Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.2

Rīgā 2000.gada 4.februārī

Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta trešo daļu un
Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" 176.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) transportlīdzekļu reģistrā noteiktā kārtībā reģistrēto transportlīdzekļu, izņemot sniega motociklus, (turpmāk - transportlīdzekļi), tehniskajam stāvoklim un to aprīkojumam izvirzītās prasības, šo prasību izpildes pārbaudes kārtību valsts tehniskajā apskatē (turpmāk - tehniskā apskate) un pārbaudes slēdziena pārsūdzēšanas kārtību.

2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, veicot valsts tehnisko apskati un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma pārbaudes uz ceļiem.

3. Tehniskās apskates mērķis ir periodiski kontrolēt transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tā aprīkojumu, vienlaikus aktualizējot transportlīdzekļu reģistru, transportlīdzekļu vadītāju reģistru un atklājot meklēšanā esošos transportlīdzekļus, kā arī veicot tiesību aktos noteiktās, ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē saistītās kontroles funkcijas (nodevu nomaksas, transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - apdrošināšana) nomaksas u.c.).

 

II. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un to aprīkojums

4. Transportlīdzekļiem piedaloties ceļu satiksmē, to tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam pastāvīgi jāatbilst noteikumu 1.pielikumā dotajām prasībām. Šī pielikuma 1. - 8.grupas prasības attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, bet 9. - 13.grupas prasības - attiecīgi uz autobusiem, vieglajiem taksometriem, operatīvajiem transportlīdzekļiem, bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem un "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem.

5. Visām transportlīdzekļu iekārtām, aprīkojumam, mehānismiem un ierīcēm jāatbilst izgatavotāja prasībām un jādarbojas visos paredzētajos režīmos.

6. Veicot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma kontroli, konstatētie trūkumi vai bojājumi tiek novērtēti atkarībā no to nozīmīguma ar kādu no šādiem vērtējumiem atbilstoši 2.pielikuma nosacījumiem:

6.1. sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību ("1");

6.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt satiksmes drošību ("2");

6.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud satiksmes drošību ("3").

7. Ja vienam un tam pašam trūkumam vai bojājumam iespējami vairāki vērtējumi, transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (eksperts) (turpmāk - inspektors) novērtē trūkuma vai bojājuma nozīmīgumu, vadoties no tā faktiskās ietekmes uz satiksmes drošību.

8. Atkarībā no konstatēto trūkumu vai bojājumu nozīmīguma transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā tiek novērtēts ar vienu no šādiem novērtējumiem:

8.1. pārbaudītajam transportlīdzeklim nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tas ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un apkārtējās vides aizsardzības prasībām ("0");

8.2. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti sīki trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("1");

8.3. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, kas var ietekmēt satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("2");

8.4. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("3").

9. Transportlīdzekļu klasifikācija pēc to kategorijām dota noteikumu 3.pielikumā.

 

III. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

10. Tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā 5 dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk ne retāk kā vienu reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem tehniskā apskate veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Lai nodrošinātu tehnisko apskašu skaita vienmērīgu sadalījumu kalendārā mēneša ietvaros, datums tekošajā gadā vai nākošā gada tajā pašā kalendārajā mēnesī, līdz kuram jāveic nākošā tehniskā apskate, tiek nozīmēts ar speciālas datorprogrammas palīdzību.

11. Tehnisko apskati veic CSDD vai CSDD šim nolūkam akreditēta juridiska persona tikai speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās (turpmāk - tehniskās apskates vieta). Akreditētā juridiskā persona nevar veikt tehnisko apskati tās īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem.

12. Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates vietā.

13. Tehniskās apskates vietas iedalās speciāli aprīkotos tehniskās apskates punktos (turpmāk - tehniskās apskates punkts) un Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumos Nr.41 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijām" noteiktajām prasībām atbilstošās tehniskās apskates stacijās (turpmāk - tehniskās apskates stacija).

14. Pēc reģionālās attiecīgā tipa tehniskās apskates stacijas izveides šajā reģionā funkcionējošie tehniskās apskates punkti var tikt slēgti ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu.

15. Tehnisko apskati atļauts veikt atbilstoši Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumu Nr.42 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoriem (ekspertiem)" noteiktajām prasībām atestētiem inspektoriem.

16. Samaksas apmēru par tehnisko apskati un atvieglojumus nosaka satiksmes ministrs.

17. Tehniskās apskates process sastāv no datu salīdzināšanas un transportlīdzekļa tehniskās kontroles.

17.1. Datu salīdzināšana ietver transportlīdzekļa identifikācijas un reģistrācijas datu salīdzināšanu ar transportlīdzekļu reģistra datiem, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas summas pārbaudi atbilstoši transportlīdzekļa tipam, pilnajai masai un izlaiduma gadam.

17.2. Tehniskā kontrole iedalās trīs pārbaužu veidos - pamatpārbaude, atkārtotā pārbaude un papildpārbaude:

17.2.1. pamatpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude atbilstoši 1. pielikuma 1. - 9. grupas prasībām. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) pieprasījuma pamatpārbaudes laikā papildus tiek novērtēta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atbilstība starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām;

17.2.2. atkārtotā pārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atkārtota pārbaude, ja pamatpārbaudē transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums novērtēts ar "2" un kopš pamatpārbaudes veikšanas nav pagājušas vairāk nekā 30 dienas. Šīs pārbaudes laikā galvenokārt tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas tika konstatēti veicot pamatpārbaudi, tomēr gadījumā, ja transportlīdzeklim pēc pamatpārbaudes ir radušies citi trūkumi vai bojājumi, tos novērtē un atzīmē tehniskās apskates protokolā;

17.2.3. papildpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude, kad tehniskā apskate jau veikta iepriekš un transportlīdzeklim ir derīga tehniskās apskates uzlīme (talons), ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēlas transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma novērtēšanu atbilstoši starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām.

18. Gadījumā, ja transportlīdzekļa pamatpārbaude veikta tehniskās apskates stacijā, arī atkārtotā pārbaude veicama tehniskās apskates stacijā.

 

IV. Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtība

19. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību (izņemot CSDD noteiktos gadījumus), samaksā transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un maksu par tehnisko apskati, norādot attiecīgo pārbaudes veidu.

Ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par spēkā esošu apdrošināšanas polisi, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda spēkā esošu apdrošināšanas polisi.

Ja transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājums un samaksa par tehnisko apskati veikta ar pārskaitījumu, CSDD darbinieks pārliecinās par pārskaitījuma summas saņemšanu.

20. Pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas tiek noformēts tehniskās apskates protokols. Pēc tehniskās apskates protokola noformēšanas, transportlīdzeklis kopā ar tā reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību un tehniskās apskates protokolu nododams inspektora rīcībā.

21. Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek uzsākta, ja:

21.1. motocikls, kas reģistrēts kā "motocikls ar blakusvāģi", tehniskajai apskatei tiek uzrādīts bez blakusvāģa;

21.2. piekabe tehniskai apskatei netiek uzrādīta sakabē ar mehānisko transportlīdzekli;

22. Inspektors tehnisko apskati sāk ar datu salīdzināšanu.

Uzskaites tehnisko datu neatbilstības vai bojātas transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības gadījumos inspektors turpina veikt tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi tehniskās apskates protokolā.

Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, pie tam tehniskā apskate netiek turpināta un tehniskās apskates protokols tiek anulēts.

23. Pēc transportlīdzekļa uzskaites datu salīdzināšanas tiek veikta transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole, izmantojot tehniskās apskates vietā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas.

24. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "0" vai "1" novērtējumu, inspektors:

24.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā;

24.2. noformē tehniskās apskates uzlīmi (talonu), tajā atzīmējot:

24.2.1. transportlīdzekļa marku un modeli (tikai tehniskās apskates talonā);

24.2.2. transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura pēdējās 6 zīmes tehniskās apskates uzlīmē vai visu numuru - tehniskās apskates talonā;

24.2.3. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru;

24.2.4. datumu tekošajā vai nākošajā gadā, pēc kura tiek uzskatīts, ka transportlīdzeklim nav veikta tehniskā apskate;

24.3. pielīmē tehniskās apskates uzlīmi automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla iekšpusē, labajā apakšējā stūrī vai izsniedz tehniskās apskates talonu transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam);

24.4. ja konstatēta uzskaites tehnisko datu neatbilstība vai bojāta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, pielīmē tehniskās apskates uzlīmi vai izsniedz talonu tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas;

24.5. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu;

24.6. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ETMK "zaļāka un droša" ("S") transportlīdzekļa sertifikātu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzeklis atbilst "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām;

24.7. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ADR vai ADR LV sertifikātu vai pagarina tā derīguma termiņu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis atbilst bīstamu kravu pārvadājumiem ar autotransportu noteiktajām prasībām.

25. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, inspektors:

25.1 pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā vai kas jānovērš;

25.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz;

25.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu.

26. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, transportlīdzekli atļauts ekspluatēt 30 dienas, t.i., ne vēlāk par tehniskās apskates protokolā norādīto datumu. Šajā laikā transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un veic atkārtotu tehnisko apskati.

27. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā ir novērtēts ar "3" novērtējumu, inspektors:

27.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kas jānovērš, lai varētu piedalīties ceļu satiksmē un veikt atkārtotu pamatpārbaudi;

27.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz;

27.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu.

28. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "3" novērtējumu, atļauts tajā pašā dienā aizbraukt transportlīdzekli līdz stāvvietai vai remonta vietai. Transportlīdzekļa tālāka ekspluatācija ir aizliegta līdz trūkumu vai bojājumu novēršanai un atkārtotas pamatpārbaudes veikšanai.

29. Persona, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, ar savu parakstu tehniskās apskates protokolā apliecina, ka transportlīdzekļa novērtējums ir izskaidrots un 20. punktā minētie dokumenti ir atdoti.

30. Tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai talonu izsniedz par maksu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas šādos gadījumos, iepriekš pārliecinoties par transportlīdzekļa uzskaites datu atbilstību transportlīdzekļu reģistram:

30.1. jaunam transportlīdzeklim, kas izgatavots tekošajā vai iepriekšējā gadā - 6 mēnešu laikā pēc pirmreizējās reģistrācijas Latvijā;

30.2. ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme (talons) ir nozaudēta vai bojāta;

30.3. ja mainījušies transportlīdzekļa uzskaites dati, kas tiek norādīti transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē (talonā).

31. Ja transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, inspektors drīkst pieņemt lēmumu pielīmēt tehniskās apskates uzlīmi vai izsniegt talonu tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas.

32. Ja 30.punktā minētajos gadījumos tiek konstatēta transportlīdzekļa uzskaites datu neatbilstība vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir bojāta, tehniskās apskates uzlīme tiek pielīmēta vai talons izsniegts tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

33. Pirms jaunas tehniskās apskates uzlīmes pielīmēšanas no automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla noplēšamas iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmes, neatbilstošas vai nederīgas apdrošināšanas uzlīmes un jebkuras citas normatīvajos aktos neparedzētas uzlīmes.

 

V. Slēdziena pārsūdzēšanas kārtība

34. Ja transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) 3 darba dienu laikā pēc tehniskās apskates veikšanas var pārsūdzēt tehniskās apskates slēdzienu, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD. Pēc iesnieguma saņemšanas iesnieguma iesniedzējs 3 darba dienu laikā tiek rakstiski informēts par atkārtotās pārbaudes veikšanas vietu un laiku.

35. Atkārtoto pārbaudi veic satiksmes ministra izveidota komisija un dod slēdzienu par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību šo noteikumu prasībām.

36. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) var pārsūdzēt komisijas slēdzienu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

 

VI. Noslēguma jautājumi

37. Noteikumi stājas spēkā 2000.gada 1.martā.

38. Noteikumu 1.pielikuma 110.7. un 110.8.apak™punktu prasības par atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām sertificētu un marķētu pazīšanas zīmju lietošanu un 627.punkta aizliegums lietot priekšējos stiklus, kas nav sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

39. Līdz 2000.gada 31.decembrim 1.pielikuma 804.punkta prasība, ka dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtība brīvā paātrinājuma režīmā nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto, attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot starptautiskajos pārvadājumos. Pārējiem transportlīdzekļiem līdz minētajam datumam piemērojamas 8.1.tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības.

40. Līdz 2000.gada 31.decembrim piemērojamas 1.pielikuma 8.2.tabulā dotās pieļaujamās CO koncentrācijas un 805.2.apakšpunktā minētās CH koncentrācijas robežvērtības.

41. Noteikumu 1.pielikuma 502.1.5.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī.

42. Noteikumu 1.pielikuma 503.2.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.decembrī.

43. Noteikumu 1.pielikuma 501.1.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2001.gada 1.decembrī.

44. Noteikumu 1.pielikuma 604. un 605.punktu, 214.2. un 702.2.apakšpunktu prasības stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu.

45. No 2000.gada 1.marta atzīt par spēku zaudējušiem:

45.1. Satiksmes ministrijas 1997.gada 19.decembra noteikumus Nr.43 "Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates noteikumi";

45.2. Satiksmes ministrijas 1995.gada 4.janvāra pavēli Nr.2 un ar šo pavēli apstiprinātos "Noteikumus "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli"".

Ministrs A. Gorbunovs

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs

1. pielikums

Transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzītās prasības

1. GRUPA. APRĪKOJUMS

101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte

101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

Pēc 1998. gada 1. janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, jābūt marķētiem atbilstoši Latvijas standarta LVS 88-1997 prasībām.

101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem.

102. Valsts reģistrācijas numura zīmes

102.1. Numura zīmēm jābūt tīrām, salasāmām, bez mehāniskiem bojājumiem. Tām jāatbilst transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt atbilstoši piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās.

Valsts reģistrācijas numura zīmju tipam un novietojumam jāatbilst spēkā esošā Latvijas standarta prasībām.

102.2. Aizliegts krāsot numura zīmes atstarojošo virsmu vai lietot papildus pārklājumus.

103. Atpakaļskata spoguļi

103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību (1.1.att.), transportlīdzeklim jābūt sekojoši aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem:

MAS1.JPG (19896 BYTES)

103.1.1. vieglajiem automobiļiem: ārējais spogulis kreisajā pusē un iekšējais spogulis salonā vai ārējais labajā pusē. Ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar ārējiem atpakaļskata spoguļiem abās pusēs;

103.1.2. kravas automobiļiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē;

MAS2.JPG (19463 BYTES) 103.1.3. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem (turpmāk - motocikli): pa vienam atpakaļskata spogulim labajā un kreisajā pusē;

103.1.4. autobusiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē un salona spogulis.

103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu* Nr.46 vai ES direktīvas 71/127/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.2.att.)

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. II kategorijas atpakaļskata spogulis ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 012439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.46 prasībām, ietverot 01 sērijas labojumus.

103.3. Spoguļiem nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi un pārklājumi.

103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem.

104. Skaņas signālierīce

104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto un efektīvi darbojošos skaņas signālierīci.

MAS3.JPG (16286 BYTES) 104.2. Skaņas signālierīcēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 vai ES direktīvas 70/388/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.3.att.)

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Skaņas signālierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 prasībām.

104.3. Atļauts uzstādīt vienu papildus skaņas signālierīci ar nosacījumu, ka abas signālierīces nevar darbināt vienlaicīgi.

Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem).

105. Mēraparātu panelis

Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jāveic paredzētās funkcijas.

Latvijas Automobiļu federācijā noteiktā kārtībā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem, kam izsniegta sporta automobiļa tehniskā pase (turpmāk - sporta automobiļi), pieļaujama vadības, mērīšanas un indikācijas ierīču dublēšana vai pārnešana uz citu vietu.

106. Tahogrāfs

106.1. M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr.458 "Autotransportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumi" prasībām jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu tahogrāfu.

Šī prasība, izņemot augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu 3.punktā minētos gadījumus, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, attiecināma arī uz iekšzemes pārvadājumiem.

106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients "W", riteņu aploces garums "I" un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados.

106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā.

106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam.

1071). Ātruma ierobežošanas ierīce

107.1. Pēc 1988.gada 1.janvāra izgatavotajiem N3 un M3 (ar pilnu masu lielāku par 10 t) kategoriju transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 un ES direktīvu 92/6/EEC un 92/24/EEC prasībām.

107.2. Ātruma ierobežošanas ierīcei jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, kā arī pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Ierīces pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados.

107.3. Ātruma ierobežošanas ierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā.

108. Riteņu paliktņi

108.1. N2, N3 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.1.tabula).

108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

1.1. tabula

Paliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusa

Riteņa Paliktņa izmēri, mm .
rādiuss, mm Pamata garums Pamata platums Augstums Paliktņa rādiuss
380 260 120 150 360
480 320 160 190 460
600 400 200 230 560
  800 600 250 330 700

109. Papildaprīkojums

109.1. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt avārijas apstāšanās zīmei no sarkanas krāsas gaismu atstarojoša materiāla - vienādmalu trīsstūrim ar šķautnes garumu no 450 līdz 550 mm, platumu lielāku vai vienādu ar 50 mm MAS4.JPG (17477 BYTES) un atstarojošās virsmas laukumu lielāku par 315 cm2.

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām (1.4. att.).

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt bez bojājumiem, tās konstrukcijai jānodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Avārijas apstāšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 03216. Pēc apstiprinājuma numura pirmajiem trim simboliem redzams, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām, ietverot 03 sērijas labojumus.

109.2. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, motocikliem ar blakusvāģi jābūt medicīniskai aptieciņai, nokomplektētai atbilstoši LM Veselības departamenta noteiktajām prasībām. Autobusiem ar 25 un vairāk sēdvietām jābūt divām šādām medicīniskajām aptieciņām.

109.3. M1, M2, N1, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vienam ugunsdzēšamajam aparātam, bet M3 kategorijas transportlīdzekļiem - diviem. Ugunsdzēšamajam aparātam nedrīkst būt beidzies derīguma termiņš.

Ugunsdzēšamais aparāts jānostiprina vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, bet ja šādas vietas nav, ugunsdzēšamais aparāts jāglabā viegli pieejamā vietā. M3 kategorijas transportlīdzeklī vienam ugunsdzēšamajam aparātam jāatrodas kabīnē, otram - pasažieru salonā.

110. Atšķirības un pazīšanas zīmes

110.1. Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - CSN) 190.punkta prasībām.

Šādu pazīšanas zīmi drīkst uzstādīt arī jebkuram citam Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim.

Aizliegts uzstādīt vienas valsts pazīšanas zīmes kopā ar citas valsts reģistrācijas numura zīmēm, izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku.

110.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam uzstādītas riepas ar radzēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN 191.punkta prasībām.

110.3. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar pazīšanas zīmi atbilstoši CSN 194.punkta prasībām.

110.4. Sevišķi smagas un/vai lielgabarīta kravas pārvadājošiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par CSN 72.punktā norādīto, aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) pazīšanas zīme atbilstoši CSN 195.punkta prasībām.

Šādas pazīšanas zīmes ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu var būt uzstādītas arī citiem transportlīdzekļiem, ja pazīšanas zīmē norādītais ātrums nav lielāks par 100 km/h.

110.5. Transportlīdzekļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN 193.punkta prasībām.

110.6. Uz transportlīdzekļiem nedrīkst atrasties jebkāda cita veida informācija vai zīmes, kas nav noteiktas CSN 6.pielikumā un kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

110.7. N3 kategorijas transportlīdzekļiem un posmainajiem tūristu autobusiem, izņemot kravas automobiļus seglu vilcējus, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN 198.punkta prasībām.

MAS5.JPG (17392 BYTES) Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām2) (1.5.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, salūzušas un tml.).

110.8. Visiem O4 kategorijas transportlīdzekļiem un O3 transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8m, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN 199.punkta prasībām.

Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām2) (1.3.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, salūzušas un tml.).

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Pazīšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 01148. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70, to sākotnējā redakcijā, prasībām. Simbols "RF" norāda, ka šī ir 1 vai 2 klases (atstarojoši/fluorescenti materiāli) pazīšanas zīme. 3 vai 4 klases (tikai atstarojoši materiāli) pazīšanās zīmes apzīmē ar simbolu "RR"

 

2. GRUPA. GAISMAS IERĪCES

201. Galvenie lukturi

201.1. Pieļaujamie lukturu veidi

201.1.1. Asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētie lukturi. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 (2.1.att.) vai ES direktīvu 76/761/EEC, 93/92/EEC prasībām (2.2.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST u.tml.) prasībām, ja to marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 2.1.tabulā norādītajiem apzīmējumiem.

201.1.2. Simetrisku vai asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Amerikas tipa labās puses kustībai paredzētie lukturi, ja to uzstādīšanu paredz izgatavotājs. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši nacionālo standartu (SAE u.tml.) prasībām, un marķējumā jābūt norādītam luktura tipam.

MAS6.JPG (23502 BYTES)
MAS7.JPG (29251 BYTES)

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.8 ar 04 (04) sērijas labojumiem tuvajām un tālajām gaismām (HCR), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi (2.1. a att.), pa brauktuves kreiso pusi (2.1. b att.), pa brauktuves abām pusēm (2.1. c att.). Skaitlis 30 (kontrolskaitlis) norāda, ka gaismas stiprums ir no 86250 līdz 111250 kandelām.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 0011471 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām tuvajām un tālajām gaismām (C/R), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi. Apzīmējums "/" norāda, ka tuvās gaismas kvēldiegs neiedegas vienlaicīgi ar tālās gaismas kvēldiegu.

2.1. tabula

Eiropas tipa galveno lukturu

un signāllukturu apzīmējumi

 

 

 

 

 

 

Nr. Apzīmējums Apzīmējuma (simbola) atšifrējums
1. C Tuvās gaismas lukturis
2. R Tālās gaismas lukturis
3. CR Tuvās - tālās gaismas lukturis
4. C/R Tuvās/tālās gaismas lukturis (/ - norāda, ka tuvā gaisma
neieslēdzās vienlaicīgi ar tālo gaismu)
5. H Halogēnais lukturis
6. PL Lukturis ar plastikāta izkliedētāju
7. S Hermetizētais lukturis ("sealed beam" SB)
8. HS Hermetizētais halogēntipa lukturis (HSB)
9. D Gāzu lokizlādes lukturis
10. MB Motocikla lukturis
11. RL Dienas gaitas gaismas lukturis
12. B Priekšējais miglas lukturis
13. F Pakaļējais miglas lukturis
14. S1; S2; S3 Bremžu signāllukturis
15. AR Atpakaļgaitas lukturis
16. L Numura zīmes apgaismojuma lukturis
17. 1; 1a; 1b Priekšējais virzienrādītājs ([Ę] bulta vērsta virzienā uz
transportlīdzekļa ārējo malu)
18. 3;4 Priekšējais sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā
uz transportlīdzekļa priekšdaļu)
19. 2a; 2b Pakaļējais virzienrādītājs
20. 5 Papildus sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā uz
transportlīdzekļa priekšdaļu)
21. 6 Papildus sānu virzienrādītājs([Ę] bulta vērsta virzienā uz
transportlīdzekļa priekšdaļu) (R - labās, L - kreisās puses)
22. A Priekšējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis
23. R Pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis
24. SM1; SM2 Sānu gabarītgaismas lukturis
25. D Aiz luktura tipa apzīmējuma (piem. RD, S1D, 1aD), ierīcēm,
kas var tikt izmantotas gan kā atsevišķas gaismas, gan kā divu
gaismu kombinācijas sastāvdaļa
26. IA;IB;
  IIIA;IVA Atstarotājs

201.2. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu, gaismas filtru vai papildus elementu izmantošana.

Atļauts uzstādīt lukturu aizsargrežģus no metāla stieplēm, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm.

MAS8.JPG (13059 BYTES) 201.3. Lukturos atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un izgatavotāja paredzētās jaudas spuldzes. Tām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.37 (2.3.att.) vai ES direktīvas 76/761/EEC (2.4.att.) prasībām. Atbilstoši nacionālo standartu prasībām sertificētas un marķētas spuldzes atļauts uzstādīt tikai Amerikas tipa lukturos.

Aizliegts izmantot tuvās un tālās gaismas spuldžu ārējos apvalkus, kas pārveido balto gaismu citas krāsas gaismā.

MAS9.JPG (21221 BYTES) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (E11) ar kodu A1 atbilstoši prasībām, kuras izvirza Noteikumi Nr.37 ar 02 sērijas papildinājumiem.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 011471 atbilstoši Direktīvas 76/761/EEC prasībām.

201.4. Galveno lukturu gaismas staru kūļa noliekuma korekcijas mehāniskajai vai automātiskajai ierīcei jādarbojas.

202. Tuvās gaismas lukturi

202.1. Tips, skaits un novietojums

202.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem:

202.1.1.1. Automobiļiem - ar diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām:

MAS10.JPG (21747 BYTES) 202.1.1.1.1. divi tuvās gaismas lukturi [C+C];

202.1.1.1.2. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR];

202.1.1.1.3. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR], ja tuvās gaismas režīmā darbojas tikai divi apakšējie.

202.1.1.2. Motocikliem - ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām:

202.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];

202.1.1.2.2. viens tuvās gaismas lukturis [C];

202.1.1.2.3. viens tuvās gaismas lukturis un viens tuvās-tālās gaismas lukturis [C+CR];

202.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

202.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.5.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500mm. Ja to paredz izgtavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700mm.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm un augstākā punkta - lielāks par 1200 mm.

202.2. Ieslēdzot tuvās gaismas, jādeg visiem tuvās gaismas lukturiem, izņemot 202.1.1.1.apakšpunktā minēto gadījumu, kā arī gabarītlukturiem un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam.

202.3. Eiropas tipa lukturu regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Tuvās gaismas staru kūļa noliekumam attiecībā pret horizontu jāatbilst izgatavotāja prasībām, ja šādi dati nav pieejami, tad jāatbilst 2.2.tabulā norādītajiem parametriem.

2.2. tabula.

Tuvās gaismas staru kūļa noliekums pret horizontu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai

Tuvās gaismas Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā
staru kūļa nolie- punkta attāluma līdz ceļa virsmai h (m)
kums pret .
horizontu (%) h < 0,8 0,8 £ h £ 1,0 1,0 < h £ 1,2 h > 1,2
Izgatavotāja
noteiktais -1,0 līdz -1,5 -1,0 līdz -2,0 -1,5 līdz -2,0 -2,0 līdz -2,5
Pieļaujamais
intervāls -0,5 līdz -2,5 -0,5 līdz -3,0 -1,0 līdz

-3,0

Pareizi noregulētu Eiropas tipa tuvās gaismas lukturu gaismas kūļiem pārbaudes ekrānu jāizgaismo tā, lai tuvo gaismas staru kūļa norobežojošā (augšējā) lauztā līnija nebūtu augstāka par šādas līnijas attēlu uz pareizā attālumā novietota pārbaudes ekrāna (2.6.a att.) vai ne augstāka par tuvo gaismu norobežojošo līniju pareizi novietotam regloskopam (2.7.a att.).

Amerikas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums (2.6.b att.).

Piezīme . Veicot lukturu regulējuma pārbaudi transportlīdzeklim ar vadītāju un bez kravas, lukturu regulēšanas ierīcei jāatrodas neitrālajā ("0") stāvoklī. Ar kravu slogotam transportlīdzeklim jāņem vērā slodzes ietekme uz gaismas stara kūļa noliekumu.

2.6. att.

MAS11.JPG (11785 BYTES)

Galveno lukturu regulējuma pārbaude

a) Eiropas tipa divlukturu sistēmas tuvās/tālās gaismas lukturu pārbaude;

b) Amerikas tipa tuvās/tālās gaismas lukturu pārbaude.

H - lukturu augstums virs ceļa,

A, D - gaismas kūļu noliekums pret horizontu,

B - lukturu centru attālums no automobiļa viduslīnijas.

202.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).

2.7. att.

MAS12.JPG (9549 BYTES)

Eiropas tipa galveno lukturu regulējuma pārbaude:

a) tuvās gaismas staru kūļa attēls regloskopā;

b) tālās gaismas staru kūļa attēls regloskopā.

203. Tālās gaismas lukturi

203.1. Tips, skaits un novietojums

203.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt uzstādītiem:

203.1.1.1. Automobiļiem - diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām:

203.1.1.1.1. divi tālās gaismas lukturi [R+R];

203.1.1.1.2. divi tuvās - tālās gaismas lukturi [CR+CR];

203.1.1.1.3. divi tālās gaismas lukturi un divi tuvās-tālās gaismas lukturi [R+R+CR+CR];

203.1.1.1.4. četri tuvās -tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR].

203.1.1.2. Motocikliem - vienam vai diviem tālās gaismas lukturiem kādā no sekojošām kombinācijām:

203.1.1.2.1. viens tuvās - tālās gaismas lukturis [CR];

203.1.1.2.2. viens tālās gaismas lukturis [R];

203.1.1.2.3. viens tālās gaismas lukturis un otrs tuvās-tālās gaismas lukturis [R+CR];

203.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

Piezīme . Ja automobilis aprīkots ar četriem lukturiem, kuri izslēgtā stāvoklī ir daļēji vai pilnīgi nosegti (kustīgs aizvars un tml.), drīkst uzstādīt divus papildus tālās gaismas lukturus, kurus izmanto vienīgi kā gaismas signalizāciju (ieslēgt-izslēgt) gaišā diennakts laikā, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību atbilstoši CSN 134.punkta nosacījumiem.

203.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai no citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt uzstādīti tālāk no automobiļa vidējās garenplaknes nekā tuvās gaismas lukturi.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, un augstākā punkta - lielāks par 1300 mm.

MAS13.JPG (24460 BYTES) 203.2. Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties vienlaicīgi visi tālās gaismas lukturi vai arī atsevišķi tālās gaismas lukturu pāri. Taču jebkurā gadījumā tālās gaismas režīmā vienlaicīgi ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 225000 cd jeb lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības. Kontrolskaitlis atrodams luktura marķējumā pa labi no Eiropas tipa apzīmējuma "E'' (2.1.att.).

Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

203.3. Eiropas tipa divlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tuvās gaismas regulējums nosaka arī tālās gaismas staru kūļa orientāciju telpā (2.6. a un 2.7. b att.), bet Eiropas tipa četrlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tālās gaismas [R] jeb iekšējiem lukturiem jābūt noregulētiem ne augstāk kā ārējiem tālās gaismas lukturiem (2.8.att.).

MAS14.JPG (22527 BYTES) Amerikas tipa lukturiem tālās gaismas regulējumu nosaka standarts SAE J599. Tālās gaismas luktura gaismas staru kūļa centrs nedrīkst būt augstāks par luktura gaismu izstarojošās virsmas centru (2.6. b att., 2.7. b att.).

203.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).

204. Priekšējie miglas lukturi

204.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

204.1.1. Miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 vai ES direktīvas 76/762/EEC prasībām (2.9.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja luktura marķējumā norādīts luktura tips ([B], u.tml.).

MAS15.JPG (19985 BYTES) Gadījumā, ja pēc luktura marķējuma nav iespējams noteikt luktura tipu, bet tā gaismas kūļa izkliede nodrošina miglas luktura funkcijas, tas tiek uzskatīts par miglas lukturi.

204.1.2. Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem - viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma - abiem balta vai abiem dzeltena.

204.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas staru kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši - atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.10. attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstāka punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu.

Motocikliem - viena miglas luktura gadījumā - tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni, vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm. Divu lukturu gadījumā attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm.

204.2. Ieslēdzot miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojums.

MAS16.JPG (11270 BYTES) 204.3. Miglas luktura gaismas kūļa regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48. un ES direktīvas 76/756/EEC prasībām. Tā augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par tādā pašā augstumā uzstādīta un pareizi noregulēta tuvās gaismas luktura gaismas kūļa horizontālo gaismu norobežojošo līniju (2.11.att.). Amerikas tipa miglas lukturu regulējumam jāatbilst standarta SAE J599 prasībām, un miglas luktura gaismas kūļa augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par pareizi noregulēta tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas horizontālo viduslīniju (2.11. attēla kreisais zīmējums).

204.4 Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Miglas luktura izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai MAS17.JPG (24020 BYTES) jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu un papildus elementu izmantošana.

205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas

205.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

205.1.1. Gabarītlukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7. (sānu gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.91 prasībām) vai ES direktīvas 76/758/EEC prasībām (2.12.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

205.1.2. Skaits un krāsa

205.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm, kuru platums lielāks par 1600mm un kas izgatavotas pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt diviem (motociklam - vienam vai diviem) baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs.

205.1.2.2. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītlukturiem [R].

MAS18.JPG (22346 BYTES) MAS19.JPG (23690 BYTES)

205.1.2.3. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildus pakaļējie gabarītlukturi.

205.1.2.4. Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m (piekabēm šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenas krāsas gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (pakaļējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai ja tas ir sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar pakaļējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]).

205.1.2.5. M2, M3, N1 ,N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2,10m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [A] lukturiem transportlīdzekļa priekšā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [R] lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē (2.16. att.). Kravas automobiļiem, kam nav kravas tilpnes, un pārējiem augstāk minēto kategoriju transportlīdzekļiem augšējo kontūrgaismas lukturu uzstādīšana ir brīvprātīga.

Ja priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi ir uzstādīti uz transportlīdzekļa kravas tilpnes, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz to kabīnes jumta drīkst būt uzstādīti divi attiecīga tipa baltu gaismu izstarojoši papildus priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi.

N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu izstarojošus papildus apakšējos kontūrgaismas vai divus papildus apakšējos kontūrgaismas lukturus, kas uz priekšu izstaro baltu gaismu, bet uz aizmuguri - sarkanu gaismu.

205.1.2.6. Automobiļiem un autobusiem, kuru garums nepārsniedz 6m un platums - 2m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi.

205.1.3. Novietojums

205.1.3.1. Transportlīdzekļu priekšējiem un pakaļējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 2.13. un 2.14.attēlos norādīto izvietojumu. Pakaļējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa pakaļējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700mm.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Ja motociklam ir viens priekšējais un pakaļējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Ja motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta - lielāks par 1200 mm. Attālums no pakaļējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta - lielāks par 1500 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem pakaļējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot augstāk minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs.

MAS20.JPG (12457 BYTES)

MAS21.JPG (12769 BYTES)

MAS22.JPG (18923 BYTES)

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildus pakaļējiem gabarītlukturiem, tad drīkst neievērot gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa vai autobusa pusē atsevišķi.

205.1.3.2. Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.15. attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m.

205.1.3.3. Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.16.a) attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja šis attālums nav lielāks par 400 mm) un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas.

Pakaļējo papildus apakšējo kontūrgaismas lukturu (2.16.b att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un tie ar speciālu, elastīgu stiprinājumu palīdzību drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 250 mm.

N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildus priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja šis attālums nav lielāks par 400 mm).

205.2. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismām un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. Ieslēdzot stāvgaismas, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām.

205.3. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un stāvgaismas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem un cita rakstura bojājumiem.

206. Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums

206.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

MAS23.JPG (24557 BYTES) 206.1.1. Lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.4 vai ES direktīvas 76/760/EEC prasībām (2.17.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

206.1.2. Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L].

206.1.3. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa pakaļējo numura zīmi un neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass.

206.2. Numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas vienlaicīgi ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām.

MAS24.JPG (23865 BYTES) 206.3. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.c. bojājumiem.

207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija

207.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

207.1.1 Virzienrādītājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.6 vai ES direktīvas 76/759/EEC prasībām (2.18.att.), vai nacionālo standartu (GOST, SAE un tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

207.1.2. Skaits un krāsa

207.1.2.1. Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem [1], [1a] vai [1b] un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. Katrā automobiļa pusē var būt uzstādīts viens vai divi sānu virzienrādītāji [3], [4], [5] vai [6].

Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b].

MAS25.JPG (13408 BYTES) M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildus pakaļējie virzienrādītāji.

Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt diviem virzienrādītājiem, ja to paredzējis izgatavotājs.

207.1.2.2. Visiem virzienrādītājiem jāizstaro dzeltenas krāsas gaismu.

Sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs.

Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši GOST standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs.

207.1.3. Novietojums

207.1.3.1. Automobiļiem un to piekabēm virzienrādītājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.19. attēlā norādīto izvietojumu.

MAS26.JPG (19455 BYTES) Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts pakaļējos virzienrādītājus izvietot, neievērojot šī apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildus pakaļējiem virzienrādītājiem, tad var neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.

207.1.3.2. Motociklu priekšējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem.

Pakaļējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā pakaļējā gabarītā punkta.

Virzienrādītāja gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm.

207.2. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītājiem. Virzienrādītāja lukturu darbības frekvencei jābūt 60 - 120 gaismas impulsi minūtē (1 - 2 Hz).

207.3. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1986.gada 1.aprīļa, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju. Konstrukcijā paredzētās avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem.

207.4. Virzienrādītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

208. Bremzēšanas signāllukturi

208.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

208.1.1. Signāllukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 vai ES direktīvas 76/758/EEC prasībām (2.20.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

Lukturiem jābūt aprīkotiem ar atbilstošas jaudas spuldzēm.

Ja bremzēšanas signāllukturi atrodas kopējā blokā ar gabarītgaismas lukturiem vai novietoti tuvu tiem, bremzēšanas signāllukturiem jābūt ar lielāku gaismas stiprumu.

208.1.2. Skaits un krāsa

208.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem [S1] vai [S2]. Ja automobilis vai piekabe izgatavoti pirms 1971.gada 1.janvāra, pieļaujams viens bremzēšanas signāllukturis [S1] vai [S2].

208.1.2.2. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu [S3] vai divus [S1], [S2] vai [S3] sarkanu gaismu izstarojošus papildus bremzēšanas signāllukturus.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus vai četrus sarkanu gaismu izstarojošus papildus bremzēšanas signāllukturus [S1] vai [S2].

208.1.3. Novietojums

MAS27.JPG (21969 BYTES) 208.1.3.1. Automobiļu un to piekabju bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.21. attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremzēšanas signāllukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremzēšanas signāllukturus izvietot, neievērojot šī apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs.

Motocikla bremzēšanas signāllukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta - lielāks par 1500 mm.

208.1.3.2. M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem [S3] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturim jābūt uzstādītam (2.21.att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstādīt vienu šādu signāllukturi ne tālāk kā 150 mm uz vienu vai uz otru pusi no automobiļa vidējās garenplaknes, vai divus šādus lukturus - pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un simetriski attiecībā pret to. [S1] vai [S2] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem [S1] vai [S2] kategorijas papildus bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ne zemāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

208.2. Nospiežot bremžu pedāli, jāiedegas visiem bremzēšanas signāllukturiem.

Aizliegts uzstādīt bremzēšanas signāllukturus, kas darbojas pārtrauktā režīmā.

208.3. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

209. Pakaļējie miglas lukturi

MAS28.JPG (24322 BYTES) 209.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

209.1.1. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.38 vai ES direktīvas 77/538/EEC prasībām (2.22.att.), vai nacionālo standartu (GOST, SAE un tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

209.1.2. Transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti viens vai divi sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie miglas lukturi [F], ievērojot 2.23. attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļam nedrīkst būt lielāks par 1200 mm, motocikliem - par 900 mm.

Ja automobilim uzstādīts viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāatrodas kreisajā pusē vai vidū, ja divi - tiem jābūt izvietotiem simetriski pret vidējo garenplakni.

Pakaļējam miglas lukturim jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no bremžu signālluktura.

MAS29.JPG (21980 BYTES) 209.2. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad ieslēgti gabarītlukturiem un numurzīmes apgaismojums.

209.3. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

210. Atstarotāji

210.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

210.1.1. Atstarotājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.3 vai ES direktīvas 76/757/EEC prasībām (2.24.att.), vai nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

210.1.2. Skaits un krāsa.

MAS30.JPG (23632 BYTES) 210.1.2.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt diviem (motocikliem - vienam vai diviem) pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā [IA]. Tiem nedrīkst būt trīsstūra forma.

Pieļaujams uzstādīt papildus atbilstoša tipa pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

210.1.2.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam izslēgtā stavoklī galvenie lukturi ir pilnībā nosegti jābūt aprīkotiem ar diviem priekšējiem atstarotājiem [IA] baltā krāsā. Pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama.

Pieļaujams uzstādīt papildus priekšējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

210.1.2.3. Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem trīsstūra formas atstarotājiem sarkanā krāsā [IIIA] un diviem priekšējiem citas formas atstarotājiem [IA] baltā krāsā.

Pieļaujams uzstādīt papildus priekšējos vai pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti. Ja pakaļējie atstarotāji ir apvienoti ar citām pakaļējām gaismas ierīcēm, papildus pakaļējiem atstarotājiem var nebūt trīsstūra forma.

MAS31.JPG (16347 BYTES) 210.1.2.4. Transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt pietiekamam skaitam sānu atstarotājiem [IA], [SM1] vai [SM2] dzeltenā krāsā. Pārējiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama. Pakaļējais sānu atstarotājs drīkst būt sarkanā krāsā, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai sānu pakaļējo gabarītlukturi vai tiem ir kopēja gaismu izstarojoša virsma.

210.1.3. Novietojums

210.1.3.1. Automobiļu un to piekabju priekšējiem un pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.25. attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo atstarotāju uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

MAS32.JPG (12207 BYTES) Priekšējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citas priekšējās gaismas ierīces ierīces redzamo virsmu.

Pakaļējo atstarotāju (izņemot trīsstūrveida) atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas pakaļējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Trīsstūrveida atstarotāji var būt apvienoti vienā blokā ar jebkurām citām pakaļējās gaismas ierīcēm, tomēr tie nedrīkst būt izgaismoti no iekšpuses.

210.1.3.2. Motociklu pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni. Attālums no ceļa virsmas līdz atstarotāja atstarojošās virsmas zemākajam punktam nedrīkst būt mazāks par 250 mm un līdz augstākajam - lielāks par 900 mm.

210.1.3.3. Sānu atstarotājiem abās transportlīdzekļa pusēs jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.26. attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Vienam no sānu atstarotājiem jāatrodas transportlīdzekļa vidējā trešdaļā. Turklāt pirmajam sānu atstarotājam (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jāatrodas ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm jāņem vērā sakabes ierīces garums). Attālums starp diviem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad attālumu var palielināt līdz 4 m.

Sānu atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu sānos izvietotu gaismas ierīci.

Motociklu sānu atstarotājiem jābūt novietotiem tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos tos neaizsegtu vadītājs vai pasažieris.

210.2. Atstarotājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

211. Atpakaļgaitas lukturi

211.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums.

MAS33.JPG (24459 BYTES) 211.1.1. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.23. vai ES direktīvas 77/539/EEC prasībām (2.27.att.), vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs.

211.1.2. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1982. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem [AR], kam uz aizmuguri jāizstaro baltas krāsas gaisma.

N2, N3, M2, M3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļiem papildus atpakaļgaitas lukturiem atļauts uzstādīt arī vienu vai divus atpakaļgaitas lukturu funkciju veicošus, baltu gaismu izstarojošus priekšējos miglas lukturus, kas sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 un ES direktīvas 76/762/EEC prasībām.

211.1.3. Ja transportlīdzeklim ir divi atpakaļgaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem aizmugurē simetriski attiecībā pret tā garenplakni un ievērojot 2.28. attēlā norādīto izvietojumu. Viena atpakaļgaitas luktura gadījumā jāievēro tā uzstādīšanas augstums.

211.2. Papildus uzstādītajiem atpakaļgaitas lukturiem jābūt noregulētiem tā, lai tie izstarotu gaismu uz aizmuguri ne tālāk kā 15 m attālumā no transportlīdzekļa.

MAS34.JPG (25517 BYTES) 211.2. Ieslēgšanās nosacījumi

211.2.1. Visiem atpakaļgaitas lukturiem jāieslēdzas līdz ar atpakaļgaitas pārnesuma ieslēgšanu, turklāt ierīcei, kas nodrošina motora darbību vai izslēdz to, atrodoties tādā stāvoklī, kurā iespējama motora darbība. Lukturi nedrīkst ieslēgties vai arī tiem ir jāizslēdzas, ja netiek izpildīts kaut viens no augstāk minētajiem nosacījumiem lukturu ieslēgšanai.

211.2.2. Ja atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanu nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs un nav iespējams izpildīt 211.2.1. apakšpunkta nosacījumus, ieslēdzot atpakaļgaitas lukturus, automobiļa salonā jāieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma signālam, kas viegli ievērojams vadītājam.

211.2.3. Ja transportlīdzekļa aizmugurē uzstādīti atpakaļgaitas lukturu funkcijas pildoši priekšējie miglas lukturi, tiem jāieslēdzas un jāizslēdzas ar atsevišķa slēdža palīdzību, ievērojot 211.2.1. apakšpunkta nosacījumus.

211.3. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem.

212. Dienas gaitas gaismas lukturi

MAS35.JPG (22560 BYTES) 212.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

212.1.1. Dienas gaitas gaismas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.87 vai ES direktīvas 76/758/EEC prasībām (2.29.att.).

212.1.2. Automobiļiem atļauts uzstādīt divus dienas gaitas gaismas [RL] lukturus, kas izstaro baltu gaismu.

212.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.30. attēlā norādīto izvietojumu.

212.2. Visiem lukturiem jāieslēdzas vienlaicīgi ar pakaļējiem gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu un jāizslēdzas ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumus, kad galvenie lukturi tiek izmantoti kā gaismas signalizācija (ieslēgt - izslēgt), lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

MAS36.JPG (23096 BYTES) 212.3. Dienas gaitas gaismas lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 800 kandelas.

212.4. Lukturiem jābūt nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Lukturu optiskajam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu, gaismas filtru vai papildus elementu izmantošana. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem.

213. Papildus gaismas ierīces

213.1. Tips un skaits

213.1.1. Speciālajiem transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu vai divus baltu gaismu izstarojošus grozāmos lukturus ("darba lukturus"), kas izmantojami darba tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai tumšajā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos.

213.1.2. Operatīvajiem transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu prožektortipa lukturi.

213.1.3. Kravas automobiļiem, kas izgatavoti līdz 1999.gada 31.decembrim, simetriski garenasij uz kabīnes jumta var būt uzstādīti trīs blakus novietoti dzeltenu (oranžu) gaismu izstarojoši signāllukturi, attālums starp kuriem ir 150 līdz 300 mm, vai no iekšpuses apgaismots dzeltens vienādmalu trijstūris ar malas garumu 250 mm.

213.1.4. Kravas automobiļus drīkst aprīkot ar izgaismotiem paneļiem, kas novietoti augstāk par vējstiklu un iestrādāti kabīnes konstrukcijā.

213.1.5. Autobusus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus, drīkst aprīkot ar izgaismotām maršruta zīmēm (zīmju vietām).

213.1.6. Transportlīdzekli aizliegts aprīkot ar lukturiem, signāllukturiem un citām gaismas ierīcēm (piem., zem transportlīdzekļa vai apkārt valsts reģistrācijas numura zīmei, utt.), kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos.

213.2. Papildus gaismas ierīcēm jābūt ieslēdzamām ar atsevišķu slēdzi vienīgi tad, kad ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums.

213.3. Papildus lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Lukturu optiskam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un tml. bojājumiem.

214. Signāllukturu pārklājumi

214.1. Transportlīdzekļu signāllukturu gaismu izstarojošās virsmas nedrīkst pārklāt ar materiāliem, kas ievērojami samazina to izstarotās gaismas stiprumu (plēvēm, lakām, krāsām un tml. materiāliem).

Ja pakaļējie atstarotāji ir ar pārklājumu, jābūt uzstādītiem papildus (dublējošiem) atstarotājiem.

214.2.1) Pakaļējo gabarītlukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par 1 kandelu, un bremžu signāllukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par 10 kandelām.

 

3. GRUPA. STŪRES IEKĀRTA

301. Stūres rats (motocikla stūre)

301.1. Stūres izmēram, konstrukcijai un stiprinājumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju.

Ja L kategoriju transportlīdzekļiem ir uzstādīta citas markas vai modeļa stūre, veiktajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā.

Sporta automobiļu stūres rata diametrs un izpildījums drīkst neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Šādam stūres ratam jābūt rūpnieciski ražotam un sertificētam. Izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

301.2. Stūres rats nedrīkst būt saliekts, saplaisājis.

301.3. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu.

301.4. Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.

301.5. Stūres ratam jābūt aprīkotam ar pneimatisko drošības spilvenu, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

302. Stūres rata brīvkustība

302.1. Stūres rata brīvkustība nedrīkst būt lielāka par izgatavotāja noteikto.

Ja šādi dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt 1/5 (vienu piekto daļu) no stūres rata diametra.

303. Stūres statnis

303.1. Stūres statnim jābūt nekustīgi nostiprinātam. Tas nedrīkst būt bojāts un ievērojami korodējis.

303.2. Nav pieļaujama stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā.

303.3. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.

304. Pretaizbraukšanas ierīce

304.1. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pretaizbraukšanas ierīci, kas saslēdz stūri, tad, izņemot aizdedzes atslēgu stūrei jāsaslēdzas. Stūre nedrīkst saslēgties motoram darbojoties.

Sporta automobiļiem pretaizbraukšanas ierīce drīkst tikt nomontēta; aizdedzes slēdža konstrukcija drīkst būt izmainīta, vai tas drīkst atrasties citā vietā.

304.2. Motocikla stūres bloķēšanas ierīce drīkst saslēgt stūri tikai pie liela stūres pagriešanas leņķa (vismaz 20°).

305. Stūres mehānisms

305.1. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.

305.2. Stūres mehānismam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

305.3. Transportlīdzekļa daļas, pie kurām stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt salauztas, saliektas, ieplaisājušas vai ievērojami korodējušas.

305.4. Putekļu aizsargiem jābūt nostiprinātiem un bez bojājumiem.

305.5. Stūres mehānismam jābūt hermētiskam.

305.6. Izgatavotāja paredzētajam piekabes stūres mehānismam jādarbojas un jānodrošina atbilstošās funkcijas. Nav pieļaujam palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos.

306. Stūres piedziņa (no stūres rata līdz stūres mehānismam)

306.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

306.2. Stūres piedziņas elementiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Tiem nedrīkst būt bojājumi, deformācijas, korozija.

307. Stūres stiepņi, sviras

307.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

307.2. Stūres stiepņiem un svirām nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Tiem nedrīkst būt bojājumi, deformācijas, remontmetinājumi, lodējumi.

307.3. Stūres stiepņi pie jebkāda pagrieziena leņķa nedrīkst pieskarties citām transportlīdzekļa daļām.

308. Stūres šarnīri

308.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

308.2. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība šarnīros un šarnīru remontmetinājumi.

Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekāda veida remontdarbi.

308.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

309. Stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājs

309.1. Transportlīdzeklim jābūt tā konstrukcijā paredzētajiem stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājiem. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

309.2. Ierobežotājiem jābūt iestatītiem tā, lai galējos stāvokļos ne riteņi, ne riepas nepieskartos nekustīgām transportlīdzekļa daļām.

310. Stūres piedziņa ar pastiprinātāju

310.1. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajam stūres pastiprinātājam jādarbojas un jānodrošina nepieciešamā efektivitāte.

310.2. Visām pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un pienācīgi nostiprinātām. Nedrīkst būt ievērojama eļļas noplūdes.

310.3. Pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst pieskarties transportlīdzekļa kustīgajām daļām.

311. Triecienu slāpētājs

311.1. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

311.2. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, eļļas noplūdes.

 

4. GRUPA. BREMŽU IEKĀRTA

Darba bremzes

401. Konstrukcija, efektivitāte

401.1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:

401.1.1. O1 kategorijas piekabes;

401.1.2. līdz 2000. gada 1. janvārim Latvijā pirmo reizi reģistrētas O2 kategorijas piekabes;

401.1.3. līdz 1980. gada 1. janvārim izgatavotās piekabes-cauruļvedējus, kurām darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs.

401.2. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.

401.3. Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Veicot bremzēšanas efektivitātes pārbaudi uz stenda, tā nedrīkst būt mazāka par:

401.3.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem 0,5

401.3.2. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem 0,5 (0,48 transportlīdzekļiem bez ABS),

401.3.3. N1 kategorijas transportlīdzekļiem 0,45 (0,5 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989. gadā un vēlāk),

401.3.4. N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem 0,43 (0,45 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989. gadā un vēlāk),

401.3.5. O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem 0,40 (0,43 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989. gadā un vēlāk).

z = F/G-, kur

z - bremzēšanas efektivitāte

SF - visu riteņu bremzēšanas spēku summa, kN

G - transportlīdzekļa faktiskais svars, kN (masa [kg] x 9,8 [m/s2])

Piezīme . Ja nav iespējams noteikt transportlīdzekļa faktisko svaru, aprēķinā jāizmanto transportlīdzekļa pašsvars.

402. Darbības vienmērība

Darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem nedrīkst pārsniegt 30%.

Fmax - Fmin
D = ----------------- 100%, kur
Fmax

D - darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem, %

Fmax - bremzēšanas spēka lielākā vērtība, kN

Fmin - bremzēšanas spēka mazākā vērtība, kN

Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst būtiski novirzīties no taisnvirziena kustības.

403. Darbības pakāpeniskums

Bremžu spēkam uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Nav pieļaujamas bremžu spēka svārstības.

404. Hermētiskums

Bremžu pievadā nedrīkst būt bremžu šķidruma noplūde vai dzirdama gaisa noplūde. Hermētiskuma pārbaudes laikā motors nedrīkst darboties.

405. Pedālis (svira)

405.1. Pedāļa nospiešanas spēks nedrīkst pārsniegt 500 N vieglajiem automobiļiem un 700 N - pārējiem automobiļiem. Pirmo reizi pilnībā nospiežot hidrauliskās bremžu sistēmas bremžu pedāli, jāpaliek pietiekamai gājiena rezervei. Pēc pedāļa atslogošanas tam brīvi jāatgriežas izejas stāvoklī.

405.2. Bremžu pedāļa kājas atbalstvirsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu.

Sporta automobiļu bremzes pedāļa kājas atbalstvirsma var nebūt pārklāta ar palielinātas berzes materiāla apvalku, tomēr tā nedrīkst būt slidena.

405.3. Nav pieļaujama bremžu pedāļa sānkustība un remontmetinājumi.

Stāvbremze

406. Efektivitāte

Stāvbremzei jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Veicot bremzēšanas efektivitātes pārbaudi uz stenda, tā nedrīkst būt mazāka par 0,16 atsevišķam transportlīdzeklim vai 0,12 - transportlīdzeklim kopā ar piekabi.

S F
z = ----, kur
G

z - bremzēšanas efektivitāte

SF - visu riteņu bremzēšanas spēku summa, kN

G - transportlīdzekļa faktiskais svars, kN (masa [kg] x 9,8 [m/s2])

Piezīme . Ja nav iespējams noteikt transportlīdzekļa faktisko svaru, aprēķinā jāizmanto transportlīdzekļa pašsvars.

Sporta automobiļiem pieļaujama stāvbremzes mehāniskā pievada pārbūve par hidraulisko pievadu. Šādai izmaiņai jābūt reģistrētai sporta automobiļa tehniskajā pasē.

407. Darbības vienmērība

Stāvbremzei jāiedarbojas uz ass abu pušu riteņiem.

408. Svira, sprūdierīce, spriegošanas spole

408.1. Novelkot stāvbremzes sviru līdz galam, jāpaliek stāvbremzes konstrukcijā paredzētajai gājiena rezervei. Piekabes mehāniskās stāvbremzes troses spriegošanas spolei nobremzētā stāvoklī jānodrošina troses papildus uztīšanās iespēju.

408.2. Sprūdierīcei jāfiksē svira jebkurā stāvoklī.

Sporta automobiļiem sprūdierīces mehānisms drīkst būt nomontēts vai nedarboties.

408.3. Svira nedrīkst būt deformēta, pārmetināta, ar palielinātu brīvkustību savienojumu vietās.

409. Papildbremžu sistēmas

409.1. Avārijas bremžu sistēmai jānodrošina pakāpeniska transportlīdzekļa nobremzēšana darba bremžu atteikuma gadījumā.

Piekabju avārijas bremzei jāiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa. Šāda iekārta drīkst nebūt, ja piekabes pilnā masa nepārsniedz 1,5 tonnas un tā aprīkota ar papildus sakabes ierīci (ķēdi, trosi un tml.), kura atvienošanās gadījumā neļauj galvenajai sakabes ierīcei skart zemi un nodrošina paliekošu piekabes vadāmību.

409.2. Retarderam (kalnu bremzei) jānodrošina ilgstoša bremzēšana ar nemainīgu efektivitāti. Retardera darbībai jābūt pakāpeniskai. Stiprinājumam un savienojumiem jābūt drošiem.

410. Inerces bremzes, drošības trose

410.1. Ar inerces bremzēm atļauts aprīkot O1, O2 un līdz 1999. gada 31.decembrim izgatavotus O3 kategorijas transportlīdzekļus ar pilnu masu līdz 8 t, izņemot puspiekabes.

410.2. Inerces bremzei vienādi jāiedarbojas uz abu pušu riteņiem, un tiem jābremzējas vienādi.

410.3. Bremžu iekārtas bīdāmajai daļai jāpārvietojas viegli un bez jūtamas brīvkustības vadvirsmās. Mehānismam jābūt aizsargātam pret netīrumiem ar putekļsargu.

410.4. Bremžu ieslēgšanas mehānismā jābūt pietiekamai pārvietošanās rezervei.

410.5. Drošības trose (ķēde) nedrīkst būt mehāniski bojāta, un tās stiprinājums nedrīkst traucēt inerces bremzes darbību.

411. Mehāniskā bremzes pārvada troses, stiepņi

Troses nedrīkst būt samezglojušās, tām brīvi jāpārvietojas nebojātās vadotnēs (apvalkos) un jābūt nospriegotām. Troses un stiepņi nedrīkst būt sarūsējuši, nodiluši. Savienojumu vietām jābūt aprīkotām ar drošības ierīcēm pret atvienošanos.

Sporta automobiļu stāvbremzes pārvads drīkst tikt pievadīts bremžu mehānismam pa pasažieru salona iekšpusi.

412. Loku izvēršanas vārpsta, regulēšanas mehānisms

Vārpstām un svirām nedrīkst būt liekumi, remontmetinājumi un nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums. Nav pieļaujama brīvkustība vārpstiņas gultņojumā. Regulēšanas mehānismam jābūt darba kārtībā. Atļauts izmantot citas markas, modeļa regulēšanas mehānismu, ja tas nodrošina atbilstošu bremžu iekārtas darbību.

413. Kompresors, balonu uzpildīšanas laiks

413.1. Kompresoram pietiekami īsā laikā jānodrošina tāds gaisa spiediens bremžu iekārtā, kāds nepieciešams noteikto bremzēšanas īpašību sasniegšanai un kuru norāda izgatavotājs.

413.2. Nedrīkst būt eļļas noplūde no kompresora.

414. Avārijas spiediena indikators, manometrs

414.1. Gaisa spiedienam bremžu iekārtā pazeminoties līdz minimāli pieļaujamajai robežai, jāiedarbojas optiskam vai akustiskam signālam. Gaisa spiedienam sistēmā jābūt pietiekamam, lai bremzes varētu pielietot vismaz divas reizes pēc brīdinājuma signāla ieslēgšanās vai mēraparāta kritiskā rādījuma.

414.2. Bremzes nedarbinot, bremžu kameru manometram jārāda "0". Pilnībā nospiežot darba bremžu pedāli, spiedienam jāsamazinās un abu manometru uzrādītajiem spiedieniem jābūt vienādiem.

415. Saspiestā gaisa balons

Balonam uz transportlīdzekļa jābūt nostiprinātam nekustīgi. Tas nedrīkst būt mehāniski bojāts, korodējis, ar remontmetinājumiem. Noplūde no balona nav pieļaujama. Atūdeņošanas vārstiem jābūt darba kārtībā.

416. Bremzēšanas spēku pastiprinātājs, bremžu galvenais cilindrs

416.1. Bremzēšanas spēka pastiprinātājam un bremžu galvenajam cilindram jādarbojas un jābūt atbilstoši nostiprinātam. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

Sporta automobiļu bremzēšanas spēku pastiprinātājs drīkst būt atslēgts. Šādai izmaiņai jābūt reģistrētai sporta automobiļa tehniskajā pasē.

416.2. Galvenā bremžu cilindra bremžu šķidruma tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai. Bremžu šķidruma līmenis tvertnē nedrīkst būt zemāks par ekspluatācijas noteikumos paredzēto. Par to jābrīdina paredzētajai bremžu šķidruma avārijas līmeņa signalizācijai (ja tāda ir).

417. Bremžu pārvada vārsti, gaisa spiediena regulators

417.1. Bremžu pārvada vārsti nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un hermētiskiem.

417.2. Gaisa spiediena regulators nedrīkst būt bojāts, tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

418. Bremžu pārvada cauruļvadi

418.1. Nav pieļaujama saspiestu, asā leņķī saliektu, sarūsējušu bremžu pārvada cauruļvadu ekspluatācija.

418.2. Bremžu pārvada cauruļvadiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, tie nedrīkst saskarties ar izplūdes sistēmas un sakabes ierīces elementiem.

419. Bremžu šļūtenes

419.1. Nav pieļaujama automobilim neparedzētu, mehāniski bojātu, ar atslāņojušos kordu un ieplaisājušu bremžu šļūteņu ekspluatācija.

419.2. Bremžu šļūtenes nedrīkst būt savērpušās, porainas, saliekušās asā leņķī, pārklātas ar jebkādām vielām (krāsas, pretkorozijas pārklājumi u. tml.) vai materiāliem. Tās nedrīkst būt nostieptas pie jebkāda vadāmo riteņu pagrieziena leņķa vai balstiekārtas noslogojuma.

420. Riteņu hidrauliskie darba cilindri, pneimokameras

420.1. Vienas ass bremžu darba cilindru un pneimokameru bīdstieņu un sviru pārvietojumam jābūt aptuveni vienādam.

420.2. Darba cilindriem un pneimokamerām jābūt nekustīgi nostiprinātiem un hermētiskiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem.

420.3. Putekļu aizsargiem jābūt blīvi nostiprinātiem un bez bojājumiem.

420.4. Transportlīdzekļa ass abās pusēs jābūt identiskām bremžu kamerām.

421. Bremžu trumuļi, bremžu diski

421.1. Darba virsmām jābūt gludām, ar vienmērīgu nodilumu. Bremžu trumuļi un diski nedrīkst būt ar plaisām, izlūzumiem, eļļaini. Nav pieļaujams palielināts bremžu disku nodilums.

421.2. Aizsargplāksnei jābūt atbilstoši nostiprinātai.

422. Bremžu loki un kluči

Bremžu kluču un loku uzliku nodilums nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto. Par to jābrīdina attiecīgajai indikācijas iekārtai (ja tāda ir).

Aizliegts izmantot atjaunotus diska bremžu klučus. Atļauts izmantot atjaunotus trumuļa bremžu lokus, ja šādu remontu paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

423. Riteņu bremžu mehānisms

Riteņu bremžu mehānismam jānodrošina efektīva bremžu iekārtas darbība un kluču (loku) ātra atvirzīšana no darba virsmām.

424. Bremžu pārvada savienojums "vilcējs-piekabe"

424.1. Savienotājgalviņas blīvējošajām virsmām jānodrošina pārvada hermētiskums, bet savienotājgalviņas saslēdzošajām daļām - drošs savienojums. Savienotājgalviņām jābūt aprīkotām ar putekļsargiem.

424.2. Vilcēja un piekabes savienotājgalviņu konstrukcijai jāizslēdz nepareizas maģistrāļu savienošanas iespēja.

425. Manometra pieslēgšanas kontrolizvadi

Kontrolizvadu vītņotajai daļai jābūt darba kārtībā, tīrai un noslēgtai ar aizsargvāciņu. Kontrolizvadiem jābūt hermētiskiem.

426. Bremzēšanas spēku regulators

Regulatoram jābūt pareizi nostiprinātam un iestatītam. Darbības laikā tas nedrīkst iesprūst vai deformēties.

Uz transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā vietā jābūt piestiprinātai plāksnītei ar bremzēšanas spēku regulatora parametriem.

Sporta automobiļiem bremzēšanas spēku regulators drīkst būt atslēgts vai nomontēts. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

427. Energoakumulatori

427.1. Uz automobiļa vienas ass jābūt uzstādītiem identiskiem energoakumulatoriem. Tiem jābūt stingri nostiprinātiem. Atsperes saspiedējskrūvei jānodrošina atsperes saspiešana.

427.2. Bīdstieņi nedrīkst būt saliekti, ar palielinātu brīvkustību savienojumu vietās.

427.3. Izlaižot gaisu no energoakumulatoriem, jāsāk darboties avārijas spiediena brīdinājuma signālierīcei.

428. Antibloķēšanas sistēma (ABS)

428.1. Impulsu devējmehānismiem jābūt tīriem, bez mehāniskiem bojājumiem.

Sporta automobiļiem iekārta drīkst būt atslēgta.

428.2. Signālspuldzei jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas.

 

5. GRUPA. RIEPAS, RITEŅI

Riepas

501. Izmērs un konstrukcija

501.1.3) Riepām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 30, 54, 75 (5.1.att.) vai ES direktīvas 92/23/EEC (5.2.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām sertificētas un marķētas riepas, ja riepas marķējumā ietverta šāda informācija, izmantojot 5.1. - 5.3. tabulās norādītos apzīmējumus:

501.1.1. riepas platums;

501.1.2. riepas augstuma un platuma attiecība;

501.1.3. riepas konstrukcijas veids;

MAS37.JPG (21620 BYTES)

MAS38.JPG (28453 BYTES)

501.1.4. riepas nominālais loka diametrs;

501.1.5. riepas slodzes indekss;

501.1.6. riepas ātruma kategorija;

501.1.7. ziemas riepām - pielietojuma kategorijas apzīmējums (M+S, M&S, M.S.).

Atjaunotām M1 kategorijas transportlīdzekļu riepām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr.108 prasībām. Tomēr atļauts lietot nesertificētas atjaunotās riepas, ja to marķējumā ietverta augstāk minētā informācija.

Piezīme . Riepu marķējumu piemēri norādīti 5.4., 5.5., 5.6. attēlos un tajos sastopamie apzīmējumi norādīti tabulās 5.1., 5.2., 5.3.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.54 oriģinālās versijas prasībām.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Riepa apstiprināta Īrijā (IRL) ar apstiprinājuma numuru 479 atbilstoši ES Direktīvas 92/23/EEC prasībām.

MAS39.JPG (13591 BYTES)

5.1. tabula

Vieglo pasažieru automobiļu riepu marķējumos

lietotie apzīmējumi

Nr. Apzīmējums Apzīmējuma atšifrējums
1. 185 Riepas platums
2. 70 Augstuma un platuma attiecība
3. D Diagonālkorda riepa (apzīmējums var arī nebūt)
B vai BIAS BELTED Diagonāli apjozta riepa
R vai RADIAL Radiālkorda riepa
4. 14 Nominālais loka diametrs
5. 89 Slodzes indekss
6. T Ātruma kategorija
7. TUBELESS Bezkameras riepa
8. REINFORCED Pastiprināta riepa
EXTRA LOAD
9. M+S, M.S., M&S Ziemas riepa
10. 253 vai 2503 Izgatavota 25. nedēļā 1993. g. vai 25. nedēļā 2003. g.
MAS40.JPG (16067 BYTES)

5.2.tabula

Kravas automobiļu un autobusu riepu marķējumos lietotie apzīmējumi

Nr. Apzīmējums Apzīmējuma atšifrējums
1. 250 Riepas platums
2. 70 Augstuma un platuma attiecība
3. (-) Diagonālkorda riepa (apzīmējums var arī nebūt)
R Radiālkorda riepa
4. 20 Nominālais loka diametrs
5. 149/145 Slodzes indekss atsevišķam ritenim/dubultritenim
6. J Ātruma kategorija
7. 146L/143 Ātruma kategorija L pie slodzes indeksa
146 atsevišķam ritenim /143 dubultritenim
8. TUBELESS Bezkameras riepa
9. W vai
REGROOVABLE Atjaunojama riepa
10. 253 vai 2503 Izgatavota - 25. nedēļā 1993. g. vai 25. nedēļā 2003. g.
11. 90 PSI Spiediens pie kura jāveic slodzes/ātruma pārbaudes
12. C-(pēc Kravas automobiļu un autobusu (commercial vehicle)
riepas izmēra) riepas apzīmējums.
MAS41.JPG (15437 BYTES)

5.3. tabula

Motociklu riepu marķējumos sastopamie apzīmējumi
Nr. Apzīmējums Apzīmējuma atšifrējums
1. 100 Riepas platums
2. 80 Augstuma un platuma attiecība
3. D Diagonālkorda riepa (apzīmējums var arī nebūt)
B vai BIAS BELTED Diagonāli apjozta riepa
R vai RADIAL Radiālkorda riepa
4. 18 Nominālais loka diametrs
5. 53 Slodzes indekss
6. S Ātruma kategorija
7. TUBELESS Bezkameras riepa
8. REINFORCED Pastiprināta riepa
REINF
9. M+S, M.S., M&S Ziemas riepa
10. MST Universālā riepa
11. 253 vai 2503 Izgatavota 25. nedēļā 1993. g. vai 25. nedēļā

2003. g.

Piezīme . Līdz 2001. gada 1. martam par ziemas apstākļiem piemērotu riepu tiek uzskatīta arī riepa:

- kuras marķējumā saskaņā ar GOST 4754-80 prasībām ir norāde, ka tā ir ziemas vai vissezonu riepa (piem., "Pbvyzz", "dctctpjyyfz")

- ar jebkādu citu apzīmējumu vai simbolu, kas rekomendē to lietot ziemā;

- kurai ir vismaz kāda no šādām konstruktīvām pazīmēm: radzes vai radžu vietas, izteikti protektora bloki, lameles jeb iegriezumi, kas padara riepas protektoru mīkstāku un uzlabo riepas saķeri uz slidena ceļa vai ledus.

501.2. Riepu izmēram un konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Riepas nedrīkst būt izvirzītas ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riepu maksimāli pieļaujamais ātrums un slodze nedrīkst būt mazāki par transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā noteiktajiem parametriem.

Sporta automobiļiem riepu izmērs var neatbilst automobiļa izgatavotāja prasībām. Tās nedrīkst būt platākas par spārnu arku paplašinājumiem. Pieļaujamajam riepu platumam jābūt norādītam sporta automobiļa tehniskajā pasē.

501.3. Riepu radzes.

Piezīme . Šī punkta prasības neattiecas uz transportlīdzekļu riepām, kas aprīkotas ar plastmasas radzēm.

501.3.1. Atļauts lietot tikai rūpnieciski izgatavotas un speciāli transportlīdzekļu riepām paredzētas radzes ar vienu galviņu, kura nedrīkst būt cauruļtipa.

Radžoto riepu tehniskajiem parametriem jāatbilst 5.4. tabulā norādītajiem.

501.3.2. Radžu skaits riepās nedrīkst atšķirties vairāk kā par 25% starp riepu ar vislielāko radžu skaitu un riepu ar vismazāko radžu skaitu. Radzes nedrīkst izvietot protektora centrālajā trešdaļā.

502. Uzstādīšanas noteikumi

502.1. Aizliegts:

502.1.1. vienlaicīgi uzstādīt diagonālkorda un radiālkorda riepas;

MAS43.JPG (35990 BYTES)

5.4. tabula

Radžu skaits un tehniskie parametri

502.1.2. vienlaicīgi uzstādīt dažādu izmēru riepas uz transportlīdzekļa vienas ass riteņiem;

502.1.3. vienlaicīgi uzstādīt vasaras un ziemas riepas uz transportlīdzekļa vienas ass riteņiem;

502.1.4. uzstādīt atjaunotās riepas uz autobusu priekšējās ass riteņiem;

502.1.5. vienlaicīgi uzstādīt radžotas riepas un riepas bez radzēm4).

502.2. Ja M2, M3, N2, N3, O3, O4 kategoriju transportlīdzekļu riteņi ir aprīkoti ar radžotām riepām, tad abās ass pusēs jābūt riteņiem ar radžotām riepām, tomēr, ja šī ass ir ar dubultriteņiem, tad divas no dubultriteņu riepām var būt bez radzēm, taču riteņiem ar radžotām riepām jābūt izvietotiem simetriski transportlīdzekļa garenasij.

502.3. Atbilstoši CSN 182. punkta prasībām laika posmā no l. decembra līdz l. martam automobiļu un autobusu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, bet laika posmā no l. maija līdz l. oktobrim aizliegts lietot automobiļus un autobusus, kam riteņi aprīkoti ar radžotām riepām.

MAS44.JPG (37049 BYTES) 503. Protektora zīmējuma augstums

503.1. Minimālais pieļaujamais riepas protektora zīmējuma augstums mērīšanas zonā (5.6.att.):

503.1.1. vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t un to piekabēm (Ml, Nl, O1, O2 kategoriju transportlīdzekļiem) - 1,6 mm;

503.1.2. autobusiem (M2, M3 kategoriju transportlīdzekļiem) - 2,0 mm;

503.1.3. kravas automobiļiem ar pilnu masu lielāku par 3,5 t un to piekabēm (N2, N3, O3, O4 kategoriju transportlīdzekļiem) - 1,0 mm;

503.1.4. motocikliem - 0,8 mm.

503.2. Laika posmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, visu automobiļu (autobusu), kuru pilnā masa nepārsniedz 3,5 t, minimālais pieļaujamais ziemas apstākļos izmantojamo riepu protektora zīmējuma augstums mērīšanas zonā nedrīkst būt mazāks par 3 mm5).

504. Bojājumi

Riepām nedrīkst būt korda slāni atsedzoši bojājumi (iegriezumi, plīsumi u.tml.), atslāņojies karkass, atdalījies protektors vai sānu aizsargslānis. Aizliegts lietot riepas ar mehāniski palielinātu protektora zīmējuma augstumu (padziļinot rievas starp protektora izciļņiem vai tml.).

Riteņi

505. Izmērs un konstrukcija

505.1. Riteņu disku izmēram un konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

505.2. Aizliegts uzstādīt riteņu diskus, kas nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija ir izmainīta, kā arī citu marku, modeļu diskus, kuru stiprinājums atšķiras no izgatavotāja paredzētā.

505.3. Riteņi nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs.

506. Stiprinājums

Visiem uzgriežņiem un skrūvēm jābūt atbilstoši nospriegotām.

Sporta automobiļu riteņu stiprinājumā bultskrūves drīkst aizstāt tapskrūves ar uzgriežņiem.

507. Bojājumi

Transportlīdzekļa riteņu diskiem nedrīkst būt plaisas, izlūzumi, deformācijas, remontmetinājumi.

 

6. GRUPA. RĀMIS UN VIRSBŪVE

Rāmis, nesošie elementi

601. Mehāniskie bojājumi, korozija

Transportlīdzekļa rāmim vai nesošiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību.

602. Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi

Savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar plaisām un lūzumiem.

603. Nepareizs remonts

Veicot rāmja vai nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav pieļaujami apkārtējo detaļu vai mezglu bojājumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina pietiekoša rāmja vai nesošā elementa stiprība.

Nav pieļaujams veikt rāmja vai nesošo elementu remontu, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādejādi nosedzot bojāto vietu.

Drošības konstrukcijas

MAS45.JPG (16510 BYTES) 604.1) Pakaļējās drošības konstrukcijas

604.1. N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, kad nenoslogota transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums virs zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, jāvadās pēc platākās) vairāk nekā par 100 mm katrā pusē, turklāt šim nosacījumam jāizpildās vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes.

Pakaļējās aizsargierīces uzstādīšanas pamatprasības parādītas 6.1. un 6.2. attēlos.

Pakaļējās aizsargierīces šķērša gali nedrīkst būt izlocīti uz ārpusi. Tās ārējās šķautnes nedrīkst būt asas. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, MAS46.JPG (21847 BYTES) ja šķērša ārējās šķautnes ir noapaļotas un liekuma rādiuss nav mazāks par 2,5 mm.

Piezīme . Pakaļējām aizsargierīcēm izvirzītās prasības nav attiecināmas uz seglu vilcējiem, speciālām piekabēm, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļiem, kam pakaļējās aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu.

604.2. Ja pakaļējās aizsargierīces stāvoklis ir maināms, jānodrošina tās fiksācijas iespēju vajadzīgajā stāvoklī.

604.3. Drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas.

605. 1) Sānu drošības konstrukcijas

605.1. Ar sānu aizsargierīcēm jāaprīko N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļi, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu.

Sānu aizsargierīces uzstādīšanas un konstrukcijas pamatprasības parādītas 6.1. un 6.2. attēlos.

605.1.1. Sānu aizsargierīce nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa gabarītus un atrasties tālāk nekā 120 mm uz iekšpusi no ārējiem gabarītiem. Tomēr sānu aizsargierīces pakaļējais gals pēdējo 250 mm posmā nedrīkst būt virzīts tālāk par 30mm uz iekšpusi no pakaļējo riteņu ārējās plaknes.

605.1.2. Aizsargierīces ārējai virsmai jābūt gludai, plakanai vai rievotai garenvirzienā un pēc iespējas nepārtrauktai. Tomēr blakus esošās daļas drīkst pārklāties. Starp blakus esošajām daļām drīkst būt sprauga, kas nav lielāka par 25mm. Tālāk aizmugurē esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā priekšējā, bet zemāk esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā augstākā.

605.1.3. Noapaļotas skrūvju vai kniežu galviņas, kā arī citas detaļas drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par 10 mm, ja tās ir gludas vai līdzīgi noapaļotas. Visām ārējām šķautnēm jābūt noapaļotām. Noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5mm.

605.1.4. Sānu aizsargierīce drīkst sastāvēt no vienlaidu plakanas virsmas vai no viena vai vairākiem atsevišķiem horizontāliem elementiem, vai no virsmas un elementu kombinācijas. Attālums starp elementiem vertikālā plaknē nedrīkst būt lielāks par 300 mm, un elementa augstums - mazāks par:

605.1.4.1. 50 mm N2 un O3 kategoriju transportlīdzekļiem,

605.1.4.2. 100 mm N3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem.

605.1.5. Ja sānu aizsargierīces priekšējais gals atrodas neaizsargātā telpā, tam jāsastāv no vertikāla vienlaidu elementa visā aizsargierīces augstumā. Šī elementa:

605.1.5.1. priekšējai skaldnei jābūt 50 mm platai uz N2 un O3 kategoriju transportlīdzekļiem un 100 mm platai uz N3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem;

605.1.5.2. sānu skaldnei jābūt 100 mm platai uz N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem.

605.1.6. Ja 6.1. attēlā dotajā 300 mm attālumā no riteņa līdz sānu aizsargierīces priekšējam galam atrodas kabīnes elementi, aizsargierīcei jāsākas maksimāli tuvu tiem un nepieciešamības gadījumā jābūt ielocītiem uz iekšpusi leņķī, kas nepārsniedz 45?. Paceļamu kabīņu gadījumā pieļaujama 100 mm sprauga starp kabīni un sānu aizsargierīces priekšējo galu, un 605.1.5. apakšpunkta prasības netiek piemērotas.

605.1.7. 6.1. attēlā dotais maksimālais attālums no sānu aizsargierīces augšdaļas līdz virsbūves elementam (max 350 mm) attiecas uz gadījumu, kad transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne).

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas 950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk.

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm virs zemes.

605.1.8. Transportlīdzekļiem, kas konstruktīvi paredzēti nevis pielāgoti konteineru pārvadāšanai vai kam ir maināmas kravas tilpnes, sānu aizsargierīces augšējās malas augstumu nosaka, vadoties pēc 605.1.7. apakšpunkta nosacījumiem un pieņemot, ka konteiners vai maināmā kravas tilpne ir transportlīdzekļa daļa.

605.1.9. Tādas transportlīdzeklim pastāvīgi piestiprinātas komponentes kā akumulatoru baterijas nodalījums, saspiestā gaisa baloni, degvielas tvertnes, atstarotāji, rezerves riteņi, instrumentu kastes un tml. drīkst tikt uzskatīti par sānu aizsargierīču sastāvdaļām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteiktie izmēri. Spraugu pieļaujamo izmēru skat. 605.1.2. apakšpunktā.

605.1.10. Atsevišķiem transportlīdzekļiem jāievēro tikai šādi nosacījumi:

605.1.10.1. Piekabēm ar maināmu garumu jāievēro visi 605.1. apakšpunkta nosacījumi, kad to garums ir minimāls. Kad garums ir maksimāls, sānu aizsargierīces apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk nekā 550 mm virs zemes, turklāt jāievēro 605.1.7. un 605.1.8. apakšpunktu nosacījumi, kā arī nosacījumi attiecībā uz sānu aizsargierīces priekšējās vai pakaļējās daļas konstrukciju un novietojumu.

605.1.10.2. Autocisternām, kas paredzētas šķidrumu pārvadāšanai pastāvīgi piestiprinātā slēgtā cisternā un kas aprīkotas ar cauruļvadiem iekraušanas un izkraušanas vajadzībām, jāaprīko, ciktāl tas ir iespējams, ar sānu aizsargierīcēm atbilstoši 605.1. apakšpunkta nosacījumiem. Atkāpes no prasībām pieļaujamas vienīgi autocisternas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamos gadījumos.

605.1.10.3. Transportlīdzekļa ar izbīdāmiem balstiem, kas paredzēti papildus stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citu operāciju, sānu aizsargierīcēs drīkst būt papildus spraugas izbīdāmo balstu darbības nodrošināšanai.

605.1.10.4. Transportlīdzekļiem ar stiprinājumiem Ro-Ro pārvadājumu veikšanai pieļaujamas spraugas sānu aizsargierīcē, kas paredzētas stiprinājuma trošu (ķēžu) ievietošanai un nospriegošanai.

605.1.10.5. Ja transportlīdzekļa sāni ir tā konstruēti (aprīkoti), ka to komponenšu kopuma forma un īpašības atbilst 605.1. apakšpunkta nosacījumiem, tos var uzskatīt par sānu aizsargierīces ekvivalentu.

605.2. Sānu aizsargierīcēm nedrīkst piestiprināt bremžu, gaisa vai hidrauliskos cauruļvadus.

605.3. Drošības konstrukcijām jābūt izgatavotām no metāla vai cita piemērota materiāla (izņemot 605.1.9. apakšpunktā uzskaitītos elementus).

605.4. Drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām jābūt bez stiprību ietekmējošiem bojājumiem un deformācijām.

Priekšējais tilts

606. Tilta sija, motocikla priekšējā riteņa dakša

606.1. Transportlīdzekļa tilta sijai vai motocikla dakšai nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi. Tai jābūt atbilstoši nostiprinātai, bez brīvkustības skrūvjsavienojumos.

Sporta automobiļu tilta sijai pieļaujami remontmetinājumi, kas palielina savienojumu drošību.

606.2. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība tilta sijas vai dakšas kustīgajos savienojumos.

606.3. Gājiena gumijas ierobežotājiem jābūt bez bojājumiem un nostiprinātiem atbilstošā vietā.

607. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori

607.1. Svirām, stiepņiem, balstiem un stabilizatoriem jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem un remontmetinājumiem, izņemot gadījumus, kad tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.

607.2. Stiprinājumos pie rāmja, tilta vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības.

607.3. Balstos nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Stiprinājumiem jābūt nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

608. Atsperojums, amortizatori

608.1. Uz transportlīdzekļa vienas ass nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas atsperes vai amortizatorus.

608.2. Transportlīdzekļa atsperēm jābūt bez plaisām, lūzumiem, ievērojamiem korozijas bojājumiem, remontmetinājumiem.

Sporta automobiļos drīkst izmantot "sēdinātās" vai speciālas sporta (regulējamas) atsperes. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

608.3. Lokšņu atsperu skavām jābūt nostiprinātām nekustīgi. Loksnes nedrīkst pārvietoties viena attiecībā pret otru.

608.4. Amortizatoriem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, darba kārtībā un bez bojājumiem.

Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar papildus vai speciāliem sporta (regulējamiem) amortizatoriem. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

608.5. Pneimatiskā atsperojuma gaisa spilveniem jābūt hermētiskiem, bez bojājumiem.

608.6. Stiprinājumos pie rāmja, tilta vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības.

608.7. Aizliegts izmantot individuāli izgatavotus transportlīdzekļa klīrensu palielinošus elementus.

609. Riteņu rumbas gultņi

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība gultņos.

Pakaļējais tilts

610. Tilta sija, motocikla vienpleca svārstsvira

Skat. 606. punkta prasības.

Piezīme. Uz motocikla vienpleca svārstsviru attiecināmas priekšējās dakšas tehniskajam stāvoklim izvirzītās prasības.

Sporta automobiļiem tilta sija drīkst būt pastiprināta ar papildus elementiem. Pieļaujami savienojumu drošību palielinoši remontmetinājumi. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

611. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori

Skat. 607. punkta prasības.

Sporta automobiļiem drīkst būt izmainīta balstiekārtas kinemātika (uzstādīti papildus elementi). Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

612. Atsperojums, amortizatori

Skat. 608. punkta prasības.

613. Riteņu rumbas gultņi

Skat. 609. punkta prasības.

Motors, transmisija

614. Motors

Motoram jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi. Visiem aizsargapvalkiem (sadales siksnas, sadales ķēdes, sajūga kurvja un tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem, bez būtiskiem bojājumiem.

615. Sajūgs

615.1. Sajūgam jānodrošina laidena gaitas uzsākšana un viegla pārnesumu pārslēgšana.

615.2. Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu.

615.3. Sajūga pedāļa svirai nav pieļaujama palielināta brīvkustība.

615.4. Sajūga hidrauliskajam (pneimatiskajam) pievadam jābūt hermētiskam. Sajūgam un spararata aizsargapvalkam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

616. Pārnesumu kārba, sadales kārba, starpasu diferenciāļa bloķētājs

Pārnesumu kārbai, sadales kārbai un starpasu diferenciāļa bloķētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam un jāveic paredzētās funkcijas, viegli jāieslēdzas un jāizslēdzas. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt bojāti.

617. Kardānpārvads, ķēde, ķēdes apvalks

617.1. Nav pieļaujama palielināta spēle kārdānpārvada šarnīros un piekares gultņos.

617.2. Kardānpārvada elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas.

617.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem.

617.4. Nav pieļaujams ievērojams ķēdes, zobratu zobu izdilums un zobratu zobu izlūzumi.

617.5. Motociklam jābūt aprīkotam ar ķēdes apvalku. Tam jābūt bez bojājumiem.

618. Eļļas un dzesēšanas šķidruma noplūde

Motora eļļošanas un dzeses sistēmām jābūt hermētiskām. Nav pieļaujama palielināta eļļas noplūde no transmisijas komponentēm.

Vilkšanas ierīces

619. Sakabes ierīce

619.1. Sakabes ierīcei jābūt izgatavotāja plāksnītei, kur norādīts tās tips, pieļaujamā vertikālā slodze un piekabes pilnā masa.

619.2. Aizliegts uzstādīt sakabes ierīci piekabes aizmugurē, kā arī izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces vai mainīt sakabes ierīces konstrukciju.

619.3. Vītņu savienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētajiem savienojumiem jābūt bez bojājumiem.

619.4. Stiprinājuma vietām pie rāmja vai virsbūves nedrīkst būt stiprinājuma drošību ietekmējoši korozijas bojājumi.

619.5. Transportlīdzekļu sakabes ierīcēs nedrīkst būt palielināta brīvkustība. Piekabes sakabes ierīces cilpā ar buksi brīvkustība nedrīkst būt lielāka par 1,5 mm, ja cilpas ar buksi iekšējais diametrs nepārsniedz 41,5 mm. Cilpā bez bukses, ja tās iekšējais diametrs nepārsniedz 44 mm, brīvkustība nedrīkst būt lielāka par 4 mm.

619.6. Sakabes ierīcei nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi, izņemot gadījumus, kad tādā veidā remontētas rāmja (nesošo elementu) daļas, pie kurām tiek stiprināta sakabes ierīce.

619.7. Fiksēšanas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

620. Vilkšanas āķi un cilpas

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilkšanas āķiem (cilpām), tām jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem.

Virsbūve

621. Nesošā virsbūve, kabīne, motocikla aizsargkonstrukcijas

621.1. Nav atļauts mainīt transportlīdzekļa nesošās virsbūves (kabīnes) konstrukciju.

Sporta automobiļu riteņu arkas drīkst būt paplašinātas.

621.2. Nesošajai virsbūvei (kabīnei) nedrīkst būt stiprību ietekmējoši korozijas bojājumi un deformācijas.

621.3. Motocikla aizsargkonstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tās nedrīkst būt deformētas, ar lūzumiem, plaisām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem.

622. Bīstamie elementi

622.1. Transportlīdzekļa ārējiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas vai bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

622.2. Transportlīdzekļa salonā nedrīkst būt transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinoši elementi vai elementi, kas var apdraudēt vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas (sadursmes) gadījumā. Transportlīdzekļa iekšējam aprīkojumam jābūt pienācīgi nostiprinātam.

Sporta automobiļiem drīkst izveidot drošības karkasu. Tam jābūt reģistrētam sporta automobiļa tehniskajā pasē. Sporta automobiļiem drīkst nebūt salona tapsējums.

622.3.2) Priekšējos, sānu un pakaļējos aizsargrežģus (aizsargstieņus) drīkst uzstādīt kokvedējiem un paaugstinātas pārgājības automobiļiem. Tie nedrīkst ierobežot galveno lukturu izstaroto gaismas kūli.

Piezīme . Šī prasība nav attiecināma uz pakaļējām un sānu drošības konstrukcijām.

623. Dubļusargi

623.1. N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un visiem N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem.

623.2. Dubļusargam jābūt vismaz riteņa (sapāroto riteņu) platumā.

623.3. Dubļusargu stingrajai daļai jāsniedzas vismaz līdz horizontālai plaknei, kas atrodas 100 mm virs asu plaknes, ja izgatavotājs nav noteicis citādi. Maksimālais attālums starp dubļusarga elastīgās daļas apakšējo malu un zemi ir 200 mm. Maksimālais attālums starp dubļusarga elastīgo daļu un riepas ārējo malu horizontālā plaknē ir 300 mm. Ja attālums starp blakus esošo asu riteņu riepām asu plaknē nepārsniedz 300 mm, dubļusargam jābūt vienlaidu un jāaptver šīs blakus esošās asis.

624. Buferi, gaisa aptecētāji

624.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem buferiem. Tiem jābūt droši nostiprinātiem un bez bīstamiem bojājumiem. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti.

624.2. Gaisa aptecētājiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem, plaisām un lūzumiem. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti un ierobežot redzamības zonu.

625. Pakāpieni

625.1. Pakāpieni nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem. Tiem nedrīkst būt asas malas vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Pakāpieniem jābūt pārklātiem ar speciāliem materiāliem vai izgatavotiem ar reljefu virsmu, kas izslēdz kājas paslīdēšanas iespēju.

625.2. Pakāpieniem nedrīkst būt ievērojami korozijas bojājumi, deformācijas.

626. Durvis, pārsegi, rokturi, aizslēgi, fiksatori

Transportlīdzekļa durvīm un pārsegiem jābūt aprīkotiem ar aizslēgiem, rokturiem un fiksatoriem. Durvīm un pārsegiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, viegli jāatveras un jāaizveras.

Sporta automobiļu motora pārsegos drīkst būt izveidotas atveres labākai motora dzesēšanai; motora un bagāžas nodalījuma pārsegiem drīkst būt izmainīti (vienkāršoti) stiprinājumi, un pakaļējās durvis drīkst tikt bloķētas.

627. Stikli, saules sargi

MAS47.JPG (20384 BYTES) 627.1. Transportlīdzekļu stikliem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.3.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEC (6.4.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot stiklus, kas sertificēti un marķēti atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām.6) Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem.

Piezīme . Stiklu tipu apzīmējumi apkopoti 6.1. tabulā.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.43 ar 2 un 3 sērijas labojumiem. IV - stikls izgatavots no stiklplastikāta.

MAS48.JPG (22373 BYTES) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Francijā (e2) ar numuru 001242 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām. II/P - stikls izgatavots no parasta daudzslāņu bezšķembu stikla ar pārklājumu.

Sporta automobiļiem drīkst būt uzstādīti cita materiāla un konstrukcijas sānu logu stikli, kuru biezums nedrīkst būt mazāks par 4,8 mm. Tie var būt nobloķēti un aprīkoti ar bīdāmiem vēdlodziņiem.

 

6.1. tabula

Transportlīdzekļu stiklu tipu apzīmējumi

N.p.k. Apzīmējums Stiklu tips
1. I Pastiprinātais vējstikls
2. I/P Pastiprinātais vējstikls ar pārklājumu
3. II Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls
4. II/P Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls ar pārklājumu
5. III Apstrādāts daudzslāņu bezšķembu vējstikls
6. IV Stiklplastikāta vējstikls
7. V Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību <70%
8. VI Dubultie stikli
9. VII Pastiprinātais vējstikls transportlīdzekļiem ar V< 30 km/h
10. Bez simbola Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību >70%

 

627.2. Transportlīdzekļu vējstikliem vadītāja redzamības zonā, t.i. vējstikla kreisās puses (labās puses - automobiļiem ar stūri labajā pusē) daļā, kuru var notīrīt stikla tīrītājs un kuru ierobežo vējstikla vertikālā viduslīnija, nedrīkst būt redzamību traucējoši bojājumi - plaisas, iesitumi, izgatavošanas defekti un stiklu tīrītāju radīti skrāpējumi. Pārējā vējstikla daļā, kā arī sānu un pakaļējiem stikliem pieļaujami nelieli bojājumi (punkti, ieskrāpējumi, iesitumi) un plaisas, kas būtiski neietekmē redzamību un stikla izturību.

627.3. Transportlīdzekļa stiklus atļauts pārklāt ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem, ja gaismas caurlaidības spēja vējstiklam saglabājas ne mazāka par 75%, priekšējiem sānu stikliem - ne mazāka par 70%.

Transportlīdzekļa priekšējā stikla augšējā daļā atļauts piestiprināt caurspīdīgu krāsainu plēvi, kuras platums nepārsniedz 14 cm.

Transportlīdzekļa stiklus aizliegts pārklāt ar metalizētiem spoguļtipa pārklājumiem un hologrammām. Par spoguļtipa pārklājumu tiek uzskatīts pārklājums, kura gaismas atstarošanas koeficients k nepārsniedz 0,75.

100 - A
k = -----, kur
100

k - gaismas atstarošanas koeficients,

A - nomērītā gaismas caurlaidība.

627.4. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem.

Sporta automobiļiem saules sargi drīkst būt nomontēti.

628. Stiklu tīrītāji, apskalotāji

628.1. Stiklu tīrītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jādarbojas visos paredzētajos režīmos.

628.2. Stiklu tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas. Tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana.

628.3. Stiklu apskalotājiem jādarbojas.

629. Sēdekļi, drošības jostas

629.1. Sēdekļu skaitam jāatbilst izgatavotāja paredzētajam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam. Sēdekļiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

629.2. Uzstādīt citu automobiļu marku vai modeļu sēdekļus un/vai mainīt to izvietojumu atļauts saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām.

Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar īpašiem sporta sēdekļiem. Pakaļējie sēdekļi drīkst būt demontēti. Sporta sēdekļiem jābūt reģistrētiem sporta automobiļa tehniskajā pasē.

629.3. Visām M1 kategorijas transportlīdzekļu sēdvietām, M2 kategorijas transportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 t priekšējām sēdvietām un N1 kategorijas transportlīdzekļu priekšējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 1993. gada 1. janvāra. Šī prasība attiecas arī uz agrāk izgatavotiem transportlīdzekļiem, ja drošības jostas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar speciālām sporta "četrpunktu" vai "sešpunktu" drošības jostām transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto drošības jostu vietā. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

MAS49.JPG (20634 BYTES) 629.4. Transportlīdzekļu drošības jostām sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.5.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEC (6.6.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot drošības jostas, kas sertificētas un marķētas atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām.

Drošības jostām jābūt atbilstoši nostiprinātām, bez bojājumiem, plīsumiem, izdilumiem. Fiksējošajai iekārtai un inerces mehānismam (ja tāds ir) jābūt darba kārtībā.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 2439, ietverot attiecīgo ANO EEK noteikumu 04 sērijas papildinājumus.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (e4) ar numuru 2439.

MAS50.JPG (20143 BYTES) 629.5. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīts bērnu speciālais sēdeklītis, to jānostiprina atbilstoši izgatavotāja prasībām un tam jābūt sertificētam un marķētam atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44 prasībām (6.7.att.).

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Bērnu drošības ierīce (sēdeklītis), uz kuras atrodas šīs apstiprinājuma marķējums, ir ierīce, kuru atļauts uzstādīt jebkurā transportlīdzeklī lietošanai bērniem ar svaru no 9 kg līdz 25 kg. Ierīce apstiprināta Niderlandē (E4) ar numuru 022450. Apstiprinājuma numurs norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44, ar tajos ietverto 02 sērijas labojumu, prasībām. Apzīmējums "Y" norāda, ka sēdeklītim ir starp kājām nostiepjama drošības josta.

630. Stāvbalsti, kāju atbalsti, rokturi

630.1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem un augstuma regulēšanas ierīci.

MAS51.JPG (21239 BYTES) Stāvbalstam un augstuma regulēšanas ierīcei jābūt darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām vai deformācijām.

630.2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu stāvbalstam. Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī. Stāvbalstam jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātam.

630.3. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem gan vadītājam, gan pasažierim. Tiem jābūt bez bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu.

630.4. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem.

631. Apsilde, ventilācija

631.1. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos paredzētajos režīmos.

Sporta automobiļu apsildes/ventilācijas iekārtas drīkst tikt pārbūvētas, lai uzlabotu motora dzesēšanu.

631.2. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotas autonomās apsildes ierīces.

632. Motocikla blakusvāģis

632.1. Blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam. Stiprinājuma savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos.

632.2. Blakusvāģim nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniskie un korozijas bojājumi, un deformācijas.

633. Rezerves riteņa stiprinājums

Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

Kravas nodalījums

634. Stiprinājums

634.1. Kravas nodalījuma elementiem (grīdai, karkasam, tentam, statnēm u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski un korozijas bojājumi.

634.2. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba kārtībā. Furgonu pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī.

635. Tehnoloģiskās ierīces

635.1. Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši nostiprinātai, bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem bojājumiem.

635.2. Tehnoloģiskās ierīces hidrauliskajiem vai pneimatiskajiem mezgliem jābūt hermētiskiem.

636. Bagāžas novietne

636.1. Bagāžas novietnei jābūt atbilstoši nostiprinātai uz transportlīdzekļa.

636.2. Bagāžas novietne nedrīkst aizsegt numura zīmi, apgaismes un gaismas signalizācijas ierīces, kā arī ierobežot vadītāja redzamību.

 

7. BAROŠANAS SISTĒMA, ELEKTROIEKĀRTA

Barošanas sistēma

701. Veids, konstrukcija

701.1. Saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām transportlīdzeklim atļauts benzīnmotora vietā uzstādīt dīzeļmotoru (un otrādi), kā arī uzstādīt iekārtu motora darbināšanai ar sašķidrinātu naftas gāzi (SNG) vai saspiestu dabasgāzi (SDG) atbilstoši Latvijas standarta LVS 192:1999 prasībām. Minētajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā.

701.2. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes iekārta, tad šī iekārta izmantojama vienīgi motora darbināšanai. Autonoma sildītāja vai citas iekārtas darbināšanai jāizmanto atsevišķa barošanas sistēma.

701.3. Transportlīdzekļa gāzes iekārtas aprīkojumam, neskaitot balonu(-s) un cauruļvadus (šļūtenes) jāsatur:

701.3.1. SNG gadījumā - uzpildes ierīci ar ventili, uzpildes līmeņa rādītāju, automātisku ierīci, kas ierobežo balona uzpildi līdz 80% no tā tilpuma, gāznecaurlaidīga apvalka (ja balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē), iztvaicētāja, spiediena reduktora, slēgvārsta;

701.3.2. SDG gadījumā - uzpildes ierīci ar ventili, uzpildes darba vārstu, spiediena reduktoru, slēgvārstu, manometru.

702. Degvielas tvertne (gāzes balons)

702.1. Saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām kravas automobiļiem un autobusiem atļauts uzstādīt vienu papildus degvielas tvertni. Minētajām izmaiņām jābūt norādītām transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Sporta automobiļos degvielas tvertni atļauts uzstādīt bagāžas nodalījumā. Šādā gadījumā bagāžas nodalījumam jābūt konstruktīvi atdalītam no pārējās salona daļas, vai arī degvielas tvertnei jābūt ievietotai speciālā aizsargapvalkā. Ja degvielas cauruļvadi atrodas salonā, tiem jābūt aizsargātiem pret mehāniskiem bojājumiem. Minētajām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē.

702.2.1) Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, un pēdējās pārbaudes datums.

702.3. Gāzes balons nedrīkst atrasties motora nodalījumā un tuvāk nekā 100 mm no izpūtēja vai cita siltuma avota.

702.4. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, tam jābūt aprīkotam ar gāzi necaurlaidīgu apvalku, kas aptver balona aprīkojumu. Apvalks nedrīkst būt piestiprināts metinot un apgrūtināt piekļūšanu gāzes aprīkojumam. Apvalkam jābūt aprīkotam ar ventilācijas kanālu, kas avārijas gadījumā izvada noplūdušo gāzi atmosfērā.

702.5. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē:

702.5.1. tas nedrīkst izvirzīties ārpus transportlīdzekļa gabarītiem vai samazināt pārgājības rādītājus;

702.5.2. uzstādot to uz jumta, balonam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā;

702.5.3. tam jābūt aizsargātam ar metālisku vairogu pret riteņu mesto akmeņu triecieniem.

702.6. Sašķidrinātas naftas gāzes balonu baterijas gadījumā jābūt nodrošinātai iespējai piepildīt katru balonu atsevišķi.

702.7. Degvielas tvertne (gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta, korodējusi. Gāzes balonam nedrīkst būt remontmetinājumi. Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši nostiprinātai. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši, vaļīgi. Nav pieļaujama degvielas noplūde.

703. Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes

703.1. Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes un vibrācijas ietekmē.

703.2. Gāzes iekārtas cauruļvadi un citas komponentes nedrīkst atrasties tuvāk nekā 100 mm no izplūdes sistēmas cauruļvadiem un citiem siltuma avotiem.

703.3. Degvielas padeves sistēmas agregātiem (augstspiediena sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai un tml.) un sastāvdaļām (cauruļvadiem, šļūtenēm, filtriem un tml.) jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

703.4. Cauruļvadiem, šļūtenēm un citām barošanas sistēmas komponentēm jābūt hermētiskām.

703.5. Akseleratora pedālim pēc tā atbrīvošanas brīvi jāatgriežas sākotnējā pozīcijā.

Elektroiekārta

704. Instalācija

704.1. Visiem vadiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un ar nebojātu izolāciju, ciktāl par to iespējams pārliecināties, nedemontējot transportlīdzekļa detaļas. "Masas" vadam izolācija drīkst nebūt.

704.2. Salonā esošā papildaprīkojuma vadi nedrīkst apgrūtināt transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšanu.

704.3. Nedrīkst būt noņemti vadus nosedzošie iekšējās apdares elementi.

704.4. Nav pieļaujama pašizgatavotu, pielāgotu un remontētu drošinātāju izmantošana. Drošinātājiem jāatbilst paredzētajam strāvas stiprumam konkrētajā elektriskajā ķēdē.

704.5. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar radiotraucējumu slāpēšanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs. Tai jānodrošina aizdedzes sistēmas radīto radiotraucējumu slāpēšana.

705. Sakabes ierīces kontaktligzda (kontaktdakša)

Vilcēja sakabes ierīcei jābūt aprīkotai ar speciālu kontaktligzdu, bet piekabes sakabes ierīcei - ar atbilstošu kontaktdakšu, kas paredzēta piekabes gaismas ierīču darbināšanai. Kontaktligzdai (kontaktdakšai) jābūt bez bojājumiem un jānodrošina piekabes gaismas ierīču darbība noteiktajā režīmā, kā arī jāfiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujams šī savienojuma patvaļīga atvienošanās.

706. Akumulatoru baterijas stiprinājums

Akumulatoru baterijai jābūt atbilstoši nostiprinātai paredzētajā vietā.

Sporta automobiļos akumulatoru baterija drīkst atrasties salonā vai bagāžas nodalījumā. Šādā gadījumā tai jāatrodas hermētiski noslēgtā aizsargkastē.

 

8. GRUPA. ATGĀZU IZPLŪDES SISTĒMA

801. Konstrukcija

801.1. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām, un tās izpūtēja galam jābūt izvadītam līdz automobiļa sānu vai aizmugures gabarītam ar pielaidi ± 10 cm vai tā, lai būtu iespējams pievienot atgāzu nosūkšanas sistēmu un mērīšanas zondi. Ja atgāzu izplūdes sistēmas izvads vērsts vertikāli uz augšu, tam jāatrodas augstāk par kabīnes jumtu.

Sporta automobiļiem pieļaujamas izmaiņas atgāzu izplūdes sistēmā. Atgāzu izplūdes sistēmas izvads drīkst atrasties automobiļa sānos aiz automobiļa garenbāzes viduspunkta, skaitot no automobiļa priekšas.

801.2. Kartera ventilācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

802. Stiprinājums, bojājumi

802.1. Atgāzu izplūdes sistēmas elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tie nedrīkst saskarties ar bremžu un degvielas padeves iekārtu cauruļvadiem, kā arī elektroiekārtas vadiem.

802.2. Nav pieļaujami atgāzu noplūdi izraisoši bojājumi.

803. Dūmošana

Nav pieļaujama ievērojama motora eļļas sadegšana, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai.

804. Dīzeļmotoru atgāzu dūmainība

Dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtība brīvā paātrinājuma režīmā nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto7). Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais absorbcijas koeficients nedrīkst pārsniegt 8.1.tabulā dotās robežvērtības.

8.1. tabula

Pieļaujamās atgāzu absorbcijas koeficienta robežvērtības dīzeļmotoriem

Dīzeļmotors Absorbcijas koeficienta robežvērtība k [m-1]
starptautiskajiem pārvadājumiem citi transportlīdzekļi
izmantojamie transportlīdzekļi .
līdz 01.01.2001 pēc 01.01.2001 līdz 01.01.2001 pēc 01.01.2001
Bez turbopūtes 2,5 3,0 2,5
Ar turbopūti 3,0 3,5 3,0

Automobiļi, kas izgatavoti pirms 1980. gada 1.janvāra, tiek atbrīvoti no šo prasību izpildes.

805. Dzirksteļaizdedzes motoru atgāzu raksturojums

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar gāzes barošanas iekārtu, atgāzu kontrole jāveic, motoram darbojoties ar gāzi.

805.1. Brīvgaitas režīmā CO saturs dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto vērtību.8) Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais CO saturs atgāzēs nedrīkst pārsniegt 8.2. tabulā dotās robežvērtības.

Sporta automobiļu motoru atgāzēs CO koncentrācija nedrīkst pārsniegt sporta automobiļa tehniskajā pasē norādīto vērtību. Pieļaujamā CO koncentrācija atgāzēs neatkarīgi no automobiļa izlaiduma gada nedrīkst pārsniegt 5%.

8.2. tabula

Pieļaujamās CO robežvērtības brīvgaitas režīmā

Motora atgāzu kontroles sistēmas tips CO koncentrācija,
un izgatavošanas gads tilp.%
automobiļiem, kam atgāzu izplūdes sistēma
netiek kontrolēta ar atgāzu kontroles sistēmu un
kas izgatavoti pirms 1970.gada 1.janvāra 4,5
automobiļiem, kam atgāzu izplūdes sistēma netiek
kontrolēta ar atgāzu kontroles sistēmu un kas
izgatavoti laikā no 1970.gada 1.janvāra
līdz 1988.gada 1.janvārim 3,5
automobiļiem, kam atgāzu izplūdes sistēma netiek
kontrolēta ar atgāzu kontroles sistēmu un
kas izgatavoti pēc 1988.gada 1.janvāra 3,0
automobiļiem, kam atgāzu izplūdes sistēma tiek
kontrolēta ar pilnveidotu atgāzu kontroles sistēmu,
tādu kā trīskomponenšu katalītisko neitralizatoru brīvgaitā 0,5
ar l vadību, (l robežās ± 0,03 no vērtībām, ko noteicis ražotājs) 2000 min-1 0,3

805.2. Brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto vērtību.9) Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais CH saturs atgāzēs nedrīkst pārsniegt 1200 ppm, ja cilindru skaits nav lielāks par 4, un 3000 ppm, ja cilindru skaits ir lielāks par 4.

806. Trokšņu līmenis

Transportlīdzekļa radītie trokšņi brīvgaitā un kustībā nedrīkst pārsniegt 90dB(A).

Sporta automobiļa radītais troksnis brīvgaitā pie 4500 apgr./min. nedrīkst pārsniegt sporta automobiļa tehniskajā pasē norādīto pieļaujamo trokšņu līmeni. Pieļaujamais trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt 100 dB(A).

 

9. GRUPA. AUTOBUSU APRĪKOJUMS

901. Vadītāja nodalījums

901.1. Ja vadītāja sēdvieta atrodas no pasažieru salona konstruktīvi nodalītā telpā, nav atļauts ievietot tajā papildus sēdvietas un izmainīt šis telpas konstrukciju, apgrūtinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.

901.2. Aiz vadītāja muguras jāatrodas atbilstošam aizsegam (tonētam stiklam, žalūzijām, aizkaram un tml.), lai vadītāju neapžilbinātu un nemaldinātu salona apgaismojums. Aizsegs nedrīkst būt bojāts un ierobežot redzamību (durvis, spoguļi).

902. Ieejas (izejas)

902.1. Autobusu durvju skaitam un izvietojumam jāatbilst izgatavotāja prasībām. Autobusu durvju pieejas nedrīkst būt aizsprostotas. Autobusu durvis nedrīkst būt likvidētas (piem., aizmetinātas), izņemot gadījumus, kad šāda pārbūve veikta līdz 1999.gada 1.aprīlim un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdarīts attiecīgs ieraksts.

902.2. Drošības rokturu skaitam, stiprinājumam un izvietojumam (izņemot drošības rokturus pie bērnu ratiņu iecelšanai pielāgotām pakaļējām durvīm) jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tie nedrīkst būt bojāti, deformēti

902.3. Durvīm, rokturiem, pakāpieniem nedrīkst būt bīstami asas malas vai citi pasažieru drošību apdraudoši bojājumi. Paredzētie gumijas aizsargelementi nedrīkst būt bojāti.

902.4. Ieejas (izejas) apgaismojumam jādarbojas un jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tas drīkst izslēgties, durvīm pilnīgi aizveroties.

902.5. Ja autobusa durvis aprīkotas ar automātiski izbīdāmiem (iebīdāmiem) pakāpieniem (kāpšļiem), tiem jāizbīdās (jāiebīdās) vienlaicīgi ar durvju atvēršanos (aizvēršanos). Ja durvis ir aizvērtas, tie nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļu kontūrām.

903. Grīda

903.1. Grīdas pārklājuma materiālam jānovērš pasažieru kāju paslīdēšana. Tas nedrīkst pārvietoties attiecībā pret grīdu, būt bojāts, daļēji vai pilnīgi atdalījies no grīdas.

903.2. Vākiem un pārsegiem grīdā jābūt atbilstoši nostiprinātiem tā, lai tos varētu izkustināt vai atvērt tikai ar speciālu instrumentu palīdzību. Vāki, pārsegi un to stiprinājuma elementi nedrīkst traucēt drošu pasažieru pārvietošanos pa salonu.

904. Sēdvietas, stāvvietas, guļvietas

904.1. Autobusa sēdvietu skaitam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja norādītajam. Ja transportlīdzeklis ir pārbūvēts par autobusu, sēdvietu skaitam jāatbilst pārbūves projektā norādītajam. Sēdvietu skaita izmaiņām jābūt fiksētam transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos.

Sēdvietām, kas atrodas tiešā durvju tuvumā, jābūt aprīkotām ar aizsargbarjeru (ja to paredzējis izgatavotājs). Tai jābūt atbilstoši nostiprinātai.

904.2. Stāvvietu vertikālajiem un horizontālajiem rokturiem, kā arī posmainā autobusa savienojuma sekcijas elastīgajai komponentei jābūt atbilstoši nostiprinātiem. To bojājumi, deformācijas un neatbilstošs remonts nedrīkst apdraudēt pasažierus.

904.3. Guļvietu stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

905. Avārijas izejas

Visu autobusa avārijas izeju (durvju, logu, lūku) skaitam un izvietojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tām jābūt atbilstoši aprīkotām (logiem - ar avārijas āmurīšiem, durvīm un lūkām - ar avārijas atvēršanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs). Diviem blakus esošiem avārijas izejas logiem drīkst būt viens āmurītis. Avārijas izejām un to vadības ierīcēm jābūt atbilstoši apzīmētām ar uzrakstiem (simboliku).

906. Salona apgaismojums

Salona apgaismojumam jāapgaismo visas pasažieru sekcijas un savienojuma sekciju posmainajos autobusos, pakāpienus, durvju pieejas, izeju un avārijas izeju un to vadības ierīču apzīmējumus un lietošanas instrukcijas, kā arī visas vietas, kur ir sastopami šķēršļi kustībai. Tam jābūt ieslēdzamam (izslēdzamam) no vadītāja vietas neatkarīgi no ārējām apgaismes ierīcēm.

907. Iekšējā sakaru sistēma, durvju aizvēršanas kontrolierīces

907.1. Pilsētu un starppilsētu autobusos jābūt iekšējo sakaru sistēmai, kuru izmantojot pasažieri informē vadītāju par vēlēšanos izkāpt. Slēdžiem jāatrodas vietās, kas viegli pieejamas visiem pasažieriem.

907.2. Autobusam jābūt aprīkotam ar signālierīci, kas informē vadītāju par to, ka pasažieru iekāpšanai (izkāpšanai) paredzētās durvis ir atvērtas (nepilnīgi aizvērtas).

 

10. GRUPA. VIEGLIE TAKSOMETRI

1001. Konstrukcija

Pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem drīkst izmantot M1 kategorijas transportlīdzekļus, kam labajā pusē ir vismaz divas durvis, izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis ir konstruēts kā taksometrs vai tā durvis atveras paralēli virsbūvei.

1002. Pazīšanas zīmes

1002.1. Vieglajam taksometram saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 9.novembra noteikumu Nr.378 "Par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem" prasībām jābūt aprīkotam ar:

1002.1.1. taksometra numura zīmēm (pirmoreiz reģistrētiem, sākot ar 2000. gada 1. janvāri, pārējiem - ar 2000. gada 1. jūniju);

1002.1.2. speciālu, uz jumta nostiprinātu un izgaismotu taksometra pazīšanas zīmi;

1002.1.3. salonā aiz vējstikla piestiprinātu gaismas kontrolsignālu;

1002.1.4. informāciju uz tā abām priekšējām durvīm (pārvadātāja nosaukums, emblēma, republikas pilsētas vai rajona nosaukums, kur izsniegta licence (individuālā darba veicējiem arī patenta numurs)).

1002.2. Pazīšanas zīmei uz jumta un gaismas kontrolsignālam salonā jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

1002.3. Pazīšanas zīmes apgaismojumam un gaismas kontrolsignālam jāieslēdzas vienlaicīgi.

1003. Informācija

Redzamā vietā uz vieglā taksometra salona priekšējā paneļa jābūt nostiprinātai vizītkartei ar taksometra vadītāja fotogrāfiju, vārdu, uzvārdu, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, pārvadātāja adresi, tālruņa numuru un informācijai par braukšanas tarifiem.

1004. Skaitītājs

1004.1. Vieglajam taksometram jābūt aprīkotam ar Latvijā sertificētu ierīci, kas uzrāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti (turpmāk tekstā "skaitītājs").

1004.2. Skaitītājam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā un verificētam Latvijas nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā, par ko liecina verificēšanas sertifikāts vai verificēšanas atzīme - uzlīme, metāla zīmoga reljefa nospiedums vai plomba ar reljefa nospiedumu.

 

11. GRUPA. OPERATĪVIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

1101. Reģistrācijas apliecība

Par operatīvā transportlīdzekļa statusu transportlīdzekļu reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā jābūt izdarītai attiecīgai atzīmei saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 31. augusta noteikumu Nr.304 "Par operatīvajiem transportlīdzekļiem" prasībām. Šāda atzīme nedrīkst būt transportlīdzeklim, kam noņemts operatīvā transportlīdzekļa statuss.

1102. Krāsojums, uzraksti, simboli

Operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam, uzrakstiem un simboliem jāatbilst valsts standarta LVS 63:1999 prasībām.

1103. Bākugunis

1103.1. Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošām mirgojošām bākugunīm saskaņā ar LVS 63:1999 prasībām.

1103.1.1. Motocikliem jābūt aprīkotiem ar divām mirgojošām zilām bākugunīm (eskortēšanai izmantojamajiem motocikliem - ar sarkanām), kurām jāatrodas uz drošības lokiem vai speciāliem turētājiem abās motocikla pusēs ne zemāk kā 400 mm attālumā no brauktuves virsmas.

1103.1.2. Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar ne vairāk kā divām mirgojošām zilām bākugunīm, kurām jāatrodas uz automobiļa kabīnes vai virsbūves jumta vienā horizontālā līnijā perpendikulāri un simetriski automobiļa vidējai garenplaknei.

Ugunsdzēsības speciāliem kravas automobiļiem atļauts uzstādīt papildus bākugunis.

Ja automobilis aprīkots arī ar mirgojošām sarkanām bākugunīm, tām jāatrodas vienā līnijā ar zilajām bākugunīm, un to skaitam jābūt vienādam ar zilo bākuguņu skaitu. Mirgojošajām sarkanajām bākugunīm jāieslēdzas tikai tad, kad jau ieslēgtas mirgojošās zilās bākugunis.

Piezīme . Mirgojošas sarkanās bākugunis atļauts uzstādīt vienīgi Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas un Militārās policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.

1103.2. Bākugunīm jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem.

1104. Speciālie skaņas signāli

Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošu speciālu periodiski mainīga augstuma skaņas signālu atbilstoši LVS 63:1999 prasībām.

1105. Kontroles ierīces

1105.1. Sākot ar 2001. gada 1. janvāri, Iekšlietu ministrijas licencētu apsardzes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) operatīvajiem transportlīdzekļiem un, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, pārējiem operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošām speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis ticis izmantots ar iedegtām bākugunīm un ieslēgtu speciālo skaņas signālu, un braukšanas ātrumu.

1105.2. Speciālajām ierīcēm jābūt pārbaudītām un noplombētām kompetentā institūcijā.

 

12. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻI

BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀJUMIEM

Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamu kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), transportlīdzekļa un aprīkojuma tehniskajam stāvoklim jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 12. grupas punktu prasībām.

Lai saņemtu Latvijas Republikas sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem ar autotransportu (ADR LV), transportlīdzekļa un aprīkojuma tehniskajam stāvoklim jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 12. grupas, izņemot 1201. punkta, prasībām.

Sertifikācija jāveic EX/II, EX/III, FL, OX un AT tipu (atbilstoši ADR 220301 marginālam) transportlīdzekļiem, kas paredzēti attiecīgu bīstamo vielu pārvadāšanai (skat 12.1. tabulu).

12.1. tabula

Tehniskie parametri Transportlīdzekļa tips atbilstoši
ADR marginālijai 220301(2) .
EX/II EX/III AT FL OX
220510 ELEKTROIEKĀRTA
220511 vadi X X X X
220512 akumulatoru baterijas masas slēdzis X X
220513 akumulatoru baterija X X X
220514 tahogrāfs X X
220515 pastāvīgi ieslēgtā iekārta X X
220516 elektriskā iekārta aiz kabīnes X X
220520 BREMŽU IEKĀRTA X X X X X
220521 pretbloķēšanas ierīce X X X X
220522 lēninātājs X X X X
220530 UGUNSDROŠĪBA
220531 kabīne - materiāli X X
kabīne - termoizolācija X
220532 degvielas tvertne X X X X
220533 motors X X X X
220534 gāzu izplūdes sistēma X X X
220535 lēninātāja bremzēšanas sistēma X X X X
220536 papildus apsildīšana X X X X X
(1)(2)(5)
220536 papildus apsildīšana X
(3)(4)
220540 ĀTRUMA IEROBEŽOTĀJS X X X X X
EX/II II tipa transportlīdzekļi (11204. marginālija), kas paredzēti
sprāgstvielu pārvadājumiem
EX/III III tipa transportlīdzekļi (11204. marginālija), kas paredzēti
sprāgstvielu pārvadājumiem
FL Transportlīdzekļi, kas paredzēti šķidrumu ar uzliesmošanas temperatūru
ne augstāku par 61?C (izņemot standartam EN 590:1993 atbilstošu
dīzeļdegvielu, gazoilu un apkures peroleju (vieglo) - identifikācijas
numurs 1202 - kuras uzliesmošanas temperatūra atbilt standarta
EN 590:1993 prasībām) vai degošu gāzu pārvadājumiem cisternkonteineros
ar ietilpību lielāku par 3000 l, piestiprinātās vai noņemamās cisternās,
kā arī baterijtransportlīdzekļi ar ietilpību lielāku par 1000 l degošu gāzu
pārvadāšanai
OX Transportlīdzekļi, kas paredzēti 2501. margināla 5.1. klases 1° a vielu
pārvadājumiem cisternkonteineros ar ietilpību lielāku par 3000 l,
kā arī piestiprinātās vai noņemamās cisternās
AT Transportlīdzekļi, kas neatbilst FL vai OX tipiem un paredzēti bīstamo
kravu pārvadājumiem cisternkonteineros ar ietilpību lielāku par 3000 l,
piestiprinātās vai noņemamās cisternās, kā arī beterijtransportlīdzekļi
ar ietilpību lielāku par 1000 l, kas neatbilst FL tipam.

1201. Izgatavotāja sertifikāts

Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamu kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), jāuzrāda transportlīdzekļa izgatavotāja sertifikāts par konkrētā transportlīdzekļa un tā aprīkojuma atbilstību Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām attiecībā uz konkrēto bīstamo vielu tipu vai iepriekš citas Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentās institūcijas izsniegts ADR sertifikāts.

1202. Bīstamās iekārtas atbilstības apliecinājums

1202.1. Bīstamo iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrē Valsts Darba inspekcijā un jāsaņem tās ekspluatācijas atļauja.

1202.2. Transportlīdzekļu bīstamajām iekārtām (autocisternām, transportlīdzekļu vienībām ar noņemamām cisternām, tvertņu baterijām u.c.) jābūt kompetentas testēšanas laboratorijas izsniegtam apliecinājumam par transportlīdzekļa bīstamās iekārtas atbilstību attiecīgas klases bīstamu vielu pārvadājumiem.

Tehniskās prasības

1203. Bremžu iekārta

Šī punkta prasības attiecībā uz bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu.

1203.1. Bīstamo kravu autopārvadājumiem paredzēto transportlīdzekļu bremžu iekārtām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām.

1203.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar pilnu masu lielāku par 16 t un piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu lielāku par 10 t, kas veido šādas transporta vienības:

1203.2.1. cisterntransportlīdzekļus,

1203.2.2. baterijtransportlīdzekļus ar ietilpību lielāku par 3000 l,

1203.2.3. transportlīdzekļus ar noņemamām tvertnēm,

1203.2.4. par 3000 l lielākas ietilpības cisternkonteinerus pārvadājošus transportlīdzekļus

1203.2.5. EX/III transporta vienības, un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1993. gada 30. jūnija, kā arī mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti augstāk minēto piekabju ar pilnu masu lielāku par 10 t vilkšanai un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1995. gada 30. jūnija, jābūt aprīkotiem ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām.

1203.3. Katrai 1203.2. apakšpunktā minētajai transporta vienībai (ar piekabi vei bez tās) jābūt aprīkotai ar lēninātāju atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām. Prasība piemērojama, ja transporta vienības sastāvā ir mehāniskais transportlīdzeklis un piekabe, pie kam mehāniskais transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 1993. gada 30. jūnija.

Apliecinājumu par lēninātāja atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai paredzētam transportlīdzeklim izvirzītajām prasībām (220522 margināls) izsniedz transportlīdzekļa izgatavotājs.

1203.4. Visām 1203.2. apkašpunktā minētajām transporta vienībām pēc 2009. gada 31. decembra jābūt aprīkotām ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu un lēninātāju.

1204. Autonomais sildītājs

Šī punkta prasības piemērojamas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autonomajiem sildītājiem pēc 1999. gada 30. jūnija. Agrāk aprīkoto transportlīdzekļu atbilstība šīm prasībām jānodrošina līdz 2010. gada 1. janvārim.

1204.1. Transportlīdzekļu tipu, kas minēti 12.1. tabulā, kabīnes, motora vai kravas nodalījuma autonomā sildītāja izplūdes sistēmai jābūt konstruētai, novietotai, aizsargātai un norobežotai tā, lai nerastos kravas nepieņemama uzkaršana vai aizdegšanās. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja apsildītāja degvielas tvertne un izplūdes sistēma izpilda transportlīdzekļu degvielas tvertnēm un izplūdes sitēmām izvirzītās prasības (margināli 220532 un 220534).

Kravas nodalījumā (konteinerā) nedrīkst atrasties autonomā sildītāja degvielas tvertnes, enerģijas avoti, sildāmā gaisa ieplūdes un izplūdes atveres, ja tiek transportētas kravas, kuru marķējums atbilst ADR paraugiem 1, 1.4, 1.5., 1.6., 3, 4.1, 4.3, 5.1, 5.2, 01 vai 05.

Transportlīdzekļos, kas pārvadā 1. klases bīstamās vielas, aizliegts izmantot ar gāzveida degvielu darbināmus autonomos sildītājus. Autonomais sildītājs nedrīkst atrasties EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļu kravas nodalījumos.

1204.2. Autonomajam sildītājam jābūt izslēdzamam vismaz šādos veidos:

1204.2.1. no vadītāja kabīnes;

1204.2.2. nejauši pārstājot darboties transportlīdzekļa motoram (tādā gadījumā vadītājs to drīkst iedarbināt atkārtoti);

1204.2.3. sākot darboties bīstamo kravu pārvadājošā mehāniskā transportlīdzekļa degvielas padeves sūknim.

1204.3. Pieļaujama autonomā sildītāja darbības turpināšanās pēc tā izslēgšanas, tomēr jānodrošina, lai 1204.2.2. un 1204.2.3. aprakstītajos gadījumos sasildītā gaisa padeve tiktu pārtraukta ne vēlāk kā pēc 40 sekundēm. Drīkst izmantot vienīgi tādus autonomos sildītājus, kam pievienots apliecinājums par pietiekamu drošību pēc 40 sekunžu cikla beigām.

Autonomajam sildītājam jābūt izslēdzamam manuāli. Aizliegts lietot programmējamas ierīces.

1204.4. Kravas nodalījuma apsildīšanai paredzētā autonomā apsildītāja slēdzis drīkst atrasties ārpus vadītāja kabīnes. Apsildītājam jābūt izslēdzamam no kravas nodalījuma ārpuses. Kravas nodalījuma apsildītājam nav nepieciešams 1204.3. apakšpunktā minētais apliecinājums.

1205. Elektroiekārta

Uz 1. klases vielu pārvadāšanai paredzētajiem EX/II tipa transportlīdzekļiem neattiecas 1205.2. punkta prasības.

Apakšpunktu 1205.2. - 1205.6. prasības attiecināmas uz transporta vienībām, kas pārvadā piestiprinātas vai noņemamas cisternas ar tilpumu lielāku par 1000 l, cisternkonteinerus ar tilpumu lielāku par 3000 l vai baterijtransportlīdzekļiem ar tilpumu lielāku par 1000 l un transportē vai nu šķidrumus ar uzliesmošanas tempretūru mazāku vai vienādu ar 61°C, vai 2200. (5) un (7) marginālā definētās 2. klases degošās vielas. Šīs prasības neattiecas uz transporta vienībām, kas pārvadā noņemamas vai nenoņemamas cisternas ar standartam EN 590:1993 atbilstošu dīzeļdegvielu, gazoilu vai apkures petroleju (vieglo) (identifikācijas numurs 1202) kuru uzliesmošanas temperatūra atbilst standarta EN 590:1993 prasībām.

1205.1. Elektroiekārtas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V, ja transportlīdzeklis paredzēts 1. klases bīstamo vielu pārvadašanai. Šāda transportlīdzekļa elektroiekārtai jābūt putekļdrošai vai ugunsdrošai "J" savietojamības grupas gadījumā.

1205.2. Vadi

Vadiem jābūt droši nostiprinātiem un novietotiem tā, lai tie netiktu pakļauti mehāniskai un termiskai iedarbībai. Visām elektriskajām ķēdēm jābūt pienācīgi izolētām un aizsargātām ar kūstošiem vai automātiskiem drošinātājiem, izņemot šādas:

1205.2.1. no akumulatoru baterijas uz auksta motora iedarbināšanas un apturēšanas sistēmu;

1205.2.2. no akumulatoru baterijas uz maiņstrāvas ģeneratoru;

1205.2.3. no maiņstrāvas ģeneratora uz drošinātāju vai ķēdes pārtraucēju kārbu;

1205.2.4. no akumulatoru baterijas uz starteri;

1205.2.5. no akumulatoru batrijas uz lēninātāja bremzēšanas sistēmas vadības bloku, ja šī sistēma ir elektriska vai elektromagnētiska;

1205.2.6. no akumulatoru baterijas uz elektrisko ass pacelšanas mehānismu.

Šīm neaizsargātajām ķēdēm jābūt pēc iespējas īsām.

1205.3. Akumulatoru baterija, masas slēdzis

1205.3.1. Elektrisko ķēžu atslēgšanas (masas) slēdzim jāatrodas iespējami tuvu akumulatoru baterijai.

1205.3.2. Vienai no masas slēdža darbības vadības ierīcēm jāatrodas vadītāja kabīnē, bet otrai - ārpus tās. Šīm ierīcēm jābūt attiecīgi apzīmētām un viegli sasniedzamām. Vadības ierīcei autovadītāja kabīnē jābūt pasargātai no netīšas iedarbināšanas un novietotai tā, lai vadītājs, sēdēdams sēdeklī, varētu to sasniegt.

1205.3.3. Masas slēdzim ir jābūt izslēdzamam motora darbības laikā, neradot bīstamu sprieguma paaugstināšanos. Slēdža darbība nedrīkst būt bīstama eksplozīvā atmosfērā.

1205.3.4. Kabeļu savienojumam ar akumulatoru baterijas masas slēdzi jābūt atbilstoši izolētam. Šo noteikumu var neievērot, ja savienojumi atrodās apvalkā, piemēram akumulatoru baterijas kastē. Šādā gadījumā ir pietiekoši aizsargāt savienojumus no īsslēguma, piemēram, ar gumijas uzgali.

1205.3.5. Akumulatoru baterijas spailēm jābūt elektriski izolētām vai nosegtām izolējošā akumulatoru baterijas kastē. Ja akumulatoru baterijas nav novietotas zem motora pārsega, tām jāatrodas vēdināmā kastē.

1205.4. Tahogrāfs

Elektriskās strāvas padevi uz tahogrāfu jānodrošina caur akumulatoru baterijai tieši pieslēgtu drošības barjeru.

1205.5. Pastāvīgi pieslēgtā elektroiekārta

Citām elektroiekārtas daļām, neskaitot tahogrāfu, kuras paliek zem sprieguma arī tad, kad akumulatoru baterijas masas slēdzis ir izslēgts, jābūt piemērotām lietošanai bīstamā vidē.

1205.6. Elektriskā iekārta aiz kabīnes

1205.6.1. Tai jābūt aizsargātai tā, lai transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos nerastos aizdegšanās vai īssavienojums, kā arī lai šāda iespēja būtu minimāla sadursmes vai bojājuma gadījumā - vadiem jābūt aizsargātiem pret saspiešanu, norīvēšanos, saskrambāšanu. Bremžu pretbloķēšanas sistēmas devēju kabeļiem papildus aizsardzība nav vajadzīga.

1205.6.2. Kravas telpas apgaismojumam nedrīkst lietot spuldzes ar vītņotu cokolu. Putekļainā un sprādzienbīstamā vidē spuldzēm jābūt aizsargātām hermētiski noslēgtā apvalkā. Kravas telpas apgaismes ierīču ieslēgšanas - izslēgšanas iekārtām jāatrodas ārpus kravas telpas.

1205.6.3. Riteņu asu pacelšanas mehānisma elektriskajai ierīcei jābūt ierīkotai šasijas (rāmja) ārpusē cieši noslēgtā apvalkā.

1206. Ugunsdrošība

1206.1. Vairogs

Ja kabīne izgatavota no degoša materiāla, aiz tās jābūt ierīkotam metāla vai cita piemērota materiāla vairogam. Vairoga platumam jāatbilst aiz kabīnes esošās tvertnes platumam. Attālumam starp tvertni un kabīni (vairogu) jābūt ne mazākam par 15 cm. Visiem logiem kabīnes aizmugurē vai vairogā jābūt hermētiski slēgtiem un izgatavotiem no ugunsizturīga stikla ar ugunsizturīgu rāmi.

1206.2. Ugunsdzēšanas aparāts

1206.2.1. Katra transporta vienība jāapgādā ar:

1206.2.1.1. vismaz vienu 2 kg ietilpības pārnēsājamu sausa pulvera (vai analogas jaudas) ugunsdzēšanas aparātu, kas piemērots transportlīdzekļa motora vai kabīnes degšanas dzēšanai un, ja tas tiek lietots degošas kravas dzēšanai, neveicinātu tās degšanu. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stacionāru ugunsdžešanas ierīci, kas automātiski vai vienkārši iedarbināma degoša motora dzēšanai, pārnēsamais ugunsdzēšamais aprāts var nebūt piemērots degoša motora dzēšanai;

1206.2.1.2. vismaz vienu 6 kg ietilpības pārnēsājamu sausa pulvera (vai analogas jaudas) ugunsdzēšamo aparātu, kas piemērots degošu riepu (bremžu) vai kravas dzēšanai un, ja tiek izmantots degošas kabīnes vai motora dzēšanai, neveicina to degšanu.

1206.2.2. Ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t, tas drīkst būt apgādāts ar vismaz 2 kg ietilpības pulvera ugunsdzēšamo aparātu.

1206.2.3. Ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt plombētiem par apliecinājumu, ka tie nav izmantoti. Uz tiem jābūt norādei par atbilstību sertificējošās institūcijas atzītiem standartiem un atzīmei par nākošās pārbaudes datumu.

1206.3. Degvielas tvertnes

Jebkādas noplūdes gadījumā degvielai jānonāk uz zemes, nesaskaroties ar karstām transportlīdzekļa daļām vai kravu. Ja tvertne satur benzīnu, iepildīšanas atverei jābūt aprīkotai ar efektīvu liesmu slāpētāju vai aizvērtā stāvoklī tai jābūt hermētiski noslēgtai.

1206.4. Motors

Transportlīdzekļa motoram jābūt aprīkotam un novietotam tā, lai izvairītos no kravas aizdegšanās vai sasilšanas.

EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa motoram jābūt novietotam kravas nodalījuma priekšā. Motors drīkst atrasties arī zem kravas nodalījuma, ja tā izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.5. Izplūdes sistēma

Atgāzu izplūdes sistēmai un atgāzu izplūdes caurulēm jābūt virzītām un aizsargātām tā, lai kravai nerastos sasilšanas vai aizdegšanās draudi. Zem (dīzeļ-) degvielas tvertnes esošajām izplūdes sistēmas daļām jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no tās vai jābūt aizsargātām ar termovairogu.

EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa izplūdes sitēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.6. Lēninātājs

Ja transportlīdzekļa lēninātājs atrodas aiz vadītāja kabīnes pakāļējās sienas un ievērojami sasilst, starp to un degvielas tvertni vai kravas nodalījumu nekustīgi jānovieto termovairogs, kas novērstu jebkādu degvielas tvertnes vai kravas nodalījuma sasilšanu. Vairogam arī jāaizsargā lēninātāja bremžu iekārta pret jebkādu noplūdi no kravas nodalījuma. Dubultčaulas tipa vairogs uzskatāms par piemērotu aizsardzību.

1207. Ātruma ierobežotājs

Šī punkta prasības attiecībā uz bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka nekā 12 t un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1996. gada 1. jūlija, jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 89 jeb ES Direktīvu 92/6/EEC un 92/24/EEC prasībām. Iestatītais ātrums nedrīkst pārsniegt 85 km/h.

1208. Šasija un virsbūve

1208.1. EX/II tipa transportlīdzekļu kravas telpai jābūt slēgtai vai pārklātai. Pārklājam jābūt izgatavotam no ūdensnecaurlaidīga un grūti aizdedzināma materiāla. Tam jābūt nostiprinātam un ar speciālu ierīci nofiksētam tā, lai nosegtu kravas nodalījumu no visām pusēm ar pārlaidumu ne mazāku par 20 cm pār transportlīdzekļa kravas nodalījuma malām. Kravas nodalījumam nedrīkst būt logi. Visām atverēm jābūt cieši noslēdzamām lūkām vai pārsegumiem.

Ja transporta vienības sastāvā ir piekabe, sakabes ierīcei jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 55 prasībām. Piekabei jābūt aprīkotai ar bremžu iekārtu, kas nodrošina bremzēšanu, tai atdaloties no velkošā transportlīdzekļa.

1208.2. EX/III tipa transportlīdzekļu kravas telpai jābūt slēgtai. Kravas nodalījuma virsmai un priekšējai sienai jābūt vienlaidu. Visām durvīm jābūt noslēdzamām.

Ja transporta vienības sastāvā ir piekabe, sakabes ierīcei jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 55 prasībām. Piekabei jābremzējas, ja tā atdalās no velkošā transportlīdzekļa.

1208.3. Cisternai jābūt atbilstoši nostiprinātai. Ja ir veikta transportlīdzekļa pārbūve un uzstādīta cisterna, tad cisternas stiprinājumam jāatbilst tā transportlīdzekļa izgatavotājuzņēmuma prasībām, kuram cisterna bija rūpnieciski jāuzstāda vai kurš to ir uzstādījis. Stiprinājuma elementiem nedrīkst būt drošību ietekmējoši lūzumi, plaisas, deformācijas, korozijas bojājumi. Vītņsavienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētiem savienojumiem nedrīkst būt bojājumi. Metinātiem savienojumiem nedrīkst būt plaisas vai lūzumi.

1208.4. Transportlīdzekļa aizmugurē cisternas pilnā platumā jābūt ierīkotam pietiekoši izturīgam buferim, kas aizsargā pret triecieniem no aizmugures. Attālums starp cisternas aizmugures sienu un bufera aizmuguri nedrīkst būt mazāks par 100 mm (šo attālumu mēra no cisternas vai ar pārvadājamo vielu saskarē esošās uz āru izvirzītās ierīces tālākā aizmugures punkta). Transportlīdzekļiem ar paceļamu cisternu, kuras izkraušanas atvere atrodas aizmugurējā daļā un kura paredzēta pulverveida vai granulētu vielu pārvadāšanai, buferis nav nepieciešams, ja cisternas aizmugurē izvirzītās ierīces ir apgādātas ar aizsargierīci, kura aizsargā cisternu tādā pašā veidā kā buferis.

Šī prasība neattiecas uz cisternkonteineriem.

1209. Informācijas un brīdinošās zīmes

Transportlīdzeklim jābūt divām, ADR prasībām atbilstošām oranžas krāsas gaismu atstarojošām pazīšanas zīmēm, kuru izmēri ir 300x400 mm. Zīmei jābūt ne vairāk kā 15 mm platai melnai apmalei. Ja transportlīdzekļa izmēru un konstrukcijas dēļ iespējamā virsmas platība nav pietiekoša šo zīmju piestiprināšanai, to izmērus var samazināt līdz 300x120 mm, bet apmales platumu - līdz 10 mm.

Transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē jāparedz vieta pazīšanas zīmju uzstādīšanai perpendikulāri transportlīdzekļa garenplaknei. Pazīšanas zīmēm jāiekļaujas transportlīdzekļa gabarītizmēros, tās nedrīkst aizsegt valsts reģistrācijas numura zīmes un ārējās apgaismošanas ierīces.

Transporta vienībām, kas pārvadā bīstamās kravas jābūt atbilstoši marķētiem saskaņā ar attiecīgām ADR līguma prasībām atkarībā no pārvadājamo vielu klases.

1210. Papildus aprīkojums

1210.1. Signāllukturi

Katrai bīstamo kravu pārvadājošai transporta vienībai jābūt aprīkotai ar divām brīdnāšanas zīmēm (atstarojošiem konusiem vai trijstūriem, vai mirgojošiem oranžu gaismu izstarojošiem signāllukturiem, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa elektroiekārtas.

1210.2. Virsjaka

Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt piemērotai spilgtas krāsas jakai vai virsjakai ar atstarojošiem elementiem.

1210.3. Pārnēsājams lukturis

Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt pārnēsajamam lukturim.

 

13. GRUPA "ZAĻĀKIE UN DROŠIE" TRANSPORTLĪDZEKĻI

Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļu atbilstību ETMK "zaļākajiem un drošajiem" transportlīdzekļiem izvirzītajām prasībām, transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un tā aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 13. grupas punktu prasībām.

1301. Transportlīdzekļa identifikācija

Katram automobilim jābūt atbilstoši izgatavotai (izgatavotām) un piestiprinātai (piestiprinātām) izgatavotāja plāksnītei (plāksnītēm), kas satur vismaz šādu informāciju:

1301.1. transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN),

1301.2. motora numuru,

1301.3. motora tipu,

1301.4. tipa apstiprinājuma marķējumu (marķējumiem)

un kas dod iespēju pārliecināties par motora atbilstību 1302.1.1. apakšpunktā minētajām prasībām.

1302. Sertifikāti

1302.1. Lai veiktu kravas automobiļa vai piekabes tehniskā stāvokļa pārbaudi atbilstoši "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem izvirzītajām prasībām, jāuzrāda zemāk minētos izgatavotāja vai tā pilnvarota pārstāvja izsniegtus dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa atbilstību ETMK dokumentā CEMT/CM(98)8/Final noteiktajām prasībām, ja transportlīdzeklis ir izgatavots pēc 2000. gada 1. janvāra, vai ETMK dokumentos CEMT/CM(95)4/Final vai CEMT/CM(96)5 noteiktajām prasībām, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 1999. gada 31. decembrim:

1302.1.1 vides sertifikāta oriģinālu atbilstoši 1302.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgo ETMK dokumentu pielikumiem, kas apliecina, ka:

1302.1.1.1. automobiļa motors atbilst motora tipam, kas sertificēts atbilstoši ES direktīvas 91/542/EEC vai ANO EEK Noteikumu Nr.49/02 (izmešu līmenis B) prasībām, un atgāzu komponentes nepārsniedz šādas robežvērtības ("EURO-2"):

CO 4,0 g/kWh,
HC 1,1 g/kWh,
NOX 7,0 g/kWh,
  Cietās daļiņas 0,15 g/kWh;

1302.1.1.2. transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas sertificēts atbilstoši ES direktīvas 92/97/EEC vai ANO EEK Noteikumu Nr.51/02, vai Austrijas nacionālā standarta KDV 1967 prasībām, un trokšņu līmenis nepārsniedz šādas robežvērtības:

ja motora jauda £ 150 kW - 78 dB (A),

ja motora jauda > 150 kW - 80 dB (A);

1302.1.2. drošības sertifikāta oriģinālu atbilstoši 1302.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgo ETMK dokumentu pielikumiem, kas apliecina transportlīdzekļa konstrukcijas un aprīkojuma atbilstību 13.1. tabulā dotajām ANO EEK Noteikumu vai ES direktīvu prasībām.

1302.2. Ja transportlīdzeklis izgatavots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem un nav iespējams uzrādīt 1302.1.2. apakšpunktā minētā sertifikāta oriģinālu, jāuzrāda CSDD TKS inspekcijā saskaņota un apstiprināta transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā apliecinājuma vēstule par 13.1. tabulā norādīto konstrukcijai un aprīkojumam izvirzīto prasību izpildi. Vēstulē jānorāda atbilstošie tipa apstiprinājuma numuri.

Piezīme . Ja sertifikātā(-tos) vai apliecinājama vēstulē norādītais transportlīdzekļa tips, identifikācijas numurs (VIN), motora tips un motora numurs neatbilst vai ir šaubas par to atbilstību pārbaudāmā transportlīdzekļa datiem, transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude atbilstoši prasībām "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem netiek veikta bez CSDD TKS inspekcijas rakstiskas piekrišanas.

13.1. tabula

"Zaļāko un drošo" transportlīdzekļu

konstrukcijai un aprīkojumam izvirzītās prasības

Nr. Prasības ANO EEK ES
noteikumi direktīvas
1. Aizmugurējā aizsargierīce Nr 58/01 70/221/EEC
(izņemot vilcējus) 81/333/EEC
2. Sānu aizsargierīce (izņemot vilcējus) Nr 73/00 89/297/EEC
3. Avārijas gaismas signalizācija Nr 6/01 76/759/EEC
4. Tahogrāfs - 3821/85/EEC
3688/92/EEC
5. Ātruma ierobežotājierīces Nr 89 92/24/EEC
6. Bremžu antibloķēšanas sistēmas Nr 13/06 71/320/EEC
91/422/EEC
7. Stūres iekārta Nr 79/01 70/311/EEC
92/62/EEC
8. Avārijas apstāšanās zīme Nr 27/03 -
9. Atstarojošās aizmugurējās
pazīšanas zīmes Nr 70 -
10. Atbilstība valsts periodiskajām tehniskajām apskatēm 96/96/EC

 

1303. Atgāzu dūmainība

"Zaļāko un drošo" kravas automobiļu dīzeļmotora dūmgāzu absorbcijas koeficienta k (m-1) vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto absorbcijas koeficienta kontroles vērtību. Absorbcijas koeficiena vērtībai jābūt norādītai uz transportlīdzekļa.

1304. Riepu protektora zīmējuma augstums

"Zaļākiem un drošiem" kravas automobiļu un to piekabju visu riepu minimālais riepas protektora zīmējuma augstums ir 2,0 mm.

1305. Atšķirības zīme

"Zaļākiem un drošiem" kravas automobiļiem priekšpusē jābūt piestiprinātai atšķirības zīmei (13.1. att.) - baltam burtam "S" uz zaļa fona ar baltu apmali.

MAS52.JPG (27080 BYTES)

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs

________________________________________________

* Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienotie noteikumi.

1) Prasība stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu.

2) Prasība stājas spēkā, sākot ar 2001. gada 1. janvāri.

3) Prasība stājas spēkā, sākot ar 2001. gada 1. decembri.

4) Prasība stājas spēkā ar 2000. gada 1. oktobri.

5) Prasība stājas spēkā ar 2000. gada 1. decembri.

6) Sākot ar 2001. gada 1. janvāri, aizliegts lietot nesertificētus vai nemarķētus priekšējos stiklus.

7) Līdz 2001. gada 1. janvārim prasība attiecas uz transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot starptautiskajos pārvadājumos. Pārējiem transportlīdzekļiem līdz minētajam datumam piemērojamas 8.1. tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības.

8) Līdz 2001. gada 1. janvārim piemērojamas 8.2. tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības.

9) Līdz 2001. gada 1. janvārim piemērojamas tālāk tekstā minētās robežvērtības.

2. pielikums

Trūkumu vai bojājumu novērtējums

Nr. 1. GRUPA. APRĪKOJUMS Novērtējums .
1 2 3
101. Transportlīdzekļa identifikācijas
numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte
101.1. Neatbilstošs, nesalasāms, bojāts X
101.2. Nav, neatbilstoši nostiprināta, nesalasāma X
102. Valsts reģistrācijas numura zīmes
102.1. Neatbilstoša, nesalasāma, bojāta;
neatbilstošs novietojums X
102.2. Neatļauts krāsojums, pārklājums X
103. Atpakaļskata spoguļi
103.1. Nav, neatbilstošs skaits vai izvietojums X
103.2. Nesertificēti X
103.3. Bojājumi, pārklājumi X X
103.4. Regulēšanas mehānisms darbojas neefektīvi X
Spogulis nav regulējams X
104. Skaņas signālierīce
104.1. Nav, nedarbojas, neefektīva, neatbilstoša X
104.2. Nesertificēta X
104.3. Mainīgs toņu augstums, nepareizs slēgums X
105. Mēraparātu panelis
Nedarbojas spidometrs, tālās gaismas un
virzienrādītāju indikācija X
Nedarbojas citas mērierīces un
indikācijas ierīces X
106. Tahogrāfs
106.1. Nav, neatbilstošs X
106.2. Nav plāksnītes, neatbilstoši dati, beidzies
derīguma termiņš X
106.3. Nav plombējuma X
106.4. Neatbilst X
107. Ātruma ierobežošanas ierīce
107.1. Nav, nedarbojas, neatbilstoša X
107.2. Nav plāksnītes, beidzies derīguma termiņš X
107.3. Nav plombējuma X
108. Riteņu paliktņi
108.1. Nav, neatbilstoši X
108.2. Bojāti X X
Neatbilstoši nostiprināti X
109. Papildaprīkojums
109.1. Nav, neatbilstoša, ievērojami bojāta X
Nesertificēta, sīki bojājumi X
109.2. Nav, neatbilstoša X
109.3. Nav, nederīgs X
Neatbilstošs skaits, novietojums X
110. Atšķirības un pazīšanas zīmes
110.1. Nav (veicot starptautiskos pārvadājumus) X
Citas valsts atšķirības zīme X
110.2. Nav X
110.3. Nav X
110.4. Nav X
110.5. Nav X
110.6. Maldinoša informācija X
110.7. Nav, nesertificēta X
Bojājumi X X
110.8. Nav, nesertificēta X
Bojājumi X X
Nr. 2. GRUPA. GAISMAS IERĪCES Novērtējums .
1 2 3
201. Galvenie lukturi
201.1 Neatbilstoši X
201.2. Jebkādi šķidrumi, pārklājumu, filtri u.c.
neatļauti papildus elementi X
201.3. Neatbilstošas, ar krāsainiem apvalkiem X
201.4. Nedarbojas (vispār vai vienā pusē) X
202. Tuvās gaismas lukturi
202.1. Neatbilstošs tips, skaits, novietojums X
202.2. Nepareizs slēgums, nedeg viens (abi) X
203.3. Nepareizs regulējums:
par zemu X
par augstu, novirzīts uz sāniem, noliekums
pārsniedz pieļaujamo X
202.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
203. Tālās gaismas lukturi
203.1. Neatbilstošs tips, skaits, novietojums X
203.2. Nepareizs slēgums, palielināts kopējais
gaismas stiprums; nedeg viens (vairāki) X
203.3. Nepareizs regulējums:
par zemu, X
par augstu, novirzīts uz sāniem, noliekums
pārsniedz pieļaujamo X
203.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
204. Priekšējie miglas lukturi
204.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums X
204.2. Nepareizs slēgums, nedeg viens (abi) X
204.3. Nepareizs lukturu regulējums:
par zemu X
par augstu vai novirzīts uz sāniem X
204.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas,
stāvgaismas
205.1. Neatbilstošs tips, skaits,
krāsa vai novietojums X
205.2. Nepareizs slēgums X
Nedeg viens priekšējais vai viens sānu X
Nedeg abi priekšējie, viens (vairāki)
pakaļējie, vai vairāki sānu X
205.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
206. Valsts reģistrācijas numura
zīmes apgaismojums
206.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
206.2. Nepareizs slēgums, nedeg X
Nedeg viens no vairākiem X
206.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija
207.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
207.2. Nepareiza darbība, nedeg viens (vairāki) X
Nedeg dublējošais(-ie) X
207.3. Nav, nedarbojas X
207.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
208. Bremzēšanas signāllukturi
208.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
208.2. Nepareiza darbība, nedeg viens (vairāki),
neatbilstošs gaismas stiprums X
208.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
209. Pakaļējie miglas lukturi
209.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
209.2. Nepareizs slēgums, nedeg X
Nedeg viens no diviem X
209.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
210. Atstarotāji
210.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
210.2. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
211. Atpakaļgaitas lukturi
211.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
211.2. Nepareiza darbība, nedeg X
Nedeg viens no diviem X
211.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
212. Dienas gaitas gaismas lukturi
212.1. Neatbilstošs tips, skaits, krāsa
vai novietojums X
212.2. Nepareizs slēgums, nedeg viens (abi) X
212.3. Gaismas stiprums pārsniedz pieļaujamo X
212.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
213. Papildus gaismas ierīces
213.1. Neatļauta uzstādīšana, neatbilstošs
tips un skaits X
213.2. Nepareizs slēgums X
213.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
214. Signāllukturu pārklājumi
214.1. Neatļauts pārklājums X
214.2. Nepietiekams gaismas stiprums X
 
Nr. 3. GRUPA. STŪRES IEKĀRTA Novērtējums .
1 2 3
301. Stūres rats (motocikla stūre)
301.1. Neatbilstošs, nav datu reģistrā X
301.2. Bojāts X X
301.3. Nenostiprināts X
301.4. Neatbilstošs apvalks X
301.5. Nav pneimatiskā drošības spilvena X
302. Stūres rata brīvkustība
Pārsniedz pieļaujamo vērtību X
303. Stūres statnis
301.1. Bojāts, korodējis X X
Nenostiprināts X
303.2. Palielināta stūres statņa (stūres rata centra)
brīvkustība aksiālā un radiālā virzienā X X
303.3. Bojāta X
304. Pretaizbraukšanas ierīce
304.1. Nesaslēdzas izņemot aizdedzes atslēgu X
Saslēdzas motoram darbojoties X
304.2. Bojāta motocikla stūres bloķēšanas ierīce X
305. Stūres mehānisms
305.1. Darbības traucējumi X X
305.2. Nenostiprināts X X
305.3. Bojātas daļas, pie kurām nostiprināts
stūres mehānisms X X X
305.4. Nenostiprināti X
Bojāti X X
305.5. Noplūde X X
305.6. Nedarbojas, palielināta brīvkustība X X X
306. Stūres piedziņa
306.1. Nenospriegoti, nav nodrošināti
pret atskrūvēšanos X X
306.2. Bojājumi, palielināta brīvkustība X X
307. Stūres stiepņi, sviras
307.1. Nenospriegoti, nav nodrošināti pret
atskrūvēšanos X X
307.2. Palielināta brīvkustība, remontmetinājumi X X
Bojājumi, deformācijas, korozija X X
307.3. Pieskaras citām transportlīdzekļa daļām X
308. Stūres šarnīri
308.1. Nenospriegoti, nav nodrošināti pret
atskrūvēšanos X X
308.2. Palielināta brīvkustība, neatļauts remonts X X
308.3. Putekļu aizsargu tehniskais stāvoklis X X
309. Stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāji
309.1. Nav, nenostiprināti X
309.2. Nenoregulēti X X
310. Stūres piedziņa ar pastiprinātāju
310.1. Nedarbojas X
310.2. Stūres pastiprinātāja detaļas nenostiprinātas,
bojātas, eļļas noplūde X X
310.3. Cauruļu un šļūteņu novietojums X
311. Triecienu slāpētājs
311.1. Nenostiprināts X
311.2. Bojājumi, eļļas noplūde X X
 
Nr. 4. GRUPA. BREMŽU IEKĀRTA Novērtējums .
1 2 3
Darba bremzes
401. Konstrukcija, efektivitāte
401.1. Neatbilstoša konstrukcija X
401.2. Nedarbojas vispār, nedarbojas viens
bremžu sistēmas kontūrs, nedarbojas
uz abiem vienas ass riteņiem X
Nedarbojas uz vienu no ass riteņiem X
401.3. Nepietiekama efektivitāte X X
402. Darbības vienmērība
Atšķirība starp vienas ass riteņiem
pārsniedz 30%, ievērojama novirze
no taisnvirziena kustības X
403. Darbības pakāpeniskums
Nevienmērīgs, nepakāpenisks un
neproporcionāls bremzēšanas
spēka pieaugums X
404. Hermētiskums
Bremžu šķidruma noplūde X X
Gaisa noplūde X X
405. Pedālis (svira)
405.1. Palielināts pedāļa nospiešanas spēks,
nepietiekama gājiena rezerve,
apgrūtināta pedāļa kustība X
405.2. Slidena pedāļa virsma X X
405.3. Sānkustība un remontmetinājumi X
Stāvbremze
406. Efektivitāte
Nepietiekama X X
407. Darbības vienmērība
Nevienmērīga darbība X
Nedarbojas vienā pusē X
408. Svira, sprūdierīce, spriegošanas spole
408.1. Nepietiekama gājiena rezerves X
408.2. Sprūdierīce nedarbojas X
408.3. Deformācija, remontmetinājumi,
palielināta brīvkustība X X
409. Papildbremžu sistēmas
409.1. Nav, nedarbojas X
409.2. Nav, nedarbojas (veicot starptautiskos
pārvadājumus) X
Nav, nedarbojas (veicot vietējos
pārvadājumus) X
Bojāts stiprinājums, savienojumi X X
410. Inerces bremze, drošības trose
410.1. Neatbilstoša konstrukcija X
410.2. Nevienmērīga darbība X
Nedarbojas vienā pusē X
410.3. Bojāts mehānisms, nav putekļsarga X X
410.4. Nepietiekama gājiena rezerve X
410.5. Bojāta trose, stiprinājums X
411. Mehāniskā bremzes pārvada
troses, stiepņi
Bojāta, nenospriegota trose, bojāta vadotne,
bojāti stiepņi X X
Troses un stiepņi sarūsējuši, nodiluši,
stiprinājumi nenodrošināti pret atvienošanos. X X
412. Loku izvēršanas vārpsta,
regulēšanas mehānisms
Bojājumi, remontmetinājumi, nedrošs
vai neatbilstošs stiprinājums, brīvkustība X X
Nedarbojas regulēšanas mehānisms X
413. Kompresors, balonu uzpildīšanas laiks
413.1. Palielināts uzpildīšanas laiks X
413.2. Eļļas noplūde X X
414. Avārijas spiediena indikators, manometrs
414.1. Nedarbojas indikācija vai manometrs,
nepietiekams gaisa daudzums sistēmā X
414.2. Nepareiza darbība, nedarbojas X
415. Saspiestā gaisa balons
Neatbilstoši nostiprināts, bojāts, korodējis,
ar remontmetinājumiem, nehermētisks X X
Nedarbojas atūdeņošanas vārsti X
416. Bremzēšanas spēku pastiprinātājs,
bremžu galvenais cilindrs
416.1. Bremzēšanas spēku pastiprinātājs
nedarbojas, neatbilstoši nostiprināts,
nehermētisks X
Brem?u galvenais cilindrs nedarbojas X
Bremžu galvenais cilindrs neatbilstoši
nostiprināts, nehermētisks X X
416.2. Nepietiekams bremžu šķidruma līmenis,
nehermētiska tvertne X
nedarbojas indikācija X
417. Bremžu pārvada vārsti,
gaisa spiediena regulators
417.1. Vārsti bojāti, nenostiprināti, nehermētiski X X
417.2. Regulators bojāts, nenostiprināts,
nehermētisks X X
418. Bremžu pārvada cauruļvadi
418.1. Deformēti, korodējuši X X X
418.2. Nenostiprināti, nepareizi novietoti X X
419. Bremžu šļūtenes
419.1. Mehāniski bojātas, neatbilstošas X X X
419.2. Savērpušās, porainas, saliektas asā leņķī,
ar pārklājumiem X X
Iespējams pārrāvums X
420. Riteņu hidrauliskie darba cilindri,
pneimokameras
420.1. Atšķirīgi pārvietojumi X
420.2. Bojāti, nenostiprināti, nehermētiski X X
420.3. Bojāti vai nenostiprināti X
420.4. Atšķirīgas X
421. Bremžu trumuļi, bremžu diski
421.1. Mikroplaisas, nevienmērīgs nodilums X
Plaisas, izlūzumi; eļļaini trumuļi, diski;
ievērojams bremžu disku nodilums X X
421.2. Nav, nenostiprināta X
422. Bremžu loki un kluči
Palielināts nodilums, neatļauts remonts X
Nedarbojas indikācija X
423. Riteņu bremžu mehānisms
Nenodrošina kluču (loku) ātru atvirzīšanu X
424. Bremžu pārvadu savienojums
"vilcējs - piekabe"
424.1. Nav vai bojāti putekļsargi X
Nehermētisks, nedrošs savienojums X
424.2. Neatbilstoša savienojuma konstrukcija X
425. Manometru pieslēgšanas kontrolizvadi
Nehermētiski X
Bojāti X X
Nenoslēgti X
426. Bremzēšanas spēku regulators
Nav, nedarbojas, nepareizi iestatīts,
traucēta darbība X
Nav plāksnītes X
427. Energoakumulatori
427.1. Nav identiski abās vienas ass pusē X
Neatbilstoši nostiprināti, saspiedējskrūve
nenodrošina saspiešanu X
427.2. Deformēti, brīvkustība savienojumos X X
427.3. Signālierīce nedarbojas X
428. Antibloķēšanas sistēma (ABS)
428.1. Devējmehānismi netīri, bojāti. X X
428.2. Nedarbojas noteiktajā režīmā X
 
Nr. 5. GRUPA. RITEŅI, RIEPAS Novērtējums .
1 2 3
Riepas
501. Izmērs un konstrukcija
501.1. Neatbilstošas riepas X
501.2. Neatbilstošs izmērs vai konstrukcija X
501.3. Neatļauts radžu veids, skaits
un izvietojums X
502. Uzstādīšanas noteikumi
502.1. Neatbilstoša uzstādīšana X
502.2. Neatbilstoša uzstādīšana X
502.3. Neatbilstoša uzstādīšana X
502.4. Neatbilstoša lietošana X
503. Protektora zīmējuma augstums
503.1. Nepietiekams X
503.2. Nepietiekams X
504. Bojājumi
Būtiski bojājumi, redzams kords X X
Nelieli vietēji bojājumi X
Riteņi
505. Izmērs un konstrukcija
505.1. Neatbilstošs izmērs, konstrukcija X
505.2. Neatļauta (izmainīta) konstrukcija
un stiprinājums X X
505.3. Neatbilstošs riteņu platums X
506. Stiprinājums
Nenospriegotas skrūves, uzgriežņi X X
507. Bojājumi
Plaisas, izlūzumi, deformācijas,
remontmetinājumi X X
Nelieli vietēji bojājumi X
 
Nr. 6. GRUPA. ŠASIJA UN VIRSBŪVE Novērtējums .
1 2 3
Rāmis, nesošie elementi
601. Mehāniski bojājumi, korozija
Lūzumi, plaisas, deformācijas, ievērojami
korozijas bojājumi X X
Nelieli korozijas bojājumi X
602. Vītņsavienojumi, kniedētie un
metinātie savienojumi
Bojāts kniedējums, skrūves vaļīgas, lūzušas X X
Metinājuma šuves ar plaisām
vai nepareizs to izpildījums X X
Bojātas atsevišķas kniedes vai skrūves X
603. Nepareizs remonts
Nepareizi izpildīti remontdarbi X X X
Drošības konstrukcijas
604. Pakaļējās drošības konstrukcijas
604.1. Nav, neatbilstoša konstrukcija vai uzstādīšana X
604.2. Nefiksējas, nenodrošināta pret stāvokļa maiņu X
604.3. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi,
deformācijas X X
605. Sānu drošības konstrukcijas
605.1. Nav, neatbilstoša konstrukcija vai uzstādīšana X
605.2. Piestiprināti bremžu, gaisa vai
hidrauliskie cauruļvadi X
605.3. Nepiemērots materiāls X
605.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi,
deformācijas X X
Priekšējais tilts
606. Tilta sija, motocikla priekšējā riteņa dakša
606.1. Plaisas, deformācijas, lūzumi, ievērojami
korozijas bojājumi, nepareizs remonts X X
606.2. Palielināta brīvkustība X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
606.3. Nav, bojāti, neatbilstošs novietojums X
607. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizators
607.1. Bojājumi, deformācijas, ievērojama korozija,
remontmetinājumi X X X
607.2. Palielināta brīvkustība savienojumos X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
607.3. Palielināta brīvkustība balstos, savienojumi
nenodrošināti pret atskrūvēšanos X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
608. Atsperojums, amortizatori
608.1. Neatbilstošs aprīkojums X
608.2. Plaisas, lūzumi, ievērojama korozija,
remontmetinājumi X
608.3. Nenostiprinātas skavas X X
Pārvietojušās atsperu loksnes X X
608.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
608.5. Bojāti, nehermētiski X X
608.6. Palielināta brīvkustība savienojumos X X
608.7. Neatļautas izmaiņas X X
609. Riteņu rumbas gultņi
Palielināta brīvkustība X X
Pakaļējais tilts
610. Tilta sija, motocikla vienpleca svārstsvira
610.1. Plaisas, deformācijas, lūzumi, ievērojami
korozijas bojājumi, nepareizs remonts X X
610.2. Palielināta brīvkustība X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
610.3. Nav, bojāti, neatbilstošs novietojums X
611. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizators
611.1. Bojājumi, deformācijas, ievērojama
korozija, remontmetinājumi X X X
611.2. Palielināta brīvkustība savienojumos X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
611.3. Palielināta brīvkustība balstos, savienojumi
nenodrošināti pret atskrūvēšanos X X
Savienojuma izjukšanas bīstamība X
612. Atsperojums, amortizatori
612.1. Neatbilstošs aprīkojums X
612.2. Plaisas, lūzumi, ievērojama korozija,
remontmetinājumi X
612.3. Nenostiprinātas skavas X X
Pārvietojušās atsperu loksnes X X
612.4. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
612.5. Bojāti, nehermētiski X X
612.6. Palielināta brīvkustība savienojumos X X
612.7. Neatļautas izmaiņas X X
613. Riteņu rumbas gultņi
Palielināta brīvkustība X X
Motors, transmisija
614. Stiprinājums
Bojājumi, neatbilstošs stiprinājums X X
Nav aizsargapvalku X
Nenostiprināti, bojāti aizsargapvalki X X
615. Sajūgs
615.1. Nenodrošina laidenu gaitas uzsākšanu,
vieglu pārnesumu pārslēgšanu X X
615.2. Nav X
615.3. Palielināta brīvkustība X X
615.4. Nehermētisks pievads X
Nenostiprināts aizsargapvalks X
616. Pārnesumu kārba, sadales kārba,
starpasu diferenciāļa bloķētājs
Neatbilstošs stiprinājums, nedarbojas,
darbības traucējumi X X
617. Kardānpārvads, ķēde, ķēdes apvalks
617.1. Palielināta brīvkustība X X
617.2. Neatbilstošs stiprinājums, lūzumi,
plaisas, deformācijas X X
617.3. Bojāti X X
617.4. Zobratu zobu palielināts izdilums, izlūzumi X X
617.5. Nav X
Bojāts ķēdes apvalks X X
618. Eļļas un dzeses šķidruma noplūde
Noplūde X X X
Vilkšanas ierīces
619. Sakabes ierīce
619.1. Nav plāksnītes X
619.2. Neatļauta konstrukcija, pašizgatavota ierīce X
619.3. Bojāti, nenospriegoti X X
619.4. Bojājumi X X
619.5. Palielināta brīvkustība X X X
619.6. Bojājumi, deformācijas, remontmetinājumi X X
619.7. Bojātas X X
620. Vilkšanas āķi un cilpas
Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
Virsbūve
621. Nesošā virsbūve, kabīne, motocikla
aizsargkonstrukcijas
621.1. Izmainīta konstrukcija X
621.2. Stiprību ietekmējoši bojājumi
un deformācijas X X
621.3. Neatbilstošs stiprinājums,
deformācijas, bojājumi X X
622. Bīstamie elementi
622.1. Bīstami bojājumi X X
622.2. Bīstami vai nenostiprināti salona
aprīkojuma elementi X X
622.3. Neatļauta, neatbilstoša uzstādīšana X
623. Dubļusargi
623.1. Nav X
623.2. Neatbilstoši X
623.3. Neatbilstoša konstrukcija X
624. Buferi, gaisa aptecētāji
624.1. Nav, neatbilstošs stiprinājums vai novietojums X
Bojājumi X X
624.2. Neatbilstošs stiprinājums vai novietojums X
Bojājumi X X
625. Pakāpieni
625.1. Neatbilstoša konstrukcija X
625.2. Bojājumi, deformācijas X X
626. Durvis, pārsegi, rokturi, aizslēgi, fiksatori
Neatbilstošs aprīkojums, stiprinājums,
apgrūtināta darbība X X
627. Stikli, saules sargi
627.1. Neatbilstoši X
627.2. Vējstikla bojājumi vadītāja redzamības zonā X
Citi stiklu bojājumi X X
627.3 Nepietiekama vējstikla gaismas caurlaidība,
uz vējstikla uzlīmētās plēves platums
pārsniedz 14 cm, neatļauti pārklājumi X
Nepietiekama priekšējo sānstiklu
gaismas caurlaidība X
627.4. Nav X
628. Stiklu tīrītājai, apskalotāji
628.1. Nav, neatbilstošs stiprinājums,
nedarbojas visos režīmos X
628.2. Bojājumi, neefektīva darbība X X
628.3. Nedarbojas X
629. Sēdekļi, drošības jostas
629.1 Neatbilstošs skaits, stiprinājums,
pašizgatavoti sēdekļi X
Pārvietošanas vai fiksācijas ierīču bojājumi X X
629.2. Neatbilstoši sēdekļi, neatļauta
izvietojuma maiņa X
629.3. Nav X
629.4. Neatbilstošs stiprinājums, nedarbojas
fiksācijas vai inerces mehānisms X
Bojājumi X X
629.5. Neatbilstošs stiprinājums, nav marķēts X
630. Stāvbalsti, kāju balsti, rokturi
630.1. Nav, nedarbojas, bojājumi, deformācijas X X
630.2. Nav, bojāts, nedarbojas X X
630.3. Nav, bojāti, nenodrošināti pret slīdēšanu X X
630.4. Nav X
631. Apsilde, ventilācija
631.1. Nedarbojas visos paredzētajos režīmos X
Nedarbojas X
631.2. Pašizgatavotas X
632. Motocikla blakusvāģis
632.1. Neatbilstošs stiprinājums, nav nodrošināts
pret atskrūvēšanos X
632.2. Stiprību ietekmējoši bojājumi X
633. Rezerves riteņa stiprinājums
Bojāts stiprinājums X X
Kravas nodalījums
634. Stiprinājums
634.1. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
634.2. Bojātas slēgierīces un fiksācijas elementi X X
635. Tehnoloģiskās iekārtas
635.1. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
635.2. Noplūdes X X
636. Bagāžas novietne
636.1. Neatbilstošs stiprinājums X X
636.2. Neatbilstoša uzstādīšana X X
 
Nr. 7. GRUPA. BAROŠANAS SISTĒMA Novērtējums .
UN ELEKTROIEKĀRTA 1 2 3
Barošanas sistēma
701. Veids, konstrukcija
701.1. Neatļautas izmaiņas X
701.2. Neatbilstoša konstrukcija X
701.3. Neatbilstošs aprīkojums X
702. Degvielas tvertne (gāzes balons)
702.1. Neatļauta pārbūve X
702.2. Nav plāksnītes (uzlīmes) X
702.3. Neatļauts balona novietojums X
702.4. Neatbilstošs aprīkojums X
702.5. Neatbilstoša uzstādīšana X
702.6. Nav iespējas uzpildīt atsevišķi X
702.7. Bojājumi, neatbilstošs stiprinājums X X
Remontmetinājumi X
Degvielas noplūde X X
703. Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes
703.1. Bojājumi, neatbilstošs stiprinājums X X
703.2. Neatbilstošs novietojums X
703.3. Bojājumi, neatbilstošs stiprinājums X X
703.4. Degvielas noplūde X X
703.5. Brīvi neatgriežas X
Elektroiekārta
704. Instalācija
704.1. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X X
704.2. Traucējošs papildaprīkojums X X
704.3. Nav apdares elementu X
704.4. Neatļauti, neatbilstoši X
704.5. Nav, nedarbojas X
705. Sakabes ierīces kontaktligzda
(kontaktdakša)
Nav, nefiksējas, iespējama atvienošanās,
nepareizs slēgums X
Bojājumi X X
706. Akumulatora baterijas stiprinājums
Nav nostiprināts, neatbilstošs novietojums X X
 
Nr. 8. GRUPA. ATGĀZU IZPLŪDES Novērtējums .
SISTĒMA 1 2 3
801. Konstrukcija
801.1. Neatbilstoša konstrukcija X
801.2. Neatbilstoša konstrukcija X
802. Stiprinājums, bojājumi
802.1. Neatbilstošs stiprinājums X X
802.2. Bojājumi X X
803. Dūmošana
Ievērojama dūmošana brīvgaitas režīmā X
804. Dīzeļmotoru atgāzu dūmainība
Pārsniedz pieļaujamo X
805. Dzirksteļaizdedzes motoru
atgāzu raksturojums
805.1. CO saturs pārsniedz pieļaujamo vērtību X
CO saturs pārsniedz pieļaujamo vērtību
gadījumā, kad atgāzu izplūdes sistēma tiek
kontrolēta ar pilnveidotu atgāzu kontroles
sistēmu, tādu kā trīskomponenšu katalītisko
neitralizatoru ar l vadību, bet nav lielāks
par pieļaujamo transportlīdzekļiem
bez šādas sistēmas X
805.2. HC saturs pārsniedz pieļaujamo vērtību X
806. Trokšņu līmenis
Pārsniedz pieļaujamo vērtību X
 
Nr. 9. GRUPA. AUTOBUSU Novērtējums .
APRĪKOJUMS 1 2 3
901. Vadītāja sēdvieta
901.1. Papildus sēdvietas, neatļauta konstrukcija X
901.2. Bojājumi X X
Nav, ierobežo redzamību X
902. Ieejas (izejas)
902.1. Aizsprostotas, neatļauta pārbūve X
902.2. Neatbilst, bojājumi X X
902.3. Bojājumi X X
902.4. Nedarbojas, nepareiza darbība X
902.5. Nedarbojas, bojāts X
903. Grīda
903.1. Neatbilstošs, pārvietojas, bojāts, atdalījies X X
903.2. Neatbilstošs stiprinājums, bīstami X X
904. Sēdvietas, stāvvietas, guļvietas,
drošības rokturi
904.1. Neatbilstošs skaits, stiprinājums,
aprīkojums X
904.2. Neatbilstošs stiprinājums vai remonts,
bīstami bojājumi X X
904.3. Neatbilst X
905. Avārijas izejas
Neatbilstošs skaits X
Neatbilstošs aprīkojums, apzīmējums X
906. Salona apgaismojums
Nav, nedarbojas vispār X
Neefektīvs X X
907. Iekšējā sakaru sistēma, durvju
aizvēršanas kontrolierīces
907.1. Nav, nedarbojas X
Grūti pieejamas X
907.2. Nav, nedarbojas X
 
Nr. 10. GRUPA. VIEGLIE TAKSOMETRI Novērtējums .
1 2 3
1001. Konstrukcija
Neatbilstoša konstrukcija X
1002. Pazīšanas zīme
1002.1. Nav, neatbilst X
1002.2. Neatbilstošs stiprinājums X
1002.3. Nedeg, neatbilstošs slēgums X
1003. Informācija
Nav, neatbilstoša X
1004. Skaitītājs
1004.1. Nav, nedarbojas X
1004.2. Nav sertificēts, verificēts X
 
Nr. 11. GRUPA. OPERATĪVIE Novērtējums .
TRANSPORTLĪDZEKĻI 1 2 3
1101. Reģistrācijas apliecība
Neatbilstoši reģistrēts X
1102. Krāsojums, uzraksti, simboli
Neatbilstoši X
1103. Bākugunis
1103.1. Nav, nedarbojas, neatbilstošs
izvietojums X
1103.2. Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi X X
1104. Speciālais skaņas signāls
Nav, nedarbojas, neatbilstošs X
1105. Kontroles ierīce
1105.1. Nav, nedarbojas X
1105.2. Nav pārbaudīta, nav noplombēta X
 
Nr. 12. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻI Novērtējums .
BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀJUMIEM 1 2 3
1201. Izgatavotāja sertifikāts
Nav, neatbilstošs X
1202. Bīstamās iekārtas atbilstības apliecinājums
1202.1. Nav reģistrēta, nav ekspluatācijas atļaujas X
1202.2. Nav, neatbilstošs X
Tehniskās prasības
1203. Bremžu iekārta
1203.1 Neatbilstoša X
1203.2. Nav ABS X
1203.3. Nav lēninātāja X
1203.4. Nav ABS un lēninātāja X
1204. Autonomais sildītājs
1204.1. Neatbilstoša konstrukcija X
1204.2. Nepareiza vadība X
1204.3. Neatbilstoša darbība, nav apliecinājuma X
1204.4. Neatbilstošs novietojums X
1205. Elektroiekārta
1205.1. Pārsniedz pieļaujamo vērtību X
1205.2. Neatbilstošs stiprinājums, novietojums X X
Neatbilstoša aizsardzība X
1205.3. Slēdža neatbilstošs novietojums, vadības
ierīču neatbilstošs novietojums, slēdža
neatbilstoša konstrukcija,
neatbilstoša izolācija X
1205.4. Neatbilstošs slēgums X
1205.5. Neatbilstoša konstrukcija X
1205.6. Neatbilstoša aizsardzība, konstrukcija,
novietojums X
1206. Ugunsdrošība
1206.1. Nav, neatbilstošs X
1206.2. Nav, neatbilstoši, nelietojami X
1206.3. Neatbilstoša konstrukcija X
1206.4. Neatbilstošs novietojums X
1206.5. Neatbilstoša konstrukcija X
1206.6. Neatbilstoša aizsardzība X
1207. Ātruma ierobežotājs
Nav, neatbilstošs X
1208. Šasija un virsbūve
1208.1. Neatbilstoša konstrukcija X
1208.2. Neatbilstoša konstrukcija X
1208.3. Neatbilstoša konstrukcija, bojājumi X
1208.4. Nav, neatbilstoša X
1209. Informācijas un brīdinošās zīmes
Nav, neatbilstošas X
1210. Papildus aprīkojums
1210.1. Nav, nedarbojas X
1210.2. Nav X
1210.3. Nav X
 
Nr. 13. GRUPA. "ZAĻĀKIE UN DROŠIE" Novērtējums .
TRANSPORTLĪDZEKĻI 1 2 3
1301. Izgatavotāja plāksnīte
Nav, neatbilstoša X
1302. Sertifikāti
1302.1. Nav, neatbilstoši vai nepareizi dati X
1302.2. Nav, neatbilstoši vai nepareizi dati X
1303. Atgāzu dūmainība
Pārsniedz pieļaujamo vērtību X
1304. Riepu protektora zīmējuma augstums
Nepietiekams X
1305. Atšķirības zīme
  Nav

 

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs

3.pielikums

Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Satiksmes ministrija Veids: noteikumi Numurs: 2Pieņemts: 04.02.2000.Stājas spēkā: 01.03.2000.Zaudē spēku: 09.09.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 47/50, 15.02.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
1179
01.03.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)