Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.1047

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 30.§)

Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un
likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 5.punktu un 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības kārtību autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. mobilā tehnika - jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama rūpnieciska iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai bez tās, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem un kurā ir uzstādīts iekšdedzes motors atbilstoši šo noteikumu 3. un 4.punktam;

2.2. tipa apstiprināšana - procedūra, ar kuru apliecina, ka iekšdedzes motora tipam vai motoru saimei gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām;

2.3. motora tips - motora kategorija, pie kuras piederošā motora būtiskie parametri neatšķiras no šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā (standarta motora būtiskie parametri) noteiktajiem;

2.4. motoru saime - motoru kopums, kuriem, ņemot vērā to konstrukciju, sagaidāmi līdzīgi izplūdes gāzu emisijas parametri un kuri atbilst šo noteikumu prasībām;

2.5. standarta motors (motora prototips) - motors, kas izraudzīts no motoru saimes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5. un 6.nodaļas prasībām;

2.6. motora jauda - efektīvā jauda, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28.apakšpunktam;

2.7. motora izgatavošanas datums - datums, kad motoram veikta pēdējā pārbaude pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

2.8. ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas atbild par motora atbilstības novērtēšanas procesu un par ražošanas atbilstību noteiktajām prasībām (arī ja šī persona nav tieši iesaistīta visos motora izgatavošanas posmos);

2.9. dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

2.10. tehniskais dienests - testēšanas un kalibrēšanas laboratorija, kas veic testus vai pārbaudes sertificēšanas institūcijas uzdevumā. Šo funkciju drīkst veikt arī pati sertificēšanas institūcija;

2.11. informācijas dokuments - veidlapa, kas noteikta šo noteikumu 2.pielikumā un kurā noteikts, kādu informāciju iesniedzējs norāda iesniegumā;

2.12. informācijas mape - mape ar datiem, rasējumiem, fotogrāfijām, ko iesniedzējs iesniedz tehniskajā dienestā vai sertificēšanas institūcijā atbilstoši informācijas dokumentā noteiktajam;

2.13. informācijas pakete - informācijas mape kopā ar testēšanas pārskatiem vai citiem dokumentiem, kurus, veicot savus uzdevumus, informācijas mapei pievieno tehniskais dienests vai sertificēšanas institūcija;

2.14. informācijas paketes satura rādītājs - dokuments, kurā norādīts informācijas paketes saturs, atbilstoši numurējot vai citādi apzīmējot, lai skaidri identificētu visas lapas;

2.15. aizstājējmotors - jauns motors, kas izgatavots mašīnā esošā motora nomaiņai un piegādāts tikai šim nolūkam;

2.16. pārnēsājams motors - motors, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

2.16.1. motors ir uzstādīts iekārtā, kuru lietotājs pārnēsā visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.2. motors ir uzstādīts iekārtā, kura tai paredzēto funkciju izpildes laikā izmantojama dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai novietota uz sāniem;

2.16.3. motors ir uzstādīts iekārtā, kuras masa ar motoru bez degvielas un eļļas nepārsniedz 20 kg un kurai ir vismaz viena šāda pazīme:

2.16.3.1. lietotājs iekārtu balsta vai nes visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.3.2. lietotājs iekārtu balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.3.3. motoru izmanto ģeneratoram vai sūknim;

2.17. nepārnēsājams motors - motors, kas neatbilst pārnēsājama motora kritērijiem;

2.18. daudzpozīciju pārnēsājams motors profesionālai lietošanai - pārnēsājams motors, kas atbilst šo noteikumu 2.16.1. un 2.16.2.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un par kuru tā ražotājs sertificēšanas institūcijai apliecina, ka uz šo motoru attiecas 3.kategorijas emisijas noturības periods (šo noteikumu 4.⁴ pielikuma 2.nodaļa);

2.19. emisijas noturības periods - šo noteikumu 4.⁴ pielikumā noteiktais stundu skaits, ko izmanto nolietošanās koeficientu noteikšanai;

2.20. mazas sērijas motoru saime - dzirksteļaizdedzes (turpmāk arī - DA) motoru saime, kuru ražošanas apjoms nepārsniedz 5000 vienību gadā;

2.21. mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājs - ražotājs, kura kopējais ražošanas apjoms nepārsniedz 25000 vienību gadā;

2.22. iekšējo ūdensceļu kuģis - kuģis, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdeņos un kura garums ir 20 m un vairāk, tilpums - 100 m³ un vairāk (tilpumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 2.33.apakšpunktā minēto formulu), vai velkonis, vai stūmējvelkonis, kas būvēts, lai vilktu, stumtu vai pārvietotu kuģus, kuru garums ir 20 m un vairāk, izņemot:

2.22.1. kuģus, kas paredzēti pasažieru pārvadājumiem un papildus apkalpei pārvadā ne vairāk kā 12 cilvēkus;

2.22.2. atpūtas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 24 metri;

2.22.3. valsts dienestā nodarbinātus kuģus (arī ugunsdzēsības dienesta kuģus un jūras spēku kuģus);

2.22.4. zvejas kuģus, kas reģistrēti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā;

2.22.5. jūras kuģus, arī jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas darbojas plūdmaiņu ūdeņos vai īslaicīgi iekšējos ūdensceļos, ja tiem ir derīgs kuģa sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 2.34.apakšpunktu;

2.23. pamatiekārtu ražotājs - noteikta tipa mobilās tehnikas ražotājs;

2.24. elastīguma sistēma - procedūra, kas starp diviem secīgiem robežvērtību piemērošanas laikposmiem ļauj motoru ražotājam ierobežotā daudzumā piedāvāt tirgū mobilajai tehnikai uzstādāmus iekšdedzes motorus, kas atbilst tikai iepriekšējam laikposmam noteiktajām emisijas robežvērtībām;

2.25. kompresijas aizdedzes (turpmāk arī - KA) motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz kompresijas aizdedzes principu (piemēram, dīzeļmotors);

2.26. gāzveida piesārņotāji - gāzveida piesārņojošās vielas: oglekļa oksīds, ogļūdeņraži (pieņemot attiecību C₁ : H_1,85) un slāpekļa oksīdi, kurus izsaka kā ekvivalentu slāpekļa dioksīdam (NO₂);

2.27. cietās daļiņas - jebkuras vielas, kas savāktas uz speciāla filtra pēc tam, kad kompresijas aizdedzes motora izplūdes gāzes ir atšķaidītas ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52°C);

2.28. efektīvā jauda - jauda (kW), kas iegūta testa stendā kloķvārpstas vai tās ekvivalenta galā, ko nosaka tāpat kā ceļu satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru jaudu, tikai neņem vērā motora dzesējošā ventilatora jaudu (motoru dzesējošo ventilatoru nedrīkst uzstādīt, pārbaudot motora efektīvo jaudu; ja ražotājs veic testu ar motoram uzstādītu ventilatoru, ventilatora patērētā jauda jāpieskaita tā izmērītajai jaudai, izņemot dzesēšanas ventilatorus motoriem ar gaisa dzesēšanu, kuri tieši uzmontēti kloķvārpstai, - šo noteikumu 7.pielikuma 3.punkts), ievērojot šajos noteikumos noteiktos testu nosacījumus un prasības standartdegvielai;

2.29. nominālais griešanās ātrums kompresijas aizdedzes motoriem - maksimālais ar regulatoru ierobežotais ātrums ar pilnu slodzi, ko uzrāda ražotājs;

2.30. slodzes procenti - maksimālā pieejamā griezes momenta daļa noteiktā motora griešanās ātrumā;

2.31. griešanās ātrums maksimālā griezes momentā - motora griešanās ātrums, kādā no motora iegūst maksimālo griezes momentu, ko uzrāda ražotājs;

2.32. starpātrums - motora griešanās ātrums, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

2.32.1. motoriem, kam ar mainīgu griešanās ātrumu paredzēts darboties ar maksimālo slodzi, starpātrums ir dotais griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā, ja tas ir 60 % līdz 75 % robežās no nominālā griešanās ātruma;

2.32.2. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir mazāks par 60 % no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 60 % no nominālā griešanās ātruma;

2.32.3. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir lielāks par 75% no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 75 % no nominālā griešanās ātruma;

2.32.4. motoriem, kuri jātestē G1 ciklā, starpātrums ir 85 % no maksimālā nominālā ātruma (šo noteikumu 4.pielikuma 15.1.3.apakšpunkts);

2.33. 100 m³ vai lielāks tilpums (kuģošanas līdzeklim, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdensceļos) - attiecīgā kuģošanas līdzekļa tilpums, kuru aprēķina, izmantojot formulu L×B×T, kur L ir korpusa maksimālais garums (metros) no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij, B - korpusa maksimālais platums (metros), mērīts pa apšuvuma ārmalu (neņemot vērā, piemēram, dzenratus, aizsargapmales), T - vertikālais attālums no korpusa vai ķīļa teorētiski zemākā punkta līdz maksimālās iegrimes līnijai;

2.34. derīgs kuģa sertifikāts - sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, vai sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1966.gada Starptautiskajai konvencijai par kravas marku ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas standarta (IOPP) sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1973.gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) ar turpmākiem grozījumiem;

2.35. pārveidošanas ierīce - ierīce, ar ko mēra vai uztver darbības parametrus vai reaģē uz tiem, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai deaktivizētu kādu emisijas regulēšanas sistēmas sastāvdaļu vai funkciju, un ar ko parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazina kontroles sistēmas efektivitāti, ja vien šādas ierīces izmantošana nav noteikti paredzēta piemērotajā emisijas testa sertifikācijas procedūrā;

2.36. neracionāla vadība - stratēģija vai pasākums, lai parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazinātu emisijas regulēšanas sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par piemērotajā emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni;

2.37. regulējams parametrs - fiziski regulējama ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, kura konstrukcija var izmainīt emisijas vai motora darbības parametrus emisijas testēšanas laikā vai motora ekspluatācijas laikā;

2.38. pēcapstrāde - izplūdes gāzu laišana cauri ierīcei vai sistēmai, kas paredzētas gāzu pārveidošanai ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm pirms to izvadīšanas atmosfērā;

2.39. dzirksteļaizdedzes motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz aizdedzi ar dzirksteli;

2.40. emisijas samazināšanas papildierīce - ierīce, ar ko mēra motora darbības parametrus, lai regulētu jebkuru emisijas kontroles sistēmas daļu;

2.41. emisijas kontroles sistēma - ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisiju;

2.42. degvielas padeves sistēma - visi komponenti, ko izmanto degvielas dozēšanai un degmaisījuma sagatavošanai;

2.43. palīgmotors - motors, kas iebūvēts mehāniskajā transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņai;

2.44. režīma pārejas ilgums - laikposms starp pāreju no griešanās ātruma un/vai griezes momenta iepriekšējā režīmā vai sagatavošanās fāzē līdz nākamā režīma sākumam. Tajā ietilpst laiks, kurā notiek griešanās ātruma un/vai griezes momenta izmaiņas un notiek stabilizācija katra režīma sākumā;

2.45. testa cikls - secīgi testa punkti, kurus katru raksturo noteikts motora griešanās ātrums un griezes moments un kuros motora atbilstību prasībām pārbauda mobilās tehnikas motora testā stacionārā fāzē (NRSC tests) vai mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (NRTC tests);

2.46. piedāvāšana tirgū - darbība, kad ražojumu par samaksu vai bez tās pirmo reizi dara pieejamu Eiropas Savienības tirgū izplatīšanai vai izmantošanai Eiropas Savienībā;

2.47. emisijas kontroles stratēģija – emisijas kontroles sistēmas kombinācija, kurā ietilpst viena bāzes emisijas kontroles stratēģija un viens papildu emisijas kontroles stratēģiju kopums, kas ir iekļauts kopējā motora konstrukcijā vai mobilās tehnikas konstrukcijā, kura aprīkota ar motoru;

2.48. reaģents – jebkura izmantojama vai neatgūstama viela, kas vajadzīga un ko izmanto, lai nodrošinātu efektīvu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbību;

2.49. NO_X kontroles diagnostikas sistēma (NCD) – motorā iebūvēta sistēma, kas var:

2.49.1. noteikt NO_X kontroles darbības traucējumus;

2.49.2. identificēt iespējamo NO_X kontroles darbības traucējumu iemeslu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus tehnikas;

2.50. NO_X kontroles darbības traucējumi (NCM) – mēģinājums neatļauti manipulēt motora NO_X kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un var rasties manipulācijas rezultātā;

2.51. diagnostikas traucējumu kods (DTC) – ciparu vai burtu un ciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NO_X kontroles darbības traucējumus;

2.52. apstiprināts un aktīvs DTC – DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus;

2.53. skenēšanas instruments – ārējā testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu;

2.54. NCD motoru saime – ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības vai diagnosticēšanas metodes;

2.55. vecošanas cikls – tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā;

2.56. svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi – konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules;

2.57. svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope – apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem;

2.58. ar emisiju saistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā;

2.59. motora pēcapstrādes sistēmas saime – ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu;

2.60. ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tehniskās apkopes veikšanas;

2.61. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks – vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu nolietojuma koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

3. Noteikumi piemērojami iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem (B kategorija), kā arī visiem motoriem, kurus uzstāda mobilajai tehnikai, un palīgmotoriem, ar kuriem aprīkoti pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadāšanai paredzētie transportlīdzekļi, ja tie paredzēti un piemēroti, lai pārvietotos vai tos pārvietotu pa ceļu vai bezceļa apstākļos, un ir aprīkoti ar kādu no šādiem motoriem (A kategorija):

3.1. kompresijas aizdedzes motors, kura efektīvā jauda ir vismaz 18 kW, bet nepārsniedz 560 kW, un kuru:

3.1.1. parasti darbina mainīga griešanās ātruma režīmā;

3.1.2. darbina pastāvīga griešanās ātruma režīmā;

3.2. ar benzīnu darbināms dzirksteļaizdedzes motors, kura efektīvā jauda nepārsniedz 19 kW;

3.3. motors, kurš paredzēts kā galvenais motors motorvagonam, kas ir pašpiedziņas sliežu ceļu transportlīdzeklis un īpaši projektēts kravas vai pasažieru pārvadāšanai;

3.4. galvenais motors vilces līdzeklim, kurš ir kravas, pasažieru vagonu, kā arī citu iekārtu pārvietošanai paredzēta pašpiedziņas sliežu ceļu iekārta, kas nav paredzēta kravas, pasažieru (izņemot lokomotīves apkalpi) vai citu iekārtu pārvadāšanai (palīgmotorus vai motorus, kas paredzēti, lai tos darbinātu dzelzceļa apkopes darbiem vai būvdarbiem projektētās iekārtās, klasificē atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.apakšpunktam).

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. motoriem, kas uzstādīti ceļu satiksmē izmantojamos transportlīdzekļos kravas un pasažieru pārvadāšanai;

4.2. motoriem, kas uzstādīti lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamos traktoros;

4.3. kuģiem, kas nav paredzēti izmantošanai iekšējos ūdensceļos;

4.4. lidaparātiem;

4.5. atpūtai un izklaidei paredzētajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā:

4.5.1. sniega motocikliem;

4.5.2. apvidus motocikliem;

4.5.3. bezceļu izklaides transportlīdzekļiem.

5. Noteikumos minētās motora pārbaudes, kas nepieciešamas tā atbilstības novērtēšanai, veic saskaņā ar šo noteikumu prasībām atbilstoši šādiem pielikumiem:

5.1. 1. un 1.¹ pielikums - noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle;

5.2. 2.pielikums - informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi;

5.3. 3.pielikums - kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra;

5.4. 4.pielikums - dzirksteļaizdedzes motoru testēšanas procedūra;

5.5. 5.pielikums - testiem un produkcijas atbilstības pārbaudei noteiktās standartdegvielas tehniskās prasības;

5.6. 6.pielikums - analīzes un paraugu ņemšanas sistēma;

5.7. 7.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikāta un testēšanas pārskatu veidlapu paraugi;

5.8. 8.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma;

5.9. 9.pielikums - motora vai motoru saimju tipa apstiprinājuma saraksta veidlapas paraugs;

5.10. 10.pielikums - izgatavoto motoru saraksta veidlapas paraugs;

5.11. 11.pielikums - tehniskie dati par motoriem, kam ir tipa apstiprinājums;

5.12. 12.pielikums - alternatīvu tipa apstiprinājumu atzīšana;

5.13. 13.pielikums - nosacījumi motoriem, kurus piedāvā tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu;

5.14. 14.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem I laikposmam;

5.15. 15.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem II laikposmam.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

II. Prasības sertificēšanas institūcijai un tehniskajam dienestam

6. Sertificēšanas institūcija ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēta sertificēšanas institūcija. Sertificēšanas institūcija atbild par visiem motora vai motoru saimes tipa apstiprināšanas aspektiem, tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu, kontaktiem ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kā arī pārbauda pasākumus, kurus veicis ražotājs, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību noteiktajām prasībām.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.389 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

7. Tehniskais dienests ir akreditēts nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēts tehniskais dienests.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

III. Iesniegums par tipa apstiprināšanu

8. Lai apstiprinātu motora vai motoru saimes tipu, ražotājs iesniedz attiecīgu iesniegumu dalībvalsts sertificēšanas institūcijā. Iesniegumam pievieno informācijas mapi (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktās informācijas dokumenta veidlapas 1.pielikumam, kurā iekļauta informācija par apstiprināmo motora tipu).

9. Motoru, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktajam tipa raksturojumam, ražotājs nodod tehniskajam dienestam, kas atbild par testu veikšanu.

10. Ja sertificēšanas institūcija, izvērtējot iesniegto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, konstatē, ka standarta motors neatbilst šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajai motoru saimei, ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu nodod tehniskajam dienestam citu standarta motoru un, ja nepieciešams, papildu standarta motoru saskaņā ar sertificēšanas institūcijas norādījumiem.

11. Iesniegumu par viena motora tipa vai motoru saimes apstiprināšanu drīkst iesniegt tikai vienas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā.

12. Par katru apstiprināmo motora tipu vai katru motoru saimi ražotājs iesniedz atsevišķu iesniegumu.

IV. Tipa apstiprināšanas kārtība

13. Sertificēšanas institūcija pēc iesnieguma un visas šajos noteikumos noteiktās dokumentācijas saņemšanas piešķir tipa apstiprinājumu motora tipiem vai motoru saimēm, ja motora tips vai motoru saime atbilst:

13.1. informācijas mapē norādītajiem datiem;

13.2. šo noteikumu prasībām;

13.3. sertificēšanas institūcijas pārbaudes datiem par ražotāja nodrošinātu efektīvu produkcijas kontroli, pārbaudot tās atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Sertificēšanas institūcija:

14.1. pārbauda informācijas mapē esošo informāciju, tehniskā dienesta testēšanas pārskatus un citus ar pārbaudi saistītus dokumentus, apkopo informācijas paketē un sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

14.2. atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam paraugam aizpilda visas tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas daļas katram motora tipam vai katrai motora saimei, ko tā apstiprina;

14.3. numurē tipa apstiprinājuma sertifikātus saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēmu;

14.4. izsniedz iesnieguma iesniedzējam tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus;

14.5. veido reģistru par visiem piešķirtajiem motora vai motoru saimes tipu apstiprinājumiem.

15. Motora tipa apstiprinājuma darbības jomu attiecīgi ierobežo, ja apstiprināmais motors spēj pildīt savu funkciju tikai kopā ar mobilās tehnikas vienību, kurai tas paredzēts, vai motoram kopā ar šo tehnikas vienību veidojas tādas specifiskas pazīmes, kuru dēļ atbilstību noteiktām prasībām var pārbaudīt, tikai motoram darbojoties kopā ar īstām vai modelētām citām šīs tehnikas vienības daļām. Šādā gadījumā motora vai motora saimes tipa apstiprinājuma sertifikātā ietver visus motora izmantošanas ierobežojumus un norāda nosacījumus tā uzstādīšanai.

16. Izdevumus, kas saistīti ar motora tipa apstiprināšanu, sedz ražotājs, kas iesniedzis sertificēšanas institūcijā iesniegumu par tipa apstiprināšanu.

17. Sertificēšanas institūcija:

17.1. katru mēnesi nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām sarakstu par izsniegtajiem motora vai motoru saimes tipa apstiprinājumiem, tipa apstiprinājumu anulēšanu vai atteikumiem apstiprināt tipu (šo noteikumu 9.pielikums);

17.2. ja saņemts citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijas attiecīgs iesniegums, nosūta tai:

17.2.1. tipa apstiprinājuma sertifikāta kopijas (ar informācijas paketē esošo dokumentu kopijām vai bez tām) par piešķirtajiem un anulētajiem motora vai motora saimes apstiprinājumiem vai informāciju par atteikumiem piešķirt tipa apstiprinājumu;

17.2.2. saskaņā ar piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem ražoto motoru sarakstu (šo noteikumu 26.punkts), kurā ietverti šo noteikumu 10.pielikumā minētie dati;

17.2.3. šo noteikumu 28.punktā noteiktā paziņojuma kopiju.

18. Kompresijas aizdedzes motorus, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos motorus motorvagonos un iekšējo ūdensceļu kuģos, papildus šajā nodaļā noteiktajai kārtībai atļauts piedāvāt tirgū, izmantojot elastīguma sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumā noteikto procedūru.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

V. Grozījumi tipa apstiprinājumos

19. Ja mainījušies dati apstiprinātā motora tipa informācijas mapē vai informācijas paketē, ražotājs par to nekavējoties rakstiski paziņo sertificēšanas institūcijai un iesniedz iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā.

20. Iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā iesniedz tajā sertificēšanas institūcijā, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu.

21. Ja informācijas paketē esošie dati ir mainījušies, sertificēšanas institūcija:

21.1. izvērtē izmaiņas un, ja nepieciešams, izdara grozījumus informācijas paketē, norāda grozījumu būtību un grozījumu izdarīšanas datumu, kā arī maina tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju un informē ražotāju, vai grozījumu dēļ nepieciešamas jaunas pārbaudes (ja nepieciešamas jaunas pārbaudes, sertificēšanas institūcija uzdod tehniskajam dienestam tās veikt);

21.2. izsniedz grozīto tipa apstiprinājuma sertifikātu ar attiecīgu numuru, ja saskaņā ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētajiem grozījumiem jāmaina informācija tipa apstiprinājuma sertifikātā vai tā pielikumos vai ja laikposmā pēc sākotnējā tipa apstiprinājuma izsniegšanas ir mainīti normatīvi. Grozītajā tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda grozījumu iemeslu un sertifikāta pārskatīšanas termiņu.

22. Izdevumus, kas saistīti ar grozījumu apstiprināšanu motora tipa informācijas dokumentā, atbilstoši veicamā darba apjomam sedz ražotājs, kas iesniedzis dokumentus sertificēšanas institūcijā.

VI. Atbilstības apliecināšana

23. Ražotājs marķē katru atbilstoši apstiprinātajam tipam izgatavoto motoru saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.nodaļu. Marķējumā norāda arī tipa apstiprinājuma numuru.

24. Ja saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājuma sertifikātā ir ietverti izmantošanas ierobežojumi, ražotājs katrai izgatavotajai vienībai pievieno detalizētu informāciju par šiem ierobežojumiem un iekārtas uzstādīšanas nosacījumiem.

25. Ja vairākus motorus nosūta vienam iekārtu ražotājam, ir pietiekami, ja ne vēlāk kā pirmā motora nosūtīšanas dienā pievieno tikai vienu šo noteikumu informācijas dokumentu, kurā ir uzskaitīti arī visu attiecīgo motoru identifikācijas numuri.

26. Pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām vai arī pēc šo noteikumu X un XI nodaļā noteiktās prasību maiņas attiecīgās kategorijas motoriem ražotājs iesniedz sertificēšanas institūcijā sarakstu, kurā ietver:

26.1. identifikācijas numura diapazonu katram motora tipam, kas saražots atbilstoši šo noteikumu prasībām, par laikposmu pēc iepriekšējā ziņojuma vai no dienas, kad attiecīgās prasības kļuvušas saistošas attiecīgajai motoru kategorijai;

26.2. ja tas nav norādīts dzinēju kodēšanas sistēmā, identifikācijas numuru korelāciju ar attiecīgajiem motoru tipiem vai motoru saimēm un tipa apstiprinājuma numuriem;

26.3. informāciju par ražošanas pārtraukšanas datumu, motoru skaitu, kuri vēl nav pārdoti, un par vietu, kur šie motori tiek vai tiks glabāti, - ja ražotājs beidz ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi;

26.4. deklarāciju, kurā norādīts katrs motors ar piešķirto tipa apstiprinājuma numuru un tā atbilstība aprakstam tipa apstiprinājuma sertifikātā.

27. Ražotājs šo noteikumu 26.punktā minēto informāciju saglabā vismaz 20 gadus, ja tā netiek regulāri nosūtīta sertificēšanas institūcijai.

28. Ražotājs 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām, kā arī pēc katra šo noteikumu X un XII nodaļā minētā datuma nosūta sertificēšanas institūcijai paziņojumu. Paziņojumā norāda motoru tipus, motoru saimes un identifikācijas kodus tiem motoriem, ko paredzēts ražot pēc attiecīgā datuma.

29. Kompresijas aizdedzes motorus, ko piedāvā tirgū atbilstoši elastīguma sistēmai, marķē saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

VII. Motoru tipu apstiprinājumu atzīšana

30. Latvijā tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti citās dalībvalstīs saskaņā ar šo dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kas pārņem šo noteikumu informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām minētās direktīvas.

31. Tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti Latvijā, dalībvalstīs vai trešajās valstīs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības vai starptautiskiem dokumentiem, kas minēti šo noteikumu 12.pielikumā.

VIII. Nosacījumi iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem

32. Tirgū drīkst piedāvāt motorus, kam atbilstošās emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu 14. un 15.pielikumā.

33. Šajos noteikumos, ciktāl tos piemēro iekšējo ūdensceļu kuģiem, uz visiem papildu motoriem, kuru jauda pārsniedz 560 kW, attiecina tādas pašas prasības kā uz galvenajiem motoriem.

IX. Mobilajai tehnikai paredzēto motoru piedāvāšana tirgū

34. Tirgū drīkst piedāvāt jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos un kas atbilst šo noteikumu prasībām.

35. Jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, atļauts piedāvāt tirgū, ja:

35.1. motors atbilst tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo noteikumu un tehniskajos pielikumos noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

35.2. sertificēšanas institūcija ir izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu;

35.3. motors ir marķēts atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.

36. Sertifikātu kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem neizsniedz kuģiem, kuru motori neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

37. Sertificēšanas institūcija reģistrē un kontrolē atbilstoši šo noteikumu prasībām ražoto motoru identifikācijas numurus, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām. Identifikācijas numurus var kontrolēt papildus, kontrolējot ražošanas atbilstību saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajām prasībām.

38. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz sertificēšanas institūcijā visu nepieciešamo informāciju par saviem klientiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kuri deklarēti kā ražoti saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu. Ja motorus pārdod mašīnu ražotājiem, papildu informācija nav nepieciešama.

39. Ja pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma ražotājs nevar pārbaudīt prasības saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu, īpaši saistībā ar šo noteikumu 38.punktu, piešķirto apstiprinājumu attiecīgajam motora tipam anulē. Sertificēšanas institūcija par šādiem gadījumiem mēneša laikā ziņo citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām un norāda anulēšanas iemeslus.

X. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū kompresijas aizdedzes motorus

40. Motoru un to saimju tipus apstiprina, ievērojot Eiropas Savienībā noteiktus secīgus laikposmus (I līdz IV) un ņemot vērā atšķirīgas piesārņojošo vielu emisijas robežvērtības (atkarībā no motoru kategorijas), kas noteiktas, pamatojoties uz motora jaudas diapazonu katram tipa apstiprināšanas laikposmam.

41. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts attiecīgas kategorijas motors, ja motors atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un gāzveida vai cieto daļiņu piesārņojuma izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 4.-13.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām attiecīgajai motora kategorijai un attiecīgajam laikposmam noteiktajiem termiņiem.

42. Pēc attiecīgajam laikposmam noteiktā termiņa beigām sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu kompresijas aizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja gāzveida piesārņojošo vielu un cieto daļiņu emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

43. Atļauts piedāvāt tirgū jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, vai šos mehānismus reģistrēt, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām un ja motora tips ir apstiprināts atbilstoši kādai no šajos noteikumos noteiktajām motoru kategorijām (izņemot eksportam uz trešajām valstīm paredzēto tehniku un motorus).

44. Motorus, kas atbilst iepriekšējā laikposma prasībām, aizliegts piedāvāt tirgū, kad sākta nākamā laikposma prasību obligāta īstenošana.

45. Motoru tipiem vai motoru saimēm, kas IIIA, IIIB un IV laikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem.

XI. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū dzirksteļaizdedzes motorus

46. Dzirksteļaizdedzes motoru pamatklasi apzīmē ar burtu S, un tā ietver mazos motorus ar jaudu < 19 kW. Pamatklasi iedala šādās kategorijās:

46.1. H: motori pārnēsājamām iekārtām:

46.1.1. SH:1 klase - motors ar darba tilpumu < 20 cm³;

46.1.2. SH:2 klase - motors ar darba tilpumu > 20 cm³ un < 50 cm³;

46.1.3. SH:3 klase - motors ar darba tilpumu > 50 cm³;

46.2. N: motori nepārnēsājamām iekārtām:

46.2.1. SN:1 klase - motors ar darba tilpumu < 66 cm³;

46.2.2. SN:2 klase - motors ar darba tilpumu > 66 cm³ un < 100 cm³;

46.2.3. SN:3 klase - motors ar darba tilpumu > 100 cm³ un < 225 cm³;

46.2.4. SN:4 klase - motors ar darba tilpumu > 225 cm³.

47. Sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu dzirksteļaizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja motors attiecībā uz gāzveida piesārņotājiem atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

48. Izņemot iekārtas un motorus, kurus paredzēts eksportēt uz trešajām valstīm, sešus mēnešus pēc attiecīgās dienas, kas noteikta šo noteikumu 46.punktā, atļauts piedāvāt tirgū iekārtām uzstādītus un neuzstādītus motorus tikai tad, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

49. Motoru tipiem vai motoru saimēm, kas IIlaikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem.

XII. Atbrīvošana no atsevišķu šo noteikumu prasību piemērošanas motoru atbilstības novērtēšanā un alternatīvās procedūras

50. Šo noteikumu 34., 35., 42. un 47.punktā minētās prasības neattiecas uz:

50.1. motoriem, ko izmanto valsts aizsardzības un iekšlietu struktūras;

50.2. motoriem, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 51., 51.¹ un 52.punktu;

50.3. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt glābšanas laivu nolaišanai ūdenī un izcelšanai no tā;

50.4. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt no krasta ūdenī nolaižamu kuģošanas līdzekļu nolaišanai un izcelšanai.

(Grozīts ar MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426)

51. Rezerves motoriem, izņemot motorvagonu, vilces līdzekļu un iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus, jāatbilst tām emisijas robežvērtībām, kas attiecās uz nomaināmo motoru tad, kad to sākotnēji piedāvāja tirgū.

(Grozīts ar MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426)

51.¹ Atļauts piedāvāt tirgū šādus rezerves motorus, kas paredzēti vilces līdzekļos:

51.¹ 1. rezerves motorus, kas atbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj tādi vilces līdzekļu motori, kas:

51.¹ 1.1. neatbilst III A laikposma prasībām;

51.¹ 1.2. atbilst III A laikposma prasībām, bet neatbilst III B laikposma prasībām;

51.¹ 2. rezerves motorus, kas neatbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj vilces līdzekļu motori, kuriem nav piedziņas vadības un kuri nespēj neatkarīgi sākt kustību, ja vien šādi rezerves motori atbilst prasībām, kas nav zemākas par prasībām, kurām atbilst motori, ar kuriem aprīkoti tāda paša veida vilces līdzekļi. Šo apakšpunktu piemēro, ja sertificēšanas institūcija, izsniedzot attiecīgu atļauju, ir apliecinājusi, ka tāda rezerves motora izmantošana, kurš atbilst jaunākā piemērojamā emisijas posma prasībām attiecībā uz konkrēto vilces līdzekli, radīs būtiskas tehniskas grūtības.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā)

51.² Motoriem, ko piedāvā tirgū saskaņā ar šo noteikumu 51.¹ 1. vai 51.¹ 2.apakšpunktu, piestiprina marķējumu ar tekstu "REZERVES MOTORS" un norāda attiecīgās atkāpes unikālo atsauci.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā)

52. Sertificēšanas institūcija sērijas beigu motorus, kas vēl ir krājumā vai uzstādīti mobilajā tehnikā, bet nav realizēti, var atbrīvot no šo noteikumu 42.punktā minēto termiņu ievērošanas, piedāvājot motorus tirgū (izņemot iekšējo ūdensceļu kuģos uzstādāmos galvenos motorus), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

52.1. ražotājs pirms šajos noteikumos attiecīgajai motoru kategorijai noteiktā datuma iesniedz sertificēšanas institūcijā, kura apstiprinājusi attiecīgo motora tipu vai motora saimi, attiecīgu iesniegumu, kurā norāda tehniskos un ekonomiskos iemeslus, kādēļ nepieciešams atbrīvojums, un šo noteikumu 26.punktā minēto motoru sarakstu, kurā ietverti motori, kas noteiktajā termiņā nav piedāvāti tirgū;

52.2. motori atbilst tipam vai saimei, kam tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vai kam agrāk tipa apstiprinājums nav bijis nepieciešams, bet tie ir ražoti saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem;

52.3. motori glabājas kādā no dalībvalstīm;

52.4. maksimālais viena vai vairāku tipu motoru skaits, ko dalībvalsts piedāvā tirgū saskaņā ar iesniegumu par atbrīvošanu no atsevišķu prasību piemērošanas, nepārsniedz 10 % no visu attiecīgo tipu motoru skaita, kuri dalībvalstī piedāvāti tirgū iepriekšējā gadā.

53. Ja sertificēšanas institūcija par šo noteikumu 52.punktā minēto iesniegumu pieņem iesniedzējam pozitīvu lēmumu, tā:

53.1. mēneša laikā nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām datus par ražotājam piešķirtajiem atbrīvojumiem un informāciju par atbrīvojumu piešķiršanas iemesliem;

53.2. par katru motoru izdod tipa atbilstības sertifikātu, kurā izdara attiecīgu ierakstu. Ja nepieciešams, var izmantot vienu dokumentu, kurā norāda visus attiecīgo motoru identifikācijas numurus;

53.3.katru gadu nosūta piešķirto atbrīvojumu sarakstus Eiropas Komisijai, norādot atbrīvojumu piešķiršanas iemeslus.

54. Sertificēšanas institūcija nedrīkst pieņemt lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu, ja pagājuši 12 mēneši pēc termiņa beigām, kad attiecīgos saražotos motorus varēja piedāvāt tirgū.

XIII. Pasākumi, lai nodrošinātu saražoto motoru atbilstību

55. Sertificēšanas institūcija, ja nepieciešams, sadarbībā ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām:

55.1. pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai pārbaudītu, vai ražotājs saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām ir veicis visus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu saražoto motoru atbilstības kontroli;

55.2. pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām pārbaudītu, vai šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētie pasākumi joprojām tiek ievēroti un vai katrs saražotais motors, kuram saskaņā ar šiem noteikumiem ir piešķirts tipa apstiprinājuma numurs, atbilst apstiprinājuma sertifikātā apstiprinātā motora tipa vai saimes aprakstam un apliecības pielikumam.

56. Ražotājs sertificēšanas institūcijai atļauj:

56.1. jebkurā laikā veikt testus un pārbaudīt jebkuru motoru, kuram ir tipa apstiprinājuma numurs, lai pārliecinātos par motora atbilstību apstiprinājuma sertifikātā minētajam aprakstam;

56.2. jebkurā pieņemamā laikā pārbaudīt ražošanas procedūru, lai pārliecinātos par šo noteikumu 55.1.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu.

XIV. Neatbilstība apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei

57. Šo noteikumu izpratnē neatbilstība motora tipam vai saimei ir tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka saražoto motoru dati neatbilst datiem tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē un šīs neatbilstības saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu nav atļāvusi sertificēšanas institūcija, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu.

58. Ja sertificēšanas institūcijai ir šaubas, vai motors, kas marķēts ar tipa apstiprinājuma numuru, atbilst apstiprinātajai tipa saimei, tā var pieprasīt, lai citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, pārbauda saražoto motoru atbilstību apstiprinātajam tipam vai motoru saimei.

59. Ja sertificēšanas institūcija konstatē, ka motors, kas marķēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei un ražotājs, kam attiecīgā tipa apstiprinājuma sertifikāts ir izsniegts, nespēj vai nevēlas sertificēšanas institūcijas norādītajā termiņā novērst neatbilstību, tā tipa apstiprinājuma sertifikātu anulē.

60. Ja sertificēšanas institūcija pēc šo noteikumu 59.punktā minēto nosacījumu izvērtēšanas pieņēmusi lēmumu anulēt tipa apstiprinājuma sertifikātu, tā rakstiski par to informē:

60.1. ražotāju, pamatojot apstiprinājuma sertifikāta anulēšanas iemeslus un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt;

60.2.mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas par apstiprinājuma sertifikāta anulēšanu un norāda anulēšanas iemeslus.

61. Šajos noteikumos minētos sertificēšanas institūcijas lēmumus var apstrīdēt likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 15.pantā noteiktajā kārtībā.

XV. Noteikumu izpildes kontrole

62. Šo noteikumu izpildi kontrolē valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts dzelzceļa administrācija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Minētās institūcijas veic pasākumus, lai nepieļautu neatbilstošu mehānismos uzstādītu vai neuzstādītu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja uz tiem attiecas šo noteikumu prasības, un pārbauda:

62.1. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra - traktortehnikas un citas šajā aģentūrā reģistrējamās tehnikas motorus;

62.2. Latvijas Jūras administrācija - kuģu reģistrā reģistrējamo iekšējo ūdensceļu kuģu motorus;

62.3. Valsts dzelzceļa administrācija - šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos motorvagonam vai vilces līdzeklim uzstādītos motorus, tos reģistrējot dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrā;

62.4. Ceļu satiksmes drošības direkcija - papildu motorus, kas uzmontēti uz automobiļa vai tā piekabes bāzes un paredzēti izmantošanai ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kurus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

62.5. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - tirdzniecības vietās motorus, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 62.1., 62.2., 61.3. un 62.4.apakšpunktā minētos motorus, kā arī motorus, kas uzstādīti tikai profesionālai lietošanai paredzētās iekārtās.

63. Ja kontroles institūcija konstatē, ka motora radītā piesārņojošo vielu izplūde pārsniedz pieļaujamās emisijas robežvērtības vai motors neatbilst šo noteikumu prasībām, tā sadarbībā ar sertificēšanas institūciju veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu konkrētā motora vai mehānisma piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā un nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus. Kontroles institūcijas informē iesaistītās puses par veiktajiem pasākumiem.

VI. Noslēguma jautājumi

64. Šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā minētie ierobežojumi stājas spēkā ar 2006.gada 31.decembri.

65. Līdz 2007.gada 30.jūnijam tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (turpmāk - RKCK) I laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā.

66. Ar 2007.gada 1.jūliju un līdz laikam, kad ir noteiktas citas emisijas robežvērtības, tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst RKCK II laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 15.pielikumā.

67. Tipa apstiprināšanas I laikposms saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto laika grafiku tipa apstiprināšanai (pēc 1998.gada 30.jūnija) ir šādu kategoriju motoriem:

67.1. A kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW;

67.2. B kategorija: 75 kW ≤ P < 130 kW;

67.3. C kategorija: 37 kW ≤ P < 75 kW.

68. Tipa apstiprināšanas II laikposmam ir šādi termiņi:

68.1. D kategorija: 18 kW ≤ P < 37 kW (pēc 1999.gada 31.decembra);

68.2. E kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2000.gada 31.decembra);

68.3. F kategorija: 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2001.gada 31.decembra);

68.4. G kategorija: 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2002.gada 31.decembra).

69. Tipa apstiprināšanas III A laikposmam ir šādi termiņi:

69.1. H kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.2. I kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.3. J kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2006.gada 31.decembra);

69.4. K kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 19 kW ≤ P < 37 kW (pēc 2005.gada 31.decembra),

69.5. H kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 130kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.6. I kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 75kW ≤ P < 130 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.7. J kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 37kW ≤ P < 75 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

69.8. K kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 19kW ≤ P < 37 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.9. galvenajiem motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos (motoru V kategorija):

69.9.1. V1:1 kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka vai vienāda ar 37 kW un darba tilpums ir mazāks par 0,9 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.9.2. V1:2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 0,9, bet mazāks par 1,2 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.9.3. V1:3 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 1,2, bet mazāks par 2,5 litriem uz cilindru un kuru jauda ir šāda - 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.9.4. V1:4 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 2,5, bet mazāks par 5 litriem uz cilindru (pēc 2006.gada 31.decembra);

69.9.5. V2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 5litriem uz cilindru (pēc 2007.gada 31.decembra);

69.10. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos: RC A kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.11. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos:

69.11.1. RL A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 130 kW ≤ P ≤ 560kW (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.11.2. RH A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 560 kW < P (pēc 2007.gada 31.decembra).

70. Tipa apstiprināšanas III B laikposmam ir šādi termiņi:

70.1. L kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

70.2. M kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.3. N kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.4. P kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P < 56 kW (pēc 2011.gada 31.decembra);

70.5. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos, - RCBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.6. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos, - RBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka par 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra).

71. Tipa apstiprināšanas IV laikposmam ir šādi termiņi:

71.1. Q kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2012.gada 31.decembra);

71.2. R kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2013.gada 30.septembra).

72. Šo noteikumu 39.11. un 40.6.apakšpunktā minētās prasības uz minētajiem motoru tipiem vai saimēm neattiecina, ja līgums par motora pirkšanu ir noslēgts līdz 2004.gada 20.maijam un motoru piedāvā tirgū ne vēlāk kā divus gadus pēc šajos noteikumos noteikto prasību piemērošanas dienas attiecīgās kategorijas vilces līdzekļiem.

73. Šo noteikumu 42.punktu piemēro, ievērojot šādus termiņus:

73.1. G kategorija: pēc 2003.gada 31.decembra:

73.2. III A laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.2.1. H kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra;

73.2.2. I kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.2.3. J kategorija: pēc 2007.gada 31.decembra;

73.2.4. K kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3. III A laikposma motori, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos:

73.3.1. V1:2 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3.2. V1:3 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3.3. V1:4 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.3.4. V2 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.4. III A laikposma motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.4.1. H kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.4.2. I kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.4.3. J kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.4.4. K kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.5. III A laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC A kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra:

73.6. III A laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos:

73.6.1. RL A kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.6.2. RH A kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.7. III B laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.7.1. L kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.7.2. M kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.7.3. N kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.7.4. P kategorija: pēc 2012.gada 31.decembra;

73.8. III B laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.9. III B laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos, - R B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.10. IV laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.10.1. Q kategorija: pēc 2013.gada 31.decembra;

73.10.2. R kategorija: pēc 2014.gada 30.septembra.

74. Katrā kategorijā šo noteikumu prasības nepiemēro divus gadus pēc šo noteikumu 42.punktā minētā termiņa, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa.

75. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai tikai tad, ja tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī:

75.1. ja motors ir uzstādīts pēc 2004.gada 11.augusta, gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 14.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma I laikposms);

75.2. gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma II laikposms):

75.2.1. SN:1 vai SN:2 klases motors (pēc 2004.gada 1.augusta);

75.2.2. SN:4 klases motors (pēc 2006.gada 1.augusta);

75.2.3. SH:1, SH:2 un SN:3 klases motors (pēc 2007.gada 1.augusta);

75.2.4. SH:3 klases motors (pēc 2008.gada 1.augusta);

75.2.5. no augšas turamas profesionāli lietojamas daudzpozīciju pārnēsājamās dzīvžogu šķēres un no augšas turami ķēdes zāģi koku sagarināšanai, kas aprīkoti ar SH:2 un SH:3 klases motoru (neatkarīgi no šo noteikumu 76.punktā noteiktā atbrīvojuma termiņš ir pagarināts līdz 2013.gada 31.jūlijam).

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389)

76. Trīs gadus pēc II laikposma emisijas robežvērtību spēkā stāšanās attiecīgo termiņu neattiecina uz šādām iekārtām (minēto triju gadu laikā turpina piemērot I laikposmam noteiktās emisijas robežvērtības):

76.1. rokas motorzāģi ar ķēdi - pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi un turamas ar abām rokām un kuru motora tilpums (saskaņā ar LVS EN ISO 11681-1:2004 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Drošības prasības un testēšana portatīviem ķēdes zāģiem - 1.daļa: Ķēdes zāģi meža kopšanas darbiem") ir lielāks par 45 cm³;

76.2. no augšas turamas ierīces (piemēram, rokas urbjmašīnas un ķēdes zāģi koku sagarināšanai) - pārnēsājamas ierīces ar rokturi to augšdaļā, kas paredzētas caurumu urbšanai un koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi saskaņā ar ISO 11681-2 "Mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ķēdes zāģi - Drošības prasības un testēšana - 2.daļa: Ķēdes zāģi koku apkopšanai";

76.3. rokas krūmgrieži ar iekšdedzes motoru - rokas instrumenti ar rotējošu disku, kas izgatavots no metāla vai plastmasas un paredzēti nezāļu, krūmu, nelielu koku un līdzīgu augu pļaušanai. To konstrukcijai jāatbilst LVS EN ISO 11806:1997+AC:1998 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ar roku pārnēsājamie iekšdedzes dzinēji, kuri darbina krūmu zāģus un zāles pļāvējus - Drošība darbībai dažādos stāvokļos". Tie darbojas horizontālā stāvoklī vai apgriezti otrādi, un to motoru tilpums ir lielāks par 40 cm³;

76.4. dzīvžogu šķēres - rokas ierīces dzīvžogu un krūmu cirpšanai ar vienu vai vairākiem nažiem saskaņā ar LVS EN 774:1996/A3:2002 "Dārza iekārtas - Rokās turami dzīvžogu apgriezēji ar iebūvētu piedziņu - Drošība";

76.5. rokas griezējinstrumenti ar iekšdedzes motoru - rokas instrumenti cietu materiālu, piemēram, akmens, asfalta, betona vai tērauda, griešanai ar rotējošu metāla griezni un ar motora tilpumu virs 50 cm³ saskaņā ar LVS EN 1454:1997 "Portatīvās un rokā turamās iekšdedzes griezējmašīnas - Drošība";

76.6. nepārnēsājami SN:3 klases motori ar horizontālu asi - tikai tie SN:3 klases nepārnēsājamie motori ar horizontālu asi, kuru jauda nepārsniedz 2,5 kW un kurus izmanto galvenokārt īpašām vajadzībām, piemēram, kultivatori, rotācijas pļaujmašīnas, zālienu irdinātāji un ģeneratori.

77. Katrai kategorijai šo noteikumu 46. un 47.punktā minēto prasību piemērošanu atliek:

77.1. uz diviem gadiem, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa;

77.2.uz trijiem gadiem - mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājiem. Šādā gadījumā šo noteikumu 46. un 47.punktā minētās prasības aizstāj ar I laikposmam noteiktajām prasībām attiecībā uz mazas sērijas motoru saimēm, kurās ir līdz 25000 motoru, ja dažādu motoru saimēm ir atšķirīgs motora tilpums.

78. Šo noteikumu XV nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.364 "Noteikumi par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.229; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 16.decembra Direktīvas 97/68/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu likumus attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

2) Eiropas Komisijas 2001.gada 17.augusta Direktīvas 2001/63/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

3) Eiropas Parlamenta un 2002.gada 9.decembra Padomes Direktīvas 2002/88/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda mobilai tehnikai;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/26/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes motoriem;

5) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/105/EK, ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

6) Eiropas Komisijas 2010.gada 31.marta Direktīvas 2010/26/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Direktīvas 2011/88/ES, ar ko Direktīvu 97/68/EK groza attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu;

8) Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra Direktīvas 2012/46/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Simboli un saīsinājumi

1. Šajos noteikumos ir lietoti šādi simboli un saīsinājumi:

1.1. testa parametru simboli noteikti šā pielikuma 1.tabulā;

1.tabula

Nr.	Simbols	Mērvienība	Termins
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	A/F_st	-	Gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība
2.	A_P	m²	Izokinētiskās zondes šķērsgriezuma laukums
3.	A_T	m²	Izplūdes caurules šķērsgriezuma laukums
4.	Aver		Vidējās svērtās vērtības:
		m³/h	tilpuma plūsmai
		kg/h	masas plūsmai
5.	C1	-	Vienam oglekļa atomam ekvivalents ogļūdeņradis
6.	C_d	-	SSV izplūdes koeficients
7.	Conc	miljonās daļas (ppm)	Koncentrācija (ar norādi uz attiecīgo sastāvdaļu)
8.	Conc_c	miljonās daļas (ppm)	Attiecībā pret fonu koriģētā koncentrācija
9.	Conc_d	miljonās daļas (ppm)	Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā mērītā piesārņotāja koncentrācija
10.	Conc_e	miljonās daļas (ppm)	Atšķaidītajās izplūdes gāzēs mērītā piesārņotāja koncentrācija
11.	d	m	Diametrs
12.	DF	-	Atšķaidījuma pakāpe
13.	f_a	-	Laboratorijas gaisa korekcijas koeficients
14.	G_AIRD	kg/h	Ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz sausu gaisu
15.	G_AIRW	kg/h	Ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu
16.	G_DILW	kg/h	Atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu
17.	G_EDFW	kg/h	Ekvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm
18.	G_EXHW	kg/h	Izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm
19.	G_FUEL	kg/h	Degvielas masas plūsmas ātrums
20.	G_SE	kg/h	Izplūdes gāzu parauga masas plūsmas ātrums
21.	G_T	cm³/min	Marķiergāzes plūsmas ātrums
22.	G_TOTW	kg/h	Atšķaidītu izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm
23.	H_a	g/kg	Ieplūdes gaisa absolūtais mitrums
24.	H_d	g/kg	Atšķaidīšanas gaisa absolūtais mitrums
25.	H_REF	g/kg	Absolūtā mitruma standartvērtība (10,71 g/kg)
26.	i	-	Indekss, ar ko apzīmē testa režīmu (NRSC testā) vai momentāno vērtību (NRTC testā)
27.	K_H	-	NO_X mitruma korekcijas koeficients
28.	K_P	-	Cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients
29.	K_V	-	CFV kalibrēšanas funkcija
30.	K_W,a	-	Korekcijas koeficients ieplūdes gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru
31.	K_W,d	-	Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru
32.	K_W,e	-	Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru
33.	K_W,r	-	Korekcijas koeficients neatšķaidītu izplūdes gāzu pārrēķināšanai no sausām uz mitrām
34.	L	%	Griezes moments procentos no testa ātruma maksimālā griezes momentā
35.	M_d	mg	Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā savāktā cieto daļiņu parauga masa
36.	M_DIL	kg	Caur cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtriem izfiltrētā atšķaidīšanai izmantotā gaisa parauga masa
37.	M_EDFW	kg	Atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā
38.	M_EXHW	kg	Kopējā izplūdes gāzu masas plūsma visā ciklā
39.	M_f	mg	Savāktā cieto daļiņu parauga masa
40.	M_f,p	mg	Uz galvenā filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa
41.	M_f,b	mg	Uz papildu filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa
42.	M_gas	g	Gāzveida piesārņojošo vielu kopējā masa visā ciklā
43.	M_PT	g	Cieto daļiņu kopējā masa visā ciklā
44.	M_SAM	kg	Caur cieto daļiņu parauga ņemšanas filtriem izgājušā atšķaidīšanas izplūdes parauga masa
45.	M_SE	kg	Ievākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā
46.	M_SEC	kg	Otrās pakāpes atšķaidīšanai izmantotā gaisa masa
47.	M_TOT	kg	Divkārt atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā
48.	M_TOTW	kg	Kopējā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas visā ciklā izplūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm
49.	M_TOTW,I	kg	Momentānā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas plūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm
50.	mass	g/h	Indekss pie lielumiem, kas apzīmē emisijas masas plūsmas ātrumu
51.	N_P	-	Kopējais PDP griešanās ātrums visā ciklā
52.	n_ref	apgr./min	Motora apgriezienu atskaites ātrums NRTC testā
53.	n^sp	s^-2	Dzinēja griešanās ātruma atvasinājums
54.	P	kW	efektīvā jauda bez korekcijas
55.	p₁	kPa	Spiediena kritums zem atmosfēras spiediena pie ieplūdes PDP
56.	P_A	kPa	Absolūtais spiediens
57.	P_a	kPa	Piesātinātā tvaika spiediens dzinēja ieplūdes gaisā (standarts¹: ps_y = PSY testa vide)
58.	P_AE	kW	Deklarētā kopējā jauda, ko absorbē testa veikšanai uzmontētās papildierīces, kuras nav prasītas šo noteikumu 2.28. apakšpunktā
59.	P_B	kPa	Kopējais atmosfēras spiediens (standarts¹: P_X = PX, kopējais atmosfēras spiediens mērījumu vietā; P_Y = PY, kopējais atmosfēras spiediens testa laikā)
60.	P_d	kPa	Piesātinātā tvaika spiediens atšķaidīšanai izmantotajā gaisā
61.	P_M	kW	Maksimālā izmērītā jauda testa ātrumā un ievērojot testa nosacījumus (sk. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktu)
62.	P_m	kW	Jauda, kas izmērīta izmēģinājumu stendā
63.	P_s	kPa	Sausa gaisa (atmosfēras) spiediens
64.	q	-	Atšķaidījuma attiecība
65.	Q_s	m³/s	Konstanta tilpuma mērītāja (CVS) tilpuma plūsmas attiecība
66.	r		Absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi
67.	r	m³/s	Izokinētiskās zondes un izplūdes caurules šķērsgriezuma laukumu attiecība
68.	R_a	%	Ieplūdes gaisa relatīvais mitrums
69.	R_d	%	Atšķaidīšanas gaisa relatīvais mitrums
70.	Re	-	Reinoldsa skaitlis
71.	R_f	-	FID atbildes koeficients
72.	T	K	Absolūtā temperatūra
73.	t	s	Mērīšanas laiks
74.	T_a	K	Ieplūdes gaisa absolūtā temperatūra
75.	T_D	K	Rasas punkta absolūtā temperatūra
76.	T_ref	K	Sadedzināšanas gaisa standarttemperatūra (298 K)
77.	T_sp	N·m	Pārejas ciklā prasītais griezes moments
78.	t₁₀	s	Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 10 % no mēraparāta beigu rādījuma
79.	t₅₀	s	Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 50 % no mēraparāta beigu rādījuma
80.	t₉₀	s	Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 90 % no mēraparāta beigu rādījuma
81.	t_i	s	Momentānās CFV plūsmas laika intervāls
82.	V₀	m³/apgr.	PDP tilpuma plūsmas ātrums faktiskajos apstākļos
83.	W_act	kWh	Faktiskais ciklā paveiktais darbs NRTC testā
84.	WF	-	Svēršanas koeficients
85.	WF_E	-	Efektīvais svēršanas koeficients
86.	X₀	m³/apgr.	PDP tilpuma plūsmas ātruma kalibrēšanas funkcija
87.	D	kg·m²	Virpuļstrāvas dinamometra inerces moments
88.		-	SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība
89.		-	Gaisa un degvielas relatīvā attiecība, ko iegūst, faktisko A/F dalot ar stehiometrisko A/F
90.		kg/m³	Izplūdes gāzes blīvums

Piezīme:

1. ISO 3046.

1.2. Ķīmisko vielu un cieto daļiņu simboli norādīti šā pielikuma 2.tabulā;

2.tabula

Nr.	Vielas simbols	Vielas nosaukums
(1)	(2)	(3)
1.	CH₄	Metāns
2.	C₃H₈	Propāns
3.	C₂H₆	Etāns
4.	CO	Oglekļa oksīds
5.	CO₂	Oglekļa dioksīds
6.	DOP	Dioktilftalāts
7.	H₂O	Ūdens
8.	HC	Ogļūdeņraži
9.	NO_x	Slāpekļa oksīdi
10.	NO	Slāpekļa oksīds
11.	NO₂	Slāpekļa dioksīds
12.	O₂	Skābeklis
13.	PT	Cietās daļiņas
14.	PTFE	Politetrafluoretilēns

1.3. Noteikumos izmantotie ierīču apzīmējumi norādīti šā pielikuma 3.tabulā.

3.tabula

Nr.	Apzīmējums	Ierīces nosaukums
(1)	(2)	(3)
1.	CFV	Kritiskās plūsmas Venturi caurule
2.	CLD	Hemiluminiscences detektors
3.	KA	Kompresijas aizdedze
4.	FID	Liesmas jonizācijas detektors
5.	FS	Pilna skala
6.	HCLD	Apsildāms hemiluminiscences detektors
7.	HFID	Apsildāms jonizācijas detektors
8.	NDIR	Nedispersīvs infrasarkanais analizators
9.	NG	Dabas gāze
10.	NRSC	Mobilās tehnikas dzinēja tests stacionārā fāzē
11.	NRTC	Mobilās tehnikas dzinēja tests pārejas fāzē
12.	PDP	Pozitīva darba tilpuma sūknis
13.	DA	Dzirksteļaizdedze
14.	SSV	Venturi caurule ātrumiem, kas ir mazāki par skaņas ātrumu

2. Motoru marķējums

2. Uz kompresijas aizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:

2.1. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;

2.2. motora tipam, motoru saimei (ja nepieciešams) un katram motoram atšķirīgam motora identifikācijas numuram;

2.3. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu;

2.4. marķējumam atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam, ja dzinēju tirgū piedāvā saskaņā ar elastīguma sistēmu.

3. Uz dzirksteļaizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:

3.1. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;

3.2. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu;

3.3. emisijas laikposma numuram (norāda iekavās, romiešu cipariem), kas ir labi redzams un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā;

3.4. uz katra motora, kas laists tirgū saskaņā šo noteikumu 77.2. apakšpunktu – burtiem "SV" (norāda iekavās), kas ir labi redzami un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā.

4. Šā pielikuma 2. un 3.punktā noteiktajam marķējumam jābūt izturīgiem visā motora derīgajā kalpošanas laikā un jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās ir tā jāpiestiprina, lai arī piestiprinājums būtu izturīgs visā motora derīgajā kalpošanas laikā un etiķetes vai plāksnītes nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

5. Marķējumu piestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora normālai darbībai un kas parasti nav jānomaina motora kalpošanas laikā.

6. Marķējumi novieto tā, lai tas būtu viegli redzams pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visām motora darbībai vajadzīgajām palīgierīcēm.

7. Katrs motors ir jāapgādā ar papildu noņemamu izturīga materiāla plāksni, uz kuras ir jābūt visiem šā pielikuma 2.punktā norādītajiem datiem, kas nepieciešamības gadījumā ir novietota tā, lai šā pielikuma 2.punktā minētos marķējumus padarītu viegli saredzamus, kā arī viegli pieejamus, kad motors ir uzstādīts mehānismā.

8. Motoru kodēšanai saistībā ar identifikācijas numuriem kontekstā ir jābūt tādai, lai viennozīmīgi ļautu noteikt izgatavošanas secību.

9. Pirms motori atstāj ražošanas līniju, uz tiem jābūt visiem marķējumiem.

10. Motoru marķējumu precīzais novietojums jāpaziņo atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas paraugam.

3. Prasības motoriem un testi

3.1. KA motori

11.Vispārīgi nosacījumi:

11.1. sastāvdaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kam tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;

11.2. ražotājam jāveic tehniski pasākumi, lai nodrošinātu gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos izmantošanas nosacījumus. Šajā apakšpunktā minētās prasības ir ievērotas, ja attiecīgi ir izpildīti šā pielikuma 12.6., 12.7. un 18.2.1.apakšpunktu nosacījumi;

11.3. ja izmanto katalītisko pārveidotāju un/vai cieto daļiņu uztvērēju, ražotājam izturības testos, ko viņš var veikt pats, ievērojot labu inženierpraksi un izdarot attiecīgus pierakstus, jāpierāda, ka ir sagaidāms, ka šajā apakšpunktā minētās pēcapstrādes ierīces darbosies pareizi visā motora kalpošanas laikā. Pierakstus veic atbilstoši šā pielikuma 17.punkta un jo īpaši 17.3.apakšpunkta prasībām. Ražotājs sniedz attiecīgu garantiju klientam. Ir pieļaujama regulāra šīs ierīces nomaiņa pēc noteikta motora darbošanās laika. Motora sastāvdaļu vai sistēmu regulēšanu, labošanu, izjaukšanu, tīrīšanu vai aizstāšanu, ko veic regulāri, lai novērstu motora nepareizu darbību pēcapstrādes ierīces dēļ, izdara tikai tādā mērā, cik tas ir tehnoloģiski vajadzīgs, lai nodrošinātu emisijas regulēšanas sistēmas pareizu darbību. Atbilstošas prasības par plānveida apkopi, uz ko attiecas šajā apakšpunktā minētie garantijas noteikumi, ir jāietver klienta rokasgrāmatā un jāapstiprina, pirms tiek piešķirts apstiprinājums. Attiecīgs izvilkums no rokasgrāmatas attiecībā uz apstrādes ierīču apkopi vai aizstāšanu un garantijas nosacījumiem ir jāietver informācijas dokumentā, kas noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;

11.4. visiem motoriem, kas izdala izplūdes gāzes sajauktas ar ūdeni, motora izplūdes sistēmā lejpus dzinēja un augšpus vietas, kurā izplūdes gāzes saskaras ar ūdeni (vai citu dzesējošu vai attīrošu vidi) ierīko pieslēguma vietu, kas vajadzīga, lai īslaicīgi pievienotu gāzveida vai cieto daļiņu emisijas paraugu ņemšanas iekārtu. Svarīgi, lai šā pieslēguma novietojums ļautu ievākt labi sajaukušos reprezentatīvu izplūdes gāzu paraugu. Šajā apakšpunktā minētā pieslēguma iekšpusē jābūt standarta caurules vītnei, kuras izmērs nepārsniedz puscollu, un, ja pieslēgumu neizmanto, tas jānoslēdz ar aizbāzni (atļauts izmantot līdzvērtīgus pieslēgumus).

12. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:

12.1. testējamā motora emitēto gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm;

12.2. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:

12.2.1. gāzveida emisijai, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 2.zīmējumā parādītajai sistēmai,

12.2.2. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.zīmējumā parādītajai sistēmai,

12.2.3. cieto daļiņu emisijai šo noteikumu 6.pielikuma 13.zīmējumā parādītajai pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmai, kas darbojas ar atsevišķu filtru katram režīmam vai ar vienu filtru;

12.3. sistēmas līdzvērtību nosaka pamatojoties uz apskatāmās sistēmas un vienas vai vairāku šā pielikuma 12.2.apakšpunktā minēto atsauces sistēmu septiņu testu cikla (vai lielāka) korelācijas pētījumu;

12.4. līdzvērtības kritēriju definē kā cikla svērto vidējo emisijas lielumu sakrišanu ± 5 % robežās. Izmantojamais cikls ir noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 19. punktā;

12.5. jaunas sistēmas ieviešanai saskaņā ar šiem noteikumiem, līdzvērtības noteikšana pamatojas uz atkārtojamības un reproducējamības aprēķinu, kas aprakstīts LVS ISO 5725:2003 +TC1 "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas; 2.daļa: Vienmetodes standartmērījumu atkārtojamības un reproducējamības noteikšanas pamatmetode; 3.daļa: Vienmetodes standartmērījumu konverģentuma starprādītāji; 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes; 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai; 6.daļa: Precizitātes vērtību izmantošana praksē";

12.6. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 4.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus. Emisijas robežlielumi, kas noteikti šajā apakšpunktā, ir tieši no motora izplūstošo gāzu emisijas robežlielumi, un tie ir jāsasniedz pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīces

4. tabula

Nr.	Efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_x) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	A: 130 < P <560	5,0	1,3	9,2	0,54
2.	B: 75 < P < 130	5,0	1,3	9,2	0,70
3.	C: 37 < P < 75	6,5	1,3	9,2	0,85

12.7. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un citās daļiņu emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;

5.tabula

Nr.	Efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_x) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	E: 130 < P < 560	3,5	1,0	6,0	0,2
2.	F: 75 < P < 130	5,0	1,0	6,0	0,3
3.	G:37 < P < 75	5,0	1,3	7,0	0,4
4.	D: 18 < P < 37	5,5	1,5	8,0	0,8

12.8. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summārā emisija un cieto daļiņu emisija III A laikposmā nedrīkst pārsniegt:

12.8.1. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 6.tabulā,

6.tabula

Nr.	Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_X) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1.	H: 130 kW < P < 560 kW	3,5	4,0	0,2
2.	I: 75 kW < P < 130 kW	5,0	4,0	0,3
3.	J: 37 kW < P < 75 kW	5,0	4,7	0,4
4.	K: 19 kW < P < 37 kW	5,5	7,5	0,6

12.8.2. motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 7.tabulā,

7.tabula

Nr.	Kategorija - darba tilpums/ efektīvā jauda (SV/P) (litri uz cilindru/kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_x) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1.	V1:1 SV < 0,9 un P > 37 kW	5,0	7,5	0,40
2.	V1:2 0,9 < SV < 1,2	5,0	7,2	0,30
3.	V1:3 l,2 < SV< 2,5	5,0	7,2	0,20
4.	V1:4 2,5 < SV< 5	5,0	7,2	0,20
5.	V2:1 5 < SV< 15	5,0	7,8	0,27
6.	V2:2 15 < SV < 20 un P < 3300 kW	5,0	8,7	0,50
7.	V2:3 15 < SV < 20 un P > 3300 kW	5,0	9,8	0,50
8.	V2:4 20 < SV < 25	5,0	9,8	0,50
9.	V2:5 25 < SV < 30	5,0	11,0	0,50

12.8.2. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 8.tabulā,

8.tabula

Nr.	Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_X) (g/kWh)		Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)		(5)
1.	RL A: 130 kW < P < 560 kW	3,5	4,0		0,2
		Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_X) (g/kWh)	Daļiņas (PT) (g/kWh)
2.	RH A: P > 560 kW	3,5	0,5	6,0	0,2
3.	RH A dzinēji ar P > 2000 kW un SV > 5 litri uz cilindru	3,5	0,4	7,4	0,2

12.8.3. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 9.tabulā,

9.tabula

Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_X) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)
RC A: 130 kW < P	3,5	4,0	0,20

12.9. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija III B laikposmā nedrīkst pārsniegt turpmāk noteiktās vērtības:

12.9.1. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 10.tabulā,

10.tabula

Nr.	Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_X) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	L: 130 kW < P < 560 kW	3,5	0,19	2,0	0,025
2.	M: 75 kW < P < 130 kW	5,0	0,19	3,3	0,025
3.	N: 56 kW < P < 75kW	5,0	0,19	3,3	0,025
			Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_x) (g/kWh)
4.	P: 37 kW < P < 56 kW	5,0	4,7		0,025

12.9.2. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 11.tabulā,

11.tabula

Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_X) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
RC B: 130 kW < P	3,5	0,19	2,0	0,025

12.9.3. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 12.tabulā,

12.tabula

Kategorija: efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NO_x) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)
RC B: 130 kW < P	3,5	4,0	0,025

12.10. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai - attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija IV laikposmā motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 13.tabulā;

13.tabula

Nr.	Kategorija - efektīvā jauda (P) (kW)	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_x) (g/kWh)	Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	Q: 130 kW < P < 560 kW	3,5	0,19	0,4	0,025
2.	R: 56 kW < P < 130 kW	5,0	0,19	0,4	0,025'

12.11. emisijas robežvērtībās, kas minētas šo noteikumu 12.8.-12.10.apakšpunktos, ietver nolietošanos, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 5.pielikumu;

12.12. visos pēc nejaušības principa izraudzītos slodzes apstākļos, atbilstoši noteiktai kontroles jomai, izņemot noteiktus īpašus motora darbības apstākļus, uz kuriem šāds nosacījums neattiecas, emisija paraugos, kas ievākti tik neilgā laika posmā kā 30 s, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 10.-13.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;

12.13. ja, saskaņā ar šā pielikuma 5.nodaļu saistībā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajiem motoru saimes būtiskajiem parametriem, uz motoru saimi attiecas vairāk kā viena jaudas josla, tad standarta motora (tipa apstiprinājums) un vienas un tās pašas motoru saimes visu motoru veidu emisijas lielumiem jāatbilst lielākās jaudas joslas stingrākajām prasībām. Iesniedzējs var ierobežot motoru saimes definīciju ar vienu jaudas joslu un to attiecīgi norādīt iesniegumā.

3.2. DA motori

13. Vispārēji nosacījumi:

13.1. komponentus, kas var ietekmēt gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastajā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;

13.2. ražotājam jāveic tādi tehniski pasākumi, lai nodrošinātu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos lietošanas apstākļus saskaņā ar 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam.

14. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:

14.1. testējamā motora emitētos gāzveida komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām metodēm (ņemot vērā tā pēcapstrādes ierīču ietekmi);

14.2. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:

14.2.1. gāzveida vielu emisijām, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm - šo noteikumu 6.pielikuma 2.attēlā parādītajai sistēmai,

14.2.2. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.attēlā parādītajai sistēma;

14.3. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 14.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības:

14.tabula

Nr.	Klase	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_x) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)
Nr.	Klase	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)	Slāpekļa oksīdi (NO_x) (g/kWh)	HC + NO_x
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	SH:1	805	295	5,36
2.	SH:2	805	241	5,36
3.	SH:3	603	161	5,36
4.	SN:1	519			50
5.	SN:2	519			40
6.	SN:3	519			16,1
7.	SN:4	519			13,4

14.4. oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 15.tabulā norādītās emisijas robežvērtības;

15.tabula

Nr.	Klase	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)
Nr.	Klase	Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)	HC + NO_x
1.	2.	3.	4.
1.	SH:1	805	50
2.	SH:2	805	50
3.	SH:3	603	72
4.	SN:1	610	50,0
5.	SN:2	610	40,0
6.	SN:3	610	16,1
7.	SN:4	610	12,1

Piezīme. Skatīt 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam, kur noteikti nolietošanās faktori.

14.5. visu klašu motoriem NO_x emisijas nedrīkst pārsniegt 10 g/kWh;

14.6. ņemot vērā pārnēsājamā motora definīciju, kas noteikta šo noteikumu 2.16.apakšpunktā, sniega tīrītāju piedziņai izmantojamajiem divtaktu motoriem jāatbilst tikai SH:1, SH:2 vai SH:3 nosacījumiem.

3.3. Uzstādīšana mobiliem mehānismiem

15. Motoru uzstādīšana mobiliem mehānismiem atbilst ierobežojumiem, kas noteikti atbilstoši tipa apstiprinājuma darbības jomai, ņemot vērā šādas prasības:

15.1. iesūkšanas retinājums nepārsniedz retinājumu, kas attiecīgi noteikts apstiprinātam motoram šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā;

15.2. izplūdes pretspiediens nedrīkst pārsniegt pretspiedienu, kas noteikts apstiprinātam motoram attiecīgi šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā.

4. Nosacījumi produkcijas atbilstības vērtēšanai

16. Pārbaudot nepieciešamās procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu produkcijas atbilstības efektīvu kontroli pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas, sertificēšanas institūcijai ir jāakceptē arī ražotāja reģistrācija atbilstoši EN 29002, (kura darbības joma ietver attiecīgos motorus) vai līdzvērtīgam akreditācijas standartam, kas nodrošina kontroli. Ražotājam ir jāsniedz reģistrācijas dati un jāuzņemas informēt sertificēšanas institūcijas par reģistrācijas derīguma vai darbības jomas grozījumiem. Lai pārbaudītu, ka šā pielikuma 3.2.nodaļas prasības tiek īstenotas, regulāri jāveic atbilstošas ražošanas un produkcijas kvalitātes kontroles.

17. Ražotājs, kas saņēmis tipa apstiprinājumu:

17.1. nodrošina efektīvu ražojumu kvalitātes kontroles kārtību;

17.2. nodrošina, lai tam būtu pieejams katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgais aprīkojums;

17.3. nodrošina, lai testu rezultātu datus pierakstītu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laika posmā, ko nosaka saskaņā ar sertificēšanas institūciju;

17.4. analizē katra veida testa rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu motora īpašību stabilitāti, ņemot vērā iespējamās atšķirības rūpnieciskās ražošanas procesā;

17.5. nodrošina, lai jebkurai motoru vai sastāvdaļu paraugu ņemšanai, kas liecina par neatbilstību šo noteikumu prasībām, seko atkārtota parauga ņemšana vai atkārtots tests, kā arī veic visus nepieciešamos pasākumi, lai atjaunotu attiecīgās produkcijas atbilstību.

18. Sertificēšanas institūcija, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību:

18.1. katrā pārbaudē pārbaudītājam uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates pierakstus;

18.2. ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai arī nepieciešams pārbaudīt saskaņā ar šā pielikuma 3.2.nodaļu uzrādīto datu pareizību, rīkojas atbilstoši šādai kārtībai:

18.2.1. no sērijas ņem motoru un veic šo noteikumu 3.pielikumā aprakstīto testu. Iegūtās oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijas vērtības nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 12.6. un 12.7.apakšpunktos un 4. un 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;

18.2.2. ja sērijas motors neatbilst šo noteikumu 18.2.1.apakšpunkta prasībām, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugiem, kam ir tādas pašas prasības un kas ņemts no tās pašas sērijas kā sākotnējais motors, ieskaitot sākotnēji pārbaudīto motoru. Ražotājs nosaka paraugu skaitu (n) saskaņojot to ar tehnisko dienestu. No parauga iegūto rezultātu aritmētisko vidējo (x) nosaka katram piesārņotājam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

, kur

L - katrai attiecīgai piesārņojošai vielai šā pielikuma 4. un 5.tabulā noteiktais robežlielums,

k - ir statistiskais koeficients, kas ir atkarīgs no n un noteikts šā pielikuma 16.tabulā:

16.tabula

n	2	3	4	5	6	7	8	9	10
k	0,973	0,613	0,489	0,421	0,376	0,342	0,317	0,296	0,279

n	11	12	13	14	15	16	17	18	19
k	0,265	0,253	0,242	0,233	0,224	0,216	0,210	0,203	0,198

ja n = 20,

, kur

x - katrs no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n,

18.3. sertificēšanas institūcija vai tehniskais dienests, kas atbild par produkcijas atbilstības pārbaudi, izdara testus motoriem, kas ir pilnīgi vai daļēji iepriekš piestrādāti pēc ražotāja norādījumiem;

18.4. parastais sertificēšanas institūcijas noteiktais inspekciju biežums ir vienreiz gadā. Ja nav izpildītas šo noteikumu 18.2.apakšpunkta prasības, sertificēšanas institūcija nodrošina visus vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz atjaunotu produkcijas atbilstību.

5. Parametri motoru saimes definēšanai

19. Motoru saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kam ir jābūt kopīgiem visiem saimes motoriem. Dažos gadījumos ir iespējama parametru savstarpējā iedarbība, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka motoru saimē ietver tikai motorus ar līdzīgām izplūdes gāzu emisijas pazīmēm.

20. Lai motorus varētu uzskatīt par piederīgiem vienai un tai pašai motoru saimei, jābūt kopīgam šādam galveno parametru sarakstam:

20.1. sadegšanas cikls:

20.1.1. divtaktu,

20.1.2. četrtaktu;

20.2. dzesējošā vide:

20.2.1. gaiss,

20.2.2. ūdens,

20.2.3. eļļa;

20.3. cilindra tilpums, no 85 % līdz 100 % no motoru saimes lielākā tilpuma;

20.4. gaisa padeves metode (ar vai bez papildus spiediena);

20.5. degvielas tips:

20.5.1. dīzeļdegviela,

20.5.2. benzīns;

20.6. degkameras tips un konstrukcija;

20.7. vārsti un atveres - konfigurācija, izmēri un skaits;

20.8. degvielas sistēma:

20.8.1.dīzeļdegvielai:

20.8.1.1. smidzinātājs ar sūkni,

20.8.1.2. rindu iesmidzes sūknis,

20.8.1.3. sadalītājsūknis,

20.8.1.4. vienelementa,

20.8.1.5. vienības smidzinātājs,

20.8.2. benzīnam:

20.8.2.1 karburatora,

20.8.2.2. ar iesmidzināšanu ieplūdes kanālos,

20.8.2.3. ar iesmidzināšanu cilindrā;

20.9. dažādas pazīmes:

20.9.1. atgāzu recirkulācija,

20.9.2. ūdens iesmidzināšana/emulģēšana,

20.9.3. gaisa iesmidzināšana,

20.9.4. turbopūtes dzesēšanas sistēma,

20.9.5. aizdedzes veids (kompresijas aizdedze, dzirksteļaizdedze),

20.10. izplūdes gāzu pēcapstrāde:

20.10.1. oksidēšanas katalizators,

20.10.2. reducēšanas katalizators,

20.10.3. trīsceļu katalizators,

20.10.4. siltumreaktors,

20.10.5. cieto daļiņu filtrs.

6. Standarta motora izvēle

21. Saimes standarta motoru izraugoties, primārais kritērijs ir augstākā degvielas padeve virzuļa gājienam pie deklarētā griešanās ātruma maksimālajā griezes momentā. Ja šim primārajam kritērijam atbilst divi vai vairāki motori, tad standarta motoru izraugās, izmantojot sekundāro kritēriju - lielāko degvielas padevi virzuļa gājienam pie nominālā griešanās ātruma. Noteiktos apstākļos sertificēšanas institūcija var secināt, ka lielāko saimes emisijas līmeni vislabāk var raksturot, testējot otru motoru. Tādā veidā sertificēšanas institūcija var izraudzīties papildu motoru testēšanai, pamatojoties uz pazīmēm, kas norāda, ka šim motoram varētu būt vislielākais emisijas līmenis no minētās saimes motoriem.

22. Ja saimes motoriem ir citas mainīgas pazīmes, kuras var ietekmēt izplūdes gāzu emisiju, tad šīs pazīmes ir jāidentificē un jāņem vērā, izraugoties standarta motoru.

7. Tipa apstiprināšanas prasības III B un IV laikposmā

23. Šo nodaļu piemēro, lai apstiprinātu tipu elektroniski vadāmiem motoriem, kuros izmanto elektronisko vadību degvielas daudzuma un iesmidzināšanas brīža noteikšanai. Šo nodaļu piemēro neatkarīgi no tehnoloģijas, kas izmantota šādos motoros, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma 12.9. un 12.10.apakšpunktā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

24. Bāzes emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

24.1. bāzes emisijas kontroles stratēģiju, kas darbojas visā motora darbības laikā ar jebkādiem motora apgriezieniem un griezes momentu, konstruē tā, lai nodrošinātu motora atbilstību šiem noteikumiem;

24.2. ir aizliegta jebkāda bāzes emisijas kontroles stratēģija, kura nošķir motora darbību standartizētā tipa apstiprinājuma testā un citos darbības apstākļos un kura tādēļ var samazināt emisijas kontroles līmeni, kad motors nedarbojas apstākļos, kas pilnībā iekļauti tipa apstiprinājuma testa procedūrā.

25. Papildu emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

25.1. papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot motorā vai mobilajā tehnikā, ja papildu emisijas kontroles stratēģija, kad tā ir aktivizēta, maina bāzes emisijas kontroles stratēģiju, reaģējot uz īpašu apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļu kopumu, bet kura pastāvīgi nesamazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti:

25.1.1. ja papildu emisijas kontroles stratēģija ir aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, šā pielikuma 25.2. un 25.3.apakšpunktu nepiemēro;

25.1.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija nav aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, ir jāpierāda, ka papildu emisijas kontroles stratēģija darbojas tikai tik ilgi, cik nepieciešams šā pielikuma 25.3.apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

25.2. papildu emisijas kontroles stratēģijai piemēro šādus kontroles nosacījumus:

25.2.1. IIIB laikposma motoriem:

25.2.1.1. augstums nepārsniedz 1000 metrus (vai līdzvērtīgu 90 kPa atmosfēras spiedienu);

25.2.1.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);

25.2.1.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.1.1., 25.2.1.2. un 25.2.1.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai izņēmuma gadījumos;

25.2.3. IV laikposma motoriem:

25.2.3.1. atmosfēras spiediens ir 82,5 kPa vai lielāks;

25.2.3.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K (7 °C) līdz temperatūrai, ko nosaka, izmantojot šādu formulu (pie noteikta atmosfēras spiediena):

T_c= –0,4514 x (101,3 – p_b) + 311, kur

T_c – aprēķinātā apkārtējā gaisa temperatūra, izteikta kelvinos (K);

p_b – atmosfēras spiediens, izteikts kilopaskālos (kPa);

25.2.3.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.4. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.3.1., 25.2.3.2. un 25.2.3.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai tad, ja demonstrēta vajadzība saistībā ar šā pielikuma 25.3. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

25.2.5. atkāpjoties no šā pielikuma 25.2.3. apakšpunktā minētajām prasībām, papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot attiecībā uz IV laikposma motoriem, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmu (EGR), ja apkārtējās vides temperatūra ir zemāka par 275 K (2 °C) un ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:

25.2.5.1. ieplūdes kolektora temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

IMT_C = P_IM / 15,75 + 304,4, kur

IMT_C – aprēķinātā ieplūdes kolektora temperatūra, izteikta kelvinos (K);

P_IM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;

25.2.5.2. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

ECT_C = P_IM/14,004 + 325,8, kur

ECT_C – aprēķinātā motora dzesēšanas šķidruma temperatūra, izteikta kelvinos (K);

P_IM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;

25.3. papildu emisijas kontroles stratēģiju aktivizē šādiem mērķiem:

25.3.1. ar signāliem no transportlīdzekļa –, lai aizsargātu no bojājuma motoru (arī gaisa apstrādes ierīces) vai mobilo tehniku, kurai motors uzstādīts;

25.3.2. ekspluatācijas drošībai;

25.3.3. pārāk lielas emisijas novēršanai aukstās palaišanas vai iesildīšanas, vai apturēšanas laikā;

25.3.4. lai kompensētu viena reglamentētā piesārņotāja kontroli īpašos vides vai ekspluatācijas apstākļos un visi pārējie attiecīgā motora reglamentētie piesārņotāji (gāzveida piesārņojums un cietās daļiņas) iekļautos atļautajās emisijas robežās. Mērķis ir kompensēt dabiskas izcelsmes parādību ietekmi tādā veidā, kas pietiekami kontrolētu visas emisijas sastāvdaļas.

26. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka jebkādas papildu emisijas stratēģijas darbība atbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem. Pierādīšana ietver šā pielikuma 28.punktā minētās dokumentācijas novērtēšanu.

27. Aizliegts darbināt jebkādu papildu emisijas kontroles stratēģiju emisiju samazināšanai, kura neatbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem.

28. Ražotājs, iesniedzot tehniskajā dienestā pieteikumu par tipa apstiprināšanu, kopā ar to iesniedz informācijas mapi, kurā ir ziņas par jebkuru konstrukcijas elementu, emisijas kontroles stratēģiju un līdzekļiem, ar ko papildu stratēģija tieši vai netieši kontrolē izejas parametrus. Informācijas mapei ir divas daļas:

28.1. dokumentu paketē, kas pievienota tipa apstiprinājuma pieteikumam, iekļauj emisijas kontroles stratēģijas pilnu aprakstu. Sniedz pierādījumus tam, ka identificēta visa matricas pieļautā izvade, kas iegūta no atsevišķo vienību ievades kontroles diapazona. Pierādījumus pievieno informācijas mapei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;

28.2. papildu materiālā, ko iesniedz tehniskajā dienestā, bet nepievieno tipa apstiprinājuma pieteikumam, ietver visus parametrus, kurus maina kāda papildu emisijas kontroles stratēģija, un robežnosacījumus, saskaņā ar kuriem šī stratēģija darbojas, jo īpaši:

28.2.1. aprakstu par vadības loģiku, kontroles secību un pārslēgšanas punktiem visos ekspluatācijas režīmos degvielas padeves sistēmai un citām galvenajām sistēmām, lai nodrošinātu efektīvu emisiju kontroli (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR) vai reaģenta dozēšana);

28.2.2. jebkuras motoram uzstādītas papildu emisijas kontroles stratēģijas lietojuma pamatojumu, pievienojot materiālu un testa datus, ar ko pierāda ietekmi uz izplūdes gāzu emisiju. Pamatojums var ietvert testa rezultātus, rūpīgu tehnisku analīzi vai arī abus šos elementus;

28.2.3. detalizētu aprakstu par algoritmiem vai sensoriem (attiecīgā gadījumā), ko izmanto, lai identificētu, analizētu vai diagnosticētu NO_x kontroles sistēmas nepareizu darbību;

28.2.4. pielaides, ko izmanto, lai izpildītu šā pielikuma 29.8.2.apakšpunktā noteiktās prasības neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem;

28.3. papildu materiāls, kas minēts šā pielikuma 28.2.apakšpunktā, ir komercnoslēpums. To iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma. Tipa apstiprinātāja iestāde apstrādā šo informāciju kā komercnoslēpumu.

29. Prasības NO_x kontroles pasākumu pareizas darbības nodrošināšanai IIIB laikposma motoriem:

29.1. ražotājs iesniedz tehniskajā dienestā informāciju par NO_x kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.punktā un 4.punkta tabulas 2.punktā minētos dokumentus;

29.2. ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā jānorāda šā reaģenta īpašības, tai skaitā reaģenta tips un informācija par koncentrāciju šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti;

29.3. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos Eiropas Savienības teritorijas parastajos klimatiskajos apstākļos, jo īpaši zemās temperatūrās;

29.4. ražotājs tehniskajam dienestam pierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm;

29.5. ja mobilajai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas atsevišķas reaģenta tvertnes, nodrošina līdzekļus tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

29.6. ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības:

29.6.1. atbilstoši šo noteikumu 15.punktam tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka visiem mobilās tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas instrukcijas;

29.6.2. šā pielikuma 29.6.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā ietver:

29.6.2.1. brīdinājumu par iespējamiem darbības traucējumiem, ko rada motora nepareiza darbināšana, ekspluatācija vai tehniskā apkope, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.2. brīdinājumu par nepareizu mehānisma ekspluatāciju, kas var izraisīt motora darbības traucējumus, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.3. informāciju par pareizu reaģenta lietošanu un par reaģenta uzpildīšanu tehniskās apkopes starplaikā;

29.6.2.4. brīdinājumu, ka tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas izsniegts attiecīgajam motora tipam, ir derīgs tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

29.6.2.4.1. motoru darbina, ekspluatē un tehniski apkopj saskaņā ar motora ražotāja sniegtajām instrukcijām;

29.6.2.4.2. lai novērstu nepareizu darbību, ekspluatāciju vai tehnisko apkopi, tiek veikti tūlītēji pasākumi saskaņā ar labošanas pasākumiem, kas norādīti šā pielikuma 29.6.2.1. un 29.6.2.2.apakšpunktā minētajos brīdinājumos;

29.6.2.4.3. nav notikusi tīša nepareiza motora lietošana, jo īpaši, deaktivizējot vai neveicot tehnisko apkopi EGR vai reaģenta dozēšanas sistēmai;

29.7. instrukcijas un vadītāja rokasgrāmatu par mobilo tehniku vai motoru sagatavo valsts valodā, ierobežojot tehnisku terminu lietojumu;

29.8. reaģenta kontroles prasības (ja attiecināms):

29.8.1. saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka atbilstoši mobilās tehnikas konfigurācijai tiek nodrošināti indikatori vai citi piemēroti līdzekļi, kas informē vadītāju:

29.8.1.1. par atlikušo reaģenta daudzumu reaģenta tvertnē (ar īpašu papildu signālu informē, ja atlikušais reaģenta daudzums ir mazāks nekā 10 % no tvertnes ietilpības);

29.8.1.2. ja reaģenta tvertne ir tukša vai gandrīz tukša;

29.8.1.3. ja reaģents tvertnē neatbilst īpašībām, kuras minētas šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā saskaņā ar uzstādītajiem novērtēšanas līdzekļiem;

29.8.1.4. ja reaģenta pievadīšana tiek pārtraukta, reaģējot uz motora darbības apstākļiem, kuros dozēšana nav nepieciešama, un šo pārtraukšanu neietekmē motora elektroniskā kontroles vienība vai dozēšanas kontrolieris, ja par šiem darbības apstākļiem ir informēta apstiprinātāja iestāde;

29.8.2. pēc ražotāja izvēles prasības attiecībā uz reaģenta atbilstību paziņotajām īpašībām un ar tām saistīto NO_x emisijas pielaidi tiek izpildītas ar vienu no šādiem līdzekļiem:

29.8.2.1. tiešiem līdzekļiem, piemēram, reaģenta kvalitātes sensora izmantošana;

29.8.2.2. netiešiem līdzekļiem, piemēram, NO_x sensora izmantošana izplūdes gāzēs, lai novērtētu reaģenta efektivitāti;

29.8.2.3. jebkādiem citiem līdzekļiem, ja rezultāts ir vismaz tikpat efektīvs kā rezultāts, ko var panākt, izmantojot šā pielikuma 29.8.2.1. un 29.8.2.2.apakšpunktā minētos līdzekļus.

30. Prasības attiecībā uz NO_x kontroles pasākumiem IV laikposma motoriem:

30.1. ražotājs iesniedz informāciju par NO_x kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punkta tabulas 2. punktā un 4. punkta tabulas 2. punktā norādīto paraugu;

30.2. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos parastajos vides apstākļos un jo īpaši zemās apkārtējās temperatūrās. Šī prasība neaprobežojas ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizmanto bāzes emisijas kontroles stratēģija (atbilstoši šā pielikuma 25.2. apakšpunktam);

30.3. ja tiek izmantots reaģents, ražotājs sniedz pierādījumus, ka amonjaka emisijas vidējā vērtība, veicot tipa apstiprināšanu, NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā nepārsniedz 10 ppm;

30.4. ja visurgājējai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

30.5. tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu piešķir ar nosacījumu, ka:

30.5.1. visiem visurgājējas tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas apkopes instrukcijas;

30.5.2. oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) tiek nodrošināti dokumenti par motora uzstādīšanu (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa);

30.5.3. OEM tiek nodrošinātas instrukcijas attiecībā uz vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un, ja piemērojams, aizsardzību pret reaģenta sasalšanu;

30.5.4. tiek piemēroti šo noteikumu 1.¹pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz vadītāja instruēšanu, uzstādīšanas dokumentiem, vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un aizsardzību pret reaģenta sasalšanu.

31. Kontroles lauks IV laikposmam:

31.1. saskaņā ar šā pielikuma 12.11. apakšpunktu IV laikposma motoriem emisijas paraugs, kas ņemts kontroles laukā, kurš definēts šo noteikumu 1.²pielikumā, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 13. tabulā norādītās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;

31.2. tehniskais dienests pēc gadījuma principa izvēlas līdz trim slodzes un ātruma punktiem testēšanai kontroles laukumā. Tehniskais dienests pēc gadījuma principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi. Katrs testa punkts atbilst šajā punktā noteiktajām robežvērtībām;

31.3. testu veic uzreiz pēc diskrētā režīma testa cikliem (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam). Tomēr, ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktu izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, testu veic šādi:

31.3.1. testu veic nekavējoties pēc diskrētā režīma testa cikliem saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras saskaņā ar "f" apakšpunktu vai arī pēc pakāpenisko modālo ciklu (RMC) testa saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.2.2. punkta "a" līdz "d" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras(-ām) saskaņā ar "e" apakšpunktu;

31.3.2. testus veic atbilstoši ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "b" līdz "e" apakšpunktam, izmantojot vairāku filtru metodi (viens filtrs katram testa punktam) katram no trijiem izvēlētajiem testa punktiem;

31.3.3. aprēķina konkrēto emisijas vērtību (g/kWh) katram testa punktam;

31.3.4. emisijas vērtības var aprēķināt uz molārās bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.7 papildinājumu, vai uz masas bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.8 papildinājumu, tomēr tām jāatbilst metodei, ko izmanto diskrētam režīmam vai RMC testam;

31.3.5. gāzveida emisijas summas aprēķināšanai N_mode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1;

31.3.6. daļiņveida emisijas aprēķināšanai izmanto vairāku filtru metodi, un summas aprēķināšanai N_mode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1.

32. Kartera gāzu emisijas pārbaude IV laikposma motoriem:

32.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot šā pielikuma 32.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

32.2. motori visā ekspluatācijas laikā pēc izvadīšanas caur pēcapstrādes ierīci drīkst kartera emisiju novadīt izpūtējā;

32.3. kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā. Šādā gadījumā kartera emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā saskaņā ar šā pielikuma 33. punktu.

33. Prasības kartera emisijām:

33.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot gadījumu, ja kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā un emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā. Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šādā gadījumā neuzskata, ka kartera emisija, kas visā ekspluatācijas laikā pirms pēcapstrādes tiek novadīta izplūdes sistēmā, tiek novadīta tieši atmosfērā;

33.2. atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:

33.2.1. cauruļu materiālam ir gludas sieniņas, to materiāls vada elektrību un nereaģē ar kartera gāzēm. Cauruļu garumu, cik vien iespējams, samazina;

33.2.2. laboratorijas kartera caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits, un vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks;

33.2.3. laboratorijas kartera izplūdes caurules atbilst motora ražotāja specifikācijām attiecībā uz kartera gāzu pretspiedienu;

33.2.4. kartera izplūdes gāzu caurules ir pievienotas neapstrādāto izplūdes gāzu caurulēm lejpus jebkurai pēcapstrādes sistēmai, lejpus visiem uzstādītajiem izplūdes sistēmas ierobežojumiem un pietiekami tālu augšpus jebkurām paraugu ņemšanas zondēm, lai pirms paraugu ņemšanas nodrošinātu pilnīgu kartera gāzu sajaukšanos ar motora izplūdes gāzēm. Kartera izplūdes gāzu caurulei jāiesniedzas izplūdes gāzu brīvajā plūsmā, lai novērstu robežslāņa efektus un veicinātu sajaukšanos. Kartera izplūdes gāzu caurules izeja var būt vērsta jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto izplūdes gāzu plūsmu.

34. Lai noteiktu šo noteikumu 3.1.1. un 3.3. apakšpunktā minēto motoru ar mainīgu griešanās ātrumu atbilstību šā pielikuma 3. nodaļā noteiktajām emisiju robežvērtībām, motorus iedala jaudas diapazonos pēc efektīvās jaudas, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28. apakšpunktam. Pārējiem motoru veidiem izmanto nominālo efektīvo jaudu.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

1.¹ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Prasības pareizas NO_X kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NO_X kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu.

2. Motora sistēmu aprīko ar NO_X kontroles diagnostikas sistēmu, kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NO_X kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šis pielikums, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot šo noteikumu 3.⁵pielikuma 4. punktā minēto darbmūžu, varētu būt sliktāki NO_X kontroles diagnostikas sistēmas darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi šajā pielikumā minētās robežvērtības var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

3. Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā un 2. pielikuma 4. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā norāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tipu un informāciju par reaģenta šķīduma koncentrāciju, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

4. Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas šādu sistēmu funkcionālās darbības īpašības:

4.1. vadītāja brīdināšanas sistēmai saskaņā ar šā pielikuma 27. punktu;

4.2. sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju, saskaņā ar šā pielikuma 28. punktu.

5. Ražotājs apstiprinātājai iestādei sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa) pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskas prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi.

6. NO_X kontroles diagnostikas sistēma (izņemot gadījumus, ja pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis)) darbojas šādos apstākļos:

6.1. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K līdz 308 K (no –7 °C līdz 35 °C);

6.2. jebkurā augstumā zem 1600 m virs jūras līmeņa;

6.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

7. Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 8. līdz 13. punktā minētajām prasībām. Neapsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 14. un 15. punktā minētajām prasībām. Norādes par neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas pareizu izmantošanu ietver rakstiskās īpašniekam paredzētās instrukcijās.

8. Ja reaģents sasalst, tas ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.

9. Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai šajā nodaļā minētās prasības darbības rādītājiem tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.

10. Reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu impregnē pie 255 K (–18 °C) temperatūras 72 stundas vai līdz brīdim, kad reaģents kļūst ciets (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

11. Pēc šā pielikuma 10. punktā minētā impregnēšanas perioda tehniku vai motoru iedarbina un darbina pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras (vai zemākas) šādā kārtībā:

11.1. 10 līdz 20 minūtes brīvgaitā;

11.2. pēc tam līdz 50 minūtēm ar ne vairāk kā 40 % nominālo slodzi.

12. Reaģenta dozēšanas sistēmai pilnībā jāfunkcionē pēc šā pielikuma 11. punktā minētās testa procedūras beigām.

13. Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai detaļas, kas ir reprezentatīvas tām detaļām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai pamatojoties uz darbības testiem.

14. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.

15. Šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām atbilstoša sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie apkārtējās temperatūras 266 K (–7 °C).

16. NO_X kontroles diagnostikas sistēma spēj noteikt šajā pielikumā minētos NO_X kontroles darbības traucējumus, izmantojot diagnostikas traucējumu kodus, kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

17. NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NO_X kontroles darbības traucējumam.

18. NCD sistēma 60 minūtes pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāmais darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts "apstiprināts un aktīvs DTC" un atbilstoši šā pielikuma 27. punktam aktivizējas brīdināšanas sistēma.

19. Ja vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi).

20. Prasības diagnostikas traucējumu kodu dzēšanai:

20.1. kamēr ar attiecīgo DTC saistītais defekts nav novērsts, NCD sistēma nedzēš šo DTC no datora atmiņas;

20.2. NCD sistēma var dzēst visus DTC pēc īpašniekprogrammatūras skenēšanas pieprasījuma vai pēc apkopes rīka pieprasījuma, ko nodrošina motora ražotājs, vai izmantojot piekļuves kodu, ko nodrošina motora ražotājs.

21. NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz tehnikas vecumu. Sistēma nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.

22. Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

23. Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē pamatojas uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.

24. NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām. Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

24.1. emisijas kontroles sistēmas;

24.2. NCD pārraudzības metodes;

24.3. NCD pārraudzības kritēriji;

24.4. pārraudzības parametri (piemēram, biežums).

25. Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstošus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstošas procedūras, un tam nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas), vai ja to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

26. Tehniskās apkopes prasības:

26.1. visiem jaunu motoru vai tehnikas īpašniekiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisijas kontroles sistēmu un tās pareizu darbību. Šajās instrukcijās informē, ka, ja emisijas kontroles sistēma nedarbosies pareizi, vadītāja brīdināšanas sistēma informēs vadītāju par problēmu un ka, ignorējot šo brīdinājumu, aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, liecinot par to, ka ir radusies situācija, kad tehnika nevar veikt savu uzdevumu;

26.2. instrukcijas informē par motoru pareizas izmantošanas un apkopes prasībām, lai saglabātu to emisijas darbības rādītājus, tostarp par attiecīgā gadījumā izmantojamo reaģentu pareizu lietošanu;

26.3. instrukcijas sagatavo tajā pašā valodā, kādā rakstīta vadītāja rokasgrāmata par visurgājēju tehniku vai motoru, izmantojot skaidru un netehnisku izteiksmes formu;

26.4. instrukcijās norāda:

26.4.1. vai lietotājam jāuzpilda izmantojamais reaģents parastas tehniskās apkopes intervālu starplaikā;

26.4.2. kādai jābūt reaģenta kvalitātei;

26.4.3. norādījumus lietotājam par reaģenta tvertnes uzpildīšanu;

26.4.4. informāciju par reaģenta gaidāmo patēriņu motora tipam un par to, cik bieži atkārtoti uzpilda reaģentu;

26.4.5. ka pareizajām specifikācijām atbilstoša reaģenta izmantošana un uzpildīšana ir būtiska, lai motors atbilstu tipa apstiprinājuma izdošanas prasībām attiecīgajam motora tipam;

26.4.6. skaidrojumu par to, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to, ka brīdināšanas sistēmas ziņojumu ignorēšana, reaģenta nepapildināšana vai problēmas nenovēršana varētu ietekmēt darbības rādītājus un kļūdu reģistrēšanu.

27. Prasības vadītāja brīdināšanas sistēmai:

27.1. tehnikā ir iebūvēta vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai šā pielikuma 64. punktā minēto veidu defektiem, kuru dēļ aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja defekts netiks savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, ja atbilstoši šā pielikuma 28. līdz 35. punktam ir aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

27.2. šā pielikuma 27.1. apakšpunktā minētajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma;

27.3. vadītāja brīdināšanas sistēma var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem, un var sastāvēt no vienas vai vairākām spuldzītēm vai attēlot īsus paziņojumus, tostarp paziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts:

27.3.1. atlikušais laiks līdz brīdim, kad aktivizēsies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma vai sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

27.3.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas vai sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, iedarbība (piemēram, apgriezienu skaita samazinājums);

27.3.3. nosacījumi, ar kādiem iespējams atjaunot tehnikas tehnisko stāvokli;

27.4. pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas signālu izslēdz;

27.5. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas atbilstoši šā pielikuma 14., 37. līdz 41., 52., 61. līdz 63. un 70. punktam;

27.6. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, ja nav novērsts tās aktivizēšanās cēlonis;

27.7. brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus;

27.8. vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem;

27.9. iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām, ražotājs demonstrē vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

28. Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un ir pamatota uz šādiem darbības principiem:

28.1. divpakāpju sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, – sākot ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju (darbības ierobežojumi), kurai seko sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana);

28.2. vienpakāpes sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana), – aktivizējas saskaņā ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas nosacījumiem atbilstoši šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktam.

29. Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, dezaktivētu ārkārtas situācijā vai situācijā, kurā nepieciešama neatliekama un steidzama rīcība, ko nosaka valsts, pašvaldība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki.

30. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

30.1. sistēma aktivizējas pēc šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktā minēto nosacījumu iestāšanās;

30.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, pakāpeniski samazina maksimāli iespējamo motora griezes momentu motora apgriezienu skaita diapazonā par vismaz 25 % starp maksimālo griezes momenta ātrumu un apgriezienu regulatora pārtraukumpunktu (1. attēls). Motora griezes momenta samazinājuma ātrums ir vismaz 1 % minūtē;

30.3. var izmantot citus pasākumus, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

1. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju

31. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

31.1. sistēma aktivizējas, iestājoties šā pielikuma 14., 43., 54., 62. un 72. punktā minētajiem nosacījumiem;

31.2. sistēma samazina tehnikas funkcionalitāti līdz tādam līmenim, kas ir pietiekami apgrūtinošs, lai vadītājs būtu spiests novērst tehnikas darbības traucējumu cēloņus, kas paredzēti šā pielikuma 36. līdz 74. punktā, izmantojot šādas stratēģijas:

31.2.1. motora griezes momentu starp maksimālo griezes momenta ātrumu un regulatora pārtraukumpunktu pakāpeniski samazina no pirmās pakāpes sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, griezes momenta (1. attēls) par vismaz 1 % minūtē līdz 50 % no maksimālā griezes momenta vai zemāk, un motora apgriezienu skaitu pakāpeniski samazina par 60 % no nominālā apgriezienu skaita vai zemāk tajā pašā periodā, kāds attiecas uz motora griezes momenta samazināšanu (2. attēls);

2. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot brīdināšanas sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

31.2.2. var izmantot citus pasākumus, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

32. Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt "pašatkopšanas diagnostiku", pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja funkcija darbojas ne ilgāk kā 30 minūtes un katrā periodā, kad sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, darbojas, šo funkciju var izmantot trīs reizes.

33. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad ir novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

34. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

35. Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

36. Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktam. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.

37. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem (pēc ražotāja izvēles).

38. Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems.

39. Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, paziņojums netiek nepārtraukti attēlots), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskajai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, spuldzītes mirgošanas biežums). Ražotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks brīdī, kad aktivizējas šā pielikuma 35. vai 36. punktā minētā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.

40. Nedrīkst būt iespēja nepārtraukto brīdinājuma signālu viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, tiek attēlots skaidrs, nepārprotams paziņojums. Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

41. Nedrīkst būt iespēja vadītāja brīdināšanas sistēmu izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.

42. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % vai (pēc ražotāja izvēles) vairāk procentiem no tās parastā kopējā tilpuma.

43. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša (t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes) vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma (pēc ražotāja izvēles).

44. Nedrīkst būt iespēja sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās (izņemot, ciktāl tas ir atļauts, ievērojot šā pielikuma 32. punktu).

45. Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.

46. Ražotājs norāda minimālo pieņemamo reaģenta koncentrāciju CD_min., kas nodrošina, ka NO_X emisija izpūtējā nepārsniedz 0,9 g/kWh robežvērtību.

47. Tipa apstiprināšanas laikā demonstrē pareizu CD_min. vērtību, veicot šā pielikuma 111. punktā minēto procedūru, un to reģistrē tipa apstiprināšanas prasībām IIB un IV laikposmam atbilstošajā paplašinātajā dokumentācijas paketē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

48. Jebkuru reaģenta koncentrāciju, kas ir zemāka par CD_min., konstatē un atbilstoši šā pielikuma 46. punktam uzskata par nepareizu.

49. Reaģenta kvalitāti mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – reaģenta kvalitātes skaitītājs). Reaģenta kvalitātes skaitītājs uzskaita, cik stundu motors darbojies ar nepareizu reaģentu.

50. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena reaģenta kvalitātes skaitītāja konstatētos reaģenta kvalitātes defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 56. līdz 74. punktā.

51. Reaģenta kvalitātes skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

52. Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

53. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

54. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

55. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

56. Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.

57. Dozēšanu mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – dozēšanas skaitītājs). Šis skaitītājs uzskaita motora darbības stundu skaitu, kad reaģenta dozēšana ir pārtraukta. Tas nav nepieciešams tad, ja dozēšanas pārtraukšanu izraisa motora vadības bloks, jo tehnikas ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka tehnikas emisijas darbības rādītāji liecina, ka reaģenta lietošana nav vajadzīga.

58. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena dozēšanas skaitītāja konstatētos reaģenta dozēšanas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 55. un 64. līdz 74. punktā.

59. Reaģenta dozēšanas skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

60. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā dēļ aktivizējas dozēšanas skaitītājs, kas atbilst šā pielikuma 57. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

61. Brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

62. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

63. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

64. Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:

64.1. EGR vārsta darbības traucējums;

64.2. NO_X kontroles diagnostikas sistēmas defekti, kas minēti šā pielikuma 65. punktā.

65. NO_X kontroles diagnostikas sistēmu pārrauga attiecībā uz defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē šā pielikuma 36. līdz 63. punktā minēto defektu noteikšanu. Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NO_X koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai.

66. EGR vārsta darbības traucējumus mēra īpašs skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar EGR vārsta traucētu darbību saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs.

67. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja konstatētos EGR vārsta defektus kopā ar vienu vai vairākiem darbības traucējumiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 63. un 68. punktā.

68. Katru šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minēto pārraudzības defektu uzskaita īpašs NCD sistēmas skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar NCD sistēmas darbības traucējumu saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs. Ir atļauts sagrupēt vairākus viena skaitītāja konstatētos darbības traucējumus.

69. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja NCD sistēmas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 38. līdz 55., 57. un 59. punktā.

70. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, iestājoties kādam no šā pielikuma 64. punktā minētajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

71. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

72. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

73. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

74. Alternatīvi šā pielikuma 65. līdz 69. punktā minētajām prasībām ražotājs var izmantot NO_X sensoru, kas atrodas izplūdes gāzu plūsmā. Šādā gadījumā:

74.1. NO_X vērtība nedrīkst pārsniegt 0,9 g/kWh robežvērtību;

74.2. var izmantot vienu defektu "augsts NO_X – cēlonis nezināms";

74.3. šā pielikuma 71. punktā minētais laika sprīdis ir 10 motora darbības stundas;

74.4. šā pielikuma 73. punktā minētais laika sprīdis ir 20 motora darbības stundas.

75. Tipa apstiprinājuma laika atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot šā pielikuma 1. tabulā norādītās darbības un šādas pārbaudes:

75.1. demonstrē brīdinājuma sistēmas aktivizēšanos;

75.2. demonstrē pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos;

75.3. demonstrē sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanos.

1. tabula

Demonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā pielikuma 79. līdz 105. punktu

Mehānisms	Demonstrēšanas elementi
Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 80. līdz 87. punktu	– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) – ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi
Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 88. līdz 106. punktu	– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) – ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi – 1 griezes momenta samazināšanas tests
Brīdināšanas sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu	– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu) – ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

76. Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas.

77. Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citiem NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm attiecīgus elementus (piemēram, algoritmi, funkcionālās analīzes).

78. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.

79. Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šā pielikuma 77. punktam (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.

3. attēls

NCD motoru saimes iepriekš demonstrēta atbilstība

80. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un attiecībā uz vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajām defektu kategorijām.

81. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas reaģentu ar tādu aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.

82. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām atbilstoši šā pielikuma 64. punktam, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:

82.1. ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei sarakstu ar iespējamiem defektiem, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām;

82.2. defektu, kas tiks aplūkots testā, apstiprinātāja iestādē izvēlas no šā pielikuma 82.1. apakšpunktā minētā saraksta.

83. Demonstrēšanas nolūkos testu veic katram šā pielikuma 80. punktā minētajam defektam, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā;

83.2. pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC;

83.3. pēc ražotāja pieprasījuma un vienošanās ar apstiprinātāju iestādi testējamos defektus var modelēt.

84. Citus defektus (izņemot reaģenta trūkumu) pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādā kārtībā:

84.1. NCD sistēma reaģē uz tāda defekta izraisīšanu, ko saskaņā ar šo pielikumu izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde. Uzskata, ka tas ir demonstrēts, ja aktivizēšanās notiek divos secīgos NCD testa ciklos saskaņā ar šā pielikuma 86. un 87. punktu. Ja īpašajā pārraudzības pasākumā nepieciešami vairāk nekā divi NCD testa cikli, lai pabeigtu pārraudzību, NCD testa ciklu skaitu var palielināt līdz trim NCD testa cikliem, saskaņojot šīs izmaiņas ar apstiprinātāju iestādi. Katru atsevišķo NCD testa ciklu demonstrēšanas testos var nodalīt, izslēdzot motoru. Pauzē līdz nākamajai motora ieslēgšanai ievēro to, ka pēc motora izslēgšanas var notikt pārraudzība, un visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai pārraudzība varētu turpināties, kad motoru atkal iedarbinās, tiek izpildīti;

84.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar šā pielikuma 81. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir "apstiprināts un aktīvs".

85. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos šādā kārtībā:

85.1. demonstrēšanu sāk, kad reaģenta līmenis tvertnē atbilst vērtībai, par kuru ražotājs ir vienojies ar apstiprinātāju iestādi, bet kura nedrīkst būt mazāka par 10 % no tvertnes nominālās ietilpības;

85.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēma darbojas pareizi, ja vienlaikus pastāv atbilstība šādiem nosacījumiem:

85.2.1. brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir lielāks par vai vienāds ar 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības;

85.2.2. nepārtrauktas brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir vienāds ar vai lielāks par vērtību, kādu saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu ir norādījis ražotājs.

86. NCD testa cikls, ko aplūko šā pielikuma 76. līdz 106. punktā attiecībā uz NCD sistēmas pareizas darbības demonstrēšanu, ir siltas palaišanas NRTC cikls.

87. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu īpašajam pārraudzības pasākumam var izmantot alternatīvu NCD testa ciklu (piemēram, NRSC). Pieprasījumā ietver elementus (piemēram, tehniskus apsvērumus, modelēšanu, testa rezultātus), kas uzskatami apliecina, ka pārraudzības pasākumi alternatīvajā testa ciklā atbilst reāliem braukšanas apstākļiem un piemērojamais NCD testa cikls, kas minēts šā pielikuma 86. punktā, ir mazāk piemērots attiecīgajai pārraudzībai.

88. Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts atbilstoši šā pielikuma 83. līdz 87. punktam, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.

89. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.

90. Visus konstrukcijas elementus vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram (bet ne tikai), apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei.

91. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot to izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

92. Testa secībā demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, ja trūkst reaģenta, un tad, ja tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem.

93. Demonstrēšanas nolūkos:

93.1. papildus reaģenta trūkumam apstiprinātāja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem, kas jau iepriekš izmantots brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšanā;

93.2. vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu;

93.3. griezes momenta samazināšanos, kas nepieciešama, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas darbību, var demonstrēt motora vispārīgo darbības rādītāju apstiprināšanas laikā, ievērojot šo noteikumu prasības. Atsevišķa griezes momenta mērīšana, demonstrējot, ka darbojas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, šādā gadījumā nav nepieciešama;

93.4. sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrē saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu.

94. Ražotājs papildus demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību, ja pastāv šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minēti defekti, kuri nav izvēlēti izmantošanai demonstrēšanas testos, kas tiek veikti atbilstoši šā pielikuma 90. līdz 93. punktam. Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, kā pierādījumus izmantojot, piemēram, algoritmus, funkcionālās analīzes un iepriekšējo testu rezultātus. Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora vadības blokā ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms.

95. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests sākas tad, kad, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu, ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai – attiecīgā gadījumā – nepārtrauktas brīdināšanas sistēma.

96. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

97. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var imitēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

98. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

99. Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 96. līdz 98. punktu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora vadības bloks ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu.

100. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kuri veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību.

101. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

102. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var modelēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

103. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

104. Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 101. līdz 103. punktu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir aktivizējies šajā pielikumā minētais sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms.

105. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var demonstrēt, izmantojot arī atbilstoši šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām nokomplektētu tehniku, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

106. Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu (3. tabula) vai, ja nepieciešams, līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

107. Papildus prasībām attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, tiek noteiktas šādas tehniskās prasības:

107.1. prasības brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem:

107.1.1. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

2. tabula

Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Defekta tips	DTC statuss, lai aktivizētos brīdināšanas sistēma
Sliktas kvalitātes reaģents	apstiprināts un aktīvs
Nenotiek dozēšana	apstiprināts un aktīvs
EGR vārsta traucēta darbība	apstiprināts un aktīvs
Pārraudzības sistēmas darbības traucējums	apstiprināts un aktīvs
NO_X robežvērtība (ja piemērojams)	apstiprināts un aktīvs

107.1.2. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv, vai ja skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.3. NO_X kontroles informācijas dzēšana un atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu notiek, ievērojot šādas prasības:

107.1.3.1. pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš no datora atmiņas, vai atiestata uz vērtībām, kas minētas šajā pielikumā (3. tabula);

3. tabula

NO_X kontroles informācijas dzēšana vai atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu

NO_X kontroles informācija	Dzēšama	Atiestatāma
Visi DTC	X
Skaitītāja vērtība ar lielāko motora darbības stundu skaitu		X
Motora darbības stundu skaits no NCD skaitītāja(-iem)		X

107.1.3.2. NO_X kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us);

107.1.3.3. NO_X kontroles informāciju var izdzēst tikai tad, ja motors izslēgts;

107.1.3.4. dzēšot NO_X kontroles informāciju (tostarp DTC), nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem. Skaitītājus atiestata uz vērtībām, kas minētas šā pielikuma attiecīgajā punktā;

107.1.4. sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms atbilst šādām prasībām:

107.1.4.1. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad skaitītājs ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības;

107.1.4.2. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju (tostarp DTC), kas saistīta ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.4.3. pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šo pielikumu. Šādā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa;

107.2. prasības skaitītāja mehānismam:

107.2.1. lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:

107.2.1.1. neatbilstoša reaģenta kvalitāte;

107.2.1.2. reaģenta dozēšanas pārtraukšana;

107.2.1.3. EGR vārsta traucēta darbība;

107.2.1.4. šā pielikuma 63.2. apakšpunktā minētais NCD sistēmas defekts;

107.2.2. ražotājs pēc izvēles var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus šā pielikuma 107.2.1. apakšpunktā minēto defektu sagrupēšanai;

107.2.3. katrs skaitītājs skaita līdz maksimālajai vērtībai (to nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu) un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī;

107.2.4. ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku;

107.2.5. ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu;

107.3. prasības skaitītāja mehānisma darbības principam:

107.3.1. ja skaitītājs ir iestatīts nulles stāvoklī, tas sāk skaitīt, tiklīdz tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, un attiecīgajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC) ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

107.3.2. atkārtotu darbības traucējumu gadījumā pēc ražotāja izvēles piemēro vienu no šādiem noteikumiem:

107.3.2.1. ja tiek veikta viena pārraudzības darbība un darbības traucējums, kas sākotnēji licis aktivizēties skaitītājam, vairs netiek konstatēts vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis datus par defektu, skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā sasniegto vērtību. Ja skaitītājs pārtrauc skaitīt, kad ir aktivizējusies sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.2.2. skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.3. izmantojot vienu pārraudzības sistēmas skaitītāju, tas turpina skaitīšanu, ja tiek konstatēts attiecīgais NCM un tam atbilstoša diagnostikas traucējumu koda statuss ir "apstiprināts un aktīvs". Skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā šā pielikuma 107.3.2. apakšpunktā minēto vērtību, ja netiek konstatēts neviens NCM, kas pamato tā aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis visus datus par defektiem, kas attiecas uz šo skaitītāju;

4. tabula

Skaitītāji un brīdinājumi

	DTC statuss, lai skaitītājs aktivizētos pirmo reizi	Skaitītāja vērtība pirmās pakāpes brīdinājumam	Skaitītāja vērtība brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju	Vērtība, pie kuras skaitītājs sastingst
Reaģenta kvalitātes skaitītājs	apstiprināts un aktīvs	≤ 10 stundas	≤ 20 stundas	≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Dozēšanas skaitītājs	apstiprināts un aktīvs	≤ 10 stundas	≤ 20 stundas	≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
EGR vārsta skaitītājs	apstiprināts un aktīvs	≤ 36 stundas	≤ 100 stundas	≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Pārraudzības sistēmas skaitītājs	apstiprināts un aktīvs	≤ 36 stundas	≤ 100 stundas	≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
NO_X robežvērtība (ja piemērojams)	apstiprināts un aktīvs	≤ 10 stundas	≤ 20 stundas	90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

107.3.4. iesaldējot noteiktu vērtību, skaitītāju atiestata nulles stāvoklī, kad ar šo skaitītāju saistītie monitori ir pabeiguši vismaz vienu pārraudzības ciklu, nekonstatējot darbības traucējumu, un ja neviens darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, nav konstatēts 40 motora darbības stundu laikā pēc skaitītāja apstāšanās pie noteiktās vērtības (4. attēls);

107.3.5. skaitītājs turpina skaitīt no vērtības, pie kuras tas apstājies, ja laikā, kad skaitītājs ir sastindzis, tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju (4. attēls).

4. attēls

Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam,
kad tā vērtība bijusi iesaldēta

108. Aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbību ilustrē 5. attēls, kas attēlo reaģenta pieejamības pārraudzību četros gadījumos:

108.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

108.2. pirmais uzpildīšanas gadījums (atbilstoša uzpildīšana): vadītājs uzpilda reaģenta tvertni, lai reaģenta līmenis pārsniegtu 10 % robežvērtību. Izslēdzas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

108.3. otrais un trešais uzpildīšanas gadījums (neatbilstoša uzpildīšana): aktivizējas brīdināšanas sistēma. Brīdinājuma līmenis ir atkarīgs no pieejamā reaģenta daudzuma;

108.4. ceturtais uzpildīšanas gadījums (ļoti neatbilstoša uzpildīšana): nekavējoties aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

5. attēls

Reaģenta pieejamība

109. Trīs gadījumus, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, ilustrē 6. attēls:

109.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

109.2. pirmais remonta gadījums (slikts vai paviršs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs nomaina reaģentu ar citas kvalitātes reaģentu, bet drīz pēc tam atkal to nomaina ar sliktas kvalitātes reaģentu. Nekavējoties atkal aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un tehnikas darbība tiek pārtraukta pēc divām motora darbības stundām;

109.3. otrais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs uzpilda labas kvalitātes reaģentu. Tomēr pēc kāda laika vadītājs atkal uzpilda sliktas kvalitātes reaģentu. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles.

6. attēls

Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana

110. Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumus ilustrē 7. attēls Šis attēls ilustrē arī procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 64. un 65. punktā minēto defektu pārraudzību:

110.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

110.2. pirmais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr pēc kāda laika dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles;

110.3. otrais remonta gadījums (slikts remonts): darbojoties pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju (griezes momenta samazināšanās), vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr drīz pēc tam dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Nekavējoties atkal aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitītājs atsāk skaitīt no vērtības, pie kuras tas bija apstājies remonta brīdī.

7. attēls

Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts

111. Prasības minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CD_min. demonstrēšanai:

111.1. tipa apstiprināšanas laikā ražotājs demonstrē, ka CD_min. vērtība ir pareiza, veicot NRTC testa siltas palaišanas ciklu un izmantojot reaģentu ar CD_min. koncentrāciju;

111.2. pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NO_X kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CD_min.;

111.3. piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NO_X robežvērtību, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 46. punktam.

1.² pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Kontroles lauka prasības IV laikposma motoriem

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Motora kontroles lauku (1. attēls) nosaka šādā kārtībā:

1.1. apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz ātras darbības apgriezienu skaitam, kur apgriezienu skaits A = lēnas darbības apgriezienu skaits + 15 % no starpības starp ātras darbības apgriezienu skaitu un lēnas darbības apgriezienu skaitu;

1.2. ātras darbības apgriezienu skaita un lēnas darbības apgriezienu skaita definīcija ietverta šo noteikumu 3. pielikumā;

1.3. ja, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā minēto iespēju, ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju;

1.4. ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

2. Testēšanā neietver šādus motora darbības apstākļus:

2.1. punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;

2.2. punktus zem 30 % maksimālās jaudas.

3. Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā pielikuma 1. un 2. punktā minētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut izslēgt minētos punktus, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos.

1. attēls

Kontroles lauks

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Informācijas dokumenta veidlapas paraugs:

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS NR ... , kas attiecas uz tipa apstiprinājumu un pasākumiem mobilā tehnikā uzstādāmu iekšdedzes motoru gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju ierobežošanai
	Standarta motors/motora tips¹:
0	Vispārēji dati
0.1.	Marka (firma):
0.2.	Standarta motora(u) un (ja nepieciešams) saimes tips un komerciālais apraksts¹:
0.3.	Ražotāja tipa kods atbilstoši marķējumam uz motora(-iem)¹:
0.4.	Ar šo motoru darbināmā mehānisma kategorija²:
0.5.	Ražotāja firma un adrese:
0.5.	Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai firma un adrese:
0.6.	Motora identifikācijas numura atrašanās vieta, kods un piestiprināšanas metode:
0.7.	EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:
0.8.	Montēšanas rūpnīcas (-u) adrese(s):

Piezīmes:

¹ Lieko svītrot.

² Atbilstoši kategorijai šo noteikumu 3.punktā (piemēram, A).

1.1. pielikumi informācijas dokumentam:

1.1.1. standarta motora (-u) būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 1.pielikumu),

1.1.2. motoru saimes būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 2.pielikumu),

1.1.3. saimes motoru tipu būtiskie parametri(sk. informācijas dokumenta informācijas dokumenta 3.pielikumu);

1.2. mobilā mehānisma daļu, kas saistītas ar motoru, parametri (ja nepieciešams);

1.3. standarta motora fotogrāfijas;

1.4. pārējo pielikumu saraksts, ja tādi ir;

1.5. datums, mape.

2. Informācijas dokumenta veidlapas 1.pielikuma paraugs:

1.pielikums informācijas dokumentam

standarta motora BŪTISKIE PARAMETRI¹

1.	MOTORA APRAKSTS
1.1.	Ražotājs:
1.2.	Ražotāja motora kods:
1.3.	Cikls: četrtaktu/divtaktu²
1.4.	Cilindra diametrs:	mm
1.5.	Virzuļa gājiens:	mm
1.6.	Cilindru skaits un novietojums:
1.7.	Motora darba tilpums:	cm³
1.8.	Nominālais griešanās ātrums:
1.9.	Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:
1.10.	Tilpuma kompresijas pakāpe³:
1.11.	Sadegšanas sistēmas apraksts:
1.12.	Degšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i)
1.13.	Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:
1.14.	Dzesēšanas sistēma
1.14.1.	Šķidrums
1.14.1.1.	Šķidruma veids:
1.14.1.2.	Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē²
1.14.1.3.	Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):
1.14.1.4.	Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):
1.14.2.	Gaiss
1.14.2.1.	Ventilators: jā/nē²
1.14.2.2.	Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):
1.14.2.3.	Piedziņas pārnesumskaitlis(ļi) (ja nepieciešams):
1.15.	Ražotāja atļautā temperatūra
1.15.1.	Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:	K
1.15.2.	Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:
	Maksimālā temperatūra atskaites punktā:	K
1.15.3.	Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):	K
1.15.4.	Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(iem):	K
1.15.5.	Ziežeļļas temperatūra: minimālā:	K
1.15.5.	maksimālā:	K
1.16.	Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē²
1.16.1.	Marka:
1.16.2.	Tips:
1.16.3.	Sistēmas apraksts (piem., maksimālais pūtes spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):
1.16.4.	Starpdzesētājs: jā/nē²
1.17.	Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:	kPa
1.18.	Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:	kPa
2.	PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1.	Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav²
2.2.	Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1.	Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav²
2.2.1.1.	Marka(-as):
2.2.1.2.	Tips(-i):
2.2.1.3.	Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5.	Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6.	Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7.	Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8.	Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9.	Elementa blīvums:
2.2.1.10.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12.	Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):	K
2.2.1.13.	Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1.	Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2.	Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3.	Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14.	NO_x sensors: ir/nav²
2.2.2.	Skābekļa sensors: ir/nav²
2.2.2.1.	Marka(-as):
2.2.2.2.	Tips(-i):
2.2.2.3.	Novietojums:
2.2.3.	Gaisa iesmidzināšana: ir/nav²
2.2.3.1.	Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4.	EGR: ir/nav²
2.2.4.1.	Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5.	Daļiņu filtrs: ir/nav²
2.2.5.1.	Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2.	Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3.	Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4.	Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5.	Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:	K kPa
2.2.6.	Citas sistēmas: ir/nav²
2.2.6.1.	Apraksts un darbība:
3.	DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM
3.1.	Padeves sūknis
	Spiediens³ vai raksturlielumu diagramma:	kPa
3.2.	Iesmidzināšanas sistēma
3.2.1.	Sūknis
3.2.1.1.	Marka(s):
3.2.1.2.	Tips(-i):
3.2.1.3.	Padeve: ... un ... mm³ virzuļa gājienam vai ciklam³ pie pilnas iesmidzināšanas, ja sūkņa griešanās ātrums ir attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai raksturlielumu diagramma
	Minēt izmantoto metodi: Uz motora/uz sūkņa² stenda
3.2.1.4.	Iesmidzināšanas apsteidze
3.2.1.4.1.	Iesmidzināšanas apsteidzes līkne³:
3.2.1.4.2.	Iesmidzināšanas momenta iestatīšana³:
3.2.2.	Iesmidzināšanas cauruļu sistēma
3.2.2.1.	Garums:	mm
3.2.2.2.	Iekšējais diametrs:	mm
3.2.3.	Smidzinātājs(-i)
3.2.3.1.	Marka(s):
3.2.3.2.	Tips(-i):
3.2.3.3.	Atvēršanas spiediens³ vai raksturlielumu diagramma:	kPa
3.2.4.	Regulators
3.2.4.1.	Marka(s):
3.2.4.2.	Tips(-i):
3.2.4.3.	Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze³:	apgr./min
3.2.4.4.	Maksimālais ātrums bez slodzes³:	apgr./min
3.2.4.5.	Tukšgaitas griešanās ātrums ³:	apgr./min
3.3.	Aukstās palaišanas sistēma
3.3.1.	Marka(s):
3.3.2.	Tips(-i):
3.3.3.	Apraksts:
4.	DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM
4.1.	Karburators:
4.1.1.	Marka(-as):
4.1.2.	Tips(-i):
4.2.	Iesmidzināšanas ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:
4.2.1.	Marka(-as):
4.2.2.	Tips(-i):
4.3.	Tiešā iesmidzināšana:
4.3.1.	Marka(-as):
4.3.2.	Tips(-i):
4.4.	Degvielas plūsma [g/h] un gaisa /degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta:
5.	VĀRSTU IESTATĪJUMS
5.1.	Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā uz nāves punktiem vai līdzvērtīgiem datiem:
5.2.	Standarta un/vai iestatīšanas diapazons¹
5.3.	Mainīga vārstu iestatījuma sistēma (ja izmantojams un kur: pie ieplūdes un/vai izplūdes):
5.3.1.	Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams¹
5.3.2.	Sadales vārpstas nobīdes leņķis
6.	ATVERU KONFIGURĀCIJA
6.1.	Novietojums, lielums un skaits:
7.	AIZDEDZES SISTĒMA
7.1.	Aizdedzes spole:
7.1.1.	Marka(-as):
7.1.2.	Tips(-i):
7.1.3.	Numurs:
7.2.	Aizdedzes svece(-es):
7.2.1.	Marka(-as):
7.2.2.	Tips(-i):
7.3.	Magnetoaizdedze:
7.3.1.	Marka(-as):
7.3.2.	Tips(-i):
7.4.	Aizdedzes iestatījums:
7.4.1.	Aizdedzes apsteidze attiecībā uz augšējo nāves punktu (kloķvārpstas leņķis grādos):
7.4.2.	Apsteidzes līkne, ja izmanto:

Piezīmes:

¹ Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.

² Nevajadzīgo svītrot.

³ Noteikt pielaides.

3. Informācijas dokumenta veidlapas 2.pielikuma paraugs:

2.pielikums informācijas dokumentam

MOTORU SAIMES BŪTISKIE PARAMETRI

1.	KOPĒJIE PARAMETRI1.
1.1.	Sadegšanas cikls:
1.2.	Dzesējošā vide:
1.3.	Gaisa iesūkšanas metode:
1.4.	Degšanas kameras tips/konstrukcija:
1.5.	Vārsts un atveru izvietojums - konfigurācija, lielums un skaits:
1.6.	Degvielas sistēma:
1.7.	Motora vadības sistēmas:
	Identitātes pierādījums saskaņā ar rasējuma(-u) numuru(-iem):
	dzesēšanas sistēma pie slodzes:
	izplūdes gāzu recirkulācija²:
	ūdens iesmidzināšana/emulģēšana²:
	gaisa iesmidzināšana²:
1.8.	Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma²:
2.	MOTORU SAIMES ĪPAŠĪBU UZSKAITĪJUMS.
2.1.	Motoru saimes nosaukums:
2.2.	Šīs saimes motoru īpašības:
		Standarta motors¹	Motori saimē³
2.2.1.	Motora tips
2.2.2.	Cilindru skaits
2.2.3.	Nominālais griešanās ātrums (apgr./min)
2.2.4.	Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm³) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem pie nominālās jaudas
2.2.5.	Nominālā efektīvā jauda (kW)
2.2.6.	Griešanās ātrums pie maksimālās jaudas (apgr./min)
2.2.7.	Maksimālā efektīvā jauda (kW)
2.2.8.	Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā (apgr./min)
2.2.9.	Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm³) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem maksimālajā griezes momentā
2.2.10.	Maksimālais griezes moments (Nm)
2.2.11.	Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums (apgr./min.)
2.2.12.	Cilindra darba tilpums (standarta motora %)	100

Piezīmes:

¹ Sīkākus datus sk. informācijas dokumenta 1.pielikumā.

² Jāaizpilda atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5. un 6.nodaļas nosacījumiem.

³ Ja neattiecas, atzīmēt ar "nav".

4. Informācijas dokumenta veidlapas 3.pielikuma paraugs:

3.pielikums informācijas dokumentam

SAIMEI PIEDERĪGA MOTORA TIPA BŪTISKIE PARAMETRI¹

1.	MOTORA APRAKSTS
1.1.	Ražotājs:
1.2.	Ražotāja motora kods:
1.3.	Cikls: četrtaktu/divtaktu²
1.4.	Cilindra diametrs:	mm
1.5.	Virzuļa gājiens:	mm
1.6.	Cilindru skaits un novietojums:
1.7.	Motora darba tilpums:	cm³
1.8.	Nominālais griešanās ātrums:
1.9.	Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:
1.10.	Tilpuma kompresijas pakāpe³:
1.11.	Sadegšanas sistēmas apraksts:
1.12.	Sadegšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i):
1.13.	Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:
1.14.	Dzesēšanas sistēma
1.14.1.	Šķidrums
1.14.1.1.	Šķidruma veids:
1.14.1.2.	Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē²
1.14.1.3.	Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):
1.14.1.4.	Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):
1.14.2.	Gaiss
1.14.2.1.	Ventilators: jā/nē²
1.14.2.2.	Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):
1.14.2.3.	Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):
1.15.	Ražotāja atļautā temperatūra
1.15.1.	Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:	K
1.15.2.	Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:
	Maksimālā temperatūra atskaites punktā:	K
1.15.3.	Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):	K
1.15.4.	Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem):	K
1.15.5.	Ziežeļļas temperatūra: minimālā:	K
	maksimālā:	K
1.16.	Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē²
1.16.1.	Marka:
1.16.2.	Tips:
1.16.3.	Sistēmas apraksts (piem., maksimālais ieplūstošā gaisa spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):
1.16.4.	Starpdzesētājs: ir/nav²
1.17.	Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:	kPa
1.18.	Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:	kPa
2.	PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1.	Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav²
2.2.	Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1.	Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav²
2.2.1.1.	Marka(-as):
2.2.1.2.	Tips(-i):
2.2.1.3.	Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5.	Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6.	Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7.	Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8.	Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9.	Elementa blīvums:
2.2.1.10.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12.	Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):	K
2.2.1.13.	Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1.	Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2.	Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3.	Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14.	NO_x sensors: ir/nav²
2.2.2.	Skābekļa sensors: ir/nav²
2.2.2.1.	Marka(-as):
2.2.2.2.	Tips:
2.2.2.3.	Novietojums:
2.2.3.	Gaisa iesmidzināšana: ir/nav²
2.2.3.1.	Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4.	EGR: ir/nav²
2.2.4.1.	Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5.	Daļiņu filtrs: ir/nav²
2.2.5.1.	Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2.	Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3.	Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4.	Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5.	Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:	K, kPa
2.2.6.	Citas sistēmas: ir/nav²
2.2.6.1.	Apraksts un darbība:
3.	DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻMOTORIEM
3.1.	Padeves sūknis
	Spiediens³ vai parametru diagramma:	kPa
3.2.	Iesmidzināšanas sistēma
3.2.1.	Sūknis
3.2.1.1.	Marka(s):
3.2.1.2.	Tips(-i):
3.2.1.3.	Padeve: ... un ... mm³ virzuļa gājienam vai ciklam³ pie pilnas iesmidzināšanas un pie sūkņa griešanās ātruma attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai parametru diagramma.
	Miniet izmantoto metodi: motorā/sūkņa stendā²
3.2.1.4.	Iesmidzināšanas apsteidze
3.2.1.4.1.	Iesmidzināšanas apsteidzes līkne³:
3.2.1.4.2.	Iesmidzināšanas momenta iestatīšana³:
3.2.2.	Iesmidzināšanas cauruļu sistēma
3.2.2.1.	Garums:	mm
3.2.2.2.	Iekšējais diametrs:	mm
3.2.3.	Smidzinātājs(-i)
3.2.3.1.	Marka(s):
3.2.3.2.	Tips(-i):
3.2.3.3.	Atvēršanas spiediens³ vai parametru diagramma:	kPa
3.2.4.	Regulators
3.2.4.1.	Marka(s):
3.2.4.2.	Tips(-i):
3.2.4.3.	Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze³:	apgr./min
3.2.4.4.	Maksimālais ātrums bez slodzes³:	apgr./min
3.2.4.5.	Tukšgaitas griešanās ātrums ³:	apgr./min
3.3.	Aukstās palaišanas sistēma
3.3.1.	Marka(s):
3.3.2.	Tips(-i):
3.3.3.	Apraksts:
4.	DEGVIELAS PADEVE BENZĪNA MOTORIEM
4.1.	Karburators:
4.1.1.	Marka(s):
4.1.2.	Tips(-i):
4.2.	Iesmidzināšana ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:
4.2.1.	Marka(s):
4.2.2.	Tips(-i):
4.3.	Iesmidzināšana cilindrā:
4.3.1.	Marka(s):
4.3.2.	Tips(-i):
4.4.	Degvielas plūsma [g/h] un gaisa/degvielas attiecība pie nominālā griešanās ātruma un plaši atvērta droseļvārsta
5.	VĀRSTU IESTATĪJUMS
5.1.	Maksimālais vārsta gājiens, kā arī atvēršanas un aizvēršanas leņķis attiecībā pret nāves punktiem vai līdzvērtīgi dati.
5.2.	Standarta diapazons un/vai iestatījuma diapazons²
5.3.	Regulējama vārsta atvēršanas vai aizvēršanas sistēma (ja to izmanto, un ieplūdei un/vai izplūdei)
5.3.1.	Tips: pastāvīgas darbības vai ieslēdzama/izslēdzama
5.3.2.	Ekscentra fāzes nobīdes leņķis
6.	ATVERES KONFIGURĀCIJA
6.1.	Vieta, lielums un skaits
7.	AIZDEDZES SISTĒMA
7.1.	Indukcijas spole
7.1.1.	Marka(s):
7.1.2.	Tips(-i):
7.1.3.	Skaits:
7.2.	Aizdedzes svece(s):
7.2.1.	Marka(s):
7.2.2.	Tips(-i):
7.3.	Magneto:
7.3.1.	Marka(s):
7.3.2.	Tips(-i):
7.4.	Aizdedzes laikiestate:
7.4.1.	Aizdedzes apsteidze attiecībā pret augšējo maiņas punktu (kloķvārpstas leņķis grādos)
7.4.2.	Apsteidzes raksturlīkne, ja tādu izmanto:

Piezīmes:

¹Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.

² Nevajadzīgo svītrot.

³ Noteikt pielaides.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Ievads

1. Šajā pielikumā noteikta gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu noteikšanas metode emisijā no testējamā motora, kā arī mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (3.¹ pielikums), kalibrēšana (3.² pielikums), datu novērtēšana un aprēķini (3.³ pielikums), dinamometra grafiks mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (3.⁴ pielikums), noturības prasības (3.⁵ un 3.⁶ pielikums) un CO₂ emisijas noteikšanas kārtība (3.⁷ pielikums).

2. Šo noteikumu 3.punktā minētajām iekārtām piemēro šādus testa ciklus:

2.1. NRSC testu (mobilās tehnikas motora tests stacionārā fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai I, II, III A, III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.2. NRTC testu (mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.3. ISO testa procedūru izmanto motoriem, kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, kā noteikts standartā LVS ISO 8178–4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (turpmāk – MARPOL) 73/78 VI pielikumā (NO_x kodekss);

2.4. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti motorvagonu piedziņai;

2.5. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti vilces līdzekļu piedziņai.

3. Testē motoru, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un savienots ar dinamometru. Testu veic, ievērojot šādu testa procedūru I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam:

3.1. testu I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam veic saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

3.1.1. saskaņā ar šajā pielikumā minēto procedūru;

3.1.2. pēc ražotāja izvēles saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma testa procedūru, papildus piemērojot šādas prasības:

3.1.2.1. noturības prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.⁵ pielikumu;

3.1.2.2. prasības motora kontroles laukam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31. punktu (tikai IV laikposma motoriem);

3.1.2.3. CO₂ ziņošanas prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.⁶ pielikumu attiecībā uz motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu. Ja motori tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, piemēro šo noteikumu 3.⁷ pielikumu;

3.1.2.4. motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu, un motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, izmanto šo noteikumu 5. pielikumā minēto standarta degvielu;

3.2. ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31.3. apakšpunktu izvēlas izmantot testa procedūru, kas minēta ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumā, I, II, IIIA vai IIIB laikposma motoru testēšanai izmanto šā pielikuma 19.1.1. apakšpunktā minētos testa ciklus.

4. Mērīšanas princips: mērāmā motora izplūdes gāzu emisijā mēra gāzveida sastāvdaļas (oglekļa oksīds, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa) un cietās daļiņas. Turklāt oglekļa dioksīdu bieži izmanto par marķiergāzi, lai noteiktu daļējas un pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidījuma attiecību. Saskaņā ar labu inženierpraksi vispārējus oglekļa dioksīda mērījumus izmanto ar mērījumiem saistītu problēmu noteikšanai testa norisē:

4.1. NRSC tests:

4.1.1. noteiktos darbības apstākļos, kad motors ir iesilis, pastāvīgi kontrolē iepriekš minētās gāzu emisijas apjomu, šai nolūkā ņemot neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Testa ciklā ir noteikts daudzums režīmu ar uzdotu griešanās ātrumu un griezes momentu (slodzi), kas aptver parastos dīzeļmotoru ekspluatācijas apstākļus. Katrā režīmā nosaka ikviena gāzveida piesārņotāja koncentrāciju, izplūdes plūsmu un jaudu, un izmērītās vērtības reizina ar vidējo sv. Cieto daļiņu paraugu atšķaida ar tam sagatavotu apkārtējo gaisu. Visā testa procedūras norisē ņem vienu paraugu, ko ievāc, izmantojot piemērotus filtrus,

4.1.2. cita iespēja ir paraugu ņemt, izmantojot atsevišķus filtrus - katram režīmam vienu, un aprēķināt ciklam atbilstošo svērto rezultātu,

4.1.3. konkrēta piesārņotāja emisiju gramos uz kilovatstundu aprēķina saskaņā ar 3.³ pielikumu;

4.2. NRTC tests:

4.2.1. pārejas fāzei paredzēto testu, kurā stingri ievēroti mobilajai tehnikai uzstādītu dīzeļmotoru darbības apstākļi, veic divas reizes:

4.2.1.1. pirmo reizi (aukstā palaišana) pēc tam, kad motors ir sasilis līdz istabas temperatūrai un motora dzesēšanas šķidruma un eļļas, pēcapstrādes sistēmu un visu motora kontroles papildu ierīču temperatūra ir stabilizējusies intervālā starp 20 un 30 °C;

4.2.1.2. otro reizi (siltā palaišana) pēc 20 minūšu ilgas turēšanas siltumā, laika atskaiti sākot tūlīt pēc aukstās palaišanas cikla beigām;

4.2.2. šajā testā nosaka iepriekš minētos piesārņotājus. Tests sastāv no aukstās palaišanas cikla, kas seko motora dabiskai vai piespiedu dzesēšanai, siltumā turēšanas perioda un siltās palaišanas cikla, kā rezultātā tiek aprēķinātas jauktās emisijas. Izmantojot motora griezes momenta un apgriezienu skaita signālus no motora dinamometra, nosaka jaudas attiecību pret cikla ilgumu un iegūst darbu, ko motors veicis cikla norisē. Gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju nosaka visā cikla norisē vai nu neatšķaidītās izplūdes gāzēs, integrējot analizatora signālu saskaņā ar šo noteikumu 3.³ pielikumu, vai atšķaidītās izplūdes gāzēs CVS pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, integrējot vai izmantojot paraugu ņemšanas maisu saskaņā ar šo noteikumu 3.³ pielikumu;

4.2.3. lai noteiktu daļiņu daudzumu, ņem proporcionālu paraugu no atšķaidītām izplūdes gāzēm, šo paraugu ievācot uz noteikta filtra un atšķaidot vai nu parciālo, vai pilno plūsmu. Atkarībā no izmantotās metodes visā cikla norisē nosaka atšķaidītu vai neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, lai aprēķinātu piesārņotāju masas emisijai atbilstošās vērtības. Masas emisijas vērtības un motora veiktā darba attiecība raksturo to, cik gramu konkrētā piesārņotāja motors izdala vienā kilovatstundā;

4.2.4. emisiju (g/kWh) mēra gan aukstās palaišanas, gan siltās palaišanas ciklā. Kopējo ar koeficientu vērtēto emisiju aprēķina, aukstās palaišanas rezultātam piešķirot 10 % svērumu, bet siltās palaišanas rezultātam – 90 % svērumu. Kopējai ar koeficientu vērtētajai emisijai jāatbilst robežlielumam.

2. Testa apstākļi.

5. Vispārīgas prasības: visus tilpumus un tilpumu plūsmas ātrumus attiecina uz 273 K (0 °C) un 101,3 kPa.

6. Motora testa apstākļi:

6.1., motora ieplūstošā gaisa temperatūru un sausas atmosfēras spiedienu mēra un parametru f_a nosaka šādi:

6.1.1. motoriem bez piespiedu gaisa padeves un ar mehāniskiem kompresoriem:

6.1.2. turbokompresoru motoriem ar ieplūstošā gaisa dzesēšanu vai bez tās:

, kur

T_a - motora ieplūstošā gaisa absolūtā temperatūra (K),

p_s, - sausas atmosfēras spiediens (kPa);

6.2. lai testu atzītu par derīgu, parametram fa ir jābūt:

0,96 < f_a < 1,06

6.3. motori ar ieplūdes gaisa dzesēšanas sistēmu:

6.3.1. gaisa plūsmas temperatūru reģistrē, un deklarētajā nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē tā ir ± 5 K no gaisa plūsmas maksimālās temperatūras, ko noteicis ražotājs. Dzesētājas vides temperatūra ir vismaz 293 K (20 °C);

6.3.2. ja gaisa piespiedu padevei izmanto ārēju sistēmu, tad padeves gaisa temperatūru noregulē ± 5 K robežās no maksimālās gaisa plūsmas temperatūras ko deklarētajā maksimālajās jaudas apgriezienu režīmā un pilnā slodzē noteicis ražotājs. Gaisa plūsmas dzesētājā šādi iestatīto dzesēšanas šķidruma temperatūru un plūsmas ātrumu atstāj nemainīgu visā testa ciklā. Gaisa plūsmas dzesētāja tilpumu nosaka, pamatojoties uz labu inženierpraksi un parastajiem transportlīdzekļos un iekārtās izmantotajiem pielietojumiem;

6.3.3. cita iespēja ir gaisa plūsmas dzesētāja iestatīšanu veikt saskaņā ar 1995. gada janvārī publicēto Starptutiskās automobiļu inženieru apvienības standartu SAE J 1937.

7. Testējamo motoru aprīko ar gaisa ieplūdes sistēmu, kurai gaisa ieplūdes ierobežojums ir ± 300 Pa no vērtības, ko ražotājs paredzējis tīram gaisa filtram ražotāja noteiktos motora darbības apstākļos, kuri rada maksimālu gaisa plūsmu. Ierobežojumi jānosaka nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē. Var izmantot darbnīcas pārbaudes sistēmu, ja tā dublē faktiskos motora darbības apstākļus.

8. Testējamo motoru aprīko ar izplūdes sistēmu, kuras izplūdes pretspiediens ir ± 650 Pa no ražotāja noteiktās vērtības motora darbības apstākļos, kas nodrošina maksimālo deklarēto jaudu.

9. Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīci, tad izplūdes caurules diametram jābūt tādam pašam, kāds ir motoram parastajā pielietojumā vismaz četrus caurules diametrus augšpus ieplūdes vietai caurules paplašinātās daļas sākumā, kam pievienota pēcapstrādes ierīce. Attālumam starp izplūdes kolektora atloku vai turbokompresora izplūdi un izplūdes pēcapstrādes ierīci jābūt tādam pašam, kāds ir iekārtas konfigurācijā, vai arī ražotāja noteiktajā attālumā. Izplūdes pretspiedienam vai retinājumam arī jāatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, un to var regulēt ar vārstu. Pēcapstrādes ierīci ietverošo vienību uz izmēģinājuma testa un motora kartēšanas laiku var noņemt un aizstāt ar tai līdzvērtīgu vienību bez katalizatora.

10. Motora dzesēšanas sistēmai jābūt ar pietiekamu spēju uzturēt ražotāja noteikto normālo motora darba temperatūru.

11. Informāciju par testā lietoto motoreļļu pieraksta un iesniedz kopā ar testa rezultātiem.

12. Testa degviela:

12.1. izmanto šo noteikumu 5.pielikumā norādīto standartdegvielu;

12.2. testā lietojamās standartdegvielas cetānskaitlis un sēra saturs ir attiecīgi jāreģistrē šo noteikumu 7.pielikuma 2.punkta 1.1.1. un 1.1.2.apakšpunktā;

12.3. degvielas temperatūrai pie iesmidzināšanas sūkņa ievada jābūt 306-316 K (33-43 °C).

3. Testa norise (NRSC tests)

13. Dinamometra iestatījumu noteikšana:

13.1. īpatnējo emisiju mērījumi pamatojas uz nekoriģētu stenda bremzēšanas jaudu atbilstoši standartam ISO 14396:2002;

13.2. veicot pārbaudi, jānomontē papildierīces, kuras var būt uzmontētas motoram un ir vajadzīgas tikai iekārtas darbam. Šīs nosacījums attiecas, piemēram, uz šādām ierīcēm:

13.2.1. bremžu gaisa kompresors,

13.2.2. stūres pastiprinātāja kompresors,

13.2.3. gaisa kondicionēšanas kompresors,

13.2.4. hidraulisko izpildmehānismu pumpji;

13.3. ja papildierīces nenomontē, tad, lai aprēķinātu dinamometra iestatījumus, jānosaka to patērētā jauda pie konkrētā griešanās ātruma, izņemot gadījumus, kad papildierīces ir motora sastāvdaļa (piemēram, dzesēšanas ventilatori motoriem ar gaisa dzesēšanu);

13.4. ieplūdes ierobežojuma un izplūdes caurules pretspiediena iestatījumu noregulē atbilstoši ražotāja norādītajām augšējām robežām saskaņā ar šā pielikuma 7.-9.punktu;

13.5. lai aprēķinātu griezes momenta vērtību testa režīmā, maksimālo griezes momenta vērtību konkrētajā griešanās ātrumā nosaka eksperimentāli. Motoriem, kurus nav paredzēts darbināt ar pilnu slodzi atbilstošā diapazonā, maksimālo griezes momentu testā izmantotajos griešanās ātrumos norāda ražotājs.

13.6. motora iestatījumu katrā no testa režīmiem aprēķina pēc šādas formulas:

	, ja attiecība
	, tad

P_AE vērtību var pārbaudīt sertificēšanas institūcija.

14. Paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:

14.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, bet hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;

14.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz.

15. Mērīšanas iekārtas uzstādīšana: ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai. Ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai.

16. Atšķaidīšanas sistēmas un motora iedarbināšana: atšķaidīšanas sistēmu un motoru iedarbina un silda, līdz visas temperatūras un spiedieni ir nostabilizējušies pie pilnas slodzes un nominālā griešanās ātruma (šā pielikuma 19.2.apakšpunkts).

17. Atšķaidījuma attiecības koriģēšana:

17.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci (vairāku filtru metodes gadījumā tas nav obligāti). Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā cieto daļiņu fona koncentrāciju var noteikt, laižot atšķaidīšanai izmantoto gaisu cauri cieto daļiņu filtriem. Ja atšķaidīšanai lieto filtrētu gaisu, tad pietiek ar vienu mērījumu, ko veic pirms testa, tā laikā vai pēc tā. Ja atšķaidīšanai izmantoto gaisu nefiltrē, tad mērījums jāveic vienam paraugam, kas ņemts visa testa norisē;

17.2. atšķaidīšanai izmantotajam gaisam jābūt tādam, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C). Kopējā atšķaidījuma attiecība nedrīkst būt mazāka par četri. ( Stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā);

17.3. izmantojot viena vai vairāku filtru metodi, parauga masas plūsmas ātrumu caur filtru uztur nemainīgā attiecībā pret atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu visos pilnās plūsmas sistēmās režīmos. Šī masas attiecība ir ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces. Daļējās plūsmas atšķaidīšanai sistēmām ar viena filtra metodi masas plūsmai caur filtru jābūt nemainīgai ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces;

17.4. sistēmām ar CO₂ vai NO_X koncentrācijas regulēšanu CO₂ vai NO_X saturs atšķaidīšanai izmantotajā gaisā jāmēra katra testa sākumā un beigās. Pirms un pēc testa veikto fona koncentrācijas mērījumu rezultāti attiecībā uz CO₂ vai NO_X saturu atšķaidīšanai izmantotajā gaisā nedrīkst atšķirties vairāk kā par attiecīgi 100 miljonās daļas vai 5 miljonās daļas;

17.5. ja izmanto atšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēmu, tad attiecīgās fona koncentrācijas nosaka, visā testa laikā paraugu maisā krājot atšķaidīšanai izmantotā gaisa paraugu;

17.6. pastāvīgo fona koncentrāciju (neizmantojot paraugu maisu) var mērīt vismaz trijos punktos - cikla sākumā, beigās un aptuveni tā vidū - un aprēķināt tās vidējo vērtību. Pēc ražotāja pieprasījuma fona mērījumus var neveikt.

18. Analizatoru pārbaude: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē.

19. Testa cikls:

19.1. prasības iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 3.punktā:

19.1.1. prasības A kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.1. un 3.3.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 1.tabulā noteikto 8 režīmu ciklu (identisks C1 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.3.1.1.apakšpunktā);

1.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais vai atskaites (*)	100	0,15
2.	Nominālais vai atskaites (*)	75	0,15
3.	Nominālais vai atskaites (*)	50	0,15
4.	Nominālais vai atskaites (*)	10	0,10
5.	Starpātrums	100	0,10
6.	Starpātrums	75	0,10
7.	Starpātrums	50	0,10
8.	Tukšgaita	–	0,15

Piezīme. (*) Atskaites ātruma definīcija ir sniegta 3.pielikuma 24.1.2.apakšpunktā.

19.1.2. prasības B kategorijas motoriem:

19.1.2.1. motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 2.tabulā noteikto 5 režīmu ciklu (identisks D2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.4.1.apakšpunktā);

2.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,05
2.	Nominālais	75	0,25
3.	Nominālais	50	0,30
4.	Nominālais	25	0,30
5.	Nominālais	10	0,10

19.1.2.2. slodzes rādītāji izteikti procentos no griezes momenta, kurš atbilst sākotnējai nominālajai jaudai, kas noteikta kā maksimālā pieejamā jauda mainīgas jaudas ciklā, kuras izmantošanas ilgums stundās paredzētajos vides apstākļos gadā ir neierobežots, ja tehnisko apkopi veic saskaņā ar ražotāja instrukcijām;

19.1.3. prasības C kategorijas motoriem:

19.1.3.1. galvenajiem motoriem (papildu motori ar nemainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO D2 jaudas ciklam, t.i., 5 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.2.apakšpunktā, bet papildu motori ar mainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO C1 jaudas ciklam, t.i., 8 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.1.apakšpunktā), kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, izmanto ISO testa procedūru, kā noteikts standartā LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un IMO MARPOL 73/78 VI pielikumā (NO_x kodekss);

19.1.3.2. galvenos motorus, kas darbojas atbilstoši fiksēta soļa dzenskrūves līknei, testē ar dinamometru, ievērojot šā pielikuma 3.tabulā noteikto 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E3 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā. Visi četri režīmi atbilst vidējai dzenskrūves līknei, kas iegūta motora darbības gaitā veiktos mērījumos), kas izstrādāts, lai reprezentētu tirdzniecības kuģu dīzeļmotorus normālos darbības apstākļos;

3.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	100 % (nominālais)	100	0,20
2.	91 %	75	0,50
3.	80 %	50	0,15
4.	63 %	25	0,15

19.1.3.3. iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus ar nemainīgu apgriezienu skaitu un regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm testē ar dinamometru, izmantojot 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā), kuru raksturo tāda pati slodze un svēruma koeficients kā iepriekšējo ciklu, bet kurā motoru visos režīmos darbina ar nominālo apgriezienu skaitu;

4.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,20
2.	Nominālais	75	0,50
3.	Nominālais	50	0,15
4.	Nominālais	25	0,15

19.1.4. prasības D kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.4.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 5.tabulā noteikto 3 režīmu ciklu (identisks F ciklam, kas aprakstīts standartā LVS ISO 8178-4 : 2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem");

5.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,25
2.	Starpātrums	50	0,15
3.	Tukšgaita	–	0,60

19.2. motoru un sistēmu uzsilda maksimālajā ātrumā un griezes momentā, lai stabilizētu motora parametrus saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. ( Uzsildīšanas posmam jānovērš arī iepriekšējās testa nosēdumu ietekme izplūdes sistēmā. Ir nepieciešams arī stabilizācijas posms starp testa punktiem, kuram ir līdz minimumam jāsamazina testa punktu savstarpējā ietekme):

19.3. testa secība:

19.3.1. testu izdara tādā režīmu kārtībā, kāda norādīta iepriekš šajā pielikumā noteiktajiem testa cikliem;

19.3.2. testa cikla katra režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma norādīto griešanās ātrumu uztur ±1 % robežās no nominālā griešanās ātruma vai ±3 min^-1, ņemot lielāko no abiem, izņemot apakšējo bezslodzes režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides. Norādīto griezes momentu uztur tā, lai vidējais lielums mērījumu izdarīšanas posmā būtu ±2 % no maksimālā griezes momenta pie testa ātruma;

19.3.3. katram mērījumu punktam ir vajadzīgas vismaz 10 minūtes. Ja motora testā pietiekamas cieto daļiņu masas iegūšanai uz mērījumu filtra ir vajadzīgi ilgāki paraugu ņemšanas laiki, testa režīma posmu var pagarināt;

19.3.4. režīma ilgumu pieraksta un ieraksta ziņojumā;

19.3.5. gāzveida emisijas koncentrācijas lielumus izmēra un pieraksta režīma trīs pēdējo minūšu laikā;

19.3.6. cieto daļiņu paraugu ņemšana un gāzveida emisijas mērījumi ir jāsāk, kad sasniegta motora darbības stabilizācija atbilstoši ražotāja norādījumiem, un ir jābeidz vienlaicīgi;

19.3.7. degvielas temperatūru mēra degvielas iesmidzināšanas sūkņa ieejā vai atbilstoši ražotāja norādījumiem un pieraksta mērījumu vietu;

19.4. analizatora rādījumi: analizatora izejas signālu reģistrē, pierakstot uz diagrammas lentas vai izmantojot līdzvērtīgu datu savākšanas sistēmu, laižot izplūdes gāzu plūsmu caur analizatoru katrā režīmā vismaz trīs pēdējās minūtes. Ja atšķaidīta CO un CO₂ mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas maisus (3.¹ pielikuma 5.4.apakšpunkts), paraugs ir jāievada maisā katra režīma pēdējo trīs minūšu laikā un maisa paraugs jāanalizē un jāpieraksta:

19.5. cieto daļiņu paraugu ņemšana:

19.5.1. cieto daļiņu paraugus var ņemt ar viena filtra metodi vai ar vairāku filtru metodi (3.¹ pielikuma 6.punkts). Ņemot vērā, ka metožu rezultāti var nedaudz atšķirties, izmantotā metode ir jāuzrāda kopā ar rezultātiem;

19.5.2. viena filtra metodei, paraugu ņemot, ir jāņem vērā testa ciklam noteiktie modālie svēršanas faktori, attiecīgi pieskaņojot plūsmas ātrumu un/vai parauga ņemšanas laiku;

19.5.3. parauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara iespējami vēlu. Parauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara vismaz 20 sekundes viena filtra metodei un vismaz 60 sekundes vairāku filtru metodei. Sistēmām, kurām nav apvada iespējas, katrā režīmā jābūt vismaz 60 sekundes ilgam parauga ņemšanas laikam viena filtra un vairāku filtru metodēm;

19.6. motora darbības apstākļi:

19.6.1. motora ātrumu un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru, degvielas plūsmu un gaisa vai izplūdes gāzu plūsmu mēra katram režīmam, kad motors ir nostabilizējies;

19.6.2. ja nav iespējams izmērīt izplūdes gāzu plūsmu vai sadegšanas gaisa un degvielas patēriņu, to var aprēķināt, izmantojot oglekļa un skābekļa bilances metodi (3.¹ pielikuma 3.3.apakšpunkts);

19.6.3. visus aprēķinam vajadzīgos papildu datus pieraksta (3.³ pielikuma 1. un 2.punkts).

20. Analizatoru atkārtota pārbaude: pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Tests atbilst šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.

4. Testa norise (NRTC tests)

21. Mobilās tehnikas motora cikls pārejas fāzē (NRTC) ir noteikts 3.⁴pielikumā, pa sekundēm norādot normalizētā griešanās ātruma un griezes momenta vērtības, kas jāpiemēro visiem dīzeļmotoriem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Lai varētu veikt testu motora testēšanas kamerā, normalizētās vērtības pārveido faktiskajās vērtībās, kas atbilst testā izmantotajam konkrētajam motoram, un to veic, par pamatu ņemot motora kartēšanas līkni. Šo pārveidošanu sauc par denormalizāciju, un izveidoto testa ciklu sauc par testējamā motora standartciklu. Izmantojot minētās griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības, testēšanas kamerā veic testa ciklu un reģistrē testā iegūtās griešanās ātruma un griezes momenta vērtības. Lai validētu testa norisi, pēc tā pabeigšanas veic regresijas analīzi, kurā salīdzina griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības un testā noteiktās vērtības.

22. Aizliegts izmantot pārveidošanas ierīces vai neracionālu vadību vai neracionālu emisiju kontroli.

23. Motora kartēšanas procedūra: NRTC testu veidojot testēšanas kamerā, pirms testa cikla uzsākšanas motoru kartē, lai noteiktu griešanās ātruma un griezes momenta attiecības līkni:

23.1. kartējamā griešanās ātruma diapazona noteikšana: kartējamā griešanās ātruma minimālo un maksimālo vērtību nosaka šādi:

23.1.1. kartējamā griešanās ātruma minimālā vērtība = brīvgaita;

23.1.2. kartējamā griešanās ātruma maksimālā vērtība = n_hi × 1,02 vai griešanās ātrums, kurā pilnai slodzei atbilstošais griezes moments ir nulle, izvēloties mazāko no abām vērtībām (kur n_hi ir ātras darbības griešanās ātrums, ko nosaka kā lielāko motora griešanās ātrumu, kurā nodrošina 70 % no nominālās jaudas);

23.2. motora kartēšanas līkne: motoru iesilda ar maksimālo jaudu, lai stabilizētu motora tehniskās īpašības saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un labu inženierpraksi. Kad motors ir stabilizēts, veic motora kartēšanu saskaņā ar turpmāko procedūru:

23.2.1. kartēšana pārejas fāzē;

23.2.1.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;

23.2.1.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;

23.2.1.3. motora griešanās ātrumu palielina vidēji par 8 ± 1 apgr./min^-1 no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam. Motora griešanās ātrumu un griezes momentu reģistrē vismaz ik sekundi;

23.2.2. kartēšana pa soļiem:

23.2.2.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;

23.2.2.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;

23.2.2.3. pilnā slodzē vismaz 15 sekundes uztur minimālo kartējamo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu. Maksimālā griezes momenta līknei vajadzīgos nolasījumus no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam veic ar soli, kas nepārsniedz 100 ± 20 apgriezienus minūtē. Katrā šādā testa punktā vismaz
15 sekundes uztur attiecīgo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu;

23.3. kartēšanas līknes izveide: saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu reģistrētajiem datiem atbilstošos punktus savieno, veicot lineāro interpolāciju starp punktiem. Iegūtā griezes momenta līkne ir kartēšanas līkne, un to izmanto, lai normalizētās griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.⁴pielikumā, pārveidotu faktiskajās testa cikla griezes momenta vērtībās, kā aprakstīts šā pielikuma 24.3.apakšpunktā;

23.4. alternatīvās kartēšanas metodes: ja ražotājs uzskata, ka šajā pielikumā minētās kartēšanas metodes nav drošas vai reprezentatīvas konkrētam motoram, tad var izmantot alternatīvas kartēšanas metodes. Alternatīvajām kartēšanas metodēm jāatbilst šajā pielikumā norādīto kartēšanas metožu pielietošanas mērķim - noteikt maksimālo pieejamo griezes momentu jebkuram testa ciklā sasniegtam motora griešanās ātrumam. Iesaistītajām pusēm drošības un reprezentativitātes apsvērumu dēļ jāsaskaņo šajā punktā paredzētās atkāpes no kartēšanas metodēm un jāpamato alternatīvo metožu izmantošana. Aizliegts griezes momenta līkni sastādīt, šajā procesā samazinot griešanās ātrumus motoriem ar apgriezienu regulatoru vai ar turbopūti;

23.5. atkārtotie testi: motors nav jākartē pirms katra testa cikla. Motora atkārtota kartēšana pirms testa cikla jāveic, ja:

23.5.1. kopš iepriekšējās kartēšanas ir pagājis no inženierijas viedokļa pārāk ilgs laiks vai;

23.5.2. motorā veiktas izmaiņas vai atkārtota kalibrēšana, kas var ietekmēt motora darbību.

24. Testa standartcikla izveide:

24.1. apgriezienu atskaites ātrums:

24.1.1. apgriezienu atskaites ātrums (n_ref ) atbilst 100 % normalizētām apgriezienu skaita vērtībām, kas norādītas motora dinamometra grafikā šo noteikumu 3.⁴pielikuma 2.punktā. Faktiskais motora darbības cikls, ko iegūst, denormalizējot apgriezienu atskaites ātrumu, ir atkarīgs no pareizas apgriezienu atskaites ātruma izvēles. Apgriezienu atskaites ātrumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

n_ref = lēnas darbības apgriezienu skaits + 0,95 x (ātras darbības apgriezienu skaits – lēnas darbības apgriezienu skaits), kur

n_ref – apgriezienu atskaites ātrums,

lēnas darbības apgriezienu skaits – mazākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 50 % no nominālās jaudas,

ātras darbības apgriezienu skaits – lielākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 70 % no nominālās jaudas;

24.1.2. ja izmērītais apgriezienu atskaites ātrums ir +/–3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu atskaites ātruma, deklarēto apgriezienu atskaites ātrumu var izmantot emisijas testā. Ja pielaide ir pārsniegta, emisijas testā izmanto izmērīto apgriezienu atskaites ātrumu saskaņā ar standartu LVS ISO 8178-11:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 11.daļa: Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes dzinēju radīto cieto daļiņu un izplūdes gāzu emisijas mērījumi pārejas fāzē izmēģinājumu stendā";

24.2. motora griešanās ātruma denormalizācija: griešanās ātrumu denormalizē, izmantojot šādu vienādojumu:

Faktiskais griešanās ātrums =	(% griešanās ātrums × (atskaites griešanās ātrums - brīvgaita)	+ brīvgaita
	100

24.3. motora griezes momenta denormalizācija: griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.⁴pielikumā, normalizē līdz maksimālajam griezes momentam attiecīgajā griešanās ātrumā. Griezes momenta vērtības standartciklā denormalizē šādi, izmantojot saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu iegūto kartēšanas līkni

Faktiskais griezes moments =	% griezes moments × maksimālais griezes moments	(5)
	100

attiecīgajam faktiskajam griešanās ātrumam, kā noteikts šā pielikuma 24.2.apakšpunktā;

24.4. denormalizācijas procedūras piemērs:

24.4.1.denormalizē šādu testa punktu:

24.4.1.1. % griešanās ātrums = 43 %,

24.4.1.2. % griezes moments = 82 %,

24.4.2. ņemot vērā, ka:

24.4.2.1. atskaites griešanās ātrums = 2200 apgr./min.,

24.4.2.2. brīvgaita = 600 apgr./min.,

24.4.3. iegūst šādu vērtību:

Faktiskais griešanās ātrums =	43 × (2200-600)	+ 600 = 1288 apgr./min.
	100

24.4.4. ņemot vērā kartēšanas līknē griešanās ātrumam 1288 apgr./min. atbilstošais maksimālais griezes moments ir 700 Nm, tad iegūstam šādu vērtību:

Faktiskais griezes moments =	82 × 700	= 574 Nm
	100

25. Nosacījumi dinamometra darbībai:

25.1. ja izmanto slodzes devēju, tad griezes momenta signālu pārrēķina uz motora asi un ņem vērā dinamometra inerci. Faktiskais motora griezes moments ir slodzes devēja uzrādītais griezes moments, kam pieskaitīts dinamometra inerces spēku momenta reizinājums ar leņķisko paātrinājumu. Šie aprēķini regulēšanas sistēmai jāveic reālajā laikā;

25.2. ja motoru testē ar virpuļstrāvas dinamometru, tad ieteicams, lai to punktu skaits, kuros starpība ir mazāka par -5 % no maksimālā griezes momenta, nepārsniegtu 30 (T_sp ir prasītais griezes moments, ir motora griešanās ātruma atvasinājums un _D ir virpuļstrāvas dinamometra rotācijas inerce).

26. Emisiju testa norise:

26.1. testa secību ataino shēma (1.attēls);

1.attēls

Motora sagatavošana, pirmstesta mērījumi un kalibrēšana

↓

NRTC

↓

Motora kartēšana (maksimālā griezes momenta līkne), testa standartcikla veidošana

↓

Viens vai vairāki izmēģinājuma cikli, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motors/testēšanas kamera/emisiju sistēmas

↓

Dabiskā vai piespiedu dzesēšana

↓

Visus sistēmu sagatavošana paraugu ņemšanai (arī analizatora kalibrēšana) un datu vākšanai

↓

Aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

↓

Turēšana siltumā

↓

Siltās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

26.2. pirms mērījumu cikla uzsākšanas var veikt vienu vai vairākus izmēģinājuma ciklus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motora, testēšanas kameras un emisiju sistēmas;

26.3. paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:

26.3.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;

26.3.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz;

26.4. mērīšanas iekārtas uzstādīšana:

26.4.1. ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai;

26.4.2. ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai;

26.5. atšķaidīšanas sistēmas iedarbināšana: iedarbina atšķaidīšanas sistēmu. Kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā nosaka, nepieļaujot ūdens kondensēšanos sistēmā, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C);

26.6. daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas iedarbināšana:

26.6.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci;

26.6.2. daļiņu fona līmeni atšķaidīšanas gaisā var noteikt, ņemot paraugam atšķaidīšanas gaisu, pirms izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī. Ja ir pieejama vēl cita daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, ieteicams daļiņu fona koncentrācijas paraugu ievākt pārejas fāzē. Pretējā gadījumā var izmantot to pašu sistēmu, ko lieto daļiņu paraugu ņemšanai pārejas fāzē. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus veic pirms cikla sākuma un pēc cikla beigām un nosaka to vidējo vērtību;

26.7. analizatoru pārbaudīšana: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē. Ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, tos iztīra;

26.8. dzesēšanas prasības:

26.8.1. var piemērot dabisko vai piespiedu dzesēšanas procedūru. Piespiedu dzesēšanu izmanto, iestatot sistēmas tā, lai tās sūta dzesēšanas gaisu motorā un dzesēto eļļu cauri motora smērsistēmai, atdzesē dzesēšanas šķidrumu motora dzesēšanas sistēmā un atdzesē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Piespiedu pēcapstrādes dzesēšanā dzesēšanas gaisu neizmanto, kamēr pēcapstrādes sistēma nav atdzisusi un tās temperatūra nav zemāka par katalizatora aktivēšanas temperatūru. Nav atļauta dzesēšanas procedūra, kuras rezultātā veidojas neraksturīgas emisijas;

26.8.2. aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas testu pēc dzesēšanas var sākt tikai tad, kad motora eļļas, dzesēšanas šķidruma un pēcapstrādes sistēmas temperatūra ir stabilizējusies starp 20 °C un 30 °C vismaz 15 minūtes;

26.9. cikla norise:

26.9.1. aukstās palaišanas cikls:

26.9.1.1. testu sāk ar aukstās palaišanas ciklu pēc tam, kad ir pabeigta dzesēšana un ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas šā pielikuma 26.8.apakšpunktā;

26.9.1.2. motoru iedarbina saskaņā ar ražotāja rekomendēto iedarbināšanas procedūru, kas aprakstīta lietotāja pamācībā, izmantojot sērijveida startera motoru vai dinamometru;

26.9.1.3. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.1.4. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.⁴pielikumā. Motora apgriezienu un izraudzīto griezes momenta iestatījuma punktu frekvence ir 5 Hz (ieteicams 10 Hz) vai lielāka. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu testa cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.2. analizatora reakcija, iedarbinot dzinēju un vienlaikus iedarbinot mērierīces:

26.9.2.1. sāk savākt vai analizēt atšķaidīšanas gaisu, ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;

26.9.2.2. sāk savākt vai analizēt neapstrādātas vai atšķaidītas izplūdes gāzes atkarībā no izmantotās metodes;

26.9.2.3. sāk mērīt atšķaidīto izplūdes gāzu apjomu un nepieciešamo temperatūru un spiedienu;

26.9.2.4. sāk pierakstīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu analīzi;

26.9.2.5. sāk pierakstīt atgriezeniskās saites datus par dinamometra apgriezienu skaitu un griezes momentu;

26.9.3. ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumus, emisijas koncentrāciju (HC, CO un NO_x) un izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu mēra pastāvīgi un datorsistēmā glabā mērījumu rezultātus, kam atbilstošā diskretizācijas frekvence ir vismaz 2 Hz. Visus pārējos datus var reģistrēt ar diskretizācijas frekvenci vismaz 1 Hz. Analogo analizatoru rādījumus reģistrē. Datu izvērtēšanā tiešsaistē vai autonomā režīmā var piemērot kalibrēšanas datus;

26.9.4. ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, HC un NO_x mēra nepārtraukti atšķaidīšanas tunelī ar frekvenci, kas ir vismaz 2 Hz. Vidējās koncentrācijas nosaka, integrējot visā testa ciklā saņemtos analizatora signālus. Sistēmas reakcijas laiks nedrīkst būt ilgāks par 20 sekundēm, ja nepieciešams, tas jāsaskaņo ar konstanta tilpuma mērītāja plūsmas svārstībām un paraugu ņemšanas laika/testa cikla nobīdēm. CO un CO₂ nosaka, integrējot vai arī analizējot koncentrācijas paraugā, kas visā cikla norisē savākts paraugu ņemšanas maisā. Gāzveida piesārņotāju koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā nosaka, integrējot vai arī izmantojot fona paraugu ņemšanas maisu. Visus citus mērāmos parametrus pieraksta, veicot vismaz vienu mērījumu sekundē (1 Hz);

26.9.5. daļiņu paraugu ņemšana:

26.9.5.1. iedarbinot dzinēju, daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu pārslēdz no apvedrežīma uz daļiņu vākšanas režīmu;

26.9.5.2. ja izmanto daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam;

26.9.5.3. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos ± 5 % robežās no paredzētā plūsmas ātruma. Ja izmanto plūsmas kompensatoru (t.i., veic paraugu plūsmas proporcionālu kontroli), tad jāpierāda, ka plūsmas ātruma caur galveno tuneli un daļiņu parauga plūsmas ātruma attiecība no tai paredzētās vērtības neatšķiras vairāk kā par ± 5 % (izņemot paraugu ņemšanas pirmajās 10 sekundēs);

26.9.5.4. ja izmanto dubulto atšķaidīšanu, parauga plūsma ir neto starpība, ko veido plūsmas ātrums caur paraugu ņemšanas filtriem un otrās pakāpes atšķaidīšanā izmantotās gaisa plūsmas ātrums;

26.9.5.5. reģistrē vidējo temperatūru un spiedienu ieplūdes gāzes skaitītājos vai plūsmas mērinstrumentos. Ja uz filtra esošās lielās daļiņu slodzes dēļ nav iespējams visā cikla norisē uzturēt paredzēto plūsmas ātrumu (± 5 % robežās), testa rezultātu anulē. Testu atkārto, noregulējot mazāku plūsmas ātrumu un/vai izmantojot filtru ar lielāku diametru;

26.9.5.6. ja motors aukstās palaišanas testa ciklā apstājas, tam veic pirmapstrādi, atkārto dzesēšanas procedūru un to iedarbina no jauna. Testu atkārto. Ja testa cikla norisē rodas kļūme kādā no nepieciešamajām testa iekārtām, testa rezultātu anulē;

26.9.6. darbības pēc aukstās palaišanas cikla:

26.9.6.1. pabeidzot testu, pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu un gāzu ieplūdi paraugu ņemšanas maisā un daļiņu paraugu ņemšanas sūknī. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.6.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.6.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.6.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru;

26.9.7. turēšana siltumā:

26.9.7.1. tūlīt pēc motora izslēgšanas izslēdz motora dzesēšanas ventilatoru(-us), ja to(-os) izmanto, kā arī CVS ventilatoru (vai atvieno izplūdes sistēmu no CVS), ja to izmanto;

26.9.7.2. atstāj motoru siltumā 20 ± 1 min. Sagatavo motoru un dinamometru siltās palaišanas testam. Iztīrītos paraugu ņemšanas maisus savieno ar atšķaidīto izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas sistēmām. Iedarbina CVS (ja to izmanto un ja tas vēl nav iedarbināts) vai savieno izplūdes sistēmu ar CVS (ja tā ir atvienota). Iedarbina paraugu ņemšanas sūkņus (izņemot daļiņu paraugu ņemšanas sūkni(-us), motora ventilatoru(-us) un datu vākšanas sistēmu;

26.9.7.3. nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas siltummaini (ja to izmanto) un visu nepārtraukto paraugu ņemšanas sistēmu uzsildītos komponentus (ja nepieciešams) pirms testa sākuma uzsilda līdz tiem paredzētajai darbības temperatūrai;

26.9.7.4. paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam. CVS gāzes plūsmas mērīšanas ierīci noregulē nulles pozīcijā. Katrā filtra turētājā uzmanīgi ievieto tīru daļiņu filtru, samontētos filtru turētājus novieto paraugu ņemšanas plūsmas līnijā;

26.9.8. siltās palaišanas cikls:

26.9.8.1. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.8.2. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.⁴pielikumā. Motora apgriezienu skaita un griezes momenta komandu iestatīšanas punktus izveido ar 5 Hz (iesaka 10 Hz) vai lielāku frekvenci. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.8.3. atkārto šā pielikuma 26.9.2. un 26.9.5.apakšpunktā aprakstīto procedūru;

26.9.8.4. ja motors apstājas siltās palaišanas ciklā, motoru var izslēgt un atkārtoti atstāt siltumā 20 minūtes. Pēc tam var atkārtot siltās palaišanas ciklu. Turēšanu siltumā un siltās palaišanas ciklu drīkst atkārtoti veikt tikai vienu reizi;

26.9.9. darbības pēc siltās palaišanas cikla:

26.9.9.1. pēc siltās palaišanas cikla pabeigšanas pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu, gāzes plūsmu paraugu ņemšanas maisos un apstādina daļiņu paraugu sūkni. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.9.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.9.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.9.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru.

27. Testa norises verificēšana:

27.1. datu nobīde: lai līdz minimumam samazinātu nobīdes efektu, ko rada laika atstarpe starp izmērītajām un standartcikla vērtībām, motora griešanās ātruma un griezes momenta mērījumu signālu virkni kā kopumu var nobīdīt uz priekšu vai atpakaļ laikā attiecībā pret griešanās ātruma un griezes momenta standartvirkni. Ja mērījumu signālus nobīda, tad gan griešanās ātruma, gan griezes momenta nobīdes apmēram un virzienam jābūt vienādam;

27.2. ciklā paveiktā darba aprēķināšana:

27.2.1. faktisko paveikto darbu W_act (kWh) aprēķina katram reģistrēto vērtību pārim, ko veido motora griešanās ātrums un griezes moments. Faktisko paveikto darbu W_act izmanto salīdzinājumam ar standartciklā paveikto darbu W_ref un īpatnējo emisiju aprēķināšanai. Šo pašu metodoloģiju izmanto motora standartjaudas un faktiskās jaudas integrēšanai. Ja vērtības jānosaka intervālā starp blakus esošām standartvērtībām vai blakus esošām izmērītajām vērtībām, tad izmanto lineāro interpolāciju,

27.2.2. integrējot standartciklā paveikto darbu un faktisko paveikto darbu, visas negatīvās griezes momenta vērtības pielīdzina nullei un iekļauj integrētajā vērtībā. Ja integrācijas frekvence ir mazāka nekā 5 Hz un ja noteiktā laika segmentā griezes momenta vērtība mainās no pozitīvas uz negatīvu vai no negatīvas uz pozitīvu, tad aprēķina šīs vērtības negatīvo daļu un pielīdzina to nullei. Pozitīvo daļu iekļauj integrētajā vērtībā;

27.2.3. W_act vērtībai jābūt diapazonā starp - 15 % un + 5 % no W_ref vērtības;

27.3. testa cikla validācijas statistika:

27.3.1. izmērīto vērtību lineāro regresiju attiecībā pret standartvērtībām nosaka griešanās ātrumam, griezes momentam un jaudai. To veic pēc izmērīto vērtību nobīdes, ja izvēlēta šī iespēja. Izmanto mazāko kvadrātu metodi, un vienādojums ir šāds:

y = mx+b

, kur

y - izmērītā (faktiskā) vērtība griešanās ātrumam (min^-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),

m - regresijas līnijas slīpums,

x - standartvērtība griešanās ātrumam (min^-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),

b - y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas;

27.3.2. katrai regresijas līnijai aprēķina y standartkļūdu (SE) attiecībā pret x un noteikšanas koeficientu (r²);

27.3.3. šo analīzi ieteicams veikt 1 Hz frekvencē. Lai testa rezultātus uzskatītu par derīgiem, jābūt izpildītiem šā pielikuma 6.tabulā norādītajiem kritērijiem;

Regresijas līnijas pielaides

6.tabula

Nr.		Griešanās ātrums	Griezes moments	Jauda
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
1.	y aprēķina standartkļūda (SE) attiecībā pret x	ne vairāk kā 100 min^-1	ne vairāk kā 13 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālā griezes momenta vērtības	ne vairāk kā 8 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālās jaudas vērtības
2.	regresijas līnijas slīpums, m	0,95 līdz 1,03	0,83 - 1,03	0,89 - 1,03
3.	noteikšanas koeficients, r²	vismaz 0,9700	vismaz 0,8800	vismaz 0,9100
4.	y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas, b	± 50min^-1	± 20 N·m vai ± 2 % no maksimālā griezes momenta, izvēloties lielāko no abām vērtībām	± 4 kW vai ± 2 % no maksimālās jaudas, izvēloties lielāko no abām vērtībām

27.3.4. ja to dara vienīgi regresijas analīzes vajadzībām, tad atbilstoši šā pielikuma 7.tabulas norādēm pirms regresijas aprēķināšanas atļauts dzēst mērījumu punktus. Tomēr ciklā paveiktā darba un emisiju aprēķinā šos punktus dzēst nedrīkst. Brīvgaitas punktu nosaka kā punktu, kurā normalizētā griezes momenta standartvērtība ir 0 % un normalizētā griešanās ātruma standartvērtība ir 0 %. Punktu dzēšanu var veikt visā ciklā vai kādā tā daļā;

Punkti, kurus pieļaujams dzēst regresijas analīzē (dzēstie punkti jākonkretizē)

7.tabula

Nr.	Nosacījumi	Griešanās ātruma un/vai griezes momenta, un/vai jaudas punkti, kurus drīkst dzēst kreisās puses slejā norādītajos apstākļos
(1)	(2)	(3)
1.	Pirmās 24 (±1) un pēdējās 25 sekundes	Griešanās ātrums, griezes moments un jauda
2.	Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais griezes moments < 95 % no griezes momenta standartvērtības	Griezes moments un/vai jauda
3.	Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais Griešanās ātrums < 95 % no griešanās ātruma standartvērtības	Griešanās ātrums un/vai jauda
4.	Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums > brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments > 105 % no griezes momenta standartvērtības	Griezes moments un/vai jauda
5.	Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums < brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments = ražotāja noteiktais/izmērītais griezes moments brīvgaitā ± 2 % no maksimālā griezes momenta	Griešanās ātrums un/vai jauda
6.	Aizvērts droseļvārsts un izmērītais griešanās ātrums > 105 % no griešanās ātrums standartvērtības	Griešanās ātrums un/vai jauda.

27.3.5.pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Tests ir atbilstošs šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.¹ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras

1. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRSC tests)

1. Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm, kurās raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas.

2. Prasības dinamometram: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma 19.1.apakšpunktā aprakstītā testa cikla veikšanai. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina jaudas mērījumi noteiktajās robežās. Var būt nepieciešami papildu aprēķini. Mēriekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 4.punktā norādīto pieļaujamo noviržu skaitliskos lielumus.

3. Izplūdes gāzu plūsma: izplūdes gāzu plūsmu nosaka ar kādu no šā pielikuma 3.1. līdz 3.4.apakšpunktā minētajām metodēm:

3.1. tiešās mērīšanas metode: izplūdes gāzu plūsmas tieša mērīšana ar caurplūduma sprauslu vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu (sīkāk sk. ISO 5167:2000. (Veicot tiešu gāzes plūsmas mērīšanu ir jānovērš mērījumu kļūdas, kas ietekmē emisijas vērtības);

3.2. gaisa un degvielas mērīšanas metode:

3.2.1. gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšana;

3.2.2. izmanto gaisa plūsmas mērītājus un degvielas plūsmas mērītājus, kuru precizitāte noteikta šā pielikuma 4.punktā;

Izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

(mitrai izplūdes gāzu masai);

3.3. oglekļa bilances metode: izplūdes gāzu masas aprēķināšana no degvielas patēriņa un izplūdes gāzu koncentrācijas, izmantojot oglekļa bilances metodi (3.pielikums šo noteikumu 3.pielikumam);

3.4. mērīšanas metode ar marķiergāzi:

3.4.1. šī metode ietver marķiergāzes koncentrācijas mērīšanu izplūdes gāzēs. Izplūdes gāzu plūsmā kā marķiergāzi ievada zināmu daudzumu inertas gāzes (piemēram, tīra hēlija). Šo gāzi sajauc un atšķaida ar izplūdes gāzēm, bet tā nedrīkst reaģēt izplūdes caurulē. Pēc tam mēra šīs gāzes koncentrāciju izplūdes gāzu paraugā;

3.4.2. lai nodrošinātu marķiergāzes pilnīgu sajaukšanos ar izplūdes gāzēm, izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi novieto vismaz 1 m vai
30 izplūdes caurules diametru attālumā lejpus marķiergāzes ievadīšanas punkta, izvēloties lielāko no abiem minētajiem attālumiem. Paraugu ņemšanas zondi var novietot tuvāk ievadīšanas punktam tad, ja gāzu pilnīgu sajaukšanos apliecina marķiergāzes koncentrācijas salīdzinājums ar standarta koncentrāciju, ko iegūst, marķiergāzi pievienojot pirms motora;

3.4.3. marķiergāzes plūsmas ātrumu noregulē tā, lai marķiergāzes koncentrācija, motoram darbojoties brīvgaitā, pēc sajaukšanās būtu mazāka nekā marķiergāzes analizatora pilnā skala;

3.4.4. izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

, kur

G_EXHW - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s),

G_T - marķiergāzes plūsma (cm³/min),

conc_mix - marķiergāzes momentānā koncentrācija pēc sajaukšanās (miljonās daļas),

P_EHX- izplūdes gāzu blīvums (kg/m³),

conc_a - marķiergāzes fona koncentrācija ieplūdes gaisā (miljonās daļas);

3.4.5. marķiergāzes fona koncentrāciju (conc_a) var noteikt, aprēķinot vidējo vērtību fona koncentrācijai, ko izmēra tieši pirms un tūlīt pēc testa norises;

3.4.6. ja fona koncentrācija maksimālā izplūdes gāzu plūsmā ir mazāka nekā 1 % no marķiergāzes koncentrācijas pēc sajaukšanās (conc_mix), tad fona koncentrāciju var neņemt vērā;

3.4.7.sistēmai kopumā jāatbilst precizitātes prasībām izplūdes gāzu plūsmai, un tai jābūt kalibrētai saskaņā ar 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.2.apakšpunktu;

3.5. gaisa plūsmas un gaisa un degvielas attiecības mērīšanas metode:

3.5.1. šī metode ietver izplūdes gāzu masas aprēķināšanu, izmantojot gaisa plūsmai un gaisa un degvielas attiecībai atbilstošos lielumus. Izplūdes gāzu masas momentāno plūsmu aprēķina šādi (aprēķins attiecas uz dīzeļdegvielu, kurai H/C attiecība ir 1,8):

, kur

A/F_st - gaisa un degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg),

- gaisa un degvielas relatīvā attiecība,

conc_CO2 - CO₂ koncentrācija (sausa gāze) (%),

conc_CO - CO koncentrācija (sausa gāze) (miljonās daļas),

conc_HC - HC koncentrācija (miljonās daļas);

3.5.2. gaisa caurplūdes mērītājam jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā norādītajai precizitātes nosacījumiem, izmantotajam CO₂ analizatoram jāatbilst šā pielikuma 5.1.apakšpunkta nosacījumiem, un sistēmai kā kopumam jāatbilst izplūdes gāzu plūsmai paredzētajām precizitātes nosacījumiem;

3.5.3. gaisa un degvielas attiecības mēriekārtas, piemēram, cirkonija tipa sensoru, pēc izvēles var izmantot gaisa un degvielas relatīvās attiecības mērīšanai saskaņā ar šā pielikuma 5.4.punkta nosacījumiem;

3.6. kopējā atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma: izmantojot pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu (G_TOTW) mēra ar PDP vai CFV, vai SSV (šo noteikumu 6.pielikums). Mērījumu precizitātei jāatbilst 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 13.punkta nosacījumiem.

4. Precizitāte: visu mērinstrumentu kalibrēšanai jābūt atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem, kā arī jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām:

Mērinstrumentu precizitāte

1.tabula.

Nr.	Mērāmais lielums	Mērinstrumenta precizitāte
(1)	(2)	(3)
1.	Motora griešanās ātrums	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
2.	Griezes moments	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
3.	Degvielas patēriņš	± 2 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības
4.	Gaisa patēriņš	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
5.	Izplūdes gāzu plūsma	± 2,5 % no nolasījuma vērtības vai ± 1,5 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
6.	Temperatūra < 600 K	± 2 K no absolūtās vērtības
7.	Temperatūra > 600 K	± 1 % no nolasījuma vērtības
8.	Izplūdes gāzu spiediens	± 0,2 kPa no absolūtās vērtības
9.	Ieplūdes gaisa retinājums	± 0,05 kPa no absolūtās vērtības
10.	Atmosfēras spiediens	± 0,1 kPa no absolūtās vērtības
11.	Cita veida spiediens	± 0,1 kPa no absolūtās vērtības
12.	Absolūtais mitrums	± 5 % no nolasījuma vērtības
13.	Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības
14.	Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības

5. Gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

5.1. vispārīgi nosacījumi analizatoriem:

5.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam jāatbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.3.1. apakšpunkts). Ieteicams analizatorus izmantot tā, lai mērāmā koncentrācija būtu starp 15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības;

5.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka vai ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datori, datu reģistratori), kuru precizitāte un izšķirtspēja ir pietiekama diapazonā, kas ir mazāks nekā 15 % no pilnas skalas, tad var mērīt arī koncentrācijas, kuru vērtība ir mazāka nekā 15 % no pilnas skalas. Šādā gadījumā jāveic papildu kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 6.5.2.apakšpunkts);

5.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) jābūt tādā līmenī, lai līdz minimumam samazinātu papildu kļūdas:

5.1.3.1. mērījumu kļūda: analizatora novirze no nominālā kalibrēšanas punkta nedrīkst pārsniegt ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no skalas pilnās vērtības, izvēloties lielāko no abām šīm vērtībām. (Precizitāti nosaka kā analizatora nolasījuma novirzi no nominālajām kalibrēšanas vērtībām, kuras iegūst, izmantojot kalibrēšanas gāzi (patiesā vērtība));

5.1.3.2. atkārtojamība, ko nosaka kā 10 secīgu, konkrētai kalibrēšanas gāzei atbilstošu mērījumu standartnovirzes reizinājumu ar 2,5, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas koncentrācijas, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir lielāka par 155 ppm (vai ppm C), vai ± 2 %, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir mazāka par 155 ppm (vai ppm C);

5.1.3.3. troksnis: nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes vērtība no maksimuma līdz minimumam, ko nosaka ar analizatoru, nevienā 10 sekunžu ilgā laika posmā nevienā izmantotajā diapazonā nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas;

5.1.3.4. nulles dreifs: nulles dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Nulles mērījums ir vidējā vērtība nulles gāzes mērījumam 30 sekunžu intervālā, ieskaitot troksni;

5.1.3.5. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas lieluma dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Kalibrēšanas lielums ir kalibrēšanas mērījuma un nulles mērījuma starpība. Kalibrēšanas mērījums ir 30 sekunžu intervālā veikta kalibrēšanas gāzes mērījuma vidējā vērtība, ieskaitot troksni;

5.2. gāzes žāvēšana: neobligātās gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju jābūt minimālai. Ūdens atdalīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;

5.3. analizatori:

5.3.1. izmantojamie mērīšanas principi aprakstīti šā pielikuma 5.3.3. līdz 5.3.6.apakšpunktā. Mērīšanas sistēmu detalizēts apraksts noteikts šo noteikumu 6.pielikumā;

5.3.2. mērāmās gāzes analizē ar turpmāk minētajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem ir atļauts lietot linearizējošas shēmas;

5.3.3. oglekļa oksīda (CO) analīze: oglekļa oksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;

5.3.4. oglekļa dioksīda (CO₂) analīze: oglekļa dioksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;

5.3.5. ogļūdeņražu (HC) analīze: ogļūdeņražus analizē ar apsildāma jonizācijas detektora (HFID) tipa analizatoru ar detektoru, ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kas ir karsējams, lai uzturētu gāzu temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K;

5.3.6. slāpekļa oksīdu (NO_X) analīze:

5.3.6.1. slāpekļa oksīdu analizē ar hemiluminiscences detektora (CLD) vai sildāma hemiluminiscences detektora (HCLD) tipa analizatoru ar NO₂/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes. Ja mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C), ar nosacījumu, ka pārbaudes rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši;

5.3.6.2. ja izmanto CLD un HCLD detektorus, tad sieniņu temperatūru paraugu ņemšanas ceļā līdz konvertoram (sausas gāzes) vai līdz analizatoram (mitras gāzes) uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;

5.4. gaisa un degvielas attiecības mērīšana:

5.4.1. gaisa un degvielas attiecības mērīšanas iekārta, ko izmanto, lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, kā paredzēts šā pielikuma 3.5.apakšpunktā, ir plaša spektra gaisa un degvielas attiecības sensors vai cirkonija tipa lambda sensors;

5.4.2., sensoru uzmontē tieši uz izplūdes caurule, kur izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, lai novērstu ūdens kondensēšanos.

5.4.3. sensora un iebūvētās elektronikas precizitātei jābūt šādās robežās:

5.4.3.1. ± 3 % no nolasījuma vērtības, < 2,

5.4.3.2. ± 5 % no nolasījuma vērtības, 2 < < 5,

5.4.3.3. ± 10 % no nolasījuma vērtības, 5 < ;

5.4.4. lai nodrošinātu precizitāti, sensoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem;

5.5. gāzveida emisijas paraugu ņemšana:

5.5.1. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondes jāuzstāda vismaz 0,5 m attālumā vai triju izplūdes caurules diametru attālumā - izvēloties lielāko no abiem - augšpus izplūdes gāzu sistēmas izejas, ciktāl tas ir piemērojami un atrodas pietiekami tuvu motoram, lai izplūdes gāzu temperatūra pie zondes būtu vismaz 343 K (70 °C);

5.5.2. ja daudzcilindru motorā ir sazarots izplūdes kolektors, tad zondes ieplūdi izvieto pietiekami tālu plūsmas virzienā, lai nodrošinātu to, ka paraugs ir reprezentatīvs attiecībā uz izplūdes gāzu vidējo emisiju no visiem cilindriem. Ja daudzcilindru motorā ir atšķirīgas kolektoru grupas, piemēram, tādas kā "V" veida motoros, tad ir pieļaujams paraugu ņemt katrā grupā atsevišķi un aprēķināt izplūdes gāzu vidējo emisiju. Var izmantot citas metodes, ja ir pierādīts, ka tās korelē ar iepriekšminētajām metodēm. Izplūdes gāzu emisijas aprēķinā jāizmanto motora kopējā izplūdes gāzu masas plūsma;

5.5.3. ja izplūdes gāzu sastāvu ietekmē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, tad I laikposma testos izplūdes gāzu paraugs jāņem augšpus šīs ierīces, bet II laikposma testos - lejpus tās. Ja cieto daļiņu noteikšanai izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad arī gāzveida emisiju drīkst noteikt atšķaidītajās izplūdes gāzēs. Paraugu ņemšanas zondes novieto tuvu cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondei atšķaidīšanas tunelī (šo noteikumu 6.pielikums). CO un CO₂ var pēc izvēles noteikt, paraugus ievadot paraugu ņemšanas maisā un pēc tam tajā izmērot koncentrāciju.

6. Cieto daļiņu noteikšana:

6.1. cieto daļiņu noteikšanai nepieciešama atšķaidīšanas sistēma. Atšķaidīšanu var veikt daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnībā novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās un lai tieši augšpus filtru turētājiem saglabātu atšķaidītās izplūdes gāzes temperatūrā no 315 K (42 °C) līdz 325 K (52 °C). Atšķaidīšanai izmantotā gaisa atbrīvošana no mitruma pirms ievadīšanas atšķaidīšanas sistēmā ir pieļaujama tad, ja šā gaisa mitrums ir liels. Ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par 293 K (20 °C), tad ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu iepriekš sasildīt līdz temperatūrai virs 303 K (30 °C). Tomēr atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt 325 K (52 °C);

6.2. stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā;

6.3. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde jāuzstāda gāzveida paraugu ņemšanas zondes tuvumā, augšpus tās, saskaņā ar 6. pielikuma 4.-12.attēlu (EP un SP);

6.4. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma jākonstruē tā, lai izplūdi sadalītu divās daļās, no kurām mazāko atšķaida ar gaisu un pēc tam izmanto cieto daļiņu mērījumiem. No tā izriet, ka ir būtiski svarīgi atšķaidījuma attiecību noteikt ar lielu precizitāti. Var lietot dažādas dalīšanas metodes, turklāt izmantotais dalīšanas veids lielā mērā nosaka izmantojamo paraugu ņemšanas aparatūru un procedūras (6.pielikums);

6.5. lai noteiktu cieto daļiņu masu, nepieciešama cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri, svari mikrodaudzumu svēršanai un svēršanas telpa ar regulējamu temperatūru un mitrumu;

6.6. cieto daļiņu paraugu ņemšanā var lietot divas metodes:

6.6.1. viena filtra metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.punkts) visiem testa cikla režīmiem. Ievērojama uzmanība jāveltī paraugu ņemšanas laikiem un plūsmām testa paraugu ņemšanas fāzē. Tomēr testa ciklā vajadzīgs tikai viens filtru pāris;

6.6.2. vairāku filtru metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.apakšpunkts) katram no testa cikla režīmiem. Ar šo metodi var pielietot saudzīgākas paraugu ņemšanas procedūras, bet tiek izlietots vairāk filtru;

6.7. cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri:

6.7.1. prasības filtriem: sertifikācijas testiem vajadzīgi ar perfluorogļūdeņražiem pārklātas stikla šķiedras filtri vai membrānfiltri, kas satur perfluorogļūdeņražus. Īpašiem izmantošanas veidiem var lietot citus filtru materiālus. Visu tipu filtriem 0,3 µm DOP (dioktilftalāta) savākšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, ja gāzes plūsmas ātrums ir no 35 līdz 100 cm/s. Laboratorijām, kā arī ražotājam un sertifikācijas institūcijai veicot savstarpējas korelācijas testus, jāizmanto identiskas kvalitātes filtri;

6.7.2. filtru izmērs: cieto daļiņu filtru minimālajam diametram jābūt 47 mm (37 mm plankuma diametrs). Ir atļauts izmantot lielāka diametra filtrus (šā pielikuma 6.7.5.punkts);

6.7.3. galvenais un papildu filtrs: atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu testā ņem ar tādu filtru pāri, kas novietoti viens aiz otra (viens galvenais un viens papildu filtrs). Papildu filtru novieto ne tālāk kā 100 mm lejpus galvenā filtra, un tie nedrīkst saskarties. Filtrus var svērt atsevišķi vai kā pāri, novietojot tos ar kopā ar to noslogotajām (netīrajām) pusēm;

6.7.4. plūsmas ātrums caur filtru: gāzes plūsmas ātrumam caur filtru jāsasniedz 35 līdz 100 cm/s. Spiediena krituma palielinājums laikā starp testa sākumu un beigām nedrīkst būt lielāks par 25 kPa;

6.7.5. filtra slodze:

6.7.5.1. šā pielikuma 2.tabulā norādītas ieteicamās minimālās filtra slodzes parastāko izmēru filtriem. Lielāku izmēru filtriem minimālā filtra slodze ir 0,065 mg uz 1000 mm² filtra laukuma:

2. tabula

Nr.	Filtra diametrs (mm)	Ieteicamais plankuma diametrs (mm)	Ieteicamā minimālā slodze (mg)
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	47	37	0,11
2.	70	60	0,25
3.	90	80	0,41
4.	110	100	0,62

6.7.5.2. vairāku filtru metodē ieteicamā minimālā filtra slodze visu filtru summai ir attiecīgā iepriekš dotā lieluma reizinājums ar kvadrātsakni no režīmu kopskaita;

6.8. nosacījumi svēršanas telpā un analītiskiem svariem:

6.8.1. apstākļi svēršanas telpā: temperatūra telpā, kurā iztur un sver cieto daļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 K (22 °C) ± 3 K robežās. Mitrums jāuztur ap rasas punktu 282,5 K (9,5 °C) ± 3 K, un relatīvajam mitrumam jābūt 45 ± 8 %;

6.8.2. standartfiltru svēršana:

6.8.2.1. svēršanas telpas videi jābūt brīvai no apkārtējās vides piesārņotājiem (piemēram, putekļiem), kas varētu nosēsties cieto daļiņu filtriem to stabilizācijas laikā. Atkāpes no šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītajām prasībām svēršanas telpai ir pieļaujamas tad, ja šo atkāpju ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpai jāatbilst prasībām vēl pirms tajā ieiet personāls. Četrās stundās pirms paraugu filtru (filtru pāru) svēršanas nosver vismaz divus nelietotus standartfiltrus vai standartfiltru pārus, tomēr vēlams visus filtrus svērt vienlaikus. Standartfiltriem jābūt tāda paša izmēra un no tāda paša materiāla kā paraugu filtriem;

6.8.2.2. ja standartfiltru (standartfiltru pāru) vidējais svars izmainījies par vairāk nekā 10 µg starp paraugu filtru svēršanām, tad visus paraugu filtrus izmet un emisiju testu atkārto;

6.8.2.3. ja nav izpildīti šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru (standartfiltru pāru) svērums atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tad motora ražotājam ir iespēja pieņemt paraugu filtru svērumu vai noraidīt testa rezultātus, noregulēt svēršanas telpas regulēšanas sistēmu un atkārtot testu;

6.8.3. analītiskie svari: visu filtru svara noteikšanai izmantoto analītisko svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 µg un izšķirtspēja 1 µg (1 cipars = 1 µg ) atbilstoši svaru ražotāja norādījumiem;

6.8.4. statiskās elektrības ietekmes novēršana: lai novērstu statiskās elektrības ietekmi, filtrus pirms svēršanas neitralizē, piemēram, ar polonija neitralizatoru vai ar ierīci, kam ir līdzīga ietekme;

6.9. papildus prasības cieto daļiņu mērījumiem: visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas daļas - no izplūdes caurules līdz filtra turētājam -, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, ir jāizveido tā, lai pēc iespējas samazinātu cieto daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visām daļām jābūt izgatavotām no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un jābūt elektriski iezemētām, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

2. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRTC tests)

7.Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra pēc šo noteikumu 6. pielikumā aprakstītajām metodēm, kurā raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas.

8. Dinamometrs un testēšanas telpas aprīkojums: motoru emisijas testos izmanto šādu motora dinamometra aprīkojumu.

8.1. motora dinamometrs: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas 4.pielikumā šo noteikumu 3.pielikumam aprakstītā testa cikla norisei. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina jaudas mērījumi noteiktajās robežās. Var būt jāveic papildu aprēķini. Mēriekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 3.tabulā norādīto pieļaujamo noviržu skaitliskos lielumus;

8.2. citi instrumenti: pēc vajadzības izmanto mērinstrumentus, ko lieto, lai izmērītu degvielas patēriņu, gaisa patēriņu, dzesēšanas šķidruma un eļļošanas līdzekļa temperatūru, izplūdes gāzu spiedienu un ieplūdes retinājumu kolektorā, izplūdes gāzu temperatūru, ieplūdes gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, mitrumu un degvielas temperatūru. Šiem instrumentiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā norādītajām prasībām;

Mērinstrumentu precizitāte

3.tabula

Nr.	Mērāmais lielums	Mērinstrumenta precizitāte
(1)	(2)	(3)
1.	Motora griešanās ātrums	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
2.	Griezes moments	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
3.	Degvielas patēriņš	± 2 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības
4.	Gaisa patēriņš	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
5.	Izplūdes gāzu plūsma	± 2,5 % no nolasījuma vērtības vai ± 1,5 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību
6.	Temperatūra < 600 K	± 2 K no absolūtās vērtības
7.	Temperatūra > 600 K	± 1 % no nolasījuma vērtības
8.	Izplūdes gāzu spiediens	± 0,2 kPa no absolūtās vērtības
9.	Ieplūdes gaisa retinājums	± 0,05 kPa no absolūtās vērtības
10.	Atmosfēras spiediens	± 0,1 kPa no absolūtās vērtības
11.	Cita veida spiediens	± 0,1 kPa no absolūtās vērtības
12.	Absolūtais mitrums	± 5 % no nolasījuma vērtības
13.	Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības
14.	Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības

8.3. Neatšķaidīto izplūdes gāzu plūsma:

8.3.1. lai aprēķinātu neatšķaidīto izplūdes gāzu emisiju un kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, jāzina izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma noteikšanai var izmantot jebkuru no turpmāk aprakstītajām metodēm;

8.3.2. lai aprēķinātu emisiju, visās turpmāk aprakstītajās metodēs atbildes signāla laikam jābūt vienādam ar prasīto analizatora atbildes signāla laiku vai mazākam par to, kā noteikts 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā;

8.3.3. lai kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atbildes signālam jābūt ātrākam. Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās, kuras kontrolē tiešsaistē, atbildes signāla laikam jābūt < 0,3 s. Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās, kuras kontrolē ar paredzamības paņēmienu, pamatojoties uz iepriekš reģistrētu testa norisi, izplūdes gāzu plūsmas mērīšanas sistēmas atbildes signāla laikam jābūt < 5 s, bet pieauguma laikam jābūt < 1 s. Sistēmas atbildes signāla laiku nosaka instrumenta ražotājs;

8.3.4. apvienotās prasības izplūdes gāzu plūsmas un daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atbildes signāla tiešās mērīšanas metode: izplūdes gāzu momentānās plūsmas tiešu mērīšanu var veikt ar šādām sistēmām:

8.3.4.1. diferenciālā spiediena iekārtas, piemēram, caurplūduma sprausla ISO 5167:2000;

8.3.4.2. ultraskaņas caurplūdes mērītājs;

8.3.4.3. virpuļu caurplūdes mērītājs,

8.3.5. jāpiesargās, lai novērstu mērījumu kļūdas, kas ietekmē emisijas vērtību kļūdas. Piesardzības pasākumi ietver rūpīgu iekārtas uzstādīšanu motora izplūdes sistēmā atbilstoši ražotāja norādījumiem un labai inženierpraksei. Īpaši jāseko, lai iekārtas uzstādīšana neietekmētu motora darbību un emisiju apjomu;

8.3.6. caurplūdes mērītājiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā noteiktajām precizitātes prasībām;

8.3.7. gaisa un degvielas mērīšanas metode;

8.3.8. šī metode ietver gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšanu ar piemērotiem caurplūdes mērītājiem. Izplūdes gāzu momentāno plūsmu aprēķina šādi:

(mitrai izplūdes gāzu masai)

8.3.9.caurplūdes mērītājiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā noteiktajām prasībām, un turklāt tiem jābūt pietiekami precīziem, lai atbilstu arī precizitātes prasībām, kas noteiktas izplūdes gāzu plūsmai;

8.3.10. mērīšanas metode ar marķiergāzi;

8.3.11. šī metode ietver marķiergāzes koncentrācijas mērīšanu izplūdes gāzēs;

8.3.12. izplūdes gāzu plūsmā kā marķiergāzi pievieno zināmu daudzumu inertas gāzes (piemēram, tīra hēlija). Šo gāzi sajauc un atšķaida ar izplūdes gāzēm, bet tā nedrīkst reaģēt izplūdes caurulē. Pēc tam mēra šīs gāzes koncentrāciju izplūdes gāzu paraugā;

8.3.13. lai nodrošinātu marķiergāzes pilnīgu sajaukšanos ar izplūdes gāzēm, izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi novieto vismaz 1 m vai 30 izplūdes caurules diametru attālumā lejpus marķiergāzes pievienošanas vietas, izvēloties lielāko no abiem minētajiem attālumiem. Paraugu ņemšanas zondi var novietot tuvāk ievadīšanas punktam tad, ja gāzu pilnīgu sajaukšanos apliecina marķiergāzes koncentrācijas salīdzinājums ar standarta koncentrāciju, ko iegūst, marķiergāzi pievienojot pirms motora;

8.3.14. marķiergāzes plūsmas ātrumu noregulē tā, lai marķiergāzes koncentrācija, motoram darbojoties brīvgaitā, pēc sajaukšanās būtu mazāka nekā marķiergāzes analizatora pilnā skala;

8.3.15. izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

,kur

G_EXHW - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s),

G_T - marķiergāzes plūsma (cm³/min),

conc_mix - marķiergāzes momentānā koncentrācija pēc sajaukšanās (ppm),

P_EXH - izplūdes gāzu blīvums (kg/m³),

conc_a - marķiergāzes fona koncentrācija ieplūdes gaisā (ppm);

8.3.16. marķiergāzes fona koncentrāciju (conc_a) var noteikt, aprēķinot vidējo vērtību fona koncentrācijai, ko izmēra tieši pirms un tūlīt pēc testa norises;

8.3.17. ja fona koncentrācija maksimālā izplūdes gāzu plūsmā ir mazāka nekā 1 % no marķiergāzes koncentrācijas pēc sajaukšanās (conc_mix), tad fona koncentrāciju var neņemt vērā;

8.3.18. sistēmai kopumā jāatbilst precizitātes prasībām, kas noteiktas izplūdes gāzu plūsmai, un tai jābūt kalibrētai saskaņā ar 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.2.apakšpunktu;

8.3.19. gaisa plūsmas un gaisa un degvielas attiecības mērīšanas metode;

8.3.20. šī metode ietver izplūdes gāzu masas aprēķināšanu, izmantojot gaisa plūsmu un gaisa un degvielas attiecību. Izplūdes gāzu masas momentāno plūsmu aprēķina šādi (aprēķins attiecas uz dīzeļdegvielu, kurai H/C attiecība
ir 1,8):

, kur

A/F_st - gaisa un degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg),

- gaisa un degvielas relatīvā attiecība,

conc_CO2 - CO₂ koncentrācija (sausa gāze) (%),

conc_CO - CO koncentrācija (sausa gāze) (ppm),

conc_HC - HC koncentrācija (ppm);

8.3.21. gaisa caurplūdes mērītājam jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā norādītajām precizitātes prasībām, izmantotajam CO₂ analizatoram jāatbilst šā pielikuma 9.1.apakšpunkta prasībām, un sistēmai kā kopumam jāatbilst izplūdes gāzu plūsmai paredzētajām precizitātes prasībām;

8.3.22. gaisa un degvielas attiecības mēriekārtas, piemēram, cirkonija tipa zondi, pēc izvēles var izmantot pilnīgai sadegšanai nepieciešamā gaisa daudzuma mērīšanai saskaņā ar šā pielikuma 9.3.7.apakšpunkta prasībām;

8.4. atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma: lai aprēķinātu emisijas koncentrācijas atšķaidītajās izplūdes gāzēs, jāzina atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu visā ciklā (kg/testā) aprēķina no cikla norisē izmērītajām vērtībām un tām atbilstošajiem plūsmas mērierīces kalibrēšanas datiem (V₀ un PDP; K_v un CFV; C_d un SSV), izmantojot attiecīgās metodes, kas aprakstītas 3.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 7.1.apakšpunktā. Ja cieto daļiņu un gāzveida piesārņotāju paraugu kopējā masa pārsniedz 0,5 % no kopējās CVS plūsmas, tad CVS plūsmu koriģē vai cieto daļiņu paraugu plūsmu ievada atpakaļ CVS augšpus caurplūduma mērierīces.

9. Gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

9.1. vispārīgi norādījumi par analizatoriem:

9.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam jāatbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.3.1.apakšpunkts). Ieteicams analizatorus izmantot tā, lai mērāmā koncentrācija būtu starp 15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības;

9.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka vai ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datori, datu reģistratori), kuru precizitāte un izšķirtspēja ir pietiekama diapazonā, kas ir mazāks nekā 15 % no pilnas skalas, tad var mērīt arī koncentrācijas, kuru vērtība ir mazāka nekā 15 % no pilnas skalas. Šādā gadījumā jāveic papildu kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 6.5.2.apakšpunkts);

9.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) jābūt tādai, lai līdz minimumam samazinātu papildu kļūdas;

9.1.4. mērījumu kļūda: analizatora novirze no nominālā kalibrēšanas punkta nedrīkst pārsniegt ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no skalas pilnās vērtības, izvēloties lielāko no abām šīm vērtībām. (Precizitāti nosaka kā analizatora nolasījuma novirzi no nominālajām kalibrēšanas vērtībām, kuras iegūst, izmantojot kalibrēšanas gāzi (patiesā vērtība));

9.1.5. atkārtojamība, ko nosaka kā 10 secīgu, konkrētai kalibrēšanas gāzei atbilstošu mērījumu standartnovirzes reizinājumu ar 2,5, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas koncentrācijas, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir lielāka nekā 155 ppm (vai ppm C), vai ± 2 %, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir mazāka nekā 155 ppm (vai ppm C);

9.1.6. troksnis: nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes vērtība no minimuma līdz maksimumam, ko nosaka ar analizatoru, nevienā 10 sekunžu ilgā laika posmā nevienā izmantotajā diapazonā nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas;

9.1.7. nulles dreifs: nulles dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Nulles mērījums ir vidējā vērtība nulles gāzes mērījumam 30 sekunžu intervālā, ieskaitot troksni;

9.1.8. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas lieluma dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Kalibrēšanas lielums ir kalibrēšanas mērījuma un nulles mērījuma starpība. Kalibrēšanas mērījums ir 30 sekunžu intervālā veikta kalibrēšanas gāzes mērījuma vidējā vērtība, ieskaitot troksni.

9.1.9. pieauguma laiks: neatšķaidītu izplūdes gāzu analīzē pieauguma laiks mērīšanas sistēmā uzstādītam analizatoram nepārsniedz 2,5 s. (Novērtējot tikai analizatora reakcijas laiku, nevar skaidri noteikt visas sistēmas piemērotību testēšanai pārejas fāzē. Tilpumi un īpaši tilpumi, kuros nenotiek kustība, visā sistēmā ietekmē ne vien pārvietošanās laiku no zondes līdz analizatoram, bet arī pieauguma laiku. Arī pārvietošanās laiku analizatora iekšienē nosaka kā analizatora reakcijas laiku, līdzīgi kā gadījumā ar pārveidotāju vai ūdens sifonu NO_X analizatoru iekšienē. Kopējā sistēmas reakcijas laika noteikšana ir aprakstīta šo 2.pielikuma noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā);

9.2. gāzes žāvēšana:

9.2.1. piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.2.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.2.2. neobligātās gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju jābūt minimālai. Ūdens atdalīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;

9.3. analizatori:

9.3.1. piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.3.1.-5.3.2.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.3.2. mērāmās gāzes analizē ar turpmāk minētajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem atļauts izmantot linearizējošas shēmas;

9.3.3. oglekļa oksīda (CO) analīze: oglekļa oksīda analizators ir nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizators;

9.3.4. oglekļa dioksīda (CO₂) analīze: oglekļa dioksīda analizators ir nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizators;

9.3.5. ogļūdeņražu (HC) analīze: ogļūdeņražu analizators ir apsildāma jonizācijas detektora (HFID) tipa analizators ar detektoru, ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kas ir tā karsējams, lai uzturētu gāzu temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K;

9.3.6. slāpekļa oksīdu (NO_X) analīze:

9.3.6.1. slāpekļa oksīdu analizators ir hemiluminiscences detektora (CLD) vai sildāma hemiluminiscences detektora (HCLD) tipa analizators ar NO₂/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes. Ja mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C), ar nosacījumu, ka pārbaudes rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši.

9.3.6.2. ja izmanto CLD un HCLD detektorus, tad sieniņu temperatūru paraugu ņemšanas ceļā līdz konvertoram (sausas gāzes) vai līdz analizatoram (atšķaidītas gāzes) uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;

9.3.7. gaisa un degvielas attiecības mērīšana:

9.3.7.1. gaisa un degvielas attiecības mērīšanas iekārta, ko izmanto, lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, kā paredzēts šā pielikuma 8.3.apakšpunktā, ir plaša spektra gaisa un degvielas attiecības sensors vai cirkonija tipa lambda zonde;

9.3.7.2. sensoru uzmontē tieši uz izplūdes caurules, kur izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, lai novērstu ūdens kondensēšanos;

9.3.7.3. sensora un iebūvētās elektronikas precizitātei jābūt šādās robežās:

9.3.7.3.1. ± 3 % no nolasījuma vērtības, < 2,

9.3.7.3.2. ± 5 % no nolasījuma vērtības, 2 < < 5,

9.3.7.3.3. ± 10 % no nolasījuma vērtības, 5 < ,

9.3.7.4. lai nodrošinātu iepriekš norādīto precizitāti, sensoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem;

9.3.8. gāzveida emisijas paraugu ņemšana:

9.3.8.1. neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsma:

9.3.8.1.1. emisijas koncentrāciju aprēķināšanai neatšķaidītās izplūdes gāzēs piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.4.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.3.8.1.2. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondes jāuzstāda vismaz 0,5 m attālumā vai triju izplūdes caurules diametru attālumā - izvēloties lielāko no abiem - augšpus izplūdes gāzu sistēmas izejas, ciktāl tas ir piemērojami un atrodas pietiekami tuvu motoram, lai izplūdes gāzu temperatūra pie zondes būtu vismaz 343 K (70 °C);

9.3.8.1.3. ja daudzcilindru motorā ir sazarots izplūdes kolektors, tad zondes ieplūdi izvieto pietiekami tālu plūsmas virzienā, lai nodrošinātu to, ka paraugs ir reprezentatīvs attiecībā uz izplūdes gāzu vidējo emisiju no visiem cilindriem. Ja daudzcilindru motorā ir atšķirīgas kolektoru grupas, piemēram, tādas kā "V" veida motoros, tad ir pieļaujams paraugu ņemt katrā grupā atsevišķi un aprēķināt izplūdes gāzu vidējo emisiju. Var izmantot citas metodes, ja ir pierādīts, ka tās korelē ar iepriekšminētajām metodēm. Izplūdes gāzu emisijas aprēķinā jāizmanto motora kopējā izplūdes gāzu masas plūsma;

9.3.8.1.4. ja izplūdes gāzu sastāvu ietekmē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, tad I laikposma testos izplūdes gāzu paraugs jāņem augšpus šīs ierīces, bet II laikposma testos - lejpus tās;

9.3.8.2. atšķaidītu izplūdes gāzu plūsma:

9.3.8.2.1. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad piemēro šādas prasības;

9.3.8.2.2. izplūdes caurulei starp motoru un pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu jāatbilst šo noteikumu 6.pielikuma prasībām;

9.3.8.2.3. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondi vai zondes uzstāda atšķaidīšanas tunelī vietā, kur atšķaidīšanai izmantotais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās, un cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondes tiešā tuvumā;

9.3.8.2.4. paraugus parasti var ņemt divējādi:

9.3.8.2.4.1. piesārņotāju paraugus visā cikla norisē vāc paraugu ņemšanas maisā, un mērījumus veic pēc testa pabeigšanas;

9.3.8.2.4.2. piesārņotāju paraugus visā cikla norisē vāc nepārtraukti un integrē; šīs metode obligāti jāizmanto HC un NO_X analīzē;

9.3.8.2.4.3. fona koncentrācijas paraugus vāc augšpus atšķaidīšanas tuneļa paraugu ņemšanas maisā, un tiem atbilstošo koncentrācijas vērtību atņem no emisijas koncentrācijas vērtības saskaņā ar 3.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 7.3.apakšpunktu.

10. Cieto daļiņu noteikšana:

10.1. cieto daļiņu noteikšanai vajadzīga atšķaidīšanas sistēma. Atšķaidīšanu var veikt ar daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu vai ar pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnībā novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās un lai tieši augšpus filtru turētājiem saglabātu atšķaidītās izplūdes gāzes temperatūrā no 315 K (42 °C) līdz 325 K (52 °C). Atšķaidīšanai izmantotā gaisa atbrīvošana no mitruma pirms ievadīšanas atšķaidīšanas sistēmā ir pieļaujama tad, ja šā gaisa mitrums ir liels. Ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par 293 K (20 °C), tad ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu iepriekš sasildīt līdz temperatūrai virs 303 K (30 °C). Tomēr atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt 325 K (52 °C);

10.2. cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde jāuzstāda gāzveida emisiju paraugu ņemšanas zondes tiešā tuvumā, un tas jāveic saskaņā ar šā pielikuma 9.3.8.apakšpunkta noteikumiem.

10.3. lai noteiktu cieto daļiņu masu, ir vajadzīga cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri, mikrogramu svari un svēršanas telpa ar regulējamu temperatūru un mitrumu;

10.4. prasības daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmai;

10.5. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma jāizveido tā, lai izplūdi sadalītu divās daļās, no kurām mazāko atšķaida ar gaisu un pēc tam izmanto daļiņu mērījumiem. Atšķaidījuma attiecību noteikt ar lielu precizitāti. Var lietot dažādas dalīšanas metodes, turklāt izmantotais dalīšanas veids lielā mērā nosaka izmantojamo paraugu ņemšanas aparatūru un procedūras (šo noteikumu 6. pielikums);

10.6. lai kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, sistēmas atbildes signālam jābūt ātram. Sistēmas pārveidošanās laiku nosaka atbilstoši 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā aprakstītajai procedūrai;

10.7. ja apvienotais pārveidošanās laiks izplūdes gāzu plūsmas mērījumam (skatīt šā pielikuma 9.punktu) un daļējās plūsmas sistēmai ir mazāks nekā 0,3 sekundes, tad kontroli var veikt tiešsaistē. Ja pārveidošanās laiks pārsniedz 0,3 sekundes, tad kontrole jāveic ar paredzamības kontroli, pamatojoties uz iepriekš reģistrētu testa norisi. Šajā gadījumā pieauguma laiks ir < 1 s, un apvienojuma kavējuma laiks ir < 10 s;

10.8. sistēmas kā kopuma reakcijai jānodrošina tas, ka cieto daļiņu paraugs (G_SE) ir reprezentatīvs un proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmai. Lai noteiktu proporcionalitāti, jāveic G_SE regresijas analīze attiecībā pret G_EXHW, kur datu ieguves frekvence ir vismaz 5 Hz, un jāievēro šādi kritēriji:

10.8.1. G_SE un G_EXHW lineārās regresijas korelācijas koeficientam r jābūt ne mazākam par 0,95;

10.8.2. G_SE provizoriskās vērtības standartkļūda attiecībā pret G_EXHW nedrīkst būt lielāka par 5 % no G_SE maksimālās vērtības;

10.8.3. G_SE krustpunktā ar regresijas līniju iegūtā vērtība nedrīkst būt lielāka par ± 2 % no G_SE maksimālās vērtības;

10.9. pēc izvēles var veikt iepriekšēju testu un tajā iegūto izplūdes gāzu masas plūsmas signālu izmantot, lai kontrolētu parauga plūsmu cieto daļiņu sistēmā (paredzamības kontrole). Šāda procedūra vajadzīga tad, ja cieto daļiņu sistēmas pārveidošanās laiks t_50,P un/vai izplūdes gāzu masas plūsmas signāla transformācijas laiks t_50,F ir > 0,3 s. Pareiza daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas kontrole ir tad, ja minētajā iepriekšējā testā iegūto G_EXHW,pre laika pierakstu, ar ko regulē G_SE, nobīda par paredzamības laika posmu t_50,P + t_50,F;

10.10. lai noteiktu G_SE un G_EXHW savstarpējo korelāciju, izmanto faktiskajā testā iegūtos datus, bet G_EXHW laiku nolīdzina līdz t_50,F attiecībā pret G_SE (t_50,P laika nolīdzinājumu neietekmē). Tas nozīmē, ka laika nobīde starp G_EXHW un G_SE ir starpība, kuru veido abu šo lielumu pārveidošanās laiki, kas noteikti 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 18.punktā;

10.11. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās paraugu plūsmas G_SE precizitāte īpaši svarīga ir tad, ja šo vērtību nemēra tieši, bet nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu:

G_SE = G_TOTW - G_DILW

10.12. šajā gadījumā ± 2 % precizitāte attiecībā uz G_TOTW un G_DILW nav pietiekama, lai nodrošinātu pieņemamu G_SE precizitāti. Gāzu plūsmu nosakot ar diferenciālās plūsmas mērījumu, iegūtās starpības maksimālajai kļūdai jābūt tādai, lai tad, ja atšķaidījuma attiecība ir mazāka par 15, G_SE precizitāte būtu ± 5 % robežās. To var aprēķināt, ņemot katra atsevišķa instrumenta vidējo kvadrātisko kļūdu;

10.13.pieņemamu G_SE precizitāti var nodrošināt ar jebkuru no šādām metodēm:

10.13.1. nodrošina G_TOTW un G_DILW absolūto precizitāti ± 0,2 %, un tas garantē G_SE precizitāti < 5 %, ja atšķaidījuma attiecība ir 15. Tomēr lielākas atšķaidījuma attiecības radīs lielāku kļūdu;

10.13.2. G_DILW kalibrēšanu attiecībā pret G_TOTW veic tā, lai iegūtu tādas pašas G_SE precizitātes vērtības, kā minēts šā pielikuma 10.13.1.apakšpunktā. Sīkāku šādas kalibrēšanas aprakstu skatīt 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 18.punktā.;

10.13.3. G_SE precizitāti nosaka netieši, izmantojot tādas atšķaidījuma attiecības precizitāti, kas noteikta ar marķiergāzi, piemēram, CO₂. Arī šajā gadījumā G_SE precizitātei jābūt līdzvērtīgai pēc šā pielikuma 10.13.1.apakšpunktā minētās metodes iegūtai precizitātei;

10.13.4. nodrošina G_TOTW un G_DILW absolūto precizitāti ± 2 % no pilnas skalas, G_TOTW un G_DILW starpības maksimālo kļūdu 0,2 % un linearitātes kļūdu ± 0,2 % no lielākās G_TOTW vērtības, kas novērota testa norisē;

10.14. cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri:

10.14.1. prasības filtriem: sertifikācijas testiem vajadzīgi ar perfluorogļūdeņražiem pārklātas stikla šķiedras filtri vai membrānfiltri, kas satur perfluorogļūdeņražus. Īpašiem izmantošanas veidiem var lietot citus filtru materiālus. Visu tipu filtriem 0,3 µm DOP (dioktilftalāta) savākšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, ja gāzes plūsmas ātrums ir no 35 līdz 100 cm/s. Laboratorijām, kā arī ražotājam un sertifikācijas institūcijai veicot savstarpējas korelācijas testus, jāizmanto identiskas kvalitātes filtri;

10.14.2. filtru izmērs: cieto daļiņu filtru minimālajam diametram jābūt 47 mm (37 mm plankuma diametrs). Ir pieņemami izmantot lielāka diametra filtrus (šā pielikuma 10.14.5.apakšpunkts);

10.14.3. galvenais un papildu filtrs: atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu testa norisē ņem ar tādu filtru pāri, kas novietoti viens aiz otra (viens galvenais un viens papildu filtrs). Papildu filtru novieto ne tālāk kā 100 mm lejpus galvenā filtra, un tie nedrīkst saskarties. Filtrus var svērt atsevišķi vai kā pāri, novietojot tos ar kopā ar noslogotajām (netīrajām) pusēm;

10.14.4. plūsmas ātrums caur filtru: gāzes plūsmas ātrumam caur filtru jāsasniedz 35 līdz 100 cm/s. Spiediena krituma palielinājums laikā starp testa sākumu un beigām nedrīkst būt lielāks par 25 kPa;

10.14.5. filtra slodze: turpmāk šā pielikuma 4.tabulā norādītas ieteicamās minimālās filtra slodzes parastāko izmēru filtriem. Lielāku izmēru filtriem minimālā filtra slodze ir 0,065 mg uz 1000 mm² filtra laukuma,

4.tabula

Nr.	Filtra diametrs (mm)	Ieteicamais plankuma diametrs (mm)	Ieteicamā minimālā slodze (mg)
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	47	37	0,11
2.	70	60	0,25
3.	90	80	0,41
4.	110	100	0,62

10.15. prasības svēršanas telpai un analītiskiem svariem:

10.15.1. apstākļi svēršanas telpā: temperatūra telpā, kurā kondicionē un sver cieto daļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 K (22 °C) ± 3 K robežās. Mitrums jāuztur ap rasas punktu 282,5 K (9,5 °C) ± 3 K, un relatīvajam mitrumam jābūt 45 ± 8 %;

10.15.2. standartfiltra svēršana:

10.15.2.1. svēršanas telpas videi jābūt brīvai no apkārtnes piesārņotājiem (piemēram, putekļiem), kas varētu nosēsties uz cieto daļiņu filtriem to stabilizācijas laikā. Atkāpes no šā pielikuma 10.15.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām svēršanas telpai ir pieļaujamas, ja šo atkāpju ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpai jāatbilst prasībām vēl pirms tajā ieiet personāls. Četrās stundās pirms paraugu filtru (filtru pāru) svēršanas nosver vismaz divus nelietotus standartfiltrus vai standartfiltru pārus, tomēr vēlams visus filtrus svērt vienlaikus. Standartfiltriem jābūt tāda paša izmēra un no tāda paša materiāla kā paraugu filtriem;

10.15.2.2. ja standartfiltru (standartfiltru pāru) vidējais svars izmainījies par vairāk nekā 10 μg starp paraugu filtru svēršanām, tad visus paraugu filtrus izmet un emisiju testu atkārto;

10.15.2.3. ja nav izpildīti šā pielikuma 10.15.1.apakšpunktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru (standartfiltru pāru) svērums atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tad motora ražotājam ir iespēja pieņemt paraugu filtru svērumu vai noraidīt testa rezultātus, noregulēt svēršanas telpas regulēšanas sistēmu un atkārtot testu;

10.15.3. analītiskie svari: visu filtru svara noteikšanai izmantoto analītisko svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 µg un izšķirtspēja 1 µg (1 cipars = 1 µg ) atbilstoši svaru ražotāja norādījumiem;

10.15.4. lai novērstu statiskās elektrības ietekmi, filtrus pirms svēršanas neitralizē, piemēram, ar polonija neitralizatoru vai ar ierīci, kam ir līdzīga ietekme;

10.16. papildu prasības cieto daļiņu mērījumiem: visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas daļas - no izplūdes caurules līdz filtra turētājam -, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, ir jāizveido tā, lai pēc iespējas samazinātu cieto daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visām daļām jābūt izgatavotām no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un tām jābūt elektriski iezemētām, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.²pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Kalibrēšana

1. Kalibrēšanas procedūra (NRSC, NRTC )

1.Kalibrēšanas procedūra NRSC un NRTC testam ir kopēja, izņemot prasības, kas noteiktas šā pielikuma 12. un 18. punktā.

2.Katrs analizators ir jākalibrē tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai atbilstu šajos noteikumos noteiktajām precizitātes prasībām. Šajā punktā ir aprakstīta kalibrēšanas metode, kas izmantojama 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 5.3. apakšpunktā noteiktajiem analizatoriem.

3. Kalibrēšanas gāzes: jāņem vērā visu kalibrēšanas gāzu glabāšanas laiks. Ražotāja noteikto kalibrēšanas gāzu derīguma termiņu pieraksta:

3.1. tīrās gāzes: gāzu vajadzīgo tīrību nosaka turpmāk dotās piemaisījumu robežas. Darbam vajadzīgas šādas gāzes:

3.1.1. attīrīts slāpeklis (piemaisījumi < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO₂, < 0,1 ppm NO);

3.1.2. attīrīts skābeklis: (tīrība > 99,5 tilp. % O₂);

3.1.3. ūdeņraža un hēlija maisījums (40 ± 2 % ūdeņraža, pārējais hēlijs), (piemaisījumi < 1 ppm C, < 400 ppm CO₂);

3.1.4. attīrīts sintētisks gaiss (piemaisījumi < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO₂, < 0,1 ppm NO), (skābekļa saturs starp 18 un 21 tilp.%);

3.2. kalibrēšanas un standarta gāzes:

3.2.1. jābūt pieejamam gāzu maisījumam ar šādu ķīmisko sastāvu:

3.2.1.1. C₃H₈ un attīrītam sintētiskam gaisam (šā pielikuma 3.1. apakšpunkts):

3.2.1.2. CO un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.3. NO un attīrītam slāpeklim (NO₂ daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nedrīkst pārsniegt 5 % no NO satura);

3.2.1.4. O₂ un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.5. CO₂ un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.6. CH₄ un attīrītam sintētiskam gaisam;

3.2.1.7. C₂H₆ un attīrītam sintētiskam gaisam;

3.2.2. ir atļauts izmantot citas gāzu kombinācijas ja, gāzes savstarpēji nereaģē;

3.2.3. kalibrēšanas un standarta gāzes patiesajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no nominālā lieluma. Visas kalibrēšanas gāzu koncentrācijas ir dotas tilpuma vienībās (tilpuma procenti vai tilpuma ppm);

3.2.4. kalibrēšanas un standarta gāzes var iegūt arī ar gāzu dalītāju, atšķaidot ar attīrītu N₂ vai ar attīrītu sintētisku gaisu. Sajaukšanas ierīces precizitātei jābūt tādai, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrāciju varētu panākt ar precizitāti ± 2 %;

3.2.5. lai sasniegtu nepieciešamo precizitāti jaukšanai izmantojamo gāzu koncentrāciju jānosaka vismaz ar precizitāti ± 1 %, atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem. Verificēšanu veic diapazonā starp 15 % un 50 % no pilnas skalas vērtības, ja kalibrēšanai izmanto jaukšanas ierīci. Ja pirmā verificēšana neizdodas, var veikt papildu verificēšanu ar citu kalibrēšanas gāzi;

3.2.6. atļauts jaukšanas ierīci pārbaudīt ar instrumentu, kas dod lineāru signālu, piemēram, izmantojot NO gāzi ar CLD detektoru. Instrumenta rādījumu koriģē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kalibrēšanas gāzi. Jaukšanas ierīci pārbauda ar izmantotajiem iestatījumiem, un nominālo vērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta instrumentāli. Šī starpība nedrīkst pārsniegt ± 1 % no nominālās vērtības;

3.2.7.ar iesaistīto pušu iepriekšēju piekrišanu var izmantot citas metodes, kuras atbilst labai inženierpraksei. Precīzas analizatora kalibrēšanas līknes noteikšanai ieteicams izmantot precīzu gāzu dalītāju, kura precizitāte ir ± 1 %. Gāzu atdalītāju kalibrē šā instrumenta ražotājs.

4. Analizatoru un paraugu ņemšanas sistēmas darbināšana: analizatoru darbināšana notiek saskaņā ar instrumentu ražotāja dotajām uzsākšanas un darbināšanas instrukcijām. Ņem vērā šā pielikuma 5. līdz 10. punktā ietvertās minimālās prasības.

5. Noplūdes tests:

5.1. izdara sistēmas noplūdes testu. Zondi atvieno no izplūdes sistēmas un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnējā stabilizācijas posma visiem plūsmas mērītājiem ir jārāda nulle. Ja tā nav, testa parauga ņemšanas līnijas pārbauda un kļūdu izlabo. Maksimālā pieļaujamā piesūce ir 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas faktiskās plūsmas ātruma. Lai noteiktu faktiskos plūsmas ātrumus var izmantot analizatora plūsmas un apvada plūsmas;

5.2.atļauts lietot arī citu metodi - koncentrācijas pakāpienveida maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā, pārslēdzot no nulles uz standarta gāzi;

5.3. ja pēc atbilstoša laika posma nolasījumi rāda mazāku koncentrāciju, salīdzinot ar ievadīto koncentrāciju, tas norāda uz kalibrēšanas problēmu vai noplūdi.

6. Kalibrēšanas procedūra:

6.1. instruments kopumā ir jākalibrē un kalibrēšanas līknes jāpārbauda ar standartgāzēm. Izmanto tos pašus gāzu plūsmas ātrumus, kā ņemot izplūdes gāzu paraugus;

6.2. uzsildīšanas laikam jāatbilst ražotāja ieteikumiem. Ja tādu nav, analizatorus ir ieteicams uzsildīt vismaz divas stundas;

6.3. NDIR un HFID analizators: NDIR analizatoru noregulē pēc vajadzības un HFID analizatora degšanas liesmu optimizē (šā pielikuma 9.1. apakšpunkts).

6.4. kalibrēšana:

6.4.1. katru parasti izmantojamu darbības diapazonu kalibrē;

6.4.2. izmantojot attīrītu sintētisku gaisu (vai slāpekli), CO, CO₂, NO_x, HC un O₂ analizatorus noregulē uz nulli;

6.4.3. analizatoros ievada attiecīgās kalibrēšanas gāzes, lielumus pieraksta un izveido kalibrēšanas līkni saskaņā ar šā pielikuma 6.5. apakšpunktu;

6.4.4. ja nepieciešams vēlreiz pārbauda nulles noregulējumu un atkārto kalibrēšanu;

6.5. kalibrēšanas līknes izveide:

6.5.1. vispārīgi norādījumi:

6.5.1.1. analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz no sešiem kalibrēšanas punktiem (izņemot nulli), kas izvietoti pēc iespējas vienmērīgi Augstākajai nominālajai koncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par 90 % no pilnas skalas;

6.5.1.2. kalibrēšanas līkni izrēķina ar mazāko kvadrātu metodi. Ja rezultējošā polinoma pakāpe ir lielāka par trīs, kalibrēšanas punktu skaitam (nulli ieskaitot) ir jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpi, kam pieskaitīts divi;

6.5.1.3. kalibrēšanas līkne nedrīkst atšķirties no katra kalibrēšanas punkta nominālvērtības vairāk kā par ± 2 % un vairāk kā par ± 0,3 % no pilnas skalas, ja rādījums ir nulle;

6.5.1.4. pēc kalibrēšanas līknes un kalibrēšanas punktiem ir iespējams pārbaudīt, vai kalibrēšana ir izdarīta pareizi. Ir jāņem vērā dažādi analizatoram raksturīgi parametri, jo īpaši:

6.5.1.4.1. mērīšanas diapazons;

6.5.1.4.2. jutība;

6.5.1.4.3. kalibrēšanas datums;

6.5.2. kalibrēšana zem 15 % no pilnas skalas:

6.5.2.1. analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz pēc desmit kalibrēšanas punktiem (neskaitot nulli), kas ir izvietoti tā, lai 50 % no kalibrēšanas punktiem būtu zem 10 % no pilnas skalas;

6.5.2.2. kalibrēšanas līkni izrēķina ar mazāko kvadrātu metodi;

6.5.2.3. kalibrēšanas līkne nedrīkst atšķirties no katra kalibrēšanas punkta nominālvērtības vairāk kā par ± 4 % un vairāk kā par ± 0,3 % no pilnas skalas, ja rādījums ir nulle;

6.5.3.atļauts izmantot alternatīvas metodes, ja var parādīt, ka alternatīva tehnika (piem., dators, elektroniski regulēta diapazonu pārslēgšana utt.) var dot līdzvērtīgu precizitāti.

7. Kalibrēšanas pārbaude: katru parasti izmantojamu darbības diapazonu pirms katras analīzes pārbauda šādi:

7.1. kalibrēšanu pārbauda, izmantojot nulles gāzi un standartgāzi, kuras nominālais lielums ir vairāk par 80 % no mērīšanas diapazona pilnas skalas;

7.2. ja diviem apskatāmiem punktiem atrastais lielums neatšķiras no dotā standartlieluma vairāk par ± 4 % no pilnas skalas, pieskaņošanas parametrus var mainīt. Ja tā nav, saskaņā ar šā pielikuma 6.4. apakšpunktu izveido jaunu kalibrēšanas līkni.

8. NO_x pārveidotāja efektivitātes tests: izmantojamā pārveidotāja efektivitāti NO_x pārvēršanai par NO testē, kā norādīts šā pielikuma 8.1. līdz 8.8. apakšpunktos (šo noteikumu 6. pielikuma 1. zīmējums):

8.1. testa iekārtas uzstādīšana: izmantojot testa iekārtu, kas uzstādīta, kā parādīts šo noteikumu 6. pielikuma 1. zīmējumā, un turpmāk aprakstīto procedūru, pārveidotāja efektivitāti var testēt ar ozonatoru;

8.2. kalibrēšana: CLD un HCLD kalibrē parastākajā darbības diapazonā atbilstoši ražotāja norādījumiem, izmantojot nulles un standarta gāzi (kurā NO saturam jābūt līdz aptuveni 80 % no darbības diapazona un NO₂ koncentrācijai gāzu maisījumā mazākai par 5 % no NO koncentrācijas). NO_x analizatoram ir jābūt NO režīmā tā, lai standartgāze neietu caur pārveidotāju. Norādītā koncentrācija ir jāpieraksta;

8.3. aprēķins: NO_x pārveidotāja efektivitāti aprēķina šādi:

Efektivitāte (%)

, kur

a - NO_x koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.6. apakšpunktu,

b - NO_x koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.7. apakšpunktu,

c - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.4. apakšpunktu,

d - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.5. apakšpunktu;

8.4. skābekļa pievienošana:

8.4.1. skābekli vai nulles gaisu gāzes plūsmai nepārtraukti pievieno caur T-veida pievienojumu, līdz parādītā koncentrācija ir par 20 % mazāka, nekā šā pielikuma 8.2. apakšpunktā norādītā kalibrēšanas koncentrācija. (Analizators ir NO režīmā.);

8.4.2. pieraksta koncentrāciju c. Ozonatoru visā procesā uztur neaktivētu;

8.5. ozonatora aktivēšana: aktivē ozonatoru, lai tas radītu pietiekamu daudzumu ozona NO koncentrācijas samazināšanai līdz aptuveni 20 % (minimāli 10 %) no šā pielikuma 8.2. apakšpunktā dotās kalibrēšanas koncentrācijas. Pieraksta koncentrāciju d. (Analizators ir NO režīmā.);

8.6. NO_x režīms: pēc tam NO analizatoru pārslēdz NO_x režīmā tā, lai gāzu maisījums (kas sastāv no NO, NO₂, O₂ un N₂) tagad ietu caur pārveidotāju. Pieraksta koncentrāciju a. (Analizators ir NO_x režīmā);

8.7. ozonatora deaktivēšana: deaktivē ozonatoru. Šā pielikuma 8.6. apakšpunktā aprakstītais gāzu maisījums caur pārveidotāju nonāk detektorā. Pieraksta koncentrāciju b. (Analizators ir NO_x režīmā);

8.8. NO režīms: pēc pārslēgšanas NO režīmā un pēc ozonatora deaktivēšanas noslēdz arī skābekļa vai sintētiskā gaisa plūsmu. Analizatora NO_x nolasījums nedrīkst atšķirties vairāk par ± 5 % no lieluma, kas izmērīts saskaņā ar šā pielikuma 8.2. apakšpunktu. (Analizators ir NO režīmā);

8.9. testu intervāls: pārveidotāja efektivitāte ir jātestē pirms katras NO_x analizatora kalibrēšanas;

8.10. efektivitātes prasības:

8.10.1. pārveidotāja efektivitāte nedrīkst būt mazāka par 90 %, bet ir ieteicama lielāka efektivitāte - 95 %;

8.10.2. ja, analizatoram darbojoties parastākajā diapazonā, ozonators nevar dot samazinājumu no 80 % līdz 20 % saskaņā ar šā pielikuma 8.5. apakšpunktu, tad izmanto augstāko diapazonu, kurā ozonators dod šo samazinājumu.

9. FID noregulēšana:

9.1. detektora reakcijas signāla optimizēšana:

9.1.1. HFID ir jānoregulē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem. Lai optimizētu reakcijas signālu visvairāk izmantojamā darbības diapazonā, par standartgāzi izmanto propāna piedevu gaisā;

9.1.2. degvielas un gaisa plūsmas ātrumus noregulē atbilstīgi ražotāja ieteikumiem un analizatorā ievada 350 ± 75 ppm C standartgāzi. Reakcijas signālu pie dotās degvielas plūsmas nosaka pēc starpības starp standartgāzes reakcijas signālu un nulles gāzes reakcijas signālu. Degvielas plūsmu pakāpeniski noregulē nedaudz virs ražotāja norādītās un nedaudz zem tās. Pieraksta standarta un nulles reakcijas signālus šīm degvielas plūsmām. Starpību starp standarta un nulles reakcijas signālu attēlo grafiski un degvielas plūsmu pielāgo līknes daļai, kas atbilst lielākām argumenta vērtībām;

9.2. ogļūdeņražu reakcijas signālu koeficienti:

9.2.1. analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu, saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu,

9.2.2. atbildes koeficientus nosaka tad, kad uzsāk analizatora ekspluatāciju, un pēc ilgāka tā ekspluatācijas laika. Atbildes koeficients (R_f) noteiktam ogļūdeņradim ir FID C1 nolasījuma attiecība pret gāzes koncentrāciju cilindrā, izteiktu kā ppm C1,

9.2.3. testa gāzes koncentrācijas līmenim jābūt tādam, lai dotu reakcijas signālu aptuveni 80 % no pilnas skalas. Koncentrācijai jābūt zināmai ar precizitāti ± 2 % attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts tilpumā. Turklāt gāzes cilindram jābūt iepriekš uzturētam 24 stundas 298 K (25 °C) ± 5 K temperatūrā,

9.2.4. izmantojamās testa gāzes un ieteicamie relatīvie atbildes koeficienti:

9.2.4.1. metāns un attīrīts sintētisks gaiss: 1,00 < R_f < 1,15,

9.2.4.2. propilēns un attīrīts sintētisks gaiss: 0,90 < R_f < 1,1,

9.2.4.3. toluols un attīrīts sintētisks gaiss: 0,90 < R_f < 1,10,

9.2.4.4. šie lielumi ir attiecināti pret propāna atbildes koeficientu (R_f) 1,00 un attīrītu sintētisku gaisu;

9.3. skābekļa traucējošās ietekmes testu veic tad, kad uzsāk analizatora ekspluatāciju, un pēc ilgāka tā ekspluatācijas laika. Izvēlas diapazonu, kurā skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes ir skalas augšējos 50 %. Testā krāsns temperatūru iestata pēc vajadzības:

9.3.1. skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes: skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes satur propānu ar 350 ppm C ± 75 ppm C ogļūdeņražu. Koncentrācijas vērtību nosaka pēc kalibrēšanas gāzes pielaides vērtības, izmantojot kopējo ogļūdeņražu un piemaisījumu satura hromatogrāfisko analīzi vai dinamisko sajaukšanu. Līdzsvara skābekļa galvenajam atšķaidītājam jābūt slāpeklim. Dīzeļmotoru testēšanai vajadzīgie maisījumi norādīti šā pielikuma tabulā:

tabula

Nr.	O₂ koncentrācija	Papildinājums
(1)	(2)	(3)
1.	21 (20 līdz 22)	Slāpeklis
2.	10 (9 līdz 11)	Slāpeklis
3.	5 (4 līdz 6)	Slāpeklis

9.3.2. procedūra:

9.3.2.1. analizatoru iestata uz nulli;

9.3.2.2. analizatoru noregulē ar 21 % skābekļa maisījumu;

9.3.2.3. atkārtoti pārbauda nulles mērījumu. Ja tas izmainījies par vairāk nekā 0,5 % no skalas pilnas vērtības, tad atkārto šā pielikuma 9.3.2.1. un 9.3.2.2. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.4. ievada 5 % un 10 % skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes;

9.3.2.5. atkārtoti pārbauda nulles atsauci. Ja tā izmainījusies par vairāk nekā ± 1 % no skalas pilnas vērtības, tad testu atkārto;

9.3.2.6. skābekļa traucējošo ietekmi (% O₂I) katram šā pielikuma 9.3.2.4. apakšpunktā paredzētajam maisījumam aprēķina šādi:

, kur

A - ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C) 9.3.2.2. apakšpunktā minētajās kalibrēšanas gāzēs,

B - ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C) 9.3.2.4. apakšpunktā minētajās skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzēs,

C - analizatora rādījums:

D - analizatora A vērtības rādījums procentos no pilnas skalas vērtības;

9.3.2.7. skābekļa traucējošai ietekmei procentos (% O₂I) attiecībā pret visām vajadzīgajām skābekļa traucējošās ietekmes noteikšanas gāzēm pirms testa jābūt mazākai par ± 3,0 %;

9.3.2.8. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3 %, tad, palielinot un pazeminot ražotāja noteikto gaisa plūsmu, to pakāpeniski noregulē, katram plūsmas ātrumam atkārtojot šā pielikuma 9.1. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.9. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3,0 %, tad pēc gaisa plūsmas noregulēšanas maina degvielas un pēc tam parauga plūsmu, katram jaunam iestatījumam atkārtojot šā pielikuma 9.1. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.10. ja skābekļa traucējošā ietekme joprojām ir lielāka par ± 3,0 %, tad salabo analizatoru vai nomaina FID degvielu vai degļa gaisu. Tad ar salaboto iekārtu vai nomainītajām gāzēm atkārto šajā punktā noteiktās darbības.

10. Traucējošā ietekme uz NDIR un CLD analizatoriem: izplūdē klātesošās gāzes, kas nav analizējamā gāze, var traucēt nolasījumus vairākos veidos. Traucējumi ar pozitīvu zīmi NDIR instrumentos rodas, ja traucējošā gāze dod tādu pašu ietekmi kā mērāmā gāze, bet mazākā mērā. Traucējumi ar negatīvu zīmi NDIR instrumentos rodas, ja traucējošā gāze paplašina mērāmās gāzes absorbcijas joslu, un CLD instrumentos — ja traucējošā gāze slāpē starojumu. Traucējumu pārbaudes atbilstoši šā pielikuma 10.1. un 10.2. apakšpunktam veic pirms analizatora izmantošanas sākuma un pēc lielākiem darbināšanas intervāliem:

10.1. CO analizatora traucējumu pārbaude: CO analizatora darbību var traucēt ūdens un CO₂. Tādēļ CO₂ standartgāzi ar koncentrāciju no 80 līdz 100 % no pilnas skalas lielākajā testos izmantojamā darbības diapazonā burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā un pieraksta analizatora reakcijas signālu. Analizatora reakcijas signāls nedrīkst būt lielāks par 1 % no pilnas skalas diapazonā, kas ir vienāds vai lielāks par 300 ppm, vai lielāks par 3 ppm diapazonā zem 300 ppm.;

10.2. NO_x analizatora slāpēšanas pārbaudes: CLD (un HCLD) analizatoriem nozīmīgas ir divas gāzes - CO₂ un ūdens tvaiks. Šo gāzu radītie slāpēšanas signāli ir proporcionāli to koncentrācijai, un tādēļ ir vajadzīgas testēšanas metodes, lai noteiktu slāpēšanu pie lielākās testa laikā sagaidāmās koncentrācijas:

10.2.1. CO₂ slāpēšanas pārbaude:

10.2.1.1. caur NDIR analizatoru laiž cauri CO₂ standarta gāzi, kuras koncentrācija ir 80 līdz 100 % no pilnas skalas lielākajā testos izmantojamā darbības diapazonā, un pieraksta CO₂ lielumu, apzīmējot ar A. Pēc tam gāzi atšķaida aptuveni līdz 50 % ar NO standarta gāzi un laiž cauri NDIR un (H)CLD analizatoriem, pierakstot CO₂ un NO lielumus, ko attiecīgi apzīmē ar B un C. CO₂ noslēdz un cauri NDIR un (H)CLD analizatoriem laiž tikai NO standarta gāzi, NO lielumu pieraksta, apzīmējot ar D. Slāpēšanu aprēķina šādi:

CO₂ slāpēšana %

, kur

A - neatšķaidītas CO₂ koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

B - atšķaidītas CO₂ koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

C - atšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD,

D - neatšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD;

10.2.1.2. slāpēšana nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas;

10.2.2. slāpēšana ar ūdens tvaiku: šo testu piemēro tikai mitras gāzes koncentrācijas mērījumiem. Aprēķinot slāpēšanu ar ūdens tvaiku, jāņem vērā NO kalibrēšanas gāzes atšķaidīšana ar ūdens tvaiku un gāzu maisījumā esošo ūdens tvaiku koncentrācijas attiecība pret testēšanā gaidāmo koncentrāciju. NO kalibrēšanas gāzi ar koncentrāciju 80 līdz 100 % no pilnas skalas parastajā darbības diapazonā laiž caur (H)CLD, un reģistrē NO vērtību, ko apzīmē ar D:

10.2.2.1. NO gāzi burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā, laiž caur (H)CLD, un reģistrē NO vērtību, ko apzīmē ar C. Nosaka un reģistrē ūdens temperatūru, ko apzīmē ar F. Gāzu maisījumā nosaka piesātināta ūdens tvaika spiedienu, kas atbilst ūdens, caur kuru burbuļo gāzi, temperatūrai (F), un to apzīmē ar G. Ūdens tvaika koncentrāciju (%) maisījumā aprēķina šādi:

, kur

H - ūdens tvaika koncentrācija maisījumā (%),

10.2.2.2. sagaidāmo (ūdens tvaikā) atšķaidītas NO standartgāzes koncentrāciju aprēķina šādi:

, kur

De - sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija;

10.2.2.3. pieņem, ka H/C atomu attiecība degvielā ir 1,8 pret 1 un izmanto maksimālo CO₂ koncentrāciju izplūdes gāzēs vai neatšķaidītās CO₂ kalibrēšanas gāzes koncentrāciju A (izmērīta saskaņā ar šā pielikuma 10.2.1. apakšpunktu), maksimālo testā gaidāmo ūdens tvaika koncentrāciju (%) dīzeļmotoru izplūdes gāzēs aprēķina šādi:

Hm = 0,9 x A

, kur

Hm - ūdens tvaika maksimālā koncentrācija;

10.2.2.4. slāpēšanu ar ūdens tvaiku aprēķina šādi (slāpēšana nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas vērtības):

% H₂O Slāp.

, kur

De - sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

C - atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

Hm - ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%),

H - ūdens tvaika faktiskā koncentrācija (%);

10.2.2.5. NO standartgāzei šajā pārbaudē jāsatur minimālā NO₂ koncentrācija, jo slāpēšanas aprēķinā nav ņemta vērā NO₂ absorbcija ūdenī.

11. Kalibrēšanas intervāli: analizatorus kalibrē saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu vismaz reizi trijos mēnešos vai arī tad, kad sistēma ir remontēta vai tajā izdarītas pārmaiņas, kas var ietekmēt kalibrējumu.

12. Kalibrēšanas papildu prasības neatšķaidītu izplūdes gāzu mērījumiem NRTC testā:

12.1. analītiskās sistēmas reakcijas signāla laika pārbaude:

12.1.1. sistēmas iestatījumi reakcijas signāla laika novērtēšanai ir tādi paši kā mērījumu iestatījumi testā (t.i., spiedienam, plūsmas ātrumiem, filtra iestatījumiem analizatoros un visiem pārējiem reakcijai laiku ietekmējošiem faktoriem). Reakcijas signāla laiku nosaka, pārslēdzot gāzi tieši paraugu ņemšanas zondes ieplūdē. Gāzes pārslēgšana jāveic ātrāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotajām gāzēm jāizraisa koncentrācijas izmaiņas, kas atbilst vismaz 60 % no pilnas skalas vērtības;

12.1.2. reģistrē katras gāzes koncentrācijas (arī ļoti mazas koncentrācijas). Reakcijas laiks ir laika intervāls no gāzes pārslēgšanas brīža līdz attiecīgām reģistrētās koncentrācijas izmaiņām. Sistēmas reakcijas laiku (t₉₀) veido kavējuma laiks līdz mērīšanas detektoram un detektora pieauguma laiks. Kavējuma laiks ir laiks no izmaiņu sākuma (t₀) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % no galīgā nolasījuma vērtības (t₁₀). Pieauguma laiks ir laika intervāls, kurā reakcija no 10 % galīgā nolasījuma vērtības sasniedz 90 % (t₉₀ - t₁₀);

12.1.3. neatšķaidītu izplūdes gāzu mērījumos analizatora un izplūdes gāzu plūsmas signāla pārveidošanās laiku skaita no izmaiņu sākuma (t₀) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 50 % no galīgā nolasījuma vērtības (t₅₀);

12.1.4. visām vielām (CO, NO_X, HC) visos izmantotajos diapazonos sistēmas reakcijas laiks ir < 10 s, un pieauguma laiks ir < 2,5 s;

12.2. marķiergāzu analizatoru kalibrēšana izplūdes gāzu plūsmas mērījumiem:

12.2.1. ja izmanto analizatoru marķiergāzes koncentrācijas mērījumiem, tas jākalibrē ar standartgāzi;

12.2.2. kalibrēšanas līkni veido vismaz no 10 kalibrēšanas punktiem (izņemot nulli), kas novietoti tā, ka puse kalibrēšanas punktu atbilst no 4 % līdz 20 % no pilnas analizatora skalas vērtības, bet pārējie - no 20 % līdz 100 % no pilnas analizatora skalas vērtības. Kalibrēšanas līkni aprēķina pēc mazāko kvadrātu metodes;

12.2.3. kalibrēšanas līkne intervālā no 20 % līdz 100 % no pilnas skalas vērtības nedrīkst atšķirties no jebkura kalibrēšanas punkta nominālās vērtības par vairāk kā ± 1 % no pilnas skalas vērtības. Tāpat intervālā no 4 % līdz 20 % no pilnas skalas vērtības tā nedrīkst atšķirties no nominālās vērtības par vairāk kā ± 2 %;

12.2.4. pirms testa analizatoru, izmantojot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi, kuras nominālā koncentrācija ir lielāka par 80 % no pilnas analizatora skalas vērtības, iestata uz nulli un kalibrē.

2. Cieto daļiņu mērīšanas sistēmas kalibrēšana

13. Katrs analizators ir jākalibrē tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai atbilstu šo noteikumu precizitātes prasībām. Šajā nodaļā ir aprakstīta kalibrēšanas metode, ko izmanto 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 6. punktā un šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajām izplūdes gāzu sastāvdaļām.

14. Gāzes caurplūdes mērītāju vai plūsmas mērinstrumentu kalibrēšanu veic saskaņā ar nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem:

14.1. izmērītās vērtības maksimālajai kļūdai jābūt ± 2 % robežās no nolasījuma vērtības;

14.2. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās paraugu plūsmas G_SE precizitāte īpaši svarīga ir gadījumos, kad šo vērtību nemēra tieši, bet nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu:

14.3. šā pielikuma 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā ± 2 % precizitāte attiecībā uz G_TOTW un G_DILW nav pietiekama, lai nodrošinātu pieņemamu G_SE precizitāti. Gāzu plūsmu nosakot ar diferenciālās plūsmas mērījumu, iegūtās starpības maksimālajai kļūdai jābūt tādai, lai tad, ja atšķaidījuma attiecība ir mazāka par 15, G_SE precizitāte ir ± 5 % robežās. To var aprēķināt, ņemot katra atsevišķa instrumenta vidējo kvadrātisko kļūdu.

15. Atšķaidījuma attiecības pārbaude:

15.1. izmantojot cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas bez EGA (šo noteikumu 6. pielikums), atšķaidījuma attiecība ir jāpārbauda katrā gadījumā, kad uzstāda jaunu motoru, motoru darbinot un izmantojot CO₂ vai NO_x koncentrācijas mērījumus neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm;

15.2. izmērītajai atšķaidījuma attiecībai jābūt ± 10 % robežās no atšķaidījuma attiecības, kas aprēķināta pēc CO₂ un NO_x koncentrāciju mērījumiem.

16. Daļējās plūsmas apstākļu pārbaude: izplūdes gāzu ātruma diapazonu un spiediena svārstības pārbauda un vajadzības gadījumā regulē saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma prasībām.

17. Kalibrēšanas intervāli: plūsmas mērīšanas instrumentus kalibrē vismaz reizi trijos mēnešos vai arī tad, kad sistēmā ir izdarītas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt kalibrējumu.

18. Kalibrēšanas papildu prasības daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmām:

18.1. periodiskā kalibrēšana:

18.1.1. ja gāzes plūsmu paraugā nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu, tad caurplūdes mērītāju vai caurplūdes mērinstrumentu kalibrē saskaņā ar kādu no turpmāk minētajām procedūrām tā, lai no zondes tunelī ieplūstošā plūsma G_SE atbilstu 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 10. punkta precizitātes prasībām;

18.1.2. G_DILW paredzēto caurplūdes mērītāju saslēdz virknē ar G_TOTW paredzēto caurplūdes mērītāju, un abu caurplūdes mērītāju starpību kalibrē, nosakot vismaz piecus kalibrēšanas punktus, kuriem atbilstošās plūsmas vērtības ir vienmērīgi sadalītas starp testā izmantoto mazāko G_DILW vērtību un testā izmantoto G_TOTW vērtību. Atšķaidīšanas tuneli var apiet;

18.1.3. kalibrētu masas plūsmas ierīci saslēdz virknē ar G_TOTW paredzēto caurplūdes mērītāju un pārbauda testā izmantotās vērtības precizitāti. Pēc tam kalibrēto masas plūsmas ierīci saslēdz virknē ar G_DILW paredzēto caurplūdes mērītāju un pārbauda precizitāti vismaz piecos iestatījumos, kas atbilst atšķaidīšanas attiecībai no 3 līdz 50, attiecībā uz testā izmantoto G_TOTW vērtību;

18.1.4. pārvades cauruli TT atvieno no izplūdes, un pārvades caurulei pieslēdz kalibrētu plūsmas mērierīci, kuras diapazons ir piemērots G_SE mērīšanai. Pēc tam G_TOTW iestata testā izmantoto vērtību, un G_DILW attiecīgi iestata vismaz piecas vērtības, kas atbilst atšķaidīšanas attiecības q vērtībām no 3 līdz 50. Cita iespēja ir paredzēt īpašu kalibrēšanas plūsmas ceļu, kurš apiet tuneli, bet kurā kopējā un atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma caur atbilstīgajiem caurplūdes mērītājiem ir tāda pati kā faktiskajā testā;

18.1.5. pārvades caurulē TT ievada marķiergāzi. Šī marķiergāze var būt izplūdes gāzu sastāvdaļa, piemēram, CO₂ vai NO_X. Pēc tunelī veiktās atšķaidīšanas izmēra marķiergāzes koncentrāciju. To veic piecām atšķaidīšanas attiecībām, kuru vērtība ir no 3 līdz 50. Parauga plūsmas vērtības precizitāti nosaka, izmantojot atšķaidīšanas attiecību q:

18.1.6. lai nodrošinātu G_SE vērtības precizitāti, ņem vērā gāzu analizatoru precizitāti;

18.2. oglekļa plūsmas pārbaude:

18.2.1. lai varētu konstatēt ar mērījumiem un kontroli saistītas problēmas un pārliecinātos par to, vai daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma darbojas pienācīgi, ieteicams veikt oglekļa plūsmas pārbaudi, izmantojot faktiskās izplūdes gāzes. Oglekļa plūsmas pārbaude jāveic vismaz ikreiz, kad uzstāda jaunu motoru vai būtiski maina testēšanas kameras iekārtojumu;

18.2.2. motoru darbina ar maksimālo griezes momentu un griešanās ātrumā vai citā pastāvīgā režīmā, kas rada 5 % vai lielāku apjomu CO₂ emisiju. Daļējās plūsmas paraugu ņemšanas sistēmu darbina tā, lai atšķaidījuma pakāpe būtu apmēram 15:1;

18.3. pirmstesta pārbaude: divās stundās pirms testa veic pirmstesta pārbaudi, un to dara šādi;

18.3.1. caurplūdes mērītāju precizitāti pārbauda pēc tās pašas metodes, ko izmanto kalibrēšanā, un to dara vismaz divos punktos, kuri ietver G_DILW plūsmas vērtības, kas atbilst testā izmantotās G_TOTW vērtības atšķaidījuma attiecībai no 5 līdz 15;

18.3.2. ja ar šajos noteikumos noteiktās kalibrēšanas procedūras dokumentāciju ir iespējams pierādīt to, ka caurplūdes mērītāja kalibrējums ir derīgs ilgākam laika posmam, tad pirmstesta pārbaudi var neveikt;

18.4. pārveidošanās laika noteikšana: sistēmas iestatījumi pārveidošanās laika novērtēšanai ir tieši tādi paši kā testa mērījumu iestatījumi. Pārveidošanās laiku nosaka ar šādi:

18.4.1. neatkarīgu caurplūdes standartmērītāju, kura diapazons ir piemērots zondes plūsmas mērījumu veikšanai, saslēdz virknē ar zondi un savieno ar to. Šā caurplūdes mērītāja pārveidošanās laikam, kas atbilst reakcijas laika mērījumos izmantotā plūsmas soļa lielumam, jābūt mazākam par 100 ms, mērītājam jābūt ar pietiekami mazu plūsmas ierobežojumu, lai tas neietekmētu dinamisku daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas darbību, un tam jāatbilst labai inženierpraksei;

18.4.2. izplūdes gāzu plūsmas (vai gaisa plūsmas, ja izplūdes gāzu plūsmu aprēķina) ieplūdes soli daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā maina no maza uz vismaz 90 % no pilnas skalas vērtības. Soļa mainīšanai lietotā palaišanas ierīce ir tā pati, ko faktiskajā testā izmanto, lai aktivizētu paredzamības kontroli. Izplūdes gāzu plūsmas soļa impulsu un caurplūdes mērītāja reakciju reģistrē ar diskretizācijas frekvenci vismaz 10 Hz;

18.4.3. nosaka pārveidošanās laiku daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, un tas ir laiks no soļa impulsa aktivizēšanas līdz brīdim, kad caurplūdes mērītāja reakcija ir sasniegta 50 % apjomā. Līdzīgā veidā nosaka pārveidošanās laikus daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas G_SE signālam un izplūdes gāzu caurplūdes mērītāja G_EXHW signālam. Šos signālus izmanto regresijas pārbaudēs, ko veic pēc katra testa (1. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10. punkts);

18.4.4. aprēķinus atkārto vismaz piecos impulsa pieauguma un krituma ciklos un nosaka tiem atbilstošo vidējo vērtību. No šīs vērtības atņem caurplūdes standartmērītāja iekšējo pārveidošanās laiku (< 100 ms). Tā ir daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas "paredzamības" vērtība, ko piemēro saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10. punktu.

3. CVS sistēmas kalibrēšana

19. Vispārīgi nosacījumi:

19.1.CVS sistēmu kalibrē, izmantojot precīzu caurplūdes mērītāju un līdzekļus, ar kuriem maina sistēmas darbības apstākļus;

19.2. plūsmu caur sistēmu mēra dažādos plūsmas darbības iestatījumos, un sistēmas regulēšanas parametrus izmēra un samēro ar plūsmu;

19.3. var izmantot dažādu tipu caurplūdes mērītājus, piemēram, kalibrētu Venturi cauruli, kalibrētu laminārās caurplūdes mērītāju, kalibrētu turbīnveida skaitītāju.

20. Pozitīva darba tilpuma sūkņa (PDP) kalibrēšana:

20.1. visus ar sūkni saistītos parametrus mēra vienlaikus ar parametriem, kas saistīti ar kalibrēšanas Venturi cauruli, kura ir saslēgta virknē ar sūkni. Aprēķināto plūsmas ātrumu (m³/min pie sūkņa ieplūdes absolūtā spiedienā un temperatūrā) atzīmē attiecībā pret korelācijas funkciju, kas ir konkrētas sūkņa parametru kombinācijas vērtība. Tad nosaka lineāro vienādojumu, kas saista sūkņa plūsmu un korelācijas funkciju. Ja CVS ir vairāki ātrumi, tad kalibrēšanu veic visos izmantotajos diapazonos;

20.2. kalibrēšanas laikā jāsaglabā temperatūras stabilitāti;

20.3. noplūdēm savienojumos un cauruļvados starp kalibrēšanas Venturi cauruli un CVS sūkni jāatbilst līmenim, kas ir zemāks par 0,3 % no zemākā plūsmas punkta (punkts, kurā ierobežojums ir vislielākais un PDP ātrums - vismazākais);

20.4. datu analīze:

20.4.1. gaisa plūsmas ātrumu (Q_s) katrā ierobežojošā iestatījumā (vismaz 6 iestatījumi) aprēķina standarta apstākļos m³/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Pēc tam gaisa plūsmas ātrumu pārveido sūkņa plūsmā (V₀), ko izsaka ar m³/apgr. sūkņa ieplūdes absolūtajā temperatūrā un spiedienā:

, kur

Q_s - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m³/s),

T - temperatūra pie sūkņa ieplūdes (K),

p_A - absolūtais spiediens pie sūkņa ieplūdes (p_B - p₁) (kPa),

n - sūkņa ātrums (apgr./s);

20.4.2. lai ņemtu vērā spiediena izmaiņu mijiedarbību sūknī un sūkņa kļūdas koeficientu, korelācijas funkciju (X₀) starp sūkņa griešanās ātrumu, diferenciālo spiedienu posmā starp sūkņa ieplūdi un sūkņa izplūdi un absolūto sūkņa izplūdes spiedienu aprēķina šādi:

, kur

P_p - diferenciālais spiediens posmā starp sūkņa ieplūdi un sūkņa izplūdi (kPa),

P_A - absolūtais izplūdes spiediens pie sūkņa izplūdes (kPa);

20.4.3. lai iegūtu kalibrēšanas vienādojumu, pielieto mazāko kvadrātu metodi lineāram vienādojumam:

20.4.4. D₀ un m ir attiecīgi krustpunkta un slīpnes konstantes, kas raksturo regresijas līnijas;

20.4.5. CVS sistēmā ar vairākiem ātrumiem kalibrēšanas līknēm, kas izveidotas dažādiem sūkņa plūsmas diapazoniem, jābūt apmēram paralēlām, un krustpunkta vērtībām (D₀) jāpieaug līdz ar sūkņa plūsmas diapazona samazināšanos;

20.4.6. pēc vienādojuma aprēķinātajām vērtībām jābūt ± 0,5 % robežās no izmērītās V₀ vērtības. Vērtība m katram sūknim būs atšķirīga. Cieto ieplūde ar laiku izraisīs sūkņa kļūdas samazināšanos, kas atspoguļosies mazākās m vērtībās. Tādēļ kalibrēšanu veic, uzsākot sūkņa ekspluatāciju, pēc nopietniem apkopes darbiem un tad, ja kopējā sistēmas verifikācija (šā pielikuma 23. punkts) uzrāda kļūdas koeficienta izmaiņas.

21. Kritiskās plūsmas Venturi caurules (CFV) kalibrēšana:

21.1. CVF kalibrēšanas pamatā ir kritiskās plūsmas Venturi caurules plūsmas vienādojums. Gāzes plūsma ir ieplūdes spiediena un temperatūras funkcija, kā parādīts turpmāk:

, kur

K_v - kalibrēšanas koeficients,

p_A - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K);

21.2. datu analīze:

21.2.1. gaisa plūsmas ātrumu (Q_S) katrā ierobežojošā iestatījumā (vismaz 8 iestatījumi) aprēķina pēc standarta m³/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Kalibrēšanas koeficientu katram iestatījumam aprēķina pēc kalibrēšanas datiem:

, kur

Q_S - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m³/s),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

p_A - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa);

21.2.2. lai noteiktu kritiskās plūsmas diapazonu, K_v atzīmē kā Venturi caurules ieplūdes spiediena funkciju. Attiecībā uz kritisko (droselēto) plūsmu K_v būs relatīvi konstanta vērtība. Spiedienam samazinoties (vakuumam pieaugot), Venturi caurule kļūst noslāpēta, un K_v vērtība samazinās, kas norāda uz to, ka CFV tiek darbināta ārpus pieļaujamā diapazona;

21.2.3. vismaz astoņiem punktiem kritiskās plūsmas joslā aprēķina vidējo K_v un standartnovirzi. Standartnovirze nedrīkst pārsniegt ± 0,3 % no K_v vidējās vērtības.

22. Zemskaņas Venturi caurules (SSV) kalibrēšana: SSV kalibrēšanas pamatā ir zemskaņas Venturi caurules plūsmas vienādojums. Gāzes plūsma ir atkarīga no ieplūdes spiediena un temperatūras, kā arī no spiediena krituma posmā starp SSV ieplūdi un atveri:

, kur

A₀ = konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums

= 0,006111 (SI sistēmā);

d - SSV atveres diametrs (m),

C_d - SSV izplūdes koeficients,

P_A - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

;

- SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

;

22.1. datu analīze:

22.1.1. gaisa plūsmas ātrumu (Q_SSV) katrā plūsmas iestatījumā (vismaz 16 iestatījumi) aprēķina pēc standarta m³/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Izplūdes koeficientu katram iestatījumam aprēķina pēc kalibrēšanas datiem:

, kur

Q_SSV - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m³/s),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

d - SSV atveres diametrs (m);

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

;

- SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

;

22.1.2. lai noteiktu zemskaņas plūsmas diapazonu, pie SSV atveres C_d atzīmē kā Reinoldsa skaitļa funkciju. Re vērtību pie SSV atveres aprēķina pēc šādas formulas:

;

A₁ = konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums

= 25,55152

;

Q_SSV - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m³/s),

d - SSV atveres diametrs (m),

µ - gāzes absolūtā vai dinamiskā viskozitāte, ko aprēķina pēc šādas formulas:

kg/m-s , kur

b - empīriska konstante = 1,458 x 10⁶ ,

S - empīriska konstante = 110,4 K;

22.1.3. tā kā Re formulā Q_SSV ir ievades lielums, tad aprēķins jāsāk ar pieņemtu Q_SSV vai kalibrēšanas Venturi caurules C_d vērtību, un tas jāatkārto, līdz Q_SSV vērtības saplūst. Konverģences metodes precizitātei jābūt vismaz 0,1 % vai labākai;

22.1.4. vismaz sešpadsmit punktos zemskaņas plūsmas joslā C_d vērtībām, ko aprēķina pēc iegūtajai kalibrēšanas līknei atbilstošā vienādojuma, jābūt ± 0,5 % robežās no C_d vērtības katrā atsevišķā kalibrēšanas punktā.

23. Kopējā sistēmas verifikācija: CVS paraugu ņemšanas sistēmas un analīzes sistēmas kopējo precizitāti nosaka, zināmu daudzumu piesārņojošas gāzes ievadot sistēmā, kas darbojas parastā režīmā. Piesārņotāja koncentrāciju analizē un masu aprēķina saskaņā ar 3. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam, izņemot propāna gadījumā, kad HC koeficienta 0,000479 vietā izmanto koeficientu 0,000472. Var izmantot jebkuru no abiem turpmāk minētajiem paņēmieniem:

23.1. mērīšana ar kritiskās plūsmas sprauslu: zināmu daudzumu tīras gāzes (propāns) caur kalibrētu kritiskās plūsmas sprauslu ievada CVS sistēmā. Ja ieplūdes spiediens ir pietiekami liels, tad plūsmas ātrums, ko noregulē, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, nav atkarīgs no sprauslas izplūdes spiediena (kritiskā plūsma). CVS sistēmu apmēram 5 līdz 10 minūtes darbina tāpat kā parasti izplūdes gāzu emisijas testā. Gāzes paraugu analizē ar parasto aprīkojumu (paraugu ņemšanas maiss vai integrēšanas paņēmiens) un aprēķina gāzes masu. Šādi noteiktajai masai jābūt ± 3 % robežās no ievadītās gāzes zināmās masas;

23.2. mērīšana ar gravimetrisko paņēmienu: ar precizitāti ± 0,01 g nosaka ar propānu piepildīta maza cilindra svaru. Apmēram 5 līdz 10 minūtes CVS sistēmu darbina tāpat kā parastā izplūdes gāzu emisijas testā, vienlaikus iesmidzinot sistēmā oglekļa oksīdu vai propānu. Izdalītās tīrās gāzes daudzumu nosaka ar diferenciālo svēršanu. Gāzes paraugu analizē ar parasto aprīkojumu (paraugu ņemšanas maiss vai integrēšanas paņēmiens) un aprēķina gāzes masu. Šādi noteiktajai masai jābūt ± 3 % robežās no iesmidzinātās gāzes zināmās masas.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.³ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Datu novērtēšana un aprēķini

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389)

1. Datu novērtēšana un aprēķini - NRSC tests.

1. Gāzveida emisijas datu novērtēšana:

1.1. gāzveida emisijas novērtēšanai ņem katra režīma pēdējo 60 sekunžu nolasījumu no diagrammas vidējiem lielumiem, un pēc vidējiem diagrammas nolasījumiem un attiecīgiem kalibrēšanas datiem katra režīma laikā nosaka vidējo HC, CO, NO_x koncentrāciju (conc) un, ja izmanto oglekļa bilances metodi, CO₂ vidējo koncentrāciju. Var izmantot citu pieraksta metodi, ja tā nodrošina līdzvērtīgu datu savākšanu;

1.2. vidējās fona koncentrācijas (conc_d) var noteikt pēc atšķaidīšanas gaisa paraugu, kas ņemti no maisiem, nolasījumiem vai pēc nepārtrauktiem (neizmantojot paraugu ņemšanas maisus) un pēc attiecīgiem kalibrēšanas datiem.

2. Cieto daļiņu emisijas: lai noteiktu cietās daļiņas, reģistrē izfiltrēto paraugu kopējo masu (M_SAM,i) katrā režīmā. Filtrus noliek atpakaļ svēršanas telpā un uztur vismaz vienu stundu, bet ne ilgāk kā 80 stundas, pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru, no kura atņem taras svaru (šo noteikumu 3. pielikuma 13. punkts). Cieto daļiņu masa (M_f viena filtra metodei, M_f,i vairāku filtru metodei) ir uz galvenā filtra un uz papildu filtra savākto cieto daļiņu masas summa. Ja ir jāveic fona korekcija, tad reģistrē izfiltrētā atšķaidīšanai izmantotā gaisa masu (M_DIL) un cieto daļiņu masu (M_d). Ja izdarīts vairāk nekā viens mērījums, tad attiecība M_d/M_DIL jāaprēķina katram atsevišķam mērījumam un jānosaka šo lielumu vidējā vērtība.

3. Gāzveida emisijas aprēķins: testa rezultātus gala ziņojumam iegūst šādos posmos:

3.1. izplūdes gāzu plūsmas noteikšana:

3.1.1. izplūdes gāzu plūsmas ātrumu (G_EXHW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.1. līdz 3.3. apakšpunktu;

3.1.2. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmas ātrumu (G_TOTW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.4. apakšpunktu;

3.2. korekcija pārrēķinam no sausa stāvokļa uz mitru:

3.2.1. korekciju pārrēķinam no sausa stāvokļa uz mitru (G_EXHW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.1 līdz 3.3. apakšpunktu;

3.2.2. pielietojot G_EXHW, izmērīto koncentrāciju pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šādām formulām, ja vien mērījumi jau nav izdarīti mitrai gāzei:

conc (mitra gāze) = k_w × conc (sausa gāze).

3.2.3. neatšķaidītām izplūdes gāzēm:

3.2.4. atšķaidītām izplūdes gāzēm:

vai arī

3.2.5. atšķaidīšanai izmantotajam gaisam:

3.2.6. ieplūdes gaisam (ja tas nav atšķaidīšanai izmantotais gaiss):

, kur

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

H_d - atšķaidīšanai izmantotā gaisa absolūtais mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

R_d - atšķaidīšanai izmantotā gaisa relatīvais mitrums (%),

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_d - piesātināta tvaika spiediens atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (kPa),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

3.2.7. H_a un H_d vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

3.3. NO_X koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu:

3.3.1. tā kā NO_X emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NO_X koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu, izmantojot koeficientu k_H, ko izsaka ar formulu:

, kur

T_a - gaisa temperatūras (K);

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%);

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa);

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

3.3.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

3.4. Emisijas masas plūsmas ātruma aprēķināšana: emisijas masas plūsmas ātrumus katram režīmam aprēķina šādi:

3.4.1. neatšķaidītām izplūdes gāzēm (skat. šā pielikuma 3.4.3. apakšpunktu ) - Gas_mass = u x conc x G_EXHW ;

3.4.2. atšķaidītām izplūdes gāzēm (skat. šā pielikuma 3.4.3. apakšpunktu) - Gas_mass = u x conc_c x G_TOTW , kur

conc_c ir koncentrācija, kas koriģēta attiecībā pret fonu,

vai arī

3.4.3. NO_x gadījumā NO_x koncentrācija (NO_xconc vai NO_xconc_c) ir jāreizina ar K_HNOX (NO_x mitruma korekcijas koeficients, kas minēts šā pielikuma 3.3. apakšpunktā) šādi:

K_HNOX x conc vai K_HNOX x conc_c

3.4.4. koeficientus u (mitra gāze) izmanto atbilstoši šā pielikuma 1. tabulai.

Koeficienta u (mitra gāze) vērtības dažādām izplūdes gāzu sastāvdaļām

1. tabula

Nr.	gāze	u	conc
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	NO_X	0,001587	ppm
2.	CO	0,000966	ppm
3.	HC	0,000479	ppm
4.	CO₂	15,19	%

3.4.5. HC blīvuma noteikšana pamatojas uz oglekļa un ūdeņraža vidējo attiecību 1:1,85.

3.5. īpatnējās emisijas aprēķināšana:

3.5.1. īpatnējo emisiju (g/kWh) katrai atsevišķai sastāvdaļai aprēķina šādi:

Individuāla gāze

, kur

3.5.2. aprēķinā izmantotie svēruma koeficienti un režīmu skaits (n) atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 19.1. apakšpunktam.

4. Cieto daļiņu emisijas aprēķina šādi:

4.1. nosaka cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficientu:

4.1.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu k_p, ko izsaka ar formulu:

, kur

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (grami ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

4.1.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

4.2. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma: galīgos cieto daļiņu emisijas testa rezultātus iegūst turpmāk šajā pielikumā noteiktos secīgos posmos. Ņemot vērā, ka izmantotie atšķaidīšanas ātruma kontroles veidi var būt dažādi, tad atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta masas plūsmas ātruma C_EDF vērtības aprēķina pēc atšķirīgām metodēm. Visu aprēķinu pamatā ir atsevišķajiem režīmiem (i) atbilstošās vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā;

4.2.1. izokinētiskas sistēmas

, kur

r atbilst izokinētiskās zondes A_p un izplūdes caurules A_T šķērsgriezuma laukumu attiecībai:

4.2.2. sistēmas ar CO₂ vai NO_X koncentrācijas mērīšanu:

, kur

Conc_E - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija neatšķaidītās mitrās izplūdes gāzēs,

Conc_D - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija atšķaidītās mitrās izplūdes gāzēs,

Conc_A - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija atšķaidīšanai izmantotajā mitrā gaisā,

4.2.2.1. sausai gāzei mērītās koncentrācijas pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šā pielikuma 3.2. apakšpunktu.

4.2.3. sistēmas ar CO₂ mērīšanu un oglekļa bilances metodi (Koncentrācijas jāizsaka tilpuma % mitrai gāzei):

, kur

CO_2D - CO₂ koncentrācija atšķaidītās izplūdes gāzēs,

CO_2A - CO₂ koncentrācija atšķaidīšanai izmantotajā gaisā;

4.2.3.1. šā vienādojuma pamatā ir pieņēmums par oglekļa bilanci (motors pievadītos oglekļa atomus emitē kā CO₂), un to iegūst šādos secīgos posmos:

;

4.2.4. sistēmā ar plūsmas mērīšanu:

;

4.3. pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēma:

4.3.1. galīgos cieto daļiņu emisijas testa rezultātus iegūst turpmāk šajā pielikumā noteiktos secīgos posmos;

4.3.2. visu aprēķinu pamatā ir atsevišķajiem režīmiem (i) atbilstošās vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā;

4.4. cieto daļiņu masas plūsmas ātruma aprēķināšana:

4.4.1. cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu aprēķina šādi:

4.4.1.1. viena filtra metodei:

4.4.1.2. G_EDFW)_aver nosaka, summējot atsevišķo režīmu vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā:

kur i = 1,... n.

4.4.1.3. vairāku filtru metodei:

kur i = 1,... n.

4.4.2. cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu var koriģēt attiecībā pret fona koncentrāciju; to dara šādi:

4.4.2.1. viena filtra metodei:

4.4.2.2. ja veic vairāk nekā vienu mērījumu, tad (M_d/M_DIL) aizstāj ar (M_d/M_DIL)_aver.

vai arī

4.4.2.3. vairāku filtru metodei:

4.4.2.4. ja veic vairāk nekā vienu mērījumu, tad (M_d/M_DIL) aizstāj ar (M_d/M_DIL)_aver.

vai arī

4.5. cieto daļiņu īpatnējo emisiju PT (g/kWh) aprēķina šādi ( cieto daļiņu masas plūsmas ātrums PTmass jāreizina ar kp (cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients, kas minēts šā pielikuma 4.1. apakšpunktā)):

4.5.1. viena filtra metodei:

4.5.2. vairāku filtru metodei:

4.6. efektīvais svēruma koeficients:

4.6.1. viena filtra metodei efektīvo svēruma koeficientu WF_E,i katrā atsevišķā režīmā aprēķina šādi:

kur i = 1,... n.

4.6.2. efektīvo svēruma koeficientu vērtība ir ± 0,005 robežās (absolūtā vērtība) no šo noteikumu 3. pielikuma 19.1. apakšpunktā uzskaitītajiem svēruma koeficientiem.

2. Datu novērtēšana un aprēķini (NRTC tests)

5. Piesārņotāju emisijas novērtēšanai NRTC ciklā var izmantot divus šajā nodaļā aprakstītos mērīšanas principus:

5.1. gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju mēra neatšķaidītās izplūdes gāzēs reālajā laikā, un cieto daļiņu koncentrāciju nosaka, izmantojot daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;

5.2. gāzveida sastāvdaļu un cieto daļiņu koncentrāciju nosaka, izmantojot pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu (CVS sistēma).

6. Gāzveida emisijas aprēķināšana neatšķaidītās izplūdes gāzēs un cieto daļiņu emisijas aprēķināšana, izmantojot daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu:

6.1. gāzveida sastāvdaļu momentānās koncentrācijas signālus izmanto, lai aprēķinātu masas emisiju, reizinot tos ar izplūdes gāzu masas plūsmas momentāno ātrumu. Izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu var izmērīt tieši vai aprēķināt, lietojot metodes, kas aprakstītas 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 8.3. apakšpunktā (ieplūdes gaisa un degvielas plūsmas mērīšana, metode ar marķiergāzes izmantošanu, ieplūdes gaisa un gaisa un degvielas attiecības mērīšana). Īpaša uzmanība jāvelta dažādo instrumentu reakcijas laikam. Šo atšķirību ievērošanu nodrošina ar signālu saskaņošanu laikā. Cietajām daļiņām izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma signālus izmanto, lai regulētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu un lai ņemtais paraugs tādā veidā būtu proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam. Proporcionalitātes kvalitāti pārbauda parauga un izplūdes gāzu plūsmas regresijas analīzē, kā aprakstīts 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 10. punktā.

6.2. gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

6.2.1. masas emisijas aprēķināšana:

6.2.1.1. piesārņotāju masu M_gas (g/testā) nosaka, aprēķinot momentāno masas emisiju un aprēķinā izmantojot neatšķaidītu piesārņotāju koncentrāciju, koeficienta u vērtības saskaņā ar šā pielikuma 2. tabulu (sk. arī šā pielikuma 3.4. punktu) un izplūdes gāzu masas plūsmu, kas pieskaņota attiecībā pret pārveidošanās laiku, un iegūtās momentānās vērtības integrējot visā ciklā. Koncentrācijas ieteicams mērīt mitrās gāzēs. Ja mēra sausās gāzēs, tad, pirms turpināt aprēķinus, koncentrācijas momentānās vērtības jākoriģē pārejai no sausa stāvokļa uz mitru, kā aprakstīts turpmāk;

Koeficienta u (mitra gāze) vērtības dažādām izplūdes gāzu sastāvdaļām

1. tabula

Nr.	gāze	u	conc
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	NO_x	0,001587	ppm
2.	CO	0,000966	ppm
3.	HC	0,000479	ppm
4.	CO₂	15,19	%

6.2.1.2. HC blīvuma noteikšana pamatojas uz oglekļa un ūdeņraža vidējo attiecību 1:1,85;

6.2.1.3. izmanto šādu formulu:

(g/testā), kur

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un izplūdes gāzu blīvuma attiecība,

conc_i - attiecīgās sastāvdaļas momentānā koncentrācija neatšķaidītās izplūdes gāzēs (ppm),

G_{EHW, i} - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s)

f - datu vākšanas frekvence (Hz),

n - mērījumu skaits;

6.2.1.4. NO_X koncentrācijas aprēķināšanai izmanto šajā pielikumā turpmāk aprakstīto mitruma korekcijas koeficientu k_H;

6.2.1.5. izmērīto momentāno koncentrāciju pārrēķina mitrai gāzei, kā aprakstīts turpmāk, ja vien mērījumi jau nav izdarīti mitrai gāzei;

6.2.2. korekcija pārejai no sausa stāvokļa uz mitru:

6.2.2.1. ja momentānā koncentrācija ir mērīta sausai gāzei, tad to pārrēķina mitrai gāzei pēc šādas formulas:

, kur

concCO₂ - CO₂ koncentrācija (sausa gāze) (%),

concCO - CO koncentrācija (sausa gāze) (%),

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.2.2.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas,

6.2.3. NO_X koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu un temperatūru:

6.2.3.1. ņemot vērā, ka NO_X emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NO_X koncentrāciju koriģē attiecībā pret mitrumu un apkārtējā gaisa temperatūru, izmantojot koeficientus, kas ietverti šādā formulā:

, kur

T_a - ieplūdes gaisa temperatūra (K),

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.2.3.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

6.2.4. īpatnējās emisijas aprēķināšana: īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Konkrētā gāze =	(1/10)M _gas,cold + (9/10)M_gas,hot	, kur
	(1/10)W _act,cold + (9/10)W _{act, hot}

M_gas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

M_gas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

W_act,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_act,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);

6.3. cieto daļiņu noteikšana:

6.3.1. masas emisijas aprēķināšana:

6.3.1.1. daļiņu masas M _PT,cold un M _PT,hot (g/testā) aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

M_PT =	M_f	×	M_EDFW	, kur
	M_SAM		1000

M_PT – M _PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M _PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

M_EDFW – atšķaidīto izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā (kg),

M_SAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg);

6.3.1.2. atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta kopējo masu visā ciklā nosaka šādi:

M _EDFW =	1=n	G _EDFW,i ×	1
	Σ
			f
	i=1

G _EDFW,i = G _EXHW,i ×q _i

q _i ₌	G _TOTW,i	, kur
	(G _TOTW,i – G _DILW,i)

G_EDFW,i – momentānais ekvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas ātrums (kg/s),

G_EXHW,i – momentānais izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums (kg/s),

q_i = momentānā atšķaidīšanas attiecība,

G_TOTW,i – momentānais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums atšķaidīšanas tunelī (kg/s),

G_DILW,i – momentānais atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums (kg/s),

f – datu paraugu ņemšanas biežums (Hz),

n – mērījumu skaits,

M_PT =	M _f	, kur
	r _s ×1000

M_PT – M _PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M _PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

r_s – vidējā paraugu attiecība testa cikla laikā,

r_s ₌	M_SE	×	M_SAM	, kur
	M_EXHW		M_TOTW

M_SE – ievākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā (kg),

M_EXHW – izplūdes gāzu masas kopējā plūsma visā ciklā (kg),

M_SAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg),

M_TOTW – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri atšķaidīšanas tunelim (kg);

6.3.1.3. ja izmanto kopējo paraugu ņemšanas sistēmu, M_SAM un M_TOTW ir identiski;

6.3.2. cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients:

6.3.2.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu k_p, ko nosaka pēc šādas formulas:

, kur

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.3.2.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas,

6.3.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT =	(1/10) K _p,cold × M_PT,cold+ (9/10) K_p,hot ×M_PT,hot	, kur
	(1/10)W_act,cold + (9/10)W_act,hot

M_PT,cold – daļiņu masa aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

M_PT,hot – daļiņu masa siltās palaišanas ciklā (g/testā),

K_{p, cold} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

K_{p, hot} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

W_{act, cold} – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W _{act, hot} – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh).

7. Gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu sastāvdaļu noteikšana ar pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu: lai aprēķinātu emisijas atšķaidītajās izplūdes gāzēs, jāzina atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu visā ciklā M_TOTW (kg/testā) aprēķina no cikla gaitā izmērītajām vērtībām un tām atbilstošajiem plūsmas mērierīces kalibrēšanas datiem (V₀ saistībā ar PDP; K_v saistībā ar CFV; C_d saistībā ar SSV), izmantojot attiecīgās metodes, kas aprakstītas šā pielikuma 7.1. apakšpunktā. Ja cieto daļiņu paraugu kopējā masa (M_SAM) un gāzveida piesārņotāju paraugu kopējā masa pārsniedz 0,5 % no kopējās CVS plūsmas (M_TOTW), tad CVS plūsmu koriģē attiecībā pret M_SAM vai cieto daļiņu paraugu plūsmu ievada atpakaļ CVS augšpus caurplūduma mērierīces:

7.1. atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas noteikšana:

7.1.1. PDP - CVS sistēma:

7.1.1.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 6 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

M_TOTW - atšķaidītu mitru izplūdes gāzu masa visā ciklā,

V₀ - vienā sūkņa apgriezienā pārsūknētās gāzes tilpums testa apstākļos (m³/apgr.),

N_p - kopējais sūkņa griešanās ātrums testā,

p_B - atmosfēras spiediens testēšanas telpā (kPa),

p₁ - spiediena kritums pie sūkņa ieplūdes, kur spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu (kPa),

T - atšķaidīto izplūdes gāzu vidējā temperatūra visā ciklā pie sūkņa ieplūdes (K);

7.1.1.2. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

N_p,i - kopējais sūkņa griešanās ātrums noteiktā laika intervālā;

7.1.2. CFV - CVS sistēma:

7.1.2.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 11 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

M_TOTW - atšķaidītu mitro izplūdes gāzu masa visā ciklā,

T - cikla laiks (s),

K_v - kritiskās plūsmas Venturi caurules kalibrēšanas koeficients standarta apstākļos,

p_A - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - absolūtā temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K).

7.1.2.2. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

t_i - laika intervāls(-i).

7.1.3. SSV - CVS sistēma:

7.1.3.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 11 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

A₀ - konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums = 0,006111 SI sistēmas vienībās

;

d - SSV atveres diametrs (m),

C_d - SSV izplūdes koeficients,

P_A - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

= SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

7.1.4. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

t_i - laika intervāls (s);

7.1.5.reālajam laikam atbilstīgos aprēķinus sāk, izmantojot vai nu pamatotu C_d vērtību, tādu kā 0,98, vai pamatotu Q_SSV vērtību. Ja aprēķinu sāk ar Q_SSV, tad šā lieluma sākotnējo vērtību izmanto Re novērtēšanai;

7.1.6. visos emisijas testos Reinoldsa skaitlim pie SSV atveres jāietilpst Reinoldsa skaitļu diapazonā, ko izmanto kalibrēšanas līknes veidošanā atbilstoši 2. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 19. punktam.

7.2. NO_X koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu:

7.2.1. tā kā NO_X emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NO_X koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientus, kas ietverti šādās formulās:

, kur

T_a - gaisa temperatūra (K),

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

7.2.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

7.3. emisijas masas plūsmas aprēķināšana:

7.3.1. sistēmas, kurās masas plūsma ir pastāvīga:

7.3.1.1. sistēmās, kurās izmanto siltummaini, piesārņotāju masu M_GAS (g/testā) nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

, kur

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un atšķaidīto izplūdes gāzu blīvuma attiecība, kā norādīts šā pielikuma 2. tabulā un 6.2.1. apakšpunktā,

conc - vidējās koriģētās fona koncentrācijas visā ciklā, noteiktas integrējot (obligāta prasība attiecībā uz NO_X un HC) vai paraugu ņemšanas maisos savāktā parauga mērījumos (ppm),

M_TOTW - atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1. apakšpunktā (kg);

7.3.1.2. ņemot vērā, ka NO_X emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NO_X koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu k_H, kā aprakstīts šā pielikuma 7.2. apakšpunktā;

7.3.1.3. sausai gāzei mērītās koncentrācijas pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šā pielikuma 3.2. apakšpunktu;

7.3.1.4. koriģēto fona koncentrāciju noteikšana:

7.3.1.4.1. atšķaidīšanai izmantotajā gaisā esošo gāzveida piesārņotāju vidējo fona koncentrāciju atņem no izmērītās koncentrācijas, šādi iegūstot piesārņotāju neto koncentrāciju. Fona koncentrāciju vidējās vērtības var noteikt ar paraugu ņemšanas maisa metodi vai ar pastāvīgiem mērījumiem un to rezultātu integrēšanu. Aprēķiniem lieto šādu formulu:

, kur

conc - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, koriģēta ar šā piesārņotāja koncentrāciju atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

conc_e - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs (ppm),

conc_d - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

DF - atšķaidījuma pakāpe;

7.3.1.4.2. atšķaidījuma pakāpi aprēķina šādi:

7.3.2. sistēmas ar plūsmas kompensatoru:

7.3.2.1. sistēmās, kurās neizmanto siltummaini, piesārņotāju masu M_GAS (g/testā) nosaka, aprēķinot momentāno masas emisiju un integrējot momentānās vērtības visā ciklā. Arī fona korekciju attiecina tieši uz momentānās koncentrācijas vērtību. Izmanto šādas formulas:

, kur

conc_e,i - attiecīgā piesārņotāja momentānā koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai atšķaidītajās izplūdes gāzēs (ppm),

conc_d - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un atšķaidīto izplūdes gāzu blīvuma attiecība, kā norādīts šā pielikuma 4. tabulā un 6.2.1. apakšpunktā,

M_TOTW,i - atšķaidīto izplūdes gāzu momentānā masa (šā pielikuma 7.1. apakšpunkts) (kg),

M_TOTW - atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā (šā pielikuma 7.1. apakšpunkts) (kg),

DF - atšķaidījuma pakāpe, kā noteikts šā pielikuma 7.3.1.4. apakšpunktā;

7.3.2.2. ņemot vērā, ka NO_X emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NO_X koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu k_H, kā aprakstīts šā pielikuma 7.2. apakšpunktā;

7.4. īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina šādi:

Konkrētā gāze =	(1/10) M_{gas, cold} + (9/10)M_{gas, hot}	, kur
	(1/10)W_{act, cold} + (9/10)W_{act, hot}

M_gas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

M_gas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

W_act,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_act,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);

7.5. cieto daļiņu emisijas aprēķināšana:

7.5.1. masas plūsmas aprēķināšana:

7.5.1.1. daļiņu masu M _PT,cold un M _PT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

M _PT =	M_f	×	M_TOTW	, kur
	M_SAM		1000

M_PT – M_PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M_PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

M_f – M_f,p + M_f,b, ja sver atsevišķi (mg),

M_f,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_f,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_TOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

M_SAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg);

7.5.1.2. ja izmanto dubultās atšķaidīšanas sistēmu, otrreizējās atšķaidīšanas gaisa masu atņem no divreiz atšķaidītās izplūdes gāzes parauga kopējas masas, kurš izplūdis cauri daļiņu filtriem:

M_SAM = M_TOT – M_SEC, kur

M_TOT – caur daļiņu filtru izfiltrētā divkārt atšķaidītu izplūdes gāzu masa (kg),

M _SEC – otrējā atšķaidīšanas gaisa masa (kg);

7.5.1.3. ja atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona līmeni nosaka atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 25.punktam, daļiņu masu var koriģēt attiecībā pret fona koncentrāciju. Šādā gadījumā daļiņu masu M_PT,cold un M_PT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

M_PT = [	M_f	–	(	M_d	×(1	–	1	))] ×	M_TOTW	, kur
	M_SAM			M_DIL			DF		1000

M_PT – M_PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M_PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

M_f – M_f,p + M_f,b, ja sver atsevišķi (mg),

M_f,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_f,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_TOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

M_SAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg),

M_DIL – tā pirmējā atšķaidīšanas gaisa masa, kura ievākta ar fona daļiņu paraugu ņemšanas ierīci (kg),

M_d – savākto pirmējā atšķaidīšanas gaisa fona makrodaļiņu masa (mg),

DF – atšķaidījuma pakāpe, kas noteikta šā pielikuma 7.3.1.4.apakšpunktā;

7.5.2. cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients:

7.5.2.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu k_p, ko nosaka pēc šādas formulas:

, kur

H_a - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

R_a - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

p_a - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

p_B - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

7.5.2.2. H_a vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas.

7.5.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT =	(1/10) K_p,cold × M_PT,cold+ (9/10) K_p,hot × M_PT,hot	, kur
	(1/10)W_act,cold + (9/10)W_act,hot

M_PT,cold – aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

M_PT,hot – siltās palaišanas ciklā (g/testā),

K_{p, cold} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

K_{p, hot} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

W_{act, cold} – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_{act, hot} – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh).

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.⁴ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Dinamometra grafiks NRTC testam

1. Dinamometra grafiks noteikts šā pielikuma tabulā.

tabula

Laiks(s)	Normalizētais griešanās ātrums (%)	Normalizētais griezes moments (%)	Laiks(s)	Normalizētais griešanās ātrums (%)	Normalizētais griezes moments (%)
1	0	0	30	1	6
2	0	0	31	1	6
3	0	0	32	2	1
4	0	0	33	4	13
5	0	0	34	7	18
6	0	0	35	9	21
7	0	0	36	17	20
8	0	0	37	33	42
9	0	0	38	57	46
10	0	0	39	44	33
11	0	0	40	31	0
12	0	0	41	22	27
13	0	0	42	33	43
14	0	0	43	80	49
15	0	0	44	105	47
16	0	0	45	98	70
17	0	0	46	104	36
18	0	0	47	104	65
19	0	0	48	96	71
20	0	0	49	101	62
21	0	0	50	102	51
22	0	0	51	102	50
23	0	0	52	102	46
24	1	3	53	102	41
25	1	3	54	102	31
26	1	3	55	89	2
27	1	3	56	82	0
28	1	3	57	47	1
29	1	3	58	23	1
59	1	3	102	73	30
60	1	8	103	74	24
61	1	3	104	77	6
62	1	5	105	76	12
63	1	6	106	74	39
64	1	4	107	72	30
65	1	4	108	75	22
66	0	6	109	78	64
67	1	4	110	102	34
68	9	21	111	103	28
69	25	56	112	103	28
70	64	26	113	103	19
71	60	31	114	103	32
72	63	20	115	104	25
73	62	24	116	103	38
74	64	8	117	103	39
75	58	44	118	103	34
76	65	10	119	102	44
77	65	12	120	103	38
78	68	23	121	102	43
79	69	30	122	103	34
80	71	30	123	102	41
81	74	15	124	103	44
82	71	23	125	103	37
83	73	20	126	03	27
84	73	21	127	104	13
85	73	19	128	104	30
86	70	33	129	104	19
87	70	34	130	103	28
88	65	47	131	104	40
89	66	47	132	104	32
90	64	53	133	101	63
91	65	45	134	102	54
92	66	38	135	102	52
93	67	49	136	102	51
94	69	39	137	103	40
95	69	39	138	104	34
96	66	42	139	102	36
97	71	29	140	104	44
98	75	29	141	103	44
99	72	23	142	104	33
100	74	22	143	102	27
101	75	24	144	103	26
145	79	53	188	1	6
146	51	37	189	8	18
147	24	23	190	20	51
148	13	33	191	49	19
149	19	'55	192	41	13
150	45	30	193	31	16
151	34	7	194	28	21
152	14	4	195	21	17
153	8	16	196	31	21
154	15	6	197	21	8
155	39	47	198	0	14
156	39	4	199	0	12
157	35	26	200	3	8
158	27	38	201	3	22
159	43	40	202	12	20
160	14	23	203	14	20
161	10	10	204	16	17
162	15	33	205	20	18
163	35	72	206	27	34
164	60	39	207	32	33
165	55	31	208	41	31
166	47	30	209	43	31
167	16	7	210	37	33
168	0	6	211	26	18
169	0	8	212	18	29
170	0	8	213	14	51
171	0	2	214	13	11
172	2	17	215	12	9
173	10	28	216	15	33
174	28	31	217	20	25
175	33	30	218	25	17
176	36	0	219	31	29
177	19	10	220	36	66
178	1	18	221	66	40
179	0	16	222	50	13
180	1	3	223	16	24
181	1	4	224	26	50
182	1	5	225	64	23
183	1	6	226	81	20
184	1	5	227	83	11
185	1	3	228	79	23
186	1	4	229	76	31
187	1	4	230	68	24
231	59	33	274	45	37
232	59	3	275	68	96
233	25	7	276	80	97
234	21	10	277	92	96
235	20	19	278	90	97
236	4	10	279	82	96
237	5	7	280	94	81
238	4	5	281	90	85
239	4	6	282	96	65
240	4	6	283	70	96
241	4	5	284	55	95
242	7	5	285	70	96
243	16	28	286	79	96
244	28	25	287	81	71
245	52	53	288	71	60
246	50	8	289	92	65
247	26	40	290	82	63
248	48	29	291	61	47
249	54	39	292	52	37
250	60	42	293	24	0
251	48	18	294	20	7
252	54	51	295	39	48
253	88	90	296	39	54
254	103	84	297	63	58
255	103	85	298	53	31
256	102	84	299	51	24
257	58	66	300	48	40
258	64	97	301	39	0
259	56	80	302	35	18
260	51	67	303	36	16
261	52	96	304	29	17
262	63	62	305	28	21
263	71	6	306	31	15
264	33	16	307	31	10
265	47	45	308	43	19
266	43	56	309	49	63
267	42	27	310	78	61
268	42	64	311	78	46
269	75	74	312	66	65
270	68	96	313	78	97
271	86	61	314	84	63
272	66	0	315	57	26
273	37	0	316	36	22
317	20	34	360	25	11
318	19	8	361	28	24
319	9	10	362	34	53
320	5	5	363	65	83
321	7	11	364	80	44
322	15	15	365	77	46
323	12	9	366	76	50
324	13	27	367	45	52
325	15	28	368	61	98
326	16	28	369	61	69
327	16	31	370	63	49
328	15	20	371	32	0
329	17	0	372	10	8
330	20	34	373	17	7
331	21	25	374	16	13
332	20	0	375	11	6
333	23	25	376	9	5
334	30	58	377	9	12
335	63	96	378	12	46
336	83	60	379	15	30
337	61	0	380	26	28
338	26	0	381	13	9
339	29	44	382	16	21
340	68	97	383	24	4
341	80	97	384	36	43
342	88	97	385	65	85
343	99	88	386	78	66
344	102	86	387	63	39
345	100	82	388	32	34
346	74	79	389	46	55
347	57	79	390	47	42
348	76	97	391	42	39
349	84	97	392	27	0
350	86	97	393	14	5
351	81	98	394	14	14
352	83	83	395	24	54
353	65	96	396	60	90
354	93	72	397	53	66
355	63	60	398	70	48
356	72	49	399	77	93
357	56	27	400	79	67
358	29	0	401	46	65
359	18	13	402	69	98
403	80	9.7	446	77	73
404	74	97	447	74	73
405	75	98	448	76	72
406	56	61	449	46	77
407	42	0	450	78	62
408	36	32	451	79	35
409	34	43	452	82	38
410	68	83	453	81	41
411	102	48	454	79	37
412	62	0	455	78	35
413	41	39	456	78	38
414	71	86	457	78	46
415	91	52	458	75	49
416	89	55	459	73	50
417	89	56	460	79	58
418	88	58	461	79	71
419	78	69	462	83	44
420	98	39	463	53	48
421	64	61	464	40	48
422	90	34	465	51	75
423	88	38	466	75	72
424	97	62	467	89	67
425	100	53	468	93	60
426	81	58	469	89	73
427	74	51	470	86	73
428	76	57	471	81	73
429	76	72	472	78	73
430	85	72	473	78	73
431	84	60	474	76	73
432	83	72	475	79	73
433	83	72	476	82	73
434	86	72	477	86	73
435	89	72	478	88	72
436	86	72	479	92	71
437	87	72	480	97	54
438	88	72	481	73	43
439	88	71	482	36	64
440	87	72	483	63	31
441	85	71	484	78	1
442	88	72	485	69	27
443	88	72	486	67	28
444	84	72	487	72	9
445	83	73	488	71	9
489	78	36	532	76	45
490	81	56	533	78	18
491	75	53	534	76	51
492	60	45	535	75	33
493	50	37	536	81	17
494	66	41	537	76	45
495	51	61	538	76	30
496	68	47	539	80	14
497	29	42	540	71	18
498	24	73	541	71	14
499	64	71	542	71	11
500	90	71	543	65	2
501	100	61	544	31	26
502	94	73	545	24	72
503	84	73	546	64	70
504	79	73	547	77	62
505	75	72	548	80	68
506	78	73	549	83	53
507	80	73	550	83	50
508	81	73	551	83	50
509	81	73	552	85	43
510	83	73	553	86	45
511	85	73	554	89	35
512	84	73	555	82	61
513	85	73	556	87	50
514	86	73	557	85	55
515	85	73	558	89	49
516	85	73	559	87	70
517	85	72	560	91	39
518	85	73	561	72	3
519	83	73	562	43	25
520	79	73	563	30	60
521	78	73	564	40	45
522	81	73	565	37	32
523	82	72	566	37	32
524	94	56	567	43	70
525	66	48	568	70	54
526	35	71	569	77	47
527	51	44	570	79	66
528	60	23	571	85	53
529	64	10	572	83	57
530	63	14	573	86	52
531	70	37	574	85	51
575	70	39	618	64	69
576	50	5	619	64	74
577	38	36	620	67	73
578	30	71	621	65	73
579	75	53	622	68	73
580	84	40	623	65	49
581	85	42	624	81	0
582	86	49	625	37	25
583	86	57	626	24	69
584	89	68	627	68	71
585	99	61	628	70	71
586	77	29	629	76	70
587	81	72	630	71	72
588	89	69	631	73	69
589	49	56	632	76	70
590	79	70	633	77	72
591	104	59	634	77	72
592	103	54	635	77	72
593	102	56	636	77	70
594	102	56	637	76	71
595	103	61	638	76	71
596	102	64	639	77	71
597	103	60	640	77	71
598	93	72	641	78	70
599	86	73	642	77	70
600	76	73	643	77	71
601	59	49	644	79	72
602	46	22	645	78	70
603	40	65	646	80	70
604	72	31	647	82	71
605	72	27	648	84	71
606	67	44	649	83	71
607	68	37	650	83	73
608	67	42	651	81	70
609	68	50	652	80	71
610	77	43	653	78	71
611	58	4	654	76	70
612	22	37	655	76	70
613	57	69	656	76	71
614	68	38	657	79	71
615	73	2	658	78	71
616	40	14	659	81	70
617	42	38	660	83	72
661	84	71	708	102	69
662	86	71	709	100	68
663	87	71	710	102	71
664	92	72	711	101	64
665	91	72	712	102	69
666	90	71	713	102	69
667	90	71	714	101	69
668	91	71	715	102	64
669	90	70	716	102	69
670	90	72	717	102	68
671	91	71	718	102	70
672	90	71	719	102	69
673	90	71	720	102	70
674	92	72	721	102	70
675	93	69	722	102	62
676	90	70	723	104	38
677	93	72	724	104	15
678	91	70	725	102	24
679	89	71	726	102	45
680	91	71	727	102	47
681	90	71	728	104	40
682	90	71	729	101	52
683	92	71	730	103	32
684	91	71	731	102	50
685	93	71	732	103	30
686	93	68	733	103	44
687	98	68	734	102	40
688	98	67	735	103	43
689	100	69	736	103	41
690	99	68	737	102	46
691	100	71	738	103	39
692	99	68	739	102	41
693	100	69	740	103	41
694	102	72	741	102	38
695	101	69	742	103	39
696	100	69	743	102	46
697	102	71	744	104	46
698	102	71	745	103	49
699	102	69	746	102	45
700	102	71	747	103	42
704	102	68	748	103	46
702	100	69	749	103	38
703	102	70	750	102	48
751	103	35	794	48	7
752	102	48	795	48	5
753	103	49	796	48	6
754	102	48	797	48	4
755	102	46	798	52	6
756	103	47	799	51	5
757	102	49	800	51	6
758	102	42	801	51	6
759	102	52	802	52	5
760	102	57	803	52	5
761	102	55	804	57	44
762	102	61	805	98	90
763	102	61	806	105	94
764	102	58	807	105	100
765	103	58	808	105	98
766	102	59	809	105	95
767	102	54	810	105	96
768	102	63	811	105	92
769	102	61	812	104	97
770	103	55	813	100	85
771	102	60	814	94	74
772	102	72	815	87	62
773	103	56	816	81	50
774	102	55	817	81	46
775	102	67	818	80	39
776	103	56	819	80	32
777	84	42	820	81	28
778	48	7	821	80	26
779	48	6	822	80	23
780	48.	6	823	80	23
781	48	7	824	80	20
782	48	6	825	81	19
783	48	7	826	80	18
784	67	21	827	81	17
785	105	59	828	80	20
786	105	96	829	81	24
787	105	74	830	81	21
788	105	66	831	80	26
789	105	62	832	80	24
790	105	66	833	80	23
791	89	41	834	80	22
792	52	5	835	81	21
793	48	5	836	81	24
837	81	24	880	51	5
838	81	22	881	51	5
839	81	22	882	51	5
840	81	21	883	50	5
841	81	31	884	50	5
842	81	27	885	50	5
843	80	26	886	50	5
844	80	26	887	50	5
845	81	25	888	51	5
846	80	21	889	51	5
847	81	20	890	51	5
848	83	21	891	63	50
849	83	15	892	81	34
850	83	12	893	81	25
851	83	9	894	81	29
852	83	8	895	81	23
853	83	7	896	80	24
854	83	6	897	81	24
855	83	6	898	81	28
856	83	6	899	81	27
857	83	6	900	81	22
858	83	6	901	81	19
859	76	5	902	81	17
860	49	8	903	81	17
861	51	7	904	81	17
862	51	20	905	81	15
863	78	52	906	80	15
864	80	38	907	80	28
865	81	33	908	81	22
866	83	29	909	81	24
867	83	22	910	81	19
868	83	16	911	81	21
869	83	12	912	81	20
870	83	9	913	83	26
871	83	8	914	80	63
872	83	7	915	80	59
873	83	6	916	83	100
874	83	6	917	81	73
875	83	6	918	83	53
876	83	6	919	80	76
877	83	6	920	81	61
878	59	4	921	80	50
879	50	5	922	81	37
923	82	49	966	81	51
924	83	37	967	80	55
925	83	25	968	81	48
926	83	17	969	81	36
927	83	13	970	81	39
928	83	10	971	81	38
929	83	8	972	80	41
930	83	7	973	81	30
931	83	7	974	81	23
932	83	6	975	81	19
933	83	6	976	81	25
934	83	6	977	81	29
935	71	5	978	83	47
936	49	24	979	81	90
937	69	64	980	81	75
938	81	50	981	80	60
939	81	43	982	81	48
940	81	42	983	81	41
941	81	31	984	81	30
942	81	30	985	80	24
943	81	35	986	81	20
944	81	28	987	81	21
945	81	27	988	81	29
946	80	27	989	81	29
947	81	31	990	81	27
948	81	41	991	81	23
949	81	41	992	81	25
950	81	37	993	81	26
951	81	43	994	81	22
952	81	34	995	81	20
953	81	31	996	81	17
954	81	26	997	81	23
955	81	23	998	83	65
956	81	27	999	81	54
957	81	38	1000	81	50
958	81	40	1001	81	41
959	81	39	1002	81	35
960	81	27	1003	81	37
961	81	33	1004	81	29
962	80	28	1005	81	28
963	81	34	1006	81	24
964	83	72	1007	81	19
965	81	49	1008	81	16
1009	80	16	1052	84	21
1010	83	23	1053	82	56
1011	83	17	1054	81	30
1012	83	13	1055	85	21
1013	83	27	1056	86	16
1014	81	58	1057	79	52
1015	81	60	1058	78	60
1016	81	46	1059	74	55
1017	80	41	1060	78	84
1018	80	36	1061	80	54
1019	81	26	1062	80	35
1020	86	18	1063	82	24
1021	82	35	1064	83	43
1022	79	53	1065	79	49
1023	82	30	1066	83	50
1024	83	29	1067	86	12
1025	83	32	1068	64	14
1026	83	28	1069	24	14
1027	76	60	1070	49	21
1028	79	51	1071	77	48
1029	86	26	1072	103	11
1030	82	34	1073	98	48
1031	84	25	1074	101	34
1032	86	23	1075	99	39
1033	85	22	1076	103	11
1034	83	26	1077	103	19
1035	83	25	1078	103	7
1036	83	37	1079	103	13
1037	84	14	1080	103	10
1038	83	39	1081	102	13
1039	76	70	1082	101	29
1040	78	81	1083	102	25
1041	75	71	1084	102	20
1042	86	47	1085	96	670
1043	83	35	1086	99	38
1044	81	43	1087	102	24
1045	81	41	1088	100	31
1046	79	46	1089	100	28
1047	80	44	1090	98	3
1048	84	20	1091	102	26
1049	79	31	1092	95	64
1050	87	29	1093	102	23
1051	82	49	1094	102	25
1095	98	42	1138	76	34
1096	93	68	1139	67	80
1097	101	25	1140	70	67
1098	95	64	1141	53	70
1099	101	35	1142	72	65
1100	94	59	1143	60	57
1101	97	37	1144	74	29
1102	97	60	1145	69	31
1103	93	98	1146	76	1
1104	98	53	1147	74	22
1105	103	13	1148	72	52
1106	103	11	1149	62	96
1107	103	11	1150	54	72
1108	103	13	1151	72	28
1109	103	10	1152	72	35
1110	103	10	1153	64	68
1111	103	11	1154	74	27
1112	103	10	1155	76	14
1113	103	10	1156	69	38
1114	102	18	1157	66	59
1115	102	31	1158	64	99
1116	101	24	1159	51	86
1117	102	19	1160	70	53
1118	103	10	1161	72	36
1119	102	12	1162	71	47
1120	99	56	1163	70	42
1121	96	59	1164	67	34
1122	74	28	1165	74	2
1123	66	62	1166	75	21
1124	74	29	1167	74	15
1125	64	74	1168	75	13
1126	69	40	1169	76	10
1127	76	2	1170	75	13
1128	72	29	1171	75	10
1129	66	65	1172	75	7
1130	54	69	1173	75	13
1131	69	56	1174	76	8
1132	69	40	1175	76	7
1133	73	54	1176	67	45
1134	63	92	1177	75	13
1135	61	67	1178	75	12
1136	72	42	1179	73	21
1137	78	2	1180	68	46
1181	74	8	1224	0	0
1182	76	11	1225	0	0
1183	76	14	1226	0	0
1184	74	11	1227	0	0
1185	74	18	1228	0	0
1186	73	22	1229	0	0
1187	74	20	1230	0	0
1188	74	19	1231	0	0
1189	70	22	1232	0	0
1190	71	23	1233	0	0
1191	73	19	1234	0	0
1192	73	19	1235	0	0
1193	72	20	1236	0	0
1194	64	60	1237	0	0
1195	70	39	1238	0	0
1196	66	56
1197	68	64
1198	30	68
1199	70	38
1200	66	47
1201	76	14
1202	74	18
1203	69	46
1204	68	62
1205	68	62
1206	68	62
1207	68	62
1208	68	62
1209	68	62
1210	54	50
1211	41	37
1212	27	25
1213	14	12
1214	0	0
1215	0	0
1216	0	0
1217	0	0
1218	0	0
1219	0	0
1220	0	0
1221	0	0
1222	0	0
1223	0	0

2. Šā pielikuma attēlā dinamometra grafiks NRTC testam atainots grafiski.

attēls

Dinamometra grafiks NRTC testam

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.⁵ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude

(Pielikums grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. (Nodaļas nosaukums svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Šis pielikums attiecas tikai uz kompresijaizdedzes motoriem IIIA un IIIB laikposmā.

2. Ražotāji katrai šajos noteikumos noteiktajai piesārņotājai vielai nosaka nolietojuma koeficientu (DF) katrai III A un III B laikposma motoru saimei. Šos nolietojuma koeficientus izmanto tipa apstiprināšanā un ražošanas kontrolē:

2.1. DF noteikšanas testu veic šādi:

2.1.1. ražotājs veic noturības testus, lai uzkrātu motora ekspluatācijas stundas atbilstoši testa grafikam, ko, pamatojoties uz labu inženierpraksi, izvēlas tādu, kurš reprezentē lietošanā esoša motora darbību attiecībā uz emisijas raksturlielumu pasliktināšanos. Noturības testa laiks parasti atbilst vismaz ceturtajai daļai no emisiju noturības perioda (EDP):

2.1.1.1. ekspluatācijas stundas var uzkrāt, ļaujot motoram darboties ar dinamometru aprīkotā izmēģinājuma stendā vai faktiska darba apstākļos. Paātrinātos noturības testus var veikt tad, ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanu veic ar lielāku noslodzi nekā faktiska darba apstākļos. Paātrinājuma koeficientu, kas saista motora noturības testā noteikto stundu skaitu un tam atbilstīgo emisiju noturības stundu skaitu, nosaka motora ražotājs, pamatojoties uz labu inženierpraksi;

2.1.1.2. noturības testa gaitā nedrīkst veikt pret emisiju jutīgu sastāvdaļu apkopi vai nomaiņu, izņemot parastos apkopes darbus, ko iesaka ražotājs;

2.1.1.3. testa motoru, apakšsistēmas vai sastāvdaļas, ko izmanto, lai noteiktu gāzu emisijas DF motoru saimei vai motoru saimēm, kurās pielietota līdzvērtīga emisiju regulēšanas sistēmas tehnoloģija, izvēlas motora ražotājs, pamatojoties uz labu inženierpraksi. Izvēles kritērijs ir tāds, ka testa motoram jāreprezentē ar emisiju saistītā nolietojuma raksturlielumi motoru saimē, kurā izmantos testā iegūtās DF vērtības, lai saņemtu tipa apstiprinājumu. Motorus, kam ir atšķirīgs cilindra diametrs un virzuļa gājiens, atšķirīga konfigurācija, atšķirīga gaisa vai degvielas padeves sistēma, var uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecībā uz ar emisiju saistītā nolietojuma raksturlielumiem tad, ja tam ir pietiekošs tehnisks pamatojums;

2.1.1.4. DF vērtības, kuras ieguvis cits ražotājs, var izmantot, ja ir pietiekošs pamatojums tam, lai attiecībā uz nolietojumu, kas saistīts ar emisiju, atzītu izmantoto tehnoloģiju līdzvērtīgumu, un ja ir pierādījumi tam, ka attiecīgie testi ir veikti saskaņā ar paredzētajām prasībām;

2.1.1.5. testa motoram emisijas testus veic saskaņā ar šajos noteikumos noteikto procedūru pēc motora sākotnējās piestrādes, bet pirms darbības stundu uzkrāšanas, kā arī pēc noturības perioda beigām. Emisijas testus ar noteiktu regularitāti var veikt arī darbības stundu uzkrāšanas gaitā un izmantot nolietojuma tendences noteikšanā:

2.1.2. sertifikācijas institūcijas pārstāvji nepiedalās darbības stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu nolietojuma iespaidu;

2.1.3. DF vērtību noteikšana noturības testos:

2.1.3.1. saskaitāmo DF nosaka kā vērtību, ko iegūst, EDP sākumā noteikto emisijas vērtību atņemot no EDP beigās noteiktās emisijas vērtības;

2.1.3.2. reizināmo DF nosaka kā EDP beigās noteiktā emisijas līmeņa dalījumu ar EDP sākumā noteikto emisijas vērtību;

2.1.3.3. nosaka atsevišķu DF vērtību katrai šajos noteikumos reglamentētajai piesārņojošai vielai. Nosakot DF vērtību NO_X + HC standartam, saskaitāmā DF gadījumā to dara, par pamatu ņemot piesārņotāju summu neatkarīgi no tā, ka ar vienu piesārņotāju saistīts negatīvs nolietojums var nekompensēt ar otru piesārņotāju saistīto nolietojumu. Reizināmā NO_X + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka NO_X un HC atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NO_X un HC nolietojuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai normas ir ievērotas;

2.1.3.4. ja testēšanu neveic pilnai EDP, tad emisijas vērtības EDP beigās nosaka, testa periodā noteikto emisijas nolietojuma tendenci ekstrapolējot līdz pilnai EDP;

2.1.3.5. ja emisijas testa rezultāti ir ar noteiktu regularitāti reģistrēti noturības testa gaitā, tad, lai noteiktu emisiju līmeni EDP beigās, izmanto parastos statistikas datu apstrādes paņēmienus, kuru pamatā ir laba prakse; galīgo emisijas vērtību noteikšanā var izmantot statistiskā nozīmīguma testu;

2.1.3.6. ja aprēķinos iegūst vērtību, kas ir mazāka par 1,00 reizināmā DF gadījumā vai mazāka par 0,00 saskaitāmā DF gadījumā, tad par DF vērtību pieņem attiecīgi 1,0 vai 0,00;

2.1.4. ar sertifikācijas institūcijas atļauju ražotājs var izmantot DF vērtības, kas iegūtas noturības testos, kurus veic, lai noteiktu DF vērtības tādu kompresijaizdedzes motoru tipa apstiprinājumam, kas paredzēti pa ceļiem braucošajiem jaudīgiem transportlīdzekļiem. To atļauj tad, ja pastāv tehniska līdzvērtība starp testā izmantoto ceļu transportlīdzekļa motoru un mobilās tehnikas motoru saimēm, uz kuru tipa apstiprinājumu attiecina minētās DF vērtības. DF vērtības, ko iegūst no ceļu transportlīdzekļa motora emisiju noturības testa rezultātiem, jāaprēķina, pamatojoties uz šā pielikuma 4. punktā noteiktajām EDP vērtībām;

2.1.5. ja attiecībā uz motoru saimi izmanto noteiktu tehnoloģiju, tad testēšanas vietā var veikt ar labu inženierpraksi pamatotu analīzi, lai ar tipa apstiprinājuma piešķīrējas iestādes atļauju noteiktu nolietojuma koeficientu minētajai motoru saimei.

3. Ar DF saistītas informācijas norādīšana tipa apstiprinājuma pieteikumā:

3.1. saskaitāmos DF katrai piesārņojošai vielai atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros neizmanto pēcapstrādes ierīces;

3.2. reizināmos DF katrai piesārņojošai vielai atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros izmanto pēcapstrādes ierīci;

3.3. Ražotājs pēc sertifikācijas institūcijas pieprasījuma piegādā DF vērtības pamatojošu informāciju. Parasti tā ietver emisijas testu rezultātus, darbības stundu uzkrāšanas testa grafiku, tehniskās apkopes procedūras, kā arī - ja nepieciešams - informāciju, ar ko pamato inženierprakses apsvērumus par tehnoloģiju līdzvērtīgumu.

2. (Nodaļas nosaukums svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

4. Ražotāji izmanto šā pielikuma tabulā norādīto emisiju noturību (EDP).

EDP kategorijas IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoriem (stundās)

tabula.

Nr.	Kategorija (jaudas diapazons)	Darbmūžs (stundās) (EDP)
(1)	(2)	(3)
1.	< 37 kW (motori ar nemainīgu griešanās ātumu)	3000
2.	< 37 kW (mainīga ātruma motori)	5000
3.	> 37 kW	8000
4.	Motori izmantošanai iekšējo ūdensceļu kuģos	10 000
5.	Motorvagonu un vilces līdzekļu motori	10 000

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

3.⁶pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

IV laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude un emisiju noturība

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

I. IV laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude

1. Šis pielikums attiecas uz IV laikposma kompresijaizdedzes motoriem. Pēc ražotāja pieprasījuma to var piemērot arī IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoriem kā alternatīvu šo noteikumu 3.⁵pielikumam.

2. Šis pielikums nosaka procedūras tādu motoru atlasei, kurus paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu nolietojuma koeficientus IV laikposma motoru tipa apstiprināšanai un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Minētos nolietojuma koeficientus saskaņā ar šā pielikuma 23. punktu piemēro emisijai, ko mēra atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

3. Sertifikācijas institūcijas pārstāvji nepiedalās ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu nolietojuma iespaidu.

4. Ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, kura būtu jāveic vai kuru var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru īpašniekiem.

5. Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot nolietojuma koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras šā pielikuma 9. līdz 20. punktā minētajām procedūrām. Šādā gadījumā ražotājam jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk stingras, salīdzinot ar šā pielikuma 9. līdz 20. punktā minētajām procedūrām.

6. Lai noteiktu nolietojuma koeficientus emisijas noturības periodam, motorus emisijas testēšanai atlasa no motoru saimes, kas definēta atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 19. un 20. punktam. Motorus no dažādām motoru saimēm ir atļauts tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru sistēmu darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi.

7. Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas raksturo motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kura izveidota atbilstoši šā pielikuma 6. punktam, lai veiktu testēšanu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, kas atbilst šā pielikuma 10. punktā minētajām prasībām, un par to paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

8. Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē lielāko emisiju var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs.

9. Nolietojuma koeficientus, kuri piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmas saimei, izstrādā no izraudzītajiem motoriem, pamatojoties uz ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kas ietver periodisku gāzu un daļiņu emisijas pārbaudi NRSC un NRTC testos.

10. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikus pēc ražotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto motoru aprīkotu tehniku saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku vai darbinot izvēlēto motoru saskaņā ar dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku.

11. Ekspluatācija un dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšana notiek, ievērojot šādus noteikumus:

11.1. ražotājs nosaka ekspluatācijas ilguma uzkrāšanas veidu, kā arī vecošanas ciklu motoriem atbilstoši labai tehniskajai praksei;

11.2. ražotājs nosaka testa punktus, kuros NRTC un NRSC siltās palaišanas ciklā mēra gāzveida un daļiņu emisiju. Minimālais testa punktu skaits ir trīs: viens ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā, otrs aptuveni tā vidū un trešais – tā beigās;

11.3. atbilstoši šā pielikuma 19. punktam aprēķinātās emisijas vērtības emisijas noturības perioda sākuma punktā un beigu punktā ir robežvērtībās, kas piemērojamas motora saimei, taču atsevišķi emisijas rezultāti testa punktos var pārsniegt šīs robežvērtības;

11.4. pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa punktā veic tikai vienu testa ciklu (NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā), otru testa ciklu veicot tikai ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās;

11.5. motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos, un motoriem, kas paredzēti motorvagonu un vilces līdzekļu piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā;

11.6. dažādām motoru pēcapstrādes sistēmu saimēm ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var atšķirties;

11.7. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks var būt īsāks nekā emisijas noturība, taču nedrīkst būt īsāks par vismaz vienu ceturtdaļu no attiecīgās emisijas noturības, kas noteikta šā pielikuma 39. punktā;

11.8. ir atļauts veikt paātrinātu vecināšanu, koriģējot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku uz degvielas patēriņa pamata. Koriģēšanu veic, pamatojoties uz attiecību starp normālu degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā un degvielas patēriņu vecošanas ciklā, taču degvielas patēriņš vecošanas ciklā drīkst pārsniegt normālo degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā ne vairāk kā par 30 %;

11.9. pēc ražotāja pieprasījuma un saskaņošanas ar tipa apstiprinātāju iestādi var atļaut izmantot paātrinātas vecināšanas alternatīvas metodes;

11.10. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta tipa apstiprinājuma pieteikumā un dara zināmu tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

12. Ja tipa apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un saskaņo to ar tipa apstiprinātāju iestādi.

13. Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei ražotājs nosaka tehnikas vai motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, ražotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota šo lielumu noteikšanai. Kā alternatīvu ražotājs var izvēlēties motora vai tehnikas darbināšanu 60 vai 125 stundas vai līdzvērtīgu laiku vecošanas ciklā, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.

14. Stabilizācijas perioda beigas saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu tiek uzskatītas par ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumu.

15. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testēšana notiek, ievērojot šādas prasības:

15.1. pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar ražotāja izraudzīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Ar periodiskiem starplaikiem ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, ko nosaka ražotājs un šajos noteikumos minētajos gadījumos arī tipa apstiprinātāja iestāde, motoru testē attiecībā uz gāzveida un daļiņu emisiju NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā. Ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķi no piesārņotāju emisijas pēc izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas:

15.1.1. saskaņā ar šā pielikuma 11.4. apakšpunktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), otru testa ciklu (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās. Saskaņā ar šā pielikuma 12.5. apakšpunktu motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos, un motoriem, kas paredzēti motorvagonu un vilces līdzekļu piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā;

15.2. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar šā pielikuma 31. līdz 38. punktu;

15.3. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai tehnikas tehnisko apkopi, ja, piemēram, ražotāja parastā diagnostikas sistēma ir konstatējusi problēmu un tehnikas vadītājam tiek norādīts uz kļūdu.

16. Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu (NRTC un NRSC testa siltās palaišanas ciklā) rezultātus dara pieejamus tipa apstiprinātājai iestādei. Ja kāds emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā.

17. Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.

18. Attiecībā uz katru NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā noteikto piesārņotāju un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veic piemērotāko lineārās regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus viena papildu zīme aiz komata. Saskaņā ar šā pielikuma 11.4. vai 11.5. apakšpunktu, ja katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu ir atļauts izmantot nelineāro regresiju.

19. Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas noturības perioda beigās, ko piemēro testējamam motoram, aprēķina, izmantojot regresijas vienādojumu:

19.1. ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks ir īsāks nekā emisijas noturības periods, emisijas vērtības emisijas noturības perioda beigās nosaka, pamatojoties uz regresijas vienādojuma ekstrapolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam;

19.2. ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem noturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas noturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas noturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam.

20. Katram piesārņotājam nolietojuma koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas noturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais nolietojuma koeficients). Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu katram piesārņotājam var piemērot pieskaitāmu DF. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas noturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā.

21. Lai noteiktu nolietojuma koeficientus, ražotājs kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai var izvēlēties šā pielikuma 1. tabulā norādītos pieņemtos nolietošanās koeficientus.

1. tabula¹

Pieņemtie nolietošanās koeficienti

Testa cikls	CO	HC	NO_X	PM
NRTC	1,3	1,3	1,15	1,05
NRSC	1,3	1,3	1,15	1,05

Piezīme. ¹Pieņemtie pieskaitāmie DF nav doti. Pieņemtos piereizināmos DF nav atļauts pārveidot par pieskaitāmiem DF.

22. Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz tipa apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem emisijas noturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai uz testiem, vai uz abiem minētajiem elementiem.

23. Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kas attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc nolietojuma koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus nosacījumus:

23.1. attiecībā uz piereizināmo:

(ciklā svērtā konkrētā emisija) x DF ≤ emisijas robežvērtība

23.2. attiecībā uz pieskaitāmo:

(ciklā svērtā konkrētā emisija) + DF ≤ emisijas robežvērtība

23.3. ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, attiecīgā gadījumā ciklā svērtā konkrētā emisija var ietvert korekciju neregulārai reģenerācijai.

24. Reizināmā NO_X + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NO_X atbilstošo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, pēc tam iegūtās NO_X un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai emisijas robežvērtība ir ievērota.

25. Ražotājs var izvēlēties piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citai motora sistēmai, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Šādā gadījumā ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka sākotnēji testētajai motora pēcapstrādes sistēmas saimei un motora sistēmai, kurai tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības tehnikā un ka šāda motora vai motora sistēmas emisija ir līdzīga.

26. Ja DF pārnes uz motora sistēmu ar atšķirīgu emisijas noturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas noturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam.

27. DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa rezultātu dokumentā, kas minēts šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā.

28. Ražošanas atbilstību nosacījumiem attiecībā uz emisiju pārbauda, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 16. līdz 18. punktā minētās prasības.

29. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šādi rīkojoties, ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu auditā.

30. Tipa apstiprināšanas nolūkos šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā minētajā testa rezultātu dokumentā reģistrē tikai DF, kas noteikti atbilstoši šā pielikuma 18. līdz 20. vai 21. punktam.

31. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotāja tehniskās apkopes instrukcijām.

32. Visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc laika intervāliem, kas ir līdzvērtīgi laika intervāliem, kuri minēti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās tehnikas vai motora īpašniekam. Tehniskās apkopes grafiku, ja nepieciešams, var atjaunināt visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.

33. Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (ja nepieciešams), kā arī plānotu nomaiņu:

33.1. filtri un dzesētāji izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmā;

33.2. pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts (ja nepieciešams);

33.3. degvielas smidzinātāja uzgaļi (atļauta tikai tīrīšana);

33.4. degvielas smidzinātāji;

33.5. turbokompresors;

33.6. elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi;

33.7. daļiņu pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi);

33.8. NO_X pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi);

33.9. izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (tostarp visi saistītie kontroles vārsti un caurules);

33.10. visas citas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

34. Kritisko, ar emisiju saistīto plānoto tehnisko apkopi veic tikai ekspluatācijas laikā, ja paredzēts, un par prasību veikt šādu apkopi paziņo transportlīdzekļa īpašniekam.

35. Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei lūgumu, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un pēc tam ieteikt tehnikas un motoru īpašniekiem. Lūgumam pievieno datus, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību.

36. Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir lietderīga un tehniski nepieciešama (piemēram, eļļas maiņu, eļļas filtra maiņu, degvielas filtra maiņu, gaisa filtra maiņu, dzesēšanas sistēmas apkopi, tukšgaitas apgriezienu regulēšanu, apgriezienu regulatora, motora skrūves griezes momenta, vārsta spraugas, iesmidzinātāja spraugas, jebkuras piedziņas siksnas nospriegojuma regulēšanu) motoriem un tehnikai, kura izraudzīta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko ražotājs iesaka īpašniekam (nevis, piemēram, ar starplaikiem, kas ieteikti būtiskajai apkopei).

37. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītās motora sistēmas konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora sistēmas darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts (izņemot apjomu, kāds minēts šā pielikuma 38. punktā).

38. Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika laikā sabojājas attiecīgais motors, emisijas kontroles sistēma vai degvielas sistēma, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku anulē un uzsāk jaunu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku ar jaunu motora sistēmu, izņemot gadījumu, ja bojātie konstrukcijas elementi tiek aizstāti ar līdzvērtīgiem konstrukcijas elementiem ar līdzīgu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laiku.

II. Emisiju noturība (EDP) IV laikposma motoriem

39. Ražotāji izmanto šā pielikuma 2. tabulā norādīto EDP.

2. tabula

EDP kategorijas IV laikposma kompresijaizdedzes motoriem

Nr. p. k.	Kategorija (jaudas diapazons)	Darbmūžs (stundās) (EDP)
1.	≤ 37 kW (motori ar nemainīgu griešanās ātrumu)	3 000
2.	≤ 37 kW (mainīga ātruma motori)	5 000
3.	> 37 kW	8 000
4.	Motori izmantošanai iekšējo ūdensceļu kuģos	10 000

3.⁷pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

CO₂ emisijas noteikšana motoriem

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

I. CO₂ emisijas noteikšana I, II, IIIA, IIIB un IV laikposma motoriem

1. Šis pielikums nosaka prasības un testa procedūras ziņošanai par CO₂ emisiju I līdz IV laikposmam. Ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro šā pielikuma II nodaļu.

2. CO₂ emisiju nosaka testa ciklā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktam saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. nodaļu (NRSC) vai 4. nodaļu (NRTC tests siltās palaišanas ciklā). CO₂ emisiju IIIB laikposmam nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā.

3. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka gramos uz kilovatstundu (g/kWh).

4. Ja pēc ražotāja izvēles NRSC testu veic kā pakāpenisko modālo ciklu, izmanto šajā nodaļā minētās atsauces uz NRTC vai arī šā pielikuma II nodaļā minētās prasības.

5. CO₂ testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar NDIR saskaņā ar šo noteikumu 3.¹pielikuma 5.3.4. apakšpunktu (NRSC tests) vai 9.3.4. apakšpunktu (NRTC tests). Mērīšanas sistēma atbilst:

5.1. šo noteikumu 3.²pielikuma 6. punktā minētajām linearitātes prasībām;

5.2. šo noteikumu 3.¹pielikuma 5.1. apakšpunktā (NRSC) vai 9.1. apakšpunktā (NRTC) minētajām prasībām.

6. Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 19.4. apakšpunktu (NRSC) vai 26.9.2. apakšpunktu (NRTC).

7. Cikla vidējās emisijas aprēķina šādā kārtībā:

7.1. piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši šo noteikumu 3.³pielikuma 3.2. apakšpunktam (NRSC) vai 6.2.2. apakšpunktam (NRTC). Mērījumus veic sausā stāvoklī;

7.2. attiecībā uz NRSC CO₂ masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 3.4. apakšpunktu. Izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.¹pielikuma 3.1. līdz 3.5. apakšpunktu. Attiecībā uz NRTC CO₂ masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 6.2.1. apakšpunktu. Izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.¹pielikuma 8.3. apakšpunktu.

8. Mērot CO₂ atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

8.1. CO₂ testējamajās atšķaidītajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar šo noteikumu 3.¹pielikuma 5.3.4. apakšpunktu (NRSC) vai 9.2. apakšpunktu (NRTC). Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst šo noteikumu 3.²pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajām linearitātes prasībām un šo noteikumu 3.¹pielikuma 5.1. apakšpunktā (NRSC) vai 9.1. apakšpunktā (NRTC) minētajām prasībām;

8.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 19.4. apakšpunktu (NRSC) vai 26.9.2. apakšpunktu (NRTC);

8.3. cikla vidējās emisijas aprēķināšanā ievēro šādas prasības:

8.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši šo noteikumu 3.³pielikuma 3.2. apakšpunktam (NRSC) vai 6.2.2. apakšpunktam (NRTC);

8.3.2. attiecībā uz NRSC CO₂ masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 3.4. apakšpunktu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.¹pielikuma 3.6. apakšpunktu;

8.3.3. attiecībā uz NRTC CO₂ masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 7.3. apakšpunktu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 7.1. apakšpunktu. Fona korekciju piemēro saskaņā ar šo noteikumu 3.³pielikuma 7.3.1.4. apakšpunktu.

9. Bremzēm raksturīgās CO₂ emisijas aprēķināšana:

9.1. NRSC bremzēm raksturīgo emisiju e_CO2 (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

P_i = P_m,i + P_AE,i

CO2_mass,i – atsevišķā režīma CO₂ masa (g/h);

P_m,i – atsevišķā režīma izmērītā jauda (kW);

P_AE,i – palīgierīču izmērītā jauda atsevišķā režīmā (kW);

W_F,i – atsevišķā režīma svērtais koeficients;

9.2. NRTC bremzēm raksturīgo CO₂ emisiju aprēķināšanai nepieciešamo cikla darbu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 27.2. apakšpunktu. Bremzēm raksturīgo emisiju e_CO2 (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

m_CO2,hot – NRTC testa siltās palaišanas cikla CO₂ masas emisija (g);

W_act,hot – NRTC testa siltās palaišanas cikla faktiskais darbs (kWh).

II. CO₂ emisijas alternatīva noteikšana

10. Ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro šajā papildinājumā minētos noteikumus un testa procedūras par CO₂ emisijas ziņošanu.

11. CO₂ emisiju nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3. iedaļu.

12. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh.

13. Mērot CO₂ neapstrādātās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

13.1. CO₂ testējamās neapstrādātās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām;

13.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu;

13.3. cikla vidējās emisijas aprēķina šādā kārtībā:

13.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.3.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini;

13.3.2. CO₂ masu (g/tests) aprēķina, reizinot laikā koriģētās momentānās CO₂ koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām un integrāciju testa ciklā saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

13.3.2.1. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.1.2. un A.8.2.5. iedaļu, izmantojot CO₂ u vērtības A.8.1. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.4.2. iedaļu;

13.3.2.2. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.3.1. un A.7.3.3. iedaļu.

14. Ja CO₂ mēra atšķaidītās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

14.1. CO₂ testējamās atšķaidītās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļā minētajām linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļā minētajām prasībām;

14.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu;

14.3. cikla vidējo emisiju aprēķina šādā kārtībā:

14.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.4.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini;

14.3.2. CO₂ masu (g/tests) aprēķina, reizinot CO₂ koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

14.3.2.1. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.1. un A.8.3.4. iedaļu, izmantojot CO₂ u vērtības A.8.2. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.3. iedaļu;

14.3.2.2. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.4.1. un A.7.4.3. iedaļu. Fona korekciju veic saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2.4. vai A.7.4.1. iedaļu.

15. Bremzēm raksturīgo CO₂ emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.4. iedaļu. Bremzēm raksturīgo emisiju e CO₂ (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

m_CO2,hot – NRTC testa siltās palaišanas cikla CO₂ masas emisija (g);

W_act,hot – NRTC testa siltās palaišanas cikla faktiskais darbs (kWh).

4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

Dzirksteļaizdedzes motoru testa procedūra

(Pielikums grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Ievads

1. Šajā pielikumā aprakstīta gāzveida piesārņotāju emisiju noteikšanas metode pārbaudāmajiem motoriem, kā arī mērījumu un parauga ņemšanas kārtība (4.¹ pielikums), analītisko instrumentu kalibrēšana (4.²pielikums), datu novērtēšana un aprēķini (4.³pielikums), atbilstība emisiju normatīviem un emisiju noturības periodi (4.⁴pielikums).

2. Testu izdara motoram, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un pievienots dinamometram.

2. Testa apstākļi

3. Motora testa apstākļi:

3.1. izmēra motorā ieplūstošā gaisa absolūto temperatūru un sausa gaisa (atmosfēras) spiedienu un nosaka parametru f_a saskaņā ar šādu formulu:

, kur

T_a - motorā ieplūstošā gaisa absolūtā temperatūra (kelvinos),

p_s - sausas atmosfēras spiediens (kPa),

3.2.lai testu atzītu par derīgu, parametram f_a ir jābūt:

3.3. motoriem ar ieplūdes gaisa dzesēšanas sistēmu reģistrē dzesējošās vides un ieplūstošā gaisa temperatūru.

4. Motora gaisa ieplūdes sistēma:

4.1. pārbaudāmo motoru aprīko ar gaisa ieplūdes sistēmu, kurai ir gaisa ieplūdes ierobežojums, kas neatšķiras vairāk par 10 % no augšējās robežas, ko noteicis ražotājs tīram gaisa filtram ražotāja noteiktos motora darbības apstākļos, kādi rada maksimālo gaisa plūsmu attiecīgajā motora pielietojumā;

4.2. nelieliem dzirksteļaizdedzes motoriem (motora tilpums < 1000 cm³) jāizmanto uzstādīto motoru reprezentējoša sistēma.

5.Motora izplūdes sistēma:

5.1. pārbaudāmo motoru aprīko ar izplūdes sistēmu, kuras izplūdes pretspiediens neatšķiras vairāk par 10% no augšējās robežas, ko ražotājs noteicis motora darbības apstākļiem, kādos rodas maksimālā deklarētā jauda attiecīgajā motora pielietojumā;

5.2. nelieliem dzirksteļaizdedzes motoriem (motora tilpums < 1000 cm³) jāizmanto uzstādīto motoru reprezentējoša sistēma.

6. Dzesēšanas sistēma: izmanto motora dzesēšanas sistēmu ar pietiekamu spēju uzturēt ražotāja noteikto normālo motora darba temperatūru. Šis nosacījums attiecas uz iekārtām, kuras jaudas mērījumiem jāatvieno, piemēram, dzesēšanas ventilatoru, kuru jānomontē, lai piekļūtu kloķvārpstai.

7. Motoreļļa:

7.1. izmanto motoreļļu, kas atbilst ražotāja noteiktajām prasībām attiecīgajam motoram un tā konkrētajam pielietojumam. Ražotājiem jāparedz pielietot motoru eļļošanas materiālus, kas atbilst komerciāli pieejamām motoru eļļām;

7.2. motoreļļas, kuru lieto DA motoru testā, raksturojumus pieraksta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktās tipa apstiprinājuma veidlapas 2.pielikuma 1.2.apakšpunktā noteiktajam un iesniedz kopā ar testa rezultātiem.

8. Regulējami karburatori: motorus ar ierobežoti regulējamiem karburatoriem jāpārbauda pie abiem galējiem iestatījumiem.

9. Testa degviela:

9.1. izmantoto šo noteikumu 5.pielikumā noteikto standartdegvielu;

9.2. DA motoru testam lietojamās standartdegvielas oktānskaitli un blīvumu pieraksta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktās tipa apstiprinājuma veidlapas 2.pielikuma 1.1.1.apakšpunktā noteiktajam;

9.3. divtaktu motoriem izmanto degvielas un eļļas maisījumu, kuru attiecību noteicis ražotājs. DA divtaktu motoru testiem izmantotās eļļas procentuālo saturu degvielas un eļļas maisījumā, kā arī tādējādi iegūtās degvielas blīvumu pieraksta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktās tipa apstiprinājuma veidlapas 2.pielikuma 1.1.4.apakšpunktā noteiktajam.

10. Dinamometra iestatījumu noteikšana:

10.1. emisiju mērījumi jāveic ar nekoriģētu bremzēšanas jaudu. Veicot testu, jānomontē tās papildierīces, kuras var būt uzmontētas motoram un ir vajadzīgas tikai iekārtas darbam. Ja papildierīces netiek nomontētas, jānosaka to patērētā jauda, kas vajadzīga dinamometra iestādījumu aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad papildierīces ir motora sastāvdaļa (piemēram, dzesēšanas ventilatori motoriem ar gaisa dzesēšanu);

10.2. ieplūdes ierobežojuma un izplūdes caurules pretspiediena iestatījumu motoriem, kur tas ir iespējams, noregulē atbilstoši ražotāja norādītajām augšējām robežām saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5.punktu. Maksimālos griezes momenta lielumus pie noteiktiem testa apgriezieniem nosaka eksperimentāli, lai aprēķinātu griezes momenta lielumus noteiktiem testa režīmiem. Motoriem, kuriem nav paredzēts darboties ar maksimālu griezes momentu apgriezienu diapazonā, maksimālo griezes momentu pie visiem pārbaudāmajiem apgriezieniem norāda ražotājs. Motora iestatījumu katram testa režīmam aprēķina pēc formulas:

, kur

S - dinamometra iestādījums [kW],

P_M - maksimālā noteiktā vai deklarētā jauda pie pārbaudāmā griešanās ātruma testa apstākļos (sk. šo noteikumu 7.pielikumā noteiktās tipa apstiprinājuma veidlapas 2.pielikumu) [kW],

P_AE - deklarētā kopējā jauda, kuru patērē testa veikšanai uzmontētās papildierīces, kuras nav nepieciešamas saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā noteiktās tipa apstiprinājuma veidlapas 3.pielikumu,

L - testa režīmam noteiktais griezes moments procentos;

10.3 ja attiecība ir:

P_AE lielumu var pārbaudīt sertificēšanas institūcija.

3. Testa norise

11. Mērīšanas iekārtas uzstādīšana: ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai. Ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai.

12. Atšķaidīšanas sistēmu un motoru palaiž un iesilda, līdz visas temperatūras un spiedieni ir nostabilizējušies pie pilnas slodzes un nominālā griešanās ātruma (šā pielikuma 15.2.apakšpunkts).

13. Atšķaidījuma attiecības iestādīšana:

13.1. kopējā atšķaidījuma attiecība nav mazāka par četri;

13.2. sistēmām ar CO₂ vai NO_x koncentrācijas regulēšanu CO₂ vai NO_x saturs atšķaidīšanas gaisā ir jāmēra katra testa sākumā un beigās. Atšķaidīšanas gaisa CO₂ vai NO_x fona koncentrācijas mērījumi pirms un pēc testa nedrīkst atšķirties vairāk par attiecīgi 100 ppm un 5 ppm;

13.3. izmantojot atšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēmu, attiecīgās fona koncentrācijas nosaka, ņemot atšķaidīšanas gaisa paraugu parauga maisā visā testa laikā;

13.4. nepārtrauktu fona koncentrāciju (neizmantojot paraugu maisu) var noteikt vismaz trijos punktos - cikla sākumā, beigās un tuvu tā viduspunktam - un aprēķināt vidējo lielumu. Atbilstoši ražotāja norādījumiem fona mērījumus var neveikt.

14. Analizatoru pārbaude: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē.

15. Testa cikls:

15.1. prasības iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 3.2.apakšpunktu:

15.1.1. atbilstoši konkrētajam iekārtas tipam veicot darbības ar dinamometru izmanto šādus testa ciklus:

15.1.1.1. D cikls (identisks ISO 8168-4:1996 standarta minētajam D2 ciklam): motori ar pastāvīgu griešanās ātrumu un mainīgu slodzi, piemēram, ģeneratori,

15.1.1.2. G1 cikls: nepārnēsājamas iekārtas, kas strādā pie starpātrumiem,

15.1.1.3. G2 cikls: nepārnēsājamas iekārtas, kas strādā pie nominālā griešanās ātruma,

15.1.1.4. G3 cikls: pārnēsājamas iekārtas;

15.1.2. testēšanas režīmi un vidējais svērtais šā pielikuma tabulā:

tabula

D cikls

Režīma numurs	1	2	3	4	5
Motora griešanās ātrums	Nominālais griešanās ātrums					Starpātrums	Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums
Slodze¹ 0 %	100	75	50	25	10
vidējais svērtais	0,05	0,25	0,3	0,3	0,1

G1 cikls

Režīma numurs		1	2	3	4	5	6
Motora griešanās ātrums	Nominālais griešanās ātrums	Starpātrums					Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums
Slodze, %		100	75	50	25	10	0
vidējais svērtais		0,09	0,2	0,29	0,3	0,07	0,05

G2 cikls

Režīma numurs	1	2	3	4	5
Motora griešanās ātrums	Nominālais griešanās ātrums					Starpātrums	Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums
Slodze %	100	75	50	25	10		0
vidējais svērtais	0,09	0,2	0,29	0,3	0,07		0,05

G3 cikls

Režīma numurs	1		2
Motora griešanās ātrums	Nominālais griešanās ātrums	Starpātrums	Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums
Slodze %	100		0
vidējais svērtais	0,85 ²		0,15²

Piezīmes:

1.Slodzes rādītāji izteikti procentos no griezes momenta, kas atbilst sākotnējai nominālajai jaudai, kas definēta kā maksimālā jauda ciklā ar mainīgu jaudu, ar kuru gada laikā noteiktajos vides apstākļos var darbināt neierobežotu stundu skaitu, ievērojot tehnisko apkopju periodiskumu, kuras veic saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Labāku sākotnējās nominālās jaudas ilustrāciju skatīt 2.attēlā standartā ISO 8528-1:1993 "Ar iekšdedzes virzuļdzinēju darbināmi maiņstrāvas ģeneratori - 1.daļa: Lietošana, raksturlielumi un veiktspēja".

2. I laikposmā var izmantot 0,90 un 0,10 attiecīgi 0,85 un 0,15 vietā.

15.1.3. Piemērotā testa cikla izvēle: ja motora tipa galvenais izmantošanas veids ir zināms, testa ciklu var izvēlēties pamatojoties uz šā pielikuma 15.1.4.apakšpunktā dotajiem piemēriem. Ja motora galvenais galīgās izmantošanas veids nav skaidri zināms, piemērotāko testa ciklu izvēlas pēc motora tehniskajām prasībām;

15.1.4. tipiskākie piemēri (uzskaitījums nav pilnīgs):

15.1.4.1. D ciklam:

15.1.4.1.1. ģeneratoriekārtas ar mainīgu slodzi, arī kuģu un vilcienu ģeneratoriekārtas (izņemot vilces iekārtas), aukstumiekārtas, iekārtas metināšanai,

15.1.4.1.2. gāzes kompresori;

15.1.4.2. G1 ciklam:

15.1.4.2.1. zālienu pļaujamo mašīnu frontālie vai aizmugurē uzstādāmie motori,

15.1.4.2.2. golfa mašīnas,

15.1.4.2.3. mauriņu tīrāmās mašīnas,

15.1.4.2.4. gājēja vadītas rotācijas vai cilindriskās mauriņu pļaujmašīnas,

15.1.4.2.5. sniega novākšanas tehnika,

15.1.4.2.6. atkritumu savācēji;

15.1.4.3. G2 ciklam:

15.1.4.3.1. pārvietojami ģeneratori, sūkņi, metināšanas iekārtas un gaisa kompresori,

15.1.4.3.2. var ietvert arī zālāju kopšanai un dārzkopībā izmantojamās iekārtas, kas darbojas ar motora nominālo griešanās ātrumu;

15.1.4.4. G3 ciklam:

15.1.4.4.1. pūšanas ierīces,

15.1.4.4.2. motorzāģi ar ķēdi,

15.1.4.4.3. dzīvžogu apgriezēji,

15.1.4.4.4. pārvietojamas gateru iekārtas,

15.1.4.4.5. augsnes frēzes,

15.1.4.4.6. smidzinātāji un miglotāji,

15.1.4.4.7. rotācijas pļaujmašīnas

15.1.4. vakuumiekārtas.

15.2. motoru un sistēmu uzsilda pie maksimāla griešanās ātruma un griezes momenta, lai stabilizētu motora parametrus saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. (Uzsildīšanas posmam būtu jānovērš arī iepriekšējā testa nosēdumu ietekme izplūdes sistēmā. Jāievēro arī noteikti stabilizācijas periodi starp testa punktiem, kas jāparedz, lai samazinātu punktu savstarpējo ietekmi);

15.3. testa secība:

15.3.1. testa ciklus G1, G2 vai G3 jāizpilda attiecīgā cikla režīmu pieaugošā numuru secībā. Katrā režīmā paraugu ņemšanas laiks ir vismaz 180 s. Gāzveida emisijas koncentrācijas mēra un reģistrē attiecīgā paraugu ņemšanas laika pēdējās 120 s. Katrā mērīšanas punktā režīma ilgumam jābūt pietiekamam, lai pirms paraugu ņemšanas notiktu motora temperatūras režīma stabilizācija. Režīma ilgumu reģistrē un norāda pārskatā:

15.3.1.1.motoriem, kurus testē, regulējot griešanās ātrumu ar dinamometru: testa cikla katra režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma norādīto griešanās ātrumu uztur ±1 % robežās no norādītā griešanās ātruma vai ±3 min^-1, izvēloties lielāko no abiem, izņemot zemāko brīvgaitas režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides. Norādīto griezes momentu uztur tā, lai vidējais lielums mērījumu izdarīšanas posmā būtu ±2 % no maksimālā griezes momenta pie testa ātruma,

15.3.1.2. motoriem, kurus testē, regulējot slodzi ar dinamometru: testa cikla katra režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma izraudzītajam griešanās ātrumam jābūt ±2 % robežās no norādītā griešanās ātruma vai ±3 min^-1, izvēloties lielāko no abiem, kas jebkurā gadījumā jāuztur ar precizitāti ± 5 %, izņemot apakšējo bezslodzes režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides,

15.3.2. visos testa cikla režīmos, ja tiem norādītais griezes moments ir vismaz 50 % no maksimālā pie norādītā griešanās ātruma, testa laikā izraudzītā griezes momenta vidējā vērtība datu vākšanas laikā jāuztur ar precizitāti ± 5 % no norādītā griezes momenta. Testa cikla visos režīmos, ja tiem norādītais griezes moments ir mazāks par 50 % no maksimālā pie norādītā griešanās ātruma, testa laikā izraudzītā griezes momenta vidējā vērtība datu vākšanas laikā jāuztur ar precizitāti ± 10 % no norādītā griezes momenta vai ± 0,5 Nm, izvēloties lielāko no abiem;

15.4. analizatora jutība: analizatora izejas signālu reģistrē, pierakstot uz diagrammas lentas vai ar citu līdzvērtīgu datu savākšanas sistēmu, laižot izplūdes gāzu plūsmu caur analizatoru katra režīma pēdējo 180 s laikā. Ja CO un CO₂ atšķaidīšanas mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas maisu (norādīts 4.¹ pielikuma 5.4.apakšpunktā), paraugu ievada maisā katra režīma pēdējo 180 s laikā, paraugu analizē un reģistrē analīžu rezultātus.

15.5. motora darbības apstākļi: kad motora darbība ir stabilizējusies, katrā režīmā mēra griešanās ātrumu un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru un degvielas plūsmu. Reģistrē visus aprēķiniem vajadzīgos papildu datus (norādīts 4.³pielikuma 1. un 2.punktā);

15.6. analizatoru atkārtota pārbaude: pēc emisijas testa analizatoru starppārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Pārbaude ir atbilstoša prasībām, ja divu mērījumu rezultātu atšķirība ir mazāka par 2 %.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

4.¹ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Mērījumu un parauga ņemšanas kārtība

1. Pārbaudāmā motora emitētos gāzveida komponentus mēra saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm. Gāzu emisiju noteikšanai ieteicamās analītiskās sistēmas aprakstītas šo noteikumu 6.pielikuma 2.punktā.

2. Prasības dinamometram:

2.1. izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir atbilstošas, lai veiktu šo noteikumu 4.pielikuma 15.1.apakšpunktā aprakstīto testa ciklu. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina vārpstas jaudas mērīšanas iespēju noteiktajās robežās. Var būt nepieciešami papildus aprēķini;

2.2. mērīšanas iekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 4.punktā noteiktās pielaižu maksimālās skaitliskās vērtības.

3. Degvielas plūsma un kopējā atšķaidītā plūsma: emisiju aprēķiniem izmantojamās degvielas plūsmas mērījumus izdara ar degvielas plūsmas mērītājiem, kuru mērījumu precizitāte atbilst šā pielikuma 4. punktā noteiktajai. Izmantojot pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atšķaidīto izplūdes gāžu kopējo plūsmu (G_TOTW) mēra ar PDP vai CFV atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma 7.punktā. Precizitātei jāatbilst 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 14.punkta nosacījumiem.

4. Precizitāte: visu mērinstrumentu kalibrēšanai jāatbilst nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem, kā arī šā pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktajām prasībām.

Motora parametru mērinstrumentu pieļaujamā kļūda

1.tabula

Nr.	Parametrs	Pieļaujamā kļūda
(1)	(2)	(3)
1.	Motora griešanās ātrums	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motora maksimālā griešanās ātruma, izvēloties lielāko no minētajiem skaitļiem
2.	Griezes moments	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motora maksimālā griezes momenta, izvēloties lielāko no minētajiem skaitļiem
3.	Degvielas patēriņš (¹)	± 2 % no motora maksimālā patēriņa
4.	Gaisa patēriņš (¹)	± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motora maksimālā gaisa patēriņa, izvēloties lielāko no minētajiem skaitļiem

Piezīme:

1. Izplūdes emisijas aprēķiniem, kas noteikti šajos noteikumos, dažos gadījumos piemēro atšķirīgas mērīšanas un/vai aprēķina metodes. Ņemot vērā, ka pastāv ierobežojumi kopējām pielaidēm izplūdes emisijas aprēķinos, atsevišķu parametru atļautām vērtībām, ko izmanto attiecīgajos vienādojumos, jābūt mazākām par atļautām pielaidēm, kas noteiktas standartā ISO 3046-3.

Būtisko parametru (izņemot motora parametrus) mērinstrumentu pieļaujamā kļūda

2.tabula

Nr.	Parametrs	Pieļaujamā kļūda
(1)	(2)	(3)
1.	Temperatūras ≤ 600 K	± 2 K
2.	Temperatūras ≥ 600 K	± 1 % no nolasījuma vērtības
3.	Izplūdes gāžu spiediens	± 0,2 kPa
4.	Ieplūdes kolektora retinājums	± 0,05 kPa
5.	Atmosfēras spiediens	± 0,1 kPa
6.	Citi spiediena mērījumi	± 0,1 kPa
7	Relatīvais mitrums	± 3 % RM
8.	Absolūtais mitrums	± 5 % no nolasījuma vērtības
9.	Atšķaidīšanas gaisa plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības
10.	Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma	± 2 % no nolasījuma vērtības

5. Gāzveida komponentu noteikšana:

5.1. vispārīgi nosacījumi analizatoriem:

5.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam ir jābūt piemērotam precizitātei, kāda vajadzīga izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.4.apakšpunkts). Vēlams, lai ar analizatoru mērāmā koncentrācija ir starp
15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības,

5.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka, vai arī, ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datorus, datu reģistrētājas ierīces), kurām mazāk par 15 % no pilnas skalas ir pietiekama precizitāte un izšķiršanas spēja, var mērīt arī koncentrācijas, kuras ir mazākas par 15 % no pilnas skalas vērtības. Tādā gadījumā ir jāveic papildus kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti atbilstoši 2.pielikuma šo noteikumu 4.pielikumam 5.5.2.apakšpunktam,

5.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) ir jābūt tādā līmenī, lai iespējami samazinātu papildu kļūdas,

5.1.4. precizitāte: analizatora kļūda visā mērījumu intervālā, izņemot nulli, nedrīkst būt lielāka par ± 2 % no kalibrēšanas punkta nominālās vērtības un ± 0,3 % no skalas pilnas vērtības skalas nulles punktā. Atkārtojamība jānosaka saskaņā ar šā pielikuma 4. punktā noteiktajām prasībām kalibrēšanai,

5.1.5. atkārtojamība, kas definēta kā 2,5 standartnovirzes 10 atkārtotiem atbildes signāliem uz izmantoto kalibrēšanas gāzi vai kontroles gāzu maisījumu, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas vērtībai atbilstošajai koncentrācijai mērījumu diapazoniem virs 100 ppm (vai ppm C), vai ± 2 % diapazoniem zem 100 ppm (vai ppm C),

5.1.6. troksnis: analizatora uzrādītais mērījums no minimuma līdz maksimumam mērot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi, jebkurā 10 sekunžu intervalā, nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas visos izmantotajos diapazonos,

5.1.7. nulles dreifs: nulles mērījums ir vidējais mērījums, ieskaitot troksni, mērot nulles gāzi 30 sekunžu laikā. Nulles dreifam vienas stundas laikā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas vērtības mazākajā izmantojamajā koncentrāciju diapazonā,

5.1.8. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas mērījums ir vidējais mērījums, ieskaitot troksni, mērot kontroles gāzu maisījumu 30 sekunžu laikā. Kalibrēšanas lieluma dreifam vienas stundas laikā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas vērtības mazākajā izmantojamajā koncentrāciju diapazonā;

5.2. gāzes žāvēšana: izplūdes gāzes var mērīt pēc žāvēšanas vai bez tās. Gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju ir jābūt iespējami mazai. Paraugu žāvēšanai un ūdens saistīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;

5.3. analizatori:

5.3.1. izmanto šā pielikuma 5.3.3.-5.4.3.apakšpunktos noteiktos mērīšanas principus. Mērīšanas sistēmu detalizēts apraksts ir dots šo noteikumu 6.pielikumā,

5.3.2. mērāmās gāzes analizē ar šā pielikuma 5.3.3.-5.4.3.apakšpunktos noteiktajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem ir atļauts lietot linearizējošas shēmas,

5.3.3. oglekļa oksīda (CO) un oglekļa dioksīda (CO₂) analīze: izmanto nedispersīvas infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru,

5.3.4. skābekļa (O₂) analīze: izmanto paramagnētisko detektoru (PMD), cirkonija dioksīda (ZRDO) vai elektroķīmisko (ECS) sensoru tipa analizatoru. Cirkonija dioksīda sensorus nav ieteicams izmantot gadījumos, kad ir augstas ogļūdeņražu un CO koncentrācijas, piemēram, dzirksteļaizdedzes motoriem ar liesu degmaisījumu. Elektroķīmiskajiem sensoriem jābūt ar CO₂ un NO_x traucējošās ietekmes kompensāciju,

5.3.5. ogļūdeņražu analīze:

5.3.5.1. tiešai paraugu ņemšanai izmanto ogļūdeņražu analizatoru ar apsildāmu liesmas jonizācijas detektoru (HFID), ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kurā var uzturēt gāzu temperatūru 463 K ± 10 K (190 °C ± 10 °C),

5.3.5.2. atšķaidītas gāzes analīžu paraugu ņemšanai izmanto analizatoru ar apsildāmu liesmas jonizācijas detektoru (HFID) vai liesmas jonizācijas detektoru (FID),

5.3.6. slāpekļa oksīdu (NO_x) analīze: izmanto hemiluminiscences detektoru (CLD), vai apsildāmu hemiluminiscences detektoru (HCLD) un NO₂/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes. Ja mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C) ar nosacījumu, ka testa rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši. Izmantojot CLD un HCLD detektorus, analizējot sausas gāzes, paraugu ņemšanas trakta sieniņu temperatūru līdz konvertoram, bet, analizējot mitras gāzes - līdz analizatoram, uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;

5.4. gāzveida emisiju paraugu ņemšana:

5.4.1. ja izplūdes gāzu sastāvs izmainās izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā, paraugs jāņem aiz attiecīgās ierīces,

5.4.2. izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zonde pierīkojama trokšņu slāpētāja augsta spiediena daļā iespējami tālu no motora izplūdes vietas. Motora izplūdes gāzu pilnīgas sajaukšanās nodrošināšanai pirms parauga ņemšanas starp trokšņu slāpētāja izeju un paraugu ņemšanas zondi var ievietot sajaukšanas kameru. Sajaukšanas kameras iekšējam tilpumam ir jābūt vismaz 10 reizes lielākam par pārbaudāmā motora darba tilpumu un tās garumam, platumam un augstumam būtu jābūt aptuveni vienādiem. Sajaukšanas kameras tilpumam jābūt iespējami mazam, un tā jāpievieno iespējami tuvu motoram. Izplūdes gāzu caurulei aiz trokšņu slāpētāja sajaukšanas kameras jābūt vismaz 610 mm garai, paraugu ņemšanas zondes izmēriem jābūt pietiekami lieliem un tās novietojumam tādam, lai iespējami samazinātu pretspiedienu. Sajaukšanas kameras iekšējo sieniņu temperatūrai jābūt augstākai par izplūdes gāzu rasas punktu, un minimālā kameras sieniņu temperatūra, ko ieteicams uzturēt, ir
338 °K (65 °C),

5.4.3. visus komponentus var mērīt tieši sajaukšanas kanālā vai, ņemot paraugu maisā un pēc tam izmērot koncentrāciju parauga ņemšanas maisā.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

4.² pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Analītisko instrumentu kalibrēšana

1. Analizatori jākalibrē tik bieži, lai ievērotu šo noteikumu precizitātes prasības. Šajā pielikumā aprakstīta 1.pielikuma šo noteikumu 4.pielikumam 5.3.apakšpunktā noteiktajam analizatoriem izmantojamā kalibrēšanas metode.

2. Kalibrēšanas gāzes: jāņem vērā visu kalibrēšanas gāzu glabāšanas laiks. Jāreģistrē ražotāja noteiktais kalibrēšanas gāzu derīguma termiņš:

2.1. tīras gāzes: gāzēm nepieciešamo tīrību nosaka ņemot vērā šajā apakšpunktā noteiktās piemaisījumu robežvērtības. Darbam vajadzīgas šādas gāzes:

2.1.1. attīrīts slāpeklis( piesārņojums < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO₂, < 0,1 ppm NO),

2.1.2. attīrīts skābeklis (tīrība > 99,5 tilpuma % O₂),

2.1.3. ūdeņraža maisījums ar hēliju (40 ± 2 % ūdeņraža, pārējais hēlijs); piesārņojums < 1 ppm C, < 400 ppm CO₂,

2.1.4. attīrīts mākslīgais gaiss (piesārņojums < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO₂, < 0,1 ppm NO (skābekļa saturs no 18 % līdz 21 tilpuma %);

2.2. kalibrēšanas un pārbaudes gāzes: jāizmanto gāzu maisījums ar šādu ķīmisko sastāvu:

2.2.2. C₃H₈ un attīrīts mākslīgais gaiss (sk. šā pielikuma 2.1.apakšpunktu),

2.2.3. CO un attīrīts slāpeklis,

2.2.4. NO un attīrīts slāpeklis (NO₂ daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nedrīkst pārsniegt 5 % no NO satura),

2.2.5. CO₂ un attīrīts slāpeklis,

2.2.6. CH₄ un attīrīts mākslīgais gaiss,

2.2.7. C₂H₆ un attīrīts mākslīgais gaiss,

2.2.8. var izmantot citus gāzu maisījumus, ja to sastāvā esošās gāzes savā starpā nereaģē;

2.3. kalibrēšanas un pārbaudes gāzes patiesajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no tās nominālās vērtības. Visas kalibrēšanas gāzu koncentrācijas ir dotas tilpuma vienībās (tilpuma procentos vai tilpuma daļās ppm);

2.4. kalibrēšanas un pārbaudes standartgāzes var iegūt arī ar precīzu sajaukšanas ierīci (gāzu dalītāji), atšķaidot ar attīrītu N₂ vai ar attīrītu mākslīgo gaisu. Sajaukšanas ierīces precizitātei jābūt tādai, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrāciju varētu noteikt ar precizitāti ± 1,5 %. Šāda precizitāte nozīmē, ka jaukšanai izmantojamo gāzu koncentrācija noteikta vismaz ar precizitāti ± 1 %, kas ir nosakāma atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem attiecīgajām gāzēm. Verificēšanu veic starp 15 % un 50 % no pilnas skalas vērtības, ja kalibrēšanai izmanto jaukšanas ierīci;

2.5. jaukšanas ierīci var pārbaudīt ar instrumentu, kas dod atsauces signālu, kurš pēc dabas ir lineārs, piemēram, izmantojot NO ar CLD detektoru. Instrumenta rādījumu koriģē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu pārbaudes gāzi. Jaukšanas ierīce jāpārbauda pie izmantotajiem iestatījumiem, un nominālā vērtība jāsalīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta ar instrumentu. Šī starpība nedrīkst pārsniegt ± 0,5 % no nominālās vērtības;

2.6. skābekļa traucējošās ietekmes pārbaude: skābekļa traucējošās ietekmes pārbaudes gāzes satur propānu ar 350 ppm C ± 75 ppm C. Koncentrācijas vērtību nosaka pēc kalibrēšanas gāzes pielaides ar kopējo ogļūdeņražu satura hromatogrāfisko analīzi vai ar dinamisko atšķaidīšanu. Slāpeklis ir galvenais atšķaidītājs, kurš ir balasts skābeklim. Maisījums, kas vajadzīgs benzīna motoru testiem, ir noteikts šā pielikuma 1.tabulā.

1. tabula

Nr.	O₂ traucējošā koncentrācija (%)	Balasts
(1)	(2)	(3)
1.	10 (9 līdz 11)	Slāpeklis
2.	5 (4 līdz 6)	Slāpeklis
3.	0 (0 līdz 1)	Slāpeklis

3. Analizatoru un paraugu ņemšanas sistēmas darbība: analizatoru darbība notiek saskaņā ar instrumentu ražotāja uzsākšanas un darbināšanas instrukcijām. Ņem vērā šā pielikuma 4.-9.punktā ietvertās minimālās prasības. Uz tādiem laboratorijas instrumentiem kā gāzes hromatogrāfi un augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfi attiecas tikai šā pielikuma 5.4.apakšpunkta nosacījumi.

4. Hermētiskuma tests:

4.1. veic sistēmas hermētiskuma testu: zondi atvieno no izplūdes sistēmas un tās galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnējās stabilizācijas visiem plūsmas mērītājiem ir jārāda nulle. Ja tā nav, pārbauda parauga ņemšanas līnijas un defektu izlabo;

4.2. maksimāli pieļaujamā noplūde vakuuma pusē ir 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas faktiskās plūsmas ātruma. Lai noteiktu faktiskos plūsmas ātrumus, var izmantot analizatora plūsmas un pārplūdes plūsmas;

4.3. alternatīva iespēja ir sistēmā samazināt spiedienu līdz vismaz 20 kPa vakuuma (80 kPa absolūtajam spiedienam). Pēc sākotnējās stabilizācijas spiediena paaugstināšanās sistēmā (kPa/min) nedrīkst pārsniegt:

, kur

V_syst - sistēmas tilpums (l);

Fr - plūsmas ātrums sistēmā (l/min);

4.4. cita metode ir koncentrācijas lielumu kārtas maiņa paraugu ņemšanas līnijas sākumā, pārslēdzoties no nulles uz standarta gāzi. Ja pēc atbilstoša laika posma nolasījumi rāda mazāku koncentrāciju, salīdzinot ar ievadīto koncentrāciju, tas norāda uz kalibrēšanas vai noplūdes problēmu.

5. Kalibrēšanas procedūra:

5.1. prasības instrumentu kopumam: instrumentu kopums ir jākalibrē un kalibrēšanas līknes jāpārbauda attiecībā uz standartgāzēm. Izmanto tos pašus gāzu plūsmas ātrumus kā ņemot izplūdes gāzu paraugus;

5.2. uzsildīšanas laikam jāatbilst ražotāja ieteikumiem. Ja nav īpaši noteikts, analizatorus ir ieteicams uzsildīt vismaz divas stundas;

5.3. NDIR un HFID analizators: NDIRanalizatoru noregulē pēc vajadzības un optimizē HFIDanalizatora liesmu (šā pielikuma 9.1.apakšpunkts);

5.4. GC un HPCL: abi instrumenti jākalibrē, ievērojot labu laboratoriju praksi un ražotāja norādījumus;

5.5. kalibrēšanas līkņu konstruēšana:

5.5.1. vispārīgi nosacījumi:

5.5.1.1. kalibrē visus parasti izmantojamos darbības diapazonus,

5.5.1.2. CO, CO₂, NO_x, HC un O₂ analizatorus noregulē uz nulli, izmantojot attīrītu mākslīgo gaisu (vai slāpekli),

5.5.1.3. analizatoros ievada attiecīgās kalibrēšanas gāzes, lielumus pieraksta un izveido kalibrēšanas līknes,

5.5.1.4. visiem diapazoniem, izņemot mazāko, kalibrēšanas līkni veido ņemot vērā vismaz 10 kalibrēšanas punktus (izņemot nulli) ar vienādiem intervāliem. Instrumenta mazākajam koncentrāciju diapazonam kalibrēšanas līkni veido ņemot vērā vismaz 10 kalibrēšanas punktus (izņemot nulli), kas novietoti tā, ka puse kalibrēšanas punktu ir zem 15 % no analizatora skalas pilnas vērtības, bet pārējie ir virs 15 % no skalas pilnas vērtības. Visos diapazonos augstākajai nominālajai koncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par 90 % no pilnas skalas vērtības,

5.5.1.5. kalibrēšanas līkni aprēķina pēc mazāko kvadrātu metodes. Var lietot piemērotāko lineāro vai nelineāro vienādojumu,

5.5.1.6. kalibrēšanas punkti nedrīkst atšķirties vairāk nekā par ± 2 % nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no pilnas skalas no piemērotākās kalibrēšanas līnijas, kas aprēķināta pēc mazāko kvadrātu metodes, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām,

5.5.1.7. atkārtoti pārbauda nulles iestatījumu un atbilstoši nepieciešamībai atkārto kalibrēšanu,

5.5.2. alternatīvas metodes: ja var parādīt, ka alternatīvas tehnoloģijas (piemēram, dators, elektroniski regulēta diapazonu pārslēgšana utt.) var dot līdzvērtīgu precizitāti, tad var izmantot šīs alternatīvas.

6. Kalibrēšanas pārbaude(verifikācija): katru parasti izmantojamu darbības diapazonu pirms katras analīzes pārbauda šādi:

6.1. kalibrēšanu pārbauda, izmantojot nulles gāzi un pārbaudes gāzi, kuras nominālā koncentrācija ir lielāka par 80 % no mērīšanas diapazona pilnas skalas;

6.2. ja divos punktos noteiktā vērtība no dotā standartlieluma neatšķiras vairāk par ± 4 % no pilnas skalas, pieskaņošanas parametrus var mainīt. Ja tā nav, pārbauda pārbaudes gāzes koncentrāciju vai saskaņā ar šā pielikuma 5.5.1.apakšpunktu konstruē jaunu kalibrēšanas līkni.

7. Marķiera gāzu analizatoru kalibrēšana izplūdes gāzu mērījumiem:

7.1. analizatori marķiergāzu koncentrāciju mērījumiem jākalibrē, izmantojot standartgāzi,

7.2. kalibrēšanas līkni veido ņemot vērā vismaz 10 kalibrēšanas punktus (izņemot nulli), kas novietoti tā, ka puse kalibrēšanas punktu ir no 4 % līdz 20 % no skalas pilnas vērtības, bet pārējie ir no 20 % līdz 100 % no analizatora skalas pilnas vērtības. Kalibrēšanas līkni aprēķina pēc mazāko kvadrātu metodes;

7.3. kalibrēšanas līkne visos kalibrēšanas punktos intervālā no 20 % līdz 100 % pilnas skalas vērtības nedrīkst atšķirties vairāk par ± 1 % no pilnas skalas nominālās vērtības. Kalibrēšanas līkne visos kalibrēšanas punktos intervālā no 4 % līdz 20 % pilnas skalas vērtības nedrīkst atšķirties vairāk par ± 2 % no nolasījuma nominālās vērtības. Pirms testa mērījumiem analizatoru, izmantojot nulles gāzi un pārbaudes gāzi, kuras nominālā koncentrācija ir lielāka par 80 % no analizatora pilnas skalas, iestata uz nulli un pārbauda.

8. NO_x pārveidotāja efektivitātes tests: izmantojamā pārveidotāja efektivitāti NO₂ pārvēršanai par NO testē, kā norādīts šā pielikuma 8.1. līdz 8.8.apakšpunktos (šo noteikumu 6.pielikuma 1.attēls):

8.1. testa iekārtas uzstādīšana: izmantojot testa iekārtu, kas uzstādīta, kā parādīts šo noteikumu 6.pielikuma 1.attēlā, un turpmāk aprakstīto procedūru, pārveidotāja efektivitāti var pārbaudīt ar ozonatoru;

8.2. kalibrēšana: CLD un HCLD kalibrē visbiežāk izmantotajā darbības diapazonā atbilstoši ražotāja norādījumiem, izmantojot nulles un standarta gāzi (kurā NO saturam jābūt līdz aptuveni 80 % no darbības diapazona un NO₂ koncentrācijai gāzu maisījumā - mazākai par 5 % no NO koncentrācijas). NO_x analizatoram ir jābūt NO režīmā tā, lai standartgāze neietu caur pārveidotāju. Noteiktā koncentrācija ir jāpieraksta.

8.3. Aprēķins: NO_x pārveidotāja efektivitāti aprēķina šādi:

Efektivitāte (%)

, kur

a - NO_x koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.6.apakšpunktu,

b - NO_x koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.7.apakšpunktu,

c - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.4.apakšpunktu,

d - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.5.apakšpunktu;

8.4. skābekļa pievienošana:

8.4.1. gāzes plūsmā caur T-veida savienojumu nepārtraukti pievieno skābekli vai nulles gaisu, līdz parādītā koncentrācija ir par 20 % mazāka par šā pielikuma 8.2. apakšpunktā noteikto kalibrēšanas koncentrāciju. (Analizators ir NO režīmā),

8.4.2. noteikto koncentrāciju (c) pieraksta. Ozonatoru visā procesā uztur neaktivētu;

8.5. ozonatora aktivēšana: pēc tam ozonatoru aktivē, lai tas radītu pietiekami daudz ozona NO koncentrācijas samazināšanai līdz aptuveni 20 % (minimāli 10 %) no 1.8.2. iedaļā noteiktās kalibrēšanas koncentrācijas. Noteikto koncentrāciju (d) pieraksta. (Analizators ir NO režīmā);

8.6. NO_x režīms: pēc tam NO analizatoru pārslēdz NO_x režīmā tā, lai gāzu maisījums (kas sastāv no NO, NO₂, O₂ un N₂) tagad ietu caur pārveidotāju. Noteikto koncentrāciju (a) pieraksta. (Analizators ir NO_x režīmā);

8.7. ozonatora deaktivēšana: pēc tam ozonatoru deaktivē. Šā pielikuma 8.6. apakšpunktā aprakstītais gāzu maisījums caur pārveidotāju nonāk detektorā. Noteikto koncentrāciju (b) pieraksta. (Analizators ir NO_x režīmā);

8.8. NO režīms: pēc pārslēgšanas NO režīmā un pēc ozonatora deaktivēšanas noslēdz arī skābekļa vai sintezētā gaisa plūsmu. Analizatora NO_x nolasījums vairāk par ± 5 % neatšķiras no lieluma, kas izmērīts saskaņā ar šā pielikuma 8.2.apakšpunktu. (Analizators ir NO_x režīmā);

8.9. testu intervāls: pārveidotāja darbības efektivitāti pārbauda reizi mēnesī;

8.10. efektivitātes prasības: pārveidotāja efektivitāte nedrīkst būt mazāka par 90 %, bet ļoti rekomendējama ir lielāka efektivitāte - 95 %. (Ja, analizatoram darbojoties visbiežāk izmantotajā diapazonā, ozonators nevar dot samazinājumu no 80 % līdz 20 % saskaņā ar šā pielikuma 8.5.apakšpunktu, tad izmanto augstāko diapazonu, kurā ozonators dod samazinājumu.).

9. FID noregulēšana:

9.1. detektora atbildes signāla optimizēšana:

9.1.1. HFID ir jānoregulē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem. Lai optimizētu atbildes signālu visvairāk izmantojamā darbības diapazonā, par standartgāzi izmanto propāna piedevu gaisā,

9.1.2. degvielas un gaisa plūsmas ātrumus noregulē atbilstoši ražotāja ieteikumiem un analizatorā ievada 350 ± 75 ppm C standartgāzi. Atbildes signālu pie dotās degvielas plūsmas nosaka pēc starpības starp standartgāzes atbildes signālu un nulles gāzes atbildes signālu. Degvielas plūsmu pakāpeniski noregulē nedaudz virs ražotāja norādītās un nedaudz zem tās. Pieraksta standarta un nulles atbildes signālus šīm degvielas plūsmām. Starpību starp standarta un nulles atbildes signālu pieraksta grafiski un degvielas plūsmu pielāgo līknes daļai, kas atbilst lielākām argumenta vērtībām. Tas ir sākotnējais plūsmas ātruma iestatījums, kas atkarībā no ogļūdeņražu reakcijas signāla koeficienta un skābekļa traucējumu pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 9.2 un 9.3.apakšpunktu nosacījumiem var būt papildus jāoptimizē,

9.1.3. ja skābekļa traucējumu vai ogļūdeņražu reakcijas signāla koeficienti neatbilst turpmāk noteiktajām prasībām, gaisa plūsmu pakāpeniski noregulē virs ražotāja noteiktā lieluma un zem tā, katram plūsmas ātrumam atkārto šā pielikuma 9.2 un 9.3.apakšpunktos aprakstīto procedūru;

9.2. ogļūdeņražu reakcijas signālu koeficienti:

9.2.1. analizatoru kalibrē saskaņā ar šā pielikuma 5.punktu, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu mākslīgo gaisu,

9.2.2. atbildes koeficientus nosaka, uzsākot darbu ar jaunu analizatotu un pēc ilgāka darbības laika. Atbildes koeficients (R_f) noteiktam ogļūdeņradim ir FID C1 nolasījuma attiecība pret gāzes koncentrāciju balonā, izteiktu kā ppm C1,

9.2.3. testa gāzes koncentrācijas līmenim jābūt tādam, lai dotu atbildes signālu aptuveni 80 % no pilnas skalas. Koncentrācijai jābūt zināmai ar precizitāti ± 2 % attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts tilpuma vienībās. Turklāt gāzes balonam jābūt iepriekš uzturētam 24 stundas 298 K (25 °C) ± 5 K temperatūrā,

9.2.4. izmantojamās testa gāzes un ieteicamie relatīvie atbildes koeficienti ir šādi:

9.2.4.1. metāns un attīrīts mākslīgais gaiss: 1,00 < R_f < 1,15,

9.2.4.2. propilēns un attīrīts mākslīgais gaiss: 0,90 < R_f < 1,1,

9.2.4.3. toluols un attīrīts mākslīgais gaiss: 0,90 < R_f < 1,10,

9.2.5. šā pielikuma 9.2.4.apakšpunktā minētie lielumi ir relatīvie lielumi attiecībā pret propāna atbildes koeficientu (R_f) 1,00 un attīrītu mākslīgo gaisu,

9.3. skābekļa traucējošās ietekmes pārbaude: skābekļa traucējošās ietekmes pārbaudi izdara, uzsākot darbu ar jaunu analizatoru, un pēc ilgāka darbības laika. Izvēlas diapazonu, kurā skābekļa traucējošās ietekmes pārbaudes gāzes ir diapazona augšējos 50 %. Testu veic ar nepieciešamo krāsns temperatūras iestatījumu. Skābekļa traucējošās ietekmes noteikšanas gāzes norādītas šā pielikuma 2.6. apakšpunktā:

9.3.1. analizatoram jāiestata nulle,

9.3.2. testējot benzīna motorus, analizatoru pārbauda ar maisījumu, kur skābekļa saturs ir 0 %,

9.3.3 atkārtoti pārbauda nulles iestatījumu. Ja tā izmainījusies vairāk nekā par 0,5 % no skalas pilnas vērtības, atkārto šā pielikuma 9.3.1. un 9.3.2.apakšpunktos noteiktās darbības,

9.3.4. ievada 5 % un 10 % skābekļa traucējošās ietekmes pārbaudes gāzes,

9.3.5. atkārtoti pārbauda nulles iestatījumu. Ja tā izmainījusies vairāk nekā par 1 % no skalas pilnas vērtības, pārbaudi atkārto,

9.3.6. katram maisījumam saskaņā ar šā pielikuma 9.3.4.apakšpunktu jāaprēķina skābekļa traucējošā ietekme (% O₂I):

, kur

A - šo noteikumu 9.3.2.apakšpunktā izmantotās pārbaudes gāzes ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C),

B - šo noteikumu 9.3.4.apakšpunktā izmantotās skābekļa traucējošās ietekmes pārbaudes gāzes ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C),

C - analizatora atsauce,

D - analizatora atsauce procentos no pilnas skalas vērtības attiecībā uz A;

9.3.7. skābekļa traucējošai ietekmei % (% O₂I) jābūt mazākai par ± 3 % visām vajadzīgajām skābekļa traucējošās ietekmes noteikšanas gāzēm pirms testa,

9.3.8. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3 %, pakāpeniski palielina un pazemina gaisa plūsmu attiecībā pret ražotāja noteikto, katram plūsmas ātrumam atkārtojot šā pielikuma 9.1.apakšpunktā noteiktās darbības,

9.3.9. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3 %, pēc gaisa plūsmas noregulēšanas, maina degvielas plūsmu un pēc tam parauga plūsmu, katrai jaunai plūsmai atkārtojot šā pielikuma 9.1.apakšpunktā noteiktās darbības,

9.3.10. ja skābekļa traucējošā ietekme joprojām ir lielāka par ± 3 %, pirms testa jānomaina vai jāizremontē analizators, FID degviela vai degšanas gaiss. Tad ar izremontēto vai nomainīto iekārtu vai gāzēm atkārto šajā punktā noteiktās darbības.

10. Traucējošā ietekme uz CO, CO₂, NO_X un O₂ analizatoriem: izplūdē klātesošās gāzes, kas nav analizējamā gāze, var traucēt nolasījumus vairākos veidos. Traucējumi ar pozitīvu zīmi NDIR un PMD instrumentos rodas, ja traucējošā gāze dod tādu pašu ietekmi kā mērāmā gāze, bet mazākā mērā. Traucējumi ar negatīvu zīmi NDIR instrumentos rodas, traucējošai gāzei paplašinot mērāmās gāzes absorbcijas joslu, un CLD instrumentos - ja traucējošā gāze slāpē starojumu. Traucējumu testus atbilstoši šā pielikuma 10.1. un 10.2.apakšpunktiem veic pirms analizatora izmantošanas sākuma un pēc lielākiem darbināšanas intervāliem, taču ne retāk kā reizi gadā:

10.1. CO analizatora traucējumu pārbaude: CO analizatora darbību var traucēt ūdens un CO₂. Tādēļ CO₂ standartgāzi ar koncentrāciju no 80 līdz 100 % no pilnas skalas lielākajā testos izmantojamā darbības diapazonā burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā un pieraksta analizatora atbildes signālu. Analizatora atbildes signāls nedrīkst būt lielāks par 1 % no pilnas skalas diapazonā, kas ir vienāds vai lielāks par 300 ppm, vai lielāks par 3 ppm diapazonā, kas mazāks par 300 ppm;

10.2. NO_x analizatora slāpēšanas pārbaudes: CLD (un HCLD) analizatoriem nozīmīgas ir divas gāzes - CO₂ un ūdens tvaiks. Šo gāzu radītie slāpēšanas signāli ir proporcionāli to koncentrācijai, un tādēļ ir vajadzīgas testa metodes, lai noteiktu slāpēšanu pie lielākās testa laikā sagaidāmās koncentrācijas:

10.2.1. CO₂ slāpēšanas pārbaude:

10.2.1.2. slāpēšanu, kas nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas vērtības, aprēķina šādi:

% CO₂ slāpēšana

, kur

A - neatšķaidīta CO₂ koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

B - atšķaidīta CO₂ koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

C - atšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD,

D - neatšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD;

10.2.1.3. CO₂ un NO standartgāzu atšķaidīšanai un vērtību noteikšanai var izmantot citas metodes, piemēram, dinamisko maisīšanu/sajaukšanu;

10.2.2. slāpēšana ar ūdens tvaiku:

10.2.2.1. šo pārbaudi veic, mērot tikai mitras gāzes koncentrāciju. Aprēķinot slāpēšanu ar ūdens tvaiku, ir jāņem vērā NO standartgāzes atšķaidīšana ar ūdens tvaiku un gāzu maisījuma ūdens tvaiku koncentrācijas attiecība pret noteikšanas laikā sagaidāmo koncentrāciju,

10.2.2.2. NO standartgāzi ar koncentrāciju 80 līdz 100 % no pilnas skalas parastajā darbības diapazonā laiž caur (H)CLD un pieraksta NO vērtību, ko apzīmē ar D. NO gāzi burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā, laiž caur (H)CLD un pieraksta NO vērtību, koapzīmē ar C. Nosaka un pieraksta ūdens temperatūru, ko apzīmē ar F. Nosaka gāzu maisījuma piesātināta ūdens tvaika spiedienu temperatūrā, kas atbilst ūdens temperatūrai (F) skalotnē, ko apzīmē ar G. Ūdens tvaika koncentrāciju H (%) maisījumā aprēķina pēc formulas:

10.2.2.3. sagaidāmo (ūdens tvaikā) atšķaidītas NO standartgāzes koncentrāciju (D_e) aprēķina šādi:

10.2.2.3. ūdens slāpēšanu, kas nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas vērtības, aprēķina šādi:

% CO₂ slāpēšana

, kur

D_e - sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

C - atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

H_m - ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%),

H - ūdens tvaika faktiskā koncentrācija (%);

10.2.2.3. ir svarīgi, lai NO standartgāze šajā testā saturētu minimālu NO₂ koncentrāciju, jo slāpēšanas aprēķinā nav ņemta vērā NO₂ absorbcija ūdenī;

10.3. O₂ analizatora traucējošā ietekme:

10.3.1. PMD analizatora instrumenta reakcija uz citām gāzēm, izņemot skābekli, ir relatīvi neliela. Parastāko izplūdes gāzu komponentu skābekļa ekvivalenti norādīti šā pielikuma 2. tabulā,

Skābekļa ekvivalenti

2.tabula

Nr.	Gāze	O₂ ekvivalents %
(1)	(2)	(3)
1.	Oglekļa dioksīds (CO₂)	- 0,623
2.	Oglekļa oksīds (CO)	- 0,354
3.	Slāpekļa oksīds (NO)	+ 44,4
4.	Slāpekļa dioksīds (NO₂)	+ 28,7
5.	Ūdens (H₂O)	-0,381

10.3.2. precīziem mērījumiem novēroto skābekļa koncentrāciju koriģē pēc šādas formulas:

Traucējumi =

, kur

N. konc. - novērotā koncentrācija.

11. Kalibrēšanas intervāli: analizatorus kalibrē saskaņā ar šā pielikuma 5.punktu vismaz reizi trijos mēnešos vai arī pēc sistēmas remonta vai tādu pārmaiņu izdarīšanas tajā, kas varētu ietekmēt kalibrēšanu.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

4.³pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Datu novērtēšana un aprēķini

1. Gāzveida emisijas datu novērtēšana:

1.1. gāzveida emisijas novērtēšanai ņem vidējos lielumus no vismaz pēdējo 120 sekunžu nolasījumiem no diagrammas un nosaka vidējās HC, CO, NO_x un CO₂ koncentrācijas (conc) katra režīma laikā no vidējiem diagrammas nolasījumiem un attiecīgiem kalibrēšanas datiem. Var izmantot citu pieraksta metodi, ja tā nodrošina līdzvērtīgus datus;

1.2. vidējās fona koncentrācijas (conc_d) var noteikt no atšķaidīšanas gaisa paraugiem, kas ņemti no maisiem, vai izmantojot nepārtrauktus nolasījumus (neizmantojot paraugus no maisiem) un attiecīgus kalibrēšanas datus.

2. Gāzveida emisijas aprēķins: testa rezultātus gala ziņojumam iegūst šādos posmos:

2.1. korekcija pārejai no sausa stāvokļa uz mitru:

2.1.1. izmērītā koncentrācija, ja nav izmērīta mitrai gāzei, tiek pārrēķināta uz mitru gāzi:

2.1.2. neatšķaidītām izplūdes gāzēm:

, kur

- ir ūdeņraža un oglekļa attiecība degvielā;

2.1.2.1. aprēķina H₂ koncentrāciju izplūdes gāzēs:

2.1.2.2. aprēķina koeficientu k_w2:

, kur

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums g ūdens uz kg sausa gaisa,

2.1.3. atšķaidītām izplūdes gāzēm:

2.1.3.1. mitras CO₂ mērījumiem:

2.1.3.2. vai sausas CO₂ mērījumiem:

, kur

- ūdeņraža un oglekļa attiecība degvielā,

2.1.3.2. koeficientu k_w1 aprēķina pēc šādām formulām:

, kur

H_d - atšķaidīšanas gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa,

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa;

2.1.4. atšķaidīšanas gaisam:

koeficientu k_w1 aprēķina pēc šādām formulām:

, kur

H_d - atšķaidīšanas gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa,

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa,

2.1.5. ieplūdes gaisam (ja tas ir atšķirīgs no atšķaidīšanas gaisa):

koeficientu k_w2 aprēķina pēc šādām formulām:

, kur

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa;

2.2. NO_x mitruma korekcija: ņemot vērā, ka NO_x emisija ir atkarīga no atmosfēras apstākļiem, NO_x koncentrāciju reizina ar koeficientu K_H, lai ņemtu vērā mitrumu:

(četrtaktu motoriem),

K_H = 1 (divtaktu motoriem), kur

H_a - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa;

2.3. emisijas masas plūsmas ātrumus Gas_mass [g/h] katram režīmam aprēķina šādi:

2.3.1. neatšķaidītām izplūdes gāzēm: (NO_x gadījumā koncentrācija jāreizina ar mitruma korekcijas koeficientu K_H (mitruma korekcijas koeficients NO_x)) :

, kur

G_FUEL degvielas masas plūsmas ātrums (kg/h:),

MW_Gas šā pielikuma 1.tabulā iekļauto gāzu molekulmasa (kg/kmol):;

Molekulmasa

1.tabula

Nr	Gāze	MW_Gas [kg/kmol]
(1)	(2)	(3)
1.	NO_X	46,01
2.	CO	28,01
3.	HC	MW_HC = MW_FUEL
4.	CO₂	44,01

, kur

MW_FUEL - degvielas molekulmasa (kg/kmol),

- ūdeņraža/oglekļa attiecība,

- skābekļa/oglekļa attiecība,

Piezīme:

Standartā LVS EN ISO 8178-1:2002 "Iekšdedzes virzuļdzinēji - Izplūdes emisijas mērīšana - 1.daļa: Gāzveida un cieto daļiņu izplūdes emisijas mērīšana pārbaudes stendā norādīta precīzāka formula degvielas molekulmasas aprēķināšanai" (50. formula, kas minēta šā standarta 13.5.1. punkta b) apakšpunktā). Formulā ņem vērā ne tikai ūdeņraža un oglekļa attiecību un skābekļa un oglekļa attiecību, bet arī citus iespējamos degvielas komponentus, piemēram, sēru un slāpekli. Tomēr tāpēc, ka tos dzirksteļaizdedzes dzinējus, uz kuriem attiecas šie noteikumi, pārbauda, izmantojot benzīnu (kas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajai standartdegvielai), kurā parasti ir tikai ogleklis un ūdeņradis, izmanto vienkāršotu formulu.

CO_2gaiss: - CO₂ koncentrācija ieplūdes gaisā (ja to nemēra, pieņem par 0,04 %);

2.3.2. atšķaidītām izplūdes gāzēm: (NO_x gadījumā koncentrācija jāreizina ar mitruma korekcijas koeficientu K_H (mitruma korekcijas koeficients NO_x)):

Gas_mass =

, kur

G_TOTW - atšķaidītu mitru izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, kuru, izmantojot pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu šo noteikumu 3.pielikumam 3.6.apakšpunktu (kg/h):,

conc_c - koncentrācija, kas koriģēta uz fonu;

, kur

2.3.2.1. koeficienta u vērtības ir noteiktas šā pielikuma 2.tabulā,

Koeficienta u vērtības

2.tabula

Nr.	Gāze	u	conc
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	NO_X	0,001587	ppm
2.	CO	0,000966	ppm
3.	HC	0,000479	ppm
4.	CO₂	15,19	%

2.3.2.1. koeficients u aprēķināts, ņemot vērā, ka atšķaidītu izplūdes gāzu vidējā molekulmasa ir 29 (kg/kmol); koeficienta u vērtība ogļūdeņražiem (HC) ņemot vērā vidējo oglekļa attiecību pret ūdeņradi 1:1,85;

2.4. īpatnējās emisijas aprēķins:

2.4.1. īpatnējo emisiju (g/kWh) visiem individuāliem komponentiem aprēķina šādi:

Individuālā gāze =

, kur

2.4.2. gadījumos, kad testam sagatavotas tādas palīgierīces kā dzesinātāja ventilators, izņemot motorus, kuriem šādas palīgierīces ir motora sastāvdaļa, rezultātiem jāpieskaita to patērētā jauda. Dzesinātāja ventilatora jaudu nosaka pie griešanās ātruma, ar kādu izdara motora testus ar aprēķinu metodi, izmantojot standarta parametrus, vai arī veicot praktiskus izmēģinājumus (šo noteikumu 7.pielikuma 4.punkts),

2.4.3. šā pielikuma 2.4.1.apakšpunktā minētajā aprēķinā izmantotie korekcijas koeficienti un režīmu skaits (n) ir saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma tabulu.

3. Piemēri:

3.1. neattīrītas izplūdes gāzes no četrtaktu dzirksteļaizdedzes motora: izmantojot eksperimentālos datus (šā pielikuma 3.tabula), izdarīti aprēķini 1.režīmam, un tad tādā pašā kartībā - citiem testa režīmiem;

Eksperimentālie dati četrtaktu dzirksteļaizdedzes motoram

3.tabula

Nr.	Režīms	Mērvienība	1	2	3	4	5	6
1.	Motora griešanās ātrums	min^-1	2550	2550	2550	2550	2550	1480
2.	Jauda	kW	9,96	7,5	4,88	2,36	0,94	0
3.	Slodze	%	100	75	50	25	10	0
4.	Īpatsvara koeficients	-	0,090	0,200	0,290	0,300	0,070	0,050
5.	Barometriskais spiediens	kPa	101,0	101,0	101,0	101,0	101,0	101,0
6.	Gaisa temperatūra	°C	20,5	21,3	22,4	22,4	20,7	21,7
7.	Gaisa relatīvais mitrums	%	38,0	38,0	38,0	37,0	37,0	38,0
8.	Gaisa absolūtais mitrums	g_H20/kg_gaiss	5,696	5,986	6,406	6,236	5,614	6,136
9.	CO sauss	ppm	60 995	40 725	34646	41 976	68 207	37439
10.	NO_X mitrs	ppm	726	1 541	1 328	377	127	85
11.	HC mitrs	ppm C1	1 461	1 308	1401	2073	3 024	9390
12.	CO₂ sauss	tilp.%	11,4098	12,691	13,058	12,566	10,822	9,516
13.	Degvielas masas plūsma	kg/h	2,985	2,047	1,654	1,183	1,056	0,429
14.	Degvielas H/C attiecība	-	1,85	1,85	1,85	1,85	1,85	1,85
15.	Degvielas O/C attiecība		0	0	0	0	0	0

3.1.1. korekcijas koeficientu k_w pārrēķināšanai no sausa stāvokļa uz mitru izmanto sausu CO un CO₂ mērījumu rezultātu izteikšanai mitrās gāzēs un aprēķina šādi:

, kur

CO un CO₂ mitrās vērtības dažādos testa režīmos

4.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	H₂sauss	%	2,450	1,499	1,242	1,554	2,834	1,422
2.	k_w2	-	0,009	0,010	0,010	0,010	0,009	0,010
3.	k_w	-	0,872	0,870	0,869	0,870	0,874	0,894
4.	CO mitrs	ppm	53 198	35424	30111	36518	59631	33481
5.	CO₂ mitrs	%	9,951	11,039	11,348	10,932	9,461	8,510

3.1.2. Ogļūdeņražu (HC) emisijas aprēķina šādi:

, kur

HC emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

5.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
HC_mass	28,361	18,248	16,026	16,625	20,357	31,578

3.1.3. NO_x emisijas aprēķina atbilstoši šādām formulām:

3.1.3.1.vispirms aprēķina NO_x emisiju mitruma korekcijas koeficientu K_H:

NO_x emisiju mitruma korekcijas koeficients K_H dažādos režīmos

6.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
K_H	0,850	0,860	0,874	0,868	0,847	0,865

3.1.3.1.pēc tam aprēķina NO_xmasa (g/h):

NO_x emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

7.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
N0_xmass	39,717	61,291	44,013	8,703	2,401	0,820

3.1.4. CO emisijas aprēķina šādi:

CO emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

8.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
CO_mass	2084,588	997,638	695,278	591,183	810,334	227,285

3.1.5. CO₂ emisijas aprēķina šādi:

CO₂ emisijas [g/h] dažādos testa režīmos

9.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
CO_2masa	6 126,806	4884,739	4 117,202	2 780,662	2020,061	907,648

3.1.6. īpatnējo emisiju (g/kWh) visiem individuāliem komponentiem aprēķina šādi:

Individuālā gāze =

Emisijas (g/h) un īpatsvara koeficienti dažādos testa režīmos

10.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	HC_mass	g/h	28,361	18,248	16,026	16,625	20,357	31,578
2.	NO_xmass	g/h	39,717	61,291	44,013	8,703	2,401	0,820
3.	CO_mass	g/h	2084,588	997,638	695,278	591,183	810,334	227,285
4.	CO_2mass	g/h	6 126,806	4884,739	4117,202	2 780,662	2020,061	907,648
5.	Jauda P₁	kW	9,96	7,50	4,88	2,36	0,94	0
6.	Īpatsvara koeficients WF_I	-	0,090	0,200	0,290	0,300	0,070	0,050

3.2. neatšķaidītas izplūdes gāzes no divtaktu dzirksteļaizdedzes motora: izmantojot eksperimentālos datus (šā pielikuma 11.tabula), jāveic aprēķini 1.režīmam, un tad tādā pašā kārtībā - citiem testa režīmiem;

Eksperimentālie dati divtaktu dzirksteļaizdedzes motoru

11.tabula

Nr.	Režīms		1	2
1.	Motora griešanās ātrums	min^-1	9500	2800
2.	Jauda	kW	2,31	0
3.	Slodze	%	100	0
4.	Īpatsvara koeficients	-	0,9	0,1
5.	Barometriskais spiediens	kPa	100,3	100,3
6.	Gaisa temperatūra	°C	25,4	25
7.	Gaisa relatīvais mitrums	%	38,0	38,0
8.	Gaisa absolūtais mitrums	gH₂0/kg_gaiss	7,742	7,558
9.	CO sauss	ppm	37086	16 150
10.	NO_X mitrs	ppm	183	15
11.	HC mitrs	ppmCl	14220	13 179
12.	CO₂ sauss	% tilp.	11,986	11,446
13.	Degvielas masas plūsmai	kg/h	1,195	0,089
14.	Degvielas H/C attiecība	-	1,85	1,85
15.	Degvielas O/C attiecība		0	0

3.2.1. Korekcijas koeficients k_w pārrēķināšanai no sausa stāvokļa uz mitru: korekcijas koeficientu pārrēķināšanai no sausa stāvokļa uz mitru jāizmanto sausu CO un CO₂ mērījumu rezultātu izteikšanai mitrās gāzēs:

, kur

CO un CO₂ mitrās vērtības dažādos testa režīmos

12.tabula

Nr.	Režīms		1	2
1.	H₂ sauss	%	1,357	0,543
2.	kw₂	-	0,012	0,012
3.	kw	-	0,874	0,887
4.	CO mitrs	ppm	32420	14325
5.	CO₂ mitrs	%	10,478	10,153

3.2.2. ogļūdeņražu (HC) emisijas aprēķina šādi:

, kur

HC emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

13.tabula

Režīms	1	2
HC_mass	112,520	9,119

3.2.3. NO_x emisijas aprēķina šādi (divtaktu motoriem NO_x emisiju korekcijas koeficients K_H =1):

NO_x emisijas (g/h)dažādos testa režīmos

14.tabula

Režīms	1	2
NO_xmass	4,800	0,034

3.2.4. CO emisijas aprēķina šādi:

CO emisijas [g/h] dažādos testa režīmos

15.tabula

Režīms	1	2
CO_mass	517,851	20,007

3.2.5. CO₂ emisijas aprēķina šādi:

CO₂ emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

16.tabula

Režīms	1	2
CO_2mass	2 629,658	222,799

3.2.6. īpatnējās emisijas: īpatnējo emisiju (g/kWh) visiem individuāliem komponentiem aprēķina šādi:

Individuālā gāze =

Emisijas (g/h) un korekcijas koeficienti dažādos testa režīmos

17.tabula

Nr.	Režīms		1	2
1.	HC_mass	g/h	112,520	9,119
2.	NO_xmass	g/h	4,800	0,034
3.	CO_mass	g/h	517,851	20,007
4.	CO_2mass	g/h	2629,658	222,799
5.	Jauda P_n	kW	2,31	0
6.	Īpatsvara koeficients WF₁	-	0,85	0,15

3.3. Atšķaidītas izplūdes gāzes no četrtaktu dzirksteļaizdedzes motora: izmantojot eksperimentālos datus (šā pielikuma 18. tabula), jāveic aprēķini 1. režīmam, un tad tie tādā pašā kārtībā jāizdara citiem testa režīmiem:

Eksperimentālie dati četrtaktu dzirksteļaizdedzes motoram

18.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	Motora griešanās ātrums	min^-1	3060	3060	3060	3060	3060	2100
2.	Jauda	kW	13,15	9,81	6,52	3,25	1,28	0
3.	Slodze	%	100	75	50	25	10	0
4.	Īpatsvara koeficients	-	0,090	0,200	0,290	0,300	0,070	0,050
5.	Barometriskais spiediens	kPa	980	980	980	980	980	980
6.	Ieplūdes gaisa temperatūra (¹)	°C	25,3	25,1	24,5	23,7	23,5	22,6
7.	Ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (¹)	%	19,8	19,8	20,6	21,5	21,9	23,2
8.	Ieplūdes gaisa absolūtais mitrums (¹)	gH20/kg_gaiss	4,08	4,03	4,05	4,03	4,05	4,06
9.	CO sauss	ppm	3681	3465	2541	2365	3086	1 817
10.	NO_X mitrs	ppm	85,4	49,2	24,3	5,8	2,9	1,2
11.	HC mitrs	ppm Cl	91	92	77	78	119	186
12.	CO₂ sauss	% tilp.	1,038	0,814	0,649	0,457	0,330	0,208
13.	CO sauss (fons)	ppm	3	3	3	2	2	3
14.	NO_X mitrs (fons)	ppm	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1	0,1
15.	HC mitrs (fons)	ppm Cl	6	6	5	6	6	4
16.	CO₂ sauss (fons)	% tilp.	0,042	0,041	0,041	0,040	0,040	0,040
17.	Atšķaidītu izplūdes gāzu masas plūsma g_totw	kg/h	625,722	627,171	623,549	630,792	627,895	561,267
18.	Degvielas H/C attiecība	-	1,85	1,85	1,85	1,85	1,85	1,85
19.	Degvielas O/C attiecība		0	0	0	0	0	0

Piezīme:

1. Atšķaidīšanas gaisa parametri ir vienādi ar ieplūdes gaisa parametriem.

3.3.1. korekcijas koeficients k_w pārrēķināšanai no sausa stāvokļa uz mitru: korekcijas koeficientu k_w pārrēķināšanai no sausa stāvokļa uz mitru jāizmanto sausu CO un CO₂ mērījumu rezultātu izteikšanai mitrās gāzēs:

3.3.1.1. atšķaidītām izplūdes gāzēm aprēķina šādi:

, kur

CO un CO₂ mitrās vērtības dažādos testa režīmos

19.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	DF	-	9,465	11,454	14,707	19,100	20,612	32,788
2.	k_w1	-	0,007	0,006	0,006	0,006	0,006	0,006
3.	KW	-	0,984	0,986	0,988	0,989	0,991	0,992
4.	CO mitrs	ppm	3623	3417	2510	2340	3057	1 802
5.	CO₂ mitrs	%	1,0219	0,8028	0,6412	0,4524	0,3264	0,2066

3.3.1.2. atšķaidīšanas gaisam aprēķina šādi:

, kur

koeficients k_w1 ir tāds pats kā jau aprēķinātais atšķaidītajām izplūdes gāzēm,

CO un CO₂ mitrās vērtības dažādos testa režīmos

20.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	K_wi	-	0,007	0,006	0,006	0,006	0,006	0,006
2.	K_w	-	0,993	0,994	0,994	0,994	0,994	0,994
3.	CO mitrs	ppm	3	3	3	2	2	3
4.	CO₂ mitrs	%	0,0421	0,0405	0,0403	0,0398	0,0394	0,0401

3.3.2. Ogļūdeņražu (HC) emisijas aprēķina šādi:

, kur

u= 0,000478: no šā pielikuma 2.tabulas

HC emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

21.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
HC_mass	25,666	25,993	21,607	21,850	34,074	48,963

3.3.3. NO_x emisijas aprēķina šādi: aprēķina NO_x emisiju korekcijas koeficientu K_H:

NO_x emisiju mitruma korekcijas koeficients K_H dažādos režīmos

22.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
K_H	0,793	0,791	0,791	0,790	0,791	0,792

, kur

u= 0,001587: no šā pielikuma 2. tabulas

NO_x emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

23.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
NO_xmass	67,168	38,721	19,012	4,621	2,319	0,811

3.3.4. CO emisijas aprēķina šādi:

, kur

u= 0,000966: no šā pielikuma 2. tabulas

CO emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

24.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
CO_mass	2188,001	2068,760	1 510,187	1 424,792	1 853,109	975,435

3.3.5. CO₂ emisijas aprēķina šādi:

, kur

u= 15,19 no šā pielikuma 2. tabulas

CO₂ emisijas (g/h) dažādos testa režīmos

25.tabula

Režīms	1	2	3	4	5	6
CO_2mass	9 354,488	7295,794	5 717,531	3973,503	2756,113	1430,229

3.3.6. īpatnējās emisijas: īpatnējo emisiju (g/kWh) visiem individuālajiem komponentiem aprēķina šādi:

Individuālā gāze =

Emisijas [g/h] un īpatsvara koeficienti dažādos testa režīmos

26.tabula

Nr.	Režīms		1	2	3	4	5	6
1.	HC_mass	g/h	25,666	25,993	21,607	21,850	34,074	48,963
2.	NO_xmass	g/h	67,168	38,721	19,012	4,621	2,319	0,811
3.	CO_mass	g/h	2 188,001	2068,760	1 510,187	1 424,792	1 853,109	975,435
4.	CO_2mass	g/h	9 354,488	7295,794	5717,531	3 973,503	2 756,113	1 430,229
5.	Jauda P_I	kW	13,15	9,81	6,52	3,25	1,28	0
6.	Īpatsvara koeficients WF₁	-	0,090	0,200	0,290	0,300	0,070	0,050

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

4.⁴ pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Atbilstība emisiju normatīviem un emisiju noturības periodi

1. Atbilstība emisiju normatīviem

1. Šis pielikums attiecas tikai uz dzirksteļaizdedzes motoriem 2. laikposmā.

2. Izplūdes gāzu emisijas normatīvi 2. laikposmā motoriem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā (15.tabula) attiecas uz motoru emisiju noturības periodu EDP, kas noteikts saskaņā ar šo pielikumu.

3. Visiem 2.laikposma motoriem, ja tie tiek testēti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, visiem pārbaudāmajiem motoriem, kas reprezentē motoru saimi, emisijām, kuras koriģētas reizinot ar nolietošanās koeficientu (DF), kas noteikts šajā pielikumā, jābūt zemākām vai vienādām ar attiecīgajām 2. laikposma emisijas robežvērtībām (saimes emisijas robežvērtība (FEL), ja tā piemērojama) attiecīgajai motoru klasei, lai šī saime atbilstu šai motoru klasei noteiktajām normām. Ja pārbaudāmajam motoram, kas reprezentē motoru saimi, emisijas, kas koriģētas, reizinot ar šajā pielikumā noteikto nolietošanās koeficientu, ir lielākas par jebkuru atsevišķo emisijas robežvērtību (FEL, ja tā piemērojama) attiecīgajai motoru klasei, šī motoru saime neatbilst attiecīgajai motoru klasei noteiktajiem emisijas normatīviem.

4. Mazu sēriju motoru ražotāji var izvēlēties lietot šā pielikuma 1. vai 2.tabulā noteiktos nolietošanās koeficientus HC+NO_x un CO vai arī tos aprēķināt šā pielikuma 5.punktā noteiktajā kārtībā. Tehnoloģijām, uz kurām neattiecas šā pielikuma 1. un 2.tabula, ražotājam jāizmanto šā pielikuma 6.punktā noteiktais process.

Pārnēsājamajiem motoriem noteiktie HC+NO_x un CO nolietošanās koeficienti, kas jāizmanto mazu sēriju motoru ražotājiem

1.tabula

Motoru klase	Divtaktu motori		Četrtaktu motori		Motori ar izplūdes gāzu pēcapstrādi
Motoru klase	HC + NO_X	CO	HC + NO_X	CO	Motori ar izplūdes gāzu pēcapstrādi
SH:1	1,1	1,1	1,5	1,1	Nolietošanās koeficientus nosaka pēc šā pielikuma 5.punktā noteiktās formulas
SH:2	1,1	1,1	1,5	1,1
SH:3	1,1	1,1	1,5	1,1

Nepārnēsājamajiem motoriem noteiktie HC+NO_x un CO nolietošanās koeficienti, kas jāizmanto mazu sēriju motoru ražotājiem

2.tabula

Motoru klase	Motori ar vārstiem sānos		Motori ar augšējiem vārstiem		Motori ar izplūdes gāzu pēcapstrādi
Motoru klase	HC + NO_x	CO	HC + NO_x	CO	Motori ar izplūdes gāzu pēcapstrādi
SN:1	2,1	1,1	1,5	1,1	Nolietošanās koeficientus nosaka pēc šā pielikuma 5.punktā noteiktās formulas
SN:2	2,1	1,1	1,5	1,1
SN:3	2,1	1,1	1,5	1,1
SN:4	1,6	1,1	1,4	1,1

5. Formula nolietošanās koeficientu aprēķināšanai motoriem ar izplūdes gāzu pēcapstrādi:

,kur

DF - nolietošanās koeficients,

NE - jauna motora emisijas līmeņi pirms katalizatora (g/kWh),

EDF - nolietošanās koeficients motoriem bez katalizatora no šā pielikuma 1.tabulas,

CC - daudzums, kas pārvērsts pie 0 stundām gramos/kWh,

F - visām motoru klasēm 0,8 ogļūdeņražiem (HC) un 0,0 NO_x,

F - visām motoru klasēm 0,8 oglekļa oksīdam CO.

6. Visiem 2. laikposma motoriem ražotājiem jāiegūst vai jāaprēķina nolietošanās koeficienta vērtība. Nolietošanās koeficientus izmanto tipa apstiprināšanai un produkcijas atbilstības kontrolei. Motoriem, kuriem nepiemēro šā pielikuma 1. vai 2.tabulā norādītos nolietošanās koeficientus, tos nosaka šādi:

6.1. vismaz vienai pārbaudāmo motoru izraudzītajai konfigurācijai, kas ar vislielāko varbūtību var pārsniegt HC + NO_x emisijas robežlielumus (FEL, kur tas piemērojams), un kura atzīstama par reprezentatīvu sērijveidā ražotajiem motoriem, veic pilnu emisiju testa procedūru saskaņā ar šiem noteikumiem pēc motora darba stundām, kuru laikā notiek emisiju stabilizācija;

6.2. testējot vairākus motorus, aprēķina vidējo vērtību un to noapaļo līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds izmantots attiecīgajam normatīvam, paturot vienu papildus zīmīgo ciparu;

6.3. emisiju testus atkārto pēc motora novecošanās. Novecošanās procedūrai jābūt tādai, kas ražotājam dod iespējas prognozēt emisiju pasliktināšanos visā motora ekspluatācijas laikā, ņemot vērā nolietojuma veidu un citus nolietošanās mehānismus, kādi iespējami laikā, kad to izmanto patērētājs, un var pasliktināt emisijas parametrus. Ja pārbauda vairākus motorus, aprēķina rezultātu vidējo vērtību un to noapaļo līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds izmantots attiecīgajam normatīvam, paturot vienu papildus zīmīgo ciparu;

6.4. emisijas ekspluatācijas perioda beigās (emisiju vidējās vērtības, kur tās piemērojamas) katram regulētajam piesārņotājam dala ar stabilizētajām emisijām (vidējām emisijām, kur tās piemērojamas) un rezultātu noapaļo līdz diviem zīmīgajiem cipariem. Iegūtais skaitlis ir nolietošanās koeficients, ja tas nav mazāks par 1,00; šādā gadījumā nolietošanās koeficients ir 1,0;

6.5. ražotājs pēc izvēles starp emisiju stabilizācijas punktu un emisiju noturības periodu emisiju testiem var noteikt papildu punktus. Ja plāno šādus starptestus, testēšanas punktiem jābūt vienmērīgi izkliedētiem EDP laikā (plus vai mīnus divas stundas) un vienam šādam punktam jābūt EDP perioda vidū (plus vai mīnus divas stundas);

6.6. piesārņotājiem HC + NO_x un CO caur datu punktiem novelk taisnu līniju, uzskatot, ka sākotnējais tests izdarīts nulles stundā, jāizmanto mazāko kvadrātu metode. Nolietošanās koeficients ir noturības perioda beigās aprēķinātās emisijas, kas dalītas ar nulles stundā aprēķinātajām emisijām;

6.7. aprēķinātos nolietošanās koeficientus var attiecināt uz citām motoru saimēm papildus tai, kurai tie ir noteikti, ja ražotājs pirms tipa apstiprināšanas iesniedz dalībvalsts sertifikācijas institīcijai atbilstošu informāciju, ka, ņemot vērā konstrukciju un izmantoto tehnoloģiju, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka motoru saimēm būs līdzīgs nolietošanās koeficients;

6.8. attiecīgo konstrukciju un tehnoloģiju saimju neizsmeļošs uzskaitījums:

6.8.1. parastie divtaktu motori bez atgāzu papildattīrīšanas sistēmas,

6.8.2. parastie divtaktu motori ar keramikas katalizatoru ar tādu pašu aktīvo materiālu un nesēju un tādu pašu šūnu skaitu uz cm²,

6.8.3. parastie divtaktu motori ar metāla katalizatoru ar tādu pašu aktīvo materiālu un nesēju un tādu pašu šūnu skaitu uz cm²,

6.8.4. divtaktu motori ar noslāņotu gāzu apmaiņas sistēmu,

6.8.5. četrtaktu motori ar katalizatoru (kas definēts tāpat kā iepriekš minētie) ar tādu pašu vārstu tehnoloģiju un identisku eļļošanas sistēmu,

6.8.6. četrtaktu motori bez katalizatora ar tādu pašu vārstu tehnoloģiju un identisku eļļošanas sistēmu.

2. Emisiju noturības periodi 2. laikposma motoriem

7. Tipa apstiprināšanas laikā ražotāji katrai motoru saimei deklarē EDP kategoriju. Šai kategorijai jābūt tādai, kas vislabāk atbilst sagaidāmajam iekārtas lietderīgās ekspluatācijas laikam, kurā motoru paredzēts uzstādīt ražotāja noteiktajā veidā. Ražotājs saglabā datus, kas vajadzīgi katrai motoru saimei izvēlētās EDP kategorijas pamatošanai. Šie dati pēc pieprasījuma jāiesniedz sertifikācijas institīcijai.

8. Pārnēsājamiem motoriem: ražotājs izvēlas EDP kategoriju atbilstoši šā pielikuma 3.tabulai.

EDP kategorijas pārnēsājamiem motoriem (stundas)

3.tabula

Nr.	Kategorija	1	2	3
1.	SH:1 klase	50	125	300
2.	SH:2 klase	50	125	300
3.	SH:3 klase	50	125	300

9. Nepārnēsājamiem motoriem: ražotājs izvēlas EDP kategoriju atbilstoši šā pielikuma 4.tabulai.

EDP kategorijas nepārnēsājamiem motoriem (stundas)

4.tabula

Nr.	Kategorija	1	2	3
1.	SN:1 klase	50	125	300
2.	SN:2 klase	125	250	500
3.	SN:3 klase	125	250	500
4.	SN:4 klase	250	500	1 000

10. Ražotājam sertifikācijas institīcijai jāsniedz pamatojums deklarētā lietderīgā ekspluatācijas ilguma izvēlei. Var izmantot šādus datus ražotāja izvēlētās EDP kategorijas pamatošanai attiecīgajai motoru saimei (uzskaitījums nav izsmeļošs):

10.1. pārskati par iekārtu izmantošanas ilgumu, kurās attiecīgie motori ir uzstādīti;

10.2. reālos ekspluatācijas apstākļos izmantotu motoru tehnisks novērtējums, lai noskaidrotu motora darbības pasliktināšanos tiktāl, ka tā ekspluatācijas lietderības un/vai drošuma apsvērumu dēļ tas ir kapitāli jāremontē vai jānomaina;

10.3. garantijas saistības un garantijas termiņi;

10.4. mārketinga materiāli, kas attiecas uz motora ekspluatācijas ilgumu;

10.5. motoru lietotāju sūdzības par defektiem;

10.6. tehniskais novērtējums par konkrētu motora tehnoloģiju, motoru materiālu vai konstrukciju noturības stundās.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Testiem un produkcijas atbilstības pārbaudēm noteiktās standartdegvielas tehniskie parametri

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389)

1. Kompresijaizdedzes motoriem, ko izmanto mobilā tehnikā un, kuru tips ir apstiprināts atbilstoši I un II laikposma emisijas robežvērtībām, kā arī motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos, standartdegviela un motoru darbības un izplūdes gāzu galvenās īpašības noteiktas šā pielikuma 1. tabulā.

1. tabula

Nr. p.k.	Parametrs	Ierobežojumi un mērvienības²	Testēšanas metode
(1)	(2)	(3)	(4)
1.	Cetānskaitlis⁴	minimālais 45⁷ maksimālais 50	EN ISO 6245¹²
2.	Blīvums pie 15 °C	minimālais 835 kg/m³ maksimālais 845 kg/m³ ⁽¹⁰⁾	ISO 3675¹³, ASTM D 4052
3.	Destilācija3 - 95 % punkts	Maksimālais 370 °C	ISO 3405¹⁴
4.	Viskozitāte 40 °C	minimālā 2,5 mm²/s maksimālā 3,5 mm²/s	ISO 3104¹⁵
5.	Sēra saturs	minimālais 0,1 masas %⁹ maksimālais 0,2 masas %⁸	ISO 8754¹⁶, EN 24260¹⁷
6.	Uzliesmošanas temperatūra	minimālā 55 °C	ISO 2719¹⁸
7.	CFPP	minimālais - maksimālais +5 °C	EN 116¹⁹
8.	Vara korozija	maksimālā 1	ISO 2160²⁰
9.	Konradsona oglekļa atlikums (10 % DR)	Maksimālais 0,3 masas %	ISO 10370²¹
10.	Pelnu saturs	Maksimālais 0,01 masas %	ASTM D 482²²
11.	Ūdens saturs	Maksimālais 0,05 masas %	ASTM D 95, D 1744
12.	Neitralizācijas (stipru skābju) skaitlis	maksimālais 0,20 mg KOH/g
13.	Oksidēšanās stabilitāte⁵	maksimālā 2,5 mg/100 ml	ASTM D 2274
14.	Piedevas⁶

Piezīmes:

1. Ja jāaprēķina motora vai transportlīdzekļa termiskā efektivitāte, degvielas siltumvērtību var aprēķināt šādi:

īpatnējā enerģija (siltumvērtība) (tīrā) MJ/kg = (46,423 - 8,792 d² + 3,17·d) × (1 - (x + y + s)) + 9,42·s - 2,499·x, kur

d - blīvums pie 288 K (15 °C);

x - ūdens masas daļa (%/100);

y - pelnu masas daļa (%/100);

s - sēra masas daļa (%/100).

2. Norādītie lielumi ir patiesie lielumi. Robežlielumi piemēroti atbilstoši standartā ASTM D 3244 "Pamatnosacījumi naftas produktu kvalitātes noteikšanai domstarpību gadījumos" (turpmāk - ASTM D 3244) minētajiem terminiem, minimālā lieluma noteikšanai ir ņemta vērā minimālā starpība 2R virs nulles; nosakot maksimālo un minimālo lielumu, minimālā starpība ir 4R (R - reproducējamība). Neatkarīgi no šā nosacījuma, kas nepieciešams statistikas mērķiem, degvielas ražotājam ieteicams sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R un vidējo vērtību gadījumos, kad norādīta maksimālā un minimālā robežvērtība. Domstarpību gadījumos par degvielas atbilstību kvalitātes prasībām piemēro ASTM D 3244 standarta noteikumus.

3. Norādītie skaitļi parāda iztvaikojušo daudzumu (atgūtais daudzums procentos + zudumi procentos).

4. Cetānskaitlis neatbilst 4R minimālā diapazona prasībai. Tomēr domstarpību gadījumā starp degvielas piegādātāju un degvielas patērētāju izmanto ASTM D 3244 nosacījumus, ja tiek veikts pietiekams skaits atkārtotu mērījumu, lai panāktu vajadzīgo precizitāti.

5. Pat ja oksidēšanās stabilitāti kontrolē, ir sagaidāms, ka derīguma ilgums būs ierobežots. Vēlami piegādātāja ieteikumi par glabāšanas apstākļiem un derīguma ilgumu.

6. Šai degvielai jāsatur vienīgi tiešās ieguves un krekinga ogļūdeņražu destilācijas komponenti; atļauta ir desulfurēšana. Degvielā nedrīkst būt metālus saturošas piedevas vai cetānskaitli uzlabojošas piedevas.

7. Mazāki lielumi ir atļauti, tādā gadījumā ir jāuzrāda izmantotās standartdegvielas cetānskaitlis.

8. Lielāki lielumi ir atļauti, tādā gadījumā ir jāuzrāda izmantotās standartdegvielas sēra saturs.

9. Regulāri jāpārskata, ņemot vērā tirgus tendences. Sākotnējā apstiprinājuma saņemšanai motoram bez atgāzu pēcapstrādes, pēc iesnieguma iesniedzēja lūguma pieļaujamais nominālais sēra saturs ir 0,05 masas % (ne mazāk par 0,03 masas %), un šādā gadījumā faktiski izmērītā cieto daļiņu koncentrācija ir jākoriģē palielinot līdz vidējai vērtībai, kas nomināli noteikta atkarībā no sēra satura degvielā (0,15 masas %), pēc šādas formulas:

PT_adj = PT + [SFC × 0,0917 × (NSLF - FSF)], kur

PT_adj - koriģētais PT lielums (g/kWh);

PT - izmērītās svērtās cieto daļiņu īpatnējās emisijas lielums (g/kWh);

SFC - svērtais īpatnējais degvielas patēriņš (g/kWh), kas aprēķināts saskaņā ar turpmāk doto formulu;

NSLF - nomināli noteiktā sēra satura masas daļas vidējais lielums
(t.i., 0,15 %/100);

FSF - degvielas sēra satura masas daļa (%/100);

9.1. vienādojums svērtā īpatnējā degvielas patēriņa aprēķināšanai:

,kur

P_i = P_m,i + P_AE,i

9.2. produkcijas novērtējuma atbilstības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 18.2. apakšpunkta prasībām, izmanto standartdegvielu ar sēra saturu, kas atbilst minimālajam/maksimālajam līmenim 0,1/0,2 masas %.

10. Ir atļauti lielāki lielumi līdz 855 kg/m³, kuru gadījumā ir jānorāda izmantotās standartdegvielas blīvums. Produkcijas novērtējuma atbilstības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 18.2. apakšpunkta prasībām, izmanto standartdegvielu, kas atbilst minimālajam/maksimālajam līmenim 835/845 kg/m³.

11. Visas degvielas īpašības un robežlielumus regulāri jāpārskata, ņemot vērā tirgus tendences.

12. LVS EN ISO 6245:2003 "Naftas produkti - Pelnu satura noteikšana".

13. LVS EN ISO 3675:2002 "Nafta un šķidrie naftas produkti - Laboratorijas metode blīvuma noteikšanai - Areometra metode".

14. LVS EN ISO 3405:2002 "Naftas produkti - Destilācijas parametru noteikšana pie atmosfēras spiediena".

15. LVS EN ISO 3104:2003 +AC "Naftas produkti - Caurredzami un necaurredzami šķidrumi - Kinemātiskās viskozitātes noteikšana un dinamiskās viskozitātes kalkulācija".

16. LVS EN ISO 8754:2003 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences metode".

17. LVS EN 24260:2002 "Naftas produkti un ogļūdeņraži - Sēra satura noteikšana - Vikbolda sadedzināšanas metode".

18. LVS EN ISO 2719:2003 "Uzliesmošanas temperatūras noteikšana - Penska-Martena slēgtā tīģeļa metode".

19. LVS EN 116:2002 +AC "Dīzeļdegviela un siltumiekārtu kurināmais - Auksta filtra nosprostošanas punkta noteikšana".

20. LVS EN ISO 2160:2003 "Naftas produkti - Korozijas iedarbība uz varu - Vara plāksnīšu tests".

21. EN ISO 10370:2002 "Naftas produkti - Koksēšanas atlikuma noteikšana - Mikrometode".

22. Tiks aizstāts ar LVS EN ISO 6245:2003 "Naftas produkti - Pelnu satura noteikšana" no tā piemērošanas dienas.

2. Standartdegviela mobilās tehnikas kompresijaizdedzes motoriem, kuru tips ir apstiprināts atbilstoši III A laikposma robežvērtībām ir noteikti šā pielikuma 2. tabulā.

2. tabula

Nr.	Parametrs		Mērvienība	Robežvērtība ¹		Testa metode
Nr.	Parametrs		Mērvienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode
(1)		(2)	(3)	(4)		(5)
1.		Cetānskaitlis ²		52	54,0	EN ISO 5165⁵
2.		Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m³	833	837	EN ISO 3675⁶
3.		Destilācija:
3.1.		- līdz 50 % no kopējā tilpuma	°C	245	-	EN-ISO 3405
3.2.		- līdz 95 % no kopējā tilpuma	°C	345	350	EN ISO 3405⁷
3.3.		- galīgā viršanas temperatūra	°C	-	370	EN ISO 3405⁷
4.		Uzliesmošanas temperatūra	°C	55	-	EN 22719⁸
5.		CFPP (zemākā filtrējamības temperatūra)	°C	-	- 5	EN 116⁹
6.		Viskozitāte 40 °C temperatūrā	mm²/s	2,5	3,5	EN ISO 3104¹⁰
7.		Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	% m/m	3,0	6,0	IP 391¹¹
8.		Sēra saturs ³	mg/kg	-	300	ASTMD 5453
9.		Vara korozija		-	1. klase	EN ISO 2160¹²
10.		Konradsona oglekļa atlikums (10 % DR)	% m/m	-	0,2	EN ISO 10370¹³`
11.		Pelnvielu saturs	% m/m	-	0,01	EN ISO 6245¹⁴
12.		Ūdens saturs	% m/m	-	0,05	EN ISO 12937¹⁵
13.		Neitralizācijas (stipra skābe) skaitlis	mg KOH/g	-	0,02	ASTM D 974
14.		Oksidēšanās stabilitāte ⁴	mg/ml	-	0,025	EN ISO 12205¹⁶

Piezīmes:

1. Norādītās vērtības ir patiesās vērtības. Robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu LVS EN ISO 4259:2000 "Naftas produkti - Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs". Minimālā vērtība noteikta vismaz 2R virs nulles; maksimālā un minimālā vērtība noteikta, ievērojot minimālo atšķirību 4R (R - reproducējamība). Neatkarīgi no šā nosacījuma, kas vajadzīgs tehnisku iemeslu dēļ, degvielas ražotājam ieteicams sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad norādīta maksimālā un minimālā robežvērtība. Ja vajadzīgs noskaidrot, vai degviela atbilst kvalitātes prasībām, piemēro LVS EN ISO 4259 noteikumus.

2. Cetānskaitļa diapazons neatbilst 4R minimālā diapazona prasībām. Tomēr domstarpību gadījumā starp degvielas piegādātāju un degvielas patērētāju izmanto LVS EN ISO 4259:2000 nosacījumus, ja tiek veikts pietiekams skaits atkārtotu mērījumu, lai panāktu vajadzīgo precizitāti.

3. Norāda testā izmantotās degvielas faktisko sēra saturu.

4. Pat ja oksidēšanās stabilitāti kontrolē, ir sagaidāms, ka derīguma ilgums būs ierobežots. Vēlami piegādātāja ieteikumi par glabāšanas apstākļiem un derīguma ilgumu.

5. LVS EN ISO 5165:2002 "Naftas produkti - Dīzeļdegvielas uzliesmošanas kvalitātes noteikšana - Cetāna metode".

6. LVS EN ISO 3675:2002 "Nafta un šķidrie naftas produkti - Laboratorijas metode blīvuma noteikšanai - Areometra metode".

7. LVS EN ISO 3405:2002 "Naftas produkti - Destilācijas parametru noteikšana pie atmosfēras spiediena".

8. LVS EN 22719 "Uzliesmošanas temperatūras noteikšana (Penska-Martena slēgtā tīģeļa metode)", aizvietots ar LVS EN ISO 13736:2002 "Naftas produkti un citi šķidrumi (Uzliesmošanas punkta noteikšana ar Abela slēgtā trauka metodi)".

9. LVS EN 116:2002 +AC "Dīzeļdegviela un siltumiekārtu kurināmais - Auksta filtra nosprostošanas punkta noteikšana".

10. LVS EN ISO 3104:2003 "Naftas produkti - Caurredzami un necaurredzami šķidrumi - Kinemātiskās viskozitātes noteikšana un dinamiskās viskozitātes kalkulācija".

11. IP 391 (LVS EN 12916:2002 A, LVS EN 12916:2005 L) "Naftas produkti - Aromātisko ogļūdeņražu noteikšana vidējos destilātos - Augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfija ar refrakcijas koeficienta detektēšanu".

12. LVS EN ISO 2160:2003 "Naftas produkti - Korozijas iedarbība uz varu - Vara plāksnīšu tests".

13. LVS EN ISO 10370:2002 "Naftas produkti - Koksēšanas atlikuma noteikšana - Mikrometode".

14. LVS EN ISO 6245:2003 "Naftas produkti - Pelnu satura noteikšana".

15. LVS EN ISO 12937:2002 "Naftas produkti - Ūdens noteikšana - Kulonometriskā Karla Fišera (Karl Fisher) titrēšanas metode".

16. LVS EN ISO 12205:2002 "Naftas produkti - Vidējo destilācijas degviela oksidēšanās stabilitātes noteikšana".

3. Standartdegviela mobilās tehnikas kompresijaizdedzes motoriem, kuru tips ir apstiprināts atbilstoši III B un IV laikposma robežvērtībām noteikti šo noteikumu 3. tabulā:

3. tabula

Nr.	Parametrs	Mērvienība	Robežvērtība ¹		Testa metode
Nr.	Parametrs	Mērvienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	Cetānskaitlis ²			54,0	EN ISO 5165⁵
2.	Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m³	833	865	LVS EN-ISO 3675 : 2002
3.	Destilācija:
3.1.	- līdz 50 % no kopējā tilpuma	°C	245	-	EN ISO 3405⁷
3.2.	- līdz 95 % no kopējā tilpuma	°C	345	350	EN ISO 3405⁷
3.3.	- galīgā viršanas temperatūra	°C	-	370	EN ISO 3405⁷
4.	Uzliesmošanas temperatūra	°C	55	-	EN 22719⁸
5.	CFPP (zemākā filtrējamības temperatūra)	°C	-	- 5	EN 116⁹
6.	Viskozitāte 40 °C temperatūrā	mm²/s	2,3	3,3	EN ISO 3104¹⁰
7.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	% m/m	3,0	6,0	IP 391¹¹
8.	Sēra saturs ³	mg/kg	-	10	ASTMD 5453
9.	Vara korozija		-	1. klase	EN ISO 2160¹²
10.	Konradsona oglekļa atlikums (10 % DR)	% m/m	-	0,2	EN ISO 10370¹³
11.	Pelnu saturs	% m/m	-	0,01	EN ISO 6245¹⁴
12.	Ūdens saturs	% m/m	-	0,02	EN ISO 12937¹⁵
13.	Neitralizācijas (stipra skābe) skaitlis	Mg KOH/g	-	0,02	ASTM D 974
14.	Oksidēšanās stabilitāte ⁴	mg/ml	-	0,025	EN ISO 12205¹⁶
15.	Eļļainība (HFRR metode - nolietojuma vietas diametrs 60 °C temperatūrā)	μm	-	400	CEC F-06-A-96
16.	Taukskābes metilesteris (FAME)	Aizliegts

Piezīmes:

3. Norāda testā izmantotās degvielas faktisko sēra saturu.

4. Pat ja oksidēšanās stabilitāti kontrolē, ir sagaidāms, ka derīguma ilgums būs ierobežots. Vēlami piegādātāja ieteikumi par glabāšanas apstākļiem un derīguma ilgumu.

5. LVS EN ISO 5165:2002 "Naftas produkti - Dīzeļdegvielas uzliesmošanas kvalitātes noteikšana - Cetāna metode".

6. LVS EN ISO 3675:2002 "Nafta un šķidrie naftas produkti - Laboratorijas metode blīvuma noteikšanai - Areometra metode".

7. LVS EN ISO 3405:2002 "Naftas produkti - Destilācijas parametru noteikšana pie atmosfēras spiediena".

9. LVS EN 116:2002 +AC "Dīzeļdegviela un siltumiekārtu kurināmais - Auksta filtra nosprostošanas punkta noteikšana".

10. LVS EN ISO 3104:2003 "Naftas produkti - Caurredzami un necaurredzami šķidrumi - Kinemātiskās viskozitātes noteikšana un dinamiskās viskozitātes kalkulācija".

11. IP 391 (LVS EN 12916:2002 A LVS EN 12916:2005 L) "Naftas produkti - Aromātisko ogļūdeņražu noteikšana vidējos destilātos - Augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfija ar refrakcijas koeficienta detektēšanu".

12. LVS EN ISO 2160:2003 "Naftas produkti - Korozijas iedarbība uz varu - Vara plāksnīšu tests".

13. LVS EN ISO 10370:2002 "Naftas produkti - Koksēšanas atlikuma noteikšana - Mikrometode".

14. LVS EN ISO 6245:2003 "Naftas produkti - Pelnu satura noteikšana".

15. LVS EN ISO 12937:2002 "Naftas produkti - Ūdens noteikšana - Kulonometriskā Karla Fišera (Karl Fisher) titrēšanas metode".

16. LVS EN ISO 12205:2002 "Naftas produkti - Vidējo destilācijas degviela oksidēšanās stabilitātes noteikšana".

4. Standartdegviela mobilās tehnikas dzirksteļaizdedzes motoriem noteikta šo noteikumu 4. tabulā (Divtaktu motoru degviela ir eļļas maisījums ar benzīnu, kura kvalitātes prasības noteiktas šā pielikuma 4.tabulā. Jāizmanto degvielas un eļļas maisījums ar ražotāja ieteikto attiecību, kas ir saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma 9.punktu.)

4. tabula

Nr.	Parametrs	Mērvienība	Robežvērtības		Testa metode	Publicēšana
Nr.	Parametrs	Mērvienība	Minimāli	Maksimāli	Testa metode	Publicēšana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)
1.	Pētnieciskās metodes oktānskaitlis, RON		95,0	-	EN 25164	1993
2.	Motora oktānskaitlis, MON		85,0	-	EN 25163	1993
3.	Blīvums 15°C temperatūrā	kg/m³	748	762	ISO 3675	1995
4.	Tvaika spiediens pēc Reida	kPa	56,0	60,0	EN 12	1993
5.	Destilācijas rādītāji			-
6.	Viršanas sākuma punkts	°C	24	40	EN ISO 3405	1988
6.1.	- pārtvaicējas 100 °C temperatūrā	% v/v	49,0	57,0	EN ISO 3405	1988
6.2.	- pārtvaicējas 150 °C temperatūrā	% v/v	81,0	87,0	EN ISO 3405	1988
6.3.	- viršanas beigu punkts	°C	190	215	EN ISO 3405	1988
7.	Atlikums	%	-	2	EN ISO 3405	1988
8.	Ogļūdeņražu sastāvs	-				-
8.1.	- Olefīni	% v/v	-	10	ASTM D 1319	1995
8.2.	- Aromātiskie ogļūdeņraži	% v/v	28,0	40,0	ASTM D 1319	1995
8.3.	- benzols	% v/v	-	1,0	EN 12177	1998
8.4.	- Piesātinātie ogļūdeņraži	% v/v	-	Pārējais	ASTM D 1319	1995
9.	Oglekļa/ūdeņraža attiecība		Jānorāda	Jānorāda
10.	Oksidēšanās stabilitāte ²	min.	480	-	EN ISO 7536	1996
11.	Skābekļa saturs	% (m/m)	-	2,3	EN 1601	1997
12.	Faktiskie sveķi	mg/ml	-	0,04	EN ISO 6246	1997
13.	Sēra saturs	(mg/kg)	-	100	EN ISO 14596	1998
14.	Vara korozija 50 °C temperatūrā		-	1	EN ISO 2160	1995
15.	Svina saturs	g/1	-	0,005	EN 237	1996
16.	Fosfora saturs	g/1	-	0,0013	ASTM D 3231	1994

Piezīmes:

1. Norādītas patiesās vērtības. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu LVS EN ISO 4259:2000 "Naftas produkti - Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs", un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R - reproducējamība). Neatkarīgi no šā nosacījuma, kas nepieciešams statistikas mērķiem, degvielas ražotājam ieteicams sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad norādīta maksimālā un minimālā robežvērtība, ražotājs var izmantot nulles vērtību gadījumos, kad noteiktā maksimālā vērtība ir 2R, vai vidējo vērtību tad, kad tiek norādītas augšējās un apakšējās robežvērtības. Ja vajadzīgs noskaidrot, vai degviela atbilst kvalitātes prasībām, piemēro LVS EN ISO 4259:2000 noteikumus.

2. Degvielā var būt oksidēšanās inhibitori un metālu dezaktivatori, kurus naftas pārstrādes rūpnīcās parasti izmanto benzīna ražošanā, taču tajā nedrīkst būt deterģentu vai disperģējošu piedevu un šķīdinātāju.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

Analīzes un paraugu ņemšanas sistēm

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Gāzveida paraugu un cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma

1. NO₂ pārveidotāja efektivitātes testa ierīces shēma noteikta šā pielikuma 1.attēlā:

1.attēls

NO₂ pārveidotāja efektivitātes testa ierīces shēma

2. Gāzveida emisijas noteikšana: ieteicamās paraugu ņemšanas un analīzes sistēmas ir detalizēti aprakstītas šā pielikuma 2.2.apakšpunktā un 2. un 3.attēlā. Ņemot vērā, ka dažādas konfigurācijas var dot līdzvērtīgus rezultātus, precīza atbilstība šajā punktā minētajiem attēliem nav nepieciešama. Lai iegūtu papildu informāciju un koordinētu sistēmas daļu darbību, var izmantot papildu sastāvdaļas, piemēram, instrumentus, ventiļus, solenoīdus, sūkņus un pārslēgus. Pamatojoties uz labu inženierpraksi var atteikties no dažām sastāvdaļām, kas nav vajadzīgas atsevišķu sistēmu precizitātes nodrošināšanai:

2.2. izplūdes gāzu sastāvdaļas CO, CO₂, HC, NO_X: analīzes sistēmu gāzveida emisijas sastāvdaļu noteikšanai neatšķaidītās vai atšķaidītās izplūdes gāzēs apraksta, pamatojoties uz to, vai šajā sistēmā izmanto:

2.2.1. HFID analizatoru ogļūdeņražu mērījumiem;

2.2.2. NDIR analizatorus oglekļa oksīda un oglekļa dioksīda mērījumiem;

2.2.3. HCLD vai līdzvērtīgu analizatoru slāpekļa oksīda mērījumiem;

2.3. neatšķaidītās izplūdes gāzēs (2.attēls) visas parauga sastāvdaļas var paņemt ar vienu paraugu ņemšanas zondi vai ar divām tuvu līdzās novietotām paraugu ņemšanas zondēm un iekšēji sadalīt pa dažādajiem analizatoriem. Jānodrošina, lai nevienā analīzes sistēmas vietā nenotiktu izplūdes gāzu sastāvdaļu (ieskaitot ūdeni un sērskābi) kondensācija;

2.4. atšķaidītās izplūdes gāzēs (3.attēls) ogļūdeņražu paraugu un pārējo sastāvdaļu paraugu ņem ar dažādām paraugu ņemšanas zondēm. Jānodrošina, lai nevienā analīzes sistēmas vietā nenotiktu izplūdes gāzu sastāvdaļu (ieskaitot ūdeni un sērskābi) kondensācija.

2.attēls

CO, NO_X un HC mērījumiem paredzētas neatšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēma

3.attēls

CO, CO₂, NO_X un HC mērījumiem paredzētas atšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēmas diagramma

3. Apraksts - 2. un 3.attēls:

3.1. vispārīga norāde: visas sastāvdaļas tās gāzes ceļā, no kuras ņem paraugus, ir jāuztur attiecīgajām sistēmām paredzētajā temperatūrā;

3.2. neatšķaidītu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zonde SP1 (tikai 2.attēlā): ieteicams izmantot nerūsējošā tērauda zondi ar slēgtu galu un vairākām atverēm. Tās iekšējais diametrs nedrīkst būt lielāks par paraugu ņemšanas līnijas iekšējo diametru. Zondes sieniņu biezums nedrīkst pārsniegt 1 mm. Tajā trijās dažādās radiālās plaknēs jābūt vismaz trim atverēm, kuru lielums ļauj paņemt aptuveni vienāda tilpuma paraugu. Zondei jāsniedzas pāri vismaz 80 % no izplūdes caurules diametra.

3.3. atšķaidītu izplūdes gāzu HC paraugu ņemšanas zonde SP2 (tikai 3.attēlā). Zondei jābūt:

3.3.1. noteiktai kā ogļūdeņražu paraugu ņemšanas līnijas (HSL3) pirmajiem 254 līdz 762 mm;

3.3.2. ar iekšējo diametru vismaz 5 mm;

3.3.3. ievietotai atšķaidīšanas tunelī DT (šā pielikuma 7.punkts) punktā, kur atšķaidīšanai paredzētais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās (t.i., aptuveni 10 tuneļa diametrus lejpus punkta, kurā izplūdes gāzes ievada atšķaidīšanas tunelī);

3.3.4. pietiekamā atstatumā (radiāli) no citām zondēm un tuneļa sieniņām, lai to neietekmētu plūsmas un virpuļi;

3.3.5. sildāmai tā, lai gāzes plūsmas temperatūru pie zondes izejas palielinātu līdz 463 K (190 °C) ± 10 K.

3.4. atšķaidītu izplūdes gāzu CO, CO₂, NO_X paraugu ņemšanas zonde SP3 (tikai 3. attēlā). Zondei jābūt:

3.4.1. tajā pašā plaknē kā SP2;

3.4.2. pietiekamā atstatumā (radiāli) no citām zondēm un tuneļa sieniņām, lai to neietekmētu plūsmas un virpuļi;

3.4.3. visā garumā sildāmai un izolētai līdz vismaz 328 K (55 °C) temperatūrai, lai šādi novērstu ūdens kondensāciju;

3.5. sildāma paraugu ņemšanas līnija HSL1. Paraugu ņemšanas līnija nodrošina gāzu paraugu ņemšanas procesu no vienīgās zondes līdz dalīšanas vietai vai vietām un HC analizatoram. Paraugu ņemšanas līnijai jābūt:

3.5.1. ar iekšējo diametru vismaz 5 mm un ne vairāk kā 13,5 mm;

3.5.2. izgatavotai no nerūsējošā tērauda vai PTFE;

3.5.3. ar pastāvīgu sieniņas temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K katrā atsevišķi regulējamā sildāmā daļā, ja izplūdes gāzu temperatūra pie paraugu ņemšanas zondes ir vienāda ar 463 K (190 °C) vai zemāka;

3.5.4. ar pastāvīgu sieniņas temperatūru, kas ir lielāka par 453 K (180 °C), ja izplūdes gāzu temperatūra pie paraugu ņemšanas zondes ir lielāka par 463 K (190 °C);

3.5.5. ar pastāvīgu gāzes temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K tieši pirms sildāmā filtra (F2) un HFID detektora;

3.6. sildāma NO_X paraugu ņemšanas līnija HSL2:

3.6.1. paraugu ņemšanas līnijai jābūt:

3.6.1.1. ar pastāvīgu sieniņas temperatūru no 328 līdz 473 K (55 līdz 200 °C) līnijas posmā līdz pārveidotājam, ja izmanto dzesēšanas vannu, un līdz analizatoram, ja dzesēšanas vannu neizmanto;

3.6.1.2. izgatavotai no nerūsējošā tērauda vai PTFE;

3.6.2. tā kā paraugu ņemšanas līnija jāsilda tikai tādēļ, lai novērstu ūdens un sērskābes kondensēšanos, tad paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir atkarīga no sēra satura degvielā;

3.7. CO (CO₂) paraugu ņemšanas līnija SL: līnijai jābūt izgatavotai no PTFE vai no nerūsējošā tērauda. Tā var būt sildāma vai nesildāma;

3.8. fona paraugu ņemšanas maiss BK (nav obligāts; tikai 3.attēlā): paredzēts fona koncentrāciju mērījumiem;

3.9. paraugu ņemšanas maiss BG (nav obligāts; tikai 3.attēlā attiecībā uz CO un CO₂): paredzēts paraugu koncentrāciju mērījumiem;

3.10. sildāms priekšfiltrs F1 (nav obligāts): temperatūrai jābūt tādai pašai kā HSL1;

3.11. sildāms filtrs F2: filtram jāatdala visas cietās daļiņas no gāzes parauga, pirms tas nokļūst analizatorā. Temperatūrai jābūt tādai pašai kā HSL1. Filtru nomaina pēc vajadzības;

3.12. sildāms paraugu ņemšanas sūknis P: sūkni silda līdz HSL1 temperatūrai;

3.13. HC: karsētas liesmas jonizācijas detektors (HFID) ogļūdeņražu noteikšanai. Temperatūra jāuztur 453 līdz 473 K (180 līdz 200 °C) robežās;

3.14. CO, CO₂: NDIR analizatori oglekļa oksīda un oglekļa dioksīda noteikšanai;

3.15. NO₂: (H)CLD analizators slāpekļa oksīdu noteikšanai. Ja izmanto HCLD, tad tas jāuztur 328 līdz 473 K (55 līdz 200 °C) temperatūrā;

3.16. pārveidotājs C: pārveidotāju izmanto NO₂ katalītiskai reducēšanai līdz NO, pirms veikt analīzes ar CLD vai HCLD;

3.17. dzesēšanas vanna B: paredzēta izplūdes gāzu paraugā esošā ūdens atdzesēšanai un kondensēšanai. Vannu uztur 273 līdz 277 K (0 līdz 4 °C) temperatūrā, izmantojot ledu vai saldētavu. Dzesēšanas vanna nav obligāta, ja analizatoru neietekmē ūdens tvaiks, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 2.pielikuma 10.1. un 10.2. apakšpunktā. Ūdens atdalīšanu no parauga nav atļauts veikt ar ķīmiskām žāvēšanas metodēm;

3.18. temperatūras devēji T1, T2, T3: paredzēti gāzes plūsmas temperatūras kontrolei;

3.19. temperatūras devējs T4: paredzēts NO₂/NO pārveidotāja temperatūras kontrolei;

3.20. temperatūras devējs T5: paredzēts dzesēšanas vannas temperatūras kontrolei;

3.21. manometri G1, G2, G3: paredzēti spiediena mērīšanai paraugu ņemšanas līnijās;

3.22. spiediena regulatori R1, R2: paredzēti attiecīgi gaisa un degvielas spiediena regulēšanai HFID detektorā;

3.23. spiediena regulatori R3, R4, R5: paredzēti, lai regulētu spiedienu paraugu ņemšanas līnijās un plūsmu uz analizatoriem;

3.24. caurplūdes mērītāji FL1, FL2, FL3: paredzēti parauga apvedplūsmas kontrolei:

3.25. caurplūdes mērītāji FL4 līdz FL7 (nav obligāti): paredzēti, lai kontrolētu plūsmas ātrumu caur analizatoriem;

3.26. pārslēgšanas ventiļi V1 līdz V6: piemēroti ventiļi, kas paredzēti, lai analizatoram pēc izvēles pievadītu paraugu, kalibrēšanas gāzi vai nulles gāzi;

3.27. solenoīda ventiļi V7, V8: paredzēti, lai apietu NO₂/NO pārveidotāju;

3.28. adatveida ventilis V9: paredzēts, lai līdzsvarotu plūsmu caur NO₂/NO pārveidotāju un apvadu;

3.29. adatveida ventiļi V10, V11: paredzēti, lai regulētu plūsmu uz analizatoriem;

3.30. pārslēgvārsts V12, V13: paredzēti kondensāta izlaišanai no vannas B;

3.31. pārslēgšanas ventilis V14: paredzēts paraugu vai fona paraugu ņemšanas maisa izvēlei.

4. Cieto daļiņu noteikšana: ieteicamās atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas ir sīki aprakstītas šā pielikuma 5.-10.punktā un 4. līdz 15.attēlā. Ņemot vērā, ka dažādas konfigurācijas var dot līdzvērtīgu rezultātu, precīza atbilstība minētajiem attēliem nav nepieciešama. Lai iegūtu papildu informāciju un koordinētu sistēmas sastāvdaļu darbību, var izmantot papildu sastāvdaļas, piemēram, instrumentus, ventiļus, solenoīdus, sūkņus un pārslēgus. Pamatojoties uz labu inženierpraksi var atteikties no dažām sastāvdaļām, kas nav vajadzīgas atsevišķu sistēmu precizitātes nodrošināšanai.

5. Atšķaidīšanas sistēma:

5.1. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma (4. līdz 12.attēls). 4. līdz 12.attēlā parādīti daudzi daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas veidi, ko parasti var izmantot mobilās tehnikas motora testos stacionārā fāzē (NRSC testi). Tomēr, ievērojot ļoti stingrās prasības attiecībā uz pārejas fāzē veicamajiem testiem, mobilās tehnikas motora testos pārejas fāzē (NRTC testi) atļauts izmantot tikai tās daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas (4. līdz 12.attēls), kas atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.pielikuma 10.punkta nosacījumiem. Atšķaidīšanas sistēmas darbības pamatā ir izplūdes gāzu plūsmas daļēja atšķaidīšana. Izplūdes gāzu plūsmas sadalīšanu un tai sekojošo atšķaidīšanu var veikt dažādu veidu atšķaidīšanas sistēmās. Lai pēc tam savāktu cietās daļiņas, visas atšķaidītās izplūdes gāzes vai daļu no tām var novadīt cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā (14.attēls). Pirmās metodes nosaukums ir pilnā paraugu ņemšana, bet otrās - dalītā paraugu ņemšana. atšķaidījuma attiecību aprēķina atkarībā no izmantotā sistēmas veida. Ieteicams izmantot šādus veidus:

5.1.1. izokinētiskās sistēmas (4. un 5.attēls): šajās sistēmās plūsmu pārvades caurulē pieskaņo kopējai izplūdes gāzu plūsmai attiecībā uz gāzu ātrumu un/vai spiedienu. Tam nepieciešama netraucēta un vienveidīga izplūdes gāzu plūsma paraugu ņemšanas zondē. Parasti to panāk ar rezonatoru un taisnu pieejas cauruli, kas novietoti augšpus parauga ņemšanas vietas. Sadalījuma attiecību aprēķina, izmantojot viegli mērāmus lielumus, piemēram, cauruļu diametru. Jāievēro tas, ka izokinēzi pielieto vienīgi tādēļ, lai pieskaņotu plūsmas nosacījumus, nevis tādēļ, lai pieskaņotu lielumu sadalījumu. Pieskaņot lielumu sadalījumu parasti nav vajadzīgs, jo cietās daļiņas ir pietiekami mazas, lai iekļautos izplūdes gāzu plūsmā;

5.1.2. regulētas plūsmas sistēmas ar koncentrācijas mērīšanu (6. līdz 10.attēls): šajās sistēmās paraugu ņem no kopējās izplūdes gāzu plūsmas, atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmu pieskaņojot kopējai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmai. Atšķaidījuma attiecību nosaka pēc motoru izplūdes gāzēs dabīgi esošo marķiergāzu, piemēram, CO₂ vai NO_X, koncentrācijas. Koncentrācijas atšķaidītajās izplūdes gāzēs un atšķaidīšanai izmantotajā gaisā nosaka izmērot, bet koncentrācijas neatšķaidītajās izplūdes gāzēs var vai nu izmērīt tieši, vai noteikt pēc degvielas plūsmas un oglekļa bilances vienādojuma, ja degvielas sastāvs ir zināms. Sistēmas var regulēt ar aprēķināto atšķaidījuma attiecību (6. un 7.attēls) vai ar plūsmu pārvades caurulē (8., 9. un 10.attēls);

5.1.3. regulētas plūsmas sistēmas ar plūsmas mērīšanu (11. un 12.attēls): šajās sistēmās paraugu ņem no kopējās izplūdes gāzu plūsmas, regulējot atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmu un kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu. Atšķaidījuma attiecību nosaka pēc abu plūsmu ātrumu starpības. Precīzi savstarpēji jākalibrē caurplūdes mērītāji, jo lielāku atšķaidījuma attiecību gadījumā abu plūsmu ātrumu relatīvais lielums var radīt ievērojamas kļūdas. Plūsmas regulēšana ir ļoti vienkārša, ja atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu saglabā nemainīgu un vajadzības gadījumā maina atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātrumu;

5.1.4. lai izmantotu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu priekšrocības, jānovērš iespējamās problēmas saistībā ar cieto daļiņu zudumiem pārvades caurulē, jāseko tam, lai no motora izplūdes gāzēm ņemtais paraugs būtu reprezentatīvs, un jānosaka dalījuma attiecība;

5.1.5. aprakstītajās sistēmās ir pievērsta uzmanība šā pielikuma 5.1.1-5.1.4.apakšpunktos minētajiem būtiskajiem aspektiem;

4.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar izokinētisko zondi un dalīto paraugu ņemšanu (SB regulēšana)

5.1.6. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT, izmantojot izokinētisko zondi ISP. Izplūdes gāzu diferenciālo spiedienu starp izplūdes cauruli un zondes ieeju mēra ar spiediena devēju DPT. Šo signālu novada uz plūsmas regulatoru FC1, kas regulē vilkmes ventilatoru SB, lai zondes galā uzturētu nulles diferenciālo spiedienu. Ar šādiem nosacījumiem izplūdes gāzu ātrumi EP un ISP ir vienādi, un plūsma caur ISP un TT ir izplūdes gāzu plūsmas nemainīga daļa. Dalījuma attiecību nosaka pēc EP un ISP šķērsgriezuma laukuma. Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātrumu mēra ar plūsmas mērierīci FM1. Atšķaidījuma attiecību aprēķina no atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātruma un no dalījuma attiecības;

5.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar izokinētisko zondi un dalīto paraugu ņemšanu (PB regulēšana)

5.1.7. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT, izmantojot izokinētisko zondi ISP. Izplūdes gāzu diferenciālo spiedienu starp izplūdes cauruli un zondes ieeju mēra ar spiediena devēju DPT. Šo signālu novada uz plūsmas regulatoru FC1, kas regulē spiedventilatoru PB, lai zondes galā uzturētu nulles diferenciālo spiedienu. To paveic, ņemot mazu daļu atšķaidīšanai izmantotā gaisa, kura plūsmas ātrums jau ir izmērīts ar plūsmas mērierīci FM1, un ar pneimatiskās sprauslas palīdzību padodot to uz TT. Ar šādiem nosacījumiem izplūdes gāzu ātrumi EP un ISP ir vienādi, un plūsma caur ISP un TT ir izplūdes gāzu plūsmas nemainīga daļa. Dalījuma attiecību nosaka pēc EP un ISP šķērsgriezuma laukuma. Atšķaidīšanai izmantoto gaisu ar vilkmes ventilatoru SB iesūc caur DT, un ar FM1 izmēra plūsmas ātrumu pie DT ieejas. Atšķaidījuma attiecību aprēķina no atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātruma un no dalījuma attiecības;

6.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar CO₂ vai NO_X koncentrācijas mērīšanu un dalīto paraugu ņemšanu

5.1.8. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT. Marķiergāzes (CO₂ vai NO_X) koncentrāciju mēra neatšķaidītās un atšķaidītās izplūdes gāzēs, kā arī atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, lietojot izplūdes gāzu analizatoru(-us) EGA. Šos signālus novada uz plūsmas regulatoru FC2, kas regulē vai nu spiedventilatoru PB, vai vilkmes ventilatoru SB, lai atšķaidīšanas tunelī DT uzturētu vēlamo izplūdes gāzu dalījumu un atšķaidījuma attiecību. Atšķaidījuma attiecību aprēķina, izmantojot marķiergāzes koncentrāciju neatšķaidītās izplūdes gāzēs, atšķaidītās izplūdes gāzēs un atšķaidīšanai izmantotajā gaisā;

7.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar CO₂ koncentrācijas mērīšanu, oglekļa bilanci un pilno paraugu ņemšanu

5.1.9. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT. CO₂ koncentrācijas mēra atšķaidītās izplūdes gāzēs un atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, lietojot izplūdes gāzu analizatoru(-us) EGA. CO2 un degvielas plūsmas GFUEL signālus novada vai nu uz plūsmas regulatoru FC2, vai uz cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas plūsmas regulatoru FC3 (14.attēls). FC2 regulē spiedventilatoru PB, bet FC3 regulē cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu (14.attēls), šādi pieskaņojot sistēmas ieplūdi un izplūdi tā, lai atšķaidīšanas tunelī DT uzturētu vēlamo izplūdes gāzu dalījumu un dalījuma attiecību. atšķaidījuma attiecību aprēķina no CO₂ koncentrācijas un GFUEL, izmantojot pieņēmumu par oglekļa bilanci;

8.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar vienu Venturi cauruli, koncentrācijas mērīšanu un dalīto paraugu ņemšanu

5.1.10. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT, izmantojot Venturi caurules radīto negatīvo spiedienu atšķaidīšanas tunelī. Gāzes plūsmas ātrums caur TT ir atkarīgs no momenta apmaiņas Venturi zonā, un to tādēļ ietekmē gāzes absolūtā temperatūra pie TT izejas. Attiecīgi izplūdes gāzu dalījums konkrētajam plūsmas ātrumam tunelī nav nemainīgs, un atšķaidījuma attiecība nelielas slodzes gadījumā ir nedaudz mazāka nekā lielas slodzes gadījumā. Marķiergāzes (CO₂ vai NO_X) koncentrāciju mēra neatšķaidītās izplūdes gāzēs, atšķaidītās izplūdes gāzēs un atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, lietojot izplūdes gāzu analizatoru vai analizatorus EGA, un atšķaidījuma attiecību aprēķina no šādi izmērītajiem lielumiem;

9.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar divām Venturi caurulēm vai divām sprauslām, koncentrācijas mērīšanu un dalīto paraugu ņemšanu

5.1.11. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT, izmantojot plūsmas dalītāju, kurā ir sprauslu vai Venturi cauruļu komplekts. Pirmais (FD1) atrodas izplūdes caurulē EP, otrais (FD2) atrodas pārvades caurulē TT. Turklāt, lai uzturētu nemainīgu izplūdes gāzu dalījumu, regulējot pretspiedienu EP un spiedienu DT, ir vajadzīgi divi spiediena regulēšanas ventiļi (PCV1 un PCV2). PCV1 atrodas izplūdes caurulē EP lejpus no SP, bet PCV2 atrodas starp spiedventilatoru PB un DT. Marķiergāzes (CO₂ vai NO_X) koncentrāciju mēra neatšķaidītās izplūdes gāzēs, atšķaidītās izplūdes gāzēs, kā arī atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, lietojot izplūdes gāzu analizatoru(-us) EGA. Tie ir vajadzīgi, lai pārbaudītu izplūdes gāzu dalījumu, un dalījuma precīzas regulēšanas nolūkā tos var izmantot, lai pieskaņotu PCV1 un PCV2. Atšķaidījuma attiecību aprēķina no marķiergāzes koncentrācijas vērtībām;

10.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar dalīšanu pa vairākām caurulītēm, koncentrācijas mērīšanu un dalīto paraugu ņemšanu

5.1.12. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT, izmantojot plūsmas dalītāju FD3, kas sastāv no vairākām vienādu gabarītu (tas pats diametrs, garums un liekuma rādiuss) caurulītēm, kuras uzstādītas EP. Pa vienu no šīm caurulītēm izplūdes gāzes novada uz DT, bet pa pārējām caurulītēm izplūdes gāzes laiž cauri slāpēšanas kamerai DC. Tādējādi izplūdes gāzu sadalījumu nosaka caurulīšu kopskaits. Pastāvīgai dalījuma regulēšanai ir nepieciešams nulles diferenciālais spiediens starp DC un TT izeju, un to mēra ar diferenciālā spiediena devēju DPT. Nulles diferenciālo spiedienu nodrošina, iesmidzinot svaigu gaisu atšķaidīšanas tunelī pie TT izejas. Marķiergāzes (CO₂ vai NO_X) koncentrāciju mēra neatšķaidītās izplūdes gāzēs, atšķaidītās izplūdes gāzēs, kā arī atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, lietojot izplūdes gāzu analizatoru(-us) EGA. Tie ir vajadzīgi, lai pārbaudītu izplūdes gāzu dalījumu, un dalījuma precīzas regulēšanas nolūkā tos var izmantot, lai regulētu iesmidzināmā gaisa plūsmas ātrumu. Atšķaidījuma attiecību aprēķina no marķiergāzes koncentrācijas vērtībām;

11.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar plūsmas kontroli un pilno paraugu ņemšanu

5.1.13. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT. Kopējo plūsmu caur tuneli pieskaņo, izmantojot plūsmas regulatoru FC3 un cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas sūkni P (16. attēls);

5.1.14. atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmu regulē ar plūsmas regulatoru FC2, kurā kā komandas signālus, kas vajadzīgi, lai iegūtu izplūdes gāzu vēlamo dalījumu, var izmantot GEXH, GAIR vai GFUEL. Parauga plūsmas tilpums atšķaidīšanas tunelī ir kopējās plūsmas un atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas tilpumu starpība. Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātrumu mēra ar plūsmas mērierīci FM1, bet kopējo plūsmas ātrumu - ar cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas plūsmas mērierīci FM3 (14. attēls). Atšķaidījuma attiecību aprēķina, izmantojot šos divus plūsmas ātrumus.

12.attēls

Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar plūsmas kontroli un dalīto paraugu ņemšanu

5.1.15. neatšķaidītas izplūdes gāzes no izplūdes caurules EP caur paraugu ņemšanas zondi SP un pārvades cauruli TT pārvada uz atšķaidīšanas tuneli DT. Izplūdes gāzu dalījumu un plūsmu atšķaidīšanas tunelī regulē ar plūsmas regulatoru FC2, kas pieskaņo attiecīgi spiedventilatora PB un vilkmes ventilatora SB plūsmu (vai griešanās ātrumu). Tas ir iespējams tādēļ, ka paraugu, kas ņemts cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā, novada atpakaļ atšķaidīšanas tunelī DT. Par FC2 komandas signāliem var izmantot GEXH, GAIR vai GFUEL. Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātrumu mēra ar plūsmas mērierīci FM1, bet kopējo plūsmu - ar plūsmas mērierīci FM2. atšķaidījuma attiecību aprēķina, izmantojot šos divus plūsmas ātrumus.

6. Apraksts - 4. līdz 12.attēls:

6.1. izplūdes caurule EP:

6.1.1. izplūdes cauruli var izolēt. Lai samazinātu izplūdes caurules siltuma inerci, ieteicamā biezuma attiecība pret diametru ir 0,015 vai mazāka. Lokanu daļu izmantojumu ierobežo ar garuma un diametra attiecību, kas ir 12 vai mazāka. Pēc iespējas samazina izliekumu skaitu, lai samazinātu inerces izraisītu nogulsnēšanos. Ja sistēma ietver izmēģinājumu stenda trokšņa slāpētāju, tad izolēt var arī šo slāpētāju;

6.1.2. izokinētiskā sistēmā izplūdes caurulei jābūt bez izliekumiem, līkumiem un pēkšņām diametra izmaiņām vismaz sešus caurules diametrus augšpus un trīs caurules diametrus lejpus zondes gala. Gāzes ātrumam paraugu ņemšanas zonā jābūt lielākam par 10 m/s, izņemot brīvgaitas režīmu. Izplūdes gāzu spiediena svārstības nedrīkst pārsniegt vidēji ± 500 Pa. Spiediena svārstību samazināšanas pasākumi, kas ir vairāk nekā šasijas veida izplūdes sistēmas izmantošana (arī trokšņa slāpētājs un pēcapstrādes ierīce), nedrīkst mainīt motora darbību vai izraisīt cieto daļiņu nogulsnēšanos;

6.1.3. sistēmās bez izokinētiskām zondēm ieteicams izmantot taisnu cauruli, kuras garums ir seši caurules diametri augšpus un trīs caurules diametri lejpus zondes gala;

6.2. parauga ņemšanas zonde SP (6. līdz 12.attēls): minimālais iekšējais diametrs ir 4 mm. Mazākā izplūdes caurules un zondes diametru attiecība ir četri. Zonde ir pret plūsmu pavēsta, uz izplūdes caurules centra līnijas novietota vaļēja caurule vai zonde ar vairākiem caurumiem, kas aprakstīta šā pielikuma 2.2. apakšpunktā pie SP1;

6.3. izokinētiskā zonde ISP (4. un 5.attēls):

6.3.1. izokinētiskā zonde jāuzstāda pret plūsmu uz izplūdes caurules centra līnijas, ja ir izpildīti punktā par EP minētie plūsmas nosacījumi, un jāizveido tā, lai iegūtu proporcionālu neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Minimālais iekšējais diametrs ir 12 mm;

6.3.2. izokinētiskai izplūdes gāzu sadalīšanai, uzturot nulles diferenciālo spiedienu starp EP un ISP, ir vajadzīga regulēšanas sistēma. Ar šādiem nosacījumiem izplūdes gāzu ātrums EP un ISP ir vienāds, un masas plūsma caur ISP ir izplūdes gāzu plūsmas nemainīga daļa. ISP ir jāsavieno ar diferenciālā spiediena devēju. Lai nodrošinātu nulles diferenciālo spiedienu starp EP un ISP, regulēšanu veic ar ventilatora griešanās ātruma vai plūsmas regulatoru;

6.4. plūsmas dalītājs FD1, FD2 (9.attēls): attiecīgi izplūdes caurulē EP un pārvades caurulē TT uzstāda Venturi cauruļu vai sprauslu komplektu, lai iegūtu proporcionālu neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Proporcionālai dalīšanai, ko veic, regulējot spiedienu EP un DT, ir vajadzīga regulēšanas sistēma, kas sastāv no diviem spiediena regulēšanas ventiļiem PCV1 un PCV2;

6.5. plūsmas dalītājs FD3 (10.attēls): izplūdes caurulē EP uzstāda caurulīšu komplektu (vairāku caurulīšu mezglu), lai iegūtu proporcionālu neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Pa vienu no caurulītēm izplūdes gāzes tiek padotas uz atšķaidīšanas tuneli DT, bet pa pārējām caurulītēm izplūdes gāzes izvada slāpēšanas kamerā DC. Visu caurulīšu gabarītiem jābūt vienādiem (tas pats diametrs, garums, liekuma rādiuss), un tādējādi izplūdes gāzu dalījumu nosaka caurulīšu kopskaits. Proporcionālam dalījumam, ko veic, uzturot nulles diferenciālo spiedienu starp vairāku caurulīšu mezgla izeju slāpēšanas kamerā DC un starp TT izeju, ir vajadzīga regulēšanas sistēma. Ar šādiem nosacījumiem izplūdes gāzu ātrums EP un FD3 ir proporcionāls, un plūsma caur TT ir izplūdes gāzu plūsmas nemainīga daļa. Abi punkti jāpievieno diferenciālā spiediena devējam DPT. Regulēšanu, ko veic, lai nodrošinātu nulles diferenciālo spiedienu, izdara ar plūsmas regulatoru FC1;

6.6. izplūdes gāzu analizators EGA (6. līdz 10.attēls):

6.6.1. var izmantot CO2 vai NO_X analizatorus (ar oglekļa bilances metodi - tikai CO2). Šos analizatorus kalibrē tāpat kā gāzveida emisijas mērījumiem paredzētos analizatorus. Lai noteiktu koncentrāciju starpību, var izmantot vienu vai vairākus analizatorus;

6.6.2. mērīšanas sistēmu precizitātei jābūt tādai, lai GEDFW,i precizitāte būtu ± 4 % robežās;

6.7. pārvades caurule TT (4. līdz 12.attēls):

6.7.1. cieto daļiņu parauga pārvades caurulei jābūt:

6.7.1.1. iespējami īsai un ne garākai par 5 m;

6.7.1.2. ar diametru, kas ir vienāds ar zondes diametru vai lielāks par to un nav lielāks par 25 mm;

6.7.1.3. ar izeju uz atšķaidīšanas tuneļa centra līnijas un pavērstai plūsmas virzienā;

6.7.2. ja caurule ir 1 m gara vai īsāka, tad tā jāizolē ar materiālu, kura maksimālā siltumvadītspēja ir 0,05 W/(m·K), un radiālās izolācijas biezumam jāatbilst zondes diametram. Ja caurule ir garāka par 1 m, tad tā jāizolē un jāsasilda vismaz līdz sieniņas temperatūrai 523 K (250 °C);

6.7.3. cita iespēja ir vajadzīgo pārvades caurules sieniņas temperatūru noteikt, izmantojot parastos siltuma pārneses aprēķinus;

6.8. diferenciālā spiediena devējs DPT (4., 5. un 10.attēls): diferenciālā spiediena devēja diapazonam jābūt ± 500 Pa vai mazākam;

6.9. plūsmas regulators FC1 (4., 5. un 10.attēls):

6.9.1. izokinētiskās sistēmās (4. un 5.attēls) vajadzīgs plūsmas regulators, lai uzturētu nulles diferenciālo spiedienu starp EP un ISP. To var veikt:

6.9.1.1. regulējot vilkmes ventilatora (SB) griešanās ātrumu vai plūsmu un visos režīmos uzturot nemainīgu spiedventilatora (PB) griešanās ātrumu (4.attēls) vai

6.9.1.2. pieskaņojot vilkmes ventilatoru (SB) nemainīgai atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmai un regulējot spiedventilatora PB plūsmu un tātad arī izplūdes gāzu parauga plūsmu pārvades caurules (TT) gala zonā (5.attēls);

6.9.1.3. regulējama spiediena sistēmas gadījumā paliekošā kļūda regulēšanas kontūrā nedrīkst pārsniegt ± 3 Pa. Spiediena svārstības atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt vidēji ± 250 Pa;

6.9.1.4. vairāku caurulīšu sistēmā (10.attēls) plūsmas regulators ir vajadzīgs izplūdes gāzu proporcionālai dalīšanai, lai uzturētu nulles diferenciālo spiedienu starp izplūdes vietu vairāku caurulīšu mezglā un TT izeju. To var veikt, regulējot atšķaidīšanas tunelī iesmidzināmā gaisa plūsmas ātrumu pie TT izejas;

6.10. spiediena regulēšanas ventilis PCV1, PCV2 (9.attēls): divu Venturi cauruļu/divu sprauslu sistēmā vajadzīgi divi spiediena regulēšanas ventiļi, lai proporcionāli dalītu plūsmu, regulējot EP pretspiedienu un spiedienu atšķaidīšanas tunelī. Ventiļus ievieto EP lejpus no SP un starp PB un DT;

6.11. slāpēšanas kamera DC (10. attēls): slāpēšanas kameru uzstāda pie vairāku caurulīšu mezgla izejas, lai līdz minimumam samazinātu spiediena svārstības izplūdes caurulē EP;

6.12. Venturi caurule VN (8. attēls): venturi cauruli uzstāda atšķaidīšanas tunelī DT, lai radītu negatīvu spiedienu pārvades caurules TT izejas zonā. Gāzes plūsmas ātrumu caur TT nosaka ātrumu maiņa Venturi caurules zonā, un šis plūsmas ātrums lielākoties ir proporcionāls spiedventilatora PB plūsmas ātrumam, kas rada nemainīgu atšķaidījuma attiecību. Tā kā ātrumu maiņu ietekmē temperatūra pie TT izejas un spiedienu starpība starp EP un DT, tad faktiskā atšķaidījuma attiecība nelielā slodzē ir nedaudz mazāka nekā lielā slodzē;

6.13. plūsmas regulators FC2 (6., 7., 11. un 12.attēls; nav obligāts):

6.13.1. plūsmas regulatoru var izmantot, lai regulētu spiedventilatora PB un/vai vilkmes ventilatora SB plūsmu. Plūsmas regulatoru var pievienot izplūdes gāzu plūsmas vai degvielas plūsmas signālam un/vai CO₂ vai NO_X diferenciālsignālam;

6.13.2. ja izmanto saspiesta gaisa padevi (11.attēls), FC2 tieši regulē gaisa plūsmu;

6.14. plūsmas mērierīce FM1 (6., 7., 11. un 12.attēls): gāzes skaitītājs vai cita plūsmas mērierīce atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas mērīšanai. FM1 nav obligāts tad, ja PB ir kalibrēts plūsmas mērīšanai;

6.15. plūsmas mērierīce FM2 (12.attēls): gāzes skaitītājs vai cita plūsmas mērierīce atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas mērīšanai. FM2 nav obligāts tad, ja vilkmes ventilators SB ir kalibrēts plūsmas mērīšanai;

6.16. spiedventilators PB (4., 5., 6., 7., 8., 9. un 12.attēls): lai regulētu atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas ātrumu, PB var pievienot plūsmas regulatoriem FC1 vai FC2. PB nav vajadzīgs, ja izmanto droseļvārstu. Kalibrētu PB var lietot atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsmas mērīšanai;

6.17. vilkmes ventilators SB (4., 5., 6., 9., 10. un 12.attēls): tikai dalītās paraugu ņemšanas sistēmām. Kalibrētu SB var izmantot atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas mērīšanai;

6.18. atšķaidīšanai izmantotā gaisa filtrs DAF (4. līdz 12.attēls):

6.18.1. lai atbrīvotos no fona ogļūdeņražiem, atšķaidīšanai izmantoto gaisu ieteicams attīrīt filtrējot caur aktīvo ogli. atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūrai jābūt 298 K (25 °C) ± 5 K;

6.18.2. pēc ražotāja lūguma ņem atšķaidīšanai izmantotā gaisa paraugus, ko veic saskaņā ar labu inženierpraksi, lai noteiktu fona cieto daļiņu koncentrāciju, kuru pēc tam var atņemt no atšķaidītajās izplūdes gāzēs izmērītajiem lielumiem;

6.19. cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde PSP (4., 5., 6., 8., 9., 10. un 12.attēls): zonde ir PTT priekšējā daļa, un:

6.19.1. to uzstāda pavērstu pret plūsmu vietā, kur atšķaidīšanai izmantotais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās, t.i., uz atšķaidīšanas tuneļa DT centra līnijas atšķaidīšanas sistēmā aptuveni 10 tuneļa diametrus lejpus vietas, kur izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī;

6.19.2. tās iekšējais diametrs ir vismaz 12 mm;

6.19.3. to var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

6.19.4. to var izolēt;

6.20. atšķaidīšanas tunelis DT (4. līdz 12.attēls): atšķaidīšanas tunelim:

6.20.1. jābūt pietiekami garam, lai radītu izplūdes gāzu un atšķaidīšanai izmantotā gaisa pilnīgu sajaukšanos turbulentas plūsmas apstākļos;

6.20.2. jābūt izgatavotam no nerūsējošā tērauda, kur:

6.20.2.1. atšķaidīšanas tuneļiem, kuru iekšējais diametrs ir lielāks nekā 75 mm, biezuma attiecība pret diametru ir 0,025 vai mazāka;

6.20.2.2. atšķaidīšanas tuneļiem, kuru iekšējais diametrs ir 75 mm vai mazāks, sieniņu nominālais biezums nav mazāks par 1,5 mm;

6.20.3. jābūt vismaz 75 mm diametrā, ja paredzēta dalītā paraugu ņemšana;

6.20.4. ieteicams būt vismaz 25 mm diametrā, ja paredzēta pilnā paraugu ņemšana;

6.20.5. to var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

6.20.6. to var izolēt:

6.20.7. motora izplūdes gāzes rūpīgi sajauc ar atšķaidīšanai izmantoto gaisu. Dalītās paraugu ņemšanas sistēmās pārbauda sajaukšanas kvalitāti pēc sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas, izmantojot tuneļa CO₂ profilu, kad motors darbojas (vismaz četri vienmērīgi izkliedēti mērījumu punkti). Nepieciešamības gadījumā var izmantot sajaukšanas sprauslu;

6.20.8. ja apkārtējā temperatūra atšķaidīšanas tuneļa (DT) tuvumā ir zemāka par 293 K (20 °C), jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu cieto daļiņu zudumus uz aukstajām atšķaidīšanas tuneļa sieniņām. Tādēļ ieteicams tuneli sildīt un/vai izolēt iepriekš norādītajās temperatūras robežās;

6.20.9. ja motora slodzes ir lielas, tuneli var dzesēt ar neagresīviem līdzekļiem, tādiem kā cirkulācijas ventilators, taču tad dzesējošās vides temperatūra nedrīkst būt zemāka par 293 K (20 °C);

6.21. siltummainis HE (9. un 10.attēls): siltummainim jābūt pietiekami jaudīgam, lai temperatūru pie vilkmes ventilatora SB ieejas uzturētu ± 11 K robežās no pārbaudē novērotās vidējās darba temperatūras.

7. Pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēma (13.attēls):

7.1. atšķaidīšanas sistēmas darbības pamatā ir kopējo izplūdes gāzu atšķaidīšana, pielietojot nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas (CVS) metodi. Jāmēra kopējais tilpums maisījumam, ko veido izplūdes gāzes un atšķaidīšanai izmantotais gaiss. Var pielietot PDP vai CFV, vai SSV sistēmu;

7.2. lai secīgi savāktu cietās daļiņas, atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu ievada cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā (14. un 15.attēls). Ja to veic tieši, tad to sauc par vienkāršo atšķaidīšanu. Ja paraugu vēlreiz atšķaida otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelī, tad to sauc par divkāršo atšķaidīšanu. Tā noder, ja ar vienkāršo atšķaidīšanu nepietiek, lai izpildītu prasību par filtra virsmas temperatūru. Kaut arī daļēji tā ir atšķaidīšanas sistēma, divkāršās atšķaidīšanas sistēmu uzskata par 15.attēlā aprakstītās cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas paveidu, jo vairums sastāvdaļu tai ir kopīgas ar tipisku cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu;

7.3. pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidīšanas tunelī var noteikt arī gāzveida emisiju. Tādēļ gāzveida sastāvdaļu paraugu ņemšanas zondes ir parādītas 13.attēlā, bet aprakstošajā daļā to nav. Atbilstošas prasības ir aprakstītas šā pielikuma 2.2.apakšpunktā.

8. Apraksts - 13. attēls:

8.1. izplūdes caurule EP: izplūdes caurules garums no motora izplūdes kolektora, turbokompresora vai pēcapstrādes ierīces izvada līdz atšķaidīšanas tunelim nedrīkst būt lielāks par 10 m. Ja sistēmas garums pārsniedz 4 m, tad jāizolē visas caurules, kas ir garākas par 4 m, izņemot sistēmā uzstādītu dūmu mērītāju, ja tāds ir. Izolācijas radiālajam biezumam jābūt vismaz 25 mm. Izolācijas materiāla siltumvadītspējai jābūt ne lielākai par 0,1 W/(m·K), mērot 673 K (400 °C) temperatūrā. Lai samazinātu izplūdes caurules siltuma inerci, ieteicamā biezuma attiecība pret diametru ir 0,015 vai mazāka. Lokanu daļu izmantojumu ierobežo ar garuma un diametra attiecību, kas ir 12 vai mazāka;

13.attēls

Pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēma

8.2. neatšķaidīto izplūdes gāzu kopējo daudzumu atšķaidīšanas tunelī DT sajauc ar atšķaidīšanai izmantoto gaisu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas ātrumu mēra vai nu ar pozitīva darba tilpuma sūkni PDP, vai ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli CFV vai zemskaņas ātruma Venturi cauruli SSV. Proporcionālai cieto daļiņu paraugu ņemšanai un plūsmas noteikšanai var izmantot siltummaini HE vai plūsmas elektronisko kompensatoru EFC. Tā kā cieto daļiņu masas noteikšanas pamatā ir pilnā atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma, atšķaidījuma attiecība nav jāaprēķina;

8.3. pozitīva darba tilpuma sūknis PDP:

8.3.1 PDP mēra kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu pēc sūkņa griešanās ātruma un sūkņa darba tilpuma. PDP vai atšķaidīšanai izmantotā gaisa ieplūdes sistēma nedrīkst mākslīgi pazemināt izplūdes sistēmas pretspiedienu. Statiskajam izplūdes gāzu pretspiedienam, ko mēra, kad CVS sistēma darbojas, ir jāpaliek ± 1,5 kPa robežās no statiskā spiediena, ko mēra bez pieslēguma CVS, bet tādā pašā motora griešanās ātrumā un slodzē;

8.3.2. gāzu maisījuma temperatūrai tieši pirms PDP ir jābūt ± 6 K robežās no pārbaudē novērotās vidējās darba temperatūras, ja neizmanto plūsmas kompensatoru.

8.3.3. plūsmas kompensatoru var izmantot tikai tad, ja PDP ieplūdes temperatūra nepārsniedz 50 °C (323 K);

8.4. kritiskās plūsmas Venturi caurule CFV: CFV mēra atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu, uzturot plūsmu droselētā stāvoklī (kritiskā plūsma). Statiskajam izplūdes gāzu pretspiedienam, ko mēra, kad CFV sistēma darbojas, ir jāpaliek ± 1,5 kPa robežās no statiskā spiediena, ko mēra bez pieslēguma CFV, bet tādā pašā motora griešanās ātrumā un slodzē. Gāzu maisījuma temperatūrai tieši pirms CVF ir jābūt ± 11 K robežās no pārbaudē novērotās vidējās darba temperatūras, ja neizmanto plūsmas kompensatoru;

8.5. zemskaņas Venturi caurule SSV: SSV mēra atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu atkarībā no ieplūdes spiediena, ieplūdes temperatūras un spiediena krituma posmā starp SSV ieplūdi un šaurāko vietu. Statiskajam izplūdes gāzu pretspiedienam, ko mēra, kad SSV sistēma darbojas, ir jāpaliek ± 1,5 kPa robežās no statiskā spiediena, ko mēra bez pieslēguma SSV, bet tādā pašā motora griešanās ātrumā un slodzē. Gāzu maisījuma temperatūrai tieši pirms SSF ir jābūt ± 11 K robežās no pārbaudē novērotās vidējās darba temperatūras, ja neizmanto plūsmas kompensatoru;

8.6. siltummainis HE (nav obligāts, ja izmanto EFC): siltummaiņa jaudai jābūt pietiekamai, lai uzturētu temperatūru iepriekš noteiktajās robežās;

8.7. plūsmas elektroniskais kompensators EFC (nav obligāts, ja izmanto HE): ja temperatūru pie PDP vai CFV, vai SSV ieplūdes neuztur iepriekš noteiktajās robežās, vajadzīga plūsmas kompensācijas sistēma, lai pastāvīgi mērītu plūsmas ātrumu un regulētu proporcionālu paraugu ņemšanu cieto daļiņu sistēmā. Šajā nolūkā, lai attiecīgi koriģētu parauga plūsmas ātrumu caur cieto daļiņu filtriem cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā, pastāvīgi mēra plūsmas ātruma signālus (14. un 15.attēls):

8.8. atšķaidīšanas tunelis DT:

8.8.1. atšķaidīšanas tunelim;

8.8.2. jābūt ar pietiekami mazu diametru, lai radītu turbulentu plūsmu (Reinoldsa skaitlis lielāks par 4000), un pietiekami garam, lai notiktu pilnīga izplūdes gāzu un atšķaidīšanai izmantotā gaisa sajaukšanās. Var izmantot sajaukšanas sprauslu;

8.8.3. jābūt vismaz 75 mm diametrā;

8.8.4. to var izolēt;

8.8.5. punktā, kur motora izplūdes gāzes ievada atšķaidīšanas tunelī, tām jāvirzās plūsmas virzienā un pilnībā jāsajaucas;

8.8.6. ja izmanto vienkāršo atšķaidīšanu, paraugu no atšķaidīšanas tuneļa ievada cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā (14.attēls). PDP vai CFV, vai SSV caurlaidībai jābūt pietiekamai, lai atšķaidītās izplūdes gāzes tieši pirms galvenā cieto daļiņu filtra uzturētu temperatūrā, kas ir mazāka vai vienāda ar 325 K (52 °C);

8.8.7. ja izmanto divkāršo atšķaidīšanu, paraugu no atšķaidīšanas tuneļa ievada otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelī, kur to vēlreiz atšķaida, un pēc tam filtrē caur paraugu ņemšanas filtriem (15.attēls). PDP vai CFV, vai SVV caurlaidībai jābūt pietiekamai, lai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu atšķaidīšanas tunelī DT uzturētu temperatūrā, kas paraugu ņemšanas zonā ir mazāka vai vienāda ar 464 K (191 °C). Otrās pakāpes atšķaidīšanas sistēmai ir jānodrošina pietiekams gaisa daudzums, kas otrās pakāpes atšķaidīšanā vajadzīgs, lai divkārši atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu tieši pirms galvenā cieto daļiņu filtra uzturētu temperatūrā, kura ir mazāka vai vienāda ar 325 K (52 °C);

8.9. atšķaidīšanai izmantotā gaisa filtrs DAF: lai atbrīvotos no fona ogļūdeņražiem, ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu attīrīt filtrējot caur aktīvo ogli. Atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūrai jābūt 298 K (25 °C) ± 5 K. Pēc ražotāja pieprasījuma ņem atšķaidīšanai izmantotā gaisa paraugus, ko veic saskaņā ar labu inženierpraksi, lai noteiktu fona cieto daļiņu koncentrāciju, kuru pēc tam var atņemt no atšķaidītajās izplūdes gāzēs izmērītajiem lielumiem;

8.10. cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde PSP: zonde ir PTT priekšējā daļa, un:

8.10.1. to uzstāda pavērstu pret plūsmu vietā, kur atšķaidīšanai izmantotais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās, t.i., uz atšķaidīšanas tuneļa DT centra līnijas atšķaidīšanas sistēmā aptuveni 10 tuneļa diametrus lejpus vietas, kur izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī;

8.10.2. tās iekšējais diametrs ir vismaz 12 mm;

8.10.3. to var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

8.10.4. to var izolēt.

9. Cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma (14. un 15.attēls):

9.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma vajadzīga, lai cietās daļiņas savāktu uz cieto daļiņu filtra. Pilnā paraugu ņemšanā ar daļēju plūsmas atšķaidīšanu, kas notiek, izfiltrējot pilnu atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu, atšķaidīšanas sistēma (7. un 11.attēls) parasti ir apvienota ar paraugu ņemšanas sistēmu. Daļējā paraugu ņemšanā ar daļējās plūsmas atšķaidīšanu vai pilnās plūsmas atšķaidīšanu, kas notiek, izfiltrējot tikai daļu no atšķaidītajām izplūdes gāzēm, atšķaidīšanas sistēma (4., 5., 6., 8., 9., 10. un 12. un 13.attēls) un paraugu ņemšanas sistēma parasti ir atsevišķas vienības;

9.2. šajos noteikumos divkāršās atšķaidīšanas sistēmu DDS (15.attēls) pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā uzskata par 14.attēlā parādītās tipiskās cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas īpašu paveidu. Divkāršā atšķaidīšanas sistēma ietver visas svarīgākās cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas sastāvdaļas, tādas kā filtru turētāji un paraugu ņemšanas sūknis, un papildus tajā ir daži atšķaidīšanas elementi, tādi kā atšķaidīšanai izmantotā gaisa pievads un otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelis;

9.3. lai novērstu ietekmi uz regulēšanas kontūriem, ieteicams paraugu ņemšanas sūkni darbināt visā testa laikā. Ja izmanto viena filtra metodi, tad lieto apvada sistēmu, lai paraugu caur paraugu ņemšanas filtriem izfiltrētu vēlamajā laikā. Līdz minimumam jāsamazina pārslēgšanas procedūras ietekme uz regulēšanas kontūriem.

10. Apraksts - 14. un 15.attēls:

10.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde PSP (14. un 15.attēls): attēlos redzamā cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde ir cieto daļiņu pārvades caurules PTT priekšējā daļa: šī zonde:

10.1.1. jāuzstāda pavērsta pret plūsmu vietā, kur atšķaidīšanai izmantotais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās, t.i., uz atšķaidīšanas tuneļa DT centra līnijas atšķaidīšanas sistēmās aptuveni 10 tuneļa diametrus lejpus vietas, kur izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī;

10.1.2. tās iekšējam diametram jābūt vismaz 12 mm;

10.1.3. to var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

10.1.4. to var izolēt;

14.attēls

Cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma

10.1.5. izplūdes gāzu paraugu ņem no daļējās plūsmas atšķaidīšanas tuneļa DT vai no pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas, izmantojot cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondi PSP un cieto daļiņu pārvades cauruli PTT, kā arī paraugu ņemšanas sūkni P. Paraugu laiž caur filtra turētāju(-iem) FH, kuros ir cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri. Parauga plūsmas ātrumu regulē ar plūsmas regulatoru FC3. Ja lieto plūsmas elektronisko kompensatoru EFC (13.attēls), tad attiecībā uz FC3 par komandas signālu izmanto atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu;

15.attēls

Atšķaidīšanas sistēma (tikai pilnās plūsmas sistēmai)

10.1.6. atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu no pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidīšanas tuneļa DT caur cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondi PSP un cieto daļiņu pārvades cauruli PTT novada otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelī SDT, kur to vēlreiz atšķaida. Pēc tam paraugu laiž caur filtra turētāju(-iem) FH, kuros ir cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri. Atšķaidīšanai izmantotās gaisa plūsmas ātrums parasti ir nemainīgs, bet parauga plūsmas ātrumu regulē ar plūsmas regulatoru FC3. Ja lieto plūsmas elektronisko kompensatoru EFC (13.attēls), tad attiecībā uz FC3 par komandas signālu izmanto atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu;

10.2. cieto daļiņu pārvades caurule PTT (14. un 15.attēls):

10.2.1. cieto daļiņu pārvades caurules garums nedrīkst pārsniegt 1020 mm, un tai jābūt pēc iespējas īsākai;

10.2.2. minētais izmērs ir spēkā attiecībā uz:

10.2.2.1. daļējās plūsmas atšķaidīšanu dalītā paraugu ņemšanā un pilnās plūsmas vienkāršās atšķaidīšanas sistēmu no zondes gala līdz filtra turētājam;

10.2.2.2. daļējās plūsmas atšķaidīšanu pilnā paraugu ņemšanā no atšķaidīšanas tuneļa gala līdz filtra turētājam;

10.2.2.3. pilnās plūsmas divkāršās atšķaidīšanas sistēmu no zondes gala līdz otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelim;

10.2.3. pārvades cauruli:

10.2.3.1. var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

10.2.3.2. var izolēt;

10.3. otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelis SDT (15.attēls):

10.3.1. otrās pakāpes atšķaidīšanas tunelim jābūt ar diametru vismaz 75 mm un pietiekami garam, lai divkārt atšķaidīta parauga atrašanās laiks tajā būtu vismaz 0,25 sekundes. Galvenā filtra turētājam FH jāatrodas ne tālāk kā 300 mm no SDT izejas;

10.3.2. otrās pakāpes atšķaidīšanas tuneli:

10.3.2.1. var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nepārsniedz 325 K (52 °C);

10.3.2.2. var izolēt;

10.4. filtra turētājs(-i) FH (14. un 15.attēls):

10.4.1. galvenajā un papildu filtrā var izmantot vienu vai vairākus filtra apvalkus. Jāizpilda šo noteikumu 3.pielikuma 1.pielikuma 6.7.3.apakšpunkta prasības;

10.4.2. filtra turētāju(-us):

10.4.2.1. var sasildīt ne vairāk kā līdz 325 K (52 °C) sieniņas temperatūrai, sildot tieši vai iepriekš sasildot atšķaidīšanai izmantoto gaisu, ar nosacījumu, ka gaisa temperatūra nepārsniedz 325 K (52 °C);

10.4.2.2. var izolēt;

10.5. paraugu ņemšanas sūknis P (14. un 15.attēls): cieto daļiņu paraugu ņemšanas sūkni novieto pietiekami tālu no tuneļa tā, lai ieplūstošo gāzu temperatūra būtu nemainīga (± 3 K), ja vien plūsmu neregulē ar FC3;

10.6. atšķaidīšanai izmantotā gaisa sūknis DP (15.attēls) (tikai pilnās plūsmas divkāršajā atšķaidīšanā): atšķaidīšanai izmantotā gaisa sūkni novieto tā, lai otrās pakāpes atšķaidīšanā izmantoto gaisu pievadītu 298 K (25°C) ± 5 K temperatūrā;

10.7. plūsmas regulators FC3 (14. un 15.attēls): ja nav pieejami citi līdzekļi, plūsmas regulatoru izmanto, lai kompensētu cieto daļiņu parauga plūsmas ātruma izmaiņas, kas parauga ceļā rodas temperatūras un pretspiediena maiņu dēļ. Plūsmas regulators ir vajadzīgs tad, ja izmanto plūsmas elektronisko kompensatoru EFC (13. attēls);

10.8. plūsmas mērierīce FM3 (14. un 15.attēls) (cieto daļiņu parauga plūsma): gāzes skaitītāju vai plūsmas mērinstrumentu novieto pietiekami tālu no paraugu ņemšanas sūkņa un tā, lai ieplūstošo gāzu temperatūra paliktu nemainīga (± 3 K), ja vien plūsmu neregulē ar FC3;

10.9. plūsmas mērierīce FM4 (15.attēls) (atšķaidīšanai izmantotajam gaisam, tikai pilnās plūsmas divkāršajā atšķaidīšanā): gāzes skaitītāju vai plūsmas mērinstrumentu novieto tā, lai ieplūstošo gāzu temperatūra paliktu 298 K (25 °C) ± 5 K robežās;

10.10. lodvārsts BV (nav obligāts):

10.10.1. lodvārsta diametram jābūt ne mazākam par paraugu ņemšanas caurules iekšējo diametru, un tā pārslēgšanas laikam jābūt mazākam par 0,5 sekundēm.

10.10.2. ja apkārtējā temperatūra PSP, PTT, SDT un FH tuvumā ir mazāka nekā 239 K (20 °C), jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu cieto daļiņu zudumus uz aukstajām šo sastāvdaļu sieniņām. Tādēļ ieteicams minētās sastāvdaļas sildīt un/vai izolēt attiecīgajos aprakstos norādītajās temperatūras robežās. Tāpat ieteicams, lai filtra virsmas temperatūra paraugu ņemšanas laikā nebūtu zemāka kā 293 K (20 °C);

10.10.3. ja motora slodzes ir lielas, iepriekš minētās sastāvdaļas var dzesēt ar neagresīviem līdzekļiem, tādiem kā cirkulācijas ventilators, taču tad dzesējošās vides temperatūra nedrīkst būt zemāka kā 293 K (20 °C).

11. I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam piemēro šā pielikuma 1. nodaļā minētās prasības.

12. Ja ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9. iedaļu.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Tipa apstiprinājuma sertifikāta un testēšanas pārskatu veidlapu paraugi

(Pielikums grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas paraugs:

Tipa apstiprinājuma sertifikāts

Zīmoga vieta
Paziņojums par tipa apstiprinājumu/tipa apstiprinājuma grozījumu/atteikumu izdot tipa apstiprinājumu /tipa apstiprinājuma anulēšanu¹ motora tipam vai motoru saimei piesārņotāju emisijai atbilstoši direktīvai 97/68/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu .../.../EK
Tipa apstiprinājums nr. ...................... Grozījuma nr. .........
Grozījuma iemesls (ja nepieciešams): ........................
I IEDAĻA
0.	Vispārēja informācija
0.1.	Marka (firma):
0.2.	Standarta motora(u) /un (ja nepieciešams) motoru saimes ražotāja apzīmējums¹:
0.3.	Ražotāja tipa kods atbilstoši marķējumam uz motora(-iem)¹:
	Piestiprinājuma vieta:
	Piestiprināšanas metode:
0.4.	Ar šo motoru darbināmā mehānisma specifikācija²:
0.5.	Ražotāja firma un adrese:
	Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) firma vai vārds un adrese:
0.6.	Motora identifikācijas numura atrašanās vieta, kods un piestiprināšanas metode:
0.7.	EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:
0.8.	Montēšanas rūpnīcas(-u) adrese(s):

II IEDAĻA
1.	Izmantošanas ierobežojumi (ja tādi ir):
1.1.	Īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā, motoru(s) uzstādot mehānismam
1.1.1.	Maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums: kPa
1.1.2.	Maksimālais pieļaujamais pretspiediens: kPa
2.	Tehniskais dienests, kas veicis testus³:
3.	Ziņojuma par veiktajiem testiem datums:
4.	Ziņojuma par veiktajiem testiem numurs:
5.	Šis paraksts apliecina, ka ražotāja sagatavotais motora apraksts un pievienotais informācijas dokuments ir precīzi un pievienotie testa rezultāti ir šim tipam piemērojami. Paraugu(s) ir izraudzījusies sertificēšanas institūcija un iesniedzis ražotājs kā motora (standarta) motora tipu(us)¹.
Tipa apstiprinājums ir piešķirts/atteikts/anulēts¹
Vieta:
Datums:
Paraksts:
Pielikumā:
Informācijas pakete
Testēšanas rezultāti (sk. tipa apstiprinājuma sertifikāta 1. pielikumu).
Korelāciju pētījums, kas atbilst izmantotajām paraugu ņemšanas sistēmām, kas atšķiras no standartsistēmām⁴ (ja nepieciešams).

Piezīmes:

1. Nevajadzīgo svītrot.

2. Kā noteikts kategorijai šo noteikumu 3.punktā (piemēram, "A").

3. Ierakstīt "nav.", ja testus veikusi pati sertificēšanas institūcija.

4. Detalizētāk norādīts šo noteikumu 1.pielikuma 3.2.nodaļā.

2. Kompresijaizdedzes motoru testēšanas rezultāti, testu rezultāti, (tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas 1.pielikums):

2. tabula

Kompresijaizdedzes motoru testēšanas ziņojums/testēšanas rezultāti*

Informācija par testa dzinēju

0.1.

Dzinēja tips:

0.2.

Dzinēja identifikācijas numurs:

Informācija par testa veikšanu

1.1.

Testā izmantotā standartdegviela

1.1.1.

Cetānskaitlis:

1.1.2.

Sēra saturs:

1.1.3.

Blīvums:

1.2.

Eļļa

1.2.1.

Marka(-as):

1.2.2.

Tips(-i): (ja eļļu un degvielu sajauc, – eļļas saturs maisījumā procentos)

1.3.

Ar motoru darbināmais aprīkojums (ja nepieciešams)

1.3.1.

Numerācija un identifikācijas dati:

1.3.2.

Pie norādītā motora griešanās ātruma absorbētā jauda (atbilstoši ražotāja datiem)

Iekārta

Pie dažādiem motora griešanās ātrumiem absorbētā jauda P_AE (kW)^{1, 2}, ņemot vērā šā tipa apstiprinājuma veidlapas 3. pielikumu

starpātrums
(ja nepieciešams)

ātrums pie nominālās jaudas (ja atšķiras
no nominālā)

nominālais ātrums³

Kopā

Piezīmes.

¹ Lieko svītrot.

² Nedrīkst pārsniegt 10 % no testa laikā izmērītās jaudas.

³ Norādīt vērtības pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam ātrumam, ja NRSC vietā izmanto šo ātrumu.

1.4.

Motora darbība

1.4.1.

Motora griešanās ātrums

Brīvgaitā: ................................................................................ apgriezieni minūtē

Starpātrumā: ........................................................................... apgriezieni minūtē

Nominālajā ātrumā¹: ............................................................... apgriezieni minūtē

Piezīme. ¹ Norādīt motora apgriezienu skaitu, kas atbilst 100 % normētā apgriezienu skaita, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.

1.4.2.

Motora jauda¹

Nosacījumi

Jaudas iestatījums (kW) pie dažādiem motora
griešanās ātrumiem

starpātrums
(ja nepieciešams)

ātrums pie nominālās jaudas (ja atšķiras no nominālā)

nominālais ātrums²

Testā izmērītā maksimālā jauda (PM) (kW) (a)

Ar motoru darbinātā aprīkojuma absorbētā kopējā jauda saskaņā ar šās veidlapas 1.3.2. apakšpunktu vai šo noteikumu 3. pielikuma 14. punktu (PAE) (kW) (b)

Motora efektīvā jauda saskaņā ar šo noteikumu 2.28. apakšpunktu (kW) (c)

C = a + b

Piezīmes.

¹ Nekoriģēta jauda, ko mēra saskaņā ar šo noteikumu 2.28. apakšpunktu

² Aizstāt ar vērtībām pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam ātrumam, ja NRSC vietā izmanto šo ātrumu.

Informācija par NRSC testa veikšanu

2.1.

Dinamometra iestatījums (kW)

Slodzes procenti

Dinamometra iestatījums (kW) pie dažāda motora apgriezienu skaita

starpātrums
(ja nepieciešams)

63 %
(ja nepieciešams)

80 %
(ja nepieciešams)

91 %
(ja nepieciešams)

nominālais ātrums¹

10 (ja nepieciešams)

25 (ja nepieciešams)

75 (ja nepieciešams)

100

Piezīme. ¹ Aizstāt ar vērtībām pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo ātrumu.

2.2.

Motora/standarta motora emisijas rezultāti¹

Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts¹

Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā¹:

NRSC tests

DF reizināt/saskaitīt¹

NO_X

HC + NO_X

Emisija

CO
(g/kWh)

HC
(g/kWh)

NO_X (g/kWh)

HC + NO_X (g/kWh)

PM
(g/kWh)

CO₂
(g/kWh)

Testa rezultāts

Testa galarezultāts ar DF

Piezīme. ¹ Lieko svītrot.

Papildu kontroles laukuma testa punkti (ja nepieciešams)

Emisija testa punktā

Motora apgriezienu skaits

Jauda
(%)

CO
(g/kWh)

HC
(g/kWh)

NO_X (g/kWh)

PM
(g/kWh)

Testa rezultāts Nr. 1

Testa rezultāts Nr. 2

Testa rezultāts Nr. 3

2.3.

NRSC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:

2.3.1.

Gāzveida emisija¹: ..................................................................................

2.3.2.

PM¹: ........................................................................................................

2.3.2.1.

Metode²: viens filtrs/vairāki filtri

Informācija par NRTC testa veikšanu (ja nepieciešams):

3.1.

Motora/standarta motora emisijas rezultāti²

Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts²

Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā² (IV laikposma motoriem var ziņot ar reģenerāciju saistītos datus):

NRTC tests

DF reizināt/saskaitīt²

NO_X

HC + NO_X

Emisija

CO
(g/kWh)

HC
(g/kWh)

NO_X
(g/kWh)

HC + NO_X (g/kWh)

PM
(g/kWh)

Aukstā palaišana

Emisija

CO
(g/kWh)

HC
(g/kWh)

NO_X
(g/kWh)

HC + NO_X (g/kWh)

PM
(g/kWh)

CO₂
(g/kWh)

Siltā palaišana bez reģenerācijas

Siltā palaišana ar reģenerāciju²

kr, u (reizināt/saskaitīt)²

kr, d (reizināt/saskaitīt)²

Testa svērtais rezultāts

Testa galarezultāts ar DF

Cikla darbība siltajai palaišanai bez reģenerācijas kWh

3.2.

NRTC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:

Gāzveida emisija¹: ....................................................................................

PM¹: ................................................................... ......................................

Metode²: viens/vairāki filtri

Piezīmes.

¹ Norādiet sistēmas numuru, kā noteikts attiecīgā gadījumā šo noteikumu 6. pielikuma 1. nodaļā vai ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9. iedaļā.

² Lieko svītrot.

Piezīme. * Ja ir vairāki standarta motori, norādīt katram atsevišķi.

3. Dzirksteļaizdedzes motoru testēšanas rezultāti(tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas 2.pielikums):

Dzirksteļaizdedzes motoru testēšanas rezultāti

1.	Informācija par testēšanu¹:
1.1.	Oktānskaitlis
1.1.1.	Oktānskaitlis:
1.1.2.	Norāda eļļas procentuālo daļu maisījumā, sajaucot motoreļļu ar benzīnu divtaktu motoriem
1.1.3.	Benzīna blīvums četrtaktu motoriem un benzīna/eļļas maisījums divtaktu motoriem
1.2.	Motoreļļa
1.2.1.	Marka(s):
1.2.2.	Tips(-i):
1.3.				Ar motoru darbināmais aprīkojums (ja nepieciešams)
1.3.1.	Uzskaitījums un identifikācijas dati:
1.3.2.	Pie norādītā motora griešanās ātruma absorbētā jauda (saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem)
Iekārta			Jauda P_AE (kW), kas absorbēta pie motora dažāda apgriezienu skaita ², ņemot vērā tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas 3. pielikumu
			Iekārta			Nominālā jauda




Kopā
1.4.	Motora darbība
1.4.1.	Motora griešanās ātrums:
bez slodzes min^-1
starpātruma min^-1
nominālais min^-1
1.4.2.	Motora jauda ³
Nosacījumi				Jaudas iestatījums (kW) pie motora dažāda apgriezienu skaita
				Starpātrums (ja nepieciešams)		Nominālais
Testā izmērītā maksimālā jauda (PM) (kW) (a)
Ar motoru darbināmā aprīkojuma absorbētā kopējā jauda saskaņā ar šīs veidlapas 1.3.2. apakšpunktu vai šo noteikumu 3. pielikuma 13. punktu (P_AE) (kW) (b)
Efektīvā motora jauda, kas noteikta šo noteikumu 2.28. apakšpunktā (kW) (c)
c = a + b
1.5.	Emisijas līmeņi
1.5.1.	Dinamometra iestatījums (kW)
Slodzes procenti		Dinamometra iestatījums (kW) pie dažāda motora griešanās ātruma
		Starpātrums (ja nepieciešams)			Nominālais (ja nepieciešams)
10 (vajadzības gadījumā)
25 (vajadzības gadījumā)
50
75
100
1.5.2.	Emisijas rezultāti testa ciklā:
CO: g/kWh
HC: g/kWh
NO_x: g/kWh

Piezīmes:

1. Vairāku standarta motoru gadījumā ir jānorāda dati par katru no tiem.

2. Jābūt ne lielākai par 10 % no testa laikā izmērītās jaudas.

3. Nekoriģēta jauda, kas izmērīta saskaņā ar šo noteikumu 2.28.apakšpunkta nosacījumiem.

4. Motora jaudas noteikšanai uzstādāmās iekārtas un palīgierīces (tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas 3.pielikums):

Motora jaudas noteikšanai uzstādāmās iekārtas un palīgierīces

Nr.	Iekārtas un palīgierīces	Atbilstība emisijas testiem
1	Ieplūdes sistēma
	Ieplūdes kolektors	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Kartera emisiju ierobežošanas sistēma	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Divkāršās ieplūdes kolektora kontroles ierīce	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Gaisa patēriņa mērītājs	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Gaisa filtrs	Jā ¹
	Ieplūdes slāpētājs	Jā ¹
	Ātruma ierobežošanas ierīce	Jā ¹
2	Ieplūdes kolektora sildīšanas sistēma	Jā^, standarta ražojuma iekārta. Ja iespējams, jāiestata iespējami labākajā režīmā
3	Izplūdes sistēma:
	Izplūdes gāzu attīrīšanas ierīce	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Izplūdes kolektors	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Savienotājcaurules	Jā ²
	Klusinātājs	Jā ²
	Izplūdes caurule	Jā ²
	Motora bremze	Nē ³
	Turbopūtes ierīce	Jā, standarta ražojuma iekārta
4	Degvielas sūknis	Jā, standarta ražojuma iekārta ⁴
5	Karburācijas iekārta
	Karburators	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Elektroniska vadības sistēma, gaisa plūsmas mērītājs, u.c.	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Iekārta ar gāzi darbināmiem motoriem
	Spiediena reduktors	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Iztvaikotājs	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Maisītājs	Jā, standarta ražojuma iekārta
6	Degvielas iesmidzināšanas iekārta (benzīna un dīzeļdegvielas)
	Priekšfiltrs	Jā, standarta ražojuma vai izmēģinājuma stenda iekārta
	Filtrs	Jā, standarta ražojuma vai izmēģinājuma stenda iekārta
	Sūknis	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Augstspiediena caurule	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Inžektors, sprausla	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Gaisa ieplūdes vārsts	Jā, standarta ražojuma iekārta ⁵
	Elektroniska vadības sistēma, gaisa plūsmas mērītājs, u.c.	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Regulators/vadības sistēma	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Degvielas sūkņa regulēšanas stieņa automātiskais slodzes ierobežotājs atkarībā no atmosfēras apstākļiem	Jā, standarta ražojuma iekārta
7	Dzesēšana ar šķidrumu
	Radiators	Nē
	Ventilators	Nē
	Ventilatora apvalks	Nē
	Ūdenssūknis	Jā, standarta ražojuma iekārta ⁶
	Termostats	Jā, standarta ražojuma iekārta ⁷
8	Gaisa dzesēšana
	Apvalks	Nē ⁸
	Ventilators	Nē ⁸
	Temperatūras regulēšanas ierīce	Nē
9	Elektroiekārtas
	Ģenerators	Jā, standarta ražojuma iekārta ⁹
	Dzirksteles sadalītāja sistēma	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Indukcijas spole vai spoles	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Elektroinstalācija	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Aizdedzes sveces	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Elektroniska vadības sistēma, ieskaitot detonācijas sensoru/aizdedzes kavējuma sistēmu	Jā, standarta ražojuma iekārta
10	Piespiedu gaisa padeves iekārta
	Kompresors ar tiešu piedziņu no motora un/vai izplūdes gāzēm	Jā, standarta ražojuma iekārta
	Starpdzesēšanas siltummainis	Jā, standarta ražojuma vai izmēģinājuma stenda iekārta ^{10 11}
	Dzesēšanas šķidruma sūknis vai ventilators (ar piedziņu no motora)	Nē ⁸
	Dzesēšanas šķidruma plūsmas regulēšanas ierīce	Jā, standarta ražojuma iekārta
11	Papildus stenda iekārtas ventilators	Jā, ja nepieciešams
12	Ierīce piesārņojuma novēršanai	Jā, standarta ražojuma iekārta ¹²
13	Iedarbināšanas iekārta	Stenda iekārta
14.	Eļļas sūknis	Jā, standarta ražojuma iekārta

Piezīmes:

1. Ieplūdes sistēmai kopumā jāatbilst paredzētajam lietojumam:

1.1. ja ir iespējama būtiska ietekme uz motora jaudu;

1.2. dzirksteļaizdedzes motoriem bez piespiedu gaisa padeves;

1.3. gadījumos, kad ražotājs to pieprasa.

Pārējos gadījumos var izmantot ekvivalentu sistēmu, un jāveic tests, lai pārliecinātos, ka ieplūdes spiediens neatšķiras vairāk par 100 Pa no augšējās robežvērtības, kuru ražotājs noteicis tīra gaisa filtram.

2. Izplūdes sistēmai kopumā jāatbilst paredzētajam lietojumam:

1.1. ja ir iespējama būtiska ietekme uz motora jaudu;

1.2. dzirksteļaizdedzes motoriem bez piespiedu gaisa padeves;

1.3. gadījumos, kad ražotājs to pieprasa.

Pārējos gadījumos var uzstādīt ekvivalentu sistēmu, ievērojot nosacījumu, ka faktiskais spiediens pārsniedz ražotāja noteikto augšējo robežvērtību ne vairāk par 1000 Pa.

3. Ja motoram ir bremzēšana ar izplūdes gāzu droselēšanu, droseļvārstam jābūt fiksētam pilnīgi atvērtā stāvoklī.

4. Ja nepieciešams, var izmainīt degvielas padeves spiedienu, lai reproducētu spiedienu, kāds ir konkrētajā motora lietojumā (jo īpaši, izmantojot degvielas atgriezes sistēmu).

5. Gaisa padeves vārsts ir regulēšanas vārsts degvielas sūkņa pneimatiskajam regulatoram. Pneimatiskajam regulatoram vai degvielas padeves iekārtām var būt citas ierīces ievadītā degvielas daudzuma mainīšanai.

6. Dzesēšanas šķidruma cirkulācija jānodrošina tikai ar motora ūdenssūkni. Šķidruma dzesēšana var notikt ārējā ķēdē tā, lai spiediena zudumi tajā un spiediens sūkņa ieejā būtu principā tādi paši kā motora dzesēšanas sistēmā.

7. Termostatu var fiksēt pilnīgi atvērtā stāvoklī.

8. Gadījumos, kad testam sagatavotas tādas palīgierīces kā dzesinātāja ventilators, absorbēto jaudu pievieno rezultātiem, izņemot dzesinātāju ventilatorus motoriem ar gaisa dzesēšanu, kas ir tieši uzmontēti kloķvārpstas asij. Dzesinātāja ventilatora jaudu nosaka pie griešanās ātruma, ar kādu izdara motora testus, ar aprēķinu metodi, izmantojot standarta parametrus, vai arī veicot praktiskus izmēģinājumus.

9. Ģeneratora minimālā jauda: ģeneratora elektriskā jauda nedrīkst pārsniegt motora darbināšanai nepieciešamajām palīgierīcēm vajadzīgo. Ja vajadzīgs pieslēgums akumulatoram, jāizmanto pilnīgi uzlādēts akumulators labā tehniskā kārtībā.

10. Motori ar starpdzesēšanas siltummaini jāpārbauda, izmantojot starpdzesēšanās siltummaini ar gaisa vai šķidruma dzesēšanu, tomēr pēc ražotāja vēlēšanās gaisa dzesinātāju var aizstāt ar stenda iekārtu. Jebkurā gadījumā jānosaka jauda pie visiem apgriezieniem ar maksimālo spiediena kritumu un minimālo motora temperatūras kritumu ar starpdzesētāja siltummaini izmēģinājumu stendā saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

11. Tiem atbilst, piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) sistēma, katalītiskais konvertors, termoreaktors, gaisa sekundārā padeves sistēma un degvielas iztvaikošanas aizsargsistēma.

12. Strāva elektriskajām un citām starteru sistēmām jāpadod no izmēģinājumu stenda.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma

(Pielikums grozīts ar MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.229)

1. Apstiprinājuma numurs (atbilstoši šo noteikumu 14.punktam) sastāv no piecām iedaļām, ko atdala "*" zīme:

1.1. numura 1.iedaļa: mazais burts "e", kam seko apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts atšķirības burti vai numurs saskaņā ar tabulu:

Numurs vai valsts apzīmējums	Valsts
1.	Vācija
2.	Francija
3.	Itālija
4.	Nīderlande
5.	Zviedrija
6.	Beļģija
7.	Ungārija
8.	Čehijas Republika
9.	Spānija
11.	Apvienotā Karaliste
12.	Austrija
13.	Luksemburga
17.	Somija
18.	Dānija
19.	Rumānija
20.	Polija
21.	Portugāle
23.	Grieķija
24.	Īrija
26.	Slovēnija
27.	Slovākija
29.	Igaunija
32.	Latvija
34.	Bulgārija
36.	Lietuva
CY	Kipra
MT	Malta

1.2. numura 2.iedaļa: bāzes direktīvas (šo noteikumu informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 1) punktā minētās direktīvas) numurs. Ņemot vērā, ka direktīva satur dažādus īstenošanas datumus un dažādus tehniskos normatīvus, pievieno divus alfabēta burtus. Šie burti attiecas uz dažādu prasību laikposmu spēkā stāšanās datumu piemērošanu un uz motoru izmantošanu dažādu veidu mobilai tehnikai, saskaņā ar ko ir piešķirts tipa apstiprinājums. Pirmais burts ir šo noteikumu 10.nodaļā. Otrais burts ir definēts šo noteikumu 3.punktā, ņemot vērā testa režīmu, kas noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 19.punktā;

1.3. numura 3.iedaļa: direktīvas numurs, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumiem. Ja nepieciešams, pievieno vēl divus alfabēta burtus atkarībā no numura 2.iedaļā aprakstītajiem nosacījumiem, arī, ja jauno parametru dēļ jāmaina tikai viens burts. Ja šiem burtiem maiņas nav jāpiemēro, tos izlaiž;

1.4. numura 4.iedaļa: četrciparu kārtas numurs (ja nepieciešams, ar nullēm sākumā) pamatapstiprinājuma numura apzīmēšanai. Secība sākas no 0001;

1.5. numura 5.iedaļa: divciparu kārtas numurs (ja nepieciešams, ar nullēm sākumā) apstiprinājuma paplašinājuma apzīmēšanai. Secība sākas no 01 katram pamatapstiprinājuma numuram.

2. Piemērs trešajam apstiprinājumam (kam līdz šim nav bijuši grozījumi), kas atbilst piemērošanas datumam A (I laikposms, augstākā jaudas josla) un motoru izmantošanas prasības A kategorijas mobiliem mehānismiem, ko izdevusi Apvienotā Karaliste:

e 11*98/...AA*00/000XX*0003*00

3. Piemērs otrajam paplašinājumam attiecībā uz ceturto grozījumu, kas atbilst piemērošanas datumam E (II laikposms, vidējā jaudas josla) mehānismam ar tām pašām prasībām (A), ko izdevusi Vācija:

e 1*01/...EA*00/000XX*0004*02

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

9.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Motora vai motoru saimju tipa apstiprinājuma saraksta veidlapas paraugs

Izdoto motoru/motoru saimju tipa apstiprinājuma saraksts

Zīmoga vieta

Saraksta numurs:

Aptver laika posmu no .................. līdz ........................

Par katru attiecīgajā laika posmā piešķirto, atteikto vai anulēto apstiprinājumu sniedz šādu informāciju:

Ražotājs:

Apstiprinājuma numurs:

Grozījuma iemesls (ja nepieciešams):

Marka:

Motora/motora saimes tips¹:

Izdošanas datums:

Pirmās izdošanas datums (grozījumu gadījumā):

Piezīme:

Nevajadzīgo svītrot.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

10.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Izgatavoto motoru saraksta veidlapas paraugs

Izgatavoto motoru saraksts

Zīmoga vieta
Saraksta numurs:
Aptver laika posmu no...................līdz........................
Par attiecīgajā laika posmā ražotajiem motoru identifikācijas numuriem, tipiem, saimēm un tipa apstiprinājuma numuriem sniedz šādu informāciju:
Ražotājs:
Marka:
Apstiprinājuma numurs:
Motoru saimes nosaukums¹:
Motora tips:	1.:	2.:	n:
Motoru identifikācijas numuri	... 001	... 001	... 001
	... 002	... 002	... 002


	..... m	..... p	..... q
Izdošanas datums:
Pirmās izdošanas datums (papildinājumu gadījumā):

Piezīme:

1. Nevajadzīgo izlaist - piemērā parādīta motoru saime, kas satur n atšķirīgus motora tipus, no kuriem izveidotas vienības ar identifikācijas numuriem no:

1.1.... 001 līdz .... m - 1.tipam;

1.2.... 001 līdz .....p - 2.tipam;

1.3.... 001 līdz .... q - n-tajam tipam.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

11.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Tehniskie dati par motoriem, kam ir tipa apstiprinājums

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Dzirksteļaizdedzes motori

Zīmoga vieta
Motora tipa paziņotais apstiprinājums		1	2	3	4
Tipa apstiprinājuma numurs
Apstiprinājuma datums
Ražotāja nosaukums
Motora tips/saime
Motora apraksts	vispārīgā informācija¹
	dzesēšanas līdzeklis¹
	cilindru skaits
	darba tilpums (cm³)
	pēcapstrādes sistēmas tips²
	nominālais apgriezienu skaits (min^–1)
	nominālā lietderīgā jauda (kW)
Emisijas (g/kWh)	CO
	HC
	NO_X
	PM
Piezīmes. ¹ Šķidrums vai gaiss. ² Saīsināt: katalizators – CAT, daļiņu filtrs – PT, selektīvā katalītiskā reducēšana – SCR.

2. Kompresijaizdedzes motori

Zīmoga vieta
2.1. Vispārīga informācija par motoru
Motora tipa paziņotais apstiprinājums			1	2	3	4
Tipa apstiprinājuma numurs
Apstiprinājuma datums
Ražotāja nosaukums
Motora tips/saime
Motora apraksts	vispārīgā informācija¹
	dzesēšanas līdzeklis¹
	cilindru skaits
	darba tilpums (cm³)
	pēcapstrādes sistēmas tips²
	nominālais apgriezienu skaits (min^–1)
	nominālā lietderīgā jauda (kW)
Emisijas (g/kWh)	CO
	HC
	NO_X
	PM
Piezīmes. ¹ Saīsināt: tiešā iesmidzināšana – DI, priekškamera/virpuļkamera – PC, motors bez turbopūtes – NA, turbopūte – TC, turbopūte ar starpdzesēšanu – TCA, izplūdes gāzu recirkulācija – ERG. ² Šķidrums vai gaiss. ³ Saīsināt: dzirksteļaizdedzes oksidēšanas katalizators – DOC, daļiņu filtrs – PT, selektīvā katalītiskā reducēšana – SCR.
2.2. Emisijas galarezultāts
Motora tipa paziņotais apstiprinājums			1	2	3	4
NRSC testa galarezultāts ar DF (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRSC CO₂ (g/kWh)
NRSC testa galarezultāts ar DF (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRTC siltās palaišanas cikls CO₂ (g/kWh)
NRTC siltās palaišanas cikla darbība (kWh)
2.3. NRSC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums			1	2	3	4
DF reizināt/saskaitīt¹		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRSC testa galarezultāts bez DF (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
Piezīme. ¹ Lieko svītrot.
2.4. NRTC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums			1	2	3	4
DF reizināt/saskaitīt¹		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRTC aukstās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRTC siltās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
Piezīme. ¹ Lieko svītrot.
2.5. NRTC siltās palaišanas emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums			1	2	3	4
NRTC siltā palaišana bez reģenerācijas (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM
NRTC siltā palaišana ar reģenerāciju (g/kWh)		CO
		HC
		NO_X
		HC + NO_X
		PM

12.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Alternatīvu tipa apstiprinājumu atzīšana

(Pielikums grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Par ekvivalentiem tipa apstiprinājumam šo noteikumu 37.punktā noteiktajiem A, B un C kategorijas motoriem ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

1.1. tipu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju, maināmu velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu;

1.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem gāzveida piesārņojumu emisijas samazināšanai no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos (kas atbilst Padomes 1987.gada 3.decembra direktīvas 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida piesārņojuma emisiju no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos nosacījumiem (turpmāk - direktīva 88/77/EK), kas atbilst A vai B posma prasībām saskaņā ar direktīvas 88/77/EEK 2.pantu un I pielikuma 6.2.1.iedaļu), vai tipa apstiprinājumi saskaņā ar ANO/EEK noteikumu 49.02 "Vienotie nosacījumi, kas novērtē kompresijas aizdedzes dzinēju un dabas gāzes dzinēju, kā arī pilnīgas aizdedzes dzinēju, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi un transporta līdzekļus, kas ir apgādāti ar kompresijas aizdedzes dzinējiem un dabas gāzes dzinējiem, kā arī pilnīgas aizdedzes dzinējiem, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi, atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju", iespiedkļūdu labojumu sēriju I/2;

1.3. sertifikāti tipa apstiprinājumiem saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem Nr. 96 "Vienotie nosacījumi, kas novērtē kompresijas aizdedzes dzinēju, kas tiek uzstādīti uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamiem traktoriem, atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju".

2. Par ekvivalentiem tipa apstiprinājumam D, E, F un G kategorijas motoriem (II laikposms) saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu tiek atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

2.1. tipu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju, maināmu velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu;

2.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem gāzveida piesārņojumu emisijas samazināšanai no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos (kas atbilst direktīvas 88/77/EEK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīvu 99/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, un par grozījumiem Padomes direktīvā 88/77/EEK (turpmāk - direktīva 99/96/EK) nosacījumiem un atbilst A, B1, B2 vai C posmiem, kas noteikti attiecīgās direktīvas 2.pantā un I pielikuma 6.2.1.iedaļā);

2.3. ANO/EEK noteikumu 49.03 "Vienotie nosacījumi, kas novērtē kompresijas aizdedzes dzinēju un dabas gāzes dzinēju, kā arī pilnīgas aizdedzes dzinēju, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi un transporta līdzekļus, kas ir apgādāti ar kompresijas aizdedzes dzinējiem un dabas gāzes dzinējiem, kā arī pilnīgas aizdedzes dzinējiem, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi, atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" grozījumu sērija;

2.4. ANO/EEK noteikumu 96 B posma apstiprinājumi saskaņā ar 5.2.1.punktu 01 sērijas grozījumos noteikumiem 96.

3. H, I, J un K kategorijas motoriem (IIIA laikposms) atbilstoši šo noteikumu 69. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

3.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē gāzveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem;

3.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 05 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam.

4. L, M, N un P kategorijas motoriem (IIIB laikposms) atbilstoši šo noteikumu 70. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

4.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, kurus darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kuri paredzēti transportlīdzekļiem;

4.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 05 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B2 vai C posmam;

4.3. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 03 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam.

5. Q un R kategorijas motoriem (IV laikposms) atbilstoši šo noteikumu 71. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

5.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu;

5.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 06 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

13.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Nosacījumi motoriem, kurus piedāvā tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu

(Pielikums MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā)

1. Pamatojoties uz pamatiekārtu ražotāja iesniegumu un sertifikācijas institūcijas atļauju, motoru ražotājs drīkst laika periodā starp diviem secīgiem robežvērtību piemērošanas laikposmiem piedāvāt tirgū ierobežotu skaitu motoru, kas atbilst iepriekšējam laikposmam noteiktajām emisijas robežvērtībām, saskaņā ar šajā pielikumā minētajiem nosacījumiem.

2. Pamatiekārtu ražotājs, kas vēlas izmantot elastīguma sistēmu, iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu, lai saņemtu atļauju piedāvāt tirgū motorus, kuri paredzēti pamatiekārtu ražotāju ekskluzīvai lietošanai, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos dzinējus vilces līdzekļos. Motoru skaits, kuri neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet kuri atbilst iepriekšējā laikposmā noteiktajām emisijas robežvērtībām, nepārsniedz šā pielikuma 3.punktā noteiktās emisijas robežvērtības.

3. Motoru skaits, ko pamatiekārtu ražotājs laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, katrā motoru kategorijā nedrīkst pārsniegt:

3.1. 20 % no attiecīgās kategorijas motoru gada apjoma (aprēķina kā pēdējo piecu gadu pārdošanas apjoma vidējo aritmētisko Eiropas Savienības tirgū). Ja pamatiekārtu ražotājs iekārtas Eiropas Savienības tirgū ir realizējis mazāk nekā piecus gadus, vidējo aritmētisko aprēķina, pamatojoties uz faktisko laikposmu, kurā pamatiekārtu ražotājs realizējis iekārtas Eiropas Savienības tirgū;

3.2. šā pielikuma 1.tabulā minētos rādītājus, ja pamatiekārtu ražotājs izvēlas alternatīvu šā pielikuma 3.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un motoru ražotāju vārdā pieprasa atļauju noteiktu skaitu motoru piedāvāt tirgū pamatiekārtu ražotāja ekskluzīvai lietošanai, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos dzinējus vilces līdzekļos.

1.tabula

Nr.p.k.	Motora kategorija	Motoru skaits
1.	19–37 kW	200
2.	37–75 kW	150
3.	75–130 kW	100
4.	130–560 kW	50

4. III B laikposmā, bet ne ilgāk kā trīs gadus no šā posma sākuma, pamatiekārtu ražotājs, kas vēlas izmantot elastīguma sistēmu, iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu, lai saņemtu atļauju piedāvāt tirgū motorus, kas paredzēti tikai pamatiekārtu ražotāju ekskluzīvai lietošanai, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos dzinējus vilces līdzekļos. Motoru skaits, kuri neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet kuri atbilst iepriekšējā laikposmā noteiktajām emisijas robežvērtībām, nepārsniedz šā pielikuma 5.punktā noteiktās emisijas robežvērtības.

5. Motoru skaits, ko pamatiekārtu ražotājs laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, katrā motoru kategorijā nedrīkst pārsniegt:

5.1. 37,5 % no attiecīgās kategorijas motoru gada apjoma (aprēķina kā pēdējo piecu gadu pārdošanas apjoma vidējo aritmētisko Eiropas Savienības tirgū). Ja pamatiekārtu ražotājs iekārtas Eiropas Savienības tirgū ir realizējis mazāk nekā piecus gadus, vidējo aritmētisko aprēķina, pamatojoties uz faktisko laikposmu, kurā pamatiekārtu ražotājs realizējis iekārtas Eiropas Savienības tirgū;

5.2. šā pielikuma 2.tabulā minētos rādītājus, ja pamatiekārtu ražotājs izvēlas alternatīvu šā pielikuma 5.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un motoru ražotāju vārdā pieprasa atļauju noteiktu skaitu motoru piedāvāt tirgū pamatiekārtu ražotāja ekskluzīvai lietošanai.

2.tabula

Nr.p.k.	Motora kategorija	Motoru skaits
1.	37–56 kW	200
2.	56–75 kW	175
3.	75–130 kW	250
4.	130–560 kW	125

6. Motoriem, kas paredzēti vilces līdzekļu piedziņai, III B laikposmā, bet ne ilgāk kā trīs gadus no šā posma sākuma pamatiekārtu ražotājs motoru ražotāju vārdā sertificēšanas institūcijai drīkst pieprasīt atļauju piedāvāt tirgū ne vairāk kā 16 motorus pamatiekārtu ražotāju ekskluzīvai lietošanai.

7. Iesniegumā sertificēšanas institūcijai iekļauj šādu informāciju:

7.1. paraugs marķējumam, kas jāpiestiprina katrai mobilās tehnikas vienībai, kurā tiks uzstādīts motors, kas piedāvāts tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu. Uz marķējuma jābūt šādam tekstam: "Iekārta Nr. ... (kārtas numurs) no ... (kopējais iekārtu skaits attiecīgajā jaudas diapazonā) ar motoru Nr. ..., kas atbilst tipa apstiprinājumam (direktīva 97/68/EK) Nr. ...";

7.2. paraugs papildu marķējumam, kas jāpiestiprina motoram un uz kura jābūt šā pielikuma 9.2.apakšpunktā norādītajam tekstam;

7.3. informācija, kas saistīta ar elastīguma sistēmas īstenošanu un ko minētā institūcija var pieprasīt, lai pieņemtu lēmumu.

8. Pamatiekārtu ražotājs sniedz dalībvalsts sertificēšanas institūcijai, kura to pieprasa, informāciju, lai apstiprinātu, ka motors, par kuru tiek apgalvots, ka tas ir laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, vai kurš ir marķēts kā motors, kas laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, patiešām ir laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu vai attiecīgi marķēts.

9. Motoru ražotājs:

9.1. drīkst piedāvāt tirgū motorus saskaņā ar elastīguma sistēmu, ja pamatiekārtu ražotājs ir saņēmis atļauju atbilstoši šā pielikuma nosacījumiem;

9.2. uz šā pielikuma 9.1.apakšpunktā minētajiem motoriem izvieto šādu marķējumu: "Motors piedāvāts tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu".

10. Sertificēšanas institūcija izvērtē iesnieguma par elastīguma sistēmas piemērošanu saturu un tam pievienotos dokumentus un informē pamatiekārtu ražotāju par lēmumu atļaut vai neatļaut elastīguma sistēmas piemērošanu.

14.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem I laikposmam

Nr.	P_N (kW)	CO (g/kWh)	HC (g/kWh)	NO_X (g/kWh)	Cietās daļiņas (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	37 <P_N < 75	6,5	1,3	9,2	0,85
2.	75 <P_N < 130	5,0	1,3	9,2	0,70
3.	P > 130	5,0	1,3	n > 2800 apgr./min = 9,2 500 < n < 2800 apgr./min = 45 n^(-0,2)	0,54

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

15.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

Prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem II laikposmam

Nr.	P_N (kW)	CO (g/kWh)	HC (g/kWh)	NO_X (g/kWh)	Cietās daļiņas (g/kWh)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
1.	18 < P_N < 37	5,5	1,5	8,0	0,8
2.	37 <P_N < 75	5,0	1,3	7,0	0,4
3.	75 <P_N < 130	5,0	1,0	6,0	0,3
4.	130<P_N < 560	3,5	1,0	6,0	0,2
5.	P_N>2 560	3,5	1,0	n >3150 min^-1 = 6,0 343 < n < 3150 min^-1 = 45 n^(-0,2) -3 n < 343 min^-1 = 11,0	0,2

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 1047Pieņemts: 27.12.2005.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 8, 13.01.2006.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids