noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts īstenot Latvijā;

3) Skaidrotas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Saturs

1. Situācijas apraksts

2. Atbilstības nosacījumi

3. Pieteikšanās kārtība

4. Vērtēšana un atlase

5. Projekta ieviešanas nosacījumi

1. Situācijas apraksts

1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu pamatprincipi

Viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Visa Latvijas teritorija ES struktūrfondu mērķu dalījumā tiek pielīdzināta Mērķa 1 reģionam, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no vidējā ES dalībvalstu līmeņa.

Mērķa 1 teritorijās darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi:

 

1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk tekstā - ERAF).

ERAF mērķis ir sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārveidē, kuru stāvoklis pasliktinās;

 

2. Eiropas Sociālais fonds (turpmāk tekstā – ESF).

ESF mērķis ir izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalstu cilvēkresursu attīstībai, sekmēt informācijas sabiedrības izveidi;

 

3. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (turpmāk tekstā – ELVGF).

ELVGF mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicināt lauku attīstību;

4. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (turpmāk tekstā – ZVFI).

ZVFI mērķis ir nodrošināt strukturālos pasākumus zvejniecības un akvakultūras jomās, kā arī zivsaimniecības produktu pārstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā.

1.2. Vienotā programmdokumenta mērķi un prioritātes

Vienotais programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirto finansējumu. Vienotajā programmdokumentā noteiktā rīcības stratēģija un prioritātes tiek īstenotas saskaņā ar Programmas papildinājumu.

Programmas papildinājums ir uzraudzības komitejas apstiprināts dokuments, kas ietver detalizētu informāciju par īstenojamiem pasākumiem, sasniedzamajiem mērķiem, struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, finansēšanas nosacījumiem un projekta atlases kritērijiem.

Vienotajā programmdokumentā ir izvirzīti trīs būtiskākie vidēja termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana, cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana. Lai sasniegtu minētos mērķus, Vienotajā programmdokumentā ir noteiktas četras prioritātes:

1. Līdzsvarotas attīstības veicināšana (ERAF),

2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (ERAF),

3. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (ESF),

4. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana (ELVGF un ZVFI).

Lauku atbalsta dienests (turpmāk tekstā – LAD) ir otrā līmeņa starpniekinstitūcija, kas administrē pasākumus, kas tiek finansēti no ELVGF un ZVFI.

1.3. ZVFI līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu apraksts

ZVFI līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu mērķis ir atbalstīt zivsaimniecības nozares attīstību, ietverot gan zvejniecības, gan akvakultūras, gan zivju apstrādes jomas. ZVFI līdzfinansētie pasākumi ir vērsti galvenokārt uz zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, kā arī uz flotes pārstrukturizāciju atbilstoši kuģošanas un darba drošības prasībām. ZVFI atbalstāmie pasākumi ir saskaņā ar zivsaimniecības nozares attīstības tendencēm un virzieniem.

ZVFI līdzfinansētie pasākumi un aktivitātes paredz līdzsvarot zvejas flotes kapacitāti ar pieejamajiem zivju resursiem, attīstīt augstas kvalitātes un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, attīstīt zivju apstrādes sektoru un celt tā konkurētspēju Eiropas Savienības un starptautiskajā tirgū, pilnveidot ostu infrastruktūru, īpaši uzlabojot zivju izkraušanas un uzglabāšanas apstākļus, attīstīt akvakultūras sektoru un uzlabot sociāli ekonomiskos apstākļus zivsaimniecības sektorā.

ZVFI līdzfinansētie pasākumi:

1) Zvejas intensitātes sabalansēšana (šim pasākumam tiek iedalīti 43,6 % no struktūrfonda paredzētā sabiedriskā finansējuma apjoma);

2) Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana (2,8 %);

3) Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra (43,1 %);

4) Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām (10,5 %).

Lai nodrošinātu maksimāla papildināmības efekta sasniegšanu, pasākumu ieviešanas procesā ir plānota koordinācija arī ar pasākumiem, kas tiks finansēti no ERAF (ostu sabiedriski pieejamais aprīkojums, mārketinga un eksporta veicināšanas aktivitātes u.c.) un ESF (zvejnieku pārapmācība).

1.4. Aktivitātes “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” pamatojums un apraksts1

Zivju krājumu aizsardzības nolūkos Eiropas Komisija vai nacionālās institūcijas var ierosināt un īstenot zveju ierobežojošus pasākumus, kas noved pie īslaicīgas zvejas darbību pārtraukšanas, kā rezultātā uz noteiktu laika periodu zvejnieki paliks bez darba.. Tāpēc šīs aktivitātes ietvaros zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem ir paredzēts sniegt kompensācijas ārkārtas zvejas aizlieguma (ārkārtas pasākumu) gadījumos, izņemot periodisko sezonālo zvejas aktivitāšu pārtraukšanu jeb zvejas lieguma laikus.

Ir paredzēts sniegt kompensācijas arī ES Padomes pieņemto zvejas resursu atjaunošanas vai pārvaldības plānu gadījumos vai kad Kopienas likumdošana nosaka tehniskus ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai metožu lietošanai, kā rezultātā kuģu īpašniekiem ir jāveic tehniskās pielāgošanas pasākumi. Līdz ar to ir jāievieš kompensāciju shēmas, kas segtu abu – gan zvejnieku, gan zvejas kuģu īpašnieku zaudējumus.

Definīcija šīs aktivitātes ietvaros:

Zvejnieks ir jebkura persona, kuras pamatnodarbošanās ir darbs uz aktīva zvejas kuģa.

Aktivitātes mērķa grupa ir zvejnieki un viņu ģimenes.

Izstrādājot struktūrfonda projekta iesniegumu, jāņem vērā šādi ES un nacionālie politikas dokumenti attiecīgajā jomā:

1. Vienotais programmdokuments;

2. Programmas papildinājums;

3. Eiropas Savienības normatīvie akti:

• Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;

• Komisijas 2000.gada 8.novembra Regula (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās;

• Komisijas 2004.gada 10.marta Regula (EK) Nr.448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003;

• Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr.1263/1999 par Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu;

• Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

• Padomes 2002.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.2369/2002, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

• Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.179/2002, ar ko groza Regulu Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

• Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula (EK) Nr.1451/2001, ar kuru groza Regulu Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

• Padomes 2004.gada 19.jūlija Regula (EK) Nr.1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

• Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr.1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm veicami sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem.

4. Latvijas Republikas normatīvie akti.

1.5. Pieejamais finansējums

Aktivitātes ietvaros pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no ZVFI un nacionālā budžeta līdzekļiem saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā paredzēto finansējuma apjomu atbilstoši ZVFI Vadības komitejas apstiprinātajam pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumam.

Kopējā sabiedriskā finansējuma summa, kas pieejama pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” ietvaros ir publicēta LAD mājas lapā www.lad.gov.lv un Finanšu ministrijas izveidotajā mājas lapā www.esfondi.lv.

Minimālā projekta summa: nav noteikta.

Maksimālā projekta summa:

Zvejas pagaidu pārtraukšanas gadījumos izmaksājamo kompensāciju apjoms tiks noteikts atbilstoši zvejniecības nozares vidējai bruto algai iepriekšējā kalendārajā gadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem).

ES Padomes pieņemto zvejas resursu atjaunošanas vai pārvaldības plānu gadījumos vai gadījumos, kad Kopienas likumdošana nosaka tehniskus ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai metožu lietošanai, izmaksājamo kompensāciju apjoms tiks noteikts atbilstoši faktiskajiem zaudējumiem, konversijas apjomam, atjaunošanas plānu vai tehnisko pielāgojumu apjomam.

Līdzfinansējums: No kopējām projekta attiecināmajām izmaksām šī pasākuma ietvaros visiem projektiem ZVFI finansējums veido 80 %, finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 20 %.

2. Atbilstības nosacījumi

2.1. Struktūrfonda projekta iesniedzējs

Pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas” projekta iesniedzējs ir:

• Zvejas pagaidu pārtraukšanas gadījumos (ārkārtas pasākumi vai ES Padomes pieņemti zvejas resursu atjaunošanas vai pārvaldības plāni) - zvejas kuģu īpašnieki un apkalpes locekļi, kuri uz laiku ir pārtraukuši zvejas aktivitātes zivju resursu aizsardzības nolūkos.

• Tehnisku ierobežojumu gadījumos – zvejas kuģu īpašnieki un apkalpes locekļi, kuri uz laiku ir pārtraukuši zvejas aktivitātes, ja Kopienas likumdošana nosaka tehniskus ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai metožu lietošanai.

Uz finansējumu nevar pretendēt persona, kas:

• pasludināta par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas procesā, saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

• ar spēkā esošu lēmumu, kuram nav iespējama apelācija, atzīta par vainīgu krāpšanā, kukuļdošanā, noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar korupciju, kā arī iesaistīšanos noziedzīgās organizācijās, vai citās nelikumīgās darbībās, kuru rezultātā skartas Latvijas Republikas vai Eiropas Kopienas finanšu intereses un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

• vainojama profesionālās darbības pārkāpumos, un pastāv spēkā esošs lēmums, ar kuru ir atzīta par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību;

• nav izpildījusi pienākumu saistībā ar nodokļu maksājumiem un ir nodokļu parādi Latvijā vai citā valstī, kur ir reģistrēta;

• nav izpildījusi pienākumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur ir reģistrēta;

• pārkāpusi līguma nosacījumus, nepildot līguma saistības, kas slēgts ar LAD vai citu līgumslēdzēju institūciju Eiropas Kopienas finansējuma ietvaros;

• vainojama informācijas sagrozīšanā saistībā ar iesniedzamo informāciju, kas ir priekšnosacījums dalībai projektu konkursā;

• centusies iegūt savā rīcībā konfidenciālu informāciju vai ietekmēt vērtēšanas komisiju vai līgumslēdzēju institūciju projektu konkursu vērtēšanas gaitā.

2.2. Projekts

Šīs aktivitātes projekti var tikt īstenoti visā valsts teritorijā.

Aktivitātes ietvaros finansē sekojošas apakš­aktivitātes:

• "Atbalsts zvejas kuģu apkalpes locekļiem un zvejas kuģu īpašniekiem, kuru zvejas aktivitātes ir pārtrauktas sakarā ar Eiropas Komisijas vai nacionālās institūcijas ieviestiem ārkārtas pasākumiem vai ES Padomes pieņemtiem atjaunošanas vai pārvaldības plāniem”

• "Finansiāla kompensācija zvejas kuģu apkalpes locekļiem un zvejas kuģu īpašniekiem, lai segtu tehniskās pielāgošanās radītos zaudējumus gadījumos, kad Kopienas likumdošana nosaka ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai zvejas metožu lietošanai”

Maksimālais projektu skaits vienam projekta iesniedzējam

Atbalstu nevar sniegt, ja atkārtoti tiek izmantota jau iepriekš pielietota kompensācijas shēma (tas pats tehniskais ierobežojums, tie paši finansējuma saņēmēji).

Projektu ieviešanas periods

Iepriekšminēto apakšaktivitāšu ietvaros kompensācija tiek izmaksāta pēc līguma ar LAD noslēgšanu.

Iesniedzamie dokumenti

Dokumentus nepieciešams iesniegt kopā ar projekta iesniegumu, un nepieciešamie dokumenti ir uzskaitīti projekta iesnieguma formā.

2.3. Izmaksas

Struktūrfonda finansējums tiek piešķirts tikai par projekta iesniegumā ietvertajām šajās vadlīnijas noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Projekta iesniegumi tiks izvērtēti struktūrfonda finansējuma piešķiršanai, ņemot vērā projekta iesniedzēja iesniegto iesniegumu un pavaddokumentus.

Attiecināmās izmaksas:

1. apakšaktivitāte. Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem un zvejas kuģu īpašniekiem, kuru zvejas aktivitātes ir pārtrauktas sakarā ar Eiropas Komisijas vai nacionālās institūcijas ieviestiem ārkārtas pasākumiem vai ES Padomes pieņemtiem atjaunošanas vai pārvaldības plāniem un tas izraisa zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanu, izņemot periodiskas sezonālas zvejas aktivitāšu pārtraukšanas (zvejas lieguma laiki) gadījumos. (saskaņā ar EK regulu Nr. 2792/1999 16.pants; PP).

2. apakšaktivitāte. Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem un zvejas kuģu īpašniekiem, lai segtu tehniskās pielāgošanās radītos zaudējumus gadījumos, kad Kopienas likumdošana nosaka tehniskus ierobežojumus noteiktu zvejas rīku vai metožu lietošanai. (saskaņā ar EK regulu Nr. 2792/1999 16.pants; PP).

Neattiecināmās izmaksas:

1. zvejas pagaidu pārtraukšanu gadījumos periodiska sezonāla zvejas aktivitāšu pārtraukšana (zvejas lieguma laiki);

2. izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar EK regulu Nr.448/2004.

Detalizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi par katru konkrētu zvejas pagaidu pārtraukšanas vai tehniskā ierobežojuma gadījumu tiek noteikti ES struktūrfondu Uzraudzības komitejas apstiprinātā atbalsta shēmā.

2005.gada 1.decembra ES struktūrfondu Uzraudzības komitejas sēdē tika apstiprināta šāda atbalsta shēma: “Kompensācijas lašu zvejā iesaistīto kuģu īpašniekiem un apkalpes locekļiem saistībā ar ES Padomes Regulā Nr. 812/2004 noteikto aizliegumu lašu zvejai ar dreifējošiem tīkliem”.

Atbalsta shēma ietver:

I. Kompensācijas zvejas kuģu īpašniekiem

Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

1) Zvejas kuģis ir bijis iesaistīts lašu zvejā ar dreifējošiem tīkliem references periodā no 2001. līdz 2003.gadam un vienā no 2 kalendāriem gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas.

2) Zvejas kuģis ir iekļauts Latvijas zvejas kuģu sarakstā, kas apstiprināti lašu zvejai ar dreifējošiem tīkliem Baltijas jūrā laika posmā no 2001. – 2004.gadam (21.10.2004.; Nr.04/1000).

3) Kuģa īpašnieks nevar pretendēt uz finansiālo kompensāciju kuģim, kas bijis iesaistīts lašu zvejā ar dreifējošajiem tīkliem, ja par šo kuģi ir saņemts atbalsts par zvejas kuģa sagriešanu vai nodošanu citiem mērķiem ārpus zvejniecības vai par to ir noslēgts līgums par atbalsta saņemšanu.

4) Zvejas kuģa īpašnieks var pieteikties atbalstam tikai pēc kuģa izņemšanas no to Latvijas zvejas kuģu saraksta, kas apstiprināti lašu zvejai ar dreifējošiem tīkliem Baltijas jūrā.

5) Projekta iesniedzējs piesakās kompensācijai šīs atbalsta shēmas ietvaros ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc attiecīgā zvejas kuģa aktivitāšu pagaidu pārtraukšanas laika perioda beigām.

Atbalsta apjoms:

Kopējais kompensācijas apjoms īpašniekiem, kura kuģis ir bijis iesaistīts lašu zvejā ar dreifējošiem tīkliem, tiek sniegts kā divu šādu kompensāciju kopsumma:

1) vidējās lašu nozvejas vērtība laika periodā, kas nepārsniedz 6 mēnešus un kurā attiecīgais kuģis ir veicis zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu (pārtraucis izmantot zvejas licenci). Vidējo nozveju apjomu pārtraukuma laika periodā ir jāreizina ar lašu pirmās pārdošanas cenu iepriekšējā kalendārajā gadā pirms pieteikuma iesniegšanas. Vidējās nozvejas pārtraukuma periodam tiek aprēķinātas kā proporcionāla daļa no vidējās nozvejas apjoma references periodā (2001. – 2003.), izņemot lašu zvejas aizlieguma periodu, t.i., zvejas gads ir ekvivalents 8,5 mēnešiem.

  X =  Y * Z * Q , kur
  8,5

X – Vidējās lašu nozvejas vērtība

Y – Vidējā nozveja (2001. – 2003.g.)

Z – Lašu pirmās pārdošanas cena 2005.gadā

Q – Kuģa dīkstāves periods, mēnešos

2) Izmaksas par dreifējošo tīklu utilizēšanu vai nodošanu uzglabāšanai izgāztuvē (saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma izmaksas apliecinošiem dokumentiem; pakalpojums nodrošināms Latvijas teritorijā).

II. Kompensācijas zvejas kuģu apkalpei

Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

1) Zvejas kuģa apkalpes loceklis var pieteikties kompensācijai, ja viņš/viņa vienu gadu pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas ir strādājis uz attiecīgā kuģa, kas veicis zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu uz laika periodu, kas nepārsniedz 6 mēnešus, lai realizētu tehniskos pielāgojumus lašu zvejas ar dreifējošajiem tīkliem aizlieguma dēļ.

2) Zvejas kuģa apkalpes loceklis var pieteikties kompensācijai, ja viņš/viņa nav strādājis par zvejnieku zvejas kuģa darbību pagaidu pārtraukšanas laika periodā par kuru pretendēts uz atbalstu (ne vairāk kā 6 mēneši).

3) Periodiska sezonāla lašu zvejas apturēšana nav iekļaujama kompensējamajā periodā.

4) Pieteikuma iesniedzējs piesakās kompensācijai šīs atbalsta shēmas ietvaros ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc attiecīgā zvejas kuģa zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laika perioda beigām.

Atbalsta apjoms

Gadījumos, kad zvejas kuģis ir pārtraucis lašu zveju ar dreifējošiem tīkliem un realizē tehniskos pielāgojumus, laika periodā, kas nepārsniedz 6 mēnešus, kompensācijas kopsumma zvejas kuģa apkalpes loceklim tiek aprēķināta atbilstoši laika periodam, kad viņš/viņa nav strādājis par zvejnieku (bet ne ilgākam par 6 mēnešiem) un vidējai bruto algai par iepriekšējo kalendāro gadu pirms pieteikuma iesniegšanas (CSP dati).

3. Pieteikšanās kārtība

3.1. Projekta dokumentu iesniegšana

Informācija par pieteikšanos uz Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājuma pasākumiem tiks publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un citos lielākajos laikrakstos, kā arī LAD mājas lapā www.lad.gov.lv.

Projekta iesnieguma veidlapas var saņemt attiecīgajā LAD RLP vai Centrālajā aparātā. Projekta iesnieguma veidlapā uzrādītajai informācijai jābūt latviešu valodā un datorrakstā. Labojumi ir pieļaujami, un pie labotā ir jābūt projekta iesniedzēja parakstam un datumam, kad labojums veikts.

Projekta iesniegums ir jāiesniedz 2 eksem­plāros un iesnieguma elektroniskā versija disketē vai diskā (projekta iesniedzēja atbildība ir uzglabāt pie sevis identisku projekta iesnieguma eksemplāru). Pavaddokumenti jāpievieno vienā eksemplārā. Projekta iesniegumi jāie­sniedz LAD Centrālajā aparātā personiski.

Projekta iesniegums jāiesniedz LAD Centrālajā aparātā Republikas laukumā 2, Rīga LV – 1981.

Citā veidā (pa faksu vai e-pastu) vai uz citu adresi nosūtīti projekta iesniegumi tiks noraidīti.

3.2. Termiņš

Projektu iesniegumu pieņemšana tiks uzsākta pēc LAD oficiāla paziņojuma laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Iesniegumi tiks pieņemti visu gadu un apkopoti izvērtēšanai vienreiz mēnesī uz 15.datumu līdz pieejamo finanšu resursu izlietojumam.

Projekta iesniegumu pieņemšana tiks pārtraukta pēc LAD paziņojuma laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3.3. Informācija

Šajās vadlīnijās minētās summas EUR, izstrādājot projektu, ir jāaprēķina Latvijas latos (LVL) pēc Latvijas Bankas noteiktā un publicētā maiņas kursa (1 EUR = 0,702804 LVL).

Neskaidrību gadījumā informāciju par programmas nosacījumiem var saņemt Centrālajā aparātā, vai LAD mājas lapā www.lad.gov.lv.

Aktuālākie jautājumi un atbildes uz tiem tiks publicētas Finanšu ministrijas izveidotajā mājas lapā internetā: www.esfondi.lv.

4. Vērtēšana un atlase

4.1. Administratīvā atbilstība

Saņemto projekta iesniegumu izskatīs LAD. Administratīvās atbilstības mērķis ir pārbaudīt, vai projekta iesniegums ir pilnīgs un virzāms tālākai izvērtēšanai.

Ja struktūrfonda projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem kritērijiem (1.tabula), LAD ir tiesīgs vienu reizi rakstveidā pieprasīt papildus informāciju projekta iesnieguma precizēšanai (saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 22.p.). Pieprasītā informācija projekta iesniedzējam ir jāiesniedz 5 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šīs informācijas neiesniegšanas gadījumā LAD ir tiesīgs projektu noraidīt.

Projekta iesniegumi, kuri neatbilst visiem administratīvās atbilstības kritērijiem, tālāk netiek izvērtēti.

1.tabula

Projekta iesnieguma administratīvie vērtēšanas kritēriji

Projekta iesnieguma administratīvie vērtēšanas kritēriji:

Jā/nē

1. Projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā;


2. Projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts un sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai, un ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;


3. Projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā un latviešu valodā;


4. Projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma elektroniskā versija;


5. Iesniegtais projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots);


6. Ir iesniegts pieprasītais projekta iesnieguma eksemplāru skaits;


7. Projekta budžets ir aprēķināts Latvijas latos (LVL) un visas izmaksas norādītas LVL;


8. Projekta kompensācijas aprēķins ir precīzi izstrādāts;


9. Projekta iesniegumā pieprasītais finansējuma apjoms atbilst vadlīnijās noteiktajam maksimālajam finansējuma apjomam (projektu slieksnis);


10. Projekta īstenošana nepārsniedz programmas īstenošanas perioda beigu datumu (tekošais gads plus divi gadi);


11. Projekta iesniedzējs atbilst vadlīnijās izvirzītajām prasībām;


12. Projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības.


 

4.2. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Izvērtējot projekta atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (2.tabula), tiek izvērtēta projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstība Vienotā programmdokumenta, Programmas papildinājuma, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Ja izvērtējot atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, trūkst informācija un/vai tā ir neskaidra, LAD var pieprasīt projekta iesniedzējam iesniegt trūkstošo informāciju un/vai skaidrojumu. Ja tiek konstatēta projekta iesniedzēja un/vai projekta iesnieguma neatbilstība kvalitātes vērtēšanas kritērijiem projekts ir noraidāms.

2.tabula

Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji

Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji:

Jā/nē

1. Projekta iesniegums atbilst Vienotā programmdokumenta un programmas papildinājuma prioritātei, pasākumam un aktivitātei;


2. Īstenojot projektu šai aktivitātē, tiks sasniegts vismaz viens no programmas papildinājumā definētajiem mērķiem;


3. Projekta iesniegums parāda, ka projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas, samērīgas ar plānoto projekta īstenošanas laika grafiku un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu;


4. Plānotās aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai ir pietiekamas un atbilstošas;


5. Atbilstoša projekta iesnieguma dokumentācijas un projekta ieviešanas gatavība.


4.3. Projekta iesnieguma specifiskie vērtēšanas kritēriji

Vērtējot projektu iesniegumus pēc specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (3.tabula), priekšroka finansējuma saņemšanā tiek dota projektiem ar lielāko punktu skaitu.

3.tabula

Projekta iesnieguma specifiskie vērtēšanas kritēriji

Nr.

Kritērijs

Vērtējums

1.

Projekti, kuri paredz pāreju no lašu zvejas ar dreifējošiem tīkliem uz lašu zveju ar āķiem (nevis dreifējošo tīklu nomaiņu pret mencu vai zivju tīkliem)

20 punkti

2.

Projekti, kuru ietvaros tiks veikta dreifējošo tīklu utilizācija (nevis nodošana uzglabāšanai atkritumu poligonos)

10 punkti

3.

Pārējie projekti

0 punkti

4.4. Lēmuma pieņemšana un rezultātu paziņošana

Lēmums par struktūrfonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu tiek pieņemts 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas. Galīgo lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu LAD pieņem pēc pozitīva atzinuma saņemšanas par saskaņoto projektu sarakstu no ZVFI Vadības komitejas. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas LAD izsūta paziņojumu projekta iesniedzējam.

Pēc paziņojuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas tiek slēgts līgums starp projektu iesniedzēju un LAD, pēc kura noslēgšanas projekta iesniedzējs var uzsākt projekta ieviešanu.

Lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu var tikt pieņemts šādu iemeslu dēļ:

• Projekts neatbilst programmas kritērijiem;

• Projekts arī pēc precizēšanas neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

• Projekts neatbilst jebkuram no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

• Projekts neatbilst citiem struktūrfonda finansējuma saņemšanas nosacījumiem;

• Ja pasākuma kopējais finansējums ir iztērēts;

• Ja ZVFI Vadības komiteja par projektu sniegusi negatīvu atzinumu.

Lēmums par iesnieguma noraidīšanu ir galīgs, bet projekta iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt sūdzību.

4.5. Projekta iesniedzēja atbildība

Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ar savu parakstu apliecina, ka:

1) šī projekta finansēšanai nav saņēmis Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu (piemēram, SAPARD, PHARE, ISPA, ZVFI, ELVGF, ERAF, ESF) finansējumu vai cita veida valsts līdzekļus;

2) iepazinies ar visiem struktūrfondu finansējuma saņemšanas nosacījumiem, t.sk. VPD, PP un Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes regulās Nr.: 1260/1999, 1685/2000, 448/2004, 1159/2000, 1263/1999, 2792/1999, 2369/2002, 1451/2001, 179/2002,1421/2004 u.c., kā arī ar LR spēkā esošo likumdošanu un apņemas tos ievērot;

3) glabā identisku projekta iesniegumu;

4) apņemas glabāt un nepieciešamības gadījumā uzrādīt visu ar projektu un tā ieviešanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju (projekta iesniegums ar pavaddokumentiem, struktūrfondu pieprasījums un ar to saistītā dokumentācija, atskaites par projekta ieviešanu, projekta iesniedzēja finansiālās darbības dokumenti u.c.), kā arī piekrīt kontrolēm, kuras saistībā ar projektu un tā ieviešanu un uzraudzību veiks Latvijas vai Eiropas Savienības institūciju (LAD, Eiropas Komisija u.c.) pārstāvji pirms projekta apstiprināšanas, projekta ieviešanas laikā un 5 gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas;

5) dokumentos sniegtā informācija ir patiesa. Projekta iesniedzējs ir informēts, ka nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā pretendents tiek izslēgts no struktūrfondu finansējuma saņēmēju loka līdz 2 gadiem;

6) 5 gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas bez LAD rakstiskas piekrišanas neveiks jebkādas darbības, kas var būtiski izmainīt projekta ieviešanas nosacījumus, mērķus (atbilstoši EK regulas 1260/1999 30(4).panta nosacījumiem).

7) neveiks nekādas izmaiņas projektā, iepriekš nesaskaņojot tās ar LAD;

8) nav citas finansiālas saistības kā projektā norādītās;

9) nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

1) nepastāv spēkā esošs lēmums, ar ko projekta iesniedzējs ir atzīts par vainīgu krāpšanā, kukuļdošanā, noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar korupciju, kā arī iesaistīšanos noziedzīgās organizācijās, vai citās nelikumīgās darbībās, kuru rezultātā skartas Latvijas Republikas vai Eiropas Kopienas finanšu intereses, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

11) nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi un nepastāv spēkā esošs lēmums, ar kuru projekta iesniedzējs atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību;

12) izpildījis visus pienākumus saistībā ar nodokļu maksājumiem un nav nodokļu parādi Latvijā vai citā valstī, kur ir reģistrēts;

13) izpildījis pienākumus saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur ir reģistrēts;

14) nav pārkāpis līguma nosacījumus, nepildot līguma saistības, kas slēgts ar LAD vai citu līgumslēdzēju institūciju Eiropas Kopienas finansējuma ietvaros;

15) nav sniedzis apzināti nepatiesu informāciju (ziņas) kā arī nav slēpis informāciju (ziņas) saistībā ar projektu;

16) nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības (konfidenciālu) informāciju vai ar krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām ietekmēt vērtēšanas komisiju vai LAD projektu konkursu vērtēšanas gaitā;

17) nav strādājis par zvejnieku (ja kompensāciju saņem zvejas kuģa apkalpes loceklis) zvejas kuģa darbību pagaidu pārtraukšanas laika periodā par kuru pretendēts uz atbalstu.

Ja tiks konstatēts, ka projekta iesniedzējs apzināti vai nolaidības dēļ sniedzis nepatiesas ziņas, projekta iesniedzējam tiks liegta iespēja saņemt struktūrfondu finansējumu līdz 2 gadiem. Attiecīgos gadījumos LAD vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.

4.6. Struktūrfonda finansējuma saņemšanas nosacījumi

1. Struktūrfonda finansējumu piešķir, pamatojoties uz projekta iesniedzēja vai tā pārstāvja apņemšanos un sniegtajām ziņām, kas ierakstītas projekta iesnieguma formā un vēlāk oficiālajā sarakstē starp projekta iesniedzēju un LAD. Šīm ziņām ir jābūt patiesām, jo nepatiesas informācijas sniegšanas sekas ar dažāda veida soda sankcijas.

2. Projektā nedrīkst veikt izmaiņas, pirms nav saņemta rakstiska LAD atļauja.

3. Struktūrfonda pieprasījums ir jāiesniedz uz attiecīgajām veidlapām, un ir jābūt pievienotiem visiem nepieciešamajiem papildus dokumentiem (skatīt 5.sadaļu). Ja šīs prasības netiek ievērotas, pieprasījums netiks pieņemts.

4. Struktūrfonda pieprasījumus ir jāiesniedz saskaņā ar laika grafiku, kas norādīts Līgumā starp LAD un struktūrfonda finansējuma saņēmēju. Atkāpes no saskaņotā laika grafika un pieprasījuma summas ir pieļaujamas tikai tad, ja par šādām izmaiņām tiek saņemta rakstiska LAD atļauja.

5. Projekta ieviešana ir jāpabeidz iepriekš noteiktajos termiņos.

6. Ja par projektu tiek sniegtas ziņas plašākai sabiedrībai, obligāti ir jānorāda ES un Latvijas loma projekta finansēšanā.

4.7. Sūdzību izskatīšanas kārtība

Struktūrfonda projekta iesniedzējs var iesniegt sūdzību Lauku atbalsta dienesta likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā:

1. Projekta iesniedzējs ir tiesīgs viena mēneša laikā, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski iesniegt sūdzību par LAD Centrālā aparāta amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu LAD direktoram.

2. LAD direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

5. Projekta ieviešanas nosacījumi

Pēc lēmuma par projekta apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu projekta ieviešanai LAD slēdz līgumu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju par projekta ieviešanu. Šajā līgumā tiek atrunātas līgumslēdzēju pušu tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī kārtība un nosacījumi, kas jāievēro, lai sasniegtu projektā paredzētos mērķus un saņemtu ZVFI finansējumu, tajā skaitā:

• struktūrfonda finansējuma saņēmēja atbildība par projektā ietverto aktivitāšu ieviešanu līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

• projekta finansējuma nosacījumi - projekta kopējais finansējums un kopējās attiecināmās izmaksas, kā arī finansējuma avoti (valsts budžets, ZVFI finansējums);

• izmaksu tāme, saskaņā ar kuru struktūrfonda finansējumu saņēmējam nosaka no fonda līdzekļiem kompensējamā finansējuma apmēru;

• kārtība veicamajām projekta ieviešanas pārbaudēm un kontrolēm;

• sankcijas un rīcība gadījumos, kad tiek atklāts pārkāpums saistībā ar projekta ieviešanu vai neatbilstību.

5.1. Dokumenti, kas jāiesniedz projekta ieviešanas laikā

Kompensācijas saņemšanai 5 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas LAD Centrālā aparāta Atbalsta departamentā jāiesniedz struktūrfonda pieprasījuma forma saskaņā ar noslēgtā līguma pielikumu.

Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs noteiktajos termiņos nav iesniedzis struktūrfondu pieprasījumu LAD izsūta paziņojumu ar atgādinājumu par dokumentu iesniegšanu 10 darba dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs pēc paziņojuma saņemšanas norādītajā laikā struktūrfonda pieprasījumu neiesniedz, LAD izskata jautājumu par saistību pārtraukšanu ar struktūrfonda finansējumu saņēmēju.

Pamatojoties uz līguma nosacījumiem un iesniegto struktūrfonda pieprasījumu, LAD veic pirmsmaksājumu dokumentālo kontroli.

Ja, veicot pirmsmaksājumu dokumentālo kontroli, konstatē kļūdas vai neprecizitātes, struktūrfonda finansējuma saņēmēju informē par kļūdām un dod laiku līdz 10 darba dienām no paziņojuma izsūtīšanas brīža kļūdu novēršanai un atkārtotai iesniegšanai.

Ja norādītajā termiņā kļūdas un neatbilstības nav novērstas, LAD vienpusēji lauž līgumu un struktūrfonda finansējumu saņēmējam netiek izmaksāti plānotie maksājumi.

5.2. Maksājumus un darījumus apliecinošie dokumenti

1. Dokumenti, kas apliecina apmaksas veikšanu

1.1. maksājuma uzdevumi, kas satur sekojošus rekvizītus:

1.1.1. maksājuma uzdevuma numurs, datums;

1.1.2. maksātāja nosaukums, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods (juridiskai personai) vai personas kods (fiziskai personai);

1.1.3. maksātāja bankas nosaukums, kods, konta numurs;

1.1.4. saņēmēja nosaukums, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods (juridiskai personai) vai personas kods (fiziskai personai);

1.1.5. saņēmēja bankas nosaukums, kods, konta numurs;

1.1.6. valūtas nosaukums;

1.1.7. maksājuma summa cipariem un vārdiem;

1.1.8. maksājuma mērķis – uzrādīts apmaksājamā dokumenta Numurs, datums

Pārskaitījuma veikšanu apliecina bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas darbinieka paraksts).

1.2. banku izsniegti un apstiprināti konta izraksti;

1.3. kases čeki, kas satur sekojošus rekvizītus:

1.3.1. čeka numurs, datums un izdrukas laiks;

1.3.2. preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja:

a) nosaukums;

b) juridiskā adrese;

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

1.3.3. preču vai pakalpojumu saņēmēja:

a) nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds);

b) juridiskā adrese (fiziskai personai deklarētā dzīves vieta);

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļa maksātāja kods juridiskai personai (personas kods – fiziskai personai);

1.3.4. preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

1.3.5. preces cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

1.3.6. darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

1.3.7. pievienotās vērtības nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

1.3.8. darījuma summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

1.3.9. preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datums.

Ja kases čeks nesatur pilnīgu augstāk minēto informāciju, tad izdevumu pamatošanai kopā ar čeku iesniedz kvīti, kas satur trūkstošo informāciju un ir apliecināta ar pārdevēja parakstu.

1.4. Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas darījumu apliecinošas kvītis – ja prece vai pakalpojums iegādāts no juridiskās personas, kura saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta rīkojumu atbrīvota no kases aparāta lietošanas. Darījumu apliecinošās kvītis satur sekojošus rekvizītus:

1.4.1. kvīts izrakstīšanas datums;

1.4.2. preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja:

a) nosaukums;

b) juridiskā adrese;

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

1.4.3. preču vai pakalpojumu saņēmēja:

a) nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds);

b) juridiskā adrese (fiziskai personai deklarētā dzīves vieta);

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļa maksātāja kods juridiskai personai (personas kods – fiziskai personai);

1.4.4. preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

1.4.5. preces cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

1.4.6. darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

1.4.7. darījuma summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

1.4.8. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma datums, numurs un punkts, uz kura pamata maksājumu reģistrēt atļauts, neizmantojot kases aparātu.

Apmaksas veikšanu apliecina ar pircēja un pārdevēja parakstiem.

2. Darījumus apliecinošie dokumenti

2.1. Preču pavadzīme - rēķins, kas satur sekojošus rekvizītus:

2.1.1. preču pavadzīmes - rēķina izrakstīšanas datums;

2.1.2. preču nosūtītāja:

a) nosaukums;

b) pilna juridiskā adrese;

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

2.1.3. norēķinu rekvizīti – bankas nosaukums, kods un norēķinu konts;

2.1.4. preču saņēmēja:

a) nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds);

b) juridiskā adrese (fiziskai personai –deklarētā dzīves vieta);

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods juridiskai personai (personas kods – fiziskai personai);

2.1.5. izsniegto preču nosaukums, mērvienība, daudzums, cena un vērtība;

2.1.6. pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

2.1.7. kopējā summa (cipariem un vārdiem) par kādu izsniegtas preces;

2.1.8. preču izsniedzējas personas vārds, uzvārds, preču izsniegšanas datums, paraksts;

2.1.9. preču saņēmējas personas vārds, uzvārds, preču pieņemšanas datums, paraksts.

Preču pavadzīmi - rēķinu var tikt izmantoti spiedogi, kuros norādīti augstāk minētie rekvizīti.

Preču pavadzīmei - rēķinam jābūt aizpildītam skaidri salasāmi, bez dzēsumiem. Labojumus apstiprina ar to personu parakstiem, kuras parakstījušas preču pavadzīmi - rēķinu.

Ja preču pavadzīme - rēķins tiek apmaksāts skaidrā naudā un samaksu apliecinošs dokuments ir kases čeks, tad šajā čekā papildus jābūt norādītam preču pavadzīmes - rēķina numuram un datumam.

2.2. Rēķins - pakalpojumu saņemšanas gadījumā. Rēķins satur sekojošus rekvizītus:

2.2.1. rēķina izrakstīšanas datums;

2.2.2. preču nosūtītāja:

a) nosaukums;

b) pilna juridiskā adrese;

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

2.2.3. norēķinu rekvizīti – bankas nosaukums, kods un norēķinu konts;

2.2.4. preču saņēmēja:

a) nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds);

b) juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīves vieta);

c) pievienotās vērtības nodokļa maksātāja vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs juridiskai personai (personas kods – fiziskai personai);

2.2.5. izsniegto preču nosaukums, mērvienība, daudzums, cena un vērtība;

2.2.6. pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

2.2.7. kopējā summa (cipariem un vārdiem) par kādu izsniegtas preces.

Rēķinu apliecina rēķina izrakstītāja zīmogs un vadītāja paraksts.

2.3. Pamatlīdzekļu un materiālo vērtību importa gadījumā struktūrfondu finansējuma saņēmējs iesniedz:

2.3.1. rēķinu (invoice);

2.3.2. maksājumu apliecinošu dokumentu;

2.3.3. muitas kravas deklarāciju ar attiecīgiem muitas zīmogiem, kas apliecina preces ievešanu (iesniedz gadījumā, ja prece ievesta no valstīm, kas nav ES dalībvalstis).

Ja kases čeks satur visus augstāk minētos rekvizītus, tas vienlaicīgi ir gan maksājumu, gan darījumu apliecinošs dokuments.

3. Maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu iesniegšana

Struktūrfonda finansējuma saņēmējs iesniedz maksājumu apliecinošos dokumentus kopā ar darījumu apliecinošiem dokumentiem, piemēram:

1. maksājuma uzdevums + preču pavadzīme - rēķins;

2. maksājuma uzdevums + rēķins (ja darījums saistīts ar pakalpojumu sniegšanu);

3. čeks + preču pavadzīme - rēķins;

4. čeks + kvīts u.c.

Struktūrfonda finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt regulāru un precīzu uzskaiti par projekta ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī nodrošināt grāmatvedības uzskaiti.

Struktūrfonda finansējuma saņēmējs uzglabā visu ar projektu saistīto dokumentāciju 5 gadus pēc projekta pabeigšanas, kā arī nodrošina Eiropas Komisijai un kompetentajām Latvijas institūcijām pieeju šai dokumentācijai. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir iespēja veikt visas nepieciešamās projekta ieviešanas pārbaudes.

1 Aktivitātes “ Atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas ” investīciju joma atbilst Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr. 438/2001 IV pielikuma klasifikācijas kategorijai – 146.

Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.351
Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 351Pieņemts: 02.05.2006.Stājas spēkā: 10.05.2006.Zaudē spēku: 06.03.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 71, 09.05.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
134394
10.05.2006
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva