1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedriskās kārtības un drošības interesēs var pieprasīt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu, un kārtību, kādā galējas nepieciešamības gadījumā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai.

2. Noteikumi neskar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 21.²pantā un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

3. Šo noteikumu 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētās darbības veicamas, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība. Attiecīgo darbību veikšanā iesaistītās institūcijas izvērtē, vai pastāv šādi draudi. Noteikti izvērtē ikvienu no šādiem apstākļiem:

3.1. ir saņemta ticama informācija par to, ka gaisa kuģis var tikt izmantots kā ierocis;

3.2. gaisa kuģis ir uzstādījis Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) kodu A 7500 (gaisa kuģa nolaupīšana), A 7600 (radiosakaru problēmas) vai A 7700 (avārijas), vai arī nav uzstādījis Latvijas gaisa satiksmes dispečera piešķirto kodu;

3.3. gaisa kuģis ir patvaļīgi novirzījies no lidojuma plānā noteiktā un ICAO standartos paredzētā maršruta vai trajektorijas;

3.4. gaisa kuģa apkalpe nepilda Latvijas gaisa satiksmes vadības dispečera norādījumus vai kaujas gaisa kuģa pilota norādījumus;

3.5. vērojamas būtiskas novirzes no konkrētajam gaisa kuģa tipam noteiktajiem lidošanas parametriem;

3.6. konstatēts radiosakaru pārtraukums ar gaisa kuģi;

3.7. notiek nesankcionēta otrreizējā radara koda maiņa vai citu identifikācijas parametru maiņa;

3.8. gaisa kuģa apkalpe lieto nestandarta frazeoloģiju vai manāms cits apslēpts mēģinājums pievērst uzmanību situācijai;

3.9. gaisa kuģa raidītājs pastāvīgi ieslēgts raidīšanas režīmā;

3.10. no gaisa kuģa tiek pārraidīta informācija, kas neattiecas uz gaisa kuģa vadību;

3.11. konstatēts, ka Latvijas Republikas gaisa telpā lido nenoskaidrots vai neidentificēts gaisa kuģis;

3.12. gaisa kuģis patvaļīgi tuvojas aizliegtajai, ierobežotajai vai bīstamajai zonai vai ir ielidojis tajā;

3.13. konkrētajam gaisa kuģa tipam neatbilstošas gaisa kuģa darbības uz perona, pievadceļa vai skrejceļa.

4. Ja valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" konstatē, ka ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, tā nekavējoties informē Gaisa spēku Gaisa operāciju centru (turpmāk - centrs). Ja sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu konstatē centrs, tas attiecīgi informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme".

5. Pēc sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma konstatēšanas, cik vien iespējams, veicamas šādas darbības:

5.1. valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" vadības dienests veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu aizdomās turamo gaisa kuģi un dotu tam norādījumus;

5.2. centrs izvērtē nepieciešamību veikt šādas darbības:

5.2.1. aizdomās turamā gaisa kuģa vizuālā identificēšana;

5.2.2. aizdomās turamā gaisa kuģa pārtveršana, novirzīšana pa tā plānoto maršrutu vai pavadīšana, lai veiktu avārijas nosēšanos, vai novirzīšana, lai novērstu aizdomās turamā gaisa kuģa atrašanos Latvijas Republikas gaisa telpā vai tā tuvošanos, vai lidošanu Latvijas Republikas gaisa telpas aizliegtajā, ierobežotajā vai bīstamajā zonā.

6. Veicot šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētās darbības, centrs par situāciju informē aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centru.

7. Ja šo noteikumu 5.punktā minētās darbības nav devušas sekmīgu rezultātu vai arī to veikšana nav saprātīga, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par aizdomās turamā gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu.

8. Ja šo noteikumu 7.punktā minētais lēmums par aizdomās turamā gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu nav devis sekmīgu rezultātu vai arī tā veikšana nav saprātīga, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par brīdinājuma šāviena izdarīšanu.

9. Ja šo noteikumu 8.punktā minētais brīdinājuma šāviens nav devis sekmīgu rezultātu vai arī tā veikšana nav saprātīga, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret aizdomās turamo gaisa kuģi. Minēto lēmumu pieņem galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai.

10. Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt amatu, šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētos lēmumus pieņem Ministru prezidents.

11. Šo noteikumu 5.2.apakšpunktā un 7., 8. un 9.punktā minētos lēmumus īsteno Gaisa spēki, ja Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi neparedz citādi.

12. Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra", Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Nacionālo bruņoto spēku, Satiksmes ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcību šo noteikumu noteikto darbību īstenošanā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.230)

13. Ja pieņemts šo noteikumu 9.punktā minētais lēmums, pēc kaujas darbību veikšanas pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā Ministru kabinets par to informē Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi.

14. Izdevumus, kas Latvijas Republikai radušies saistībā ar šajos noteikumos minēto lēmumu īstenošanu, sedz persona vai personas, kuru prettiesiskas rīcības dēļ minētie lēmumi īstenoti.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumus Nr.300 "Kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 70.nr.).