1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbību veicējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo mēslošanas līdzekļus, gatavo to maisījumus, iepako, ieved vai tirgo šos mēslošanas līdzekļus un to maisījumus;

2) mēslošanas līdzeklis — jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kuri tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai;

3) mēslošanas līdzekļu aprite — mēslošanas līdzekļu ražošana, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana un tirdzniecība.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šis likums neattiecas uz:

1) notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē normatīvie akti par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

2) neapstrādātiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un neapstrādātiem kaļķošanas materiāliem;

3) mikrobioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem;

4) substrātiem;

5) mēslošanas līdzekļiem, kuriem piemēro kādu no muitas procedūrām, izņemot tos mēslošanas līdzekļus, kuriem piemēro muitas procedūru — laišana brīvā apgrozībā.

(2) Uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis” (turpmāk — EK marķējums), attiecas šā likuma noteikumi par:

1) nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzekļos (4.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts);

2) mēslošanas līdzekļu uzraudzību, kontroli un uzskaiti, kā arī detonācijas testu vai to kopiju saņemšanu un informācijas sniegšanu (4.panta pirmās daļas 1.punkta “f” apakšpunkts, 4.panta trešā daļa, 8.panta trešā daļa, 9.panta pirmās daļas 7., 8., 9. un 10.punkts un otrās daļas 1., 2. un 5.punkts);

3) mēslošanas līdzekļu kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību, veicot uzraudzību un kontroli (4.panta pirmās daļas 1.punkta “g” apakšpunkts);

4) mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību (4.panta pirmās daļas 2.punkts);

5) neatbilstības gadījumu paziņošanu Eiropas Komisijai (4.panta otrā daļa);

6) darbību veicēja pienākumiem (5.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa);

7) rīcību ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem (7.pants);

8) valsts uzraudzības un kontroles izdevumu segšanu (14.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

5.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, šo līdzekļu maisījumu gatavotājs, iepakotājs un ievedējs iesniedz dienestam:

1) iesniegumu par tirdzniecībai ražotā, iepakotā vai ievestā mēslošanas līdzekļa vai sagatavotā maisījuma (izņemot individuālu pasūtījumu) reģistrāciju vai iesniegumu par mēslošanas līdzekļa ar EK marķējumu uzskaiti;

2) katru gadu līdz 31.janvārim — ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā) vai sagatavotajiem to maisījumiem (norāda mēslošanas līdzekļa veidu, nosaukumu un daudzumu).

(2) Darbību veicējs nodrošina dienesta inspektoram pieeju mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības telpām, transportlīdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem un sniedz pieprasīto informāciju par mēslošanas līdzekļu apriti.

(3) Ražotājs, ievedējs vai mehāniskā maisījuma gatavotājs pirms tāda vienkāršā vai kombinētā mēslošanas līdzekļa reģistrēšanas Latvijā, kurā amonija nitrāta slāpeklis ir virs 28 procentiem no mēslošanas līdzekļa masas (turpmāk — amonija nitrāta mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu), vai attiecīgās šā likuma 8.panta otrajā daļā minētās atļaujas saņemšanas iesniedz dienestam detonācijas testu vai tā kopiju un mēslošanas līdzekļa ražotāja garantijas vēstuli vai tās kopiju par ražotā mēslošanas līdzekļa atbilstību regulas Nr. 2003/2003 prasībām attiecībā uz detonācijas testu. Amonija nitrāta mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kuram ir EK marķējums, detonācijas testu vai tā kopiju iesniedz dienestam pirms šā mēslošanas līdzekļa iekļaušanas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā.

(4) Darbību veicējs, ievedot mēslošanas līdzekli no trešās valsts un piemērojot tam muitas procedūru — laišana brīvā apgrozībā, muitas iestādei uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību (izņemot gadījumu, kad mēslošanas līdzekli Latvijā reģistrējis ražotājs no trešās valsts) vai attiecīgu šā likuma 8.panta otrajā daļā minēto atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai. Mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu uzrāda identifikācijas marķējumu, kas noformēts saskaņā ar regulas Nr. 2003/2003 nosacījumiem attiecībā uz iepakojumu vai etiķeti, vai attiecīgos pavaddokumentus.

(5) Minerālmēslu mehāniskā maisījuma gatavotājs Latvijā veic uzskaiti par maisījuma sastāvdaļām un to izcelsmi, bet, ja minerālmēslu mehāniskais maisījums Latvijā tiek sagatavots pēc individuāla pasūtījuma, — papildus arī uzskaiti par katra šāda maisījuma apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008. Trešās daļas prasība attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, kuriem ir EK marķējums, stājas spēkā 01.01.2010. Sk. pārejas noteikumus.)

6.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs un šo līdzekļu maisījumu gatavotājs periodiski novērtē mēslošanas līdzekļa kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām (turpmāk— paškontrole).

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un glabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja paškontrolē tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, attiecīgā mēslošanas līdzekļa ražotājs vai mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs nedēļas laikā par to rakstveidā informē dienestu.

7.pants. Rīcība ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem

Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs apglabā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Ja šāds mēslošanas līdzeklis ir ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz tā ražotājs vai apstrādātājs.

8.pants. Mēslošanas līdzekļu reģistrācija un atļauju izsniegšana

(1) Ražot, iepakot, ievest un tirgot drīkst reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus un tos mēslošanas līdzekļus, kuriem izsniegta attiecīga šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Mehāniskos maisījumus tirdzniecībai var gatavot no mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu un reģistrā iekļautajiem mēslošanas līdzekļiem, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļa identifikāciju, kvalitātes atbilstības novērtēšanu un tirdzniecību. Šis nosacījums attiecas arī uz mēslošanas līdzekļu mehāniskajiem maisījumiem, kas tiek izgatavoti pēc individuāla pasūtījuma.

(2) Dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām izsniedz šādas atļaujas:

1) reģistrēta mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai, ja testēšanas rezultāti uzrāda neatbilstību reģistrā deklarētajai kvalitātei;

2) tāda mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai vai ievešanai, kas nav minēts normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām;

3) nereģistrēta mēslošanas līdzekļa ievešanai efektivitātes izmēģinājumiem un pētījumiem;

4) mēslošanas līdzekļa ievešanai testēšanai un reģistrācijai;

5) testēšanai un reģistrācijai ievesta mēslošanas līdzekļa attiecīgās partijas tirdzniecībai;

6) mēslošanas līdzekļa konkrētas partijas ievešanai un tirdzniecībai, ja mēslošanas līdzekļa partija neatbilst normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām kvalitātes prasībām.

(3) Mēslošanas līdzekli ar EK marķējumu drīkst tirgot pēc tam, kad iesniegts šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minētais iesniegums par mēslošanas līdzekļu ar EK marķējumu uzskaiti.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2010. Sk. pārejas noteikumus.)

9.pants. Dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē iesniegumus par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības;

3) kārto reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu ievešanai vai tirdzniecībai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ņem analīzēm mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus ņem nepieciešamajā daudzumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

7) veic to mēslošanas līdzekļu uzraudzību, kontroli un uzskaiti, kuriem ir EK marķējums, saskaņā ar regulu Nr. 2003/2003, kā arī saņem detonācijas testus vai to kopijas visu tipu amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, kurus laiž tirgū ar EK marķējumu;

8) rakstveidā informē Zemkopības ministriju, ja mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst regulas Nr. 2003/2003 prasībām, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļa tipu un deklarēto barības vielu saturu, vai ir iemesls uzskatīt, ka tas var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi;

9) sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem, kuriem viens no aprites posmiem ir ievešana, šādu informāciju:

a) piecu darbadienu laikā — par uzskaitei pieteiktajiem mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu un ražotāja reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem,

b) katru mēnesi līdz 5.datumam — par iepriekšējā mēnesī reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem, par tiem mēslošanas līdzekļiem, attiecībā uz kuriem izsniegta šā likuma 8.panta otrajā daļā minētā atļauja, kā arī par mēslošanas līdzekļiem, kuriem anulēta reģistrācijas apliecība;

10) norādot identificēšanai nepieciešamās ziņas, no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes var pieprasīt informāciju par mēslošanas līdzekļiem, kuriem piemērota muitas procedūra — laišana brīvā apgrozībā.

(2) Dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

2) kontrolēt iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, kas jāievēro mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības vietās un attiecīgajos transportlīdzekļos;

3) apturēt līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt mēslošanas līdzekļa tirdzniecību vai cita veida izplatīšanu, ja persona neievēro normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības;

4) noteikt termiņu, kādā darbību veicējam jānovērš konstatētie pārkāpumi;

5) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu par darbībām ar mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā);

6) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

10.pants. Reģistrā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu.

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc mēslošanas līdzekļa ražotāja, iepakotāja, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotāja vai ievedēja iesnieguma saņemšanas, ja viņš ir izbeidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) ar attiecīgu dienesta lēmumu, ja ražotais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām;

3) ja persona divus gadus pēc kārtas nav sniegusi šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minēto informāciju.

(2) Ja reģistrācijas apliecība ir anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas šā panta pirmajā daļā minētā persona var iesniegt iesniegumu par mēslošanas līdzekļa iekļaušanu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

12.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējo apjomu atsevišķi pa to veidiem, kā arī datus, kas iegūti par šiem mēslošanas līdzekļiem, veicot valsts uzraudzību un kontroli.

13.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī informācija par mēslošanas līdzekļu ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai.

14.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Izdevumus par mēslošanas līdzekļu valsts uzraudzību un kontroli sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasības regulējošie normatīvie akti paredz citādi.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

15.pants. Savstarpējās atzīšanas princips

Latvijā atļauts piedāvāt tirdzniecībai tos mēslošanas līdzekļus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti vai laisti brīvā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Mēslošanas līdzekļu aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2002, 23.nr.).

2.Līdz 2006.gada 1.septembrim Ministru kabinets izdod šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

3.Līdz šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 17.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 5., 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā likuma 16.pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumi Nr.285 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un maksāšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Ievedēji, kas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta trešā daļa, reģistrējuši vienkāršā vai kombinētā amonija nitrāta mēslošanas līdzekli ar augstu slāpekļa saturu, līdz 2009.gada 30.jūnijam iesniedz dienestam mēslošanas līdzekļa ražotāja garantijas vēstuli vai tās kopiju par šā mēslošanas līdzekļa atbilstību regulas Nr. 2003/2003 prasībām attiecībā uz detonācijas testu.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

6. Mēslošanas līdzekļu ražotājs, šo līdzekļu maisījumu gatavotājs, iepakotājs vai ievedējs iesniedz dienestam šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto iesniegumu par mēslošanas līdzekļu ar EK marķējumu uzskaiti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

7. Šā likuma 5.panta trešās daļas prasība attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, kuriem ir EK marķējums, stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

8. Dienests ar 2010.gada 1.janvāri:

1) veic šā likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto uzskaiti par mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu;

2) sniedz šā likuma 9.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto informāciju par mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

9. Šā likuma 8.panta trešā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.