Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1047

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 30.§)
Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un
likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 5.punktu un 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības kārtību autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. mobilā tehnika - jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama rūpnieciska iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai bez tās, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem un kurā ir uzstādīts iekšdedzes motors atbilstoši šo noteikumu 3. un 4.punktam;

2.2. tipa apstiprināšana - procedūra, ar kuru apliecina, ka iekšdedzes motora tipam vai motoru saimei gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām;

2.3. motora tips - motora kategorija, pie kuras piederošā motora būtiskie parametri neatšķiras no šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā (standarta motora būtiskie parametri) noteiktajiem;

2.4. motoru saime - motoru kopums, kuriem, ņemot vērā to konstrukciju, sagaidāmi līdzīgi izplūdes gāzu emisijas parametri un kuri atbilst šo noteikumu prasībām;

2.5. standarta motors (motora prototips) - motors, kas izraudzīts no motoru saimes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5. un 6.nodaļas prasībām;

2.6. motora jauda - efektīvā jauda, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28.apakš­punktam;

2.7. motora izgatavošanas datums - datums, kad motoram veikta pēdējā pārbaude pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

2.8. ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas atbild par motora atbilstības novērtēšanas procesu un par ražošanas atbilstību noteiktajām prasībām (arī ja šī persona nav tieši iesaistīta visos motora izgatavošanas posmos);

2.9. dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

2.10. tehniskais dienests - testēšanas un kalibrēšanas laboratorija, kas veic testus vai pārbaudes sertificēšanas institūcijas uzdevumā. Šo funkciju drīkst veikt arī pati sertificēšanas institūcija;

2.11. informācijas dokuments - veidlapa, kas noteikta šo noteikumu 2.pielikumā un kurā noteikts, kādu informāciju iesniedzējs norāda iesniegumā;

2.12. informācijas mape - mape ar datiem, rasējumiem, fotogrāfijām, ko iesniedzējs iesniedz tehniskajā dienestā vai sertificēšanas institūcijā atbilstoši informācijas dokumentā noteiktajam;

2.13. informācijas pakete - informācijas mape kopā ar testēšanas pārskatiem vai citiem dokumentiem, kurus, veicot savus uzdevumus, informācijas mapei pievieno tehniskais dienests vai sertificēšanas institūcija;

2.14. informācijas paketes satura rādītājs - dokuments, kurā norādīts informācijas paketes saturs, atbilstoši numurējot vai citādi apzīmējot, lai skaidri identificētu visas lapas;

2.15. aizstājējmotors - jauns motors, kas izgatavots mašīnā esošā motora nomaiņai un piegādāts tikai šim nolūkam;

2.16. pārnēsājams motors - motors, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

2.16.1. motors ir uzstādīts iekārtā, kuru lietotājs pārnēsā visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.2. motors ir uzstādīts iekārtā, kura tai paredzēto funkciju izpildes laikā izmantojama dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai novietota uz sāniem;

2.16.3. motors ir uzstādīts iekārtā, kuras masa ar motoru bez degvielas un eļļas nepārsniedz 20 kg un kurai ir vismaz viena šāda pazīme:

2.16.3.1. lietotājs iekārtu balsta vai nes visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.3.2. lietotājs iekārtu balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

2.16.3.3. motoru izmanto ģeneratoram vai sūknim;

2.17. nepārnēsājams motors - motors, kas neatbilst pārnēsājama motora kritērijiem;

2.18. daudzpozīciju pārnēsājams motors profesionālai lietošanai - pārnēsājams motors, kas atbilst šo noteikumu 2.16.1. un 2.16.2.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un par kuru tā ražotājs sertificēšanas institūcijai apliecina, ka uz šo motoru attiecas 3.kategorijas emisijas noturības periods (šo noteikumu 4.4 pielikuma 2.nodaļa);

2.19. emisijas noturības periods - šo noteikumu 4.4 pielikumā noteiktais stundu skaits, ko izmanto nolietošanās koeficientu noteikšanai;

2.20. mazas sērijas motoru saime - dzirksteļaizdedzes (turpmāk arī - DA) motoru saime, kuru ražošanas apjoms nepārsniedz 5000 vienību gadā;

2.21. mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājs - ražotājs, kura kopējais ražošanas apjoms nepārsniedz 25000 vienību gadā;

2.22. iekšējo ūdensceļu kuģis - kuģis, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdeņos un kura garums ir 20 m un vairāk, tilpums - 100 m3 un vairāk (tilpumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 2.33.apakšpunktā minēto formulu), vai velkonis, vai stūmējvelkonis, kas būvēts, lai vilktu, stumtu vai pārvietotu kuģus, kuru garums ir 20 m un vairāk, izņemot:

2.22.1. kuģus, kas paredzēti pasažieru pārvadājumiem un papildus apkalpei pārvadā ne vairāk kā 12 cilvēkus;

2.22.2. atpūtas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 24 metri;

2.22.3. valsts dienestā nodarbinātus kuģus (arī ugunsdzēsības dienesta kuģus un jūras spēku kuģus);

2.22.4. zvejas kuģus, kas reģistrēti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā;

2.22.5. jūras kuģus, arī jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas darbojas plūdmaiņu ūdeņos vai īslaicīgi iekšējos ūdensceļos, ja tiem ir derīgs kuģa sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 2.34.apakšpunktu;

2.23. pamatiekārtu ražotājs - noteikta tipa mobilās tehnikas ražotājs;

2.24. elastīguma sistēma - procedūra, kas starp diviem secīgiem robežvērtību piemērošanas laikposmiem ļauj motoru ražotājam ierobežotā daudzumā piedāvāt tirgū mobilajai tehnikai uzstādāmus iekš­dedzes motorus, kas atbilst tikai iepriek­šējam laikposmam noteiktajām emisijas robežvērtībām;

2.25. kompresijas aizdedzes (turpmāk arī - KA) motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz kompresijas aizdedzes principu (piemēram, dīzeļmotors);

2.26. gāzveida piesārņotāji - gāzveida piesārņojošās vielas: oglekļa oksīds, ogļ­ūdeņraži (pieņemot attiecību C1 : H1,85) un slāpekļa oksīdi, kurus izsaka kā ekvivalentu slāpekļa dioksīdam (NO2);

2.27. cietās daļiņas - jebkuras vielas, kas savāktas uz speciāla filtra pēc tam, kad kompresijas aizdedzes motora izplūdes gāzes ir atšķaidītas ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52°C);

2.28. efektīvā jauda - jauda (kW), kas iegūta testa stendā kloķvārpstas vai tās ekvivalenta galā, ko nosaka tāpat kā ceļu satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru jaudu, tikai neņem vērā motora dzesējošā ventilatora jaudu (motoru dzesējošo ventilatoru nedrīkst uzstādīt, pārbaudot motora efektīvo jaudu; ja ražotājs veic testu ar motoram uzstādītu ventilatoru, ventilatora patērētā jauda jāpieskaita tā izmērītajai jaudai, izņemot dzesēšanas ventilatorus motoriem ar gaisa dzesēšanu, kuri tieši uzmontēti kloķvārpstai, - šo noteikumu 7.pielikuma 3.punkts), ievērojot šajos noteikumos noteiktos testu nosacījumus un prasības standartdegvielai;

2.29. nominālais griešanās ātrums kompresijas aizdedzes motoriem - maksimālais ar regulatoru ierobežotais ātrums ar pilnu slodzi, ko uzrāda ražotājs;

2.30. slodzes procenti - maksimālā pieejamā griezes momenta daļa noteiktā motora griešanās ātrumā;

2.31. griešanās ātrums maksimālā griezes momentā - motora griešanās ātrums, kādā no motora iegūst maksimālo griezes momentu, ko uzrāda ražotājs;

2.32. starpātrums - motora griešanās ātrums, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

2.32.1. motoriem, kam ar mainīgu griešanās ātrumu paredzēts darboties ar maksimālo slodzi, starpātrums ir dotais griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā, ja tas ir 60 % līdz 75 % robežās no nominālā griešanās ātruma;

2.32.2. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir mazāks par 60 % no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 60 % no nominālā griešanās ātruma;

2.32.3. ja griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā ir lielāks par 75% no nominālā griešanās ātruma, starpātrums ir 75 % no nominālā griešanās ātruma;

2.32.4. motoriem, kuri jātestē G1 ciklā, starpātrums ir 85 % no maksimālā nominālā ātruma (šo noteikumu 4.pielikuma 15.1.3.apakšpunkts);

2.33. 100 m3 vai lielāks tilpums (kuģošanas līdzeklim, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdensceļos) - attiecīgā kuģošanas līdzekļa tilpums, kuru aprēķina, izmantojot formulu L×B×T, kur L ir korpusa maksimālais garums (metros) no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij, B - korpusa maksimālais platums (metros), mērīts pa apšuvuma ārmalu (neņemot vērā, piemēram, dzenratus, aizsargapmales), T - vertikālais attālums no korpusa vai ķīļa teorētiski zemākā punkta līdz maksimālās iegrimes līnijai;

2.34. derīgs kuģa sertifikāts - sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, vai sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1966.gada Starptautiskajai konvencijai par kravas marku ar turpmākiem grozījumiem vai līdzvērtīgām prasībām, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas standarta (IOPP) sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1973.gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) ar turpmākiem grozījumiem;

2.35. pārveidošanas ierīce - ierīce, ar ko mēra vai uztver darbības parametrus vai reaģē uz tiem, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai deaktivizētu kādu emisijas regulēšanas sistēmas sastāvdaļu vai funkciju, un ar ko parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazina kontroles sistēmas efektivitāti, ja vien šādas ierīces izmantošana nav noteikti paredzēta piemērotajā emisijas testa sertifikācijas procedūrā;

2.36. neracionāla vadība - stratēģija vai pasākums, lai parastos mobilās tehnikas ekspluatācijas apstākļos samazinātu emisijas regulēšanas sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par piemērotajā emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni;

2.37. regulējams parametrs - fiziski regulējama ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, kura konstrukcija var izmainīt emisijas vai motora darbības parametrus emisijas testēšanas laikā vai motora ekspluatācijas laikā;

2.38. pēcapstrāde - izplūdes gāzu laišana cauri ierīcei vai sistēmai, kas paredzētas gāzu pārveidošanai ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm pirms to izvadīšanas atmosfērā;

2.39. dzirksteļaizdedzes motors - motors, kas darbojas, pamatojoties uz aizdedzi ar dzirksteli;

2.40. emisijas samazināšanas papild­ierīce - ierīce, ar ko mēra motora darbības parametrus, lai regulētu jebkuru emisijas kontroles sistēmas daļu;

2.41. emisijas kontroles sistēma - ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisiju;

2.42. degvielas padeves sistēma - visi komponenti, ko izmanto degvielas dozēšanai un degmaisījuma sagatavošanai;

2.43. palīgmotors - motors, kas iebūvēts mehāniskajā transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņai;

2.44. režīma pārejas ilgums - laikposms starp pāreju no griešanās ātruma un/vai griezes momenta iepriekšējā režīmā vai sagatavošanās fāzē līdz nākamā režīma sākumam. Tajā ietilpst laiks, kurā notiek griešanās ātruma un/vai griezes momenta izmaiņas un notiek stabilizācija katra režīma sākumā;

2.45. testa cikls - secīgi testa punkti, kurus katru raksturo noteikts motora griešanās ātrums un griezes moments un kuros motora atbilstību prasībām pārbauda mobilās tehnikas motora testā stacionārā fāzē (NRSC tests) vai mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (NRTC tests);

2.46. piedāvāšana tirgū - darbība, kad ražojumu par samaksu vai bez tās pirmo reizi dara pieejamu Eiropas Savienības tirgū izplatīšanai vai izmantošanai Eiropas Savienībā;

2.47. emisijas kontroles stratēģija – emisijas kontroles sistēmas kombinācija, kurā ietilpst viena bāzes emisijas kontroles stratēģija un viens papildu emisijas kontroles stratēģiju kopums, kas ir iekļauts kopējā motora konstrukcijā vai mobilās tehnikas konstrukcijā, kura aprīkota ar motoru;

2.48. reaģents – jebkura izmantojama vai neatgūstama viela, kas vajadzīga un ko izmanto, lai nodrošinātu efektīvu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbību;

2.49. NOX kontroles diagnostikas sistēma (NCD) – motorā iebūvēta sistēma, kas var:

2.49.1. noteikt NOX kontroles darbības traucējumus;

2.49.2. identificēt iespējamo NOX kontroles darbības traucējumu iemeslu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus tehnikas;

2.50. NOX kontroles darbības traucējumi (NCM) – mēģinājums neatļauti manipulēt motora NOX kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un var rasties manipulācijas rezultātā;

2.51. diagnostikas traucējumu kods (DTC) – ciparu vai burtu un ciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NOX kontroles darbības traucējumus;

2.52. apstiprināts un aktīvs DTC – DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus;

2.53. skenēšanas instruments – ārējā testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu;

2.54. NCD motoru saime – ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības vai diagnosticēšanas metodes;

2.55. vecošanas cikls – tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā;

2.56. svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi – konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules;

2.57. svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope – apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem;

2.58. ar emisiju saistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā;

2.59. motora pēcapstrādes sistēmas saime – ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu;

2.60. ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope – tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tehniskās apkopes veikšanas;

2.61. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks – vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu nolietojuma koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

3. Noteikumi piemērojami iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem (B kategorija), kā arī visiem motoriem, kurus uzstāda mobilajai tehnikai, un palīgmotoriem, ar kuriem aprīkoti pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadāšanai paredzētie trans­portlīdzekļi, ja tie paredzēti un piemēroti, lai pārvietotos vai tos pārvietotu pa ceļu vai bezceļa apstākļos, un ir aprīkoti ar kādu no šādiem motoriem (A kategorija):

3.1. kompresijas aizdedzes motors, kura efektīvā jauda ir vismaz 18 kW, bet nepārsniedz 560 kW, un kuru:

3.1.1. parasti darbina mainīga griešanās ātruma režīmā;

3.1.2. darbina pastāvīga griešanās ātruma režīmā;

3.2. ar benzīnu darbināms dzirksteļaizdedzes motors, kura efektīvā jauda nepārsniedz 19 kW;

3.3. motors, kurš paredzēts kā galvenais motors motorvagonam, kas ir pašpiedziņas sliežu ceļu transportlīdzeklis un īpaši projektēts kravas vai pasažieru pārvadāšanai;

3.4. galvenais motors vilces līdzeklim, kurš ir kravas, pasažieru vagonu, kā arī citu iekārtu pārvietošanai paredzēta pašpiedziņas sliežu ceļu iekārta, kas nav paredzēta kravas, pasažieru (izņemot lokomotīves apkalpi) vai citu iekārtu pārvadāšanai (palīgmotorus vai motorus, kas paredzēti, lai tos darbinātu dzelzceļa apkopes darbiem vai būvdarbiem projektētās iekārtās, klasificē atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.apakšpunktam).

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. motoriem, kas uzstādīti ceļu satiksmē izmantojamos transport­līdzekļos kravas un pasažieru pārvadāšanai;

4.2. motoriem, kas uzstādīti lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamos traktoros;

4.3. kuģiem, kas nav paredzēti izmantošanai iekšējos ūdensceļos;

4.4. lidaparātiem;

4.5. atpūtai un izklaidei paredzētajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā:

4.5.1. sniega motocikliem;

4.5.2. apvidus motocikliem;

4.5.3. bezceļu izklaides transportlīdzekļiem.

5. Noteikumos minētās motora pārbaudes, kas nepieciešamas tā atbilstības novērtēšanai, veic saskaņā ar šo noteikumu prasībām atbilstoši šādiem pielikumiem:

5.1. 1. un 1.1 pielikums - noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle;

5.2. 2.pielikums - informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi;

5.3. 3.pielikums - kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra;

5.4. 4.pielikums - dzirksteļaizdedzes motoru testēšanas procedūra;

5.5. 5.pielikums - testiem un produkcijas atbilstības pārbaudei noteiktās standartdegvielas tehniskās prasības;

5.6. 6.pielikums - analīzes un paraugu ņemšanas sistēma;

5.7. 7.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikāta un testēšanas pārskatu veidlapu paraugi;

5.8. 8.pielikums - tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma;

5.9. 9.pielikums - motora vai motoru saimju tipa apstiprinājuma saraksta veidlapas paraugs;

5.10. 10.pielikums - izgatavoto motoru saraksta veidlapas paraugs;

5.11. 11.pielikums - tehniskie dati par motoriem, kam ir tipa apstiprinājums;

5.12. 12.pielikums - alternatīvu tipa apstiprinājumu atzīšana;

5.13. 13.pielikums - nosacījumi motoriem, kurus piedāvā tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu;

5.14. 14.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem I laikposmam;

5.15. 15.pielikums - prasības iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem II laikposmam.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

II. Prasības sertificēšanas institūcijai un tehniskajam dienestam

6. Sertificēšanas institūcija ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēta sertificēšanas institūcija. Sertificēšanas institūcija atbild par visiem motora vai motoru saimes tipa apstiprināšanas aspektiem, tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu, kontaktiem ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kā arī pārbauda pasākumus, kurus veicis ražotājs, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību noteiktajām prasībām.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.389 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

7. Tehniskais dienests ir akreditēts nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēts tehniskais dienests.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

III. Iesniegums par tipa apstiprināšanu

8. Lai apstiprinātu motora vai motoru saimes tipu, ražotājs iesniedz attiecīgu iesniegumu dalībvalsts sertificēšanas institūcijā. Iesniegumam pievieno informācijas mapi (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktās informācijas dokumenta veidlapas 1.pielikumam, kurā iekļauta informācija par apstiprināmo motora tipu).

9. Motoru, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā noteiktajam tipa raksturojumam, ražotājs nodod tehniskajam dienestam, kas atbild par testu veikšanu.

10. Ja sertificēšanas institūcija, izvērtējot iesniegto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, konstatē, ka standarta motors neatbilst šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajai motoru saimei, ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu nodod tehniskajam dienestam citu standarta motoru un, ja nepieciešams, papildu standarta motoru saskaņā ar sertificēšanas institūcijas norādījumiem.

11. Iesniegumu par viena motora tipa vai motoru saimes apstiprināšanu drīkst iesniegt tikai vienas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā.

12. Par katru apstiprināmo motora tipu vai katru motoru saimi ražotājs iesniedz atsevišķu iesniegumu.

IV. Tipa apstiprināšanas kārtība

13. Sertificēšanas institūcija pēc iesnieguma un visas šajos noteikumos noteiktās dokumentācijas saņemšanas piešķir tipa apstiprinājumu motora tipiem vai motoru saimēm, ja motora tips vai motoru saime atbilst:

13.1. informācijas mapē norādītajiem datiem;

13.2. šo noteikumu prasībām;

13.3. sertificēšanas institūcijas pārbaudes datiem par ražotāja nodrošinātu efektīvu produkcijas kontroli, pārbaudot tās atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Sertificēšanas institūcija:

14.1. pārbauda informācijas mapē esošo informāciju, tehniskā dienesta testēšanas pārskatus un citus ar pārbaudi saistītus dokumentus, apkopo informācijas paketē un sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

14.2. atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam paraugam aizpilda visas tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas daļas katram motora tipam vai katrai motora saimei, ko tā apstiprina;

14.3. numurē tipa apstiprinājuma sertifikātus saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēmu;

14.4. izsniedz iesnieguma iesniedzējam tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus;

14.5. veido reģistru par visiem piešķirtajiem motora vai motoru saimes tipu apstiprinājumiem.

15. Motora tipa apstiprinājuma darbības jomu attiecīgi ierobežo, ja apstiprināmais motors spēj pildīt savu funkciju tikai kopā ar mobilās tehnikas vienību, kurai tas paredzēts, vai motoram kopā ar šo tehnikas vienību veidojas tādas specifiskas pazīmes, kuru dēļ atbilstību noteiktām prasībām var pārbaudīt, tikai motoram darbojoties kopā ar īstām vai modelētām citām šīs tehnikas vienības daļām. Šādā gadījumā motora vai motora saimes tipa apstiprinājuma sertifikātā ietver visus motora izmantošanas ierobežojumus un norāda nosacījumus tā uzstādīšanai.

16. Izdevumus, kas saistīti ar motora tipa apstiprināšanu, sedz ražotājs, kas iesniedzis sertificēšanas institūcijā iesniegumu par tipa apstiprināšanu.

17. Sertificēšanas institūcija:

17.1. katru mēnesi nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām sarakstu par izsniegtajiem motora vai motoru saimes tipa apstiprinājumiem, tipa apstiprinājumu anulēšanu vai atteikumiem apstiprināt tipu (šo noteikumu 9.pielikums);

17.2. ja saņemts citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijas attiecīgs iesniegums, nosūta tai:

17.2.1. tipa apstiprinājuma sertifikāta kopijas (ar informācijas paketē esošo dokumentu kopijām vai bez tām) par piešķirtajiem un anulētajiem motora vai motora saimes apstiprinājumiem vai informāciju par atteikumiem piešķirt tipa apstiprinājumu;

17.2.2. saskaņā ar piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem ražoto motoru sarakstu (šo noteikumu 26.punkts), kurā ietverti šo noteikumu 10.pielikumā minētie dati;

17.2.3. šo noteikumu 28.punktā noteiktā paziņojuma kopiju.

18. Kompresijas aizdedzes motorus, izņemot motorus, kurus lieto kā galvenos motorus motorvagonos un iekšējo ūdensceļu kuģos, papildus šajā nodaļā noteiktajai kārtībai atļauts piedāvāt tirgū, izmantojot elastīguma sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumā noteikto procedūru.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

V. Grozījumi tipa apstiprinājumos

19. Ja mainījušies dati apstiprinātā motora tipa informācijas mapē vai informācijas paketē, ražotājs par to nekavējoties rakstiski paziņo sertificēšanas institūcijai un iesniedz iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā.

20. Iesniegumu par grozījumu izdarīšanu tipa apstiprinājumā iesniedz tajā sertificēšanas institūcijā, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu.

21. Ja informācijas paketē esošie dati ir mainījušies, sertificēšanas institūcija:

21.1. izvērtē izmaiņas un, ja nepieciešams, izdara grozījumus informācijas paketē, norāda grozījumu būtību un grozījumu izdarīšanas datumu, kā arī maina tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju un informē ražotāju, vai grozījumu dēļ nepieciešamas jaunas pārbaudes (ja nepieciešamas jaunas pārbaudes, sertificēšanas institūcija uzdod tehniskajam dienestam tās veikt);

21.2. izsniedz grozīto tipa apstiprinājuma sertifikātu ar attiecīgu numuru, ja saskaņā ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētajiem grozījumiem jāmaina informācija tipa apstiprinājuma sertifikātā vai tā pielikumos vai ja laikposmā pēc sākotnējā tipa apstiprinājuma izsniegšanas ir mainīti normatīvi. Grozītajā tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda grozījumu iemeslu un sertifikāta pārskatīšanas termiņu.

22. Izdevumus, kas saistīti ar grozījumu apstiprināšanu motora tipa informācijas dokumentā, atbilstoši veicamā darba apjomam sedz ražotājs, kas iesniedzis dokumentus sertificēšanas institūcijā.

VI. Atbilstības apliecināšana

23. Ražotājs marķē katru atbilstoši apstiprinātajam tipam izgatavoto motoru saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.nodaļu. Marķējumā norāda arī tipa apstiprinājuma numuru.

24. Ja saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājuma sertifikātā ir ietverti izmantošanas ierobežojumi, ražotājs katrai izgatavotajai vienībai pievieno detalizētu informāciju par šiem ierobežojumiem un iekārtas uzstādīšanas nosacījumiem.

25. Ja vairākus motorus nosūta vienam iekārtu ražotājam, ir pietiekami, ja ne vēlāk kā pirmā motora nosūtīšanas dienā pievieno tikai vienu šo noteikumu informācijas dokumentu, kurā ir uzskaitīti arī visu attiecīgo motoru identifikācijas numuri.

26. Pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām vai arī pēc šo noteikumu X un XI nodaļā noteiktās prasību maiņas attiecīgās kategorijas motoriem ražotājs iesniedz sertificēšanas institūcijā sarakstu, kurā ietver:

26.1. identifikācijas numura diapazonu katram motora tipam, kas saražots atbilstoši šo noteikumu prasībām, par laikposmu pēc iepriekšējā ziņojuma vai no dienas, kad attiecīgās prasības kļuvušas saistošas attiecīgajai motoru kategorijai;

26.2. ja tas nav norādīts dzinēju kodēšanas sistēmā, identifikācijas numuru korelāciju ar attiecīgajiem motoru tipiem vai motoru saimēm un tipa apstiprinājuma numuriem;

26.3. informāciju par ražošanas pārtraukšanas datumu, motoru skaitu, kuri vēl nav pārdoti, un par vietu, kur šie motori tiek vai tiks glabāti, - ja ražotājs beidz ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi;

26.4. deklarāciju, kurā norādīts katrs motors ar piešķirto tipa ap­stiprinājuma numuru un tā atbilstība aprakstam tipa apstiprinājuma sertifikātā.

27. Ražotājs šo noteikumu 26.punktā minēto informāciju saglabā vismaz 20 gadus, ja tā netiek regulāri nosūtīta sertificēšanas institūcijai.

28. Ražotājs 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām, kā arī pēc katra šo noteikumu X un XII nodaļā minētā datuma nosūta sertificēšanas institūcijai paziņojumu. Paziņojumā norāda motoru tipus, motoru saimes un identifikācijas kodus tiem motoriem, ko paredzēts ražot pēc attiecīgā datuma.

29. Kompresijas aizdedzes motorus, ko piedāvā tirgū atbilstoši elastīguma sistēmai, marķē saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

VII. Motoru tipu apstiprinājumu atzīšana

30. Latvijā tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti citās dalībvalstīs saskaņā ar šo dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kas pārņem šo noteikumu informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām minētās direktīvas.

31. Tiek atzīti mobilajai tehnikai uzstādāmajiem motoriem un motoru saimēm piešķirtie tipu apstiprinājumi, kas piešķirti Latvijā, dalībvalstīs vai trešajās valstīs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības vai starptautiskiem dokumentiem, kas minēti šo noteikumu 12.pielikumā.

VIII. Nosacījumi iekšējo ūdensceļu kuģu motoriem

32. Tirgū drīkst piedāvāt motorus, kam atbilstošās emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu 14. un 15.pielikumā.

33. Šajos noteikumos, ciktāl tos piemēro iekšējo ūdensceļu kuģiem, uz visiem papildu motoriem, kuru jauda pārsniedz 560 kW, attiecina tādas pašas prasības kā uz galvenajiem motoriem.

IX. Mobilajai tehnikai paredzēto motoru piedāvāšana tirgū

34. Tirgū drīkst piedāvāt jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos un kas atbilst šo noteikumu prasībām.

35. Jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, atļauts piedāvāt tirgū, ja:

35.1. motors atbilst tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo noteikumu un tehniskajos pielikumos noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

35.2. sertificēšanas institūcija ir izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu;

35.3. motors ir marķēts atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.

36. Sertifikātu kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem neizsniedz kuģiem, kuru motori neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

37. Sertificēšanas institūcija reģistrē un kontrolē atbilstoši šo noteikumu prasībām ražoto motoru identifikācijas numurus, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām. Identifikācijas numurus var kontrolēt papildus, kontrolējot ražošanas atbilstību saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajām prasībām.

38. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz sertificēšanas institūcijā visu nepieciešamo informāciju par saviem klientiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kuri deklarēti kā ražoti saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu. Ja motorus pārdod mašīnu ražotājiem, papildu informācija nav nepieciešama.

39. Ja pēc sertificēšanas institūcijas pieprasījuma ražotājs nevar pārbaudīt prasības saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu, īpaši saistībā ar šo noteikumu 38.punktu, piešķirto apstiprinājumu attiecīgajam motora tipam anulē. Sertificēšanas institūcija par šādiem gadījumiem mēneša laikā ziņo citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām un norāda anulēšanas iemeslus.

X. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū kompresijas aizdedzes motorus

40. Motoru un to saimju tipus apstiprina, ievērojot Eiropas Savienībā noteiktus secīgus laikposmus (I līdz IV) un ņemot vērā atšķirīgas piesārņojošo vielu emisijas robežvērtības (atkarībā no motoru kategorijas), kas noteiktas, pamatojoties uz motora jaudas diapazonu katram tipa apstiprināšanas laikposmam.

41. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts attiecīgas kategorijas motors, ja motors atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un gāzveida vai cieto daļiņu piesārņojuma izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 4.-13.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām attiecīgajai motora kategorijai un attiecīgajam laikposmam noteiktajiem termiņiem.

42. Pēc attiecīgajam laikposmam noteiktā termiņa beigām sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu kompresijas aizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja gāzveida piesārņojošo vielu un cieto daļiņu emisija no motora atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

43. Atļauts piedāvāt tirgū jaunus motorus, kas ir vai nav uzstādīti mehānismos, vai šos mehānismus reģistrēt, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām un ja motora tips ir apstiprināts atbilstoši kādai no šajos noteikumos noteiktajām motoru kategorijām (izņemot eksportam uz trešajām valstīm paredzēto tehniku un motorus).

44. Motorus, kas atbilst iepriekšējā laikposma prasībām, aizliegts piedāvāt tirgū, kad sākta nākamā laikposma prasību obligāta īstenošana.

45. Motoru tipiem vai motoru saimēm, kas IIIA, IIIB un IV laikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem.

XI. Prasības piesārņojošo vielu izplūdes robežvērtību samazināšanai, apstiprinot motora tipus un piedāvājot tirgū dzirksteļaizdedzes motorus

46. Dzirksteļaizdedzes motoru pamatklasi apzīmē ar burtu S, un tā ietver mazos motorus ar jaudu < 19 kW. Pamatklasi iedala šādās kategorijās:

46.1. H: motori pārnēsājamām iekārtām:

46.1.1. SH:1 klase - motors ar darba tilpumu < 20 cm3;

46.1.2. SH:2 klase - motors ar darba tilpumu > 20 cm3 un < 50 cm3;

46.1.3. SH:3 klase - motors ar darba tilpumu > 50 cm3;

46.2. N: motori nepārnēsājamām iekārtām:

46.2.1. SN:1 klase - motors ar darba tilpumu < 66 cm3;

46.2.2. SN:2 klase - motors ar darba tilpumu > 66 cm3 un < 100 cm3;

46.2.3. SN:3 klase - motors ar darba tilpumu > 100 cm3 un < 225 cm3;

46.2.4. SN:4 klase - motors ar darba tilpumu > 225 cm3.

47. Sertificēšanas institūcija nedrīkst atteikties piešķirt tipa apstiprinājumu dzirksteļaizdedzes motora tipam vai motoru saimei vai atteikties izsniegt šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju izvirzīt citas tipa apstiprinājuma prasības mobilajai tehnikai, kurā ir uzstādīts motors, ja motors attiecībā uz gāzveida piesārņotājiem atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

48. Izņemot iekārtas un motorus, kurus paredzēts eksportēt uz trešajām valstīm, sešus mēnešus pēc attiecīgās dienas, kas noteikta šo noteikumu 46.punktā, atļauts piedāvāt tirgū iekārtām uzstādītus un neuzstādītus motorus tikai tad, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

49. Motoru tipiem vai motoru sai­mēm, kas IIlaikposma prasībām atbilst jau pirms šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem, atļauts izmantot īpašu marķējumu un simbolus, lai norādītu, ka konkrētās iekārtas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām jau pirms to piemērošanai noteiktajiem termiņiem.

XII. Atbrīvošana no atsevišķu šo noteikumu prasību piemērošanas motoru atbilstības novērtēšanā un alternatīvās procedūras

50. Šo noteikumu 34., 35., 42. un 47.punktā minētās prasības neattiecas uz:

50.1. motoriem, ko izmanto valsts aizsardzības un iekšlietu struktūras;

50.2. motoriem, uz kuriem attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 51., 51.1 un 52.punktu;

50.3. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt glābšanas laivu nolaišanai ūdenī un izcelšanai no tā;

50.4. motoriem, ko izmanto mehānismos, kuri paredzēti galvenokārt no krasta ūdenī nolaižamu kuģošanas līdzekļu nolaišanai un izcelšanai.

(Grozīts ar MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426)

51. Rezerves motoriem, izņemot motorvagonu, vilces līdzekļu un iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus, jāatbilst tām emisijas robežvērtībām, kas attiecās uz nomaināmo motoru tad, kad to sākotnēji piedāvāja tirgū.

(Grozīts ar MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426)

51.1 Atļauts piedāvāt tirgū šādus rezerves motorus, kas paredzēti vilces līdzekļos:

51.1 1. rezerves motorus, kas atbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj tādi vilces līdzekļu motori, kas:

51.1 1.1. neatbilst III A laikposma prasībām;

51.1 1.2. atbilst III A laikposma prasībām, bet neatbilst III B laikposma prasībām;

51.1 2. rezerves motorus, kas neatbilst III A laikposma emisijas robežvērtībām, ja ar tiem jāaizstāj vilces līdzekļu motori, kuriem nav piedziņas vadības un kuri nespēj neatkarīgi sākt kustību, ja vien šādi rezerves motori atbilst prasībām, kas nav zemākas par prasībām, kurām atbilst motori, ar kuriem aprīkoti tāda paša veida vilces līdzekļi. Šo apakšpunktu piemēro, ja sertificēšanas institūcija, izsniedzot attiecīgu atļauju, ir apliecinājusi, ka tāda rezerves motora izmantošana, kurš atbilst jaunākā piemērojamā emisijas posma prasībām attiecībā uz konkrēto vilces līdzekli, radīs būtiskas tehniskas grūtības.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā)

51.2 Motoriem, ko piedāvā tirgū saskaņā ar šo noteikumu 51.1 1. vai 51.1 2.apakšpunktu, piestiprina marķējumu ar tekstu "REZERVES MOTORS" un norāda attiecīgās atkāpes unikālo atsauci.

(MK 19.06.2012. noteikumu Nr.426 redakcijā)

52. Sertificēšanas institūcija sērijas beigu motorus, kas vēl ir krājumā vai uzstādīti mobilajā tehnikā, bet nav realizēti, var atbrīvot no šo noteikumu 42.punktā minēto termiņu ievērošanas, piedāvājot motorus tirgū (izņemot iekšējo ūdensceļu kuģos uzstādāmos galvenos motorus), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

52.1. ražotājs pirms šajos noteikumos attiecīgajai motoru kategorijai noteiktā datuma iesniedz sertificēšanas institūcijā, kura apstiprinājusi attiecīgo motora tipu vai motora saimi, attiecīgu iesniegumu, kurā norāda tehniskos un ekonomiskos iemeslus, kādēļ nepieciešams atbrīvojums, un šo noteikumu 26.punktā minēto motoru sarakstu, kurā ietverti motori, kas noteiktajā termiņā nav piedāvāti tirgū;

52.2. motori atbilst tipam vai saimei, kam tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vai kam agrāk tipa apstiprinājums nav bijis nepieciešams, bet tie ir ražoti saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem termiņiem;

52.3. motori glabājas kādā no dalībvalstīm;

52.4. maksimālais viena vai vairāku tipu motoru skaits, ko dalībvalsts piedāvā tirgū saskaņā ar iesniegumu par atbrīvošanu no atsevišķu prasību piemērošanas, nepārsniedz 10 % no visu attiecīgo tipu motoru skaita, kuri dalībvalstī piedāvāti tirgū iepriekšējā gadā.

53. Ja sertificēšanas institūcija par šo noteikumu 52.punktā minēto iesniegumu pieņem iesniedzējam pozitīvu lēmumu, tā:

53.1. mēneša laikā nosūta citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām datus par ražotājam piešķirtajiem atbrīvojumiem un informāciju par atbrīvojumu piešķiršanas iemesliem;

53.2. par katru motoru izdod tipa atbilstības sertifikātu, kurā izdara attiecīgu ierakstu. Ja nepieciešams, var izmantot vienu dokumentu, kurā norāda visus attiecīgo motoru identifikācijas numurus;

53.3.katru gadu nosūta piešķirto atbrīvojumu sarakstus Eiropas Komisijai, norādot atbrīvojumu piešķiršanas iemeslus.

54. Sertificēšanas institūcija nedrīkst pieņemt lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu, ja pagājuši 12 mēneši pēc termiņa beigām, kad attiecīgos saražotos motorus varēja piedāvāt tirgū.

XIII. Pasākumi, lai nodrošinātu saražoto motoru atbilstību

55. Sertificēšanas institūcija, ja nepieciešams, sadarbībā ar citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijām:

55.1. pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai pārbaudītu, vai ražotājs saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām ir veicis visus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu saražoto motoru atbilstības kontroli;

55.2. pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas veic šo noteikumu 1.pielikuma 4.nodaļā noteiktos pasākumus, lai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām pārbaudītu, vai šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētie pasākumi joprojām tiek ievēroti un vai katrs saražotais motors, kuram saskaņā ar šiem noteikumiem ir piešķirts tipa apstiprinājuma numurs, atbilst apstiprinājuma sertifikātā apstiprinātā motora tipa vai saimes aprakstam un apliecības pielikumam.

56. Ražotājs sertificēšanas institūcijai atļauj:

56.1. jebkurā laikā veikt testus un pārbaudīt jebkuru motoru, kuram ir tipa apstiprinājuma numurs, lai pārliecinātos par motora atbilstību apstiprinājuma sertifikātā minētajam aprakstam;

56.2. jebkurā pieņemamā laikā pārbaudīt ražošanas procedūru, lai pārliecinātos par šo noteikumu 55.1.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu.

XIV. Neatbilstība apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei

57. Šo noteikumu izpratnē neatbilstība motora tipam vai saimei ir tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka saražoto motoru dati neatbilst datiem tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē un šīs neatbilstības saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu nav atļāvusi sertificēšanas institūcija, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu.

58. Ja sertificēšanas institūcijai ir šaubas, vai motors, kas marķēts ar tipa apstiprinājuma numuru, atbilst apstiprinātajai tipa saimei, tā var pieprasīt, lai citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, pārbauda saražoto motoru atbilstību apstiprinātajam tipam vai motoru saimei.

59. Ja sertificēšanas institūcija konstatē, ka motors, kas marķēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei un ražotājs, kam attiecīgā tipa apstiprinājuma sertifikāts ir izsniegts, nespēj vai nevēlas sertificēšanas institūcijas norādītajā termiņā novērst neatbilstību, tā tipa apstiprinājuma sertifikātu anulē.

60. Ja sertificēšanas institūcija pēc šo noteikumu 59.punktā minēto nosacījumu izvērtēšanas pieņēmusi lēmumu anulēt tipa apstiprinājuma sertifikātu, tā rakstiski par to informē:

60.1. ražotāju, pamatojot apstiprinājuma sertifikāta anulēšanas iemeslus un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt;

60.2.mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas par apstiprinājuma sertifikāta anulēšanu un norāda anulēšanas iemeslus.

61. Šajos noteikumos minētos sertificēšanas institūcijas lēmumus var apstrīdēt likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 15.pantā noteiktajā kārtībā.

XV. Noteikumu izpildes kontrole

62. Šo noteikumu izpildi kontrolē valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts dzelzceļa administrācija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Minētās institūcijas veic pasākumus, lai nepieļautu neatbilstošu mehānismos uzstādītu vai neuzstādītu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja uz tiem attiecas šo noteikumu prasības, un pārbauda:

62.1. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra - traktortehnikas un citas šajā aģentūrā reģistrējamās tehnikas motorus;

62.2. Latvijas Jūras administrācija - kuģu reģistrā reģistrējamo iekšējo ūdensceļu kuģu motorus;

62.3. Valsts dzelzceļa administrācija - šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos motorvagonam vai vilces līdzeklim uzstādītos motorus, tos reģistrējot dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrā;

62.4. Ceļu satiksmes drošības direkcija - papildu motorus, kas uzmontēti uz automobiļa vai tā piekabes bāzes un paredzēti izmantošanai ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kurus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

62.5. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - tirdzniecības vietās motorus, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 62.1., 62.2., 61.3. un 62.4.apakšpunktā minētos motorus, kā arī motorus, kas uzstādīti tikai profesionālai lietošanai paredzētās iekārtās.

63. Ja kontroles institūcija konstatē, ka motora radītā piesārņojošo vielu izplūde pārsniedz pieļaujamās emisijas robežvērtības vai motors neatbilst šo noteikumu prasībām, tā sadarbībā ar sertificēšanas institūciju veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu konkrētā motora vai mehānisma piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā un nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus. Kontroles institūcijas informē iesaistītās puses par veiktajiem pasākumiem.

VI. Noslēguma jautājumi

64. Šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā minētie ierobežojumi stājas spēkā ar 2006.gada 31.decembri.

65. Līdz 2007.gada 30.jūnijam tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (turpmāk - RKCK) I laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 14.pielikumā.

66. Ar 2007.gada 1.jūliju un līdz laikam, kad ir noteiktas citas emisijas robežvērtības, tirgū drīkst piedāvāt motorus, kas atbilst RKCK II laikposma prasībām un kam atbilstošās emisijas robežvērtības ir noteiktas šo noteikumu 15.pielikumā.

67. Tipa apstiprināšanas I laikposms saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto laika grafiku tipa apstiprināšanai (pēc 1998.gada 30.jūnija) ir šādu kategoriju motoriem:

67.1. A kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW;

67.2. B kategorija: 75 kW ≤ P < 130 kW;

67.3. C kategorija: 37 kW ≤ P < 75 kW.

68. Tipa apstiprināšanas II laikposmam ir šādi termiņi:

68.1. D kategorija: 18 kW ≤ P < 37 kW (pēc 1999.gada 31.decembra);

68.2. E kategorija: 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2000.gada 31.decembra);

68.3. F kategorija: 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2001.gada 31.decembra);

68.4. G kategorija: 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2002.gada 31.decembra).

69. Tipa apstiprināšanas III A laikposmam ir šādi termiņi:

69.1. H kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.2. I kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.3. J kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2006.gada 31.decembra);

69.4. K kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 19 kW ≤ P < 37 kW (pēc 2005.gada 31.decembra),

69.5. H kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 130kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.6. I kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 75kW ≤ P < 130 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.7. J kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 37kW ≤ P < 75 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

69.8. K kategorija: motori ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir šāda jauda - 19kW ≤ P < 37 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

69.9. galvenajiem motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos (motoru V kategorija):

69.9.1. V1:1 kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka vai vienāda ar 37 kW un darba tilpums ir mazāks par 0,9 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.9.2. V1:2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 0,9, bet mazāks par 1,2 litriem uz cilindru (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.9.3. V1:3 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 1,2, bet mazāks par 2,5 litriem uz cilindru un kuru jauda ir šāda - 37 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.9.4. V1:4 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 2,5, bet mazāks par 5 litriem uz cilindru (pēc 2006.gada 31.decembra);

69.9.5. V2 kategorija: motoriem, kuru darba tilpums ir lielāks vai vienāds ar 5litriem uz cilindru (pēc 2007.gada 31.decembra);

69.10. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos: RC A kategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2005.gada 30.jūnija);

69.11. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos:

69.11.1. RL A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 130 kW ≤ P ≤ 560kW (pēc 2005.gada 31.decembra);

69.11.2. RH A kategorija: motoriem ar šādu jaudu - 560 kW < P (pēc 2007.gada 31.decembra).

70. Tipa apstiprināšanas III B laikposmam ir šādi termiņi:

70.1. L kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2009.gada 31.decembra);

70.2. M kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 75 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.3. N kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P < 75 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.4. P kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 37 kW ≤ P < 56 kW (pēc 2011.gada 31.decembra);

70.5. galvenajiem motoriem, ko izmanto motorvagonos, - RCBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka nekā 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra);

70.6. galvenajiem motoriem, ko izmanto vilces līdzekļos, - RBkategorija: motoriem, kuru jauda ir lielāka par 130 kW (pēc 2010.gada 31.decembra).

71. Tipa apstiprināšanas IV laikposmam ir šādi termiņi:

71.1. Q kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 130 kW ≤ P ≤ 560 kW (pēc 2012.gada 31.decembra);

71.2. R kategorija: motoriem (izņemot motorus ar nemainīgu griešanās ātrumu), kam ir šāda jauda - 56 kW ≤ P < 130 kW (pēc 2013.gada 30.septembra).

72. Šo noteikumu 39.11. un 40.6.apakš­punktā minētās prasības uz minētajiem motoru tipiem vai saimēm neattiecina, ja līgums par motora pirkšanu ir noslēgts līdz 2004.gada 20.maijam un motoru piedāvā tirgū ne vēlāk kā divus gadus pēc šajos noteikumos noteikto prasību piemērošanas dienas attiecīgās kategorijas vilces līdzekļiem.

73. Šo noteikumu 42.punktu piemēro, ievērojot šādus termiņus:

73.1. G kategorija: pēc 2003.gada 31.decembra:

73.2. III A laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.2.1. H kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra;

73.2.2. I kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.2.3. J kategorija: pēc 2007.gada 31.decembra;

73.2.4. K kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3. III A laikposma motori, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos:

73.3.1. V1:2 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3.2. V1:3 kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.3.3. V1:4 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.3.4. V2 kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.4. III A laikposma motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.4.1. H kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.4.2. I kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.4.3. J kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.4.4. K kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.5. III A laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC A kategorija: pēc 2005.gada 31.decembra:

73.6. III A laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos:

73.6.1. RL A kategorija: pēc 2006.gada 31.decembra;

73.6.2. RH A kategorija: pēc 2008.gada 31.decembra;

73.7. III B laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.7.1. L kategorija: pēc 2010.gada 31.decembra;

73.7.2. M kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.7.3. N kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.7.4. P kategorija: pēc 2012.gada 31.decembra;

73.8. III B laikposma motori, ko izmanto motorvagonos, - RC B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.9. III B laikposma motori, ko izmanto vilces līdzekļos, - R B kategorija: pēc 2011.gada 31.decembra;

73.10. IV laikposma motori, kas nav motori ar nemainīgu griešanās ātrumu:

73.10.1. Q kategorija: pēc 2013.gada 31.decembra;

73.10.2. R kategorija: pēc 2014.gada 30.septembra.

74. Katrā kategorijā šo noteikumu prasības nepiemēro divus gadus pēc šo noteikumu 42.punktā minētā termiņa, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa.

75. Sertificēšanas institūcija piešķir tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kā arī piešķir tipa apstiprinājumu mobilajai tehnikai tikai tad, ja tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī:

75.1. ja motors ir uzstādīts pēc 2004.gada 11.augusta, gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 14.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma I laikposms);

75.2. gāzveida piesārņojošo vielu izplūde no motora atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 15.tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām (tipa apstiprinājuma II laikposms):

75.2.1. SN:1 vai SN:2 klases motors (pēc 2004.gada 1.augusta);

75.2.2. SN:4 klases motors (pēc 2006.gada 1.augusta);

75.2.3. SH:1, SH:2 un SN:3 klases motors (pēc 2007.gada 1.augusta);

75.2.4. SH:3 klases motors (pēc 2008.gada 1.augusta);

75.2.5. no augšas turamas profesionāli lietojamas daudzpozīciju pārnēsājamās dzīvžogu šķēres un no augšas turami ķēdes zāģi koku sagarināšanai, kas aprīkoti ar SH:2 un SH:3 klases motoru (neatkarīgi no šo noteikumu 76.punktā noteiktā atbrīvojuma termiņš ir pagarināts līdz 2013.gada 31.jūlijam).

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389)

76. Trīs gadus pēc II laikposma emisijas robežvērtību spēkā stāšanās attiecīgo termiņu neattiecina uz šādām iekārtām (minēto triju gadu laikā turpina piemērot I laikposmam noteiktās emisijas robežvērtības):

76.1. rokas motorzāģi ar ķēdi - pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi un turamas ar abām rokām un kuru motora tilpums (saskaņā ar LVS EN ISO 11681-1:2004 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Drošības prasības un testēšana portatīviem ķēdes zāģiem - 1.daļa: Ķēdes zāģi meža kopšanas darbiem") ir lielāks par 45 cm3;

76.2. no augšas turamas ierīces (piemēram, rokas urbjmašīnas un ķēdes zāģi koku sagarināšanai) - pārnēsājamas ierīces ar rokturi to augšdaļā, kas paredzētas caurumu urbšanai un koku zāģēšanai ar ķēdes zāģi saskaņā ar ISO 11681-2 "Mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ķēdes zāģi - Drošības prasības un testēšana - 2.daļa: Ķēdes zāģi koku apkopšanai";

76.3. rokas krūmgrieži ar iekšdedzes motoru - rokas instrumenti ar rotē­jošu disku, kas izgatavots no metāla vai plastmasas un paredzēti nezāļu, krūmu, nelielu koku un līdzīgu augu pļaušanai. To konstrukcijai jāatbilst LVS EN ISO 11806:1997+AC:1998 "Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas - Portatīvie ar roku pārnēsājamie iekšdedzes dzinēji, kuri darbina krūmu zāģus un zāles pļāvējus - Drošība darbībai dažādos stāvokļos". Tie darbojas horizontālā stāvoklī vai apgriezti otrādi, un to motoru tilpums ir lielāks par 40 cm3;

76.4. dzīvžogu šķēres - rokas ierīces dzīvžogu un krūmu cirpšanai ar vienu vai vairākiem nažiem saskaņā ar LVS EN 774:1996/A3:2002 "Dārza iekārtas - Rokās turami dzīvžogu apgriezēji ar iebūvētu piedziņu - Drošība";

76.5. rokas griezējinstrumenti ar iekš­dedzes motoru - rokas instrumenti cietu materiālu, piemēram, akmens, asfalta, betona vai tērauda, griešanai ar rotējošu metāla griezni un ar motora tilpumu virs 50 cm3 saskaņā ar LVS EN 1454:1997 "Portatīvās un rokā turamās iekšdedzes griezējmašīnas - Drošība";

76.6. nepārnēsājami SN:3 klases motori ar horizontālu asi - tikai tie SN:3 klases nepārnēsājamie motori ar horizontālu asi, kuru jauda nepārsniedz 2,5 kW un kurus izmanto galvenokārt īpašām vajadzībām, piemēram, kultivatori, rotācijas pļaujmašīnas, zālienu irdinātāji un ģeneratori.

77. Katrai kategorijai šo noteikumu 46. un 47.punktā minēto prasību piemērošanu atliek:

77.1. uz diviem gadiem, ja motora izlaides datums ir pirms attiecīgā termiņa;

77.2.uz trijiem gadiem - mazas sērijas dzirksteļaizdedzes motoru ražotājiem. Šādā gadījumā šo noteikumu 46. un 47.punktā minētās prasības aizstāj ar I laikposmam noteiktajām prasībām attiecībā uz mazas sērijas motoru saimēm, kurās ir līdz 25000 motoru, ja dažādu motoru saimēm ir atšķirīgs motora tilpums.

78. Šo noteikumu XV nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.364 "Noteikumi par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.229; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 19.06.2012. noteikumiem Nr.426; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 16.decembra Direktīvas 97/68/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu likumus attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

2) Eiropas Komisijas 2001.gada 17.augusta Direktīvas 2001/63/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

3) Eiropas Parlamenta un 2002.gada 9.decembra Padomes Direktīvas 2002/88/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda mobilai tehnikai;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/26/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no mobilai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes motoriem;

5) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/105/EK, ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

6) Eiropas Komisijas 2010.gada 31.marta Direktīvas 2010/26/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Direktīvas 2011/88/ES, ar ko Direktīvu 97/68/EK groza attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu;

8) Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra Direktīvas 2012/46/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047
Noteikumos lietotie simboli un saīsinājumi, motoru apzīmējumi, prasības motoriem un testi, nosacījumi produkcijas atbilstības novērtēšanai, parametri motoru saimes definēšanai un standarta motora izvēle

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Simboli un saīsinājumi

1. Šajos noteikumos ir lietoti šādi simboli un saīsinājumi:

1.1. testa parametru simboli noteikti šā pielikuma 1.tabulā;

1.tabula

Nr.

Simbols

Mērvienība

Termins

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

A/Fst

-

Gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība

2.

AP

m2

Izokinētiskās zondes šķērsgriezuma laukums

3.

AT

m2

Izplūdes caurules šķērsgriezuma laukums

4.

Aver

Vidējās svērtās vērtības:

m3/h

tilpuma plūsmai

kg/h

masas plūsmai

5.

C1

-

Vienam oglekļa atomam ekvivalents ogļūdeņradis

6.

Cd

-

SSV izplūdes koeficients

7.

Conc

miljonās daļas (ppm)

Koncentrācija (ar norādi uz attiecīgo sastāvdaļu)

8.

Concc

miljonās daļas (ppm)

Attiecībā pret fonu koriģētā koncentrācija

9.

Concd

miljonās daļas (ppm)

Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā mērītā piesārņotāja koncentrācija

10.

Conce

miljonās daļas (ppm)

Atšķaidītajās izplūdes gāzēs mērītā piesārņotāja koncentrācija

11.

d

m

Diametrs

12.

DF

-

Atšķaidījuma pakāpe

13.

fa

-

Laboratorijas gaisa korekcijas koeficients

14.

GAIRD

kg/h

Ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz sausu gaisu

15.

GAIRW

kg/h

Ieplūdes gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu

16.

GDILW

kg/h

Atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitru gaisu

17.

GEDFW

kg/h

Ekvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm

18.

GEXHW

kg/h

Izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm

19.

GFUEL

kg/h

Degvielas masas plūsmas ātrums

20.

GSE

kg/h

Izplūdes gāzu parauga masas plūsmas ātrums

21.

GT

cm3/min

Marķiergāzes plūsmas ātrums

22.

GTOTW

kg/h

Atšķaidītu izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums, rēķinot uz mitrām gāzēm

23.

Ha

g/kg

Ieplūdes gaisa absolūtais mitrums

24.

Hd

g/kg

Atšķaidīšanas gaisa absolūtais mitrums

25.

HREF

g/kg

Absolūtā mitruma standartvērtība (10,71 g/kg)

26.

i

-

Indekss, ar ko apzīmē testa režīmu (NRSC testā) vai momentāno vērtību (NRTC testā)

27.

KH

-

NOX mitruma korekcijas koeficients

28.

KP

-

Cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients

29.

KV

-

CFV kalibrēšanas funkcija

30.

KW,a

-

Korekcijas koeficients ieplūdes gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru

31.

KW,d

-

Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru

32.

KW,e

-

Korekcijas koeficients atšķaidīšanas gaisa pārrēķināšanai no sausa uz mitru

33.

KW,r

-

Korekcijas koeficients neatšķaidītu izplūdes gāzu pārrēķināšanai no sausām uz mitrām

34.

L

%

Griezes moments procentos no testa ātruma maksimālā griezes momentā

35.

Md

mg

Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā savāktā cieto daļiņu parauga masa

36.

MDIL

kg

Caur cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtriem izfiltrētā atšķaidīšanai izmantotā gaisa parauga masa

37.

MEDFW

kg

Atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā

38.

MEXHW

kg

Kopējā izplūdes gāzu masas plūsma visā ciklā

39.

Mf

mg

Savāktā cieto daļiņu parauga masa

40.

Mf,p

mg

Uz galvenā filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa

41.

Mf,b

mg

Uz papildu filtra savāktā cieto daļiņu parauga masa

42.

Mgas

g

Gāzveida piesārņojošo vielu kopējā masa visā ciklā

43.

MPT

g

Cieto daļiņu kopējā masa visā ciklā

44.

MSAM

kg

Caur cieto daļiņu parauga ņemšanas filtriem izgājušā atšķaidīšanas izplūdes parauga masa

45.

MSE

kg

Ievākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā

46.

MSEC

kg

Otrās pakāpes atšķaidīšanai izmantotā gaisa masa

47.

MTOT

kg

Divkārt atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā

48.

MTOTW

kg

Kopējā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas visā ciklā izplūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm

49.

MTOTW,I

kg

Momentānā masa atšķaidītajām izplūdes gāzēm, kas plūst caur atšķaidīšanas tuneli rēķinot uz mitrām gāzēm

50.

mass

g/h

Indekss pie lielumiem, kas apzīmē emisijas masas plūsmas ātrumu

51.

NP

-

Kopējais PDP griešanās ātrums visā ciklā

52.

nref

apgr./min

Motora apgriezienu atskaites ātrums NRTC testā

53.

nsp

s-2

Dzinēja griešanās ātruma atvasinājums

54.

P

kW

efektīvā jauda bez korekcijas

55.

p1

kPa

Spiediena kritums zem atmosfēras spiediena pie ieplūdes PDP

56.

PA

kPa

Absolūtais spiediens

57.

Pa

kPa

Piesātinātā tvaika spiediens dzinēja ieplūdes gaisā (standarts1: psy = PSY testa vide)

58.

PAE

kW

Deklarētā kopējā jauda, ko absorbē testa veikšanai uzmontētās papildierīces, kuras nav prasītas šo noteikumu 2.28. apakšpunktā

59.

PB

kPa

Kopējais atmosfēras spiediens (standarts1: PX = PX, kopējais atmosfēras spiediens mērījumu vietā; PY = PY, kopējais atmosfēras spiediens testa laikā)

60.

Pd

kPa

Piesātinātā tvaika spiediens atšķaidīšanai izmantotajā gaisā

61.

PM

kW

Maksimālā izmērītā jauda testa ātrumā un ievērojot testa nosacījumus (sk. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktu)

62.

Pm

kW

Jauda, kas izmērīta izmēģinājumu stendā

63.

Ps

kPa

Sausa gaisa (atmosfēras) spiediens

64.

q

-

Atšķaidījuma attiecība

65.

Qs

m3/s

Konstanta tilpuma mērītāja (CVS) tilpuma plūsmas attiecība

66.

r

Absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi

67.

r

m3/s

Izokinētiskās zondes un izplūdes caurules šķērsgriezuma laukumu attiecība

68.

Ra

%

Ieplūdes gaisa relatīvais mitrums

69.

Rd

%

Atšķaidīšanas gaisa relatīvais mitrums

70.

Re

-

Reinoldsa skaitlis

71.

Rf

-

FID atbildes koeficients

72.

T

K

Absolūtā temperatūra

73.

t

s

Mērīšanas laiks

74.

Ta

K

Ieplūdes gaisa absolūtā temperatūra

75.

TD

K

Rasas punkta absolūtā temperatūra

76.

Tref

K

Sadedzināšanas gaisa standarttemperatūra (298 K)

77.

Tsp

N·m

Pārejas ciklā prasītais griezes moments

78.

t10

s

Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 10 % no mēraparāta beigu rādījuma

79.

t50

s

Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 50 % no mēraparāta beigu rādījuma

80.

t90

s

Laiks no pakāpveida signāla padeves sākuma līdz brīdim, kurā sasniedz 90 % no mēraparāta beigu rādījuma

81.

ti

s

Momentānās CFV plūsmas laika intervāls

82.

V0

m3/apgr.

PDP tilpuma plūsmas ātrums faktiskajos apstākļos

83.

Wact

kWh

Faktiskais ciklā paveiktais darbs NRTC testā

84.

WF

-

Svēršanas koeficients

85.

WFE

-

Efektīvais svēršanas koeficients

86.

X0

m3/apgr.

PDP tilpuma plūsmas ātruma kalibrēšanas funkcija

87.

D

kg·m2

Virpuļstrāvas dinamometra inerces moments

88.

-

SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība

89.

-

Gaisa un degvielas relatīvā attiecība, ko iegūst, faktisko A/F dalot ar stehiometrisko A/F

90.

kg/m3

Izplūdes gāzes blīvums

Piezīme:

1. ISO 3046.

1.2. Ķīmisko vielu un cieto daļiņu simboli norādīti šā pielikuma 2.tabulā;

2.tabula

Nr.

Vielas simbols

Vielas nosaukums

(1)

(2)

(3)

1.

CH4

Metāns

2.

C3H8

Propāns

3.

C2H6

Etāns

4.

CO

Oglekļa oksīds

5.

CO2

Oglekļa dioksīds

6.

DOP

Dioktilftalāts

7.

H2O

Ūdens

8.

HC

Ogļūdeņraži

9.

NOx

Slāpekļa oksīdi

10.

NO

Slāpekļa oksīds

11.

NO2

Slāpekļa dioksīds

12.

O2

Skābeklis

13.

PT

Cietās daļiņas

14.

PTFE

Politetrafluoretilēns

1.3. Noteikumos izmantotie ierīču apzīmējumi norādīti šā pielikuma 3.tabulā.

3.tabula

Nr.

Apzīmējums

Ierīces nosaukums

(1)

(2)

(3)

1.

CFV

Kritiskās plūsmas Venturi caurule

2.

CLD

Hemiluminiscences detektors

3.

KA

Kompresijas aizdedze

4.

FID

Liesmas jonizācijas detektors

5.

FS

Pilna skala

6.

HCLD

Apsildāms hemiluminiscences detektors

7.

HFID

Apsildāms jonizācijas detektors

8.

NDIR

Nedispersīvs infrasarkanais analizators

9.

NG

Dabas gāze

10.

NRSC

Mobilās tehnikas dzinēja tests stacionārā fāzē

11.

NRTC

Mobilās tehnikas dzinēja tests pārejas fāzē

12.

PDP

Pozitīva darba tilpuma sūknis

13.

DA

Dzirksteļaizdedze

14.

SSV

Venturi caurule ātrumiem, kas ir mazāki par skaņas ātrumu

2. Motoru marķējums

2. Uz kompresijas aizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:

2.1. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;

2.2. motora tipam, motoru saimei (ja nepieciešams) un katram motoram atšķirīgam motora identifikācijas numuram;

2.3. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu;

2.4. marķējumam atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam, ja dzinēju tirgū piedāvā saskaņā ar elastīguma sistēmu.

3. Uz dzirksteļaizdedzes motora, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt:

3.1. motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;

3.2. EK tipa apstiprinājuma numuram, saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu;

3.3. emisijas laikposma numuram (norāda iekavās, romiešu cipariem), kas ir labi redzams un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā;

3.4. uz katra motora, kas laists tirgū saskaņā šo noteikumu 77.2. apakšpunktu – burtiem "SV" (norāda iekavās), kas ir labi redzami un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā.

4. Šā pielikuma 2. un 3.punktā noteiktajam marķējumam jābūt izturīgiem visā motora derīgajā kalpošanas laikā un jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās ir tā jāpiestiprina, lai arī piestiprinājums būtu izturīgs visā motora derīgajā kalpošanas laikā un etiķetes vai plāksnītes nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

5. Marķējumu piestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora normālai darbībai un kas parasti nav jānomaina motora kalpošanas laikā.

6. Marķējumi novieto tā, lai tas būtu viegli redzams pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visām motora darbībai vajadzīgajām palīgierīcēm.

7. Katrs motors ir jāapgādā ar papildu noņemamu izturīga materiāla plāksni, uz kuras ir jābūt visiem šā pielikuma 2.punktā norādītajiem datiem, kas nepieciešamības gadījumā ir novietota tā, lai šā pielikuma 2.punktā minētos marķējumus padarītu viegli saredzamus, kā arī viegli pieejamus, kad motors ir uzstādīts mehānismā.

8. Motoru kodēšanai saistībā ar identifikācijas numuriem kontekstā ir jābūt tādai, lai viennozīmīgi ļautu noteikt izgatavošanas secību.

9. Pirms motori atstāj ražošanas līniju, uz tiem jābūt visiem marķējumiem.

10. Motoru marķējumu precīzais novietojums jāpaziņo atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam tipa apstiprinājuma sertifikāta veidlapas paraugam.

3. Prasības motoriem un testi

3.1. KA motori

11.Vispārīgi nosacījumi:

11.1. sastāvdaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kam tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;

11.2. ražotājam jāveic tehniski pasākumi, lai nodrošinātu gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos izmantošanas nosacījumus. Šajā apakšpunktā minētās prasības ir ievērotas, ja attiecīgi ir izpildīti šā pielikuma 12.6., 12.7. un 18.2.1.apakšpunktu nosacījumi;

11.3. ja izmanto katalītisko pārveidotāju un/vai cieto daļiņu uztvērēju, ražotājam izturības testos, ko viņš var veikt pats, ievērojot labu inženierpraksi un izdarot attiecīgus pierakstus, jāpierāda, ka ir sagaidāms, ka šajā apakšpunktā minētās pēcapstrādes ierīces darbosies pareizi visā motora kalpošanas laikā. Pierakstus veic atbilstoši šā pielikuma 17.punkta un jo īpaši 17.3.apakšpunkta prasībām. Ražotājs sniedz attiecīgu garantiju klientam. Ir pieļaujama regulāra šīs ierīces nomaiņa pēc noteikta motora darbošanās laika. Motora sastāvdaļu vai sistēmu regulēšanu, labošanu, izjaukšanu, tīrīšanu vai aizstāšanu, ko veic regulāri, lai novērstu motora nepareizu darbību pēcapstrādes ierīces dēļ, izdara tikai tādā mērā, cik tas ir tehnoloģiski vajadzīgs, lai nodrošinātu emisijas regulēšanas sistēmas pareizu darbību. Atbilstošas prasības par plānveida apkopi, uz ko attiecas šajā apakšpunktā minētie garantijas noteikumi, ir jāietver klienta rokasgrāmatā un jāapstiprina, pirms tiek piešķirts apstiprinājums. Attiecīgs izvilkums no rokasgrāmatas attiecībā uz apstrādes ierīču apkopi vai aizstāšanu un garantijas nosacījumiem ir jāietver informācijas dokumentā, kas noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;

11.4. visiem motoriem, kas izdala izplūdes gāzes sajauktas ar ūdeni, motora izplūdes sistēmā lejpus dzinēja un augšpus vietas, kurā izplūdes gāzes saskaras ar ūdeni (vai citu dzesējošu vai attīrošu vidi) ierīko pieslēguma vietu, kas vajadzīga, lai īslaicīgi pievienotu gāzveida vai cieto daļiņu emisijas paraugu ņemšanas iekārtu. Svarīgi, lai šā pieslēguma novietojums ļautu ievākt labi sajaukušos reprezentatīvu izplūdes gāzu paraugu. Šajā apakšpunktā minētā pieslēguma iekšpusē jābūt standarta caurules vītnei, kuras izmērs nepārsniedz puscollu, un, ja pieslēgumu neizmanto, tas jānoslēdz ar aizbāzni (atļauts izmantot līdzvērtīgus pieslēgumus).

12. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:

12.1. testējamā motora emitēto gāzveida un cieto daļiņu piesārņojuma komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm;

12.2. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:

12.2.1. gāzveida emisijai, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 2.zīmējumā parādītajai sistēmai,

12.2.2. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.zīmējumā parādītajai sistēmai,

12.2.3. cieto daļiņu emisijai šo noteikumu 6.pielikuma 13.zīmējumā parādītajai pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmai, kas darbojas ar atsevišķu filtru katram režīmam vai ar vienu filtru;

12.3. sistēmas līdzvērtību nosaka pamatojoties uz apskatāmās sistēmas un vienas vai vairāku šā pielikuma 12.2.apakšpunktā minēto atsauces sistēmu septiņu testu cikla (vai lielāka) korelācijas pētījumu;

12.4. līdzvērtības kritēriju definē kā cikla svērto vidējo emisijas lielumu sakrišanu ± 5 % robežās. Izmantojamais cikls ir noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 19. punktā;

12.5. jaunas sistēmas ieviešanai saskaņā ar šiem noteikumiem, līdzvērtības noteikšana pamatojas uz atkārtojamības un reproducējamības aprēķinu, kas aprakstīts LVS ISO 5725:2003 +TC1 "Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas; 2.daļa: Vienmetodes standartmērījumu atkārtojamības un reproducējamības noteikšanas pamatmetode; 3.daļa: Vienmetodes standartmērījumu konverģentuma starprādītāji; 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes; 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai; 6.daļa: Precizitātes vērtību izmantošana praksē";

12.6. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 4.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus. Emisijas robežlielumi, kas noteikti šajā apakšpunktā, ir tieši no motora izplūstošo gāzu emisijas robežlielumi, un tie ir jāsasniedz pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīces

4. tabula

Nr.

Efektīvā jauda
(P)
(kW)

Oglekļa oksīds
(CO)
(g/kWh)

Ogļūdeņraži
(HC)
(g/kWh)

Slāpekļa oksīdi
(NOx)
(g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT)
(g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

1.

A: 130 < P <560

5,0

1,3

9,2

0,54

2.

B: 75 < P < 130

5,0

1,3

9,2

0,70

3.

C: 37 < P < 75

6,5

1,3

9,2

0,85

12.7. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un citās daļiņu emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;

5.tabula

Nr.

Efektīvā jauda
(P)
(kW)

Oglekļa oksīds
(CO)
(g/kWh)

Ogļūdeņraži
(HC)
(g/kWh)

Slāpekļa oksīdi
(NOx)
(g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT)
(g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

1.

E: 130 < P < 560

3,5

1,0

6,0

0,2

2.

F: 75 < P < 130

5,0

1,0

6,0

0,3

3.

G:37 < P < 75

5,0

1,3

7,0

0,4

4.

D: 18 < P < 37

5,5

1,5

8,0

0,8

12.8. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summārā emisija un cieto daļiņu emisija III A laikposmā nedrīkst pārsniegt:

12.8.1. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 6.tabulā,

6.tabula

Nr.

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds (CO)
(g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)

Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

1.

H: 130 kW < P < 560 kW

3,5

4,0

0,2

2.

I: 75 kW < P < 130 kW

5,0

4,0

0,3

3.

J: 37 kW < P < 75 kW

5,0

4,7

0,4

4.

K: 19 kW < P < 37 kW

5,5

7,5

0,6

12.8.2. motoriem, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 7.tabulā,

7.tabula

Nr.

Kategorija - darba tilpums/ efektīvā jauda (SV/P) (litri uz cilindru/kW)

Oglekļa oksīds (CO)
(g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOx)
(g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

1.

V1:1 SV < 0,9 un P > 37 kW

5,0

7,5

0,40

2.

V1:2 0,9 < SV < 1,2

5,0

7,2

0,30

3.

V1:3 l,2 < SV< 2,5

5,0

7,2

0,20

4.

V1:4 2,5 < SV< 5

5,0

7,2

0,20

5.

V2:1 5 < SV< 15

5,0

7,8

0,27

6.

V2:2 15 < SV < 20 un P < 3300 kW

5,0

8,7

0,50

7.

V2:3 15 < SV < 20 un P > 3300 kW

5,0

9,8

0,50

8.

V2:4 20 < SV < 25

5,0

9,8

0,50

9.

V2:5 25 < SV < 30

5,0

11,0

0,50

12.8.2. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 8.tabulā,

8.tabula

Nr.

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds
(CO) (g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

1.

RL A: 130 kW < P < 560 kW

3,5

4,0

0,2

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)

Slāpekļa oksīdi
(NOX)
(g/kWh)

Daļiņas
(PT) (g/kWh)

2.

RH A: P > 560 kW

3,5

0,5

6,0

0,2

3.

RH A dzinēji ar P > 2000 kW un SV > 5 litri uz cilindru

3,5

0,4

7,4

0,2

12.8.3. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvēr­tības noteiktas šā pielikuma 9.tabulā,

9.tabula

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOX) (g/kWh)

Cietās daļiņas (PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

RC A: 130 kW < P

3,5

4,0

0,20

12.9. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija III B laikposmā nedrīkst pārsniegt turpmāk noteiktās vērtības:

12.9.1. motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 10.tabulā,

10.tabula

Nr.

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņraži
(HC)
(g/kWh)

Slāpekļa oksīdi (NOX) (g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

1.

L: 130 kW < P < 560 kW

3,5

0,19

2,0

0,025

2.

M: 75 kW < P < 130 kW

5,0

0,19

3,3

0,025

3.

N: 56 kW < P < 75kW

5,0

0,19

3,3

0,025

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa
(HC+NOx)
(g/kWh)

4.

P: 37 kW < P < 56 kW

5,0

4,7

0,025

12.9.2. motoriem, ko izmanto motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtī­bas noteiktas šā pielikuma 11.tabulā,

11.tabula

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)

Slāpekļa oksīdi (NOX) (g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

RC B: 130 kW < P

3,5

0,19

2,0

0,025

12.9.3. motoriem, ko izmanto vilces līdzekļu piedziņai, emisijas robežvēr­tības noteiktas šā pielikuma 12.tabulā,

12.tabula

Kategorija: efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds (CO)
(g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (HC+NOx) (g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

RC B: 130 kW < P

3,5

4,0

0,025

12.10. oglekļa oksīda emisija, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisija (vai - attiecīgā gadījumā - summārā emisija) un cieto daļiņu emisija IV laikposmā motoriem, izņemot motorus, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģu, vilces līdzekļu un motorvagonu piedziņai, emisijas robežvērtības noteiktas šā pielikuma 13.tabulā;

13.tabula

Nr.

Kategorija - efektīvā jauda
(P) (kW)

Oglekļa oksīds
(CO) (g/kWh)

Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)

Slāpekļa oksīdi (NOx) (g/kWh)

Cietās daļiņas
(PT) (g/kWh)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

1.

Q: 130 kW < P < 560 kW

3,5

0,19

0,4

0,025

2.

R: 56 kW < P < 130 kW

5,0

0,19

0,4

0,025'

12.11. emisijas robežvērtībās, kas minētas šo noteikumu 12.8.-12.10.apakšpunktos, ietver nolietošanos, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 5.pielikumu;

12.12. visos pēc nejaušības principa izraudzītos slodzes apstākļos, atbilstoši noteiktai kontroles jomai, izņemot noteiktus īpašus motora darbības apstākļus, uz kuriem šāds nosacījums neattiecas, emisija paraugos, kas ievākti tik neilgā laika posmā kā 30 s, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 10.-13.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;

12.13. ja, saskaņā ar šā pielikuma 5.nodaļu saistībā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktā noteiktajiem motoru saimes būtiskajiem parametriem, uz motoru saimi attiecas vairāk kā viena jaudas josla, tad standarta motora (tipa apstiprinājums) un vienas un tās pašas motoru saimes visu motoru veidu emisijas lielumiem jāatbilst lielākās jaudas joslas stingrākajām prasībām. Iesniedzējs var ierobežot motoru saimes definīciju ar vienu jaudas joslu un to attiecīgi norādīt iesniegumā.

3.2. DA motori

13. Vispārēji nosacījumi:

13.1. komponentus, kas var ietekmēt gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai motors, to lietojot parastajā režīmā, neraugoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām;

13.2. ražotājam jāveic tādi tehniski pasākumi, lai nodrošinātu emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā motora parastajā kalpošanas laikā un ievērojot parastos lietošanas apstākļus saskaņā ar 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam.

14. Specifiskas prasības piesārņotāju emisijai:

14.1. testējamā motora emitētos gāzveida komponentus mēra ar šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām metodēm (ņemot vērā tā pēcapstrādes ierīču ietekmi);

14.2. atļauts izmantot citas sistēmas vai analizatorus, ja tie dod rezultātus, kas līdzvērtīgi šādu atsauces (references) sistēmu rezultātiem:

14.2.1. gāzveida vielu emisijām, ko mēra neatšķaidītām izplūdes gāzēm - šo noteikumu 6.pielikuma 2.attēlā parādītajai sistēmai,

14.2.2. gāzveida emisijai, ko mēra pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidītām izplūdes gāzēm šo noteikumu 6.pielikuma 3.attēlā parādītajai sistēma;

14.3. oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija I laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 14.tabulā noteiktās emisijas robežvērtības:

14.tabula

Nr.

Klase

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņraži (HC) (g/kWh)

Slāpekļa oksīdi (NOx) (g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)

HC + NOx

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

1.

SH:1

805

295

5,36

2.

SH:2

805

241

5,36

3.

SH:3

603

161

5,36

4.

SN:1

519

50

5.

SN:2

519

40

6.

SN:3

519

16,1

7.

SN:4

519

13,4

14.4. oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu summārā emisija II laikposmā nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 15.tabulā norādītās emisijas robežvērtības;

15.tabula

Nr.

Klase

Oglekļa oksīds (CO) (g/kWh)

Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa (g/kWh)

HC + NOx

1.

2.

3.

4.

1.

SH:1

805

50

2.

SH:2

805

50

3.

SH:3

603

72

4.

SN:1

610

50,0

5.

SN:2

610

40,0

6.

SN:3

610

16,1

7.

SN:4

610

12,1

Piezīme. Skatīt 4.pielikumu šo noteikumu 4.pielikumam, kur noteikti nolietošanās faktori.

14.5. visu klašu motoriem NOx emisijas nedrīkst pārsniegt 10 g/kWh;

14.6. ņemot vērā pārnēsājamā motora definīciju, kas noteikta šo noteikumu 2.16.apakšpunktā, sniega tīrītāju piedziņai izmantojamajiem divtaktu motoriem jāatbilst tikai SH:1, SH:2 vai SH:3 nosacījumiem.

3.3. Uzstādīšana mobiliem mehānismiem

15. Motoru uzstādīšana mobiliem mehānismiem atbilst ierobežojumiem, kas noteikti atbilstoši tipa apstiprinājuma darbības jomai, ņemot vērā šādas prasības:

15.1. iesūkšanas retinājums nepārsniedz retinājumu, kas attiecīgi noteikts apstiprinātam motoram šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā;

15.2. izplūdes pretspiediens nedrīkst pārsniegt pretspiedienu, kas noteikts apstiprinātam motoram attiecīgi šo noteikumu 2.pielikuma 2. vai 4.punktā.

4. Nosacījumi produkcijas atbilstības vērtēšanai

16. Pārbaudot nepieciešamās procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu produkcijas atbilstības efektīvu kontroli pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas, sertificēšanas institūcijai ir jāakceptē arī ražotāja reģistrācija atbilstoši EN 29002, (kura darbības joma ietver attiecīgos motorus) vai līdzvērtīgam akreditācijas standartam, kas nodrošina kontroli. Ražotājam ir jāsniedz reģistrācijas dati un jāuzņemas informēt sertificēšanas institūcijas par reģistrācijas derīguma vai darbības jomas grozījumiem. Lai pārbaudītu, ka šā pielikuma 3.2.nodaļas prasības tiek īstenotas, regulāri jāveic atbilstošas ražošanas un produkcijas kvalitātes kontroles.

17. Ražotājs, kas saņēmis tipa apstiprinājumu:

17.1. nodrošina efektīvu ražojumu kvalitātes kontroles kārtību;

17.2. nodrošina, lai tam būtu pieejams katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgais aprīkojums;

17.3. nodrošina, lai testu rezultātu datus pierakstītu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laika posmā, ko nosaka saskaņā ar sertificēšanas institūciju;

17.4. analizē katra veida testa rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu motora īpašību stabilitāti, ņemot vērā iespējamās atšķirības rūpnieciskās ražošanas procesā;

17.5. nodrošina, lai jebkurai motoru vai sastāvdaļu paraugu ņemšanai, kas liecina par neatbilstību šo noteikumu prasībām, seko atkārtota parauga ņemšana vai atkārtots tests, kā arī veic visus nepieciešamos pasākumi, lai atjaunotu attiecīgās produkcijas atbilstību.

18. Sertificēšanas institūcija, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību:

18.1. katrā pārbaudē pārbaudītājam uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates pierakstus;

18.2. ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai arī nepieciešams pārbaudīt saskaņā ar šā pielikuma 3.2.nodaļu uzrādīto datu pareizību, rīkojas atbilstoši šādai kārtībai:

18.2.1. no sērijas ņem motoru un veic šo noteikumu 3.pielikumā aprakstīto testu. Iegūtās oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisijas vērtības nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 12.6. un 12.7.apakšpunktos un 4. un 5.tabulā noteiktos emisijas robežlielumus;

18.2.2. ja sērijas motors neatbilst šo noteikumu 18.2.1.apakšpunkta prasībām, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugiem, kam ir tādas pašas prasības un kas ņemts no tās pašas sērijas kā sākotnējais motors, ieskaitot sākotnēji pārbaudīto motoru. Ražotājs nosaka paraugu skaitu (n) saskaņojot to ar tehnisko dienestu. No parauga iegūto rezultātu aritmētisko vidējo (x) nosaka katram piesārņotājam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

, kur

L - katrai attiecīgai piesārņojošai vielai šā pielikuma 4. un 5.tabulā noteiktais robežlielums,

k - ir statistiskais koeficients, kas ir atkarīgs no n un noteikts šā pielikuma 16.tabulā:

16.tabula

n

2

3

4

5

6

7

8

9

10

k

0,973

0,613

0,489

0,421

0,376

0,342

0,317

0,296

0,279

n

11

12

13

14

15

16

17

18

19

k

0,265

0,253

0,242

0,233

0,224

0,216

0,210

0,203

0,198

ja n = 20,

, kur

x - katrs no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n,

18.3. sertificēšanas institūcija vai tehniskais dienests, kas atbild par produkcijas atbilstības pārbaudi, izdara testus motoriem, kas ir pilnīgi vai daļēji iepriekš piestrādāti pēc ražotāja norādījumiem;

18.4. parastais sertificēšanas institūcijas noteiktais inspekciju biežums ir vienreiz gadā. Ja nav izpildītas šo noteikumu 18.2.apakšpunkta prasības, sertificēšanas institūcija nodrošina visus vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz atjaunotu produkcijas atbilstību.

5. Parametri motoru saimes definēšanai

19. Motoru saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kam ir jābūt kopīgiem visiem saimes motoriem. Dažos gadījumos ir iespējama parametru savstarpējā iedarbība, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka motoru saimē ietver tikai motorus ar līdzīgām izplūdes gāzu emisijas pazīmēm.

20. Lai motorus varētu uzskatīt par piederīgiem vienai un tai pašai motoru saimei, jābūt kopīgam šādam galveno parametru sarakstam:

20.1. sadegšanas cikls:

20.1.1. divtaktu,

20.1.2. četrtaktu;

20.2. dzesējošā vide:

20.2.1. gaiss,

20.2.2. ūdens,

20.2.3. eļļa;

20.3. cilindra tilpums, no 85 % līdz 100 % no motoru saimes lielākā tilpuma;

20.4. gaisa padeves metode (ar vai bez papildus spiediena);

20.5. degvielas tips:

20.5.1. dīzeļdegviela,

20.5.2. benzīns;

20.6. degkameras tips un konstrukcija;

20.7. vārsti un atveres - konfigurācija, izmēri un skaits;

20.8. degvielas sistēma:

20.8.1.dīzeļdegvielai:

20.8.1.1. smidzinātājs ar sūkni,

20.8.1.2. rindu iesmidzes sūknis,

20.8.1.3. sadalītājsūknis,

20.8.1.4. vienelementa,

20.8.1.5. vienības smidzinātājs,

20.8.2. benzīnam:

20.8.2.1 karburatora,

20.8.2.2. ar iesmidzināšanu ieplūdes kanālos,

20.8.2.3. ar iesmidzināšanu cilindrā;

20.9. dažādas pazīmes:

20.9.1. atgāzu recirkulācija,

20.9.2. ūdens iesmidzināšana/emulģēšana,

20.9.3. gaisa iesmidzināšana,

20.9.4. turbopūtes dzesēšanas sistēma,

20.9.5. aizdedzes veids (kompresijas aizdedze, dzirksteļaizdedze),

20.10. izplūdes gāzu pēcapstrāde:

20.10.1. oksidēšanas katalizators,

20.10.2. reducēšanas katalizators,

20.10.3. trīsceļu katalizators,

20.10.4. siltumreaktors,

20.10.5. cieto daļiņu filtrs.

6. Standarta motora izvēle

21. Saimes standarta motoru izraugoties, primārais kritērijs ir augstākā degvielas padeve virzuļa gājienam pie deklarētā griešanās ātruma maksimālajā griezes momentā. Ja šim primārajam kritērijam atbilst divi vai vairāki motori, tad standarta motoru izraugās, izmantojot sekundāro kritēriju - lielāko degvielas padevi virzuļa gājienam pie nominālā griešanās ātruma. Noteiktos apstākļos sertificēšanas institūcija var secināt, ka lielāko saimes emisijas līmeni vislabāk var raksturot, testējot otru motoru. Tādā veidā sertificēšanas institūcija var izraudzīties papildu motoru testēšanai, pamatojoties uz pazīmēm, kas norāda, ka šim motoram varētu būt vislielākais emisijas līmenis no minētās saimes motoriem.

22. Ja saimes motoriem ir citas mainīgas pazīmes, kuras var ietekmēt izplūdes gāzu emisiju, tad šīs pazīmes ir jāidentificē un jāņem vērā, izraugoties standarta motoru.

7. Tipa apstiprināšanas prasības III B un IV laikposmā

23. Šo nodaļu piemēro, lai apstiprinātu tipu elektroniski vadāmiem motoriem, kuros izmanto elektronisko vadību degvielas daudzuma un iesmidzināšanas brīža noteikšanai. Šo nodaļu piemēro neatkarīgi no tehnoloģijas, kas izmantota šādos motoros, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma 12.9. un 12.10.apakšpunktā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

24. Bāzes emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

24.1. bāzes emisijas kontroles stratēģiju, kas darbojas visā motora darbības laikā ar jebkādiem motora apgriezieniem un griezes momentu, konstruē tā, lai nodrošinātu motora atbilstību šiem noteikumiem;

24.2. ir aizliegta jebkāda bāzes emisijas kontroles stratēģija, kura nošķir motora darbību standartizētā tipa apstiprinājuma testā un citos darbības apstākļos un kura tādēļ var samazināt emisijas kontroles līmeni, kad motors nedarbojas apstākļos, kas pilnībā iekļauti tipa apstiprinājuma testa procedūrā.

25. Papildu emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

25.1. papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot motorā vai mobilajā tehnikā, ja papildu emisijas kontroles stratēģija, kad tā ir aktivizēta, maina bāzes emisijas kontroles stratēģiju, reaģējot uz īpašu apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļu kopumu, bet kura pastāvīgi nesamazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti:

25.1.1. ja papildu emisijas kontroles stratēģija ir aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, šā pielikuma 25.2. un 25.3.apakšpunktu nepiemēro;

25.1.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija nav aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, ir jāpierāda, ka papildu emisijas kontroles stratēģija darbojas tikai tik ilgi, cik nepieciešams šā pielikuma 25.3.apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

25.2. papildu emisijas kontroles stratēģijai piemēro šādus kontroles nosacījumus:

25.2.1. IIIB laikposma motoriem:

25.2.1.1. augstums nepārsniedz 1000 metrus (vai līdzvērtīgu 90 kPa atmosfēras spiedienu);

25.2.1.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);

25.2.1.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.1.1., 25.2.1.2. un 25.2.1.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai izņēmuma gadījumos;

25.2.3. IV laikposma motoriem:

25.2.3.1. atmosfēras spiediens ir 82,5 kPa vai lielāks;

25.2.3.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K (7 °C) līdz temperatūrai, ko nosaka, izmantojot šādu formulu (pie noteikta atmosfēras spiediena):

Tc= –0,4514 x (101,3 – pb) + 311, kur

Tc – aprēķinātā apkārtējā gaisa temperatūra, izteikta kelvinos (K);

pb – atmosfēras spiediens, izteikts kilopaskālos (kPa);

25.2.3.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.4. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.3.1., 25.2.3.2. un 25.2.3.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai tad, ja demonstrēta vajadzība saistībā ar šā pielikuma 25.3. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

25.2.5. atkāpjoties no šā pielikuma 25.2.3. apakšpunktā minētajām prasībām, papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot attiecībā uz IV laikposma motoriem, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmu (EGR), ja apkārtējās vides temperatūra ir zemāka par 275 K (2 °C) un ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:

25.2.5.1. ieplūdes kolektora temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

IMTC = PIM / 15,75 + 304,4, kur

IMTC – aprēķinātā ieplūdes kolektora temperatūra, izteikta kelvinos (K);

PIM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;

25.2.5.2. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

ECTC = PIM/14,004 + 325,8, kur

ECTC – aprēķinātā motora dzesēšanas šķidruma temperatūra, izteikta kelvinos (K);

PIM – absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;

25.3. papildu emisijas kontroles stratēģiju aktivizē šādiem mērķiem:

25.3.1. ar signāliem no transportlīdzekļa –, lai aizsargātu no bojājuma motoru (arī gaisa apstrādes ierīces) vai mobilo tehniku, kurai motors uzstādīts;

25.3.2. ekspluatācijas drošībai;

25.3.3. pārāk lielas emisijas novēršanai aukstās palaišanas vai iesildīšanas, vai apturēšanas laikā;

25.3.4. lai kompensētu viena reglamentētā piesārņotāja kontroli īpašos vides vai ekspluatācijas apstākļos un visi pārējie attiecīgā motora reglamentētie piesārņotāji (gāzveida piesārņojums un cietās daļiņas) iekļautos atļautajās emisijas robežās. Mērķis ir kompensēt dabiskas izcelsmes parādību ietekmi tādā veidā, kas pietiekami kontrolētu visas emisijas sastāvdaļas.

26. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka jebkādas papildu emisijas stratēģijas darbība atbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem. Pierādīšana ietver šā pielikuma 28.punktā minētās dokumentācijas novērtēšanu.

27. Aizliegts darbināt jebkādu papildu emisijas kontroles stratēģiju emisiju samazināšanai, kura neatbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem.

28. Ražotājs, iesniedzot tehniskajā dienestā pieteikumu par tipa apstiprināšanu, kopā ar to iesniedz informācijas mapi, kurā ir ziņas par jebkuru konstrukcijas elementu, emisijas kontroles stratēģiju un līdzekļiem, ar ko papildu stratēģija tieši vai netieši kontrolē izejas parametrus. Informācijas mapei ir divas daļas:

28.1. dokumentu paketē, kas pievienota tipa apstiprinājuma pieteikumam, iekļauj emisijas kontroles stratēģijas pilnu aprakstu. Sniedz pierādījumus tam, ka identificēta visa matricas pieļautā izvade, kas iegūta no atsevišķo vienību ievades kontroles diapazona. Pierādījumus pievieno informācijas mapei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;

28.2. papildu materiālā, ko iesniedz tehniskajā dienestā, bet nepievieno tipa apstiprinājuma pieteikumam, ietver visus parametrus, kurus maina kāda papildu emisijas kontroles stratēģija, un robežnosacījumus, saskaņā ar kuriem šī stratēģija darbojas, jo īpaši:

28.2.1. aprakstu par vadības loģiku, kontroles secību un pārslēgšanas punktiem visos ekspluatācijas režīmos degvielas padeves sistēmai un citām galvenajām sistēmām, lai nodrošinātu efektīvu emisiju kontroli (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR) vai reaģenta dozēšana);

28.2.2. jebkuras motoram uzstādītas papildu emisijas kontroles stratēģijas lietojuma pamatojumu, pievienojot materiālu un testa datus, ar ko pierāda ietekmi uz izplūdes gāzu emisiju. Pamatojums var ietvert testa rezultātus, rūpīgu tehnisku analīzi vai arī abus šos elementus;

28.2.3. detalizētu aprakstu par algoritmiem vai sensoriem (attiecīgā gadījumā), ko izmanto, lai identificētu, analizētu vai diagnosticētu NOx kontroles sistēmas nepareizu darbību;

28.2.4. pielaides, ko izmanto, lai izpildītu šā pielikuma 29.8.2.apakšpunktā noteiktās prasības neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem;

28.3. papildu materiāls, kas minēts šā pielikuma 28.2.apakšpunktā, ir komercnoslēpums. To iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma. Tipa apstiprinātāja iestāde apstrādā šo informāciju kā komercnoslēpumu.

29. Prasības NOx kontroles pasākumu pareizas darbības nodrošināšanai IIIB laikposma motoriem:

29.1. ražotājs iesniedz tehniskajā dienestā informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.punktā un 4.punkta tabulas 2.punktā minētos dokumentus;

29.2. ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā jānorāda šā reaģenta īpašības, tai skaitā reaģenta tips un informācija par koncentrāciju šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti;

29.3. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos Eiropas Savienības teritorijas parastajos klimatiskajos apstākļos, jo īpaši zemās temperatūrās;

29.4. ražotājs tehniskajam dienestam pierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm;

29.5. ja mobilajai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas atsevišķas reaģenta tvertnes, nodrošina līdzekļus tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

29.6. ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības:

29.6.1. atbilstoši šo noteikumu 15.punktam tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka visiem mobilās tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas instrukcijas;

29.6.2. šā pielikuma 29.6.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā ietver:

29.6.2.1. brīdinājumu par iespējamiem darbības traucējumiem, ko rada motora nepareiza darbināšana, ekspluatācija vai tehniskā apkope, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.2. brīdinājumu par nepareizu mehānisma ekspluatāciju, kas var izraisīt motora darbības traucējumus, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.3. informāciju par pareizu reaģenta lietošanu un par reaģenta uzpildīšanu tehniskās apkopes starplaikā;

29.6.2.4. brīdinājumu, ka tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas izsniegts attiecīgajam motora tipam, ir derīgs tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

29.6.2.4.1. motoru darbina, ekspluatē un tehniski apkopj saskaņā ar motora ražotāja sniegtajām instrukcijām;

29.6.2.4.2. lai novērstu nepareizu darbību, ekspluatāciju vai tehnisko apkopi, tiek veikti tūlītēji pasākumi saskaņā ar labošanas pasākumiem, kas norādīti šā pielikuma 29.6.2.1. un 29.6.2.2.apakšpunktā minētajos brīdinājumos;

29.6.2.4.3. nav notikusi tīša nepareiza motora lietošana, jo īpaši, deaktivizējot vai neveicot tehnisko apkopi EGR vai reaģenta dozēšanas sistēmai;

29.7. instrukcijas un vadītāja rokasgrāmatu par mobilo tehniku vai motoru sagatavo valsts valodā, ierobežojot tehnisku terminu lietojumu;

29.8. reaģenta kontroles prasības (ja attiecināms):

29.8.1. saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka atbilstoši mobilās tehnikas konfigurācijai tiek nodrošināti indikatori vai citi piemēroti līdzekļi, kas informē vadītāju:

29.8.1.1. par atlikušo reaģenta daudzumu reaģenta tvertnē (ar īpašu papildu signālu informē, ja atlikušais reaģenta daudzums ir mazāks nekā 10 % no tvertnes ietilpības);

29.8.1.2. ja reaģenta tvertne ir tukša vai gandrīz tukša;

29.8.1.3. ja reaģents tvertnē neatbilst īpašībām, kuras minētas šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā saskaņā ar uzstādītajiem novērtēšanas līdzekļiem;

29.8.1.4. ja reaģenta pievadīšana tiek pārtraukta, reaģējot uz motora darbības apstākļiem, kuros dozēšana nav nepieciešama, un šo pārtraukšanu neietekmē motora elektroniskā kontroles vienība vai dozēšanas kontrolieris, ja par šiem darbības apstākļiem ir informēta apstiprinātāja iestāde;

29.8.2. pēc ražotāja izvēles prasības attiecībā uz reaģenta atbilstību paziņotajām īpašībām un ar tām saistīto NOx emisijas pielaidi tiek izpildītas ar vienu no šādiem līdzekļiem:

29.8.2.1. tiešiem līdzekļiem, piemēram, reaģenta kvalitātes sensora izmantošana;

29.8.2.2. netiešiem līdzekļiem, piemēram, NOx sensora izmantošana izplūdes gāzēs, lai novērtētu reaģenta efektivitāti;

29.8.2.3. jebkādiem citiem līdzekļiem, ja rezultāts ir vismaz tikpat efektīvs kā rezultāts, ko var panākt, izmantojot šā pielikuma 29.8.2.1. un 29.8.2.2.apakšpunktā minētos līdzekļus.

30. Prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem IV laikposma motoriem:

30.1. ražotājs iesniedz informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punkta tabulas 2. punktā un 4. punkta tabulas 2. punktā norādīto paraugu;

30.2. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos parastajos vides apstākļos un jo īpaši zemās apkārtējās temperatūrās. Šī prasība neaprobežojas ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizmanto bāzes emisijas kontroles stratēģija (atbilstoši šā pielikuma 25.2. apakšpunktam);

30.3. ja tiek izmantots reaģents, ražotājs sniedz pierādījumus, ka amonjaka emisijas vidējā vērtība, veicot tipa apstiprināšanu, NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā nepārsniedz 10 ppm;

30.4. ja visurgājējai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

30.5. tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu piešķir ar nosacījumu, ka:

30.5.1. visiem visurgājējas tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas apkopes instrukcijas;

30.5.2. oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) tiek nodrošināti dokumenti par motora uzstādīšanu (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa);

30.5.3. OEM tiek nodrošinātas instrukcijas attiecībā uz vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un, ja piemērojams, aizsardzību pret reaģenta sasalšanu;

30.5.4. tiek piemēroti šo noteikumu 1.pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz vadītāja instruēšanu, uzstādīšanas dokumentiem, vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un aizsardzību pret reaģenta sasalšanu.

31. Kontroles lauks IV laikposmam:

31.1. saskaņā ar šā pielikuma 12.11. apakšpunktu IV laikposma motoriem emisijas paraugs, kas ņemts kontroles laukā, kurš definēts šo noteikumu 1.pielikumā, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 13. tabulā norādītās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;

31.2. tehniskais dienests pēc gadījuma principa izvēlas līdz trim slodzes un ātruma punktiem testēšanai kontroles laukumā. Tehniskais dienests pēc gadījuma principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi. Katrs testa punkts atbilst šajā punktā noteiktajām robežvērtībām;

31.3. testu veic uzreiz pēc diskrētā režīma testa cikliem (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam). Tomēr, ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktu izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, testu veic šādi:

31.3.1. testu veic nekavējoties pēc diskrētā režīma testa cikliem saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras saskaņā ar "f" apakšpunktu vai arī pēc pakāpenisko modālo ciklu (RMC) testa saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.2.2. punkta "a" līdz "d" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras(-ām) saskaņā ar "e" apakšpunktu;

31.3.2. testus veic atbilstoši ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "b" līdz "e" apakšpunktam, izmantojot vairāku filtru metodi (viens filtrs katram testa punktam) katram no trijiem izvēlētajiem testa punktiem;

31.3.3. aprēķina konkrēto emisijas vērtību (g/kWh) katram testa punktam;

31.3.4. emisijas vērtības var aprēķināt uz molārās bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.7 papildinājumu, vai uz masas bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.8 papildinājumu, tomēr tām jāatbilst metodei, ko izmanto diskrētam režīmam vai RMC testam;

31.3.5. gāzveida emisijas summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1;

31.3.6. daļiņveida emisijas aprēķināšanai izmanto vairāku filtru metodi, un summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1.

32. Kartera gāzu emisijas pārbaude IV laikposma motoriem:

32.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot šā pielikuma 32.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

32.2. motori visā ekspluatācijas laikā pēc izvadīšanas caur pēcapstrādes ierīci drīkst kartera emisiju novadīt izpūtējā;

32.3. kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā. Šādā gadījumā kartera emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā saskaņā ar šā pielikuma 33. punktu.

33. Prasības kartera emisijām:

33.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot gadījumu, ja kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā un emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā. Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šādā gadījumā neuzskata, ka kartera emisija, kas visā ekspluatācijas laikā pirms pēcapstrādes tiek novadīta izplūdes sistēmā, tiek novadīta tieši atmosfērā;

33.2. atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:

33.2.1. cauruļu materiālam ir gludas sieniņas, to materiāls vada elektrību un nereaģē ar kartera gāzēm. Cauruļu garumu, cik vien iespējams, samazina;

33.2.2. laboratorijas kartera caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits, un vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks;

33.2.3. laboratorijas kartera izplūdes caurules atbilst motora ražotāja specifikācijām attiecībā uz kartera gāzu pretspiedienu;

33.2.4. kartera izplūdes gāzu caurules ir pievienotas neapstrādāto izplūdes gāzu caurulēm lejpus jebkurai pēcapstrādes sistēmai, lejpus visiem uzstādītajiem izplūdes sistēmas ierobežojumiem un pietiekami tālu augšpus jebkurām paraugu ņemšanas zondēm, lai pirms paraugu ņemšanas nodrošinātu pilnīgu kartera gāzu sajaukšanos ar motora izplūdes gāzēm. Kartera izplūdes gāzu caurulei jāiesniedzas izplūdes gāzu brīvajā plūsmā, lai novērstu robežslāņa efektus un veicinātu sajaukšanos. Kartera izplūdes gāzu caurules izeja var būt vērsta jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto izplūdes gāzu plūsmu.

34. Lai noteiktu šo noteikumu 3.1.1. un 3.3. apakšpunktā minēto motoru ar mainīgu griešanās ātrumu atbilstību šā pielikuma 3. nodaļā noteiktajām emisiju robežvērtībām, motorus iedala jaudas diapazonos pēc efektīvās jaudas, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28. apakšpunktam. Pārējiem motoru veidiem izmanto nominālo efektīvo jaudu.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
1.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047
Prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu.

2. Motora sistēmu aprīko ar NOX kontroles diagnostikas sistēmu, kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOX kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šis pielikums, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot šo noteikumu 3.pielikuma 4. punktā minēto darbmūžu, varētu būt sliktāki NOX kontroles diagnostikas sistēmas darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi šajā pielikumā minētās robežvērtības var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

3. Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā un 2. pielikuma 4. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā norāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tipu un informāciju par reaģenta šķīduma koncentrāciju, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

4. Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas šādu sistēmu funkcionālās darbības īpašības:

4.1. vadītāja brīdināšanas sistēmai saskaņā ar šā pielikuma 27. punktu;

4.2. sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju, saskaņā ar šā pielikuma 28. punktu.

5. Ražotājs apstiprinātājai iestādei sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa) pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskas prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi.

6. NOX kontroles diagnostikas sistēma (izņemot gadījumus, ja pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis)) darbojas šādos apstākļos:

6.1. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K līdz 308 K (no –7 °C līdz 35 °C);

6.2. jebkurā augstumā zem 1600 m virs jūras līmeņa;

6.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

7. Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 8. līdz 13. punktā minētajām prasībām. Neapsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 14. un 15. punktā minētajām prasībām. Norādes par neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas pareizu izmantošanu ietver rakstiskās īpašniekam paredzētās instrukcijās.

8. Ja reaģents sasalst, tas ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.

9. Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai šajā nodaļā minētās prasības darbības rādītājiem tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.

10. Reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu impregnē pie 255 K (–18 °C) temperatūras 72 stundas vai līdz brīdim, kad reaģents kļūst ciets (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

11. Pēc šā pielikuma 10. punktā minētā impregnēšanas perioda tehniku vai motoru iedarbina un darbina pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras (vai zemākas) šādā kārtībā:

11.1. 10 līdz 20 minūtes brīvgaitā;

11.2. pēc tam līdz 50 minūtēm ar ne vairāk kā 40 % nominālo slodzi.

12. Reaģenta dozēšanas sistēmai pilnībā jāfunkcionē pēc šā pielikuma 11. punktā minētās testa procedūras beigām.

13. Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai detaļas, kas ir reprezentatīvas tām detaļām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai pamatojoties uz darbības testiem.

14. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie 266 K (–7 °C) apkārtējās temperatūras.

15. Šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām atbilstoša sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie apkārtējās temperatūras 266 K (–7 °C).

16. NOX kontroles diagnostikas sistēma spēj noteikt šajā pielikumā minētos NOX kontroles darbības traucējumus, izmantojot diagnostikas traucējumu kodus, kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

17. NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NOX kontroles darbības traucējumam.

18. NCD sistēma 60 minūtes pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāmais darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts "apstiprināts un aktīvs DTC" un atbilstoši šā pielikuma 27. punktam aktivizējas brīdināšanas sistēma.

19. Ja vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi).

20. Prasības diagnostikas traucējumu kodu dzēšanai:

20.1. kamēr ar attiecīgo DTC saistītais defekts nav novērsts, NCD sistēma nedzēš šo DTC no datora atmiņas;

20.2. NCD sistēma var dzēst visus DTC pēc īpašniekprogrammatūras skenēšanas pieprasījuma vai pēc apkopes rīka pieprasījuma, ko nodrošina motora ražotājs, vai izmantojot piekļuves kodu, ko nodrošina motora ražotājs.

21. NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz tehnikas vecumu. Sistēma nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.

22. Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

23. Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē pamatojas uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.

24. NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām. Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

24.1. emisijas kontroles sistēmas;

24.2. NCD pārraudzības metodes;

24.3. NCD pārraudzības kritēriji;

24.4. pārraudzības parametri (piemēram, biežums).

25. Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstošus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstošas procedūras, un tam nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas), vai ja to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

26. Tehniskās apkopes prasības:

26.1. visiem jaunu motoru vai tehnikas īpašniekiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisijas kontroles sistēmu un tās pareizu darbību. Šajās instrukcijās informē, ka, ja emisijas kontroles sistēma nedarbosies pareizi, vadītāja brīdināšanas sistēma informēs vadītāju par problēmu un ka, ignorējot šo brīdinājumu, aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, liecinot par to, ka ir radusies situācija, kad tehnika nevar veikt savu uzdevumu;

26.2. instrukcijas informē par motoru pareizas izmantošanas un apkopes prasībām, lai saglabātu to emisijas darbības rādītājus, tostarp par attiecīgā gadījumā izmantojamo reaģentu pareizu lietošanu;

26.3. instrukcijas sagatavo tajā pašā valodā, kādā rakstīta vadītāja rokasgrāmata par visurgājēju tehniku vai motoru, izmantojot skaidru un netehnisku izteiksmes formu;

26.4. instrukcijās norāda:

26.4.1. vai lietotājam jāuzpilda izmantojamais reaģents parastas tehniskās apkopes intervālu starplaikā;

26.4.2. kādai jābūt reaģenta kvalitātei;

26.4.3. norādījumus lietotājam par reaģenta tvertnes uzpildīšanu;

26.4.4. informāciju par reaģenta gaidāmo patēriņu motora tipam un par to, cik bieži atkārtoti uzpilda reaģentu;

26.4.5. ka pareizajām specifikācijām atbilstoša reaģenta izmantošana un uzpildīšana ir būtiska, lai motors atbilstu tipa apstiprinājuma izdošanas prasībām attiecīgajam motora tipam;

26.4.6. skaidrojumu par to, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to, ka brīdināšanas sistēmas ziņojumu ignorēšana, reaģenta nepapildināšana vai problēmas nenovēršana varētu ietekmēt darbības rādītājus un kļūdu reģistrēšanu.

27. Prasības vadītāja brīdināšanas sistēmai:

27.1. tehnikā ir iebūvēta vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai šā pielikuma 64. punktā minēto veidu defektiem, kuru dēļ aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja defekts netiks savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, ja atbilstoši šā pielikuma 28. līdz 35. punktam ir aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

27.2. šā pielikuma 27.1. apakšpunktā minētajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma;

27.3. vadītāja brīdināšanas sistēma var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem, un var sastāvēt no vienas vai vairākām spuldzītēm vai attēlot īsus paziņojumus, tostarp paziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts:

27.3.1. atlikušais laiks līdz brīdim, kad aktivizēsies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma vai sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

27.3.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas vai sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, iedarbība (piemēram, apgriezienu skaita samazinājums);

27.3.3. nosacījumi, ar kādiem iespējams atjaunot tehnikas tehnisko stāvokli;

27.4. pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas signālu izslēdz;

27.5. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas atbilstoši šā pielikuma 14., 37. līdz 41., 52., 61. līdz 63. un 70. punktam;

27.6. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, ja nav novērsts tās aktivizēšanās cēlonis;

27.7. brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus;

27.8. vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem;

27.9. iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām, ražotājs demonstrē vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

28. Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un ir pamatota uz šādiem darbības principiem:

28.1. divpakāpju sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, – sākot ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju (darbības ierobežojumi), kurai seko sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana);

28.2. vienpakāpes sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana), – aktivizējas saskaņā ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas nosacījumiem atbilstoši šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktam.

29. Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, dezaktivētu ārkārtas situācijā vai situācijā, kurā nepieciešama neatliekama un steidzama rīcība, ko nosaka valsts, pašvaldība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki.

30. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

30.1. sistēma aktivizējas pēc šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktā minēto nosacījumu iestāšanās;

30.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, pakāpeniski samazina maksimāli iespējamo motora griezes momentu motora apgriezienu skaita diapazonā par vismaz 25 % starp maksimālo griezes momenta ātrumu un apgriezienu regulatora pārtraukumpunktu (1. attēls). Motora griezes momenta samazinājuma ātrums ir vismaz 1 % minūtē;

30.3. var izmantot citus pasākumus, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

1. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju

31. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

31.1. sistēma aktivizējas, iestājoties šā pielikuma 14., 43., 54., 62. un 72. punktā minētajiem nosacījumiem;

31.2. sistēma samazina tehnikas funkcionalitāti līdz tādam līmenim, kas ir pietiekami apgrūtinošs, lai vadītājs būtu spiests novērst tehnikas darbības traucējumu cēloņus, kas paredzēti šā pielikuma 36. līdz 74. punktā, izmantojot šādas stratēģijas:

31.2.1. motora griezes momentu starp maksimālo griezes momenta ātrumu un regulatora pārtraukumpunktu pakāpeniski samazina no pirmās pakāpes sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, griezes momenta (1. attēls) par vismaz 1 % minūtē līdz 50 % no maksimālā griezes momenta vai zemāk, un motora apgriezienu skaitu pakāpeniski samazina par 60 % no nominālā apgriezienu skaita vai zemāk tajā pašā periodā, kāds attiecas uz motora griezes momenta samazināšanu (2. attēls);

2. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot brīdināšanas sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

31.2.2. var izmantot citus pasākumus, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

32. Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt "pašatkopšanas diagnostiku", pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja funkcija darbojas ne ilgāk kā 30 minūtes un katrā periodā, kad sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, darbojas, šo funkciju var izmantot trīs reizes.

33. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad ir novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

34. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

35. Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

36. Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktam. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.

37. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem (pēc ražotāja izvēles).

38. Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems.

39. Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, paziņojums netiek nepārtraukti attēlots), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskajai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, spuldzītes mirgošanas biežums). Ražotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks brīdī, kad aktivizējas šā pielikuma 35. vai 36. punktā minētā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.

40. Nedrīkst būt iespēja nepārtraukto brīdinājuma signālu viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, tiek attēlots skaidrs, nepārprotams paziņojums. Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

41. Nedrīkst būt iespēja vadītāja brīdināšanas sistēmu izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.

42. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % vai (pēc ražotāja izvēles) vairāk procentiem no tās parastā kopējā tilpuma.

43. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša (t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes) vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma (pēc ražotāja izvēles).

44. Nedrīkst būt iespēja sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās (izņemot, ciktāl tas ir atļauts, ievērojot šā pielikuma 32. punktu).

45. Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.

46. Ražotājs norāda minimālo pieņemamo reaģenta koncentrāciju CDmin., kas nodrošina, ka NOX emisija izpūtējā nepārsniedz 0,9 g/kWh robežvērtību.

47. Tipa apstiprināšanas laikā demonstrē pareizu CDmin. vērtību, veicot šā pielikuma 111. punktā minēto procedūru, un to reģistrē tipa apstiprināšanas prasībām IIB un IV laikposmam atbilstošajā paplašinātajā dokumentācijas paketē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

48. Jebkuru reaģenta koncentrāciju, kas ir zemāka par CDmin., konstatē un atbilstoši šā pielikuma 46. punktam uzskata par nepareizu.

49. Reaģenta kvalitāti mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – reaģenta kvalitātes skaitītājs). Reaģenta kvalitātes skaitītājs uzskaita, cik stundu motors darbojies ar nepareizu reaģentu.

50. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena reaģenta kvalitātes skaitītāja konstatētos reaģenta kvalitātes defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 56. līdz 74. punktā.

51. Reaģenta kvalitātes skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

52. Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

53. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

54. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

55. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

56. Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.

57. Dozēšanu mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – dozēšanas skaitītājs). Šis skaitītājs uzskaita motora darbības stundu skaitu, kad reaģenta dozēšana ir pārtraukta. Tas nav nepieciešams tad, ja dozēšanas pārtraukšanu izraisa motora vadības bloks, jo tehnikas ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka tehnikas emisijas darbības rādītāji liecina, ka reaģenta lietošana nav vajadzīga.

58. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena dozēšanas skaitītāja konstatētos reaģenta dozēšanas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 55. un 64. līdz 74. punktā.

59. Reaģenta dozēšanas skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

60. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā dēļ aktivizējas dozēšanas skaitītājs, kas atbilst šā pielikuma 57. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

61. Brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

62. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

63. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

64. Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:

64.1. EGR vārsta darbības traucējums;

64.2. NOX kontroles diagnostikas sistēmas defekti, kas minēti šā pielikuma 65. punktā.

65. NOX kontroles diagnostikas sistēmu pārrauga attiecībā uz defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē šā pielikuma 36. līdz 63. punktā minēto defektu noteikšanu. Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NOX koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai.

66. EGR vārsta darbības traucējumus mēra īpašs skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar EGR vārsta traucētu darbību saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs.

67. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja konstatētos EGR vārsta defektus kopā ar vienu vai vairākiem darbības traucējumiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 63. un 68. punktā.

68. Katru šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minēto pārraudzības defektu uzskaita īpašs NCD sistēmas skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar NCD sistēmas darbības traucējumu saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs. Ir atļauts sagrupēt vairākus viena skaitītāja konstatētos darbības traucējumus.

69. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja NCD sistēmas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 38. līdz 55., 57. un 59. punktā.

70. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, iestājoties kādam no šā pielikuma 64. punktā minētajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

71. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

72. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

73. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

74. Alternatīvi šā pielikuma 65. līdz 69. punktā minētajām prasībām ražotājs var izmantot NOX sensoru, kas atrodas izplūdes gāzu plūsmā. Šādā gadījumā:

74.1. NOX vērtība nedrīkst pārsniegt 0,9 g/kWh robežvērtību;

74.2. var izmantot vienu defektu "augsts NOX – cēlonis nezināms";

74.3. šā pielikuma 71. punktā minētais laika sprīdis ir 10 motora darbības stundas;

74.4. šā pielikuma 73. punktā minētais laika sprīdis ir 20 motora darbības stundas.

75. Tipa apstiprinājuma laika atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot šā pielikuma 1. tabulā norādītās darbības un šādas pārbaudes:

75.1. demonstrē brīdinājuma sistēmas aktivizēšanos;

75.2. demonstrē pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos;

75.3. demonstrē sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanos.

1. tabula

Demonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā pielikuma 79. līdz 105. punktu

Mehānisms Demonstrēšanas elementi
Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 80. līdz 87. punktu – 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 88. līdz 106. punktu – 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

– 1 griezes momenta samazināšanas tests

Brīdināšanas sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu – 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

76. Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas.

77. Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citiem NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm attiecīgus elementus (piemēram, algoritmi, funkcionālās analīzes).

78. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.

79. Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šā pielikuma 77. punktam (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.

3. attēls

NCD motoru saimes iepriekš demonstrēta atbilstība

80. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un attiecībā uz vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajām defektu kategorijām.

81. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas reaģentu ar tādu aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.

82. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām atbilstoši šā pielikuma 64. punktam, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:

82.1. ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei sarakstu ar iespējamiem defektiem, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām;

82.2. defektu, kas tiks aplūkots testā, apstiprinātāja iestādē izvēlas no šā pielikuma 82.1. apakšpunktā minētā saraksta.

83. Demonstrēšanas nolūkos testu veic katram šā pielikuma 80. punktā minētajam defektam, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā;

83.2. pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC;

83.3. pēc ražotāja pieprasījuma un vienošanās ar apstiprinātāju iestādi testējamos defektus var modelēt.

84. Citus defektus (izņemot reaģenta trūkumu) pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādā kārtībā:

84.1. NCD sistēma reaģē uz tāda defekta izraisīšanu, ko saskaņā ar šo pielikumu izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde. Uzskata, ka tas ir demonstrēts, ja aktivizēšanās notiek divos secīgos NCD testa ciklos saskaņā ar šā pielikuma 86. un 87. punktu. Ja īpašajā pārraudzības pasākumā nepieciešami vairāk nekā divi NCD testa cikli, lai pabeigtu pārraudzību, NCD testa ciklu skaitu var palielināt līdz trim NCD testa cikliem, saskaņojot šīs izmaiņas ar apstiprinātāju iestādi. Katru atsevišķo NCD testa ciklu demonstrēšanas testos var nodalīt, izslēdzot motoru. Pauzē līdz nākamajai motora ieslēgšanai ievēro to, ka pēc motora izslēgšanas var notikt pārraudzība, un visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai pārraudzība varētu turpināties, kad motoru atkal iedarbinās, tiek izpildīti;

84.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar šā pielikuma 81. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir "apstiprināts un aktīvs".

85. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos šādā kārtībā:

85.1. demonstrēšanu sāk, kad reaģenta līmenis tvertnē atbilst vērtībai, par kuru ražotājs ir vienojies ar apstiprinātāju iestādi, bet kura nedrīkst būt mazāka par 10 % no tvertnes nominālās ietilpības;

85.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēma darbojas pareizi, ja vienlaikus pastāv atbilstība šādiem nosacījumiem:

85.2.1. brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir lielāks par vai vienāds ar 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības;

85.2.2. nepārtrauktas brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir vienāds ar vai lielāks par vērtību, kādu saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu ir norādījis ražotājs.

86. NCD testa cikls, ko aplūko šā pielikuma 76. līdz 106. punktā attiecībā uz NCD sistēmas pareizas darbības demonstrēšanu, ir siltas palaišanas NRTC cikls.

87. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu īpašajam pārraudzības pasākumam var izmantot alternatīvu NCD testa ciklu (piemēram, NRSC). Pieprasījumā ietver elementus (piemēram, tehniskus apsvērumus, modelēšanu, testa rezultātus), kas uzskatami apliecina, ka pārraudzības pasākumi alternatīvajā testa ciklā atbilst reāliem braukšanas apstākļiem un piemērojamais NCD testa cikls, kas minēts šā pielikuma 86. punktā, ir mazāk piemērots attiecīgajai pārraudzībai.

88. Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts atbilstoši šā pielikuma 83. līdz 87. punktam, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.

89. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.

90. Visus konstrukcijas elementus vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram (bet ne tikai), apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei.

91. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot to izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

92. Testa secībā demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, ja trūkst reaģenta, un tad, ja tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem.

93. Demonstrēšanas nolūkos:

93.1. papildus reaģenta trūkumam apstiprinātāja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem, kas jau iepriekš izmantots brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšanā;

93.2. vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu;

93.3. griezes momenta samazināšanos, kas nepieciešama, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas darbību, var demonstrēt motora vispārīgo darbības rādītāju apstiprināšanas laikā, ievērojot šo noteikumu prasības. Atsevišķa griezes momenta mērīšana, demonstrējot, ka darbojas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, šādā gadījumā nav nepieciešama;

93.4. sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrē saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu.

94. Ražotājs papildus demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību, ja pastāv šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minēti defekti, kuri nav izvēlēti izmantošanai demonstrēšanas testos, kas tiek veikti atbilstoši šā pielikuma 90. līdz 93. punktam. Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, kā pierādījumus izmantojot, piemēram, algoritmus, funkcionālās analīzes un iepriekšējo testu rezultātus. Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora vadības blokā ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms.

95. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests sākas tad, kad, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu, ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai – attiecīgā gadījumā – nepārtrauktas brīdināšanas sistēma.

96. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

97. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var imitēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

98. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

99. Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 96. līdz 98. punktu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora vadības bloks ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu.

100. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kuri veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību.

101. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

102. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var modelēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

103. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

104. Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 101. līdz 103. punktu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir aktivizējies šajā pielikumā minētais sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms.

105. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var demonstrēt, izmantojot arī atbilstoši šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām nokomplektētu tehniku, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

106. Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu (3. tabula) vai, ja nepieciešams, līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

107. Papildus prasībām attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, tiek noteiktas šādas tehniskās prasības:

107.1. prasības brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem:

107.1.1. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

2. tabula

Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Defekta tips DTC statuss, lai aktivizētos brīdināšanas sistēma
Sliktas kvalitātes reaģents apstiprināts un aktīvs
Nenotiek dozēšana apstiprināts un aktīvs
EGR vārsta traucēta darbība apstiprināts un aktīvs
Pārraudzības sistēmas darbības traucējums apstiprināts un aktīvs
NOX robežvērtība (ja piemērojams) apstiprināts un aktīvs

107.1.2. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv, vai ja skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.3. NOX kontroles informācijas dzēšana un atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu notiek, ievērojot šādas prasības:

107.1.3.1. pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš no datora atmiņas, vai atiestata uz vērtībām, kas minētas šajā pielikumā (3. tabula);

3. tabula

NOX kontroles informācijas dzēšana vai atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu

NOX kontroles informācija Dzēšama Atiestatāma
Visi DTC X  
Skaitītāja vērtība ar lielāko motora darbības stundu skaitu   X
Motora darbības stundu skaits no NCD skaitītāja(-iem)   X

107.1.3.2. NOX kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us);

107.1.3.3. NOX kontroles informāciju var izdzēst tikai tad, ja motors izslēgts;

107.1.3.4. dzēšot NOX kontroles informāciju (tostarp DTC), nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem. Skaitītājus atiestata uz vērtībām, kas minētas šā pielikuma attiecīgajā punktā;

107.1.4. sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms atbilst šādām prasībām:

107.1.4.1. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad skaitītājs ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības;

107.1.4.2. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju (tostarp DTC), kas saistīta ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.4.3. pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šo pielikumu. Šādā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa;

107.2. prasības skaitītāja mehānismam:

107.2.1. lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:

107.2.1.1. neatbilstoša reaģenta kvalitāte;

107.2.1.2. reaģenta dozēšanas pārtraukšana;

107.2.1.3. EGR vārsta traucēta darbība;

107.2.1.4. šā pielikuma 63.2. apakšpunktā minētais NCD sistēmas defekts;

107.2.2. ražotājs pēc izvēles var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus šā pielikuma 107.2.1. apakšpunktā minēto defektu sagrupēšanai;

107.2.3. katrs skaitītājs skaita līdz maksimālajai vērtībai (to nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu) un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī;

107.2.4. ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku;

107.2.5. ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu;

107.3. prasības skaitītāja mehānisma darbības principam:

107.3.1. ja skaitītājs ir iestatīts nulles stāvoklī, tas sāk skaitīt, tiklīdz tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, un attiecīgajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC) ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

107.3.2. atkārtotu darbības traucējumu gadījumā pēc ražotāja izvēles piemēro vienu no šādiem noteikumiem:

107.3.2.1. ja tiek veikta viena pārraudzības darbība un darbības traucējums, kas sākotnēji licis aktivizēties skaitītājam, vairs netiek konstatēts vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis datus par defektu, skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā sasniegto vērtību. Ja skaitītājs pārtrauc skaitīt, kad ir aktivizējusies sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.2.2. skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.3. izmantojot vienu pārraudzības sistēmas skaitītāju, tas turpina skaitīšanu, ja tiek konstatēts attiecīgais NCM un tam atbilstoša diagnostikas traucējumu koda statuss ir "apstiprināts un aktīvs". Skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā šā pielikuma 107.3.2. apakšpunktā minēto vērtību, ja netiek konstatēts neviens NCM, kas pamato tā aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis visus datus par defektiem, kas attiecas uz šo skaitītāju;

4. tabula

Skaitītāji un brīdinājumi

DTC statuss, lai skaitītājs aktivizētos pirmo reizi Skaitītāja vērtība pirmās pakāpes brīdinājumam Skaitītāja vērtība brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju Vērtība, pie kuras skaitītājs sastingst
Reaģenta kvalitātes skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Dozēšanas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
EGR vārsta skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Pārraudzības sistēmas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
NOX robežvērtība
(ja piemērojams)
apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

107.3.4. iesaldējot noteiktu vērtību, skaitītāju atiestata nulles stāvoklī, kad ar šo skaitītāju saistītie monitori ir pabeiguši vismaz vienu pārraudzības ciklu, nekonstatējot darbības traucējumu, un ja neviens darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, nav konstatēts 40 motora darbības stundu laikā pēc skaitītāja apstāšanās pie noteiktās vērtības (4. attēls);

107.3.5. skaitītājs turpina skaitīt no vērtības, pie kuras tas apstājies, ja laikā, kad skaitītājs ir sastindzis, tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju (4. attēls).

4. attēls

Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam,
kad tā vērtība bijusi iesaldēta

108. Aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbību ilustrē 5. attēls, kas attēlo reaģenta pieejamības pārraudzību četros gadījumos:

108.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

108.2. pirmais uzpildīšanas gadījums (atbilstoša uzpildīšana): vadītājs uzpilda reaģenta tvertni, lai reaģenta līmenis pārsniegtu 10 % robežvērtību. Izslēdzas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

108.3. otrais un trešais uzpildīšanas gadījums (neatbilstoša uzpildīšana): aktivizējas brīdināšanas sistēma. Brīdinājuma līmenis ir atkarīgs no pieejamā reaģenta daudzuma;

108.4. ceturtais uzpildīšanas gadījums (ļoti neatbilstoša uzpildīšana): nekavējoties aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

5. attēls

Reaģenta pieejamība

109. Trīs gadījumus, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, ilustrē 6. attēls:

109.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

109.2. pirmais remonta gadījums (slikts vai paviršs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs nomaina reaģentu ar citas kvalitātes reaģentu, bet drīz pēc tam atkal to nomaina ar sliktas kvalitātes reaģentu. Nekavējoties atkal aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un tehnikas darbība tiek pārtraukta pēc divām motora darbības stundām;

109.3. otrais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs uzpilda labas kvalitātes reaģentu. Tomēr pēc kāda laika vadītājs atkal uzpilda sliktas kvalitātes reaģentu. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles.

6. attēls

Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana

110. Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumus ilustrē 7. attēls Šis attēls ilustrē arī procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 64. un 65. punktā minēto defektu pārraudzību:

110.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

110.2. pirmais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr pēc kāda laika dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles;

110.3. otrais remonta gadījums (slikts remonts): darbojoties pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju (griezes momenta samazināšanās), vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr drīz pēc tam dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Nekavējoties atkal aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitītājs atsāk skaitīt no vērtības, pie kuras tas bija apstājies remonta brīdī.

7. attēls

Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts

111. Prasības minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CDmin. demonstrēšanai:

111.1. tipa apstiprināšanas laikā ražotājs demonstrē, ka CDmin. vērtība ir pareiza, veicot NRTC testa siltas palaišanas ciklu un izmantojot reaģentu ar CDmin. koncentrāciju;

111.2. pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NOX kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CDmin.;

111.3. piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NOX robežvērtību, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 46. punktam.

1.2 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047
Kontroles lauka prasības IV laikposma motoriem

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā)

1. Motora kontroles lauku (1. attēls) nosaka šādā kārtībā:

1.1. apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz ātras darbības apgriezienu skaitam, kur apgriezienu skaits A = lēnas darbības apgriezienu skaits + 15 % no starpības starp ātras darbības apgriezienu skaitu un lēnas darbības apgriezienu skaitu;

1.2. ātras darbības apgriezienu skaita un lēnas darbības apgriezienu skaita definīcija ietverta šo noteikumu 3. pielikumā;

1.3. ja, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā minēto iespēju, ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju;

1.4. ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

2. Testēšanā neietver šādus motora darbības apstākļus:

2.1. punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;

2.2. punktus zem 30 % maksimālās jaudas.

3. Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā pielikuma 1. un 2. punktā minētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut izslēgt minētos punktus, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos.

1. attēls

Kontroles lauks

 
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047
Informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Informācijas dokumenta veidlapas paraugs:

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS NR ... ,

kas attiecas uz tipa apstiprinājumu un pasākumiem mobilā tehnikā uzstādāmu iekšdedzes motoru gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju ierobežošanai

Standarta motors/motora tips1:

0

Vispārēji dati

0.1.

Marka (firma):

0.2.

Standarta motora(u) un (ja nepieciešams) saimes tips un komerciālais apraksts1:

0.3.

Ražotāja tipa kods atbilstoši marķējumam uz motora(-iem)1:

0.4.

Ar šo motoru darbināmā mehānisma kategorija2:

0.5.

Ražotāja firma un adrese:

Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai firma un adrese:

0.6.

Motora identifikācijas numura atrašanās vieta, kods un piestiprināšanas metode:

0.7.

EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:

0.8.

Montēšanas rūpnīcas (-u) adrese(s):

Piezīmes:

1 Lieko svītrot.

2 Atbilstoši kategorijai šo noteikumu 3.punktā (piemēram, A).

1.1. pielikumi informācijas dokumentam:

1.1.1. standarta motora (-u) būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 1.pielikumu),

1.1.2. motoru saimes būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 2.pielikumu),

1.1.3. saimes motoru tipu būtiskie parametri(sk. informācijas dokumenta informācijas dokumenta 3.pielikumu);

1.2. mobilā mehānisma daļu, kas saistītas ar motoru, parametri (ja nepieciešams);

1.3. standarta motora fotogrāfijas;

1.4. pārējo pielikumu saraksts, ja tādi ir;

1.5. datums, mape.

2. Informācijas dokumenta veidlapas 1.pielikuma paraugs:

1.pielikums informācijas dokumentam

standarta motora BŪTISKIE PARAMETRI1

1.

MOTORA APRAKSTS

1.1.

Ražotājs:

1.2.

Ražotāja motora kods:

1.3.

Cikls: četrtaktu/divtaktu2

1.4.

Cilindra diametrs:

mm

1.5.

Virzuļa gājiens:

mm

1.6.

Cilindru skaits un novietojums:

1.7.

Motora darba tilpums:

cm3

1.8.

Nominālais griešanās ātrums:

1.9.

Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:

1.10.

Tilpuma kompresijas pakāpe3:

1.11.

Sadegšanas sistēmas apraksts:

1.12.

Degšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i)

1.13.

Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:

1.14.

Dzesēšanas sistēma

1.14.1.

Šķidrums

1.14.1.1.

Šķidruma veids:

1.14.1.2.

Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē2

1.14.1.3.

Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):

1.14.1.4.

Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):

1.14.2.

Gaiss

1.14.2.1.

Ventilators: jā/nē2

1.14.2.2.

Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):

1.14.2.3.

Piedziņas pārnesumskaitlis(ļi) (ja nepieciešams):

1.15.

Ražotāja atļautā temperatūra

1.15.1.

Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:

K

1.15.2.

Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:

Maksimālā temperatūra atskaites punktā:

K

1.15.3.

Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):

K

1.15.4.

Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(iem):

K

1.15.5.

Ziežeļļas temperatūra: minimālā:

K

maksimālā:

K

1.16.

Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē2

1.16.1.

Marka:

1.16.2.

Tips:

1.16.3.

Sistēmas apraksts (piem., maksimālais pūtes spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):

1.16.4.

Starpdzesētājs: jā/nē2

1.17.

Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:

kPa

1.18.

Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:

kPa

2. PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1. Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav2
2.2. Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1. Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav2
2.2.1.1. Marka(-as):
2.2.1.2. Tips(-i):
2.2.1.3. Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5. Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6. Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7. Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8. Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9. Elementa blīvums:
2.2.1.10. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12. Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K): K
2.2.1.13. Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1. Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2. Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3. Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14. NOx sensors: ir/nav2
2.2.2. Skābekļa sensors: ir/nav2
2.2.2.1. Marka(-as):
2.2.2.2. Tips(-i):
2.2.2.3. Novietojums:
2.2.3. Gaisa iesmidzināšana: ir/nav2
2.2.3.1. Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4. EGR: ir/nav2
2.2.4.1. Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5. Daļiņu filtrs: ir/nav2
2.2.5.1. Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2. Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3. Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5. Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons: K kPa
2.2.6. Citas sistēmas: ir/nav2
2.2.6.1. Apraksts un darbība:

3.

DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM

3.1.

Padeves sūknis

Spiediens3 vai raksturlielumu diagramma:

kPa

3.2.

Iesmidzināšanas sistēma

3.2.1.

Sūknis

3.2.1.1.

Marka(s):

3.2.1.2.

Tips(-i):

3.2.1.3.

Padeve: ... un ... mm3 virzuļa gājienam vai ciklam3 pie pilnas iesmidzināšanas, ja sūkņa griešanās ātrums ir attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai raksturlielumu diagramma

Minēt izmantoto metodi: Uz motora/uz sūkņa2 stenda

3.2.1.4.

Iesmidzināšanas apsteidze

3.2.1.4.1.

Iesmidzināšanas apsteidzes līkne3:

3.2.1.4.2.

Iesmidzināšanas momenta iestatīšana3:

3.2.2.

Iesmidzināšanas cauruļu sistēma

3.2.2.1.

Garums:

mm

3.2.2.2.

Iekšējais diametrs:

mm

3.2.3.

Smidzinātājs(-i)

3.2.3.1.

Marka(s):

3.2.3.2.

Tips(-i):

3.2.3.3.

Atvēršanas spiediens3 vai raksturlielumu diagramma:

kPa

3.2.4.

Regulators

3.2.4.1.

Marka(s):

3.2.4.2.

Tips(-i):

3.2.4.3.

Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze3:

apgr./min

3.2.4.4.

Maksimālais ātrums bez slodzes3:

apgr./min

3.2.4.5.

Tukšgaitas griešanās ātrums 3:

apgr./min

3.3.

Aukstās palaišanas sistēma

3.3.1.

Marka(s):

3.3.2.

Tips(-i):

3.3.3.

Apraksts:

4. DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM  
4.1. Karburators:  
4.1.1. Marka(-as):  
4.1.2. Tips(-i):  
4.2. Iesmidzināšanas ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:  
4.2.1. Marka(-as):  
4.2.2. Tips(-i):  
4.3. Tiešā iesmidzināšana:  
4.3.1. Marka(-as):  
4.3.2. Tips(-i):  
4.4. Degvielas plūsma [g/h] un gaisa /degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta:  
5. VĀRSTU IESTATĪJUMS  
5.1. Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā uz nāves punktiem vai līdzvērtīgiem datiem:  
5.2. Standarta un/vai iestatīšanas diapazons1  
5.3. Mainīga vārstu iestatījuma sistēma (ja izmantojams un kur: pie ieplūdes un/vai izplūdes):  
5.3.1. Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams1  
5.3.2. Sadales vārpstas nobīdes leņķis  
6. ATVERU KONFIGURĀCIJA  
6.1. Novietojums, lielums un skaits:  
7. AIZDEDZES SISTĒMA  
7.1. Aizdedzes spole:  
7.1.1. Marka(-as):  
7.1.2. Tips(-i):  
7.1.3. Numurs:  
7.2. Aizdedzes svece(-es):  
7.2.1. Marka(-as):  
7.2.2. Tips(-i):  
7.3. Magnetoaizdedze:  
7.3.1. Marka(-as):  
7.3.2. Tips(-i):  
7.4. Aizdedzes iestatījums:  
7.4.1. Aizdedzes apsteidze attiecībā uz augšējo nāves punktu (kloķvārpstas leņķis grādos):  
7.4.2. Apsteidzes līkne, ja izmanto:  

Piezīmes:

1 Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.

2 Nevajadzīgo svītrot.

3 Noteikt pielaides.

3. Informācijas dokumenta veidlapas 2.pielikuma paraugs:

2.pielikums informācijas dokumentam

MOTORU SAIMES BŪTISKIE PARAMETRI

1.

KOPĒJIE PARAMETRI1.

1.1.

Sadegšanas cikls:

1.2.

Dzesējošā vide:

1.3.

Gaisa iesūkšanas metode:

1.4.

Degšanas kameras tips/konstrukcija:

1.5.

Vārsts un atveru izvietojums - konfigurācija, lielums un skaits:

1.6.

Degvielas sistēma:

1.7.

Motora vadības sistēmas:

Identitātes pierādījums saskaņā ar rasējuma(-u) numuru(-iem):

dzesēšanas sistēma pie slodzes:

izplūdes gāzu recirkulācija2:

ūdens iesmidzināšana/emulģēšana2:

gaisa iesmidzināšana2:

1.8.

Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma2:

2.

MOTORU SAIMES ĪPAŠĪBU UZSKAITĪJUMS.

2.1.

Motoru saimes nosaukums:

2.2. Šīs saimes motoru īpašības:
    Standarta motors1 Motori saimē3
2.2.1. Motora tips          
2.2.2. Cilindru skaits          
2.2.3. Nominālais griešanās ātrums (apgr./min)          
2.2.4. Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem pie nominālās jaudas          
2.2.5. Nominālā efektīvā jauda (kW)          
2.2.6. Griešanās ātrums pie maksimālās jaudas (apgr./min)          
2.2.7. Maksimālā efektīvā jauda (kW)          
2.2.8. Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā (apgr./min)          
2.2.9. Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem maksimālajā griezes momentā          
2.2.10. Maksimālais griezes moments (Nm)          
2.2.11. Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums (apgr./min.)          
2.2.12. Cilindra darba tilpums (standarta motora %) 100        

Piezīmes:

1 Sīkākus datus sk. informācijas dokumenta 1.pielikumā.

2 Jāaizpilda atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5. un 6.nodaļas nosacījumiem.

3 Ja neattiecas, atzīmēt ar "nav".

4. Informācijas dokumenta veidlapas 3.pielikuma paraugs:

3.pielikums informācijas dokumentam

SAIMEI PIEDERĪGA MOTORA TIPA BŪTISKIE PARAMETRI1

1.

MOTORA APRAKSTS

1.1.

Ražotājs:

1.2.

Ražotāja motora kods:

1.3.

Cikls: četrtaktu/divtaktu2

1.4.

Cilindra diametrs:

mm

1.5.

Virzuļa gājiens:

mm

1.6.

Cilindru skaits un novietojums:

1.7.

Motora darba tilpums:

cm3

1.8.

Nominālais griešanās ātrums:

1.9.

Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:

1.10.

Tilpuma kompresijas pakāpe3:

1.11.

Sadegšanas sistēmas apraksts:

1.12.

Sadegšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i):

1.13.

Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:

1.14.

Dzesēšanas sistēma

1.14.1.

Šķidrums

1.14.1.1.

Šķidruma veids:

1.14.1.2.

Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē2

1.14.1.3.

Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):

1.14.1.4.

Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):

1.14.2.

Gaiss

1.14.2.1.

Ventilators: jā/nē2

1.14.2.2.

Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):

1.14.2.3.

Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):

1.15.

Ražotāja atļautā temperatūra

1.15.1.

Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:

K

1.15.2.

Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:

Maksimālā temperatūra atskaites punktā:

K

1.15.3.

Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):

K

1.15.4.

Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem):

K

1.15.5.

Ziežeļļas temperatūra: minimālā:

K

maksimālā:

K

1.16.

Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē2

1.16.1.

Marka:

1.16.2.

Tips:

1.16.3.

Sistēmas apraksts (piem., maksimālais ieplūstošā gaisa spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):

1.16.4.

Starpdzesētājs: ir/nav2

1.17.

Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:

kPa

1.18.

Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:

kPa

2. PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1. Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav2
2.2. Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1. Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav2
2.2.1.1. Marka(-as):
2.2.1.2. Tips(-i):
2.2.1.3. Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5. Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6. Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7. Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8. Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9. Elementa blīvums:
2.2.1.10. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11. Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12. Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K): K
2.2.1.13. Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1. Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2. Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3. Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14. NOx sensors: ir/nav2
2.2.2. Skābekļa sensors: ir/nav2
2.2.2.1. Marka(-as):
2.2.2.2. Tips:
2.2.2.3. Novietojums:
2.2.3. Gaisa iesmidzināšana: ir/nav2
2.2.3.1. Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4. EGR: ir/nav2
2.2.4.1. Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5. Daļiņu filtrs: ir/nav2
2.2.5.1. Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2. Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3. Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5. Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons: K, kPa
2.2.6. Citas sistēmas: ir/nav2
2.2.6.1. Apraksts un darbība:

3.

DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻMOTORIEM

3.1.

Padeves sūknis

Spiediens3 vai parametru diagramma:

kPa

3.2.

Iesmidzināšanas sistēma

3.2.1.

Sūknis

3.2.1.1.

Marka(s):

3.2.1.2.

Tips(-i):

3.2.1.3.

Padeve: ... un ... mm3 virzuļa gājienam vai ciklam3 pie pilnas iesmidzināšanas un pie sūkņa griešanās ātruma attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai parametru diagramma.

Miniet izmantoto metodi: motorā/sūkņa stendā2

3.2.1.4.

Iesmidzināšanas apsteidze

3.2.1.4.1.

Iesmidzināšanas apsteidzes līkne3:

3.2.1.4.2.

Iesmidzināšanas momenta iestatīšana3:

3.2.2.

Iesmidzināšanas cauruļu sistēma

3.2.2.1.

Garums:

mm

3.2.2.2.

Iekšējais diametrs:

mm

3.2.3.

Smidzinātājs(-i)

3.2.3.1.

Marka(s):

3.2.3.2.

Tips(-i):

3.2.3.3.

Atvēršanas spiediens3 vai parametru diagramma:

kPa

3.2.4.

Regulators

3.2.4.1.

Marka(s):

3.2.4.2.

Tips(-i):

3.2.4.3.

Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze3:

apgr./min

3.2.4.4.

Maksimālais ātrums bez slodzes3:

apgr./min

3.2.4.5.

Tukšgaitas griešanās ātrums 3:

apgr./min

3.3.

Aukstās palaišanas sistēma

3.3.1.

Marka(s):

3.3.2.

Tips(-i):

3.3.3.

Apraksts:

4.

DEGVIELAS PADEVE BENZĪNA MOTORIEM

4.1.

Karburators:

4.1.1.

Marka(s):

4.1.2.

Tips(-i):

4.2.

Iesmidzināšana ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:

4.2.1.

Marka(s):

4.2.2.

Tips(-i):

4.3.

Iesmidzināšana cilindrā:

4.3.1.

Marka(s):

4.3.2.

Tips(-i):

4.4.

Degvielas plūsma [g/h] un gaisa/degvielas attiecība pie nominālā griešanās ātruma un plaši atvērta droseļvārsta

5.

VĀRSTU IESTATĪJUMS

5.1.

Maksimālais vārsta gājiens, kā arī atvēršanas un aizvēršanas leņķis attiecībā pret nāves punktiem vai līdzvērtīgi dati.

5.2.

Standarta diapazons un/vai iestatījuma diapazons2

5.3.

Regulējama vārsta atvēršanas vai aizvēršanas sistēma (ja to izmanto, un ieplūdei un/vai izplūdei)

5.3.1.

Tips: pastāvīgas darbības vai ieslēdzama/izslēdzama

5.3.2.

Ekscentra fāzes nobīdes leņķis

6.

ATVERES KONFIGURĀCIJA

6.1.

Vieta, lielums un skaits

7.

AIZDEDZES SISTĒMA

7.1.

Indukcijas spole

7.1.1.

Marka(s):

7.1.2.

Tips(-i):

7.1.3.

Skaits:

7.2.

Aizdedzes svece(s):

7.2.1.

Marka(s):

7.2.2.

Tips(-i):

7.3.

Magneto:

7.3.1.

Marka(s):

7.3.2.

Tips(-i):

7.4.

Aizdedzes laikiestate:

7.4.1.

Aizdedzes apsteidze attiecībā pret augšējo maiņas punktu (kloķvārpstas leņķis grādos)

7.4.2.

Apsteidzes raksturlīkne, ja tādu izmanto:

Piezīmes:

1Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.

2 Nevajadzīgo svītrot.

3 Noteikt pielaides.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047
Kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

1. Ievads

1. Šajā pielikumā noteikta gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu noteikšanas metode emisijā no testējamā motora, kā arī mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (3.1 pielikums), kalibrēšana (3.2 pielikums), datu novērtēšana un aprēķini (3.3 pielikums), dinamometra grafiks mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (3.4 pielikums), noturības prasības (3.5 un 3.6 pielikums) un CO2 emisijas noteikšanas kārtība (3.7 pielikums).

2. Šo noteikumu 3.punktā minētajām iekārtām piemēro šādus testa ciklus:

2.1. NRSC testu (mobilās tehnikas motora tests stacionārā fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai I, II, III A, III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.2. NRTC testu (mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.3. ISO testa procedūru izmanto motoriem, kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, kā noteikts standartā LVS ISO 8178–4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (turpmāk – MARPOL) 73/78 VI pielikumā (NOx kodekss);

2.4. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti motorvagonu piedziņai;

2.5. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti vilces līdzekļu piedziņai.

3. Testē motoru, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un savienots ar dinamometru. Testu veic, ievērojot šādu testa procedūru I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam:

3.1. testu I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam veic saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

3.1.1. saskaņā ar šajā pielikumā minēto procedūru;

3.1.2. pēc ražotāja izvēles saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma testa procedūru, papildus piemērojot šādas prasības:

3.1.2.1. noturības prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.5 pielikumu;

3.1.2.2. prasības motora kontroles laukam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31. punktu (tikai IV laikposma motoriem);

3.1.2.3. CO2 ziņošanas prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.6 pielikumu attiecībā uz motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu. Ja motori tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, piemēro šo noteikumu 3.7 pielikumu;

3.1.2.4. motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu, un motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, izmanto šo noteikumu 5. pielikumā minēto standarta degvielu;

3.2. ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31.3. apakšpunktu izvēlas izmantot testa procedūru, kas minēta ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumā, I, II, IIIA vai IIIB laikposma motoru testēšanai izmanto šā pielikuma 19.1.1. apakšpunktā minētos testa ciklus.

4. Mērīšanas princips: mērāmā motora izplūdes gāzu emisijā mēra gāzveida sastāvdaļas (oglekļa oksīds, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa) un cietās daļiņas. Turklāt oglekļa dioksīdu bieži izmanto par marķiergāzi, lai noteiktu daļējas un pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidījuma attiecību. Saskaņā ar labu inženierpraksi vispārējus oglekļa dioksīda mērījumus izmanto ar mērījumiem saistītu problēmu noteikšanai testa norisē:

4.1. NRSC tests:

4.1.1. noteiktos darbības apstākļos, kad motors ir iesilis, pastāvīgi kontrolē iepriekš minētās gāzu emisijas apjomu, šai nolūkā ņemot neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Testa ciklā ir noteikts daudzums režīmu ar uzdotu griešanās ātrumu un griezes momentu (slodzi), kas aptver parastos dīzeļmotoru ekspluatācijas apstākļus. Katrā režīmā nosaka ikviena gāzveida piesārņotāja koncentrāciju, izplūdes plūsmu un jaudu, un izmērītās vērtības reizina ar vidējo sv. Cieto daļiņu paraugu atšķaida ar tam sagatavotu apkārtējo gaisu. Visā testa procedūras norisē ņem vienu paraugu, ko ievāc, izmantojot piemērotus filtrus,

4.1.2. cita iespēja ir paraugu ņemt, izmantojot atsevišķus filtrus - katram režīmam vienu, un aprēķināt ciklam atbilstošo svērto rezultātu,

4.1.3. konkrēta piesārņotāja emisiju gramos uz kilovatstundu aprēķina saskaņā ar 3.3 pielikumu;

4.2. NRTC tests:

4.2.1. pārejas fāzei paredzēto testu, kurā stingri ievēroti mobilajai tehnikai uzstādītu dīzeļmotoru darbības apstākļi, veic divas reizes:

4.2.1.1. pirmo reizi (aukstā palaišana) pēc tam, kad motors ir sasilis līdz istabas temperatūrai un motora dzesēšanas šķidruma un eļļas, pēcapstrādes sistēmu un visu motora kontroles papildu ierīču temperatūra ir stabilizējusies intervālā starp 20 un 30 °C;

4.2.1.2. otro reizi (siltā palaišana) pēc 20 minūšu ilgas turēšanas siltumā, laika atskaiti sākot tūlīt pēc aukstās palaišanas cikla beigām;

4.2.2. šajā testā nosaka iepriekš minētos piesārņotājus. Tests sastāv no aukstās palaišanas cikla, kas seko motora dabiskai vai piespiedu dzesēšanai, siltumā turēšanas perioda un siltās palaišanas cikla, kā rezultātā tiek aprēķinātas jauktās emisijas. Izmantojot motora griezes momenta un apgriezienu skaita signālus no motora dinamometra, nosaka jaudas attiecību pret cikla ilgumu un iegūst darbu, ko motors veicis cikla norisē. Gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju nosaka visā cikla norisē vai nu neatšķaidītās izplūdes gāzēs, integrējot analizatora signālu saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikumu, vai atšķaidītās izplūdes gāzēs CVS pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, integrējot vai izmantojot paraugu ņemšanas maisu saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikumu;

4.2.3. lai noteiktu daļiņu daudzumu, ņem proporcionālu paraugu no atšķaidītām izplūdes gāzēm, šo paraugu ievācot uz noteikta filtra un atšķaidot vai nu parciālo, vai pilno plūsmu. Atkarībā no izmantotās metodes visā cikla norisē nosaka atšķaidītu vai neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, lai aprēķinātu piesārņotāju masas emisijai atbilstošās vērtības. Masas emisijas vērtības un motora veiktā darba attiecība raksturo to, cik gramu konkrētā piesārņotāja motors izdala vienā kilovatstundā;

4.2.4. emisiju (g/kWh) mēra gan aukstās palaišanas, gan siltās palaišanas ciklā. Kopējo ar koeficientu vērtēto emisiju aprēķina, aukstās palaišanas rezultātam piešķirot 10 % svērumu, bet siltās palaišanas rezultātam – 90 % svērumu. Kopējai ar koeficientu vērtētajai emisijai jāatbilst robežlielumam.

2. Testa apstākļi.

5. Vispārīgas prasības: visus tilpumus un tilpumu plūsmas ātrumus attiecina uz 273 K (0 °C) un 101,3 kPa.

6. Motora testa apstākļi:

6.1., motora ieplūstošā gaisa temperatūru un sausas atmosfēras spiedienu mēra un parametru fa nosaka šādi:

6.1.1. motoriem bez piespiedu gaisa padeves un ar mehāniskiem kompresoriem:

6.1.2. turbokompresoru motoriem ar ieplūstošā gaisa dzesēšanu vai bez tās:

, kur

Ta - motora ieplūstošā gaisa absolūtā temperatūra (K),

ps, - sausas atmosfēras spiediens (kPa);

6.2. lai testu atzītu par derīgu, parametram fa ir jābūt:

0,96 < fa < 1,06

6.3. motori ar ieplūdes gaisa dzesēšanas sistēmu:

6.3.1. gaisa plūsmas temperatūru reģistrē, un deklarētajā nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē tā ir ± 5 K no gaisa plūsmas maksimālās temperatūras, ko noteicis ražotājs. Dzesētājas vides temperatūra ir vismaz 293 K (20 °C);

6.3.2. ja gaisa piespiedu padevei izmanto ārēju sistēmu, tad padeves gaisa temperatūru noregulē ± 5 K robežās no maksimālās gaisa plūsmas temperatūras ko deklarētajā maksimālajās jaudas apgriezienu režīmā un pilnā slodzē noteicis ražotājs. Gaisa plūsmas dzesētājā šādi iestatīto dzesēšanas šķidruma temperatūru un plūsmas ātrumu atstāj nemainīgu visā testa ciklā. Gaisa plūsmas dzesētāja tilpumu nosaka, pamatojoties uz labu inženierpraksi un parastajiem transportlīdzekļos un iekārtās izmantotajiem pielietojumiem;

6.3.3. cita iespēja ir gaisa plūsmas dzesētāja iestatīšanu veikt saskaņā ar 1995. gada janvārī publicēto Starptutiskās automobiļu inženieru apvienības standartu SAE J 1937.

7. Testējamo motoru aprīko ar gaisa ieplūdes sistēmu, kurai gaisa ieplūdes ierobežojums ir ± 300 Pa no vērtības, ko ražotājs paredzējis tīram gaisa filtram ražotāja noteiktos motora darbības apstākļos, kuri rada maksimālu gaisa plūsmu. Ierobežojumi jānosaka nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē. Var izmantot darbnīcas pārbaudes sistēmu, ja tā dublē faktiskos motora darbības apstākļus.

8. Testējamo motoru aprīko ar izplūdes sistēmu, kuras izplūdes pretspiediens ir ± 650 Pa no ražotāja noteiktās vērtības motora darbības apstākļos, kas nodrošina maksimālo deklarēto jaudu.

9. Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīci, tad izplūdes caurules diametram jābūt tādam pašam, kāds ir motoram parastajā pielietojumā vismaz četrus caurules diametrus augšpus ieplūdes vietai caurules paplašinātās daļas sākumā, kam pievienota pēcapstrādes ierīce. Attālumam starp izplūdes kolektora atloku vai turbokompresora izplūdi un izplūdes pēcapstrādes ierīci jābūt tādam pašam, kāds ir iekārtas konfigurācijā, vai arī ražotāja noteiktajā attālumā. Izplūdes pretspiedienam vai retinājumam arī jāatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, un to var regulēt ar vārstu. Pēcapstrādes ierīci ietverošo vienību uz izmēģinājuma testa un motora kartēšanas laiku var noņemt un aizstāt ar tai līdzvērtīgu vienību bez katalizatora.

10. Motora dzesēšanas sistēmai jābūt ar pietiekamu spēju uzturēt ražotāja noteikto normālo motora darba temperatūru.

11. Informāciju par testā lietoto motoreļļu pieraksta un iesniedz kopā ar testa rezultātiem.

12. Testa degviela:

12.1. izmanto šo noteikumu 5.pielikumā norādīto standartdegvielu;

12.2. testā lietojamās standartdegvielas cetānskaitlis un sēra saturs ir attiecīgi jāreģistrē šo noteikumu 7.pielikuma 2.punkta 1.1.1. un 1.1.2.apakšpunktā;

12.3. degvielas temperatūrai pie iesmidzināšanas sūkņa ievada jābūt 306-316 K (33-43 °C).

3. Testa norise (NRSC tests)

13. Dinamometra iestatījumu noteikšana:

13.1. īpatnējo emisiju mērījumi pamatojas uz nekoriģētu stenda bremzēšanas jaudu atbilstoši standartam ISO 14396:2002;

13.2. veicot pārbaudi, jānomontē papildierīces, kuras var būt uzmontētas motoram un ir vajadzīgas tikai iekārtas darbam. Šīs nosacījums attiecas, piemēram, uz šādām ierīcēm:

13.2.1. bremžu gaisa kompresors,

13.2.2. stūres pastiprinātāja kompresors,

13.2.3. gaisa kondicionēšanas kompresors,

13.2.4. hidraulisko izpildmehānismu pumpji;

13.3. ja papildierīces nenomontē, tad, lai aprēķinātu dinamometra iestatījumus, jānosaka to patērētā jauda pie konkrētā griešanās ātruma, izņemot gadījumus, kad papildierīces ir motora sastāvdaļa (piemēram, dzesēšanas ventilatori motoriem ar gaisa dzesēšanu);

13.4. ieplūdes ierobežojuma un izplūdes caurules pretspiediena iestatījumu noregulē atbilstoši ražotāja norādītajām augšējām robežām saskaņā ar šā pielikuma 7.-9.punktu;

13.5. lai aprēķinātu griezes momenta vērtību testa režīmā, maksimālo griezes momenta vērtību konkrētajā griešanās ātrumā nosaka eksperimentāli. Motoriem, kurus nav paredzēts darbināt ar pilnu slodzi atbilstošā diapazonā, maksimālo griezes momentu testā izmantotajos griešanās ātrumos norāda ražotājs.

13.6. motora iestatījumu katrā no testa režīmiem aprēķina pēc šādas formulas:

, ja attiecība

, tad

PAE vērtību var pārbaudīt sertificēšanas institūcija.

14. Paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:

14.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, bet hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;

14.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz.

15. Mērīšanas iekārtas uzstādīšana: ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai. Ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai.

16. Atšķaidīšanas sistēmas un motora iedarbināšana: atšķaidīšanas sistēmu un motoru iedarbina un silda, līdz visas temperatūras un spiedieni ir nostabilizējušies pie pilnas slodzes un nominālā griešanās ātruma (šā pielikuma 19.2.apakšpunkts).

17. Atšķaidījuma attiecības koriģēšana:

17.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci (vairāku filtru metodes gadījumā tas nav obligāti). Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā cieto daļiņu fona koncentrāciju var noteikt, laižot atšķaidīšanai izmantoto gaisu cauri cieto daļiņu filtriem. Ja atšķaidīšanai lieto filtrētu gaisu, tad pietiek ar vienu mērījumu, ko veic pirms testa, tā laikā vai pēc tā. Ja atšķaidīšanai izmantoto gaisu nefiltrē, tad mērījums jāveic vienam paraugam, kas ņemts visa testa norisē;

17.2. atšķaidīšanai izmantotajam gaisam jābūt tādam, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C). Kopējā atšķaidījuma attiecība nedrīkst būt mazāka par četri. ( Stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā);

17.3. izmantojot viena vai vairāku filtru metodi, parauga masas plūsmas ātrumu caur filtru uztur nemainīgā attiecībā pret atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu visos pilnās plūsmas sistēmās režīmos. Šī masas attiecība ir ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces. Daļējās plūsmas atšķaidīšanai sistēmām ar viena filtra metodi masas plūsmai caur filtru jābūt nemainīgai ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces;

17.4. sistēmām ar CO2 vai NOX koncentrācijas regulēšanu CO2 vai NOX saturs atšķaidīšanai izmantotajā gaisā jāmēra katra testa sākumā un beigās. Pirms un pēc testa veikto fona koncentrācijas mērījumu rezultāti attiecībā uz CO2 vai NOX saturu atšķaidīšanai izmantotajā gaisā nedrīkst atšķirties vairāk kā par attiecīgi 100 miljonās daļas vai 5 miljonās daļas;

17.5. ja izmanto atšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēmu, tad attiecīgās fona koncentrācijas nosaka, visā testa laikā paraugu maisā krājot atšķaidīšanai izmantotā gaisa paraugu;

17.6. pastāvīgo fona koncentrāciju (neizmantojot paraugu maisu) var mērīt vismaz trijos punktos - cikla sākumā, beigās un aptuveni tā vidū - un aprēķināt tās vidējo vērtību. Pēc ražotāja pieprasījuma fona mērījumus var neveikt.

18. Analizatoru pārbaude: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē.

19. Testa cikls:

19.1. prasības iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 3.punktā:

19.1.1. prasības A kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.1. un 3.3.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 1.tabulā noteikto 8 režīmu ciklu (identisks C1 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.3.1.1.apakšpunktā);

1.tabula

Režīma Nr.

Motora apgriezienu skaits (apgr./min)

Slodze (%)

Svēruma koeficients

1. Nominālais vai atskaites (*)

100

0,15

2. Nominālais vai atskaites (*)

75

0,15

3. Nominālais vai atskaites (*)

50

0,15

4. Nominālais vai atskaites (*)

10

0,10

5. Starpātrums

100

0,10

6. Starpātrums

75

0,10

7. Starpātrums

50

0,10

8. Tukšgaita

0,15

Piezīme. (*) Atskaites ātruma definīcija ir sniegta 3.pielikuma 24.1.2.apakšpunktā.

19.1.2. prasības B kategorijas motoriem:

19.1.2.1. motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 2.tabulā noteikto 5 režīmu ciklu (identisks D2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.4.1.apakšpunktā);

2.tabula

Režīma Nr.

Motora apgriezienu skaits (apgr./min)

Slodze (%)

Svēruma koeficients

1. Nominālais

100

0,05

2. Nominālais

75

0,25

3. Nominālais

50

0,30

4. Nominālais

25

0,30

5. Nominālais

10

0,10

19.1.2.2. slodzes rādītāji izteikti procentos no griezes momenta, kurš atbilst sākotnējai nominālajai jaudai, kas noteikta kā maksimālā pieejamā jauda mainīgas jaudas ciklā, kuras izmantošanas ilgums stundās paredzētajos vides apstākļos gadā ir neierobežots, ja tehnisko apkopi veic saskaņā ar ražotāja instrukcijām;

19.1.3. prasības C kategorijas motoriem:

19.1.3.1. galvenajiem motoriem (papildu motori ar nemainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO D2 jaudas ciklam, t.i., 5 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.2.apakšpunktā, bet papildu motori ar mainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO C1 jaudas ciklam, t.i., 8 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.1.apakšpunktā), kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, izmanto ISO testa procedūru, kā noteikts standartā LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un IMO MARPOL 73/78 VI pielikumā (NOx kodekss);

19.1.3.2. galvenos motorus, kas darbojas atbilstoši fiksēta soļa dzenskrūves līknei, testē ar dinamometru, ievērojot šā pielikuma 3.tabulā noteikto 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E3 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā. Visi četri režīmi atbilst vidējai dzenskrūves līknei, kas iegūta motora darbības gaitā veiktos mērījumos), kas izstrādāts, lai reprezentētu tirdzniecības kuģu dīzeļmotorus normālos darbības apstākļos;

3.tabula

Režīma Nr.

Motora apgriezienu skaits (apgr./min)

Slodze (%)

Svēruma koeficients

1. 100 % (nominālais)

100

0,20

2. 91 %

75

0,50

3. 80 %

50

0,15

4. 63 %

25

0,15

19.1.3.3. iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus ar nemainīgu apgriezienu skaitu un regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm testē ar dinamometru, izmantojot 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā), kuru raksturo tāda pati slodze un svēruma koeficients kā iepriekšējo ciklu, bet kurā motoru visos režīmos darbina ar nominālo apgriezienu skaitu;

4.tabula

Režīma Nr.

Motora apgriezienu skaits (apgr./min)

Slodze (%)

Svēruma koeficients

1. Nominālais

100

0,20

2. Nominālais

75

0,50

3. Nominālais

50

0,15

4. Nominālais

25

0,15

19.1.4. prasības D kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.4.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 5.tabulā noteikto 3 režīmu ciklu (identisks F ciklam, kas aprakstīts standartā LVS ISO 8178-4 : 2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem");

5.tabula

Režīma Nr.

Motora apgriezienu skaits (apgr./min)

Slodze (%)

Svēruma koeficients

1. Nominālais

100

0,25

2. Starpātrums

50

0,15

3. Tukšgaita

0,60

19.2. motoru un sistēmu uzsilda maksimālajā ātrumā un griezes momentā, lai stabilizētu motora parametrus saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. ( Uzsildīšanas posmam jānovērš arī iepriekšējās testa nosēdumu ietekme izplūdes sistēmā. Ir nepieciešams arī stabilizācijas posms starp testa punktiem, kuram ir līdz minimumam jāsamazina testa punktu savstarpējā ietekme):

19.3. testa secība:

19.3.1. testu izdara tādā režīmu kārtībā, kāda norādīta iepriekš šajā pielikumā noteiktajiem testa cikliem;

19.3.2. testa cikla katra režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma norādīto griešanās ātrumu uztur ±1 % robežās no nominālā griešanās ātruma vai ±3 min-1, ņemot lielāko no abiem, izņemot apakšējo bezslodzes režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides. Norādīto griezes momentu uztur tā, lai vidējais lielums mērījumu izdarīšanas posmā būtu ±2 % no maksimālā griezes momenta pie testa ātruma;

19.3.3. katram mērījumu punktam ir vajadzīgas vismaz 10 minūtes. Ja motora testā pietiekamas cieto daļiņu masas iegūšanai uz mērījumu filtra ir vajadzīgi ilgāki paraugu ņemšanas laiki, testa režīma posmu var pagarināt;

19.3.4. režīma ilgumu pieraksta un ieraksta ziņojumā;

19.3.5. gāzveida emisijas koncentrācijas lielumus izmēra un pieraksta režīma trīs pēdējo minūšu laikā;

19.3.6. cieto daļiņu paraugu ņemšana un gāzveida emisijas mērījumi ir jāsāk, kad sasniegta motora darbības stabilizācija atbilstoši ražotāja norādījumiem, un ir jābeidz vienlaicīgi;

19.3.7. degvielas temperatūru mēra degvielas iesmidzināšanas sūkņa ieejā vai atbilstoši ražotāja norādījumiem un pieraksta mērījumu vietu;

19.4. analizatora rādījumi: analizatora izejas signālu reģistrē, pierakstot uz diagrammas lentas vai izmantojot līdzvērtīgu datu savākšanas sistēmu, laižot izplūdes gāzu plūsmu caur analizatoru katrā režīmā vismaz trīs pēdējās minūtes. Ja atšķaidīta CO un CO2 mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas maisus (3.1 pielikuma 5.4.apakšpunkts), paraugs ir jāievada maisā katra režīma pēdējo trīs minūšu laikā un maisa paraugs jāanalizē un jāpieraksta:

19.5. cieto daļiņu paraugu ņemšana:

19.5.1. cieto daļiņu paraugus var ņemt ar viena filtra metodi vai ar vairāku filtru metodi (3.1 pielikuma 6.punkts). Ņemot vērā, ka metožu rezultāti var nedaudz atšķirties, izmantotā metode ir jāuzrāda kopā ar rezultātiem;

19.5.2. viena filtra metodei, paraugu ņemot, ir jāņem vērā testa ciklam noteiktie modālie svēršanas faktori, attiecīgi pieskaņojot plūsmas ātrumu un/vai parauga ņemšanas laiku;

19.5.3. parauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara iespējami vēlu. Parauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara vismaz 20 sekundes viena filtra metodei un vismaz 60 sekundes vairāku filtru metodei. Sistēmām, kurām nav apvada iespējas, katrā režīmā jābūt vismaz 60 sekundes ilgam parauga ņemšanas laikam viena filtra un vairāku filtru metodēm;

19.6. motora darbības apstākļi:

19.6.1. motora ātrumu un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru, degvielas plūsmu un gaisa vai izplūdes gāzu plūsmu mēra katram režīmam, kad motors ir nostabilizējies;

19.6.2. ja nav iespējams izmērīt izplūdes gāzu plūsmu vai sadegšanas gaisa un degvielas patēriņu, to var aprēķināt, izmantojot oglekļa un skābekļa bilances metodi (3.1 pielikuma 3.3.apakšpunkts);

19.6.3. visus aprēķinam vajadzīgos papildu datus pieraksta (3.3 pielikuma 1. un 2.punkts).

20. Analizatoru atkārtota pārbaude: pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Tests atbilst šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.

4. Testa norise (NRTC tests)

21. Mobilās tehnikas motora cikls pārejas fāzē (NRTC) ir noteikts 3.pielikumā, pa sekundēm norādot normalizētā griešanās ātruma un griezes momenta vērtības, kas jāpiemēro visiem dīzeļmotoriem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Lai varētu veikt testu motora testēšanas kamerā, normalizētās vērtības pārveido faktiskajās vērtībās, kas atbilst testā izmantotajam konkrētajam motoram, un to veic, par pamatu ņemot motora kartēšanas līkni. Šo pārveidošanu sauc par denormalizāciju, un izveidoto testa ciklu sauc par testējamā motora standartciklu. Izmantojot minētās griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības, testēšanas kamerā veic testa ciklu un reģistrē testā iegūtās griešanās ātruma un griezes momenta vērtības. Lai validētu testa norisi, pēc tā pabeigšanas veic regresijas analīzi, kurā salīdzina griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības un testā noteiktās vērtības.

22. Aizliegts izmantot pārveidošanas ierīces vai neracionālu vadību vai neracionālu emisiju kontroli.

23. Motora kartēšanas procedūra: NRTC testu veidojot testēšanas kamerā, pirms testa cikla uzsākšanas motoru kartē, lai noteiktu griešanās ātruma un griezes momenta attiecības līkni:

23.1. kartējamā griešanās ātruma diapazona noteikšana: kartējamā griešanās ātruma minimālo un maksimālo vērtību nosaka šādi:

23.1.1. kartējamā griešanās ātruma minimālā vērtība = brīvgaita;

23.1.2. kartējamā griešanās ātruma maksimālā vērtība = nhi × 1,02 vai griešanās ātrums, kurā pilnai slodzei atbilstošais griezes moments ir nulle, izvēloties mazāko no abām vērtībām (kur nhi ir ātras darbības griešanās ātrums, ko nosaka kā lielāko motora griešanās ātrumu, kurā nodrošina 70 % no nominālās jaudas);

23.2. motora kartēšanas līkne: motoru iesilda ar maksimālo jaudu, lai stabilizētu motora tehniskās īpašības saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un labu inženierpraksi. Kad motors ir stabilizēts, veic motora kartēšanu saskaņā ar turpmāko procedūru:

23.2.1. kartēšana pārejas fāzē;

23.2.1.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;

23.2.1.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;

23.2.1.3. motora griešanās ātrumu palielina vidēji par 8 ± 1 apgr./min-1 no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam. Motora griešanās ātrumu un griezes momentu reģistrē vismaz ik sekundi;

23.2.2. kartēšana pa soļiem:

23.2.2.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;

23.2.2.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;

23.2.2.3. pilnā slodzē vismaz 15 sekundes uztur minimālo kartējamo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu. Maksimālā griezes momenta līknei vajadzīgos nolasījumus no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam veic ar soli, kas nepārsniedz 100 ± 20 apgriezienus minūtē. Katrā šādā testa punktā vismaz
15 sekundes uztur attiecīgo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu;

23.3. kartēšanas līknes izveide: saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu reģistrētajiem datiem atbilstošos punktus savieno, veicot lineāro interpolāciju starp punktiem. Iegūtā griezes momenta līkne ir kartēšanas līkne, un to izmanto, lai normalizētās griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.pielikumā, pārveidotu faktiskajās testa cikla griezes momenta vērtībās, kā aprakstīts šā pielikuma 24.3.apakšpunktā;

23.4. alternatīvās kartēšanas metodes: ja ražotājs uzskata, ka šajā pielikumā minētās kartēšanas metodes nav drošas vai reprezentatīvas konkrētam motoram, tad var izmantot alternatīvas kartēšanas metodes. Alternatīvajām kartēšanas metodēm jāatbilst šajā pielikumā norādīto kartēšanas metožu pielietošanas mērķim - noteikt maksimālo pieejamo griezes momentu jebkuram testa ciklā sasniegtam motora griešanās ātrumam. Iesaistītajām pusēm drošības un reprezentativitātes apsvērumu dēļ jāsaskaņo šajā punktā paredzētās atkāpes no kartēšanas metodēm un jāpamato alternatīvo metožu izmantošana. Aizliegts griezes momenta līkni sastādīt, šajā procesā samazinot griešanās ātrumus motoriem ar apgriezienu regulatoru vai ar turbopūti;

23.5. atkārtotie testi: motors nav jākartē pirms katra testa cikla. Motora atkārtota kartēšana pirms testa cikla jāveic, ja:

23.5.1. kopš iepriekšējās kartēšanas ir pagājis no inženierijas viedokļa pārāk ilgs laiks vai;

23.5.2. motorā veiktas izmaiņas vai atkārtota kalibrēšana, kas var ietekmēt motora darbību.

24. Testa standartcikla izveide:

24.1. apgriezienu atskaites ātrums:

24.1.1. apgriezienu atskaites ātrums (nref ) atbilst 100 % normalizētām apgriezienu skaita vērtībām, kas norādītas motora dinamometra grafikā šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktā. Faktiskais motora darbības cikls, ko iegūst, denormalizējot apgriezienu atskaites ātrumu, ir atkarīgs no pareizas apgriezienu atskaites ātruma izvēles. Apgriezienu atskaites ātrumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

nref = lēnas darbības apgriezienu skaits + 0,95 x (ātras darbības apgriezienu skaits – lēnas darbības apgriezienu skaits), kur

nref – apgriezienu atskaites ātrums,

lēnas darbības apgriezienu skaits – mazākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 50 % no nominālās jaudas,

ātras darbības apgriezienu skaits – lielākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 70 % no nominālās jaudas;

24.1.2. ja izmērītais apgriezienu atskaites ātrums ir +/–3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu atskaites ātruma, deklarēto apgriezienu atskaites ātrumu var izmantot emisijas testā. Ja pielaide ir pārsniegta, emisijas testā izmanto izmērīto apgriezienu atskaites ātrumu saskaņā ar standartu LVS ISO 8178-11:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 11.daļa: Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes dzinēju radīto cieto daļiņu un izplūdes gāzu emisijas mērījumi pārejas fāzē izmēģinājumu stendā";

24.2. motora griešanās ātruma denormalizācija: griešanās ātrumu denormalizē, izmantojot šādu vienādojumu:

Faktiskais griešanās ātrums =

(% griešanās ātrums × (atskaites griešanās ātrums - brīvgaita)

+ brīvgaita

100

24.3. motora griezes momenta denormalizācija: griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.pielikumā, normalizē līdz maksimālajam griezes momentam attiecīgajā griešanās ātrumā. Griezes momenta vērtības standartciklā denormalizē šādi, izmantojot saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu iegūto kartēšanas līkni

Faktiskais griezes moments =

% griezes moments × maksimālais griezes moments

(5)

100

attiecīgajam faktiskajam griešanās ātrumam, kā noteikts šā pielikuma 24.2.apakšpunktā;

24.4. denormalizācijas procedūras piemērs:

24.4.1.denormalizē šādu testa punktu:

24.4.1.1. % griešanās ātrums = 43 %,

24.4.1.2. % griezes moments = 82 %,

24.4.2. ņemot vērā, ka:

24.4.2.1. atskaites griešanās ātrums = 2200 apgr./min.,

24.4.2.2. brīvgaita = 600 apgr./min.,

24.4.3. iegūst šādu vērtību:

Faktiskais griešanās ātrums =

43 × (2200-600)

+ 600 = 1288 apgr./min.

100

24.4.4. ņemot vērā kartēšanas līknē griešanās ātrumam 1288 apgr./min. atbilstošais maksimālais griezes moments ir 700 Nm, tad iegūstam šādu vērtību:

Faktiskais griezes moments =

82 × 700

= 574 Nm

100

25. Nosacījumi dinamometra darbībai:

25.1. ja izmanto slodzes devēju, tad griezes momenta signālu pārrēķina uz motora asi un ņem vērā dinamometra inerci. Faktiskais motora griezes moments ir slodzes devēja uzrādītais griezes moments, kam pieskaitīts dinamometra inerces spēku momenta reizinājums ar leņķisko paātrinājumu. Šie aprēķini regulēšanas sistēmai jāveic reālajā laikā;

25.2. ja motoru testē ar virpuļstrāvas dinamometru, tad ieteicams, lai to punktu skaits, kuros starpība ir mazāka par -5 % no maksimālā griezes momenta, nepārsniegtu 30 (Tsp ir prasītais griezes moments, ir motora griešanās ātruma atvasinājums un D ir virpuļstrāvas dinamometra rotācijas inerce).

26. Emisiju testa norise:

26.1. testa secību ataino shēma (1.attēls);

1.attēls

Motora sagatavošana, pirmstesta mērījumi un kalibrēšana

NRTC

Motora kartēšana (maksimālā griezes momenta līkne), testa standartcikla veidošana

Viens vai vairāki izmēģinājuma cikli, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motors/testēšanas kamera/emisiju sistēmas

Dabiskā vai piespiedu dzesēšana

Visus sistēmu sagatavošana paraugu ņemšanai (arī analizatora kalibrēšana) un datu vākšanai

Aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

Turēšana siltumā

Siltās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

26.2. pirms mērījumu cikla uzsākšanas var veikt vienu vai vairākus izmēģinājuma ciklus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motora, testēšanas kameras un emisiju sistēmas;

26.3. paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:

26.3.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;

26.3.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz;

26.4. mērīšanas iekārtas uzstādīšana:

26.4.1. ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai;

26.4.2. ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai;

26.5. atšķaidīšanas sistēmas iedarbināšana: iedarbina atšķaidīšanas sistēmu. Kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā nosaka, nepieļaujot ūdens kondensēšanos sistēmā, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C);

26.6. daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas iedarbināšana:

26.6.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci;

26.6.2. daļiņu fona līmeni atšķaidīšanas gaisā var noteikt, ņemot paraugam atšķaidīšanas gaisu, pirms izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī. Ja ir pieejama vēl cita daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, ieteicams daļiņu fona koncentrācijas paraugu ievākt pārejas fāzē. Pretējā gadījumā var izmantot to pašu sistēmu, ko lieto daļiņu paraugu ņemšanai pārejas fāzē. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus veic pirms cikla sākuma un pēc cikla beigām un nosaka to vidējo vērtību;

26.7. analizatoru pārbaudīšana: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē. Ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, tos iztīra;

26.8. dzesēšanas prasības:

26.8.1. var piemērot dabisko vai piespiedu dzesēšanas procedūru. Piespiedu dzesēšanu izmanto, iestatot sistēmas tā, lai tās sūta dzesēšanas gaisu motorā un dzesēto eļļu cauri motora smērsistēmai, atdzesē dzesēšanas šķidrumu motora dzesēšanas sistēmā un atdzesē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Piespiedu pēcapstrādes dzesēšanā dzesēšanas gaisu neizmanto, kamēr pēcapstrādes sistēma nav atdzisusi un tās temperatūra nav zemāka par katalizatora aktivēšanas temperatūru. Nav atļauta dzesēšanas procedūra, kuras rezultātā veidojas neraksturīgas emisijas;

26.8.2. aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas testu pēc dzesēšanas var sākt tikai tad, kad motora eļļas, dzesēšanas šķidruma un pēcapstrādes sistēmas temperatūra ir stabilizējusies starp 20 °C un 30 °C vismaz 15 minūtes;

26.9. cikla norise:

26.9.1. aukstās palaišanas cikls:

26.9.1.1. testu sāk ar aukstās palaišanas ciklu pēc tam, kad ir pabeigta dzesēšana un ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas šā pielikuma 26.8.apakšpunktā;

26.9.1.2. motoru iedarbina saskaņā ar ražotāja rekomendēto iedarbināšanas procedūru, kas aprakstīta lietotāja pamācībā, izmantojot sērijveida startera motoru vai dinamometru;

26.9.1.3. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.1.4. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Motora apgriezienu un izraudzīto griezes momenta iestatījuma punktu frekvence ir 5 Hz (ieteicams 10 Hz) vai lielāka. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu testa cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.2. analizatora reakcija, iedarbinot dzinēju un vienlaikus iedarbinot mērierīces:

26.9.2.1. sāk savākt vai analizēt atšķaidīšanas gaisu, ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;

26.9.2.2. sāk savākt vai analizēt neapstrādātas vai atšķaidītas izplūdes gāzes atkarībā no izmantotās metodes;

26.9.2.3. sāk mērīt atšķaidīto izplūdes gāzu apjomu un nepieciešamo temperatūru un spiedienu;

26.9.2.4. sāk pierakstīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu analīzi;

26.9.2.5. sāk pierakstīt atgriezeniskās saites datus par dinamometra apgriezienu skaitu un griezes momentu;

26.9.3. ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumus, emisijas koncentrāciju (HC, CO un NOx) un izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu mēra pastāvīgi un datorsistēmā glabā mērījumu rezultātus, kam atbilstošā diskretizācijas frekvence ir vismaz 2 Hz. Visus pārējos datus var reģistrēt ar diskretizācijas frekvenci vismaz 1 Hz. Analogo analizatoru rādījumus reģistrē. Datu izvērtēšanā tiešsaistē vai autonomā režīmā var piemērot kalibrēšanas datus;

26.9.4. ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, HC un NOx mēra nepārtraukti atšķaidīšanas tunelī ar frekvenci, kas ir vismaz 2 Hz. Vidējās koncentrācijas nosaka, integrējot visā testa ciklā saņemtos analizatora signālus. Sistēmas reakcijas laiks nedrīkst būt ilgāks par 20 sekundēm, ja nepieciešams, tas jāsaskaņo ar konstanta tilpuma mērītāja plūsmas svārstībām un paraugu ņemšanas laika/testa cikla nobīdēm. CO un CO2 nosaka, integrējot vai arī analizējot koncentrācijas paraugā, kas visā cikla norisē savākts paraugu ņemšanas maisā. Gāzveida piesārņotāju koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā nosaka, integrējot vai arī izmantojot fona paraugu ņemšanas maisu. Visus citus mērāmos parametrus pieraksta, veicot vismaz vienu mērījumu sekundē (1 Hz);

26.9.5. daļiņu paraugu ņemšana:

26.9.5.1. iedarbinot dzinēju, daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu pārslēdz no apvedrežīma uz daļiņu vākšanas režīmu;

26.9.5.2. ja izmanto daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam;

26.9.5.3. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos ± 5 % robežās no paredzētā plūsmas ātruma. Ja izmanto plūsmas kompensatoru (t.i., veic paraugu plūsmas proporcionālu kontroli), tad jāpierāda, ka plūsmas ātruma caur galveno tuneli un daļiņu parauga plūsmas ātruma attiecība no tai paredzētās vērtības neatšķiras vairāk kā par ± 5 % (izņemot paraugu ņemšanas pirmajās 10 sekundēs);

26.9.5.4. ja izmanto dubulto atšķaidīšanu, parauga plūsma ir neto starpība, ko veido plūsmas ātrums caur paraugu ņemšanas filtriem un otrās pakāpes atšķaidīšanā izmantotās gaisa plūsmas ātrums;

26.9.5.5. reģistrē vidējo temperatūru un spiedienu ieplūdes gāzes skaitītājos vai plūsmas mērinstrumentos. Ja uz filtra esošās lielās daļiņu slodzes dēļ nav iespējams visā cikla norisē uzturēt paredzēto plūsmas ātrumu (± 5 % robežās), testa rezultātu anulē. Testu atkārto, noregulējot mazāku plūsmas ātrumu un/vai izmantojot filtru ar lielāku diametru;

26.9.5.6. ja motors aukstās palaišanas testa ciklā apstājas, tam veic pirmapstrādi, atkārto dzesēšanas procedūru un to iedarbina no jauna. Testu atkārto. Ja testa cikla norisē rodas kļūme kādā no nepieciešamajām testa iekārtām, testa rezultātu anulē;

26.9.6. darbības pēc aukstās palaišanas cikla:

26.9.6.1. pabeidzot testu, pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu un gāzu ieplūdi paraugu ņemšanas maisā un daļiņu paraugu ņemšanas sūknī. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.6.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.6.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.6.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru;

26.9.7. turēšana siltumā:

26.9.7.1. tūlīt pēc motora izslēgšanas izslēdz motora dzesēšanas ventilatoru(-us), ja to(-os) izmanto, kā arī CVS ventilatoru (vai atvieno izplūdes sistēmu no CVS), ja to izmanto;

26.9.7.2. atstāj motoru siltumā 20 ± 1 min. Sagatavo motoru un dinamometru siltās palaišanas testam. Iztīrītos paraugu ņemšanas maisus savieno ar atšķaidīto izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas sistēmām. Iedarbina CVS (ja to izmanto un ja tas vēl nav iedarbināts) vai savieno izplūdes sistēmu ar CVS (ja tā ir atvienota). Iedarbina paraugu ņemšanas sūkņus (izņemot daļiņu paraugu ņemšanas sūkni(-us), motora ventilatoru(-us) un datu vākšanas sistēmu;

26.9.7.3. nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas siltummaini (ja to izmanto) un visu nepārtraukto paraugu ņemšanas sistēmu uzsildītos komponentus (ja nepieciešams) pirms testa sākuma uzsilda līdz tiem paredzētajai darbības temperatūrai;

26.9.7.4. paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam. CVS gāzes plūsmas mērīšanas ierīci noregulē nulles pozīcijā. Katrā filtra turētājā uzmanīgi ievieto tīru daļiņu filtru, samontētos filtru turētājus novieto paraugu ņemšanas plūsmas līnijā;

26.9.8. siltās palaišanas cikls:

26.9.8.1. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.8.2. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Motora apgriezienu skaita un griezes momenta komandu iestatīšanas punktus izveido ar 5 Hz (iesaka 10 Hz) vai lielāku frekvenci. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.8.3. atkārto šā pielikuma 26.9.2. un 26.9.5.apakšpunktā aprakstīto procedūru;

26.9.8.4. ja motors apstājas siltās palaišanas ciklā, motoru var izslēgt un atkārtoti atstāt siltumā 20 minūtes. Pēc tam var atkārtot siltās palaišanas ciklu. Turēšanu siltumā un siltās palaišanas ciklu drīkst atkārtoti veikt tikai vienu reizi;

26.9.9. darbības pēc siltās palaišanas cikla:

26.9.9.1. pēc siltās palaišanas cikla pabeigšanas pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu, gāzes plūsmu paraugu ņemšanas maisos un apstādina daļiņu paraugu sūkni. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.9.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.9.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.9.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru.

27. Testa norises verificēšana:

27.1. datu nobīde: lai līdz minimumam samazinātu nobīdes efektu, ko rada laika atstarpe starp izmērītajām un standartcikla vērtībām, motora griešanās ātruma un griezes momenta mērījumu signālu virkni kā kopumu var nobīdīt uz priekšu vai atpakaļ laikā attiecībā pret griešanās ātruma un griezes momenta standartvirkni. Ja mērījumu signālus nobīda, tad gan griešanās ātruma, gan griezes momenta nobīdes apmēram un virzienam jābūt vienādam;

27.2. ciklā paveiktā darba aprēķināšana:

27.2.1. faktisko paveikto darbu Wact (kWh) aprēķina katram reģistrēto vērtību pārim, ko veido motora griešanās ātrums un griezes moments. Faktisko paveikto darbu Wact izmanto salīdzinājumam ar standartciklā paveikto darbu Wref un īpatnējo emisiju aprēķināšanai. Šo pašu metodoloģiju izmanto motora standartjaudas un faktiskās jaudas integrēšanai. Ja vērtības jānosaka intervālā starp blakus esošām standartvērtībām vai blakus esošām izmērītajām vērtībām, tad izmanto lineāro interpolāciju,

27.2.2. integrējot standartciklā paveikto darbu un faktisko paveikto darbu, visas negatīvās griezes momenta vērtības pielīdzina nullei un iekļauj integrētajā vērtībā. Ja integrācijas frekvence ir mazāka nekā 5 Hz un ja noteiktā laika segmentā griezes momenta vērtība mainās no pozitīvas uz negatīvu vai no negatīvas uz pozitīvu, tad aprēķina šīs vērtības negatīvo daļu un pielīdzina to nullei. Pozitīvo daļu iekļauj integrētajā vērtībā;

27.2.3. Wact vērtībai jābūt diapazonā starp - 15 % un + 5 % no Wref vērtības;

27.3. testa cikla validācijas statistika:

27.3.1. izmērīto vērtību lineāro regresiju attiecībā pret standartvērtībām nosaka griešanās ātrumam, griezes momentam un jaudai. To veic pēc izmērīto vērtību nobīdes, ja izvēlēta šī iespēja. Izmanto mazāko kvadrātu metodi, un vienādojums ir šāds:

y = mx+b

, kur

y - izmērītā (faktiskā) vērtība griešanās ātrumam (min-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),

m - regresijas līnijas slīpums,

x - standartvērtība griešanās ātrumam (min-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),

b - y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas;

27.3.2. katrai regresijas līnijai aprēķina y standartkļūdu (SE) attiecībā pret x un noteikšanas koeficientu (r2);

27.3.3. šo analīzi ieteicams veikt 1 Hz frekvencē. Lai testa rezultātus uzskatītu par derīgiem, jābūt izpildītiem šā pielikuma 6.tabulā norādītajiem kritērijiem;

Regresijas līnijas pielaides

6.tabula

Nr.

Griešanās ātrums

Griezes moments

Jauda

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

1.

y aprēķina standartkļūda (SE) attiecībā pret x

ne vairāk kā
100 min-1

ne vairāk kā 13 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālā griezes momenta vērtības

ne vairāk kā 8 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālās jaudas vērtības

2.

regresijas līnijas slīpums, m

0,95 līdz 1,03

0,83 - 1,03

0,89 - 1,03

3.

noteikšanas koeficients, r2

vismaz 0,9700

vismaz 0,8800

vismaz 0,9100

4.

y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas, b

± 50min-1

± 20 N·m vai ± 2 % no maksimālā griezes momenta, izvēloties lielāko no abām vērtībām

± 4 kW vai ± 2 % no maksimālās jaudas, izvēloties lielāko no abām vērtībām

27.3.4. ja to dara vienīgi regresijas analīzes vajadzībām, tad atbilstoši šā pielikuma 7.tabulas norādēm pirms regresijas aprēķināšanas atļauts dzēst mērījumu punktus. Tomēr ciklā paveiktā darba un emisiju aprēķinā šos punktus dzēst nedrīkst. Brīvgaitas punktu nosaka kā punktu, kurā normalizētā griezes momenta standartvērtība ir 0 % un normalizētā griešanās ātruma standartvērtība ir 0 %. Punktu dzēšanu var veikt visā ciklā vai kādā tā daļā;

Punkti, kurus pieļaujams dzēst regresijas analīzē (dzēstie punkti jākonkretizē)

7.tabula

Nr.

Nosacījumi

Griešanās ātruma un/vai griezes momenta,
un/vai jaudas punkti, kurus drīkst dzēst
kreisās puses slejā norādītajos apstākļos

(1)

(2)

(3)

1.

Pirmās 24 (±1) un pēdējās 25 sekundes

Griešanās ātrums, griezes moments un jauda

2.

Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais griezes moments < 95 % no griezes momenta standartvērtības

Griezes moments un/vai jauda

3.

Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais Griešanās ātrums < 95 % no griešanās ātruma standartvērtības

Griešanās ātrums un/vai jauda

4.

Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums > brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments > 105 % no griezes momenta standartvērtības

Griezes moments un/vai jauda

5.

Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums < brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments = ražotāja noteiktais/izmērītais griezes moments brīvgaitā ± 2 % no maksimālā griezes momenta

Griešanās ātrums un/vai jauda

6.

Aizvērts droseļvārsts un izmērītais griešanās ātrums > 105 % no griešanās ātrums standartvērtības

Griešanās ātrums un/vai jauda.

27.3.5.pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Tests ir atbilstošs šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
3.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras

1. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRSC tests)

1. Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm, kurās raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas.

2. Prasības dinamometram: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma 19.1.apakšpunktā aprakstītā testa cikla veikšanai. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina jaudas mērījumi noteiktajās robežās. Var būt nepieciešami papildu aprēķini. Mēriekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 4.punktā norādīto pieļaujamo noviržu skaitliskos lielumus.

 3. Izplūdes gāzu plūsma: izplūdes gāzu plūsmu nosaka ar kādu no šā pielikuma 3.1. līdz 3.4.apakšpunktā minētajām metodēm:

3.1. tiešās mērīšanas metode: izplūdes gāzu plūsmas tieša mērīšana ar caurplūduma sprauslu vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu (sīkāk sk. ISO 5167:2000. (Veicot tiešu gāzes plūsmas mērīšanu ir jānovērš mērījumu kļūdas, kas ietekmē emisijas vērtības);

3.2. gaisa un degvielas mērīšanas metode:

3.2.1. gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšana;

3.2.2. izmanto gaisa plūsmas mērītājus un degvielas plūsmas mērītājus, kuru precizitāte noteikta šā pielikuma 4.punktā;

Izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

 (mitrai izplūdes gāzu masai);

3.3. oglekļa bilances metode: izplūdes gāzu masas aprēķināšana no degvielas patēriņa un izplūdes gāzu koncentrācijas, izmantojot oglekļa bilances metodi (3.pielikums šo noteikumu 3.pielikumam);

3.4. mērīšanas metode ar marķiergāzi:

3.4.1. šī metode ietver marķiergāzes koncentrācijas mērīšanu izplūdes gāzēs. Izplūdes gāzu plūsmā kā marķiergāzi ievada zināmu daudzumu inertas gāzes (piemēram, tīra hēlija). Šo gāzi sajauc un atšķaida ar izplūdes gāzēm, bet tā nedrīkst reaģēt izplūdes caurulē. Pēc tam mēra šīs gāzes koncentrāciju izplūdes gāzu paraugā;

 3.4.2. lai nodrošinātu marķiergāzes pilnīgu sajaukšanos ar izplūdes gāzēm, izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi novieto vismaz 1 m vai
30 izplūdes caurules diametru attālumā lejpus marķiergāzes ievadīšanas punkta, izvēloties lielāko no abiem minētajiem attālumiem. Paraugu ņemšanas zondi var novietot tuvāk ievadīšanas punktam tad, ja gāzu pilnīgu sajaukšanos apliecina marķiergāzes koncentrācijas salīdzinājums ar standarta koncentrāciju, ko iegūst, marķiergāzi pievienojot pirms motora;

3.4.3. marķiergāzes plūsmas ātrumu noregulē tā, lai marķiergāzes koncentrācija, motoram darbojoties brīvgaitā, pēc sajaukšanās būtu mazāka nekā marķiergāzes analizatora pilnā skala;

3.4.4. izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

, kur

GEXHW - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s),

GT - marķiergāzes plūsma (cm3/min),

concmix - marķiergāzes momentānā koncentrācija pēc sajaukšanās (miljonās daļas),

PEHX- izplūdes gāzu blīvums (kg/m3),

conca - marķiergāzes fona koncentrācija ieplūdes gaisā (miljonās daļas);

3.4.5. marķiergāzes fona koncentrāciju (conca) var noteikt, aprēķinot vidējo vērtību fona koncentrācijai, ko izmēra tieši pirms un tūlīt pēc testa norises;

3.4.6. ja fona koncentrācija maksimālā izplūdes gāzu plūsmā ir mazāka nekā 1 % no marķiergāzes koncentrācijas pēc sajaukšanās (concmix), tad fona koncentrāciju var neņemt vērā;

3.4.7.sistēmai kopumā jāatbilst precizitātes prasībām izplūdes gāzu plūsmai, un tai jābūt kalibrētai saskaņā ar 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.2.apakšpunktu;

3.5. gaisa plūsmas un gaisa un degvielas attiecības mērīšanas metode:

3.5.1. šī metode ietver izplūdes gāzu masas aprēķināšanu, izmantojot gaisa plūsmai un gaisa un degvielas attiecībai atbilstošos lielumus. Izplūdes gāzu masas momentāno plūsmu aprēķina šādi (aprēķins attiecas uz dīzeļdegvielu, kurai H/C attiecība ir 1,8):

, kur

, kur

  

A/Fst - gaisa un degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg),

- gaisa un degvielas relatīvā attiecība,

concCO2 - CO2 koncentrācija (sausa gāze) (%),

concCO - CO koncentrācija (sausa gāze) (miljonās daļas),

concHC - HC koncentrācija (miljonās daļas);

3.5.2. gaisa caurplūdes mērītājam jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā norādītajai precizitātes nosacījumiem, izmantotajam CO2 analizatoram jāatbilst šā pielikuma 5.1.apakšpunkta nosacījumiem, un sistēmai kā kopumam jāatbilst izplūdes gāzu plūsmai paredzētajām precizitātes nosacījumiem;

3.5.3. gaisa un degvielas attiecības mēriekārtas, piemēram, cirkonija tipa sensoru, pēc izvēles var izmantot gaisa un degvielas relatīvās attiecības mērīšanai saskaņā ar šā pielikuma 5.4.punkta nosacījumiem;

3.6. kopējā atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma: izmantojot pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu (GTOTW) mēra ar PDP vai CFV, vai SSV (šo noteikumu 6.pielikums). Mērījumu precizitātei jāatbilst 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 13.punkta nosacījumiem.

4. Precizitāte: visu mērinstrumentu kalibrēšanai jābūt atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem, kā arī jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām:

Mērinstrumentu precizitāte

1.tabula.

 Nr.

 Mērāmais lielums

 Mērinstrumenta precizitāte

 (1)

 (2)

 (3)

 1.

 Motora griešanās ātrums

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 2.

 Griezes moments

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 3.

 Degvielas patēriņš

 ± 2 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības

 4.

 Gaisa patēriņš

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 5.

 Izplūdes gāzu plūsma

 ± 2,5 % no nolasījuma vērtības vai ± 1,5 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 6.

 Temperatūra < 600 K

 ± 2 K no absolūtās vērtības

 7.

 Temperatūra > 600 K

 ± 1 % no nolasījuma vērtības

 8.

 Izplūdes gāzu spiediens

 ± 0,2 kPa no absolūtās vērtības

 9.

 Ieplūdes gaisa retinājums

 ± 0,05 kPa no absolūtās vērtības

 10.

 Atmosfēras spiediens

 ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības

 11.

 Cita veida spiediens

 ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības

 12.

 Absolūtais mitrums

 ± 5 % no nolasījuma vērtības

 13.

 Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma

 ± 2 % no nolasījuma vērtības

 14.

 Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma

 ± 2 % no nolasījuma vērtības

 5. Gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

5.1. vispārīgi nosacījumi analizatoriem:

5.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam jāatbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.3.1. apakšpunkts). Ieteicams analizatorus izmantot tā, lai mērāmā koncentrācija būtu starp 15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības;

5.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka vai ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datori, datu reģistratori), kuru precizitāte un izšķirtspēja ir pietiekama diapazonā, kas ir mazāks nekā 15 % no pilnas skalas, tad var mērīt arī koncentrācijas, kuru vērtība ir mazāka nekā 15 % no pilnas skalas. Šādā gadījumā jāveic papildu kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 6.5.2.apakšpunkts);

5.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) jābūt tādā līmenī, lai līdz minimumam samazinātu papildu kļūdas:

5.1.3.1. mērījumu kļūda: analizatora novirze no nominālā kalibrēšanas punkta nedrīkst pārsniegt ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no skalas pilnās vērtības, izvēloties lielāko no abām šīm vērtībām. (Precizitāti nosaka kā analizatora nolasījuma novirzi no nominālajām kalibrēšanas vērtībām, kuras iegūst, izmantojot kalibrēšanas gāzi (patiesā vērtība));

5.1.3.2. atkārtojamība, ko nosaka kā 10 secīgu, konkrētai kalibrēšanas gāzei atbilstošu mērījumu standartnovirzes reizinājumu ar 2,5, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas koncentrācijas, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir lielāka par 155 ppm (vai ppm C), vai ± 2 %, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir mazāka par 155 ppm (vai ppm C);

5.1.3.3. troksnis: nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes vērtība no maksimuma līdz minimumam, ko nosaka ar analizatoru, nevienā 10 sekunžu ilgā laika posmā nevienā izmantotajā diapazonā nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas;

5.1.3.4. nulles dreifs: nulles dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Nulles mērījums ir vidējā vērtība nulles gāzes mērījumam 30 sekunžu intervālā, ieskaitot troksni;

5.1.3.5. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas lieluma dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Kalibrēšanas lielums ir kalibrēšanas mērījuma un nulles mērījuma starpība. Kalibrēšanas mērījums ir 30 sekunžu intervālā veikta kalibrēšanas gāzes mērījuma vidējā vērtība, ieskaitot troksni;

5.2. gāzes žāvēšana: neobligātās gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju jābūt minimālai. Ūdens atdalīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;

5.3. analizatori:

5.3.1. izmantojamie mērīšanas principi aprakstīti šā pielikuma 5.3.3. līdz 5.3.6.apakšpunktā. Mērīšanas sistēmu detalizēts apraksts noteikts šo noteikumu 6.pielikumā;

5.3.2. mērāmās gāzes analizē ar turpmāk minētajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem ir atļauts lietot linearizējošas shēmas;

5.3.3. oglekļa oksīda (CO) analīze: oglekļa oksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;

5.3.4. oglekļa dioksīda (CO2) analīze: oglekļa dioksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;

5.3.5. ogļūdeņražu (HC) analīze: ogļūdeņražus analizē ar apsildāma jonizācijas detektora (HFID) tipa analizatoru ar detektoru, ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kas ir karsējams, lai uzturētu gāzu temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K;

5.3.6. slāpekļa oksīdu (NOX) analīze:

5.3.6.1. slāpekļa oksīdu analizē ar hemiluminiscences detektora (CLD) vai sildāma hemiluminiscences detektora (HCLD) tipa analizatoru ar NO2/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes. Ja mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C), ar nosacījumu, ka pārbaudes rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši;

5.3.6.2. ja izmanto CLD un HCLD detektorus, tad sieniņu temperatūru paraugu ņemšanas ceļā līdz konvertoram (sausas gāzes) vai līdz analizatoram (mitras gāzes) uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;

5.4. gaisa un degvielas attiecības mērīšana:

5.4.1. gaisa un degvielas attiecības mērīšanas iekārta, ko izmanto, lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, kā paredzēts šā pielikuma 3.5.apakšpunktā, ir plaša spektra gaisa un degvielas attiecības sensors vai cirkonija tipa lambda sensors;

5.4.2., sensoru uzmontē tieši uz izplūdes caurule, kur izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, lai novērstu ūdens kondensēšanos.

5.4.3. sensora un iebūvētās elektronikas precizitātei jābūt šādās robežās:

5.4.3.1. ± 3 % no nolasījuma vērtības, < 2,

5.4.3.2. ± 5 % no nolasījuma vērtības, 2 < < 5,

5.4.3.3. ± 10 % no nolasījuma vērtības, 5 < ;

5.4.4. lai nodrošinātu precizitāti, sensoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem;

5.5. gāzveida emisijas paraugu ņemšana:

5.5.1. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondes jāuzstāda vismaz 0,5 m attālumā vai triju izplūdes caurules diametru attālumā - izvēloties lielāko no abiem - augšpus izplūdes gāzu sistēmas izejas, ciktāl tas ir piemērojami un atrodas pietiekami tuvu motoram, lai izplūdes gāzu temperatūra pie zondes būtu vismaz 343 K (70 °C);

5.5.2. ja daudzcilindru motorā ir sazarots izplūdes kolektors, tad zondes ieplūdi izvieto pietiekami tālu plūsmas virzienā, lai nodrošinātu to, ka paraugs ir reprezentatīvs attiecībā uz izplūdes gāzu vidējo emisiju no visiem cilindriem. Ja daudzcilindru motorā ir atšķirīgas kolektoru grupas, piemēram, tādas kā "V" veida motoros, tad ir pieļaujams paraugu ņemt katrā grupā atsevišķi un aprēķināt izplūdes gāzu vidējo emisiju. Var izmantot citas metodes, ja ir pierādīts, ka tās korelē ar iepriekšminētajām metodēm. Izplūdes gāzu emisijas aprēķinā jāizmanto motora kopējā izplūdes gāzu masas plūsma;

5.5.3. ja izplūdes gāzu sastāvu ietekmē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, tad I laikposma testos izplūdes gāzu paraugs jāņem augšpus šīs ierīces, bet II laikposma testos - lejpus tās. Ja cieto daļiņu noteikšanai izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad arī gāzveida emisiju drīkst noteikt atšķaidītajās izplūdes gāzēs. Paraugu ņemšanas zondes novieto tuvu cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondei atšķaidīšanas tunelī (šo noteikumu 6.pielikums). CO un CO2 var pēc izvēles noteikt, paraugus ievadot paraugu ņemšanas maisā un pēc tam tajā izmērot koncentrāciju.

6. Cieto daļiņu noteikšana:

6.1. cieto daļiņu noteikšanai nepieciešama atšķaidīšanas sistēma. Atšķaidīšanu var veikt daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnībā novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās un lai tieši augšpus filtru turētājiem saglabātu atšķaidītās izplūdes gāzes temperatūrā no 315 K (42 °C) līdz 325 K (52 °C). Atšķaidīšanai izmantotā gaisa atbrīvošana no mitruma pirms ievadīšanas atšķaidīšanas sistēmā ir pieļaujama tad, ja šā gaisa mitrums ir liels. Ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par 293 K (20 °C), tad ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu iepriekš sasildīt līdz temperatūrai virs 303 K (30 °C). Tomēr atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt 325 K (52 °C);

6.2. stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā;

6.3. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde jāuzstāda gāzveida paraugu ņemšanas zondes tuvumā, augšpus tās, saskaņā ar 6. pielikuma 4.-12.attēlu (EP un SP);

6.4. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma jākonstruē tā, lai izplūdi sadalītu divās daļās, no kurām mazāko atšķaida ar gaisu un pēc tam izmanto cieto daļiņu mērījumiem. No tā izriet, ka ir būtiski svarīgi atšķaidījuma attiecību noteikt ar lielu precizitāti. Var lietot dažādas dalīšanas metodes, turklāt izmantotais dalīšanas veids lielā mērā nosaka izmantojamo paraugu ņemšanas aparatūru un procedūras (6.pielikums);

6.5. lai noteiktu cieto daļiņu masu, nepieciešama cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri, svari mikrodaudzumu svēršanai un svēršanas telpa ar regulējamu temperatūru un mitrumu;

6.6. cieto daļiņu paraugu ņemšanā var lietot divas metodes:

6.6.1. viena filtra metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.punkts) visiem testa cikla režīmiem. Ievērojama uzmanība jāveltī paraugu ņemšanas laikiem un plūsmām testa paraugu ņemšanas fāzē. Tomēr testa ciklā vajadzīgs tikai viens filtru pāris;

6.6.2. vairāku filtru metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.apakšpunkts) katram no testa cikla režīmiem. Ar šo metodi var pielietot saudzīgākas paraugu ņemšanas procedūras, bet tiek izlietots vairāk filtru;

6.7. cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri:

6.7.1. prasības filtriem: sertifikācijas testiem vajadzīgi ar perfluorogļūdeņražiem pārklātas stikla šķiedras filtri vai membrānfiltri, kas satur perfluorogļūdeņražus. Īpašiem izmantošanas veidiem var lietot citus filtru materiālus. Visu tipu filtriem 0,3 µm DOP (dioktilftalāta) savākšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, ja gāzes plūsmas ātrums ir no 35 līdz 100 cm/s. Laboratorijām, kā arī ražotājam un sertifikācijas institūcijai veicot savstarpējas korelācijas testus, jāizmanto identiskas kvalitātes filtri;

6.7.2. filtru izmērs: cieto daļiņu filtru minimālajam diametram jābūt 47 mm (37 mm plankuma diametrs). Ir atļauts izmantot lielāka diametra filtrus (šā pielikuma 6.7.5.punkts);

6.7.3. galvenais un papildu filtrs: atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu testā ņem ar tādu filtru pāri, kas novietoti viens aiz otra (viens galvenais un viens papildu filtrs). Papildu filtru novieto ne tālāk kā 100 mm lejpus galvenā filtra, un tie nedrīkst saskarties. Filtrus var svērt atsevišķi vai kā pāri, novietojot tos ar kopā ar to noslogotajām (netīrajām) pusēm;

6.7.4. plūsmas ātrums caur filtru: gāzes plūsmas ātrumam caur filtru jāsasniedz 35 līdz 100 cm/s. Spiediena krituma palielinājums laikā starp testa sākumu un beigām nedrīkst būt lielāks par 25 kPa;

6.7.5. filtra slodze:

6.7.5.1. šā pielikuma 2.tabulā norādītas ieteicamās minimālās filtra slodzes parastāko izmēru filtriem. Lielāku izmēru filtriem minimālā filtra slodze ir 0,065 mg uz 1000 mm2 filtra laukuma:

2. tabula

 Nr.

 Filtra diametrs (mm)

 Ieteicamais plankuma diametrs (mm)

 Ieteicamā minimālā slodze (mg)

 (1)

 (2)

 (3)

 (4)

 1.

 47

 37

 0,11

 2.

 70

 60

 0,25

 3.

 90

 80

 0,41

 4.

 110

 100

 0,62

6.7.5.2. vairāku filtru metodē ieteicamā minimālā filtra slodze visu filtru summai ir attiecīgā iepriekš dotā lieluma reizinājums ar kvadrātsakni no režīmu kopskaita;

6.8. nosacījumi svēršanas telpā un analītiskiem svariem:

6.8.1. apstākļi svēršanas telpā: temperatūra telpā, kurā iztur un sver cieto daļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 K (22 °C) ± 3 K robežās. Mitrums jāuztur ap rasas punktu 282,5 K (9,5 °C) ± 3 K, un relatīvajam mitrumam jābūt 45 ± 8 %;

6.8.2. standartfiltru svēršana:

6.8.2.1. svēršanas telpas videi jābūt brīvai no apkārtējās vides piesārņotājiem (piemēram, putekļiem), kas varētu nosēsties cieto daļiņu filtriem to stabilizācijas laikā. Atkāpes no šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītajām prasībām svēršanas telpai ir pieļaujamas tad, ja šo atkāpju ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpai jāatbilst prasībām vēl pirms tajā ieiet personāls. Četrās stundās pirms paraugu filtru (filtru pāru) svēršanas nosver vismaz divus nelietotus standartfiltrus vai standartfiltru pārus, tomēr vēlams visus filtrus svērt vienlaikus. Standartfiltriem jābūt tāda paša izmēra un no tāda paša materiāla kā paraugu filtriem;

6.8.2.2. ja standartfiltru (standartfiltru pāru) vidējais svars izmainījies par vairāk nekā 10 µg starp paraugu filtru svēršanām, tad visus paraugu filtrus izmet un emisiju testu atkārto;

6.8.2.3. ja nav izpildīti šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru (standartfiltru pāru) svērums atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tad motora ražotājam ir iespēja pieņemt paraugu filtru svērumu vai noraidīt testa rezultātus, noregulēt svēršanas telpas regulēšanas sistēmu un atkārtot testu;

6.8.3. analītiskie svari: visu filtru svara noteikšanai izmantoto analītisko svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 µg un izšķirtspēja 1 µg (1 cipars = 1 µg ) atbilstoši svaru ražotāja norādījumiem;

6.8.4. statiskās elektrības ietekmes novēršana: lai novērstu statiskās elektrības ietekmi, filtrus pirms svēršanas neitralizē, piemēram, ar polonija neitralizatoru vai ar ierīci, kam ir līdzīga ietekme;

6.9. papildus prasības cieto daļiņu mērījumiem: visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas daļas - no izplūdes caurules līdz filtra turētājam -, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, ir jāizveido tā, lai pēc iespējas samazinātu cieto daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visām daļām jābūt izgatavotām no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un jābūt elektriski iezemētām, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

2. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRTC tests)

7.Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra pēc šo noteikumu 6. pielikumā aprakstītajām metodēm, kurā raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas.

 8. Dinamometrs un testēšanas telpas aprīkojums: motoru emisijas testos izmanto šādu motora dinamometra aprīkojumu.

8.1. motora dinamometrs: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas 4.pielikumā šo noteikumu 3.pielikumam aprakstītā testa cikla norisei. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina jaudas mērījumi noteiktajās robežās. Var būt jāveic papildu aprēķini. Mēriekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 3.tabulā norādīto pieļaujamo noviržu skaitliskos lielumus;

8.2. citi instrumenti: pēc vajadzības izmanto mērinstrumentus, ko lieto, lai izmērītu degvielas patēriņu, gaisa patēriņu, dzesēšanas šķidruma un eļļošanas līdzekļa temperatūru, izplūdes gāzu spiedienu un ieplūdes retinājumu kolektorā, izplūdes gāzu temperatūru, ieplūdes gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, mitrumu un degvielas temperatūru. Šiem instrumentiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā norādītajām prasībām;

Mērinstrumentu precizitāte

3.tabula

 Nr.

 Mērāmais lielums

 Mērinstrumenta precizitāte

 (1)

 (2)

 (3)

 1.

 Motora griešanās ātrums

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 2.

 Griezes moments

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 3.

 Degvielas patēriņš

 ± 2 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības

 4.

 Gaisa patēriņš

 ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 5.

 Izplūdes gāzu plūsma

 ± 2,5 % no nolasījuma vērtības vai ± 1,5 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību

 6.

 Temperatūra < 600 K

 ± 2 K no absolūtās vērtības

 7.

 Temperatūra > 600 K

 ± 1 % no nolasījuma vērtības

 8.

 Izplūdes gāzu spiediens

 ± 0,2 kPa no absolūtās vērtības

 9.

 Ieplūdes gaisa retinājums

 ± 0,05 kPa no absolūtās vērtības

 10.

 Atmosfēras spiediens

 ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības

 11.

 Cita veida spiediens

 ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības

 12.

 Absolūtais mitrums

 ± 5 % no nolasījuma vērtības

 13.

 Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma

 ± 2 % no nolasījuma vērtības

 14.

 Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma

 ± 2 % no nolasījuma vērtības

8.3. Neatšķaidīto izplūdes gāzu plūsma:

8.3.1. lai aprēķinātu neatšķaidīto izplūdes gāzu emisiju un kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, jāzina izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma noteikšanai var izmantot jebkuru no turpmāk aprakstītajām metodēm;

8.3.2. lai aprēķinātu emisiju, visās turpmāk aprakstītajās metodēs atbildes signāla laikam jābūt vienādam ar prasīto analizatora atbildes signāla laiku vai mazākam par to, kā noteikts 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā;

8.3.3. lai kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atbildes signālam jābūt ātrākam. Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās, kuras kontrolē tiešsaistē, atbildes signāla laikam jābūt < 0,3 s. Daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās, kuras kontrolē ar paredzamības paņēmienu, pamatojoties uz iepriekš reģistrētu testa norisi, izplūdes gāzu plūsmas mērīšanas sistēmas atbildes signāla laikam jābūt < 5 s, bet pieauguma laikam jābūt < 1 s. Sistēmas atbildes signāla laiku nosaka instrumenta ražotājs;

8.3.4. apvienotās prasības izplūdes gāzu plūsmas un daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atbildes signāla tiešās mērīšanas metode: izplūdes gāzu momentānās plūsmas tiešu mērīšanu var veikt ar šādām sistēmām:

8.3.4.1. diferenciālā spiediena iekārtas, piemēram, caurplūduma sprausla ISO 5167:2000;

8.3.4.2. ultraskaņas caurplūdes mērītājs;

8.3.4.3. virpuļu caurplūdes mērītājs,

8.3.5. jāpiesargās, lai novērstu mērījumu kļūdas, kas ietekmē emisijas vērtību kļūdas. Piesardzības pasākumi ietver rūpīgu iekārtas uzstādīšanu motora izplūdes sistēmā atbilstoši ražotāja norādījumiem un labai inženierpraksei. Īpaši jāseko, lai iekārtas uzstādīšana neietekmētu motora darbību un emisiju apjomu;

8.3.6. caurplūdes mērītājiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā noteiktajām precizitātes prasībām;

8.3.7. gaisa un degvielas mērīšanas metode;

8.3.8. šī metode ietver gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšanu ar piemērotiem caurplūdes mērītājiem. Izplūdes gāzu momentāno plūsmu aprēķina šādi:

 

 (mitrai izplūdes gāzu masai)

8.3.9.caurplūdes mērītājiem jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā noteiktajām prasībām, un turklāt tiem jābūt pietiekami precīziem, lai atbilstu arī precizitātes prasībām, kas noteiktas izplūdes gāzu plūsmai;

8.3.10. mērīšanas metode ar marķiergāzi;

8.3.11. šī metode ietver marķiergāzes koncentrācijas mērīšanu izplūdes gāzēs;

8.3.12. izplūdes gāzu plūsmā kā marķiergāzi pievieno zināmu daudzumu inertas gāzes (piemēram, tīra hēlija). Šo gāzi sajauc un atšķaida ar izplūdes gāzēm, bet tā nedrīkst reaģēt izplūdes caurulē. Pēc tam mēra šīs gāzes koncentrāciju izplūdes gāzu paraugā;

8.3.13. lai nodrošinātu marķiergāzes pilnīgu sajaukšanos ar izplūdes gāzēm, izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi novieto vismaz 1 m vai 30 izplūdes caurules diametru attālumā lejpus marķiergāzes pievienošanas vietas, izvēloties lielāko no abiem minētajiem attālumiem. Paraugu ņemšanas zondi var novietot tuvāk ievadīšanas punktam tad, ja gāzu pilnīgu sajaukšanos apliecina marķiergāzes koncentrācijas salīdzinājums ar standarta koncentrāciju, ko iegūst, marķiergāzi pievienojot pirms motora;

8.3.14. marķiergāzes plūsmas ātrumu noregulē tā, lai marķiergāzes koncentrācija, motoram darbojoties brīvgaitā, pēc sajaukšanās būtu mazāka nekā marķiergāzes analizatora pilnā skala;

8.3.15. izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:

,

,kur

GEXHW - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s),

GT - marķiergāzes plūsma (cm3/min),

concmix - marķiergāzes momentānā koncentrācija pēc sajaukšanās (ppm),

PEXH - izplūdes gāzu blīvums (kg/m3),

conca - marķiergāzes fona koncentrācija ieplūdes gaisā (ppm);

8.3.16. marķiergāzes fona koncentrāciju (conca) var noteikt, aprēķinot vidējo vērtību fona koncentrācijai, ko izmēra tieši pirms un tūlīt pēc testa norises;

8.3.17. ja fona koncentrācija maksimālā izplūdes gāzu plūsmā ir mazāka nekā 1 % no marķiergāzes koncentrācijas pēc sajaukšanās (concmix), tad fona koncentrāciju var neņemt vērā;

8.3.18. sistēmai kopumā jāatbilst precizitātes prasībām, kas noteiktas izplūdes gāzu plūsmai, un tai jābūt kalibrētai saskaņā ar 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.2.apakšpunktu;

8.3.19. gaisa plūsmas un gaisa un degvielas attiecības mērīšanas metode;

8.3.20. šī metode ietver izplūdes gāzu masas aprēķināšanu, izmantojot gaisa plūsmu un gaisa un degvielas attiecību. Izplūdes gāzu masas momentāno plūsmu aprēķina šādi (aprēķins attiecas uz dīzeļdegvielu, kurai H/C attiecība
ir 1,8):

, kur

A/Fst - gaisa un degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg),

- gaisa un degvielas relatīvā attiecība,

concCO2 - CO2 koncentrācija (sausa gāze) (%),

concCO - CO koncentrācija (sausa gāze) (ppm),

concHC - HC koncentrācija (ppm);

8.3.21. gaisa caurplūdes mērītājam jāatbilst šā pielikuma 3.tabulā norādītajām precizitātes prasībām, izmantotajam CO2 analizatoram jāatbilst šā pielikuma 9.1.apakšpunkta prasībām, un sistēmai kā kopumam jāatbilst izplūdes gāzu plūsmai paredzētajām precizitātes prasībām;

8.3.22. gaisa un degvielas attiecības mēriekārtas, piemēram, cirkonija tipa zondi, pēc izvēles var izmantot pilnīgai sadegšanai nepieciešamā gaisa daudzuma mērīšanai saskaņā ar šā pielikuma 9.3.7.apakšpunkta prasībām;

8.4. atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma: lai aprēķinātu emisijas koncentrācijas atšķaidītajās izplūdes gāzēs, jāzina atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu visā ciklā (kg/testā) aprēķina no cikla norisē izmērītajām vērtībām un tām atbilstošajiem plūsmas mērierīces kalibrēšanas datiem (V0 un PDP; Kv un CFV; Cd un SSV), izmantojot attiecīgās metodes, kas aprakstītas 3.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 7.1.apakšpunktā. Ja cieto daļiņu un gāzveida piesārņotāju paraugu kopējā masa pārsniedz 0,5 % no kopējās CVS plūsmas, tad CVS plūsmu koriģē vai cieto daļiņu paraugu plūsmu ievada atpakaļ CVS augšpus caurplūduma mērierīces.

9. Gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

9.1. vispārīgi norādījumi par analizatoriem:

9.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam jāatbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.3.1.apakšpunkts). Ieteicams analizatorus izmantot tā, lai mērāmā koncentrācija būtu starp 15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības;

9.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka vai ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datori, datu reģistratori), kuru precizitāte un izšķirtspēja ir pietiekama diapazonā, kas ir mazāks nekā 15 % no pilnas skalas, tad var mērīt arī koncentrācijas, kuru vērtība ir mazāka nekā 15 % no pilnas skalas. Šādā gadījumā jāveic papildu kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 6.5.2.apakšpunkts);

9.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) jābūt tādai, lai līdz minimumam samazinātu papildu kļūdas;

9.1.4. mērījumu kļūda: analizatora novirze no nominālā kalibrēšanas punkta nedrīkst pārsniegt ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no skalas pilnās vērtības, izvēloties lielāko no abām šīm vērtībām. (Precizitāti nosaka kā analizatora nolasījuma novirzi no nominālajām kalibrēšanas vērtībām, kuras iegūst, izmantojot kalibrēšanas gāzi (patiesā vērtība));

9.1.5. atkārtojamība, ko nosaka kā 10 secīgu, konkrētai kalibrēšanas gāzei atbilstošu mērījumu standartnovirzes reizinājumu ar 2,5, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas koncentrācijas, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir lielāka nekā 155 ppm (vai ppm C), vai ± 2 %, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir mazāka nekā 155 ppm (vai ppm C);

9.1.6. troksnis: nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes vērtība no minimuma līdz maksimumam, ko nosaka ar analizatoru, nevienā 10 sekunžu ilgā laika posmā nevienā izmantotajā diapazonā nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas;

9.1.7. nulles dreifs: nulles dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Nulles mērījums ir vidējā vērtība nulles gāzes mērījumam 30 sekunžu intervālā, ieskaitot troksni;

9.1.8. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas lieluma dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Kalibrēšanas lielums ir kalibrēšanas mērījuma un nulles mērījuma starpība. Kalibrēšanas mērījums ir 30 sekunžu intervālā veikta kalibrēšanas gāzes mērījuma vidējā vērtība, ieskaitot troksni.

9.1.9. pieauguma laiks: neatšķaidītu izplūdes gāzu analīzē pieauguma laiks mērīšanas sistēmā uzstādītam analizatoram nepārsniedz 2,5 s. (Novērtējot tikai analizatora reakcijas laiku, nevar skaidri noteikt visas sistēmas piemērotību testēšanai pārejas fāzē. Tilpumi un īpaši tilpumi, kuros nenotiek kustība, visā sistēmā ietekmē ne vien pārvietošanās laiku no zondes līdz analizatoram, bet arī pieauguma laiku. Arī pārvietošanās laiku analizatora iekšienē nosaka kā analizatora reakcijas laiku, līdzīgi kā gadījumā ar pārveidotāju vai ūdens sifonu NOX analizatoru iekšienē. Kopējā sistēmas reakcijas laika noteikšana ir aprakstīta šo 2.pielikuma noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā);

9.2. gāzes žāvēšana:

9.2.1. piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.2.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.2.2. neobligātās gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju jābūt minimālai. Ūdens atdalīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;

9.3. analizatori:

9.3.1. piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.3.1.-5.3.2.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.3.2. mērāmās gāzes analizē ar turpmāk minētajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem atļauts izmantot linearizējošas shēmas;

9.3.3. oglekļa oksīda (CO) analīze: oglekļa oksīda analizators ir nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizators;

9.3.4. oglekļa dioksīda (CO2) analīze: oglekļa dioksīda analizators ir nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizators;

9.3.5. ogļūdeņražu (HC) analīze: ogļūdeņražu analizators ir apsildāma jonizācijas detektora (HFID) tipa analizators ar detektoru, ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kas ir tā karsējams, lai uzturētu gāzu temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K;

9.3.6. slāpekļa oksīdu (NOX) analīze:

9.3.6.1. slāpekļa oksīdu analizators ir hemiluminiscences detektora (CLD) vai sildāma hemiluminiscences detektora (HCLD) tipa analizators ar NO2/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes. Ja mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C), ar nosacījumu, ka pārbaudes rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši.

9.3.6.2. ja izmanto CLD un HCLD detektorus, tad sieniņu temperatūru paraugu ņemšanas ceļā līdz konvertoram (sausas gāzes) vai līdz analizatoram (atšķaidītas gāzes) uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;

9.3.7. gaisa un degvielas attiecības mērīšana:

9.3.7.1. gaisa un degvielas attiecības mērīšanas iekārta, ko izmanto, lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, kā paredzēts šā pielikuma 8.3.apakšpunktā, ir plaša spektra gaisa un degvielas attiecības sensors vai cirkonija tipa lambda zonde;

9.3.7.2. sensoru uzmontē tieši uz izplūdes caurules, kur izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, lai novērstu ūdens kondensēšanos;

9.3.7.3. sensora un iebūvētās elektronikas precizitātei jābūt šādās robežās:

9.3.7.3.1. ± 3 % no nolasījuma vērtības, < 2,

9.3.7.3.2. ± 5 % no nolasījuma vērtības, 2 < < 5,

9.3.7.3.3. ± 10 % no nolasījuma vērtības, 5 < ,

9.3.7.4. lai nodrošinātu iepriekš norādīto precizitāti, sensoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem;

9.3.8. gāzveida emisijas paraugu ņemšana:

9.3.8.1. neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsma:

9.3.8.1.1. emisijas koncentrāciju aprēķināšanai neatšķaidītās izplūdes gāzēs piemēro tās pašas prasības, kas paredzētas NRSC testa ciklam (šā pielikuma 5.4.apakšpunkts), kā aprakstīts turpmāk;

9.3.8.1.2. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondes jāuzstāda vismaz 0,5 m attālumā vai triju izplūdes caurules diametru attālumā - izvēloties lielāko no abiem - augšpus izplūdes gāzu sistēmas izejas, ciktāl tas ir piemērojami un atrodas pietiekami tuvu motoram, lai izplūdes gāzu temperatūra pie zondes būtu vismaz 343 K (70 °C);

9.3.8.1.3. ja daudzcilindru motorā ir sazarots izplūdes kolektors, tad zondes ieplūdi izvieto pietiekami tālu plūsmas virzienā, lai nodrošinātu to, ka paraugs ir reprezentatīvs attiecībā uz izplūdes gāzu vidējo emisiju no visiem cilindriem. Ja daudzcilindru motorā ir atšķirīgas kolektoru grupas, piemēram, tādas kā "V" veida motoros, tad ir pieļaujams paraugu ņemt katrā grupā atsevišķi un aprēķināt izplūdes gāzu vidējo emisiju. Var izmantot citas metodes, ja ir pierādīts, ka tās korelē ar iepriekšminētajām metodēm. Izplūdes gāzu emisijas aprēķinā jāizmanto motora kopējā izplūdes gāzu masas plūsma;

9.3.8.1.4. ja izplūdes gāzu sastāvu ietekmē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, tad I laikposma testos izplūdes gāzu paraugs jāņem augšpus šīs ierīces, bet II laikposma testos - lejpus tās;

9.3.8.2. atšķaidītu izplūdes gāzu plūsma:

9.3.8.2.1. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad piemēro šādas prasības;

9.3.8.2.2. izplūdes caurulei starp motoru un pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu jāatbilst šo noteikumu 6.pielikuma prasībām;

9.3.8.2.3. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondi vai zondes uzstāda atšķaidīšanas tunelī vietā, kur atšķaidīšanai izmantotais gaiss un izplūdes gāzes ir labi sajaukušās, un cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondes tiešā tuvumā;

9.3.8.2.4. paraugus parasti var ņemt divējādi:

9.3.8.2.4.1. piesārņotāju paraugus visā cikla norisē vāc paraugu ņemšanas maisā, un mērījumus veic pēc testa pabeigšanas;

9.3.8.2.4.2. piesārņotāju paraugus visā cikla norisē vāc nepārtraukti un integrē; šīs metode obligāti jāizmanto HC un NOX analīzē;

9.3.8.2.4.3. fona koncentrācijas paraugus vāc augšpus atšķaidīšanas tuneļa paraugu ņemšanas maisā, un tiem atbilstošo koncentrācijas vērtību atņem no emisijas koncentrācijas vērtības saskaņā ar 3.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 7.3.apakšpunktu.

10. Cieto daļiņu noteikšana:

10.1. cieto daļiņu noteikšanai vajadzīga atšķaidīšanas sistēma. Atšķaidīšanu var veikt ar daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu vai ar pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnībā novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās un lai tieši augšpus filtru turētājiem saglabātu atšķaidītās izplūdes gāzes temperatūrā no 315 K (42 °C) līdz 325 K (52 °C). Atšķaidīšanai izmantotā gaisa atbrīvošana no mitruma pirms ievadīšanas atšķaidīšanas sistēmā ir pieļaujama tad, ja šā gaisa mitrums ir liels. Ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par 293 K (20 °C), tad ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu iepriekš sasildīt līdz temperatūrai virs 303 K (30 °C). Tomēr atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt 325 K (52 °C);

10.2. cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde jāuzstāda gāzveida emisiju paraugu ņemšanas zondes tiešā tuvumā, un tas jāveic saskaņā ar šā pielikuma 9.3.8.apakšpunkta noteikumiem.

10.3. lai noteiktu cieto daļiņu masu, ir vajadzīga cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri, mikrogramu svari un svēršanas telpa ar regulējamu temperatūru un mitrumu;

10.4. prasības daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmai;

10.5. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma jāizveido tā, lai izplūdi sadalītu divās daļās, no kurām mazāko atšķaida ar gaisu un pēc tam izmanto daļiņu mērījumiem. Atšķaidījuma attiecību noteikt ar lielu precizitāti. Var lietot dažādas dalīšanas metodes, turklāt izmantotais dalīšanas veids lielā mērā nosaka izmantojamo paraugu ņemšanas aparatūru un procedūras (šo noteikumu 6. pielikums);

10.6. lai kontrolētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, sistēmas atbildes signālam jābūt ātram. Sistēmas pārveidošanās laiku nosaka atbilstoši 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.1.apakšpunktā aprakstītajai procedūrai;

10.7. ja apvienotais pārveidošanās laiks izplūdes gāzu plūsmas mērījumam (skatīt šā pielikuma 9.punktu) un daļējās plūsmas sistēmai ir mazāks nekā 0,3 sekundes, tad kontroli var veikt tiešsaistē. Ja pārveidošanās laiks pārsniedz 0,3 sekundes, tad kontrole jāveic ar paredzamības kontroli, pamatojoties uz iepriekš reģistrētu testa norisi. Šajā gadījumā pieauguma laiks ir < 1 s, un apvienojuma kavējuma laiks ir < 10 s;

10.8. sistēmas kā kopuma reakcijai jānodrošina tas, ka cieto daļiņu paraugs (GSE) ir reprezentatīvs un proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmai. Lai noteiktu proporcionalitāti, jāveic GSE regresijas analīze attiecībā pret GEXHW, kur datu ieguves frekvence ir vismaz 5 Hz, un jāievēro šādi kritēriji:

10.8.1. GSE un GEXHW lineārās regresijas korelācijas koeficientam r jābūt ne mazākam par 0,95;

10.8.2. GSE provizoriskās vērtības standartkļūda attiecībā pret GEXHW nedrīkst būt lielāka par 5 % no GSE maksimālās vērtības;

10.8.3. GSE krustpunktā ar regresijas līniju iegūtā vērtība nedrīkst būt lielāka par ± 2 % no GSE maksimālās vērtības;

10.9. pēc izvēles var veikt iepriekšēju testu un tajā iegūto izplūdes gāzu masas plūsmas signālu izmantot, lai kontrolētu parauga plūsmu cieto daļiņu sistēmā (paredzamības kontrole). Šāda procedūra vajadzīga tad, ja cieto daļiņu sistēmas pārveidošanās laiks t50,P un/vai izplūdes gāzu masas plūsmas signāla transformācijas laiks t50,F ir > 0,3 s. Pareiza daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas kontrole ir tad, ja minētajā iepriekšējā testā iegūto GEXHW,pre laika pierakstu, ar ko regulē GSE, nobīda par paredzamības laika posmu t50,P + t50,F;

10.10. lai noteiktu GSE un GEXHW savstarpējo korelāciju, izmanto faktiskajā testā iegūtos datus, bet GEXHW laiku nolīdzina līdz t50,F attiecībā pret GSE (t50,P laika nolīdzinājumu neietekmē). Tas nozīmē, ka laika nobīde starp GEXHW un GSE ir starpība, kuru veido abu šo lielumu pārveidošanās laiki, kas noteikti 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 18.punktā;

10.11. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās paraugu plūsmas GSE precizitāte īpaši svarīga ir tad, ja šo vērtību nemēra tieši, bet nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu:

GSE = GTOTW - GDILW

10.12. šajā gadījumā ± 2 % precizitāte attiecībā uz GTOTW un GDILW nav pietiekama, lai nodrošinātu pieņemamu GSE precizitāti. Gāzu plūsmu nosakot ar diferenciālās plūsmas mērījumu, iegūtās starpības maksimālajai kļūdai jābūt tādai, lai tad, ja atšķaidījuma attiecība ir mazāka par 15, GSE precizitāte būtu ± 5 % robežās. To var aprēķināt, ņemot katra atsevišķa instrumenta vidējo kvadrātisko kļūdu;

10.13.pieņemamu GSE precizitāti var nodrošināt ar jebkuru no šādām metodēm:

10.13.1. nodrošina GTOTW un GDILW absolūto precizitāti ± 0,2 %, un tas garantē GSE precizitāti < 5 %, ja atšķaidījuma attiecība ir 15. Tomēr lielākas atšķaidījuma attiecības radīs lielāku kļūdu;

10.13.2. GDILW kalibrēšanu attiecībā pret GTOTW veic tā, lai iegūtu tādas pašas GSE precizitātes vērtības, kā minēts šā pielikuma 10.13.1.apakšpunktā. Sīkāku šādas kalibrēšanas aprakstu skatīt 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 18.punktā.;

10.13.3. GSE precizitāti nosaka netieši, izmantojot tādas atšķaidījuma attiecības precizitāti, kas noteikta ar marķiergāzi, piemēram, CO2. Arī šajā gadījumā GSE precizitātei jābūt līdzvērtīgai pēc šā pielikuma 10.13.1.apakšpunktā minētās metodes iegūtai precizitātei;

10.13.4. nodrošina GTOTW un GDILW absolūto precizitāti ± 2 % no pilnas skalas, GTOTW un GDILW starpības maksimālo kļūdu 0,2 % un linearitātes kļūdu ± 0,2 % no lielākās GTOTW vērtības, kas novērota testa norisē;

10.14. cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri:

10.14.1. prasības filtriem: sertifikācijas testiem vajadzīgi ar perfluorogļūdeņražiem pārklātas stikla šķiedras filtri vai membrānfiltri, kas satur perfluorogļūdeņražus. Īpašiem izmantošanas veidiem var lietot citus filtru materiālus. Visu tipu filtriem 0,3 µm DOP (dioktilftalāta) savākšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, ja gāzes plūsmas ātrums ir no 35 līdz 100 cm/s. Laboratorijām, kā arī ražotājam un sertifikācijas institūcijai veicot savstarpējas korelācijas testus, jāizmanto identiskas kvalitātes filtri;

10.14.2. filtru izmērs: cieto daļiņu filtru minimālajam diametram jābūt 47 mm (37 mm plankuma diametrs). Ir pieņemami izmantot lielāka diametra filtrus (šā pielikuma 10.14.5.apakšpunkts);

10.14.3. galvenais un papildu filtrs: atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu testa norisē ņem ar tādu filtru pāri, kas novietoti viens aiz otra (viens galvenais un viens papildu filtrs). Papildu filtru novieto ne tālāk kā 100 mm lejpus galvenā filtra, un tie nedrīkst saskarties. Filtrus var svērt atsevišķi vai kā pāri, novietojot tos ar kopā ar noslogotajām (netīrajām) pusēm;

10.14.4. plūsmas ātrums caur filtru: gāzes plūsmas ātrumam caur filtru jāsasniedz 35 līdz 100 cm/s. Spiediena krituma palielinājums laikā starp testa sākumu un beigām nedrīkst būt lielāks par 25 kPa;

10.14.5. filtra slodze: turpmāk šā pielikuma 4.tabulā norādītas ieteicamās minimālās filtra slodzes parastāko izmēru filtriem. Lielāku izmēru filtriem minimālā filtra slodze ir 0,065 mg uz 1000 mm2 filtra laukuma,

4.tabula

 Nr.

 Filtra diametrs (mm)

 Ieteicamais plankuma diametrs (mm)

 Ieteicamā minimālā slodze (mg)

 (1)

 (2)

 (3)

 (4)

 1.

 47

 37

 0,11

 2.

 70

 60

 0,25

 3.

 90

 80

 0,41

 4.

 110

 100

 0,62

10.15. prasības svēršanas telpai un analītiskiem svariem:

10.15.1. apstākļi svēršanas telpā: temperatūra telpā, kurā kondicionē un sver cieto daļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 K (22 °C) ± 3 K robežās. Mitrums jāuztur ap rasas punktu 282,5 K (9,5 °C) ± 3 K, un relatīvajam mitrumam jābūt 45 ± 8 %;

10.15.2. standartfiltra svēršana:

10.15.2.1. svēršanas telpas videi jābūt brīvai no apkārtnes piesārņotājiem (piemēram, putekļiem), kas varētu nosēsties uz cieto daļiņu filtriem to stabilizācijas laikā. Atkāpes no šā pielikuma 10.15.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām svēršanas telpai ir pieļaujamas, ja šo atkāpju ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpai jāatbilst prasībām vēl pirms tajā ieiet personāls. Četrās stundās pirms paraugu filtru (filtru pāru) svēršanas nosver vismaz divus nelietotus standartfiltrus vai standartfiltru pārus, tomēr vēlams visus filtrus svērt vienlaikus. Standartfiltriem jābūt tāda paša izmēra un no tāda paša materiāla kā paraugu filtriem;

10.15.2.2. ja standartfiltru (standartfiltru pāru) vidējais svars izmainījies par vairāk nekā 10 μg starp paraugu filtru svēršanām, tad visus paraugu filtrus izmet un emisiju testu atkārto;

10.15.2.3. ja nav izpildīti šā pielikuma 10.15.1.apakšpunktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru (standartfiltru pāru) svērums atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tad motora ražotājam ir iespēja pieņemt paraugu filtru svērumu vai noraidīt testa rezultātus, noregulēt svēršanas telpas regulēšanas sistēmu un atkārtot testu;

10.15.3. analītiskie svari: visu filtru svara noteikšanai izmantoto analītisko svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 µg un izšķirtspēja 1 µg (1 cipars = 1 µg ) atbilstoši svaru ražotāja norādījumiem;

10.15.4. lai novērstu statiskās elektrības ietekmi, filtrus pirms svēršanas neitralizē, piemēram, ar polonija neitralizatoru vai ar ierīci, kam ir līdzīga ietekme;

10.16. papildu prasības cieto daļiņu mērījumiem: visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas daļas - no izplūdes caurules līdz filtra turētājam -, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, ir jāizveido tā, lai pēc iespējas samazinātu cieto daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visām daļām jābūt izgatavotām no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un tām jābūt elektriski iezemētām, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
3.2 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Kalibrēšana

1. Kalibrēšanas procedūra (NRSC, NRTC )

1.Kalibrēšanas procedūra NRSC un NRTC testam ir kopēja, izņemot prasības, kas noteiktas šā pielikuma 12. un 18. punktā.

2.Katrs analizators ir jākalibrē tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai atbilstu šajos noteikumos noteiktajām precizitātes prasībām. Šajā punktā ir aprakstīta kalibrēšanas metode, kas izmantojama 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 5.3. apakšpunktā noteiktajiem analizatoriem.

3. Kalibrēšanas gāzes: jāņem vērā visu kalibrēšanas gāzu glabāšanas laiks. Ražotāja noteikto kalibrēšanas gāzu derīguma termiņu pieraksta:

3.1. tīrās gāzes: gāzu vajadzīgo tīrību nosaka turpmāk dotās piemaisījumu robežas. Darbam vajadzīgas šādas gāzes:

3.1.1. attīrīts slāpeklis (piemaisījumi < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO2, < 0,1 ppm NO);

3.1.2. attīrīts skābeklis: (tīrība > 99,5 tilp. % O2);

3.1.3. ūdeņraža un hēlija maisījums (40 ± 2 % ūdeņraža, pārējais hēlijs), (piemaisījumi < 1 ppm C, < 400 ppm CO2);

3.1.4. attīrīts sintētisks gaiss (piemaisījumi < 1 ppm C, < 1 ppm CO, < 400 ppm CO2, < 0,1 ppm NO), (skābekļa saturs starp 18 un 21 tilp.%);

3.2. kalibrēšanas un standarta gāzes:

3.2.1. jābūt pieejamam gāzu maisījumam ar šādu ķīmisko sastāvu:

3.2.1.1. C3H8 un attīrītam sintētiskam gaisam (šā pielikuma 3.1. apakšpunkts):

3.2.1.2. CO un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.3. NO un attīrītam slāpeklim (NO2 daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nedrīkst pārsniegt 5 % no NO satura);

3.2.1.4. O2 un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.5. CO2 un attīrītam slāpeklim;

3.2.1.6. CH4 un attīrītam sintētiskam gaisam;

3.2.1.7. C2H6 un attīrītam sintētiskam gaisam;

3.2.2. ir atļauts izmantot citas gāzu kombinācijas ja, gāzes savstarpēji nereaģē;

3.2.3. kalibrēšanas un standarta gāzes patiesajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no nominālā lieluma. Visas kalibrēšanas gāzu koncentrācijas ir dotas tilpuma vienībās (tilpuma procenti vai tilpuma ppm);

3.2.4. kalibrēšanas un standarta gāzes var iegūt arī ar gāzu dalītāju, atšķaidot ar attīrītu N2 vai ar attīrītu sintētisku gaisu. Sajaukšanas ierīces precizitātei jābūt tādai, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrāciju varētu panākt ar precizitāti ± 2 %;

3.2.5. lai sasniegtu nepieciešamo precizitāti jaukšanai izmantojamo gāzu koncentrāciju jānosaka vismaz ar precizitāti ± 1 %, atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem. Verificēšanu veic diapazonā starp 15 % un 50 % no pilnas skalas vērtības, ja kalibrēšanai izmanto jaukšanas ierīci. Ja pirmā verificēšana neizdodas, var veikt papildu verificēšanu ar citu kalibrēšanas gāzi;

3.2.6. atļauts jaukšanas ierīci pārbaudīt ar instrumentu, kas dod lineāru signālu, piemēram, izmantojot NO gāzi ar CLD detektoru. Instrumenta rādījumu koriģē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kalibrēšanas gāzi. Jaukšanas ierīci pārbauda ar izmantotajiem iestatījumiem, un nominālo vērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta instrumentāli. Šī starpība nedrīkst pārsniegt ± 1 % no nominālās vērtības;

3.2.7.ar iesaistīto pušu iepriekšēju piekrišanu var izmantot citas metodes, kuras atbilst labai inženierpraksei. Precīzas analizatora kalibrēšanas līknes noteikšanai ieteicams izmantot precīzu gāzu dalītāju, kura precizitāte ir ± 1 %. Gāzu atdalītāju kalibrē šā instrumenta ražotājs.

4. Analizatoru un paraugu ņemšanas sistēmas darbināšana: analizatoru darbināšana notiek saskaņā ar instrumentu ražotāja dotajām uzsākšanas un darbināšanas instrukcijām. Ņem vērā šā pielikuma 5. līdz 10. punktā ietvertās minimālās prasības.

5. Noplūdes tests:

5.1. izdara sistēmas noplūdes testu. Zondi atvieno no izplūdes sistēmas un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnējā stabilizācijas posma visiem plūsmas mērītājiem ir jārāda nulle. Ja tā nav, testa parauga ņemšanas līnijas pārbauda un kļūdu izlabo. Maksimālā pieļaujamā piesūce ir 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas faktiskās plūsmas ātruma. Lai noteiktu faktiskos plūsmas ātrumus var izmantot analizatora plūsmas un apvada plūsmas;

5.2.atļauts lietot arī citu metodi - koncentrācijas pakāpienveida maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā, pārslēdzot no nulles uz standarta gāzi;

5.3. ja pēc atbilstoša laika posma nolasījumi rāda mazāku koncentrāciju, salīdzinot ar ievadīto koncentrāciju, tas norāda uz kalibrēšanas problēmu vai noplūdi.

6. Kalibrēšanas procedūra:

6.1. instruments kopumā ir jākalibrē un kalibrēšanas līknes jāpārbauda ar standartgāzēm. Izmanto tos pašus gāzu plūsmas ātrumus, kā ņemot izplūdes gāzu paraugus;

6.2. uzsildīšanas laikam jāatbilst ražotāja ieteikumiem. Ja tādu nav, analizatorus ir ieteicams uzsildīt vismaz divas stundas;

6.3. NDIR un HFID analizators: NDIR analizatoru noregulē pēc vajadzības un HFID analizatora degšanas liesmu optimizē (šā pielikuma 9.1. apakšpunkts).

6.4. kalibrēšana:

6.4.1. katru parasti izmantojamu darbības diapazonu kalibrē;

6.4.2. izmantojot attīrītu sintētisku gaisu (vai slāpekli), CO, CO2, NOx, HC un O2 analizatorus noregulē uz nulli;

6.4.3. analizatoros ievada attiecīgās kalibrēšanas gāzes, lielumus pieraksta un izveido kalibrēšanas līkni saskaņā ar šā pielikuma 6.5. apakšpunktu;

6.4.4. ja nepieciešams vēlreiz pārbauda nulles noregulējumu un atkārto kalibrēšanu;

6.5. kalibrēšanas līknes izveide:

6.5.1. vispārīgi norādījumi:

6.5.1.1. analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz no sešiem kalibrēšanas punktiem (izņemot nulli), kas izvietoti pēc iespējas vienmērīgi Augstākajai nominālajai koncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par 90 % no pilnas skalas;

6.5.1.2. kalibrēšanas līkni izrēķina ar mazāko kvadrātu metodi. Ja rezultējošā polinoma pakāpe ir lielāka par trīs, kalibrēšanas punktu skaitam (nulli ieskaitot) ir jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpi, kam pieskaitīts divi;

6.5.1.3. kalibrēšanas līkne nedrīkst atšķirties no katra kalibrēšanas punkta nominālvērtības vairāk kā par ± 2 % un vairāk kā par ± 0,3 % no pilnas skalas, ja rādījums ir nulle;

6.5.1.4. pēc kalibrēšanas līknes un kalibrēšanas punktiem ir iespējams pārbaudīt, vai kalibrēšana ir izdarīta pareizi. Ir jāņem vērā dažādi analizatoram raksturīgi parametri, jo īpaši:

6.5.1.4.1. mērīšanas diapazons;

6.5.1.4.2. jutība;

6.5.1.4.3. kalibrēšanas datums;

6.5.2. kalibrēšana zem 15 % no pilnas skalas:

6.5.2.1. analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz pēc desmit kalibrēšanas punktiem (neskaitot nulli), kas ir izvietoti tā, lai 50 % no kalibrēšanas punktiem būtu zem 10 % no pilnas skalas;

6.5.2.2. kalibrēšanas līkni izrēķina ar mazāko kvadrātu metodi;

6.5.2.3. kalibrēšanas līkne nedrīkst atšķirties no katra kalibrēšanas punkta nominālvērtības vairāk kā par ± 4 % un vairāk kā par ± 0,3 % no pilnas skalas, ja rādījums ir nulle;

6.5.3.atļauts izmantot alternatīvas metodes, ja var parādīt, ka alternatīva tehnika (piem., dators, elektroniski regulēta diapazonu pārslēgšana utt.) var dot līdzvērtīgu precizitāti.

7. Kalibrēšanas pārbaude: katru parasti izmantojamu darbības diapazonu pirms katras analīzes pārbauda šādi:

7.1. kalibrēšanu pārbauda, izmantojot nulles gāzi un standartgāzi, kuras nominālais lielums ir vairāk par 80 % no mērīšanas diapazona pilnas skalas;

7.2. ja diviem apskatāmiem punktiem atrastais lielums neatšķiras no dotā standartlieluma vairāk par ± 4 % no pilnas skalas, pieskaņošanas parametrus var mainīt. Ja tā nav, saskaņā ar šā pielikuma 6.4. apakšpunktu izveido jaunu kalibrēšanas līkni.

8. NOx pārveidotāja efektivitātes tests: izmantojamā pārveidotāja efektivitāti NOx pārvēršanai par NO testē, kā norādīts šā pielikuma 8.1. līdz 8.8. apakšpunktos (šo noteikumu 6. pielikuma 1. zīmējums):

8.1. testa iekārtas uzstādīšana: izmantojot testa iekārtu, kas uzstādīta, kā parādīts šo noteikumu 6. pielikuma 1. zīmējumā, un turpmāk aprakstīto procedūru, pārveidotāja efektivitāti var testēt ar ozonatoru;

8.2. kalibrēšana: CLD un HCLD kalibrē parastākajā darbības diapazonā atbilstoši ražotāja norādījumiem, izmantojot nulles un standarta gāzi (kurā NO saturam jābūt līdz aptuveni 80 % no darbības diapazona un NO2 koncentrācijai gāzu maisījumā mazākai par 5 % no NO koncentrācijas). NOx analizatoram ir jābūt NO režīmā tā, lai standartgāze neietu caur pārveidotāju. Norādītā koncentrācija ir jāpieraksta;

8.3. aprēķins: NOx pārveidotāja efektivitāti aprēķina šādi:

Efektivitāte (%)

, kur

a - NOx koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.6. apakšpunktu,

b - NOx koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.7. apakšpunktu,

c - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.4. apakšpunktu,

d - NO koncentrācija saskaņā ar šā pielikuma 8.5. apakšpunktu;

8.4. skābekļa pievienošana:

8.4.1. skābekli vai nulles gaisu gāzes plūsmai nepārtraukti pievieno caur T-veida pievienojumu, līdz parādītā koncentrācija ir par 20 % mazāka, nekā šā pielikuma 8.2. apakšpunktā norādītā kalibrēšanas koncentrācija. (Analizators ir NO režīmā.);

8.4.2. pieraksta koncentrāciju c. Ozonatoru visā procesā uztur neaktivētu;

8.5. ozonatora aktivēšana: aktivē ozonatoru, lai tas radītu pietiekamu daudzumu ozona NO koncentrācijas samazināšanai līdz aptuveni 20 % (minimāli 10 %) no šā pielikuma 8.2. apakšpunktā dotās kalibrēšanas koncentrācijas. Pieraksta koncentrāciju d. (Analizators ir NO režīmā.);

8.6. NOx režīms: pēc tam NO analizatoru pārslēdz NOx režīmā tā, lai gāzu maisījums (kas sastāv no NO, NO2, O2 un N2) tagad ietu caur pārveidotāju. Pieraksta koncentrāciju a. (Analizators ir NOx režīmā);

8.7. ozonatora deaktivēšana: deaktivē ozonatoru. Šā pielikuma 8.6. apakšpunktā aprakstītais gāzu maisījums caur pārveidotāju nonāk detektorā. Pieraksta koncentrāciju b. (Analizators ir NOx režīmā);

8.8. NO režīms: pēc pārslēgšanas NO režīmā un pēc ozonatora deaktivēšanas noslēdz arī skābekļa vai sintētiskā gaisa plūsmu. Analizatora NOx nolasījums nedrīkst atšķirties vairāk par ± 5 % no lieluma, kas izmērīts saskaņā ar šā pielikuma 8.2. apakšpunktu. (Analizators ir NO režīmā);

8.9. testu intervāls: pārveidotāja efektivitāte ir jātestē pirms katras NOx analizatora kalibrēšanas;

8.10. efektivitātes prasības:

8.10.1. pārveidotāja efektivitāte nedrīkst būt mazāka par 90 %, bet ir ieteicama lielāka efektivitāte - 95 %;

8.10.2. ja, analizatoram darbojoties parastākajā diapazonā, ozonators nevar dot samazinājumu no 80 % līdz 20 % saskaņā ar šā pielikuma 8.5. apakšpunktu, tad izmanto augstāko diapazonu, kurā ozonators dod šo samazinājumu.

9. FID noregulēšana:

9.1. detektora reakcijas signāla optimizēšana:

9.1.1. HFID ir jānoregulē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem. Lai optimizētu reakcijas signālu visvairāk izmantojamā darbības diapazonā, par standartgāzi izmanto propāna piedevu gaisā;

9.1.2. degvielas un gaisa plūsmas ātrumus noregulē atbilstīgi ražotāja ieteikumiem un analizatorā ievada 350 ± 75 ppm C standartgāzi. Reakcijas signālu pie dotās degvielas plūsmas nosaka pēc starpības starp standartgāzes reakcijas signālu un nulles gāzes reakcijas signālu. Degvielas plūsmu pakāpeniski noregulē nedaudz virs ražotāja norādītās un nedaudz zem tās. Pieraksta standarta un nulles reakcijas signālus šīm degvielas plūsmām. Starpību starp standarta un nulles reakcijas signālu attēlo grafiski un degvielas plūsmu pielāgo līknes daļai, kas atbilst lielākām argumenta vērtībām;

9.2. ogļūdeņražu reakcijas signālu koeficienti:

9.2.1. analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu, saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu,

9.2.2. atbildes koeficientus nosaka tad, kad uzsāk analizatora ekspluatāciju, un pēc ilgāka tā ekspluatācijas laika. Atbildes koeficients (Rf) noteiktam ogļūdeņradim ir FID C1 nolasījuma attiecība pret gāzes koncentrāciju cilindrā, izteiktu kā ppm C1,

9.2.3. testa gāzes koncentrācijas līmenim jābūt tādam, lai dotu reakcijas signālu aptuveni 80 % no pilnas skalas. Koncentrācijai jābūt zināmai ar precizitāti ± 2 % attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts tilpumā. Turklāt gāzes cilindram jābūt iepriekš uzturētam 24 stundas 298 K (25 °C) ± 5 K temperatūrā,

9.2.4. izmantojamās testa gāzes un ieteicamie relatīvie atbildes koeficienti:

9.2.4.1. metāns un attīrīts sintētisks gaiss: 1,00 < Rf < 1,15,

9.2.4.2. propilēns un attīrīts sintētisks gaiss: 0,90 < Rf < 1,1,

9.2.4.3. toluols un attīrīts sintētisks gaiss: 0,90 < Rf < 1,10,

9.2.4.4. šie lielumi ir attiecināti pret propāna atbildes koeficientu (Rf) 1,00 un attīrītu sintētisku gaisu;

9.3. skābekļa traucējošās ietekmes testu veic tad, kad uzsāk analizatora ekspluatāciju, un pēc ilgāka tā ekspluatācijas laika. Izvēlas diapazonu, kurā skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes ir skalas augšējos 50 %. Testā krāsns temperatūru iestata pēc vajadzības:

9.3.1. skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes: skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes satur propānu ar 350 ppm C ± 75 ppm C ogļūdeņražu. Koncentrācijas vērtību nosaka pēc kalibrēšanas gāzes pielaides vērtības, izmantojot kopējo ogļūdeņražu un piemaisījumu satura hromatogrāfisko analīzi vai dinamisko sajaukšanu. Līdzsvara skābekļa galvenajam atšķaidītājam jābūt slāpeklim. Dīzeļmotoru testēšanai vajadzīgie maisījumi norādīti šā pielikuma tabulā:

tabula

Nr.

O2 koncentrācija

Papildinājums

(1)

(2)

(3)

1.

21 (20 līdz 22)

Slāpeklis

2.

10 (9 līdz 11)

Slāpeklis

3.

5 (4 līdz 6)

Slāpeklis

9.3.2. procedūra:

9.3.2.1. analizatoru iestata uz nulli;

9.3.2.2. analizatoru noregulē ar 21 % skābekļa maisījumu;

9.3.2.3. atkārtoti pārbauda nulles mērījumu. Ja tas izmainījies par vairāk nekā 0,5 % no skalas pilnas vērtības, tad atkārto šā pielikuma 9.3.2.1. un 9.3.2.2. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.4. ievada 5 % un 10 % skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzes;

9.3.2.5. atkārtoti pārbauda nulles atsauci. Ja tā izmainījusies par vairāk nekā ± 1 % no skalas pilnas vērtības, tad testu atkārto;

9.3.2.6. skābekļa traucējošo ietekmi (% O2I) katram šā pielikuma 9.3.2.4. apakšpunktā paredzētajam maisījumam aprēķina šādi:

, kur

A - ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C) 9.3.2.2. apakšpunktā minētajās kalibrēšanas gāzēs,

B - ogļūdeņražu koncentrācija (ppm C) 9.3.2.4. apakšpunktā minētajās skābekļa traucējošās ietekmes testa gāzēs,

C - analizatora rādījums:

D - analizatora A vērtības rādījums procentos no pilnas skalas vērtības;

9.3.2.7. skābekļa traucējošai ietekmei procentos (% O2I) attiecībā pret visām vajadzīgajām skābekļa traucējošās ietekmes noteikšanas gāzēm pirms testa jābūt mazākai par ± 3,0 %;

9.3.2.8. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3 %, tad, palielinot un pazeminot ražotāja noteikto gaisa plūsmu, to pakāpeniski noregulē, katram plūsmas ātrumam atkārtojot šā pielikuma 9.1. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.9. ja skābekļa traucējošā ietekme ir lielāka par ± 3,0 %, tad pēc gaisa plūsmas noregulēšanas maina degvielas un pēc tam parauga plūsmu, katram jaunam iestatījumam atkārtojot šā pielikuma 9.1. apakšpunktā noteiktās darbības;

9.3.2.10. ja skābekļa traucējošā ietekme joprojām ir lielāka par ± 3,0 %, tad salabo analizatoru vai nomaina FID degvielu vai degļa gaisu. Tad ar salaboto iekārtu vai nomainītajām gāzēm atkārto šajā punktā noteiktās darbības.

10. Traucējošā ietekme uz NDIR un CLD analizatoriem: izplūdē klātesošās gāzes, kas nav analizējamā gāze, var traucēt nolasījumus vairākos veidos. Traucējumi ar pozitīvu zīmi NDIR instrumentos rodas, ja traucējošā gāze dod tādu pašu ietekmi kā mērāmā gāze, bet mazākā mērā. Traucējumi ar negatīvu zīmi NDIR instrumentos rodas, ja traucējošā gāze paplašina mērāmās gāzes absorbcijas joslu, un CLD instrumentos — ja traucējošā gāze slāpē starojumu. Traucējumu pārbaudes atbilstoši šā pielikuma 10.1. un 10.2. apakšpunktam veic pirms analizatora izmantošanas sākuma un pēc lielākiem darbināšanas intervāliem:

10.1. CO analizatora traucējumu pārbaude: CO analizatora darbību var traucēt ūdens un CO2. Tādēļ CO2 standartgāzi ar koncentrāciju no 80 līdz 100 % no pilnas skalas lielākajā testos izmantojamā darbības diapazonā burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā un pieraksta analizatora reakcijas signālu. Analizatora reakcijas signāls nedrīkst būt lielāks par 1 % no pilnas skalas diapazonā, kas ir vienāds vai lielāks par 300 ppm, vai lielāks par 3 ppm diapazonā zem 300 ppm.;

10.2. NOx analizatora slāpēšanas pārbaudes: CLD (un HCLD) analizatoriem nozīmīgas ir divas gāzes - CO2 un ūdens tvaiks. Šo gāzu radītie slāpēšanas signāli ir proporcionāli to koncentrācijai, un tādēļ ir vajadzīgas testēšanas metodes, lai noteiktu slāpēšanu pie lielākās testa laikā sagaidāmās koncentrācijas:

10.2.1. CO2 slāpēšanas pārbaude:

10.2.1.1. caur NDIR analizatoru laiž cauri CO2 standarta gāzi, kuras koncentrācija ir 80 līdz 100 % no pilnas skalas lielākajā testos izmantojamā darbības diapazonā, un pieraksta CO2 lielumu, apzīmējot ar A. Pēc tam gāzi atšķaida aptuveni līdz 50 % ar NO standarta gāzi un laiž cauri NDIR un (H)CLD analizatoriem, pierakstot CO2 un NO lielumus, ko attiecīgi apzīmē ar B un C. CO2 noslēdz un cauri NDIR un (H)CLD analizatoriem laiž tikai NO standarta gāzi, NO lielumu pieraksta, apzīmējot ar D. Slāpēšanu aprēķina šādi:

CO2 slāpēšana %

, kur

A - neatšķaidītas CO2 koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

B - atšķaidītas CO2 koncentrācija %, izmērīta ar NDIR,

C - atšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD,

D - neatšķaidīta NO koncentrācija ppm, izmērīta ar CLD;

10.2.1.2. slāpēšana nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas;

10.2.2. slāpēšana ar ūdens tvaiku: šo testu piemēro tikai mitras gāzes koncentrācijas mērījumiem. Aprēķinot slāpēšanu ar ūdens tvaiku, jāņem vērā NO kalibrēšanas gāzes atšķaidīšana ar ūdens tvaiku un gāzu maisījumā esošo ūdens tvaiku koncentrācijas attiecība pret testēšanā gaidāmo koncentrāciju. NO kalibrēšanas gāzi ar koncentrāciju 80 līdz 100 % no pilnas skalas parastajā darbības diapazonā laiž caur (H)CLD, un reģistrē NO vērtību, ko apzīmē ar D:

10.2.2.1. NO gāzi burbuļo caur ūdeni istabas temperatūrā, laiž caur (H)CLD, un reģistrē NO vērtību, ko apzīmē ar C. Nosaka un reģistrē ūdens temperatūru, ko apzīmē ar F. Gāzu maisījumā nosaka piesātināta ūdens tvaika spiedienu, kas atbilst ūdens, caur kuru burbuļo gāzi, temperatūrai (F), un to apzīmē ar G. Ūdens tvaika koncentrāciju (%) maisījumā aprēķina šādi:

, kur

H - ūdens tvaika koncentrācija maisījumā (%),

10.2.2.2. sagaidāmo (ūdens tvaikā) atšķaidītas NO standartgāzes koncentrāciju aprēķina šādi:

, kur

De - sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija;

10.2.2.3. pieņem, ka H/C atomu attiecība degvielā ir 1,8 pret 1 un izmanto maksimālo CO2 koncentrāciju izplūdes gāzēs vai neatšķaidītās CO2 kalibrēšanas gāzes koncentrāciju A (izmērīta saskaņā ar šā pielikuma 10.2.1. apakšpunktu), maksimālo testā gaidāmo ūdens tvaika koncentrāciju (%) dīzeļmotoru izplūdes gāzēs aprēķina šādi:

Hm = 0,9 x A

, kur

Hm - ūdens tvaika maksimālā koncentrācija;

10.2.2.4. slāpēšanu ar ūdens tvaiku aprēķina šādi (slāpēšana nedrīkst būt lielāka par 3 % no pilnas skalas vērtības):

% H2O Slāp.

, kur

De - sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

C - atšķaidīta NO koncentrācija (ppm),

Hm - ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%),

H - ūdens tvaika faktiskā koncentrācija (%);

10.2.2.5. NO standartgāzei šajā pārbaudē jāsatur minimālā NO2 koncentrācija, jo slāpēšanas aprēķinā nav ņemta vērā NO2 absorbcija ūdenī.

11. Kalibrēšanas intervāli: analizatorus kalibrē saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu vismaz reizi trijos mēnešos vai arī tad, kad sistēma ir remontēta vai tajā izdarītas pārmaiņas, kas var ietekmēt kalibrējumu.

12. Kalibrēšanas papildu prasības neatšķaidītu izplūdes gāzu mērījumiem NRTC testā:

12.1. analītiskās sistēmas reakcijas signāla laika pārbaude:

12.1.1. sistēmas iestatījumi reakcijas signāla laika novērtēšanai ir tādi paši kā mērījumu iestatījumi testā (t.i., spiedienam, plūsmas ātrumiem, filtra iestatījumiem analizatoros un visiem pārējiem reakcijai laiku ietekmējošiem faktoriem). Reakcijas signāla laiku nosaka, pārslēdzot gāzi tieši paraugu ņemšanas zondes ieplūdē. Gāzes pārslēgšana jāveic ātrāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotajām gāzēm jāizraisa koncentrācijas izmaiņas, kas atbilst vismaz 60 % no pilnas skalas vērtības;

12.1.2. reģistrē katras gāzes koncentrācijas (arī ļoti mazas koncentrācijas). Reakcijas laiks ir laika intervāls no gāzes pārslēgšanas brīža līdz attiecīgām reģistrētās koncentrācijas izmaiņām. Sistēmas reakcijas laiku (t90) veido kavējuma laiks līdz mērīšanas detektoram un detektora pieauguma laiks. Kavējuma laiks ir laiks no izmaiņu sākuma (t0) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % no galīgā nolasījuma vērtības (t10). Pieauguma laiks ir laika intervāls, kurā reakcija no 10 % galīgā nolasījuma vērtības sasniedz 90 % (t90 - t10);

12.1.3. neatšķaidītu izplūdes gāzu mērījumos analizatora un izplūdes gāzu plūsmas signāla pārveidošanās laiku skaita no izmaiņu sākuma (t0) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 50 % no galīgā nolasījuma vērtības (t50);

12.1.4. visām vielām (CO, NOX, HC) visos izmantotajos diapazonos sistēmas reakcijas laiks ir < 10 s, un pieauguma laiks ir < 2,5 s;

12.2. marķiergāzu analizatoru kalibrēšana izplūdes gāzu plūsmas mērījumiem:

12.2.1. ja izmanto analizatoru marķiergāzes koncentrācijas mērījumiem, tas jākalibrē ar standartgāzi;

12.2.2. kalibrēšanas līkni veido vismaz no 10 kalibrēšanas punktiem (izņemot nulli), kas novietoti tā, ka puse kalibrēšanas punktu atbilst no 4 % līdz 20 % no pilnas analizatora skalas vērtības, bet pārējie - no 20 % līdz 100 % no pilnas analizatora skalas vērtības. Kalibrēšanas līkni aprēķina pēc mazāko kvadrātu metodes;

12.2.3. kalibrēšanas līkne intervālā no 20 % līdz 100 % no pilnas skalas vērtības nedrīkst atšķirties no jebkura kalibrēšanas punkta nominālās vērtības par vairāk kā ± 1 % no pilnas skalas vērtības. Tāpat intervālā no 4 % līdz 20 % no pilnas skalas vērtības tā nedrīkst atšķirties no nominālās vērtības par vairāk kā ± 2 %;

12.2.4. pirms testa analizatoru, izmantojot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi, kuras nominālā koncentrācija ir lielāka par 80 % no pilnas analizatora skalas vērtības, iestata uz nulli un kalibrē.

2. Cieto daļiņu mērīšanas sistēmas kalibrēšana

13. Katrs analizators ir jākalibrē tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai atbilstu šo noteikumu precizitātes prasībām. Šajā nodaļā ir aprakstīta kalibrēšanas metode, ko izmanto 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 6. punktā un šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajām izplūdes gāzu sastāvdaļām.

14. Gāzes caurplūdes mērītāju vai plūsmas mērinstrumentu kalibrēšanu veic saskaņā ar nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem:

14.1. izmērītās vērtības maksimālajai kļūdai jābūt ± 2 % robežās no nolasījuma vērtības;

14.2. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmās paraugu plūsmas GSE precizitāte īpaši svarīga ir gadījumos, kad šo vērtību nemēra tieši, bet nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu:

14.3. šā pielikuma 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā ± 2 % precizitāte attiecībā uz GTOTW un GDILW nav pietiekama, lai nodrošinātu pieņemamu GSE precizitāti. Gāzu plūsmu nosakot ar diferenciālās plūsmas mērījumu, iegūtās starpības maksimālajai kļūdai jābūt tādai, lai tad, ja atšķaidījuma attiecība ir mazāka par 15, GSE precizitāte ir ± 5 % robežās. To var aprēķināt, ņemot katra atsevišķa instrumenta vidējo kvadrātisko kļūdu.

15. Atšķaidījuma attiecības pārbaude:

15.1. izmantojot cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas bez EGA (šo noteikumu 6. pielikums), atšķaidījuma attiecība ir jāpārbauda katrā gadījumā, kad uzstāda jaunu motoru, motoru darbinot un izmantojot CO2 vai NOx koncentrācijas mērījumus neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm;

15.2. izmērītajai atšķaidījuma attiecībai jābūt ± 10 % robežās no atšķaidījuma attiecības, kas aprēķināta pēc CO2 un NOx koncentrāciju mērījumiem.

16. Daļējās plūsmas apstākļu pārbaude: izplūdes gāzu ātruma diapazonu un spiediena svārstības pārbauda un vajadzības gadījumā regulē saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma prasībām.

17. Kalibrēšanas intervāli: plūsmas mērīšanas instrumentus kalibrē vismaz reizi trijos mēnešos vai arī tad, kad sistēmā ir izdarītas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt kalibrējumu.

18. Kalibrēšanas papildu prasības daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmām:

18.1. periodiskā kalibrēšana:

18.1.1. ja gāzes plūsmu paraugā nosaka ar diferenciālās plūsmas mērījumu, tad caurplūdes mērītāju vai caurplūdes mērinstrumentu kalibrē saskaņā ar kādu no turpmāk minētajām procedūrām tā, lai no zondes tunelī ieplūstošā plūsma GSE atbilstu 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 10. punkta precizitātes prasībām;

18.1.2. GDILW paredzēto caurplūdes mērītāju saslēdz virknē ar GTOTW paredzēto caurplūdes mērītāju, un abu caurplūdes mērītāju starpību kalibrē, nosakot vismaz piecus kalibrēšanas punktus, kuriem atbilstošās plūsmas vērtības ir vienmērīgi sadalītas starp testā izmantoto mazāko GDILW vērtību un testā izmantoto GTOTW vērtību. Atšķaidīšanas tuneli var apiet;

18.1.3. kalibrētu masas plūsmas ierīci saslēdz virknē ar GTOTW paredzēto caurplūdes mērītāju un pārbauda testā izmantotās vērtības precizitāti. Pēc tam kalibrēto masas plūsmas ierīci saslēdz virknē ar GDILW paredzēto caurplūdes mērītāju un pārbauda precizitāti vismaz piecos iestatījumos, kas atbilst atšķaidīšanas attiecībai no 3 līdz 50, attiecībā uz testā izmantoto GTOTW vērtību;

18.1.4. pārvades cauruli TT atvieno no izplūdes, un pārvades caurulei pieslēdz kalibrētu plūsmas mērierīci, kuras diapazons ir piemērots GSE mērīšanai. Pēc tam GTOTW iestata testā izmantoto vērtību, un GDILW attiecīgi iestata vismaz piecas vērtības, kas atbilst atšķaidīšanas attiecības q vērtībām no 3 līdz 50. Cita iespēja ir paredzēt īpašu kalibrēšanas plūsmas ceļu, kurš apiet tuneli, bet kurā kopējā un atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma caur atbilstīgajiem caurplūdes mērītājiem ir tāda pati kā faktiskajā testā;

18.1.5. pārvades caurulē TT ievada marķiergāzi. Šī marķiergāze var būt izplūdes gāzu sastāvdaļa, piemēram, CO2 vai NOX. Pēc tunelī veiktās atšķaidīšanas izmēra marķiergāzes koncentrāciju. To veic piecām atšķaidīšanas attiecībām, kuru vērtība ir no 3 līdz 50. Parauga plūsmas vērtības precizitāti nosaka, izmantojot atšķaidīšanas attiecību q:

18.1.6. lai nodrošinātu GSE vērtības precizitāti, ņem vērā gāzu analizatoru precizitāti;

18.2. oglekļa plūsmas pārbaude:

18.2.1. lai varētu konstatēt ar mērījumiem un kontroli saistītas problēmas un pārliecinātos par to, vai daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma darbojas pienācīgi, ieteicams veikt oglekļa plūsmas pārbaudi, izmantojot faktiskās izplūdes gāzes. Oglekļa plūsmas pārbaude jāveic vismaz ikreiz, kad uzstāda jaunu motoru vai būtiski maina testēšanas kameras iekārtojumu;

18.2.2. motoru darbina ar maksimālo griezes momentu un griešanās ātrumā vai citā pastāvīgā režīmā, kas rada 5 % vai lielāku apjomu CO2 emisiju. Daļējās plūsmas paraugu ņemšanas sistēmu darbina tā, lai atšķaidījuma pakāpe būtu apmēram 15:1;

18.3. pirmstesta pārbaude: divās stundās pirms testa veic pirmstesta pārbaudi, un to dara šādi;

18.3.1. caurplūdes mērītāju precizitāti pārbauda pēc tās pašas metodes, ko izmanto kalibrēšanā, un to dara vismaz divos punktos, kuri ietver GDILW plūsmas vērtības, kas atbilst testā izmantotās GTOTW vērtības atšķaidījuma attiecībai no 5 līdz 15;

18.3.2. ja ar šajos noteikumos noteiktās kalibrēšanas procedūras dokumentāciju ir iespējams pierādīt to, ka caurplūdes mērītāja kalibrējums ir derīgs ilgākam laika posmam, tad pirmstesta pārbaudi var neveikt;

18.4. pārveidošanās laika noteikšana: sistēmas iestatījumi pārveidošanās laika novērtēšanai ir tieši tādi paši kā testa mērījumu iestatījumi. Pārveidošanās laiku nosaka ar šādi:

18.4.1. neatkarīgu caurplūdes standartmērītāju, kura diapazons ir piemērots zondes plūsmas mērījumu veikšanai, saslēdz virknē ar zondi un savieno ar to. Šā caurplūdes mērītāja pārveidošanās laikam, kas atbilst reakcijas laika mērījumos izmantotā plūsmas soļa lielumam, jābūt mazākam par 100 ms, mērītājam jābūt ar pietiekami mazu plūsmas ierobežojumu, lai tas neietekmētu dinamisku daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas darbību, un tam jāatbilst labai inženierpraksei;

18.4.2. izplūdes gāzu plūsmas (vai gaisa plūsmas, ja izplūdes gāzu plūsmu aprēķina) ieplūdes soli daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā maina no maza uz vismaz 90 % no pilnas skalas vērtības. Soļa mainīšanai lietotā palaišanas ierīce ir tā pati, ko faktiskajā testā izmanto, lai aktivizētu paredzamības kontroli. Izplūdes gāzu plūsmas soļa impulsu un caurplūdes mērītāja reakciju reģistrē ar diskretizācijas frekvenci vismaz 10 Hz;

18.4.3. nosaka pārveidošanās laiku daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, un tas ir laiks no soļa impulsa aktivizēšanas līdz brīdim, kad caurplūdes mērītāja reakcija ir sasniegta 50 % apjomā. Līdzīgā veidā nosaka pārveidošanās laikus daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas GSE signālam un izplūdes gāzu caurplūdes mērītāja GEXHW signālam. Šos signālus izmanto regresijas pārbaudēs, ko veic pēc katra testa (1. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10. punkts);

18.4.4. aprēķinus atkārto vismaz piecos impulsa pieauguma un krituma ciklos un nosaka tiem atbilstošo vidējo vērtību. No šīs vērtības atņem caurplūdes standartmērītāja iekšējo pārveidošanās laiku (< 100 ms). Tā ir daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas "paredzamības" vērtība, ko piemēro saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10. punktu.

3. CVS sistēmas kalibrēšana

19. Vispārīgi nosacījumi:

19.1.CVS sistēmu kalibrē, izmantojot precīzu caurplūdes mērītāju un līdzekļus, ar kuriem maina sistēmas darbības apstākļus;

19.2. plūsmu caur sistēmu mēra dažādos plūsmas darbības iestatījumos, un sistēmas regulēšanas parametrus izmēra un samēro ar plūsmu;

19.3. var izmantot dažādu tipu caurplūdes mērītājus, piemēram, kalibrētu Venturi cauruli, kalibrētu laminārās caurplūdes mērītāju, kalibrētu turbīnveida skaitītāju.

20. Pozitīva darba tilpuma sūkņa (PDP) kalibrēšana:

20.1. visus ar sūkni saistītos parametrus mēra vienlaikus ar parametriem, kas saistīti ar kalibrēšanas Venturi cauruli, kura ir saslēgta virknē ar sūkni. Aprēķināto plūsmas ātrumu (m3/min pie sūkņa ieplūdes absolūtā spiedienā un temperatūrā) atzīmē attiecībā pret korelācijas funkciju, kas ir konkrētas sūkņa parametru kombinācijas vērtība. Tad nosaka lineāro vienādojumu, kas saista sūkņa plūsmu un korelācijas funkciju. Ja CVS ir vairāki ātrumi, tad kalibrēšanu veic visos izmantotajos diapazonos;

20.2. kalibrēšanas laikā jāsaglabā temperatūras stabilitāti;

20.3. noplūdēm savienojumos un cauruļvados starp kalibrēšanas Venturi cauruli un CVS sūkni jāatbilst līmenim, kas ir zemāks par 0,3 % no zemākā plūsmas punkta (punkts, kurā ierobežojums ir vislielākais un PDP ātrums - vismazākais);

20.4. datu analīze:

20.4.1. gaisa plūsmas ātrumu (Qs) katrā ierobežojošā iestatījumā (vismaz 6 iestatījumi) aprēķina standarta apstākļos m3/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Pēc tam gaisa plūsmas ātrumu pārveido sūkņa plūsmā (V0), ko izsaka ar m3/apgr. sūkņa ieplūdes absolūtajā temperatūrā un spiedienā:

, kur

Qs - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m3/s),

T - temperatūra pie sūkņa ieplūdes (K),

pA - absolūtais spiediens pie sūkņa ieplūdes (pB - p1) (kPa),

n - sūkņa ātrums (apgr./s);

20.4.2. lai ņemtu vērā spiediena izmaiņu mijiedarbību sūknī un sūkņa kļūdas koeficientu, korelācijas funkciju (X0) starp sūkņa griešanās ātrumu, diferenciālo spiedienu posmā starp sūkņa ieplūdi un sūkņa izplūdi un absolūto sūkņa izplūdes spiedienu aprēķina šādi:

, kur

Pp - diferenciālais spiediens posmā starp sūkņa ieplūdi un sūkņa izplūdi (kPa),

PA - absolūtais izplūdes spiediens pie sūkņa izplūdes (kPa);

20.4.3. lai iegūtu kalibrēšanas vienādojumu, pielieto mazāko kvadrātu metodi lineāram vienādojumam:

20.4.4. D0 un m ir attiecīgi krustpunkta un slīpnes konstantes, kas raksturo regresijas līnijas;

20.4.5. CVS sistēmā ar vairākiem ātrumiem kalibrēšanas līknēm, kas izveidotas dažādiem sūkņa plūsmas diapazoniem, jābūt apmēram paralēlām, un krustpunkta vērtībām (D0) jāpieaug līdz ar sūkņa plūsmas diapazona samazināšanos;

20.4.6. pēc vienādojuma aprēķinātajām vērtībām jābūt ± 0,5 % robežās no izmērītās V0 vērtības. Vērtība m katram sūknim būs atšķirīga. Cieto ieplūde ar laiku izraisīs sūkņa kļūdas samazināšanos, kas atspoguļosies mazākās m vērtībās. Tādēļ kalibrēšanu veic, uzsākot sūkņa ekspluatāciju, pēc nopietniem apkopes darbiem un tad, ja kopējā sistēmas verifikācija (šā pielikuma 23. punkts) uzrāda kļūdas koeficienta izmaiņas.

21. Kritiskās plūsmas Venturi caurules (CFV) kalibrēšana:

21.1. CVF kalibrēšanas pamatā ir kritiskās plūsmas Venturi caurules plūsmas vienādojums. Gāzes plūsma ir ieplūdes spiediena un temperatūras funkcija, kā parādīts turpmāk:

, kur

Kv - kalibrēšanas koeficients,

pA - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K);

21.2. datu analīze:

21.2.1. gaisa plūsmas ātrumu (QS) katrā ierobežojošā iestatījumā (vismaz 8 iestatījumi) aprēķina pēc standarta m3/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Kalibrēšanas koeficientu katram iestatījumam aprēķina pēc kalibrēšanas datiem:

, kur

QS - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m3/s),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

pA - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa);

21.2.2. lai noteiktu kritiskās plūsmas diapazonu, Kv atzīmē kā Venturi caurules ieplūdes spiediena funkciju. Attiecībā uz kritisko (droselēto) plūsmu Kv būs relatīvi konstanta vērtība. Spiedienam samazinoties (vakuumam pieaugot), Venturi caurule kļūst noslāpēta, un Kv vērtība samazinās, kas norāda uz to, ka CFV tiek darbināta ārpus pieļaujamā diapazona;

21.2.3. vismaz astoņiem punktiem kritiskās plūsmas joslā aprēķina vidējo Kv un standartnovirzi. Standartnovirze nedrīkst pārsniegt ± 0,3 % no Kv vidējās vērtības.

22. Zemskaņas Venturi caurules (SSV) kalibrēšana: SSV kalibrēšanas pamatā ir zemskaņas Venturi caurules plūsmas vienādojums. Gāzes plūsma ir atkarīga no ieplūdes spiediena un temperatūras, kā arī no spiediena krituma posmā starp SSV ieplūdi un atveri:

, kur

A0 = konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums

= 0,006111 (SI sistēmā);

d - SSV atveres diametrs (m),

Cd - SSV izplūdes koeficients,

PA - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

;

- SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

;

22.1. datu analīze:

22.1.1. gaisa plūsmas ātrumu (QSSV) katrā plūsmas iestatījumā (vismaz 16 iestatījumi) aprēķina pēc standarta m3/min, izmantojot caurplūdes mērītāja datus un ražotāja paredzēto metodi. Izplūdes koeficientu katram iestatījumam aprēķina pēc kalibrēšanas datiem:

, kur

QSSV - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m3/s),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

d - SSV atveres diametrs (m);

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

;

- SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

;

22.1.2. lai noteiktu zemskaņas plūsmas diapazonu, pie SSV atveres Cd atzīmē kā Reinoldsa skaitļa funkciju. Re vērtību pie SSV atveres aprēķina pēc šādas formulas:

;

A1 = konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums

= 25,55152

;

QSSV - gaisa plūsmas ātrums parastos apstākļos (101,3 kPa, 273 K) (m3/s),

d - SSV atveres diametrs (m),

µ - gāzes absolūtā vai dinamiskā viskozitāte, ko aprēķina pēc šādas formulas:

kg/m-s , kur

b - empīriska konstante = 1,458 x 106 ,

S - empīriska konstante = 110,4 K;

22.1.3. tā kā Re formulā QSSV ir ievades lielums, tad aprēķins jāsāk ar pieņemtu QSSV vai kalibrēšanas Venturi caurules Cd vērtību, un tas jāatkārto, līdz QSSV vērtības saplūst. Konverģences metodes precizitātei jābūt vismaz 0,1 % vai labākai;

22.1.4. vismaz sešpadsmit punktos zemskaņas plūsmas joslā Cd vērtībām, ko aprēķina pēc iegūtajai kalibrēšanas līknei atbilstošā vienādojuma, jābūt ± 0,5 % robežās no Cd vērtības katrā atsevišķā kalibrēšanas punktā.

23. Kopējā sistēmas verifikācija: CVS paraugu ņemšanas sistēmas un analīzes sistēmas kopējo precizitāti nosaka, zināmu daudzumu piesārņojošas gāzes ievadot sistēmā, kas darbojas parastā režīmā. Piesārņotāja koncentrāciju analizē un masu aprēķina saskaņā ar 3. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam, izņemot propāna gadījumā, kad HC koeficienta 0,000479 vietā izmanto koeficientu 0,000472. Var izmantot jebkuru no abiem turpmāk minētajiem paņēmieniem:

23.1. mērīšana ar kritiskās plūsmas sprauslu: zināmu daudzumu tīras gāzes (propāns) caur kalibrētu kritiskās plūsmas sprauslu ievada CVS sistēmā. Ja ieplūdes spiediens ir pietiekami liels, tad plūsmas ātrums, ko noregulē, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, nav atkarīgs no sprauslas izplūdes spiediena (kritiskā plūsma). CVS sistēmu apmēram 5 līdz 10 minūtes darbina tāpat kā parasti izplūdes gāzu emisijas testā. Gāzes paraugu analizē ar parasto aprīkojumu (paraugu ņemšanas maiss vai integrēšanas paņēmiens) un aprēķina gāzes masu. Šādi noteiktajai masai jābūt ± 3 % robežās no ievadītās gāzes zināmās masas;

23.2. mērīšana ar gravimetrisko paņēmienu: ar precizitāti ± 0,01 g nosaka ar propānu piepildīta maza cilindra svaru. Apmēram 5 līdz 10 minūtes CVS sistēmu darbina tāpat kā parastā izplūdes gāzu emisijas testā, vienlaikus iesmidzinot sistēmā oglekļa oksīdu vai propānu. Izdalītās tīrās gāzes daudzumu nosaka ar diferenciālo svēršanu. Gāzes paraugu analizē ar parasto aprīkojumu (paraugu ņemšanas maiss vai integrēšanas paņēmiens) un aprēķina gāzes masu. Šādi noteiktajai masai jābūt ± 3 % robežās no iesmidzinātās gāzes zināmās masas.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
3.3 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Datu novērtēšana un aprēķini

(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389)

1. Datu novērtēšana un aprēķini - NRSC tests.

1. Gāzveida emisijas datu novērtēšana:

1.1. gāzveida emisijas novērtēšanai ņem katra režīma pēdējo 60 sekunžu nolasījumu no diagrammas vidējiem lielumiem, un pēc vidējiem diagrammas nolasījumiem un attiecīgiem kalibrēšanas datiem katra režīma laikā nosaka vidējo HC, CO, NOx koncentrāciju (conc) un, ja izmanto oglekļa bilances metodi, CO2 vidējo koncentrāciju. Var izmantot citu pieraksta metodi, ja tā nodrošina līdzvērtīgu datu savākšanu;

1.2. vidējās fona koncentrācijas (concd) var noteikt pēc atšķaidīšanas gaisa paraugu, kas ņemti no maisiem, nolasījumiem vai pēc nepārtrauktiem (neizmantojot paraugu ņemšanas maisus) un pēc attiecīgiem kalibrēšanas datiem.

2. Cieto daļiņu emisijas: lai noteiktu cietās daļiņas, reģistrē izfiltrēto paraugu kopējo masu (MSAM,i) katrā režīmā. Filtrus noliek atpakaļ svēršanas telpā un uztur vismaz vienu stundu, bet ne ilgāk kā 80 stundas, pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru, no kura atņem taras svaru (šo noteikumu 3. pielikuma 13. punkts). Cieto daļiņu masa (Mf viena filtra metodei, Mf,i vairāku filtru metodei) ir uz galvenā filtra un uz papildu filtra savākto cieto daļiņu masas summa. Ja ir jāveic fona korekcija, tad reģistrē izfiltrētā atšķaidīšanai izmantotā gaisa masu (MDIL) un cieto daļiņu masu (Md). Ja izdarīts vairāk nekā viens mērījums, tad attiecība Md/MDIL jāaprēķina katram atsevišķam mērījumam un jānosaka šo lielumu vidējā vērtība.

3. Gāzveida emisijas aprēķins: testa rezultātus gala ziņojumam iegūst šādos posmos:

3.1. izplūdes gāzu plūsmas noteikšana:

3.1.1. izplūdes gāzu plūsmas ātrumu (GEXHW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.1. līdz 3.3. apakšpunktu;

3.1.2. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmas ātrumu (GTOTW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.4. apakšpunktu;

3.2. korekcija pārrēķinam no sausa stāvokļa uz mitru:

3.2.1. korekciju pārrēķinam no sausa stāvokļa uz mitru (GEXHW) nosaka katram režīmam atsevišķi saskaņā ar 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 3.1 līdz 3.3. apakšpunktu;

3.2.2. pielietojot GEXHW, izmērīto koncentrāciju pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šādām formulām, ja vien mērījumi jau nav izdarīti mitrai gāzei:

conc (mitra gāze) = kw × conc (sausa gāze).

3.2.3. neatšķaidītām izplūdes gāzēm:

3.2.4. atšķaidītām izplūdes gāzēm:

vai arī

3.2.5. atšķaidīšanai izmantotajam gaisam:

3.2.6. ieplūdes gaisam (ja tas nav atšķaidīšanai izmantotais gaiss):

, kur

Ha - ieplūdes gaisa absolūtais mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

Hd - atšķaidīšanai izmantotā gaisa absolūtais mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

Rd - atšķaidīšanai izmantotā gaisa relatīvais mitrums (%),

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pd - piesātināta tvaika spiediens atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (kPa),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

3.2.7. Ha un Hd vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

3.3. NOX koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu:

3.3.1. tā kā NOX emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NOX koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu, izmantojot koeficientu kH, ko izsaka ar formulu:

, kur

Ta - gaisa temperatūras (K);

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%);

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa);

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

3.3.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

3.4. Emisijas masas plūsmas ātruma aprēķināšana: emisijas masas plūsmas ātrumus katram režīmam aprēķina šādi:

3.4.1. neatšķaidītām izplūdes gāzēm (skat. šā pielikuma 3.4.3. apakšpunktu ) - Gasmass = u x conc x GEXHW ;

3.4.2. atšķaidītām izplūdes gāzēm (skat. šā pielikuma 3.4.3. apakšpunktu) - Gasmass = u x concc x GTOTW , kur

concc ir koncentrācija, kas koriģēta attiecībā pret fonu,

vai arī

3.4.3. NOx gadījumā NOx koncentrācija (NOxconc vai NOxconcc) ir jāreizina ar KHNOX (NOx mitruma korekcijas koeficients, kas minēts šā pielikuma 3.3. apakšpunktā) šādi:

KHNOX x conc vai KHNOX x concc

3.4.4. koeficientus u (mitra gāze) izmanto atbilstoši šā pielikuma 1. tabulai.

Koeficienta u (mitra gāze) vērtības dažādām izplūdes gāzu sastāvdaļām

1. tabula

Nr.

gāze

u

conc

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

NOX

0,001587

ppm

2.

CO

0,000966

ppm

3.

HC

0,000479

ppm

4.

CO2

15,19

%

3.4.5. HC blīvuma noteikšana pamatojas uz oglekļa un ūdeņraža vidējo attiecību 1:1,85.

3.5. īpatnējās emisijas aprēķināšana:

3.5.1. īpatnējo emisiju (g/kWh) katrai atsevišķai sastāvdaļai aprēķina šādi:

Individuāla gāze

, kur

3.5.2. aprēķinā izmantotie svēruma koeficienti un režīmu skaits (n) atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 19.1. apakšpunktam.

4. Cieto daļiņu emisijas aprēķina šādi:

4.1. nosaka cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficientu:

4.1.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu kp, ko izsaka ar formulu:

, kur

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (grami ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

4.1.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

4.2. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma: galīgos cieto daļiņu emisijas testa rezultātus iegūst turpmāk šajā pielikumā noteiktos secīgos posmos. Ņemot vērā, ka izmantotie atšķaidīšanas ātruma kontroles veidi var būt dažādi, tad atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta masas plūsmas ātruma CEDF vērtības aprēķina pēc atšķirīgām metodēm. Visu aprēķinu pamatā ir atsevišķajiem režīmiem (i) atbilstošās vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā;

4.2.1. izokinētiskas sistēmas

, kur

r atbilst izokinētiskās zondes Ap un izplūdes caurules AT šķērsgriezuma laukumu attiecībai:

4.2.2. sistēmas ar CO2 vai NOX koncentrācijas mērīšanu:

, kur

ConcE - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija neatšķaidītās mitrās izplūdes gāzēs,

ConcD - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija atšķaidītās mitrās izplūdes gāzēs,

ConcA - atšķaidītas marķiergāzes koncentrācija atšķaidīšanai izmantotajā mitrā gaisā,

4.2.2.1. sausai gāzei mērītās koncentrācijas pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šā pielikuma 3.2. apakšpunktu.

4.2.3. sistēmas ar CO2 mērīšanu un oglekļa bilances metodi (Koncentrācijas jāizsaka tilpuma % mitrai gāzei):

, kur

CO2D - CO2 koncentrācija atšķaidītās izplūdes gāzēs,

CO2A - CO2 koncentrācija atšķaidīšanai izmantotajā gaisā;

4.2.3.1. šā vienādojuma pamatā ir pieņēmums par oglekļa bilanci (motors pievadītos oglekļa atomus emitē kā CO2), un to iegūst šādos secīgos posmos:

un

;

4.2.4. sistēmā ar plūsmas mērīšanu:

;

4.3. pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēma:

4.3.1. galīgos cieto daļiņu emisijas testa rezultātus iegūst turpmāk šajā pielikumā noteiktos secīgos posmos;

4.3.2. visu aprēķinu pamatā ir atsevišķajiem režīmiem (i) atbilstošās vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā;

4.4. cieto daļiņu masas plūsmas ātruma aprēķināšana:

4.4.1. cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu aprēķina šādi:

4.4.1.1. viena filtra metodei:

4.4.1.2. GEDFW)aver nosaka, summējot atsevišķo režīmu vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā:

,

kur i = 1,... n.

4.4.1.3. vairāku filtru metodei:

,

kur i = 1,... n.

4.4.2. cieto daļiņu masas plūsmas ātrumu var koriģēt attiecībā pret fona koncentrāciju; to dara šādi:

4.4.2.1. viena filtra metodei:

4.4.2.2. ja veic vairāk nekā vienu mērījumu, tad (Md/MDIL) aizstāj ar (Md/MDIL)aver.

vai arī

4.4.2.3. vairāku filtru metodei:

4.4.2.4. ja veic vairāk nekā vienu mērījumu, tad (Md/MDIL) aizstāj ar (Md/MDIL)aver.

vai arī

4.5. cieto daļiņu īpatnējo emisiju PT (g/kWh) aprēķina šādi ( cieto daļiņu masas plūsmas ātrums PTmass jāreizina ar kp (cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients, kas minēts šā pielikuma 4.1. apakšpunktā)):

4.5.1. viena filtra metodei:

4.5.2. vairāku filtru metodei:

4.6. efektīvais svēruma koeficients:

4.6.1. viena filtra metodei efektīvo svēruma koeficientu WFE,i katrā atsevišķā režīmā aprēķina šādi:

,

kur i = 1,... n.

4.6.2. efektīvo svēruma koeficientu vērtība ir ± 0,005 robežās (absolūtā vērtība) no šo noteikumu 3. pielikuma 19.1. apakšpunktā uzskaitītajiem svēruma koeficientiem.

2. Datu novērtēšana un aprēķini (NRTC tests)

5. Piesārņotāju emisijas novērtēšanai NRTC ciklā var izmantot divus šajā nodaļā aprakstītos mērīšanas principus:

5.1. gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju mēra neatšķaidītās izplūdes gāzēs reālajā laikā, un cieto daļiņu koncentrāciju nosaka, izmantojot daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;

5.2. gāzveida sastāvdaļu un cieto daļiņu koncentrāciju nosaka, izmantojot pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu (CVS sistēma).

6. Gāzveida emisijas aprēķināšana neatšķaidītās izplūdes gāzēs un cieto daļiņu emisijas aprēķināšana, izmantojot daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu:

6.1. gāzveida sastāvdaļu momentānās koncentrācijas signālus izmanto, lai aprēķinātu masas emisiju, reizinot tos ar izplūdes gāzu masas plūsmas momentāno ātrumu. Izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu var izmērīt tieši vai aprēķināt, lietojot metodes, kas aprakstītas 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 8.3. apakšpunktā (ieplūdes gaisa un degvielas plūsmas mērīšana, metode ar marķiergāzes izmantošanu, ieplūdes gaisa un gaisa un degvielas attiecības mērīšana). Īpaša uzmanība jāvelta dažādo instrumentu reakcijas laikam. Šo atšķirību ievērošanu nodrošina ar signālu saskaņošanu laikā. Cietajām daļiņām izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma signālus izmanto, lai regulētu daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu un lai ņemtais paraugs tādā veidā būtu proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam. Proporcionalitātes kvalitāti pārbauda parauga un izplūdes gāzu plūsmas regresijas analīzē, kā aprakstīts 1. pielikuma šo noteikumu 3. pielikumam 10. punktā.

6.2. gāzveida sastāvdaļu noteikšana:

6.2.1. masas emisijas aprēķināšana:

6.2.1.1. piesārņotāju masu Mgas (g/testā) nosaka, aprēķinot momentāno masas emisiju un aprēķinā izmantojot neatšķaidītu piesārņotāju koncentrāciju, koeficienta u vērtības saskaņā ar šā pielikuma 2. tabulu (sk. arī šā pielikuma 3.4. punktu) un izplūdes gāzu masas plūsmu, kas pieskaņota attiecībā pret pārveidošanās laiku, un iegūtās momentānās vērtības integrējot visā ciklā. Koncentrācijas ieteicams mērīt mitrās gāzēs. Ja mēra sausās gāzēs, tad, pirms turpināt aprēķinus, koncentrācijas momentānās vērtības jākoriģē pārejai no sausa stāvokļa uz mitru, kā aprakstīts turpmāk;

Koeficienta u (mitra gāze) vērtības dažādām izplūdes gāzu sastāvdaļām

1. tabula

Nr.

gāze

u

conc

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

NOx

0,001587

ppm

2.

CO

0,000966

ppm

3.

HC

0,000479

ppm

4.

CO2

15,19

%

6.2.1.2. HC blīvuma noteikšana pamatojas uz oglekļa un ūdeņraža vidējo attiecību 1:1,85;

6.2.1.3. izmanto šādu formulu:

(g/testā), kur

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un izplūdes gāzu blīvuma attiecība,

conci - attiecīgās sastāvdaļas momentānā koncentrācija neatšķaidītās izplūdes gāzēs (ppm),

GEHW, i - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s)

f - datu vākšanas frekvence (Hz),

n - mērījumu skaits;

6.2.1.4. NOX koncentrācijas aprēķināšanai izmanto šajā pielikumā turpmāk aprakstīto mitruma korekcijas koeficientu kH;

6.2.1.5. izmērīto momentāno koncentrāciju pārrēķina mitrai gāzei, kā aprakstīts turpmāk, ja vien mērījumi jau nav izdarīti mitrai gāzei;

6.2.2. korekcija pārejai no sausa stāvokļa uz mitru:

6.2.2.1. ja momentānā koncentrācija ir mērīta sausai gāzei, tad to pārrēķina mitrai gāzei pēc šādas formulas:

, kur

, kur

, kur

concCO2 - CO2 koncentrācija (sausa gāze) (%),

concCO - CO koncentrācija (sausa gāze) (%),

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.2.2.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas,

6.2.3. NOX koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu un temperatūru:

6.2.3.1. ņemot vērā, ka NOX emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NOX koncentrāciju koriģē attiecībā pret mitrumu un apkārtējā gaisa temperatūru, izmantojot koeficientus, kas ietverti šādā formulā:

, kur

Ta - ieplūdes gaisa temperatūra (K),

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.2.3.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

6.2.4. īpatnējās emisijas aprēķināšana: īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Konkrētā gāze = (1/10)M gas,cold + (9/10)Mgas,hot , kur
(1/10)W act,cold + (9/10)W act, hot

Mgas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

Mgas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

Wact,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

Wact,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);

6.3. cieto daļiņu noteikšana:

6.3.1. masas emisijas aprēķināšana:

6.3.1.1. daļiņu masas M PT,cold un M PT,hot (g/testā) aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

MPT = Mf × MEDFW , kur
MSAM 1000

MPT – M PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

MPT – M PT,hot siltās palaišanas ciklam,

Mf – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

MEDFW – atšķaidīto izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā (kg),

MSAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg);

6.3.1.2. atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta kopējo masu visā ciklā nosaka šādi:

M EDFW = 1=n  G EDFW,i × 1  
Σ
f
i=1

G EDFW,i = G EXHW,i ×q i

q i = G TOTW,i , kur

(G TOTW,i – G DILW,i)

GEDFW,i – momentānais ekvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas ātrums (kg/s),

GEXHW,i – momentānais izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums (kg/s),

qi = momentānā atšķaidīšanas attiecība,

GTOTW,i – momentānais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums atšķaidīšanas tunelī (kg/s),

GDILW,i – momentānais atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums (kg/s),

f – datu paraugu ņemšanas biežums (Hz),

n – mērījumu skaits,

MPT = M f , kur
r s ×1000

MPT – M PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

MPT – M PT,hot siltās palaišanas ciklam,

Mf – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

rs – vidējā paraugu attiecība testa cikla laikā,

rs = MSE × MSAM , kur
MEXHW MTOTW

MSE – ievākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā (kg),

MEXHW – izplūdes gāzu masas kopējā plūsma visā ciklā (kg),

MSAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg),

MTOTW – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri atšķaidīšanas tunelim (kg);

6.3.1.3. ja izmanto kopējo paraugu ņemšanas sistēmu, MSAM un MTOTW ir identiski;

6.3.2. cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients:

6.3.2.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu kp, ko nosaka pēc šādas formulas:

, kur

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

6.3.2.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas,

6.3.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT = (1/10) K p,cold × MPT,cold+ (9/10) Kp,hot ×MPT,hot , kur
(1/10)Wact,cold + (9/10)Wact,hot

MPT,cold – daļiņu masa aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

MPT,hot – daļiņu masa siltās palaišanas ciklā (g/testā),

Kp, cold – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

Kp, hot – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

Wact, cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W act, hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh).

7. Gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu sastāvdaļu noteikšana ar pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu: lai aprēķinātu emisijas atšķaidītajās izplūdes gāzēs, jāzina atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums. Atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu visā ciklā MTOTW (kg/testā) aprēķina no cikla gaitā izmērītajām vērtībām un tām atbilstošajiem plūsmas mērierīces kalibrēšanas datiem (V0 saistībā ar PDP; Kv saistībā ar CFV; Cd saistībā ar SSV), izmantojot attiecīgās metodes, kas aprakstītas šā pielikuma 7.1. apakšpunktā. Ja cieto daļiņu paraugu kopējā masa (MSAM) un gāzveida piesārņotāju paraugu kopējā masa pārsniedz 0,5 % no kopējās CVS plūsmas (MTOTW), tad CVS plūsmu koriģē attiecībā pret MSAM vai cieto daļiņu paraugu plūsmu ievada atpakaļ CVS augšpus caurplūduma mērierīces:

7.1. atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas noteikšana:

7.1.1. PDP - CVS sistēma:

7.1.1.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 6 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

MTOTW - atšķaidītu mitru izplūdes gāzu masa visā ciklā,

V0 - vienā sūkņa apgriezienā pārsūknētās gāzes tilpums testa apstākļos (m3/apgr.),

Np - kopējais sūkņa griešanās ātrums testā,

pB - atmosfēras spiediens testēšanas telpā (kPa),

p1 - spiediena kritums pie sūkņa ieplūdes, kur spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu (kPa),

T - atšķaidīto izplūdes gāzu vidējā temperatūra visā ciklā pie sūkņa ieplūdes (K);

7.1.1.2. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

Np,i - kopējais sūkņa griešanās ātrums noteiktā laika intervālā;

7.1.2. CFV - CVS sistēma:

7.1.2.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 11 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

MTOTW - atšķaidītu mitro izplūdes gāzu masa visā ciklā,

T - cikla laiks (s),

Kv - kritiskās plūsmas Venturi caurules kalibrēšanas koeficients standarta apstākļos,

pA - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - absolūtā temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K).

7.1.2.2. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

ti - laika intervāls(-i).

7.1.3. SSV - CVS sistēma:

7.1.3.1. masas plūsmu visā ciklā, ja atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru cikla gaitā ar siltummaiņa palīdzību uztur ± 11 K robežās, aprēķina šādi:

, kur

A0 - konstanšu un pārrēķinātu mērvienību kopums = 0,006111 SI sistēmas vienībās

;

d - SSV atveres diametrs (m),

Cd - SSV izplūdes koeficients,

PA - absolūtais spiediens pie Venturi caurules ieplūdes (kPa),

T - temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes (K),

r - absolūtā statiskā spiediena attiecība starp SSV atveri un ieplūdi:

r

,

= SSV atveres diametra d un ieplūdes caurules iekšējā diametra attiecība:

7.1.4. ja izmanto sistēmu ar plūsmas kompensatoru (t.i., bez siltummaiņa), tad aprēķina un ciklā integrē momentāno masas emisiju. Šādā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi:

, kur

ti - laika intervāls (s);

7.1.5.reālajam laikam atbilstīgos aprēķinus sāk, izmantojot vai nu pamatotu Cd vērtību, tādu kā 0,98, vai pamatotu QSSV vērtību. Ja aprēķinu sāk ar QSSV, tad šā lieluma sākotnējo vērtību izmanto Re novērtēšanai;

7.1.6. visos emisijas testos Reinoldsa skaitlim pie SSV atveres jāietilpst Reinoldsa skaitļu diapazonā, ko izmanto kalibrēšanas līknes veidošanā atbilstoši 2. pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 19. punktam.

7.2. NOX koncentrācijas koriģēšana attiecībā pret mitrumu:

7.2.1. tā kā NOX emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NOX koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientus, kas ietverti šādās formulās:

, kur

Ta - gaisa temperatūra (K),

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa),

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa).

7.2.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas;

7.3. emisijas masas plūsmas aprēķināšana:

7.3.1. sistēmas, kurās masas plūsma ir pastāvīga:

7.3.1.1. sistēmās, kurās izmanto siltummaini, piesārņotāju masu MGAS (g/testā) nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

, kur

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un atšķaidīto izplūdes gāzu blīvuma attiecība, kā norādīts šā pielikuma 2. tabulā un 6.2.1. apakšpunktā,

conc - vidējās koriģētās fona koncentrācijas visā ciklā, noteiktas integrējot (obligāta prasība attiecībā uz NOX un HC) vai paraugu ņemšanas maisos savāktā parauga mērījumos (ppm),

MTOTW - atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1. apakšpunktā (kg);

7.3.1.2. ņemot vērā, ka NOX emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NOX koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu kH, kā aprakstīts šā pielikuma 7.2. apakšpunktā;

7.3.1.3. sausai gāzei mērītās koncentrācijas pārrēķina uz mitru gāzi saskaņā ar šā pielikuma 3.2. apakšpunktu;

7.3.1.4. koriģēto fona koncentrāciju noteikšana:

7.3.1.4.1. atšķaidīšanai izmantotajā gaisā esošo gāzveida piesārņotāju vidējo fona koncentrāciju atņem no izmērītās koncentrācijas, šādi iegūstot piesārņotāju neto koncentrāciju. Fona koncentrāciju vidējās vērtības var noteikt ar paraugu ņemšanas maisa metodi vai ar pastāvīgiem mērījumiem un to rezultātu integrēšanu. Aprēķiniem lieto šādu formulu:

, kur

conc - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, koriģēta ar šā piesārņotāja koncentrāciju atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

conce - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs (ppm),

concd - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

DF - atšķaidījuma pakāpe;

7.3.1.4.2. atšķaidījuma pakāpi aprēķina šādi:

7.3.2. sistēmas ar plūsmas kompensatoru:

7.3.2.1. sistēmās, kurās neizmanto siltummaini, piesārņotāju masu MGAS (g/testā) nosaka, aprēķinot momentāno masas emisiju un integrējot momentānās vērtības visā ciklā. Arī fona korekciju attiecina tieši uz momentānās koncentrācijas vērtību. Izmanto šādas formulas:

, kur

conce,i - attiecīgā piesārņotāja momentānā koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai atšķaidītajās izplūdes gāzēs (ppm),

concd - attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanai izmantotajā gaisā (ppm),

u - izplūdes gāzu sastāvdaļas blīvuma un atšķaidīto izplūdes gāzu blīvuma attiecība, kā norādīts šā pielikuma 4. tabulā un 6.2.1. apakšpunktā,

MTOTW,i - atšķaidīto izplūdes gāzu momentānā masa (šā pielikuma 7.1. apakšpunkts) (kg),

MTOTW - atšķaidīto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā (šā pielikuma 7.1. apakšpunkts) (kg),

DF - atšķaidījuma pakāpe, kā noteikts šā pielikuma 7.3.1.4. apakšpunktā;

7.3.2.2. ņemot vērā, ka NOX emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, NOX koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu kH, kā aprakstīts šā pielikuma 7.2. apakšpunktā;

7.4. īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina šādi:

Konkrētā gāze = (1/10) Mgas, cold + (9/10)Mgas, hot , kur
(1/10)Wact, cold + (9/10)Wact, hot

Mgas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

Mgas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

Wact,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

Wact,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);

7.5. cieto daļiņu emisijas aprēķināšana:

7.5.1. masas plūsmas aprēķināšana:

7.5.1.1. daļiņu masu M PT,cold un M PT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

M PT = Mf × MTOTW , kur
MSAM 1000

MPT – MPT,cold aukstās palaišanas ciklam,

MPT – MPT,hot siltās palaišanas ciklam,

Mf – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

Mf – Mf,p + Mf,b, ja sver atsevišķi (mg),

Mf,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

Mf,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

MTOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

MSAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg);

7.5.1.2. ja izmanto dubultās atšķaidīšanas sistēmu, otrreizējās atšķaidīšanas gaisa masu atņem no divreiz atšķaidītās izplūdes gāzes parauga kopējas masas, kurš izplūdis cauri daļiņu filtriem:

MSAM = MTOT – MSEC, kur

MTOT – caur daļiņu filtru izfiltrētā divkārt atšķaidītu izplūdes gāzu masa (kg),

M SEC – otrējā atšķaidīšanas gaisa masa (kg);

7.5.1.3. ja atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona līmeni nosaka atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 25.punktam, daļiņu masu var koriģēt attiecībā pret fona koncentrāciju. Šādā gadījumā daļiņu masu MPT,cold un MPT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

MPT = [ Mf ( Md ×(1 1 ))] × MTOTW , kur
MSAM MDIL DF 1000

MPT – MPT,cold aukstās palaišanas ciklam,

MPT – MPT,hot siltās palaišanas ciklam,

Mf – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

Mf – Mf,p + Mf,b, ja sver atsevišķi (mg),

Mf,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

Mf,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

MTOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

MSAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg),

MDIL – tā pirmējā atšķaidīšanas gaisa masa, kura ievākta ar fona daļiņu paraugu ņemšanas ierīci (kg),

Md – savākto pirmējā atšķaidīšanas gaisa fona makrodaļiņu masa (mg),

DF – atšķaidījuma pakāpe, kas noteikta šā pielikuma 7.3.1.4.apakšpunktā;

7.5.2. cieto daļiņu mitruma korekcijas koeficients:

7.5.2.1. ņemot vērā, ka cieto daļiņu emisija no dīzeļmotoriem ir atkarīga no apkārtējā gaisa stāvokļa, cieto daļiņu koncentrāciju koriģē attiecībā pret apkārtējā gaisa mitrumu, izmantojot koeficientu kp, ko nosaka pēc šādas formulas:

, kur

Ha - ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa):

, kur

Ra - ieplūdes gaisa relatīvais mitrums (%),

pa - piesātināta tvaika spiediens ieplūdes gaisā (kPa),

pB - kopējais barometriskais spiediens (kPa);

7.5.2.2. Ha vērtību var iegūt no relatīvā mitruma mērījuma, kā aprakstīts iepriekš, vai no rasas punkta mērījuma, tvaika spiediena mērījuma vai no sausā/mitrā termometra rādījuma, izmantojot vispārpieņemtas formulas.

7.5.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT =

(1/10) Kp,cold × MPT,cold+ (9/10) Kp,hot × MPT,hot

, kur

(1/10)Wact,cold + (9/10)Wact,hot

MPT,cold – aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

MPT,hot – siltās palaišanas ciklā (g/testā),

Kp, cold – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

Kp, hot – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

Wact, cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

Wact, hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh).

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
3.4 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembranoteikumiem Nr.1047

(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627)

Dinamometra grafiks NRTC testam

1.  Dinamometra grafiks noteikts šā pielikuma tabulā.

tabula

 Laiks(s)

 Normalizētais griešanās ātrums
(%)

 Normalizētais griezes moments
(%)

 Laiks(s)

 Normalizētais griešanās ātrums
(%)

 Normalizētais griezes moments
(%)

 1

 0

 0

 30

 1

 6

 2

 0

 0

 31

 1

 6

 3

 0

 0

 32

 2

 1

 4

 0

 0

 33

 4

 13

 5

 0

 0

 34

 7

 18

 6

 0

 0

 35

 9

 21

 7

 0

 0

 36

 17

 20

 8

 0

 0

 37

 33

 42

 9

 0

 0

 38

 57

 46

 10

 0

 0

 39

 44

 33

 11

 0

 0

 40

 31

 0

 12

 0

 0

 41

 22

 27

 13

 0

 0

 42

 33

 43

 14

 0

 0

 43

 80

 49

 15

 0

 0

 44

 105

 47

 16

 0

 0

 45

 98

 70

 17

 0

 0

 46

 104

 36

 18

 0

 0

 47

 104

 65

 19

 0

 0

 48

 96

 71

 20

 0

 0

 49

 101

 62

 21

 0

 0

 50

 102

 51

 22

 0

 0

 51

 102

 50

 23

 0

 0

 52

 102

 46

 24

 1

 3

 53

 102

 41

 25

 1

 3

 54

 102

 31

 26

 1

 3

 55

 89

 2

 27

 1

 3

 56

 82

 0

 28

 1

 3

 57

 47

 1

 29

 1

 3

 58

 23

 1

 59

 1

 3

 102

 73

 30

 60

 1

 8

 103

 74

 24

 61

 1

 3

 104

 77

 6

 62

 1

 5

 105

 76

 12

 63

 1

 6

 106

 74

 39

 64

 1

 4

 107

 72

 30

 65

 1

 4

 108

 75

 22

 66

 0

 6

 109

 78

 64

 67

 1

 4

 110

 102

 34

 68

 9

 21

 111

 103

 28

 69

 25

 56

 112

 103

 28

 70

 64

 26

 113

 103

 19

 71

 60

 31

 114

 103

 32

 72

 63

 20

 115

 104

 25

 73

 62

 24

 116

 103

 38

 74

 64

 8

 117

 103

 39

 75

 58

 44

 118

 103

 34

 76

 65

 10

 119

 102

 44

 77

 65

 12

 120

 103

 38

 78

 68

 23

 121

 102

 43

 79

 69

 30

 122

 103

 34

 80

 71

 30

 123

 102

 41

 81

 74

 15

 124

 103

 44

 82

 71

 23

 125

 103

 37

 83

 73

 20

 126

 03

 27

 84

 73

 21

 127

 104

 13

 85

 73

 19

 128

 104

 30

 86

 70

 33

 129

 104

 19

 87

 70

 34

 130

 103

 28

 88

 65

 47

 131

 104

 40

 89

 66

 47

 132

 104

 32

 90

 64

 53

 133

 101

 63

 91

 65

 45

 134

 102

 54

 92

 66

 38

 135

 102

 52

 93

 67

 49

 136

 102

 51

 94

 69

 39

 137

 103

 40

 95

 69

 39

 138

 104

 34

 96

 66

 42

 139

 102

 36

 97

 71

 29

 140

 104

 44

 98

 75

 29

 141

 103

 44

 99

 72

 23

 142

 104

 33

 100

 74

 22

 143

 102

 27

 101

 75

 24

 144

 103

 26

 145

 79

 53

 188

 1

 6

 146

 51

 37

 189

 8

 18

 147

 24

 23

 190

 20

 51

 148

 13

 33

 191

 49

 19

 149

 19

 '55

 192

 41

 13

 150

 45

 30

 193

 31

 16

 151

 34

 7

 194

 28

 21

 152

 14

 4

 195

 21

 17

 153

 8

 16

 196

 31

 21

 154

 15

 6

 197

 21

 8

 155

 39

 47

 198

 0

 14

 156

 39

 4

 199

 0

 12

 157

 35

 26

 200

 3

 8

 158

 27

 38

 201

 3

 22

 159

 43

 40

 202

 12

 20

 160

 14

 23

 203

 14

 20

 161

 10

 10

 204

 16

 17

 162

 15

 33

 205

 20

 18

 163

 35

 72

 206

 27

 34

 164

 60

 39

 207

 32

 33

 165

 55

 31

 208

 41

 31

 166

 47

 30

 209

 43

 31

 167

 16

 7

 210

 37

 33

 168

 0

 6

 211

 26

 18

 169

 0

 8

 212

 18

 29

 170

 0

 8

 213

 14

 51

 171

 0

 2

 214

 13

 11

 172

 2

 17

 215

 12

 9

 173

 10

 28

 216

 15

 33

 174

 28

 31

 217

 20

 25

 175

 33

 30

 218

 25

 17

 176

 36

 0

 219

 31

 29

 177

 19

 10

 220

 36

 66

 178

 1

 18

 221

 66

 40

 179

 0

 16

 222

 50

 13

 180

 1

 3

 223

 16

 24

 181

 1

 4

 224

 26

 50

 182

 1

 5

 225

 64

 23

 183

 1

 6

 226

 81

 20

 184

 1

 5

 227

 83

 11

 185

 1

 3

 228

 79

 23

 186

 1

 4

 229

 76

 31

 187

 1

 4

 230

 68

 24

 231

 59

 33

 274

 45

 37

232

59

3

275

68

96

233

25

7

276

80

97

234

21

10

277

92

96

235

20

19

278

90

97

236

4

10

279

82

96

237

5

7

280

94

81

238

4

5

281

90

85

239

4

6

282

96

65

240

4

6

283

70

96

241

4

5

284

55

95

242

7

5

285

70

96

243

16

28

286

79

96

244

28

25

287

81

71

245

52

53

288

71

60

246

50

8

289

92

65

247

26

40

290

82

63

248

48

29

291

61

47

249

54

39

292

52

37

250

60

42

293

24

0

251

48

18

294

20

7

252

54

51

295

39

48

253

88

90

296

39

54

254

103

84

297

63

58

255

103

85

298

53

31

256

102

84

299

51

24

257

58

66

300

48

40

258

64

97

301

39

0

259

56

80

302

35

18

260

51

67

303

36

16

261

52

96

304

29

17