1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde piešķir atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, kā arī uzskaita un kontrolē atlikto muitas nodokļu samaksu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai (turpmāk — atļauja) piešķir komersantam:

2.1. kurš divus gadus pirms atļaujas pieprasīšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai;

2.2. kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2.3. kuram nav nodokļu parāda vai citu valsts noteikto obligāto maksā­jumu parāda.

3. Lai saņemtu atļauju, komersants iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

3.1. firma, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un elektroniskā pasta adrese;

3.2. tās personas vārds, uzvārds un personas kods, kurai ir paraksta tiesības;

3.3. vēlamais termiņš, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļa summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai mēnesi);

3.4. vispārējā galvojuma apjoms, kas paredzēts to muitas nodokļu samaksas nodrošināšanai, kuru samaksas termiņš ir atlikts;

3.5. tās personas vārds, uzvārds, personas kods un elektroniskā pasta adrese, kurai tiks piešķirtas lietotāja tiesības atlikto maksājumu administrēšanai Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē interneta tīklā.

4. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde izskata komersanta iesniegumu un, pamatojoties uz šo noteikumu 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem, pieņem lēmumu piešķirt vai nepiešķirt atļauju.

5. Lēmumā par atļaujas piešķiršanu norāda komersantam piešķirto identi­fikācijas numuru.

6. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde apkopo muitas nodokļu summas no muitas deklarācijām, kuras noformētas attiecīgi kalendāra nedēļā vai kalendāra mēnesī (atbilstoši maksātāja iesniegumā norādītajam termiņam) un elektroniski sagatavo rēķinu (pielikums) par apkopotajām muitas nodokļu summām.

7. Nākamajā darbdienā pēc muitas nodokļu summu apkopošanas rēķinu elektroniski nosūta komersantam.

8. Komersants kontrolē vispārējā galvojuma izmantošanu un nodrošina, lai muitas parāda apmērs nepārsniegtu vispārējā galvojuma apjomu, kas paredzēts muitas procedūrai — izlaišana brīvam apgrozījumam.

9. Komersants rēķinā norādītos muitas nodokļus ieskaita Valsts ieņēmu­mu dienesta depozītu kontā Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 227.pantā noteiktajā termiņā.

10. Ja komersants rēķinā norādītos muitas nodokļus Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā ieskaita daļēji, ieskaitītā summa līdz pilnīgai rēķina samaksai paliek depozītu kontā nesadalīta pa budžeta kontiem. Vispārējo galvojumu šādā gadījumā atbrīvo tādā apjomā, kādā maksātājs ieskaitījis muitas nodokļu summu Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā.

11. Ja 10 dienu laikā pēc rēķinā norādītā samaksas termiņa komersants Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā nav ieskaitījis visas rēķinā norādītās muitas nodokļu summas, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu.

12. Lēmumu par atļaujas anulēšanu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā pieņemšanas nosūta komersantam.

13. Ja komersantam izsniegtā atļauja ir anulēta, bet komersants dokumen­tāri pierāda, ka muitas nodokļu samaksas termiņu kavējums nav bijis vai radies no komersanta neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde izskata jautājumu par jaunas atļaujas piešķiršanu.

14. Atļaujas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2006.gada 1.aprīlim.