1. Noteikumi nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

2. Noteikumus piemēro visiem Latvijas un ārvalstu kuģošanas līdzekļiem.

3. Noteikumu izpratnē:

3.1. bīstamās kravas ir:

3.1.1. vielas, materiāli un preces, kas atbilstoši Starptautiskajam jūras bīstamo kravu kodeksam (IMDG) ir klasificētas no 1. līdz 9.bīstamības klasei;

3.1.2. cietas vielas, kas klasificētas Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC) Bpielikumā kā vielas, kas var radīt ķīmisko bīstamību, ja tiek transportētas kā beramkravas;

3.1.3. lejamkravas, kas uzskaitītas Starp­tautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC), 17. vai 18.nodaļā;

3.1.4. sašķidrinātu gāzu lejamkravas, kas uzskaitītas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes kā lejamkravas (IGC), 19.nodaļā;

3.2. piesārņojošas kravas ir:

3.2.1. naftas produkti, kas noteikti 1973.gada Starptautiskās konvencijas piesārņošanas novēršanai no kuģiem un tās 1978.gada protokola (turpmāk — MARPOL konvencija) I Pielikumā;

3.2.2. šķidras vielas, kas noteiktas MARPOL konvencijas II Pielikumā;

3.3. NAVTEX ir jūras drošības informācijas pārraides un automātiskās saņemšanas sistēma, kas darbojas 518kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju.

4. Tankkuģiem, kuģojot Latvijas ūdeņos, ir nepieciešams 1992.gada Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem VII pantā norādītais sertifikāts vai 1969.gada Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem VII pantā norādītais sertifikāts.

5. Zinātniskās pētniecības darbu veikšanu zemes dzīlēs Latvijas ūdeņos, dzīļu ģeoloģisko izpēti, to izmantošanu un aizsardzību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu.

6. Drošības apsvērumu dēļ (tai skaitā militāro mācību dēļ) kuģošanu atsevišķos Latvijas ūdeņu rajonos uz laiku var ierobežot vai aizliegt. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk — Jūras administrācija) izvērtē attiecīgo informāciju, apkopo to un, pildot nacionālā koordinatora funkcijas:

6.1. izziņo pa radio NAVTEX sistēmā;

6.2. paziņo Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (MRCC) Rīgā (turpmāk — koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs iekļauj minēto informāciju šo noteikumu 15.punktā noteiktajā jūras drošības un navigācijas informācijas pārraidē ultraīsviļņu diapazonā;

6.3. publicē kārtējā navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem”, ja attiecīgā informācija par drošības apdraudējumu ir saņemta mēnesi iepriekš.

7. Kuģi, kuri aprīkoti ar automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) aparatūru, kuģojot Latvijas ūdeņos, nodrošina šīs aparatūras nepārtrauktu darbību un izmanto to kuģu savstarpējos manevros, kā arī informācijas saņemšanai no AIS krasta sakaru tīkla.

8. Saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija) V/9. noteikuma prasībām Jūras administrācija katru gadu publicē navigācijas izdevuma “Paziņojumi jūrniekiem” pirmajā numurā “Kuģošanas režīms” informāciju par kuģošanas režīmu Latvijas ūdeņos, tajā skaitā:

8.1. par kuģošanas režīma vispārējiem nosacījumiem;

8.2. par kuģu satiksmes vadības dienestiem;

8.3. par jūras negadījumiem;

8.4. par kuģošanas drošību;

8.5. par kuģu ceļiem;

8.6. par enkurvietām;

8.7. par bijušiem mīnētajiem rajoniem, kuros atļauta kuģošana, nogrimušo sprāgstvielu rajoniem un citiem bīstamiem rajoniem;

8.8. par rajoniem, kuros uz laiku aizliegta kuģošana;

8.9. par normatīvajiem aktiem, kas nosaka kuģošanas režīmu.

9. Ja šo noteikumu 8.punktā norādītajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt kuģošanas drošību, Jūras administrācija tās publicē navigācijas izdevuma “Paziņojumi jūrniekiem” nākamajā numurā.

10. Kuģi Latvijas ūdeņos ar to rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem nekavējoties ziņo koordinācijas centram par jūras negadījumu un, ja negadījums noticis ostas robežās vai ostas reidos, arī ostas kapteinim. Ja jūras negadījums radījis piesārņojumu, koordinācijas centrs par to informē Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi.

11. Ziņojumā par jūras negadījumu iekļauj šādu informāciju:

11.1. kuģa vārds un identifikācijas signāls;

11.2. kuģa ģeogrāfiskā pozīcija;

11.3. iziešanas osta un mērķa osta;

11.4. adrese, kur var saņemt informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām uz kuģa;

11.5. personu skaits uz kuģa (apkalpe un pasažieri);

11.6. kravas nosaukums, bīstamības klase un daudzums;

11.7. negadījuma raksturojums.

12. Kuģi, kuri aprīkoti ar reisa datu reģistrācijas aparatūru, nodrošina tās nepārtrauktu darbību un, ja noticis jūras negadījums, saglabā aparatūras ierakstus par negadījuma laiku un iesniedz tos Jūras administrācijā.

13. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — krasta apsardze), nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) krasta sakaru tīkla darbību minētās drošības sistēmas noteiktajās frekvencēs.

14. Kuģi uztur radiosakarus globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas noteiktajās frekvencēs un vispārējās radiosakaru frekvencēs, ieskaitot ultraīsviļņu 16.kanālu.

15. Jūras administrācija sagatavo un koordinācijas centrs izziņo kuģiem globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas radiosakaru tīklā ultraīsviļņu frekvencē aktuālo jūras drošības un navigācijas informāciju. Reizē ar jūras drošības un navigācijas informāciju koordinācijas centrs izziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavotās laika ziņas un vētras brīdinājumus, bet ledus navigācijas periodā – arī operatīvo informāciju par ledus apstākļiem. Koordinācijas centrs pilda Jūras palīdzības dienesta (MAS) funkcijas atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 2003.gada 5.decembra rezolūcijas A.950(23) “Jūras atbalsta dienesti” prasībām.

16. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmu robežās kuģi ievēro:

16.1. noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību;

16.2. kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas operatoru norādījumus;

16.3. prasības, kas noteiktas 1972.gada Konvencijā par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72).

17. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmu operatori:

17.1. uztur operatīvus sakarus ar kuģiem — satiksmes dalībniekiem — un ar kuģiem, kuri veic kravas, pasažieru vai apgādes operācijas saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu;

17.2. informē kuģus par kuģu satiksmi, hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, izmaiņām navigācijas līdzekļu aprīkojumā, dziļumos, kā arī sniedz citu operatīvo informāciju.

18. Kravas, pasažieru un apgādes operācijas kuģiem jūrā atļautas tikai enkurvietās, kas noteiktas šo noteikumu 8.punktā minētā navigācijas izdevuma “Paziņojumi jūrniekiem” gada pirmajā numurā “Kuģošanas režīms”, vai attiecīgās ostas kapteiņa noteiktās vietās. Šie ierobežojumi neattiecas uz zivju un zivju produkcijas pārkraušanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī no zvejas kuģiem uz pārstrādes kuģiem.

19. Lai veiktu pasažieru un apgādes operācijas (arī degvielas piegādes operācijas) enkurvietās, kas atrodas ostas robežās, nepieciešama attiecīgās ostas kapteiņa atļauja. Kuģis ziņo ostas kuģu satiksmes vadības dienestam par pieteikto operāciju uzsākšanu, pārtraukšanu vai beigšanu.

20. Ja jūrā tiek plānota kravu pārkraušanas operācija no kuģa uz kuģi, operācijā iesaistīto kuģu īpašnieki, operatori, fraktētāji vai to aģenti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms plānotās operācijas iesniedz tuvākās ostas kapteinim noteikta parauga iesniegumu (1.pielikums), kas saskaņots ar krasta apsardzi, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi, attiecīgo muitas iestādi un Jūras administrāciju.

21. Pēc šo noteikumu 20.punktā noteiktā iesnieguma saskaņošanas un pirms kravu pārkraušanas operācijas uzsākšanas kuģu īpašnieki, operatori, fraktētāji vai to aģenti samaksā navigācijas maksu atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostām.

22. Ja jūrā tiek plānota bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācija no kuģa uz kuģi, kuģa pietauvošanos pie otra kuģa, kā arī attauvošanos iesaka veikt loča vadībā. Ja šajās operācijās iesaista velkoņus, locis to saskaņo ar abu kuģu kapteiņiem.

23. Pirms jūrā uzsākta bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācija no kuģa uz kuģi, Jūras administrācijai ir tiesības veikt iesaistīto kuģu ārpuskārtas inspekciju atbilstoši ostas valsts kontrolei.

24. Veicot bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācijas, kuģi ievēro Starptautiskās kuģošanas kameras (ICS) un Naftas kompāniju starptautiskā jūras foruma (OCIMF) kopīgi izstrādātās rokasgrāmatas “Rokasgrāmata par kravas pārkraušanas operācijām no kuģa uz kuģi” pēdējā izdevumā noteiktās prasības, kā arī Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) “Rokasgrāmatas par naftas piesārņojumu” I nodaļas noteikumus. Abi kravas pārkraušanas operācijā iesaistītie kuģi aizpilda kontroles lapu (2.pielikums).

25. Jūras administrācijai, krasta apsardzei un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei ir tiesības norīkot pārstāvjus, kuri bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operāciju laikā atrodas uz kuģiem un kuriem atbilstoši kompetencei ir tiesības pieprasīt pārtraukt pārkraušanas operācijas, ja tās kļūst bīstamas laika apstākļu dēļ vai netiek ievērotas šo noteikumu 24.punktā minētās drošības normas.

26. Šo noteikumu 25.punktā minēto dienestu pārstāvju atrašanās uz kuģiem bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operāciju laikā neatbrīvo kuģu kapteiņus, kuģu īpašniekus vai operatorus no atbildības par iesaistīto kuģu drošību un jūras vides piesārņojumu.

27. Ja kuģim nepieciešama piespiedu apstāšanās vai noenkurošanās Latvijas ūdeņos, tas nekavējoties par to ziņo koordinācijas centram.

28. Ja kuģim draud bojāeja, iespējama liela bīstamo vai piesārņojošo kravu noplūde vai rodas cita kritiska situācija (piemēram, bīstama sānsvere, kuģa gaitas zaudējums un dreifs krasta virzienā), koordinācijas centrs novērtē risku, koordinē glābšanas operāciju un, ja nepieciešams, piešķir kuģim konkrētu patvēruma vietu (3.pielikums), ņemot vērā šo noteikumu 29.punktā norādīto informāciju.

29. Atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 2003.gada 5.decembra rezolūcijas A.949 (23) “Norādījumi par patvēruma vietām kuģiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība” un Starptautiskās jūrniecības organizācijas 2003.gada 5.decembra rezolūcijas A.950 (23) “Jūras atbalsta dienesti” prasībām Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija noslēdz starpresoru vienošanos par patvēruma vietas piešķiršanu. Aizsardzības ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

29.1. patvēruma vietu galvenie tehniskie parametri un kontaktinformācija;

29.2. glābšanas darbiem izmantojamo velkoņu, naftas savācēju un citu palīgflotes kuģu, kā arī citu tehnisko līdzekļu un aprīkojuma saraksts, galvenie tehniskie parametri un kontaktinformācija;

29.3. to kuģu remonta komercsabiedrību saraksts, kas kritiskā situācijā nonākušam kuģim var sniegt pakalpojumus, galvenie tehniskie parametri un kontaktinformācija;

29.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā esošo tehnisko līdzekļu galvenie tehniskie parametri un kontaktinformācija;

29.5. Katastrofu medicīnas centra un to medicīnisko iestāžu kontakt­informācija, kuru palīdzība var būt nepieciešama saistībā ar kuģa kritisko situāciju.

(Grozīts ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.318)

30. Kuģis, kuram kritiskas situācijas dēļ dota patvēruma vieta Latvijas ūdeņos, samaksā visus ar to saistītos izdevumus, ieskaitot ostas maksas un pakalpojumus, kā arī ostai, videi un trešajām personām radītos zaudējumus.

31. Par kuģa drošību, kuram kritiskas situācijas dēļ dota patvēruma vieta Latvijas ūdeņos, atbild kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai operators.

32. Kuģu vraku un citas Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izpēti un izcelšanu veic ar Jūras administrācijas atļauju. Minēto atļauju pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju izsniedz tikai zinātniskiem un arheoloģiskiem mērķiem, kā arī lai iznīcinātu kuģa vraku, ja tas traucē navigācijai.

33. Kuģu vrakus uzskaita Jūras administrācija.

34. Jūras administrācija sadarbojas ar Valsts kultūras pieminekļu aiz­sardzības inspekciju, sniedzot tai informāciju par Latvijas ūdeņos nogrimušiem kuģiem un citu nogrimušu mantu, kuru varētu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, kas nosaka Kopienas kuģu satiksmes pārraudzību un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK.