1. Šie noteikumi nosaka valstis, uz kurām attiecas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasības par apdrošinātāju tehniskajām rezervēm, pašu līdzekļiem un pārapdrošināšanu.

2. Par valstīm, kurās apdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām drīkst izdarīt tehnisko rezervju ieguldījumus, uzskata:

2.1. Amerikas Savienotās Valstis;

2.2. Austrāliju;

2.3. Austrijas Republiku;

2.4. Beļģijas Karalisti;

2.5. Čehijas Republiku;

2.6. Dānijas Karalisti;

2.7. Francijas Republiku;

2.8. Grieķijas Republiku;

2.9. Islandes Republiku;

2.10. Itālijas Republiku;

2.11. Īriju;

2.12. Igaunijas Republiku;

2.13. Japānu;

2.14. Jaunzēlandi;

2.15. Kanādu;

2.16. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

2.17. Lietuvas Republiku;

2.18. Luksemburgas Lielhercogisti;

2.19. Nīderlandes Karalisti;

2.20. Norvēģijas Karalisti;

2.21. Polijas Republiku;

2.22. Portugāles Republiku;

2.23. Saūda Arābijas Karalisti;

2.24. Somijas Republiku;

2.25. Spānijas Karalisti;

2.26. Šveices Konfederāciju;

2.27. Turcijas Republiku;

2.28. Ungārijas Republiku;

2.29. Vācijas Federatīvo Republiku;

2.30. Zviedrijas Karalisti.

3. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 44.1 un 60.pantā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pašu līdzekļu ieguldījumu apjomu un pārapdrošināšanas prēmiju apjomu neattiecas uz šo noteikumu 2.punktā minētajām valstīm.