Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 290 "Kārtība, kādā sabiedriskās kārtības un drošības interesēs var pieprasīt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu un kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā". Ministru kabineta noteikumi Nr.300
Rīgā 2005.gada 3.maijā (prot. Nr.25 6.§) Kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā
Izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 49.1panta trešo daļu
1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. 2.Gaisa spēku Gaisa operāciju centrs pieņem lēmumu par centra rīcībā esošo gaisa kuģu izlidošanu, lai veiktu aizdomās turamā gaisa kuģa vizuālo identifikāciju un, ja nepieciešams, pēc aizsardzības ministra pavēles uzsāktu kaujas darbību pret gaisa kuģi, ja ir kāds no šādiem apstākļiem: 2.1.ir saņemta ticama informācija par to, ka gaisa kuģis var tikt izmantots par ieroci; 2.2.gaisa kuģis ir uzstādījis starptautisko kodu A7500 (gaisa kuģa nolaupīšana), A7600 (radiosakaru problēmas) vai A7700 (avārijas), vai arī nav uzstādīts Latvijas gaisa satiksmes dispečera piešķirtais kods; 2.3.gaisa kuģis ir patvaļīgi novirzījies no lidojuma plānā noteiktā maršruta vai trajektorijas; 2.4.gaisa kuģa apkalpe nepilda gaisa telpas satiksmes vadības dispečera norādījumus; 2.5.vērojamas būtiskas novirzes no konkrētajam gaisa kuģa tipam noteiktajiem lidošanas parametriem; 2.6.konstatēts radiosakaru pārtraukums ar gaisa kuģi; 2.7.notiek nesankcionēta otrreizējā radara koda maiņa vai citu identifikāciju raksturojošu parametru maiņa; 2.8.gaisa kuģa apkalpe lieto nestandarta frazeoloģiju vai manāms cits apslēpts mēģinājums pievērst uzmanību; 2.9.gaisa kuģa raidītājs pastāvīgi ieslēgts raidīšanas režīmā; 2.10.no gaisa kuģa tiek pārraidīta informācija, kas neattiecas uz gaisa kuģa vadību; 2.11.konstatēts, ka Latvijas Republikas gaisa telpā lido nenoskaidrots objekts, kuru iespējams identificēt tikai vizuāli. 3.Ja konstatēti šo noteikumu 2.punktā minētie apstākļi, Gaisa spēku Gaisa operāciju centrs par situāciju nekavējoties informē Civilās aviācijas administrāciju, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Valsts policiju, Drošības policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts robežsardzi, kā arī Katastrofu medicīnas centru un Ārlietu ministriju. 4.Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas pēc iepriekš izstrādāta un ar Aizsardzības ministriju saskaņota sadarbības plāna nekavējoties uzsāk nepieciešamās darbības situācijas risināšanai. 5.Vienlaikus ar šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajām darbībām Gaisa spēku Gaisa operāciju centrs: 5.1.nodibina sakarus ar aizsardzības ministru un Ministru prezidentu, kā arī regulāri viņiem ziņo par faktisko situāciju; 5.2.informē par situāciju Gaisa spēku komandieri un Nacionālo bruņoto spēku komandieri; 5.3.papildu informācijas apkopošanai sazinās ar valsts drošības iestādēm; 5.4.ja nepieciešams, nodrošina tiešos sakarus ar vizuālai identifikācijai nosūtītā gaisa kuģa pilotu. 6.Ja aizdomās turamā gaisa kuģa pilots nepakļaujas Gaisa spēku Gaisa operāciju centra vai vizuālai identifikācijai nosūtītā gaisa kuģa pilota norādījumiem, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par aizdomās turamā gaisa kuģa pārtveršanu un piespiedu nosēdināšanu. Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, Ministru prezidents pieņem lēmumu par aizdomās turamā gaisa kuģa pārtveršanu un piespiedu nosēdināšanu. 7.Ja aizdomās turamais gaisa kuģis nepakļaujas pārtveršanai vai piespiedu nosēdināšanai, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par brīdinājuma šāviena izdarīšanu. Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, Ministru prezidents pieņem lēmumu par brīdinājuma šāviena izdarīšanu. 8.Ja arī pēc brīdinājuma šāviena izdarīšanas gaisa kuģis nepakļaujas Gaisa spēku Gaisa operāciju centra norādījumiem, pārtveršanai un piespiedu nosēdināšanai, galējās nepieciešamības gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turamais gaisa kuģis tiek izmantots par ieroci cilvēku iznīcināšanai, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu (vai neveikšanu) pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, Ministru prezidents pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu (vai neveikšanu) pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. 9.Pēc kaujas darbību veikšanas pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā Ministru kabinets par šo noteikumu 8.punktā pieņemto lēmumu informē Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi. Ministru prezidents A.Kalvītis
Aizsardzības ministrs E.Repše |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|