Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.2 Rīgā 2000.gada 4.februārī Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskatiIzdoti saskaņā
ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta trešo daļu un I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) transportlīdzekļu reģistrā noteiktā kārtībā reģistrēto transportlīdzekļu, izņemot sniega motociklus, (turpmāk - transportlīdzekļi), tehniskajam stāvoklim un to aprīkojumam izvirzītās prasības, šo prasību izpildes pārbaudes kārtību valsts tehniskajā apskatē (turpmāk - tehniskā apskate) un pārbaudes slēdziena pārsūdzēšanas kārtību. 2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, veicot valsts tehnisko apskati un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma pārbaudes uz ceļiem. 3. Tehniskās apskates mērķis ir periodiski kontrolēt transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tā aprīkojumu, vienlaikus aktualizējot transportlīdzekļu reģistru, transportlīdzekļu vadītāju reģistru un atklājot meklēšanā esošos transportlīdzekļus, kā arī veicot tiesību aktos noteiktās, ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē saistītās kontroles funkcijas (nodevu nomaksas, transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - apdrošināšana) nomaksas u.c.).
II. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un to aprīkojums 4. Transportlīdzekļiem piedaloties ceļu satiksmē, to tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam pastāvīgi jāatbilst noteikumu 1.pielikumā dotajām prasībām. Šī pielikuma 1. - 8.grupas prasības attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, bet 9. - 13.grupas prasības - attiecīgi uz autobusiem, vieglajiem taksometriem, operatīvajiem transportlīdzekļiem, bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem un "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem. 5. Visām transportlīdzekļu iekārtām, aprīkojumam, mehānismiem un ierīcēm jāatbilst izgatavotāja prasībām un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. 6. Veicot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma kontroli, konstatētie trūkumi vai bojājumi tiek novērtēti atkarībā no to nozīmīguma ar kādu no šādiem vērtējumiem atbilstoši 2.pielikuma nosacījumiem: 6.1. sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību ("1"); 6.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt satiksmes drošību ("2"); 6.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud satiksmes drošību ("3"). 7. Ja vienam un tam pašam trūkumam vai bojājumam iespējami vairāki vērtējumi, transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (eksperts) (turpmāk - inspektors) novērtē trūkuma vai bojājuma nozīmīgumu, vadoties no tā faktiskās ietekmes uz satiksmes drošību. 8. Atkarībā no konstatēto trūkumu vai bojājumu nozīmīguma transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā tiek novērtēts ar vienu no šādiem novērtējumiem: 8.1. pārbaudītajam transportlīdzeklim nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tas ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un apkārtējās vides aizsardzības prasībām ("0"); 8.2. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti sīki trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("1"); 8.3. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, kas var ietekmēt satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("2"); 8.4. pārbaudītajam transportlīdzeklim ir konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību un apkārtējo vidi ("3"). 9. Transportlīdzekļu klasifikācija pēc to kategorijām dota noteikumu 3.pielikumā.
III. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate 10. Tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā 5 dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk ne retāk kā vienu reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem tehniskā apskate veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Lai nodrošinātu tehnisko apskašu skaita vienmērīgu sadalījumu kalendārā mēneša ietvaros, datums tekošajā gadā vai nākošā gada tajā pašā kalendārajā mēnesī, līdz kuram jāveic nākošā tehniskā apskate, tiek nozīmēts ar speciālas datorprogrammas palīdzību. 11. Tehnisko apskati veic CSDD vai CSDD šim nolūkam akreditēta juridiska persona tikai speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās (turpmāk - tehniskās apskates vieta). Akreditētā juridiskā persona nevar veikt tehnisko apskati tās īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem. 12. Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates vietā. 13. Tehniskās apskates vietas iedalās speciāli aprīkotos tehniskās apskates punktos (turpmāk - tehniskās apskates punkts) un Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumos Nr.41 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijām" noteiktajām prasībām atbilstošās tehniskās apskates stacijās (turpmāk - tehniskās apskates stacija). 14. Pēc reģionālās attiecīgā tipa tehniskās apskates stacijas izveides šajā reģionā funkcionējošie tehniskās apskates punkti var tikt slēgti ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 15. Tehnisko apskati atļauts veikt atbilstoši Satiksmes ministrijas 1997.gada 12.decembra noteikumu Nr.42 "Noteikumi par transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoriem (ekspertiem)" noteiktajām prasībām atestētiem inspektoriem. 16. Samaksas apmēru par tehnisko apskati un atvieglojumus nosaka satiksmes ministrs. 17. Tehniskās apskates process sastāv no datu salīdzināšanas un transportlīdzekļa tehniskās kontroles. 17.1. Datu salīdzināšana ietver transportlīdzekļa identifikācijas un reģistrācijas datu salīdzināšanu ar transportlīdzekļu reģistra datiem, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas summas pārbaudi atbilstoši transportlīdzekļa tipam, pilnajai masai un izlaiduma gadam. 17.2. Tehniskā kontrole iedalās trīs pārbaužu veidos - pamatpārbaude, atkārtotā pārbaude un papildpārbaude: 17.2.1. pamatpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude atbilstoši 1. pielikuma 1. - 9. grupas prasībām. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) pieprasījuma pamatpārbaudes laikā papildus tiek novērtēta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atbilstība starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām; 17.2.2. atkārtotā pārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma atkārtota pārbaude, ja pamatpārbaudē transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums novērtēts ar "2" un kopš pamatpārbaudes veikšanas nav pagājušas vairāk nekā 30 dienas. Šīs pārbaudes laikā galvenokārt tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas tika konstatēti veicot pamatpārbaudi, tomēr gadījumā, ja transportlīdzeklim pēc pamatpārbaudes ir radušies citi trūkumi vai bojājumi, tos novērtē un atzīmē tehniskās apskates protokolā; 17.2.3. papildpārbaude ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma pārbaude, kad tehniskā apskate jau veikta iepriekš un transportlīdzeklim ir derīga tehniskās apskates uzlīme (talons), ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēlas transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma novērtēšanu atbilstoši starptautiskajiem autopārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem un bīstamu kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām. 18. Gadījumā, ja transportlīdzekļa pamatpārbaude veikta tehniskās apskates stacijā, arī atkārtotā pārbaude veicama tehniskās apskates stacijā.
IV. Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtība 19. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību (izņemot CSDD noteiktos gadījumus), samaksā transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un maksu par tehnisko apskati, norādot attiecīgo pārbaudes veidu. Ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par spēkā esošu apdrošināšanas polisi, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda spēkā esošu apdrošināšanas polisi. Ja transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājums un samaksa par tehnisko apskati veikta ar pārskaitījumu, CSDD darbinieks pārliecinās par pārskaitījuma summas saņemšanu. 20. Pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas tiek noformēts tehniskās apskates protokols. Pēc tehniskās apskates protokola noformēšanas, transportlīdzeklis kopā ar tā reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību un tehniskās apskates protokolu nododams inspektora rīcībā. 21. Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek uzsākta, ja: 21.1. motocikls, kas reģistrēts kā "motocikls ar blakusvāģi", tehniskajai apskatei tiek uzrādīts bez blakusvāģa; 21.2. piekabe tehniskai apskatei netiek uzrādīta sakabē ar mehānisko transportlīdzekli; 22. Inspektors tehnisko apskati sāk ar datu salīdzināšanu. Uzskaites tehnisko datu neatbilstības vai bojātas transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības gadījumos inspektors turpina veikt tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi tehniskās apskates protokolā. Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, pie tam tehniskā apskate netiek turpināta un tehniskās apskates protokols tiek anulēts. 23. Pēc transportlīdzekļa uzskaites datu salīdzināšanas tiek veikta transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole, izmantojot tehniskās apskates vietā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. 24. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "0" vai "1" novērtējumu, inspektors: 24.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā; 24.2. noformē tehniskās apskates uzlīmi (talonu), tajā atzīmējot: 24.2.1. transportlīdzekļa marku un modeli (tikai tehniskās apskates talonā); 24.2.2. transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura pēdējās 6 zīmes tehniskās apskates uzlīmē vai visu numuru - tehniskās apskates talonā; 24.2.3. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru; 24.2.4. datumu tekošajā vai nākošajā gadā, pēc kura tiek uzskatīts, ka transportlīdzeklim nav veikta tehniskā apskate; 24.3. pielīmē tehniskās apskates uzlīmi automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla iekšpusē, labajā apakšējā stūrī vai izsniedz tehniskās apskates talonu transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam); 24.4. ja konstatēta uzskaites tehnisko datu neatbilstība vai bojāta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, pielīmē tehniskās apskates uzlīmi vai izsniedz talonu tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas; 24.5. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu; 24.6. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ETMK "zaļāka un droša" ("S") transportlīdzekļa sertifikātu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzeklis atbilst "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem noteiktajām prasībām; 24.7. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu ADR vai ADR LV sertifikātu vai pagarina tā derīguma termiņu, ja tika veikta attiecīga pārbaude un transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis atbilst bīstamu kravu pārvadājumiem ar autotransportu noteiktajām prasībām. 25. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, inspektors: 25.1 pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kam pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā vai kas jānovērš; 25.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz; 25.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu. 26. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "2" novērtējumu, transportlīdzekli atļauts ekspluatēt 30 dienas, t.i., ne vēlāk par tehniskās apskates protokolā norādīto datumu. Šajā laikā transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un veic atkārtotu tehnisko apskati. 27. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā ir novērtēts ar "3" novērtējumu, inspektors: 27.1. pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, kas jānovērš, lai varētu piedalīties ceļu satiksmē un veikt atkārtotu pamatpārbaudi; 27.2. anulē iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi (talonu), bet jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu) neizsniedz; 27.3. izsniedz noteiktā kārtībā aizpildītu tehniskās apskates protokolu. 28. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums kopumā novērtēts ar "3" novērtējumu, atļauts tajā pašā dienā aizbraukt transportlīdzekli līdz stāvvietai vai remonta vietai. Transportlīdzekļa tālāka ekspluatācija ir aizliegta līdz trūkumu vai bojājumu novēršanai un atkārtotas pamatpārbaudes veikšanai. 29. Persona, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, ar savu parakstu tehniskās apskates protokolā apliecina, ka transportlīdzekļa novērtējums ir izskaidrots un 20. punktā minētie dokumenti ir atdoti. 30. Tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai talonu izsniedz par maksu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas šādos gadījumos, iepriekš pārliecinoties par transportlīdzekļa uzskaites datu atbilstību transportlīdzekļu reģistram: 30.1. jaunam transportlīdzeklim, kas izgatavots tekošajā vai iepriekšējā gadā - 6 mēnešu laikā pēc pirmreizējās reģistrācijas Latvijā; 30.2. ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme (talons) ir nozaudēta vai bojāta; 30.3. ja mainījušies transportlīdzekļa uzskaites dati, kas tiek norādīti transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē (talonā). 31. Ja transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, inspektors drīkst pieņemt lēmumu pielīmēt tehniskās apskates uzlīmi vai izsniegt talonu tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas. 32. Ja 30.punktā minētajos gadījumos tiek konstatēta transportlīdzekļa uzskaites datu neatbilstība vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir bojāta, tehniskās apskates uzlīme tiek pielīmēta vai talons izsniegts tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Par atklātajām viltojuma pazīmēm transportlīdzekļa agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos inspektors sastāda noteiktas formas aktu un tālāk rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. 33. Pirms jaunas tehniskās apskates uzlīmes pielīmēšanas no automobiļa virsbūves (kabīnes) priekšējā stikla noplēšamas iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmes, neatbilstošas vai nederīgas apdrošināšanas uzlīmes un jebkuras citas normatīvajos aktos neparedzētas uzlīmes.
V. Slēdziena pārsūdzēšanas kārtība 34. Ja transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) ir pamatotas pretenzijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) 3 darba dienu laikā pēc tehniskās apskates veikšanas var pārsūdzēt tehniskās apskates slēdzienu, iesniedzot motivētu iesniegumu CSDD. Pēc iesnieguma saņemšanas iesnieguma iesniedzējs 3 darba dienu laikā tiek rakstiski informēts par atkārtotās pārbaudes veikšanas vietu un laiku. 35. Atkārtoto pārbaudi veic satiksmes ministra izveidota komisija un dod slēdzienu par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību šo noteikumu prasībām. 36. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) var pārsūdzēt komisijas slēdzienu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
VI. Noslēguma jautājumi 37. Noteikumi stājas spēkā 2000.gada 1.martā. 38. Noteikumu 1.pielikuma 110.7. un 110.8.apak™punktu prasības par atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām sertificētu un marķētu pazīšanas zīmju lietošanu un 627.punkta aizliegums lietot priekšējos stiklus, kas nav sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEC prasībām, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. 39. Līdz 2000.gada 31.decembrim 1.pielikuma 804.punkta prasība, ka dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtība brīvā paātrinājuma režīmā nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto, attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot starptautiskajos pārvadājumos. Pārējiem transportlīdzekļiem līdz minētajam datumam piemērojamas 8.1.tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības. 40. Līdz 2000.gada 31.decembrim piemērojamas 1.pielikuma 8.2.tabulā dotās pieļaujamās CO koncentrācijas un 805.2.apakšpunktā minētās CH koncentrācijas robežvērtības. 41. Noteikumu 1.pielikuma 502.1.5.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī. 42. Noteikumu 1.pielikuma 503.2.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2000.gada 1.decembrī. 43. Noteikumu 1.pielikuma 501.1.apakšpunkta prasības stājas spēkā 2001.gada 1.decembrī. 44. Noteikumu 1.pielikuma 604. un 605.punktu, 214.2. un 702.2.apakšpunktu prasības stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 45. No 2000.gada 1.marta atzīt par spēku zaudējušiem: 45.1. Satiksmes ministrijas 1997.gada 19.decembra noteikumus Nr.43 "Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates noteikumi"; 45.2. Satiksmes ministrijas 1995.gada 4.janvāra pavēli Nr.2 un ar šo pavēli apstiprinātos "Noteikumus "Par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli"". Ministrs A. Gorbunovs Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 1. pielikums Transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzītās prasības 1. GRUPA. APRĪKOJUMS 101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte 101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem. Pēc 1998. gada 1. janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, jābūt marķētiem atbilstoši Latvijas standarta LVS 88-1997 prasībām. 101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem. 102. Valsts reģistrācijas numura zīmes 102.1. Numura zīmēm jābūt tīrām, salasāmām, bez mehāniskiem bojājumiem. Tām jāatbilst transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt atbilstoši piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās. Valsts reģistrācijas numura zīmju tipam un novietojumam jāatbilst spēkā esošā Latvijas standarta prasībām. 102.2. Aizliegts krāsot numura zīmes atstarojošo virsmu vai lietot papildus pārklājumus. 103. Atpakaļskata spoguļi 103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību (1.1.att.), transportlīdzeklim jābūt sekojoši aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem: 103.1.1. vieglajiem automobiļiem: ārējais spogulis kreisajā pusē un iekšējais spogulis salonā vai ārējais labajā pusē. Ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar ārējiem atpakaļskata spoguļiem abās pusēs; 103.1.2. kravas automobiļiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē; 103.1.3. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem (turpmāk - motocikli): pa vienam atpakaļskata spogulim labajā un kreisajā pusē; 103.1.4. autobusiem: ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē un salona spogulis. 103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu* Nr.46 vai ES direktīvas 71/127/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.2.att.) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. II kategorijas atpakaļskata spogulis ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 012439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.46 prasībām, ietverot 01 sērijas labojumus. 103.3. Spoguļiem nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi un pārklājumi. 103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem. 104. Skaņas signālierīce 104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto un efektīvi darbojošos skaņas signālierīci. 104.2. Skaņas signālierīcēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 vai ES direktīvas 70/388/EEC prasībām, vai atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs (1.3.att.) Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Skaņas signālierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 prasībām. 104.3. Atļauts uzstādīt vienu papildus skaņas signālierīci ar nosacījumu, ka abas signālierīces nevar darbināt vienlaicīgi. Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem). 105. Mēraparātu panelis Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jāveic paredzētās funkcijas. Latvijas Automobiļu federācijā noteiktā kārtībā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem, kam izsniegta sporta automobiļa tehniskā pase (turpmāk - sporta automobiļi), pieļaujama vadības, mērīšanas un indikācijas ierīču dublēšana vai pārnešana uz citu vietu. 106. Tahogrāfs 106.1. M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr.458 "Autotransportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumi" prasībām jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu tahogrāfu. Šī prasība, izņemot augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu 3.punktā minētos gadījumus, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, attiecināma arī uz iekšzemes pārvadājumiem. 106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients "W", riteņu aploces garums "I" un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados. 106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā. 106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam. 1071). Ātruma ierobežošanas ierīce 107.1. Pēc 1988.gada 1.janvāra izgatavotajiem N3 un M3 (ar pilnu masu lielāku par 10 t) kategoriju transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 un ES direktīvu 92/6/EEC un 92/24/EEC prasībām. 107.2. Ātruma ierobežošanas ierīcei jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, kā arī pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Ierīces pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados. 107.3. Ātruma ierobežošanas ierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam testēšanas laboratorijā. 108. Riteņu paliktņi 108.1. N2, N3 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.1.tabula). 108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. 1.1. tabula Paliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusa
Kravas automobiļu un autobusu riepu marķējumos lietotie apzīmējumi
5.3. tabula
2003. g. Piezīme . Līdz 2001. gada 1. martam par ziemas apstākļiem piemērotu riepu tiek uzskatīta arī riepa: - kuras marķējumā saskaņā ar GOST 4754-80 prasībām ir norāde, ka tā ir ziemas vai vissezonu riepa (piem., "Pbvyzz", "dctctpjyyfz") - ar jebkādu citu apzīmējumu vai simbolu, kas rekomendē to lietot ziemā; - kurai ir vismaz kāda no šādām konstruktīvām pazīmēm: radzes vai radžu vietas, izteikti protektora bloki, lameles jeb iegriezumi, kas padara riepas protektoru mīkstāku un uzlabo riepas saķeri uz slidena ceļa vai ledus. 501.2. Riepu izmēram un konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Riepas nedrīkst būt izvirzītas ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riepu maksimāli pieļaujamais ātrums un slodze nedrīkst būt mazāki par transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā noteiktajiem parametriem. Sporta automobiļiem riepu izmērs var neatbilst automobiļa izgatavotāja prasībām. Tās nedrīkst būt platākas par spārnu arku paplašinājumiem. Pieļaujamajam riepu platumam jābūt norādītam sporta automobiļa tehniskajā pasē. 501.3. Riepu radzes. Piezīme . Šī punkta prasības neattiecas uz transportlīdzekļu riepām, kas aprīkotas ar plastmasas radzēm. 501.3.1. Atļauts lietot tikai rūpnieciski izgatavotas un speciāli transportlīdzekļu riepām paredzētas radzes ar vienu galviņu, kura nedrīkst būt cauruļtipa. Radžoto riepu tehniskajiem parametriem jāatbilst 5.4. tabulā norādītajiem. 501.3.2. Radžu skaits riepās nedrīkst atšķirties vairāk kā par 25% starp riepu ar vislielāko radžu skaitu un riepu ar vismazāko radžu skaitu. Radzes nedrīkst izvietot protektora centrālajā trešdaļā. 502. Uzstādīšanas noteikumi 502.1. Aizliegts: 502.1.1. vienlaicīgi uzstādīt diagonālkorda un radiālkorda riepas; 5.4. tabula Radžu skaits un tehniskie parametri 502.1.2. vienlaicīgi uzstādīt dažādu izmēru riepas uz transportlīdzekļa vienas ass riteņiem; 502.1.3. vienlaicīgi uzstādīt vasaras un ziemas riepas uz transportlīdzekļa vienas ass riteņiem; 502.1.4. uzstādīt atjaunotās riepas uz autobusu priekšējās ass riteņiem; 502.1.5. vienlaicīgi uzstādīt radžotas riepas un riepas bez radzēm4). 502.2. Ja M2, M3, N2, N3, O3, O4 kategoriju transportlīdzekļu riteņi ir aprīkoti ar radžotām riepām, tad abās ass pusēs jābūt riteņiem ar radžotām riepām, tomēr, ja šī ass ir ar dubultriteņiem, tad divas no dubultriteņu riepām var būt bez radzēm, taču riteņiem ar radžotām riepām jābūt izvietotiem simetriski transportlīdzekļa garenasij. 502.3. Atbilstoši CSN 182. punkta prasībām laika posmā no l. decembra līdz l. martam automobiļu un autobusu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, bet laika posmā no l. maija līdz l. oktobrim aizliegts lietot automobiļus un autobusus, kam riteņi aprīkoti ar radžotām riepām. 503. Protektora zīmējuma augstums 503.1. Minimālais pieļaujamais riepas protektora zīmējuma augstums mērīšanas zonā (5.6.att.): 503.1.1. vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t un to piekabēm (Ml, Nl, O1, O2 kategoriju transportlīdzekļiem) - 1,6 mm; 503.1.2. autobusiem (M2, M3 kategoriju transportlīdzekļiem) - 2,0 mm; 503.1.3. kravas automobiļiem ar pilnu masu lielāku par 3,5 t un to piekabēm (N2, N3, O3, O4 kategoriju transportlīdzekļiem) - 1,0 mm; 503.1.4. motocikliem - 0,8 mm. 503.2. Laika posmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, visu automobiļu (autobusu), kuru pilnā masa nepārsniedz 3,5 t, minimālais pieļaujamais ziemas apstākļos izmantojamo riepu protektora zīmējuma augstums mērīšanas zonā nedrīkst būt mazāks par 3 mm5). 504. Bojājumi Riepām nedrīkst būt korda slāni atsedzoši bojājumi (iegriezumi, plīsumi u.tml.), atslāņojies karkass, atdalījies protektors vai sānu aizsargslānis. Aizliegts lietot riepas ar mehāniski palielinātu protektora zīmējuma augstumu (padziļinot rievas starp protektora izciļņiem vai tml.). Riteņi 505. Izmērs un konstrukcija 505.1. Riteņu disku izmēram un konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. 505.2. Aizliegts uzstādīt riteņu diskus, kas nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija ir izmainīta, kā arī citu marku, modeļu diskus, kuru stiprinājums atšķiras no izgatavotāja paredzētā. 505.3. Riteņi nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. 506. Stiprinājums Visiem uzgriežņiem un skrūvēm jābūt atbilstoši nospriegotām. Sporta automobiļu riteņu stiprinājumā bultskrūves drīkst aizstāt tapskrūves ar uzgriežņiem. 507. Bojājumi Transportlīdzekļa riteņu diskiem nedrīkst būt plaisas, izlūzumi, deformācijas, remontmetinājumi.
6. GRUPA. RĀMIS UN VIRSBŪVE Rāmis, nesošie elementi 601. Mehāniskie bojājumi, korozija Transportlīdzekļa rāmim vai nesošiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību. 602. Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi Savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar plaisām un lūzumiem. 603. Nepareizs remonts Veicot rāmja vai nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav pieļaujami apkārtējo detaļu vai mezglu bojājumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina pietiekoša rāmja vai nesošā elementa stiprība. Nav pieļaujams veikt rāmja vai nesošo elementu remontu, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādejādi nosedzot bojāto vietu. Drošības konstrukcijas 604.1) Pakaļējās drošības konstrukcijas 604.1. N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, kad nenoslogota transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums virs zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, jāvadās pēc platākās) vairāk nekā par 100 mm katrā pusē, turklāt šim nosacījumam jāizpildās vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes. Pakaļējās aizsargierīces uzstādīšanas pamatprasības parādītas 6.1. un 6.2. attēlos. Pakaļējās aizsargierīces šķērša gali nedrīkst būt izlocīti uz ārpusi. Tās ārējās šķautnes nedrīkst būt asas. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja šķērša ārējās šķautnes ir noapaļotas un liekuma rādiuss nav mazāks par 2,5 mm. Piezīme . Pakaļējām aizsargierīcēm izvirzītās prasības nav attiecināmas uz seglu vilcējiem, speciālām piekabēm, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļiem, kam pakaļējās aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. 604.2. Ja pakaļējās aizsargierīces stāvoklis ir maināms, jānodrošina tās fiksācijas iespēju vajadzīgajā stāvoklī. 604.3. Drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas. 605. 1) Sānu drošības konstrukcijas 605.1. Ar sānu aizsargierīcēm jāaprīko N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļi, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. Sānu aizsargierīces uzstādīšanas un konstrukcijas pamatprasības parādītas 6.1. un 6.2. attēlos. 605.1.1. Sānu aizsargierīce nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa gabarītus un atrasties tālāk nekā 120 mm uz iekšpusi no ārējiem gabarītiem. Tomēr sānu aizsargierīces pakaļējais gals pēdējo 250 mm posmā nedrīkst būt virzīts tālāk par 30mm uz iekšpusi no pakaļējo riteņu ārējās plaknes. 605.1.2. Aizsargierīces ārējai virsmai jābūt gludai, plakanai vai rievotai garenvirzienā un pēc iespējas nepārtrauktai. Tomēr blakus esošās daļas drīkst pārklāties. Starp blakus esošajām daļām drīkst būt sprauga, kas nav lielāka par 25mm. Tālāk aizmugurē esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā priekšējā, bet zemāk esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā augstākā. 605.1.3. Noapaļotas skrūvju vai kniežu galviņas, kā arī citas detaļas drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par 10 mm, ja tās ir gludas vai līdzīgi noapaļotas. Visām ārējām šķautnēm jābūt noapaļotām. Noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5mm. 605.1.4. Sānu aizsargierīce drīkst sastāvēt no vienlaidu plakanas virsmas vai no viena vai vairākiem atsevišķiem horizontāliem elementiem, vai no virsmas un elementu kombinācijas. Attālums starp elementiem vertikālā plaknē nedrīkst būt lielāks par 300 mm, un elementa augstums - mazāks par: 605.1.4.1. 50 mm N2 un O3 kategoriju transportlīdzekļiem, 605.1.4.2. 100 mm N3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem. 605.1.5. Ja sānu aizsargierīces priekšējais gals atrodas neaizsargātā telpā, tam jāsastāv no vertikāla vienlaidu elementa visā aizsargierīces augstumā. Šī elementa: 605.1.5.1. priekšējai skaldnei jābūt 50 mm platai uz N2 un O3 kategoriju transportlīdzekļiem un 100 mm platai uz N3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem; 605.1.5.2. sānu skaldnei jābūt 100 mm platai uz N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem. 605.1.6. Ja 6.1. attēlā dotajā 300 mm attālumā no riteņa līdz sānu aizsargierīces priekšējam galam atrodas kabīnes elementi, aizsargierīcei jāsākas maksimāli tuvu tiem un nepieciešamības gadījumā jābūt ielocītiem uz iekšpusi leņķī, kas nepārsniedz 45?. Paceļamu kabīņu gadījumā pieļaujama 100 mm sprauga starp kabīni un sānu aizsargierīces priekšējo galu, un 605.1.5. apakšpunkta prasības netiek piemērotas. 605.1.7. 6.1. attēlā dotais maksimālais attālums no sānu aizsargierīces augšdaļas līdz virsbūves elementam (max 350 mm) attiecas uz gadījumu, kad transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne). Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas 950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk. Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu aizsargierīces augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm virs zemes. 605.1.8. Transportlīdzekļiem, kas konstruktīvi paredzēti nevis pielāgoti konteineru pārvadāšanai vai kam ir maināmas kravas tilpnes, sānu aizsargierīces augšējās malas augstumu nosaka, vadoties pēc 605.1.7. apakšpunkta nosacījumiem un pieņemot, ka konteiners vai maināmā kravas tilpne ir transportlīdzekļa daļa. 605.1.9. Tādas transportlīdzeklim pastāvīgi piestiprinātas komponentes kā akumulatoru baterijas nodalījums, saspiestā gaisa baloni, degvielas tvertnes, atstarotāji, rezerves riteņi, instrumentu kastes un tml. drīkst tikt uzskatīti par sānu aizsargierīču sastāvdaļām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteiktie izmēri. Spraugu pieļaujamo izmēru skat. 605.1.2. apakšpunktā. 605.1.10. Atsevišķiem transportlīdzekļiem jāievēro tikai šādi nosacījumi: 605.1.10.1. Piekabēm ar maināmu garumu jāievēro visi 605.1. apakšpunkta nosacījumi, kad to garums ir minimāls. Kad garums ir maksimāls, sānu aizsargierīces apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk nekā 550 mm virs zemes, turklāt jāievēro 605.1.7. un 605.1.8. apakšpunktu nosacījumi, kā arī nosacījumi attiecībā uz sānu aizsargierīces priekšējās vai pakaļējās daļas konstrukciju un novietojumu. 605.1.10.2. Autocisternām, kas paredzētas šķidrumu pārvadāšanai pastāvīgi piestiprinātā slēgtā cisternā un kas aprīkotas ar cauruļvadiem iekraušanas un izkraušanas vajadzībām, jāaprīko, ciktāl tas ir iespējams, ar sānu aizsargierīcēm atbilstoši 605.1. apakšpunkta nosacījumiem. Atkāpes no prasībām pieļaujamas vienīgi autocisternas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamos gadījumos. 605.1.10.3. Transportlīdzekļa ar izbīdāmiem balstiem, kas paredzēti papildus stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citu operāciju, sānu aizsargierīcēs drīkst būt papildus spraugas izbīdāmo balstu darbības nodrošināšanai. 605.1.10.4. Transportlīdzekļiem ar stiprinājumiem Ro-Ro pārvadājumu veikšanai pieļaujamas spraugas sānu aizsargierīcē, kas paredzētas stiprinājuma trošu (ķēžu) ievietošanai un nospriegošanai. 605.1.10.5. Ja transportlīdzekļa sāni ir tā konstruēti (aprīkoti), ka to komponenšu kopuma forma un īpašības atbilst 605.1. apakšpunkta nosacījumiem, tos var uzskatīt par sānu aizsargierīces ekvivalentu. 605.2. Sānu aizsargierīcēm nedrīkst piestiprināt bremžu, gaisa vai hidrauliskos cauruļvadus. 605.3. Drošības konstrukcijām jābūt izgatavotām no metāla vai cita piemērota materiāla (izņemot 605.1.9. apakšpunktā uzskaitītos elementus). 605.4. Drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām jābūt bez stiprību ietekmējošiem bojājumiem un deformācijām. Priekšējais tilts 606. Tilta sija, motocikla priekšējā riteņa dakša 606.1. Transportlīdzekļa tilta sijai vai motocikla dakšai nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi. Tai jābūt atbilstoši nostiprinātai, bez brīvkustības skrūvjsavienojumos. Sporta automobiļu tilta sijai pieļaujami remontmetinājumi, kas palielina savienojumu drošību. 606.2. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība tilta sijas vai dakšas kustīgajos savienojumos. 606.3. Gājiena gumijas ierobežotājiem jābūt bez bojājumiem un nostiprinātiem atbilstošā vietā. 607. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori 607.1. Svirām, stiepņiem, balstiem un stabilizatoriem jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem un remontmetinājumiem, izņemot gadījumus, kad tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs. 607.2. Stiprinājumos pie rāmja, tilta vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības. 607.3. Balstos nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Stiprinājumiem jābūt nodrošinātiem pret atskrūvēšanos. 608. Atsperojums, amortizatori 608.1. Uz transportlīdzekļa vienas ass nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas atsperes vai amortizatorus. 608.2. Transportlīdzekļa atsperēm jābūt bez plaisām, lūzumiem, ievērojamiem korozijas bojājumiem, remontmetinājumiem. Sporta automobiļos drīkst izmantot "sēdinātās" vai speciālas sporta (regulējamas) atsperes. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 608.3. Lokšņu atsperu skavām jābūt nostiprinātām nekustīgi. Loksnes nedrīkst pārvietoties viena attiecībā pret otru. 608.4. Amortizatoriem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, darba kārtībā un bez bojājumiem. Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar papildus vai speciāliem sporta (regulējamiem) amortizatoriem. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 608.5. Pneimatiskā atsperojuma gaisa spilveniem jābūt hermētiskiem, bez bojājumiem. 608.6. Stiprinājumos pie rāmja, tilta vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības. 608.7. Aizliegts izmantot individuāli izgatavotus transportlīdzekļa klīrensu palielinošus elementus. 609. Riteņu rumbas gultņi Nav pieļaujama palielināta brīvkustība gultņos. Pakaļējais tilts 610. Tilta sija, motocikla vienpleca svārstsvira Skat. 606. punkta prasības. Piezīme. Uz motocikla vienpleca svārstsviru attiecināmas priekšējās dakšas tehniskajam stāvoklim izvirzītās prasības. Sporta automobiļiem tilta sija drīkst būt pastiprināta ar papildus elementiem. Pieļaujami savienojumu drošību palielinoši remontmetinājumi. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 611. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori Skat. 607. punkta prasības. Sporta automobiļiem drīkst būt izmainīta balstiekārtas kinemātika (uzstādīti papildus elementi). Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 612. Atsperojums, amortizatori Skat. 608. punkta prasības. 613. Riteņu rumbas gultņi Skat. 609. punkta prasības. Motors, transmisija 614. Motors Motoram jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi. Visiem aizsargapvalkiem (sadales siksnas, sadales ķēdes, sajūga kurvja un tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem, bez būtiskiem bojājumiem. 615. Sajūgs 615.1. Sajūgam jānodrošina laidena gaitas uzsākšana un viegla pārnesumu pārslēgšana. 615.2. Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu. 615.3. Sajūga pedāļa svirai nav pieļaujama palielināta brīvkustība. 615.4. Sajūga hidrauliskajam (pneimatiskajam) pievadam jābūt hermētiskam. Sajūgam un spararata aizsargapvalkam jābūt atbilstoši nostiprinātam. 616. Pārnesumu kārba, sadales kārba, starpasu diferenciāļa bloķētājs Pārnesumu kārbai, sadales kārbai un starpasu diferenciāļa bloķētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam un jāveic paredzētās funkcijas, viegli jāieslēdzas un jāizslēdzas. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt bojāti. 617. Kardānpārvads, ķēde, ķēdes apvalks 617.1. Nav pieļaujama palielināta spēle kārdānpārvada šarnīros un piekares gultņos. 617.2. Kardānpārvada elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas. 617.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem. 617.4. Nav pieļaujams ievērojams ķēdes, zobratu zobu izdilums un zobratu zobu izlūzumi. 617.5. Motociklam jābūt aprīkotam ar ķēdes apvalku. Tam jābūt bez bojājumiem. 618. Eļļas un dzesēšanas šķidruma noplūde Motora eļļošanas un dzeses sistēmām jābūt hermētiskām. Nav pieļaujama palielināta eļļas noplūde no transmisijas komponentēm. Vilkšanas ierīces 619. Sakabes ierīce 619.1. Sakabes ierīcei jābūt izgatavotāja plāksnītei, kur norādīts tās tips, pieļaujamā vertikālā slodze un piekabes pilnā masa. 619.2. Aizliegts uzstādīt sakabes ierīci piekabes aizmugurē, kā arī izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces vai mainīt sakabes ierīces konstrukciju. 619.3. Vītņu savienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētajiem savienojumiem jābūt bez bojājumiem. 619.4. Stiprinājuma vietām pie rāmja vai virsbūves nedrīkst būt stiprinājuma drošību ietekmējoši korozijas bojājumi. 619.5. Transportlīdzekļu sakabes ierīcēs nedrīkst būt palielināta brīvkustība. Piekabes sakabes ierīces cilpā ar buksi brīvkustība nedrīkst būt lielāka par 1,5 mm, ja cilpas ar buksi iekšējais diametrs nepārsniedz 41,5 mm. Cilpā bez bukses, ja tās iekšējais diametrs nepārsniedz 44 mm, brīvkustība nedrīkst būt lielāka par 4 mm. 619.6. Sakabes ierīcei nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi, izņemot gadījumus, kad tādā veidā remontētas rāmja (nesošo elementu) daļas, pie kurām tiek stiprināta sakabes ierīce. 619.7. Fiksēšanas ierīcēm jābūt darba kārtībā. 620. Vilkšanas āķi un cilpas Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilkšanas āķiem (cilpām), tām jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem. Virsbūve 621. Nesošā virsbūve, kabīne, motocikla aizsargkonstrukcijas 621.1. Nav atļauts mainīt transportlīdzekļa nesošās virsbūves (kabīnes) konstrukciju. Sporta automobiļu riteņu arkas drīkst būt paplašinātas. 621.2. Nesošajai virsbūvei (kabīnei) nedrīkst būt stiprību ietekmējoši korozijas bojājumi un deformācijas. 621.3. Motocikla aizsargkonstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tās nedrīkst būt deformētas, ar lūzumiem, plaisām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem. 622. Bīstamie elementi 622.1. Transportlīdzekļa ārējiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas vai bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. 622.2. Transportlīdzekļa salonā nedrīkst būt transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinoši elementi vai elementi, kas var apdraudēt vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas (sadursmes) gadījumā. Transportlīdzekļa iekšējam aprīkojumam jābūt pienācīgi nostiprinātam. Sporta automobiļiem drīkst izveidot drošības karkasu. Tam jābūt reģistrētam sporta automobiļa tehniskajā pasē. Sporta automobiļiem drīkst nebūt salona tapsējums. 622.3.2) Priekšējos, sānu un pakaļējos aizsargrežģus (aizsargstieņus) drīkst uzstādīt kokvedējiem un paaugstinātas pārgājības automobiļiem. Tie nedrīkst ierobežot galveno lukturu izstaroto gaismas kūli. Piezīme . Šī prasība nav attiecināma uz pakaļējām un sānu drošības konstrukcijām. 623. Dubļusargi 623.1. N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un visiem N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem. 623.2. Dubļusargam jābūt vismaz riteņa (sapāroto riteņu) platumā. 623.3. Dubļusargu stingrajai daļai jāsniedzas vismaz līdz horizontālai plaknei, kas atrodas 100 mm virs asu plaknes, ja izgatavotājs nav noteicis citādi. Maksimālais attālums starp dubļusarga elastīgās daļas apakšējo malu un zemi ir 200 mm. Maksimālais attālums starp dubļusarga elastīgo daļu un riepas ārējo malu horizontālā plaknē ir 300 mm. Ja attālums starp blakus esošo asu riteņu riepām asu plaknē nepārsniedz 300 mm, dubļusargam jābūt vienlaidu un jāaptver šīs blakus esošās asis. 624. Buferi, gaisa aptecētāji 624.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem buferiem. Tiem jābūt droši nostiprinātiem un bez bīstamiem bojājumiem. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti. 624.2. Gaisa aptecētājiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem, plaisām un lūzumiem. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti un ierobežot redzamības zonu. 625. Pakāpieni 625.1. Pakāpieni nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem. Tiem nedrīkst būt asas malas vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Pakāpieniem jābūt pārklātiem ar speciāliem materiāliem vai izgatavotiem ar reljefu virsmu, kas izslēdz kājas paslīdēšanas iespēju. 625.2. Pakāpieniem nedrīkst būt ievērojami korozijas bojājumi, deformācijas. 626. Durvis, pārsegi, rokturi, aizslēgi, fiksatori Transportlīdzekļa durvīm un pārsegiem jābūt aprīkotiem ar aizslēgiem, rokturiem un fiksatoriem. Durvīm un pārsegiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, viegli jāatveras un jāaizveras. Sporta automobiļu motora pārsegos drīkst būt izveidotas atveres labākai motora dzesēšanai; motora un bagāžas nodalījuma pārsegiem drīkst būt izmainīti (vienkāršoti) stiprinājumi, un pakaļējās durvis drīkst tikt bloķētas. 627. Stikli, saules sargi 627.1. Transportlīdzekļu stikliem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.3.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEC (6.4.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot stiklus, kas sertificēti un marķēti atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām.6) Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem. Piezīme . Stiklu tipu apzīmējumi apkopoti 6.1. tabulā. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.43 ar 2 un 3 sērijas labojumiem. IV - stikls izgatavots no stiklplastikāta. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Francijā (e2) ar numuru 001242 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām. II/P - stikls izgatavots no parasta daudzslāņu bezšķembu stikla ar pārklājumu. Sporta automobiļiem drīkst būt uzstādīti cita materiāla un konstrukcijas sānu logu stikli, kuru biezums nedrīkst būt mazāks par 4,8 mm. Tie var būt nobloķēti un aprīkoti ar bīdāmiem vēdlodziņiem.
6.1. tabula Transportlīdzekļu stiklu tipu apzīmējumi
627.2. Transportlīdzekļu vējstikliem vadītāja redzamības zonā, t.i. vējstikla kreisās puses (labās puses - automobiļiem ar stūri labajā pusē) daļā, kuru var notīrīt stikla tīrītājs un kuru ierobežo vējstikla vertikālā viduslīnija, nedrīkst būt redzamību traucējoši bojājumi - plaisas, iesitumi, izgatavošanas defekti un stiklu tīrītāju radīti skrāpējumi. Pārējā vējstikla daļā, kā arī sānu un pakaļējiem stikliem pieļaujami nelieli bojājumi (punkti, ieskrāpējumi, iesitumi) un plaisas, kas būtiski neietekmē redzamību un stikla izturību. 627.3. Transportlīdzekļa stiklus atļauts pārklāt ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem, ja gaismas caurlaidības spēja vējstiklam saglabājas ne mazāka par 75%, priekšējiem sānu stikliem - ne mazāka par 70%. Transportlīdzekļa priekšējā stikla augšējā daļā atļauts piestiprināt caurspīdīgu krāsainu plēvi, kuras platums nepārsniedz 14 cm. Transportlīdzekļa stiklus aizliegts pārklāt ar metalizētiem spoguļtipa pārklājumiem un hologrammām. Par spoguļtipa pārklājumu tiek uzskatīts pārklājums, kura gaismas atstarošanas koeficients k nepārsniedz 0,75. 100 - A k - gaismas atstarošanas koeficients, A - nomērītā gaismas caurlaidība. 627.4. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem. Sporta automobiļiem saules sargi drīkst būt nomontēti. 628. Stiklu tīrītāji, apskalotāji 628.1. Stiklu tīrītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. 628.2. Stiklu tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas. Tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana. 628.3. Stiklu apskalotājiem jādarbojas. 629. Sēdekļi, drošības jostas 629.1. Sēdekļu skaitam jāatbilst izgatavotāja paredzētajam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam. Sēdekļiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā. 629.2. Uzstādīt citu automobiļu marku vai modeļu sēdekļus un/vai mainīt to izvietojumu atļauts saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām. Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar īpašiem sporta sēdekļiem. Pakaļējie sēdekļi drīkst būt demontēti. Sporta sēdekļiem jābūt reģistrētiem sporta automobiļa tehniskajā pasē. 629.3. Visām M1 kategorijas transportlīdzekļu sēdvietām, M2 kategorijas transportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 t priekšējām sēdvietām un N1 kategorijas transportlīdzekļu priekšējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 1993. gada 1. janvāra. Šī prasība attiecas arī uz agrāk izgatavotiem transportlīdzekļiem, ja drošības jostas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. Sporta automobiļus drīkst aprīkot ar speciālām sporta "četrpunktu" vai "sešpunktu" drošības jostām transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto drošības jostu vietā. Šādām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 629.4. Transportlīdzekļu drošības jostām sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.5.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEC (6.6.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot drošības jostas, kas sertificētas un marķētas atbilstoši nacionālo standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām. Drošības jostām jābūt atbilstoši nostiprinātām, bez bojājumiem, plīsumiem, izdilumiem. Fiksējošajai iekārtai un inerces mehānismam (ja tāds ir) jābūt darba kārtībā. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 2439, ietverot attiecīgo ANO EEK noteikumu 04 sērijas papildinājumus. Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (e4) ar numuru 2439. 629.5. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīts bērnu speciālais sēdeklītis, to jānostiprina atbilstoši izgatavotāja prasībām un tam jābūt sertificētam un marķētam atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44 prasībām (6.7.att.). Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Bērnu drošības ierīce (sēdeklītis), uz kuras atrodas šīs apstiprinājuma marķējums, ir ierīce, kuru atļauts uzstādīt jebkurā transportlīdzeklī lietošanai bērniem ar svaru no 9 kg līdz 25 kg. Ierīce apstiprināta Niderlandē (E4) ar numuru 022450. Apstiprinājuma numurs norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44, ar tajos ietverto 02 sērijas labojumu, prasībām. Apzīmējums "Y" norāda, ka sēdeklītim ir starp kājām nostiepjama drošības josta. 630. Stāvbalsti, kāju atbalsti, rokturi 630.1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem un augstuma regulēšanas ierīci. Stāvbalstam un augstuma regulēšanas ierīcei jābūt darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām vai deformācijām. 630.2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu stāvbalstam. Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī. Stāvbalstam jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātam. 630.3. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem gan vadītājam, gan pasažierim. Tiem jābūt bez bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu. 630.4. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem. 631. Apsilde, ventilācija 631.1. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Sporta automobiļu apsildes/ventilācijas iekārtas drīkst tikt pārbūvētas, lai uzlabotu motora dzesēšanu. 631.2. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotas autonomās apsildes ierīces. 632. Motocikla blakusvāģis 632.1. Blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam. Stiprinājuma savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos. 632.2. Blakusvāģim nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniskie un korozijas bojājumi, un deformācijas. 633. Rezerves riteņa stiprinājums Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. Kravas nodalījums 634. Stiprinājums 634.1. Kravas nodalījuma elementiem (grīdai, karkasam, tentam, statnēm u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski un korozijas bojājumi. 634.2. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba kārtībā. Furgonu pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī. 635. Tehnoloģiskās ierīces 635.1. Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši nostiprinātai, bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem bojājumiem. 635.2. Tehnoloģiskās ierīces hidrauliskajiem vai pneimatiskajiem mezgliem jābūt hermētiskiem. 636. Bagāžas novietne 636.1. Bagāžas novietnei jābūt atbilstoši nostiprinātai uz transportlīdzekļa. 636.2. Bagāžas novietne nedrīkst aizsegt numura zīmi, apgaismes un gaismas signalizācijas ierīces, kā arī ierobežot vadītāja redzamību.
7. BAROŠANAS SISTĒMA, ELEKTROIEKĀRTA Barošanas sistēma 701. Veids, konstrukcija 701.1. Saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām transportlīdzeklim atļauts benzīnmotora vietā uzstādīt dīzeļmotoru (un otrādi), kā arī uzstādīt iekārtu motora darbināšanai ar sašķidrinātu naftas gāzi (SNG) vai saspiestu dabasgāzi (SDG) atbilstoši Latvijas standarta LVS 192:1999 prasībām. Minētajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā. 701.2. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes iekārta, tad šī iekārta izmantojama vienīgi motora darbināšanai. Autonoma sildītāja vai citas iekārtas darbināšanai jāizmanto atsevišķa barošanas sistēma. 701.3. Transportlīdzekļa gāzes iekārtas aprīkojumam, neskaitot balonu(-s) un cauruļvadus (šļūtenes) jāsatur: 701.3.1. SNG gadījumā - uzpildes ierīci ar ventili, uzpildes līmeņa rādītāju, automātisku ierīci, kas ierobežo balona uzpildi līdz 80% no tā tilpuma, gāznecaurlaidīga apvalka (ja balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē), iztvaicētāja, spiediena reduktora, slēgvārsta; 701.3.2. SDG gadījumā - uzpildes ierīci ar ventili, uzpildes darba vārstu, spiediena reduktoru, slēgvārstu, manometru. 702. Degvielas tvertne (gāzes balons) 702.1. Saskaņā ar "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu" prasībām kravas automobiļiem un autobusiem atļauts uzstādīt vienu papildus degvielas tvertni. Minētajām izmaiņām jābūt norādītām transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Sporta automobiļos degvielas tvertni atļauts uzstādīt bagāžas nodalījumā. Šādā gadījumā bagāžas nodalījumam jābūt konstruktīvi atdalītam no pārējās salona daļas, vai arī degvielas tvertnei jābūt ievietotai speciālā aizsargapvalkā. Ja degvielas cauruļvadi atrodas salonā, tiem jābūt aizsargātiem pret mehāniskiem bojājumiem. Minētajām izmaiņām jābūt reģistrētām sporta automobiļa tehniskajā pasē. 702.2.1) Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta testēšanas laboratorija un tās adrese, un pēdējās pārbaudes datums. 702.3. Gāzes balons nedrīkst atrasties motora nodalījumā un tuvāk nekā 100 mm no izpūtēja vai cita siltuma avota. 702.4. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, tam jābūt aprīkotam ar gāzi necaurlaidīgu apvalku, kas aptver balona aprīkojumu. Apvalks nedrīkst būt piestiprināts metinot un apgrūtināt piekļūšanu gāzes aprīkojumam. Apvalkam jābūt aprīkotam ar ventilācijas kanālu, kas avārijas gadījumā izvada noplūdušo gāzi atmosfērā. 702.5. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē: 702.5.1. tas nedrīkst izvirzīties ārpus transportlīdzekļa gabarītiem vai samazināt pārgājības rādītājus; 702.5.2. uzstādot to uz jumta, balonam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā; 702.5.3. tam jābūt aizsargātam ar metālisku vairogu pret riteņu mesto akmeņu triecieniem. 702.6. Sašķidrinātas naftas gāzes balonu baterijas gadījumā jābūt nodrošinātai iespējai piepildīt katru balonu atsevišķi. 702.7. Degvielas tvertne (gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta, korodējusi. Gāzes balonam nedrīkst būt remontmetinājumi. Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši nostiprinātai. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši, vaļīgi. Nav pieļaujama degvielas noplūde. 703. Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes 703.1. Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes un vibrācijas ietekmē. 703.2. Gāzes iekārtas cauruļvadi un citas komponentes nedrīkst atrasties tuvāk nekā 100 mm no izplūdes sistēmas cauruļvadiem un citiem siltuma avotiem. 703.3. Degvielas padeves sistēmas agregātiem (augstspiediena sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai un tml.) un sastāvdaļām (cauruļvadiem, šļūtenēm, filtriem un tml.) jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem. 703.4. Cauruļvadiem, šļūtenēm un citām barošanas sistēmas komponentēm jābūt hermētiskām. 703.5. Akseleratora pedālim pēc tā atbrīvošanas brīvi jāatgriežas sākotnējā pozīcijā. Elektroiekārta 704. Instalācija 704.1. Visiem vadiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un ar nebojātu izolāciju, ciktāl par to iespējams pārliecināties, nedemontējot transportlīdzekļa detaļas. "Masas" vadam izolācija drīkst nebūt. 704.2. Salonā esošā papildaprīkojuma vadi nedrīkst apgrūtināt transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšanu. 704.3. Nedrīkst būt noņemti vadus nosedzošie iekšējās apdares elementi. 704.4. Nav pieļaujama pašizgatavotu, pielāgotu un remontētu drošinātāju izmantošana. Drošinātājiem jāatbilst paredzētajam strāvas stiprumam konkrētajā elektriskajā ķēdē. 704.5. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar radiotraucējumu slāpēšanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs. Tai jānodrošina aizdedzes sistēmas radīto radiotraucējumu slāpēšana. 705. Sakabes ierīces kontaktligzda (kontaktdakša) Vilcēja sakabes ierīcei jābūt aprīkotai ar speciālu kontaktligzdu, bet piekabes sakabes ierīcei - ar atbilstošu kontaktdakšu, kas paredzēta piekabes gaismas ierīču darbināšanai. Kontaktligzdai (kontaktdakšai) jābūt bez bojājumiem un jānodrošina piekabes gaismas ierīču darbība noteiktajā režīmā, kā arī jāfiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujams šī savienojuma patvaļīga atvienošanās. 706. Akumulatoru baterijas stiprinājums Akumulatoru baterijai jābūt atbilstoši nostiprinātai paredzētajā vietā. Sporta automobiļos akumulatoru baterija drīkst atrasties salonā vai bagāžas nodalījumā. Šādā gadījumā tai jāatrodas hermētiski noslēgtā aizsargkastē.
8. GRUPA. ATGĀZU IZPLŪDES SISTĒMA 801. Konstrukcija 801.1. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām, un tās izpūtēja galam jābūt izvadītam līdz automobiļa sānu vai aizmugures gabarītam ar pielaidi ± 10 cm vai tā, lai būtu iespējams pievienot atgāzu nosūkšanas sistēmu un mērīšanas zondi. Ja atgāzu izplūdes sistēmas izvads vērsts vertikāli uz augšu, tam jāatrodas augstāk par kabīnes jumtu. Sporta automobiļiem pieļaujamas izmaiņas atgāzu izplūdes sistēmā. Atgāzu izplūdes sistēmas izvads drīkst atrasties automobiļa sānos aiz automobiļa garenbāzes viduspunkta, skaitot no automobiļa priekšas. 801.2. Kartera ventilācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. 802. Stiprinājums, bojājumi 802.1. Atgāzu izplūdes sistēmas elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tie nedrīkst saskarties ar bremžu un degvielas padeves iekārtu cauruļvadiem, kā arī elektroiekārtas vadiem. 802.2. Nav pieļaujami atgāzu noplūdi izraisoši bojājumi. 803. Dūmošana Nav pieļaujama ievērojama motora eļļas sadegšana, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai. 804. Dīzeļmotoru atgāzu dūmainība Dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtība brīvā paātrinājuma režīmā nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto7). Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais absorbcijas koeficients nedrīkst pārsniegt 8.1.tabulā dotās robežvērtības. 8.1. tabula Pieļaujamās atgāzu absorbcijas koeficienta robežvērtības dīzeļmotoriem
Automobiļi, kas izgatavoti pirms 1980. gada 1.janvāra, tiek atbrīvoti no šo prasību izpildes. 805. Dzirksteļaizdedzes motoru atgāzu raksturojums Ja transportlīdzeklis aprīkots ar gāzes barošanas iekārtu, atgāzu kontrole jāveic, motoram darbojoties ar gāzi. 805.1. Brīvgaitas režīmā CO saturs dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto vērtību.8) Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais CO saturs atgāzēs nedrīkst pārsniegt 8.2. tabulā dotās robežvērtības. Sporta automobiļu motoru atgāzēs CO koncentrācija nedrīkst pārsniegt sporta automobiļa tehniskajā pasē norādīto vērtību. Pieļaujamā CO koncentrācija atgāzēs neatkarīgi no automobiļa izlaiduma gada nedrīkst pārsniegt 5%. 8.2. tabula Pieļaujamās CO robežvērtības brīvgaitas režīmā
805.2. Brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto vērtību.9) Ja minētā informācija nav pieejama, nomērītais CH saturs atgāzēs nedrīkst pārsniegt 1200 ppm, ja cilindru skaits nav lielāks par 4, un 3000 ppm, ja cilindru skaits ir lielāks par 4. 806. Trokšņu līmenis Transportlīdzekļa radītie trokšņi brīvgaitā un kustībā nedrīkst pārsniegt 90dB(A). Sporta automobiļa radītais troksnis brīvgaitā pie 4500 apgr./min. nedrīkst pārsniegt sporta automobiļa tehniskajā pasē norādīto pieļaujamo trokšņu līmeni. Pieļaujamais trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt 100 dB(A).
9. GRUPA. AUTOBUSU APRĪKOJUMS 901. Vadītāja nodalījums 901.1. Ja vadītāja sēdvieta atrodas no pasažieru salona konstruktīvi nodalītā telpā, nav atļauts ievietot tajā papildus sēdvietas un izmainīt šis telpas konstrukciju, apgrūtinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu. 901.2. Aiz vadītāja muguras jāatrodas atbilstošam aizsegam (tonētam stiklam, žalūzijām, aizkaram un tml.), lai vadītāju neapžilbinātu un nemaldinātu salona apgaismojums. Aizsegs nedrīkst būt bojāts un ierobežot redzamību (durvis, spoguļi). 902. Ieejas (izejas) 902.1. Autobusu durvju skaitam un izvietojumam jāatbilst izgatavotāja prasībām. Autobusu durvju pieejas nedrīkst būt aizsprostotas. Autobusu durvis nedrīkst būt likvidētas (piem., aizmetinātas), izņemot gadījumus, kad šāda pārbūve veikta līdz 1999.gada 1.aprīlim un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdarīts attiecīgs ieraksts. 902.2. Drošības rokturu skaitam, stiprinājumam un izvietojumam (izņemot drošības rokturus pie bērnu ratiņu iecelšanai pielāgotām pakaļējām durvīm) jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tie nedrīkst būt bojāti, deformēti 902.3. Durvīm, rokturiem, pakāpieniem nedrīkst būt bīstami asas malas vai citi pasažieru drošību apdraudoši bojājumi. Paredzētie gumijas aizsargelementi nedrīkst būt bojāti. 902.4. Ieejas (izejas) apgaismojumam jādarbojas un jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tas drīkst izslēgties, durvīm pilnīgi aizveroties. 902.5. Ja autobusa durvis aprīkotas ar automātiski izbīdāmiem (iebīdāmiem) pakāpieniem (kāpšļiem), tiem jāizbīdās (jāiebīdās) vienlaicīgi ar durvju atvēršanos (aizvēršanos). Ja durvis ir aizvērtas, tie nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļu kontūrām. 903. Grīda 903.1. Grīdas pārklājuma materiālam jānovērš pasažieru kāju paslīdēšana. Tas nedrīkst pārvietoties attiecībā pret grīdu, būt bojāts, daļēji vai pilnīgi atdalījies no grīdas. 903.2. Vākiem un pārsegiem grīdā jābūt atbilstoši nostiprinātiem tā, lai tos varētu izkustināt vai atvērt tikai ar speciālu instrumentu palīdzību. Vāki, pārsegi un to stiprinājuma elementi nedrīkst traucēt drošu pasažieru pārvietošanos pa salonu. 904. Sēdvietas, stāvvietas, guļvietas 904.1. Autobusa sēdvietu skaitam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja norādītajam. Ja transportlīdzeklis ir pārbūvēts par autobusu, sēdvietu skaitam jāatbilst pārbūves projektā norādītajam. Sēdvietu skaita izmaiņām jābūt fiksētam transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos. Sēdvietām, kas atrodas tiešā durvju tuvumā, jābūt aprīkotām ar aizsargbarjeru (ja to paredzējis izgatavotājs). Tai jābūt atbilstoši nostiprinātai. 904.2. Stāvvietu vertikālajiem un horizontālajiem rokturiem, kā arī posmainā autobusa savienojuma sekcijas elastīgajai komponentei jābūt atbilstoši nostiprinātiem. To bojājumi, deformācijas un neatbilstošs remonts nedrīkst apdraudēt pasažierus. 904.3. Guļvietu stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. 905. Avārijas izejas Visu autobusa avārijas izeju (durvju, logu, lūku) skaitam un izvietojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tām jābūt atbilstoši aprīkotām (logiem - ar avārijas āmurīšiem, durvīm un lūkām - ar avārijas atvēršanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs). Diviem blakus esošiem avārijas izejas logiem drīkst būt viens āmurītis. Avārijas izejām un to vadības ierīcēm jābūt atbilstoši apzīmētām ar uzrakstiem (simboliku). 906. Salona apgaismojums Salona apgaismojumam jāapgaismo visas pasažieru sekcijas un savienojuma sekciju posmainajos autobusos, pakāpienus, durvju pieejas, izeju un avārijas izeju un to vadības ierīču apzīmējumus un lietošanas instrukcijas, kā arī visas vietas, kur ir sastopami šķēršļi kustībai. Tam jābūt ieslēdzamam (izslēdzamam) no vadītāja vietas neatkarīgi no ārējām apgaismes ierīcēm. 907. Iekšējā sakaru sistēma, durvju aizvēršanas kontrolierīces 907.1. Pilsētu un starppilsētu autobusos jābūt iekšējo sakaru sistēmai, kuru izmantojot pasažieri informē vadītāju par vēlēšanos izkāpt. Slēdžiem jāatrodas vietās, kas viegli pieejamas visiem pasažieriem. 907.2. Autobusam jābūt aprīkotam ar signālierīci, kas informē vadītāju par to, ka pasažieru iekāpšanai (izkāpšanai) paredzētās durvis ir atvērtas (nepilnīgi aizvērtas).
10. GRUPA. VIEGLIE TAKSOMETRI 1001. Konstrukcija Pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem drīkst izmantot M1 kategorijas transportlīdzekļus, kam labajā pusē ir vismaz divas durvis, izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis ir konstruēts kā taksometrs vai tā durvis atveras paralēli virsbūvei. 1002. Pazīšanas zīmes 1002.1. Vieglajam taksometram saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 9.novembra noteikumu Nr.378 "Par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem" prasībām jābūt aprīkotam ar: 1002.1.1. taksometra numura zīmēm (pirmoreiz reģistrētiem, sākot ar 2000. gada 1. janvāri, pārējiem - ar 2000. gada 1. jūniju); 1002.1.2. speciālu, uz jumta nostiprinātu un izgaismotu taksometra pazīšanas zīmi; 1002.1.3. salonā aiz vējstikla piestiprinātu gaismas kontrolsignālu; 1002.1.4. informāciju uz tā abām priekšējām durvīm (pārvadātāja nosaukums, emblēma, republikas pilsētas vai rajona nosaukums, kur izsniegta licence (individuālā darba veicējiem arī patenta numurs)). 1002.2. Pazīšanas zīmei uz jumta un gaismas kontrolsignālam salonā jābūt atbilstoši nostiprinātiem. 1002.3. Pazīšanas zīmes apgaismojumam un gaismas kontrolsignālam jāieslēdzas vienlaicīgi. 1003. Informācija Redzamā vietā uz vieglā taksometra salona priekšējā paneļa jābūt nostiprinātai vizītkartei ar taksometra vadītāja fotogrāfiju, vārdu, uzvārdu, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, pārvadātāja adresi, tālruņa numuru un informācijai par braukšanas tarifiem. 1004. Skaitītājs 1004.1. Vieglajam taksometram jābūt aprīkotam ar Latvijā sertificētu ierīci, kas uzrāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti (turpmāk tekstā "skaitītājs"). 1004.2. Skaitītājam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā un verificētam Latvijas nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā, par ko liecina verificēšanas sertifikāts vai verificēšanas atzīme - uzlīme, metāla zīmoga reljefa nospiedums vai plomba ar reljefa nospiedumu.
11. GRUPA. OPERATĪVIE TRANSPORTLĪDZEKĻI 1101. Reģistrācijas apliecība Par operatīvā transportlīdzekļa statusu transportlīdzekļu reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā jābūt izdarītai attiecīgai atzīmei saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 31. augusta noteikumu Nr.304 "Par operatīvajiem transportlīdzekļiem" prasībām. Šāda atzīme nedrīkst būt transportlīdzeklim, kam noņemts operatīvā transportlīdzekļa statuss. 1102. Krāsojums, uzraksti, simboli Operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam, uzrakstiem un simboliem jāatbilst valsts standarta LVS 63:1999 prasībām. 1103. Bākugunis 1103.1. Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošām mirgojošām bākugunīm saskaņā ar LVS 63:1999 prasībām. 1103.1.1. Motocikliem jābūt aprīkotiem ar divām mirgojošām zilām bākugunīm (eskortēšanai izmantojamajiem motocikliem - ar sarkanām), kurām jāatrodas uz drošības lokiem vai speciāliem turētājiem abās motocikla pusēs ne zemāk kā 400 mm attālumā no brauktuves virsmas. 1103.1.2. Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar ne vairāk kā divām mirgojošām zilām bākugunīm, kurām jāatrodas uz automobiļa kabīnes vai virsbūves jumta vienā horizontālā līnijā perpendikulāri un simetriski automobiļa vidējai garenplaknei. Ugunsdzēsības speciāliem kravas automobiļiem atļauts uzstādīt papildus bākugunis. Ja automobilis aprīkots arī ar mirgojošām sarkanām bākugunīm, tām jāatrodas vienā līnijā ar zilajām bākugunīm, un to skaitam jābūt vienādam ar zilo bākuguņu skaitu. Mirgojošajām sarkanajām bākugunīm jāieslēdzas tikai tad, kad jau ieslēgtas mirgojošās zilās bākugunis. Piezīme . Mirgojošas sarkanās bākugunis atļauts uzstādīt vienīgi Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas un Militārās policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem. 1103.2. Bākugunīm jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem. 1104. Speciālie skaņas signāli Operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošu speciālu periodiski mainīga augstuma skaņas signālu atbilstoši LVS 63:1999 prasībām. 1105. Kontroles ierīces 1105.1. Sākot ar 2001. gada 1. janvāri, Iekšlietu ministrijas licencētu apsardzes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) operatīvajiem transportlīdzekļiem un, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, pārējiem operatīvajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba kārtībā esošām speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis ticis izmantots ar iedegtām bākugunīm un ieslēgtu speciālo skaņas signālu, un braukšanas ātrumu. 1105.2. Speciālajām ierīcēm jābūt pārbaudītām un noplombētām kompetentā institūcijā.
12. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻI BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀJUMIEM Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamu kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), transportlīdzekļa un aprīkojuma tehniskajam stāvoklim jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 12. grupas punktu prasībām. Lai saņemtu Latvijas Republikas sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem ar autotransportu (ADR LV), transportlīdzekļa un aprīkojuma tehniskajam stāvoklim jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 12. grupas, izņemot 1201. punkta, prasībām. Sertifikācija jāveic EX/II, EX/III, FL, OX un AT tipu (atbilstoši ADR 220301 marginālam) transportlīdzekļiem, kas paredzēti attiecīgu bīstamo vielu pārvadāšanai (skat 12.1. tabulu). 12.1. tabula
1201. Izgatavotāja sertifikāts Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļa atbilstību bīstamu kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), jāuzrāda transportlīdzekļa izgatavotāja sertifikāts par konkrētā transportlīdzekļa un tā aprīkojuma atbilstību Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām attiecībā uz konkrēto bīstamo vielu tipu vai iepriekš citas Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentās institūcijas izsniegts ADR sertifikāts. 1202. Bīstamās iekārtas atbilstības apliecinājums 1202.1. Bīstamo iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrē Valsts Darba inspekcijā un jāsaņem tās ekspluatācijas atļauja. 1202.2. Transportlīdzekļu bīstamajām iekārtām (autocisternām, transportlīdzekļu vienībām ar noņemamām cisternām, tvertņu baterijām u.c.) jābūt kompetentas testēšanas laboratorijas izsniegtam apliecinājumam par transportlīdzekļa bīstamās iekārtas atbilstību attiecīgas klases bīstamu vielu pārvadājumiem. Tehniskās prasības 1203. Bremžu iekārta Šī punkta prasības attiecībā uz bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 1203.1. Bīstamo kravu autopārvadājumiem paredzēto transportlīdzekļu bremžu iekārtām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām. 1203.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar pilnu masu lielāku par 16 t un piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu lielāku par 10 t, kas veido šādas transporta vienības: 1203.2.1. cisterntransportlīdzekļus, 1203.2.2. baterijtransportlīdzekļus ar ietilpību lielāku par 3000 l, 1203.2.3. transportlīdzekļus ar noņemamām tvertnēm, 1203.2.4. par 3000 l lielākas ietilpības cisternkonteinerus pārvadājošus transportlīdzekļus 1203.2.5. EX/III transporta vienības, un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1993. gada 30. jūnija, kā arī mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti augstāk minēto piekabju ar pilnu masu lielāku par 10 t vilkšanai un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1995. gada 30. jūnija, jābūt aprīkotiem ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām. 1203.3. Katrai 1203.2. apakšpunktā minētajai transporta vienībai (ar piekabi vei bez tās) jābūt aprīkotai ar lēninātāju atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.13 (ietverot pēdējos grozījumus) jeb analogām ES Direktīvas 71/320/EEC prasībām. Prasība piemērojama, ja transporta vienības sastāvā ir mehāniskais transportlīdzeklis un piekabe, pie kam mehāniskais transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 1993. gada 30. jūnija. Apliecinājumu par lēninātāja atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai paredzētam transportlīdzeklim izvirzītajām prasībām (220522 margināls) izsniedz transportlīdzekļa izgatavotājs. 1203.4. Visām 1203.2. apkašpunktā minētajām transporta vienībām pēc 2009. gada 31. decembra jābūt aprīkotām ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu un lēninātāju. 1204. Autonomais sildītājs Šī punkta prasības piemērojamas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autonomajiem sildītājiem pēc 1999. gada 30. jūnija. Agrāk aprīkoto transportlīdzekļu atbilstība šīm prasībām jānodrošina līdz 2010. gada 1. janvārim. 1204.1. Transportlīdzekļu tipu, kas minēti 12.1. tabulā, kabīnes, motora vai kravas nodalījuma autonomā sildītāja izplūdes sistēmai jābūt konstruētai, novietotai, aizsargātai un norobežotai tā, lai nerastos kravas nepieņemama uzkaršana vai aizdegšanās. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja apsildītāja degvielas tvertne un izplūdes sistēma izpilda transportlīdzekļu degvielas tvertnēm un izplūdes sitēmām izvirzītās prasības (margināli 220532 un 220534). Kravas nodalījumā (konteinerā) nedrīkst atrasties autonomā sildītāja degvielas tvertnes, enerģijas avoti, sildāmā gaisa ieplūdes un izplūdes atveres, ja tiek transportētas kravas, kuru marķējums atbilst ADR paraugiem 1, 1.4, 1.5., 1.6., 3, 4.1, 4.3, 5.1, 5.2, 01 vai 05. Transportlīdzekļos, kas pārvadā 1. klases bīstamās vielas, aizliegts izmantot ar gāzveida degvielu darbināmus autonomos sildītājus. Autonomais sildītājs nedrīkst atrasties EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļu kravas nodalījumos. 1204.2. Autonomajam sildītājam jābūt izslēdzamam vismaz šādos veidos: 1204.2.1. no vadītāja kabīnes; 1204.2.2. nejauši pārstājot darboties transportlīdzekļa motoram (tādā gadījumā vadītājs to drīkst iedarbināt atkārtoti); 1204.2.3. sākot darboties bīstamo kravu pārvadājošā mehāniskā transportlīdzekļa degvielas padeves sūknim. 1204.3. Pieļaujama autonomā sildītāja darbības turpināšanās pēc tā izslēgšanas, tomēr jānodrošina, lai 1204.2.2. un 1204.2.3. aprakstītajos gadījumos sasildītā gaisa padeve tiktu pārtraukta ne vēlāk kā pēc 40 sekundēm. Drīkst izmantot vienīgi tādus autonomos sildītājus, kam pievienots apliecinājums par pietiekamu drošību pēc 40 sekunžu cikla beigām. Autonomajam sildītājam jābūt izslēdzamam manuāli. Aizliegts lietot programmējamas ierīces. 1204.4. Kravas nodalījuma apsildīšanai paredzētā autonomā apsildītāja slēdzis drīkst atrasties ārpus vadītāja kabīnes. Apsildītājam jābūt izslēdzamam no kravas nodalījuma ārpuses. Kravas nodalījuma apsildītājam nav nepieciešams 1204.3. apakšpunktā minētais apliecinājums. 1205. Elektroiekārta Uz 1. klases vielu pārvadāšanai paredzētajiem EX/II tipa transportlīdzekļiem neattiecas 1205.2. punkta prasības. Apakšpunktu 1205.2. - 1205.6. prasības attiecināmas uz transporta vienībām, kas pārvadā piestiprinātas vai noņemamas cisternas ar tilpumu lielāku par 1000 l, cisternkonteinerus ar tilpumu lielāku par 3000 l vai baterijtransportlīdzekļiem ar tilpumu lielāku par 1000 l un transportē vai nu šķidrumus ar uzliesmošanas tempretūru mazāku vai vienādu ar 61°C, vai 2200. (5) un (7) marginālā definētās 2. klases degošās vielas. Šīs prasības neattiecas uz transporta vienībām, kas pārvadā noņemamas vai nenoņemamas cisternas ar standartam EN 590:1993 atbilstošu dīzeļdegvielu, gazoilu vai apkures petroleju (vieglo) (identifikācijas numurs 1202) kuru uzliesmošanas temperatūra atbilst standarta EN 590:1993 prasībām. 1205.1. Elektroiekārtas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V, ja transportlīdzeklis paredzēts 1. klases bīstamo vielu pārvadašanai. Šāda transportlīdzekļa elektroiekārtai jābūt putekļdrošai vai ugunsdrošai "J" savietojamības grupas gadījumā. 1205.2. Vadi Vadiem jābūt droši nostiprinātiem un novietotiem tā, lai tie netiktu pakļauti mehāniskai un termiskai iedarbībai. Visām elektriskajām ķēdēm jābūt pienācīgi izolētām un aizsargātām ar kūstošiem vai automātiskiem drošinātājiem, izņemot šādas: 1205.2.1. no akumulatoru baterijas uz auksta motora iedarbināšanas un apturēšanas sistēmu; 1205.2.2. no akumulatoru baterijas uz maiņstrāvas ģeneratoru; 1205.2.3. no maiņstrāvas ģeneratora uz drošinātāju vai ķēdes pārtraucēju kārbu; 1205.2.4. no akumulatoru baterijas uz starteri; 1205.2.5. no akumulatoru batrijas uz lēninātāja bremzēšanas sistēmas vadības bloku, ja šī sistēma ir elektriska vai elektromagnētiska; 1205.2.6. no akumulatoru baterijas uz elektrisko ass pacelšanas mehānismu. Šīm neaizsargātajām ķēdēm jābūt pēc iespējas īsām. 1205.3. Akumulatoru baterija, masas slēdzis 1205.3.1. Elektrisko ķēžu atslēgšanas (masas) slēdzim jāatrodas iespējami tuvu akumulatoru baterijai. 1205.3.2. Vienai no masas slēdža darbības vadības ierīcēm jāatrodas vadītāja kabīnē, bet otrai - ārpus tās. Šīm ierīcēm jābūt attiecīgi apzīmētām un viegli sasniedzamām. Vadības ierīcei autovadītāja kabīnē jābūt pasargātai no netīšas iedarbināšanas un novietotai tā, lai vadītājs, sēdēdams sēdeklī, varētu to sasniegt. 1205.3.3. Masas slēdzim ir jābūt izslēdzamam motora darbības laikā, neradot bīstamu sprieguma paaugstināšanos. Slēdža darbība nedrīkst būt bīstama eksplozīvā atmosfērā. 1205.3.4. Kabeļu savienojumam ar akumulatoru baterijas masas slēdzi jābūt atbilstoši izolētam. Šo noteikumu var neievērot, ja savienojumi atrodās apvalkā, piemēram akumulatoru baterijas kastē. Šādā gadījumā ir pietiekoši aizsargāt savienojumus no īsslēguma, piemēram, ar gumijas uzgali. 1205.3.5. Akumulatoru baterijas spailēm jābūt elektriski izolētām vai nosegtām izolējošā akumulatoru baterijas kastē. Ja akumulatoru baterijas nav novietotas zem motora pārsega, tām jāatrodas vēdināmā kastē. 1205.4. Tahogrāfs Elektriskās strāvas padevi uz tahogrāfu jānodrošina caur akumulatoru baterijai tieši pieslēgtu drošības barjeru. 1205.5. Pastāvīgi pieslēgtā elektroiekārta Citām elektroiekārtas daļām, neskaitot tahogrāfu, kuras paliek zem sprieguma arī tad, kad akumulatoru baterijas masas slēdzis ir izslēgts, jābūt piemērotām lietošanai bīstamā vidē. 1205.6. Elektriskā iekārta aiz kabīnes 1205.6.1. Tai jābūt aizsargātai tā, lai transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos nerastos aizdegšanās vai īssavienojums, kā arī lai šāda iespēja būtu minimāla sadursmes vai bojājuma gadījumā - vadiem jābūt aizsargātiem pret saspiešanu, norīvēšanos, saskrambāšanu. Bremžu pretbloķēšanas sistēmas devēju kabeļiem papildus aizsardzība nav vajadzīga. 1205.6.2. Kravas telpas apgaismojumam nedrīkst lietot spuldzes ar vītņotu cokolu. Putekļainā un sprādzienbīstamā vidē spuldzēm jābūt aizsargātām hermētiski noslēgtā apvalkā. Kravas telpas apgaismes ierīču ieslēgšanas - izslēgšanas iekārtām jāatrodas ārpus kravas telpas. 1205.6.3. Riteņu asu pacelšanas mehānisma elektriskajai ierīcei jābūt ierīkotai šasijas (rāmja) ārpusē cieši noslēgtā apvalkā. 1206. Ugunsdrošība 1206.1. Vairogs Ja kabīne izgatavota no degoša materiāla, aiz tās jābūt ierīkotam metāla vai cita piemērota materiāla vairogam. Vairoga platumam jāatbilst aiz kabīnes esošās tvertnes platumam. Attālumam starp tvertni un kabīni (vairogu) jābūt ne mazākam par 15 cm. Visiem logiem kabīnes aizmugurē vai vairogā jābūt hermētiski slēgtiem un izgatavotiem no ugunsizturīga stikla ar ugunsizturīgu rāmi. 1206.2. Ugunsdzēšanas aparāts 1206.2.1. Katra transporta vienība jāapgādā ar: 1206.2.1.1. vismaz vienu 2 kg ietilpības pārnēsājamu sausa pulvera (vai analogas jaudas) ugunsdzēšanas aparātu, kas piemērots transportlīdzekļa motora vai kabīnes degšanas dzēšanai un, ja tas tiek lietots degošas kravas dzēšanai, neveicinātu tās degšanu. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stacionāru ugunsdžešanas ierīci, kas automātiski vai vienkārši iedarbināma degoša motora dzēšanai, pārnēsamais ugunsdzēšamais aprāts var nebūt piemērots degoša motora dzēšanai; 1206.2.1.2. vismaz vienu 6 kg ietilpības pārnēsājamu sausa pulvera (vai analogas jaudas) ugunsdzēšamo aparātu, kas piemērots degošu riepu (bremžu) vai kravas dzēšanai un, ja tiek izmantots degošas kabīnes vai motora dzēšanai, neveicina to degšanu. 1206.2.2. Ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t, tas drīkst būt apgādāts ar vismaz 2 kg ietilpības pulvera ugunsdzēšamo aparātu. 1206.2.3. Ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt plombētiem par apliecinājumu, ka tie nav izmantoti. Uz tiem jābūt norādei par atbilstību sertificējošās institūcijas atzītiem standartiem un atzīmei par nākošās pārbaudes datumu. 1206.3. Degvielas tvertnes Jebkādas noplūdes gadījumā degvielai jānonāk uz zemes, nesaskaroties ar karstām transportlīdzekļa daļām vai kravu. Ja tvertne satur benzīnu, iepildīšanas atverei jābūt aprīkotai ar efektīvu liesmu slāpētāju vai aizvērtā stāvoklī tai jābūt hermētiski noslēgtai. 1206.4. Motors Transportlīdzekļa motoram jābūt aprīkotam un novietotam tā, lai izvairītos no kravas aizdegšanās vai sasilšanas. EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa motoram jābūt novietotam kravas nodalījuma priekšā. Motors drīkst atrasties arī zem kravas nodalījuma, ja tā izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C. 1206.5. Izplūdes sistēma Atgāzu izplūdes sistēmai un atgāzu izplūdes caurulēm jābūt virzītām un aizsargātām tā, lai kravai nerastos sasilšanas vai aizdegšanās draudi. Zem (dīzeļ-) degvielas tvertnes esošajām izplūdes sistēmas daļām jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no tās vai jābūt aizsargātām ar termovairogu. EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa izplūdes sitēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C. 1206.6. Lēninātājs Ja transportlīdzekļa lēninātājs atrodas aiz vadītāja kabīnes pakāļējās sienas un ievērojami sasilst, starp to un degvielas tvertni vai kravas nodalījumu nekustīgi jānovieto termovairogs, kas novērstu jebkādu degvielas tvertnes vai kravas nodalījuma sasilšanu. Vairogam arī jāaizsargā lēninātāja bremžu iekārta pret jebkādu noplūdi no kravas nodalījuma. Dubultčaulas tipa vairogs uzskatāms par piemērotu aizsardzību. 1207. Ātruma ierobežotājs Šī punkta prasības attiecībā uz bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka nekā 12 t un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1996. gada 1. jūlija, jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 89 jeb ES Direktīvu 92/6/EEC un 92/24/EEC prasībām. Iestatītais ātrums nedrīkst pārsniegt 85 km/h. 1208. Šasija un virsbūve 1208.1. EX/II tipa transportlīdzekļu kravas telpai jābūt slēgtai vai pārklātai. Pārklājam jābūt izgatavotam no ūdensnecaurlaidīga un grūti aizdedzināma materiāla. Tam jābūt nostiprinātam un ar speciālu ierīci nofiksētam tā, lai nosegtu kravas nodalījumu no visām pusēm ar pārlaidumu ne mazāku par 20 cm pār transportlīdzekļa kravas nodalījuma malām. Kravas nodalījumam nedrīkst būt logi. Visām atverēm jābūt cieši noslēdzamām lūkām vai pārsegumiem. Ja transporta vienības sastāvā ir piekabe, sakabes ierīcei jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 55 prasībām. Piekabei jābūt aprīkotai ar bremžu iekārtu, kas nodrošina bremzēšanu, tai atdaloties no velkošā transportlīdzekļa. 1208.2. EX/III tipa transportlīdzekļu kravas telpai jābūt slēgtai. Kravas nodalījuma virsmai un priekšējai sienai jābūt vienlaidu. Visām durvīm jābūt noslēdzamām. Ja transporta vienības sastāvā ir piekabe, sakabes ierīcei jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 55 prasībām. Piekabei jābremzējas, ja tā atdalās no velkošā transportlīdzekļa. 1208.3. Cisternai jābūt atbilstoši nostiprinātai. Ja ir veikta transportlīdzekļa pārbūve un uzstādīta cisterna, tad cisternas stiprinājumam jāatbilst tā transportlīdzekļa izgatavotājuzņēmuma prasībām, kuram cisterna bija rūpnieciski jāuzstāda vai kurš to ir uzstādījis. Stiprinājuma elementiem nedrīkst būt drošību ietekmējoši lūzumi, plaisas, deformācijas, korozijas bojājumi. Vītņsavienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētiem savienojumiem nedrīkst būt bojājumi. Metinātiem savienojumiem nedrīkst būt plaisas vai lūzumi. 1208.4. Transportlīdzekļa aizmugurē cisternas pilnā platumā jābūt ierīkotam pietiekoši izturīgam buferim, kas aizsargā pret triecieniem no aizmugures. Attālums starp cisternas aizmugures sienu un bufera aizmuguri nedrīkst būt mazāks par 100 mm (šo attālumu mēra no cisternas vai ar pārvadājamo vielu saskarē esošās uz āru izvirzītās ierīces tālākā aizmugures punkta). Transportlīdzekļiem ar paceļamu cisternu, kuras izkraušanas atvere atrodas aizmugurējā daļā un kura paredzēta pulverveida vai granulētu vielu pārvadāšanai, buferis nav nepieciešams, ja cisternas aizmugurē izvirzītās ierīces ir apgādātas ar aizsargierīci, kura aizsargā cisternu tādā pašā veidā kā buferis. Šī prasība neattiecas uz cisternkonteineriem. 1209. Informācijas un brīdinošās zīmes Transportlīdzeklim jābūt divām, ADR prasībām atbilstošām oranžas krāsas gaismu atstarojošām pazīšanas zīmēm, kuru izmēri ir 300x400 mm. Zīmei jābūt ne vairāk kā 15 mm platai melnai apmalei. Ja transportlīdzekļa izmēru un konstrukcijas dēļ iespējamā virsmas platība nav pietiekoša šo zīmju piestiprināšanai, to izmērus var samazināt līdz 300x120 mm, bet apmales platumu - līdz 10 mm. Transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē jāparedz vieta pazīšanas zīmju uzstādīšanai perpendikulāri transportlīdzekļa garenplaknei. Pazīšanas zīmēm jāiekļaujas transportlīdzekļa gabarītizmēros, tās nedrīkst aizsegt valsts reģistrācijas numura zīmes un ārējās apgaismošanas ierīces. Transporta vienībām, kas pārvadā bīstamās kravas jābūt atbilstoši marķētiem saskaņā ar attiecīgām ADR līguma prasībām atkarībā no pārvadājamo vielu klases. 1210. Papildus aprīkojums 1210.1. Signāllukturi Katrai bīstamo kravu pārvadājošai transporta vienībai jābūt aprīkotai ar divām brīdnāšanas zīmēm (atstarojošiem konusiem vai trijstūriem, vai mirgojošiem oranžu gaismu izstarojošiem signāllukturiem, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa elektroiekārtas. 1210.2. Virsjaka Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt piemērotai spilgtas krāsas jakai vai virsjakai ar atstarojošiem elementiem. 1210.3. Pārnēsājams lukturis Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt pārnēsajamam lukturim.
13. GRUPA "ZAĻĀKIE UN DROŠIE" TRANSPORTLĪDZEKĻI Lai saņemtu sertifikātu par transportlīdzekļu atbilstību ETMK "zaļākajiem un drošajiem" transportlīdzekļiem izvirzītajām prasībām, transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un tā aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu 1. - 8. un 13. grupas punktu prasībām. 1301. Transportlīdzekļa identifikācija Katram automobilim jābūt atbilstoši izgatavotai (izgatavotām) un piestiprinātai (piestiprinātām) izgatavotāja plāksnītei (plāksnītēm), kas satur vismaz šādu informāciju: 1301.1. transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN), 1301.2. motora numuru, 1301.3. motora tipu, 1301.4. tipa apstiprinājuma marķējumu (marķējumiem) un kas dod iespēju pārliecināties par motora atbilstību 1302.1.1. apakšpunktā minētajām prasībām. 1302. Sertifikāti 1302.1. Lai veiktu kravas automobiļa vai piekabes tehniskā stāvokļa pārbaudi atbilstoši "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem izvirzītajām prasībām, jāuzrāda zemāk minētos izgatavotāja vai tā pilnvarota pārstāvja izsniegtus dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa atbilstību ETMK dokumentā CEMT/CM(98)8/Final noteiktajām prasībām, ja transportlīdzeklis ir izgatavots pēc 2000. gada 1. janvāra, vai ETMK dokumentos CEMT/CM(95)4/Final vai CEMT/CM(96)5 noteiktajām prasībām, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 1999. gada 31. decembrim: 1302.1.1 vides sertifikāta oriģinālu atbilstoši 1302.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgo ETMK dokumentu pielikumiem, kas apliecina, ka: 1302.1.1.1. automobiļa motors atbilst motora tipam, kas sertificēts atbilstoši ES direktīvas 91/542/EEC vai ANO EEK Noteikumu Nr.49/02 (izmešu līmenis B) prasībām, un atgāzu komponentes nepārsniedz šādas robežvērtības ("EURO-2"):
1302.1.1.2. transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas sertificēts atbilstoši ES direktīvas 92/97/EEC vai ANO EEK Noteikumu Nr.51/02, vai Austrijas nacionālā standarta KDV 1967 prasībām, un trokšņu līmenis nepārsniedz šādas robežvērtības: ja motora jauda £ 150 kW - 78 dB (A), ja motora jauda > 150 kW - 80 dB (A); 1302.1.2. drošības sertifikāta oriģinālu atbilstoši 1302.1. apakšpunktā minētajiem attiecīgo ETMK dokumentu pielikumiem, kas apliecina transportlīdzekļa konstrukcijas un aprīkojuma atbilstību 13.1. tabulā dotajām ANO EEK Noteikumu vai ES direktīvu prasībām. 1302.2. Ja transportlīdzeklis izgatavots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem un nav iespējams uzrādīt 1302.1.2. apakšpunktā minētā sertifikāta oriģinālu, jāuzrāda CSDD TKS inspekcijā saskaņota un apstiprināta transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā apliecinājuma vēstule par 13.1. tabulā norādīto konstrukcijai un aprīkojumam izvirzīto prasību izpildi. Vēstulē jānorāda atbilstošie tipa apstiprinājuma numuri. Piezīme . Ja sertifikātā(-tos) vai apliecinājama vēstulē norādītais transportlīdzekļa tips, identifikācijas numurs (VIN), motora tips un motora numurs neatbilst vai ir šaubas par to atbilstību pārbaudāmā transportlīdzekļa datiem, transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude atbilstoši prasībām "zaļākiem un drošiem" transportlīdzekļiem netiek veikta bez CSDD TKS inspekcijas rakstiskas piekrišanas. 13.1. tabula "Zaļāko un drošo" transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam izvirzītās prasības
1303. Atgāzu dūmainība "Zaļāko un drošo" kravas automobiļu dīzeļmotora dūmgāzu absorbcijas koeficienta k (m-1) vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto absorbcijas koeficienta kontroles vērtību. Absorbcijas koeficiena vērtībai jābūt norādītai uz transportlīdzekļa. 1304. Riepu protektora zīmējuma augstums "Zaļākiem un drošiem" kravas automobiļu un to piekabju visu riepu minimālais riepas protektora zīmējuma augstums ir 2,0 mm. 1305. Atšķirības zīme "Zaļākiem un drošiem" kravas automobiļiem priekšpusē jābūt piestiprinātai atšķirības zīmei (13.1. att.) - baltam burtam "S" uz zaļa fona ar baltu apmali. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs ________________________________________________ * Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienotie noteikumi. 1) Prasība stājas spēkā ar atsevišķu satiksmes ministra rīkojumu. 2) Prasība stājas spēkā, sākot ar 2001. gada 1. janvāri. 3) Prasība stājas spēkā, sākot ar 2001. gada 1. decembri. 4) Prasība stājas spēkā ar 2000. gada 1. oktobri. 5) Prasība stājas spēkā ar 2000. gada 1. decembri. 6) Sākot ar 2001. gada 1. janvāri, aizliegts lietot nesertificētus vai nemarķētus priekšējos stiklus. 7) Līdz 2001. gada 1. janvārim prasība attiecas uz transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot starptautiskajos pārvadājumos. Pārējiem transportlīdzekļiem līdz minētajam datumam piemērojamas 8.1. tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības. 8) Līdz 2001. gada 1. janvārim piemērojamas 8.2. tabulā dotās pieļaujamās robežvērtības. 9) Līdz 2001. gada 1. janvārim piemērojamas tālāk tekstā minētās robežvērtības. 2. pielikums Trūkumu vai bojājumu novērtējums
Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs 3.pielikums Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J. Kancēvičs |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un valsts tehnisko apskati
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|