1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju.

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir:

1) nodrošināt dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi;

2) nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;

3) noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

3.pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki).

(2) Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2011.)

5.pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) māksliniecisko kolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana un apgūšana;

3) skates, konkursi un izstādes;

4) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide;

5) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2011.)

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.

(4) Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2011.)

8.pants. Dziesmu un deju svētku padome

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem. Jaunu Dziesmu un deju svētku padomi apstiprina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Dziesmu un deju svētku padomes locekļu pilnvaru beigām.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs;

5) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

6) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6¹) Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

6²) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

7) divi koru nozares pārstāvji (pieau­gušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

8) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

9) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

10) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

11) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

12) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

13) profesionālās mūzikas pārstāvis;

14) pašvaldību kultūras centru pārstāvis;

15) nevalstisko organizāciju pārstāvis.

(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) ierosina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sniedz atzinumus par to projektiem;

2) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu);

3) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu);

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosina citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šādu jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.

(7) Dziesmu un deju svētku padome no šā panta trešās daļas 7.—15.punktā minētajiem locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 14.07.2011., 28.02.2013. un 21.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

8.¹ pants. Rīcības komiteja

(1) Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

(2) Rīcības komitejā iekļauj pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē.

(3) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs — izglītības un zinātnes ministrs.

(4) Rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.

(4¹) Rīcības komiteja izveido kārtējo Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu un ne vēlāk kā septiņas dienas pirms Dziesmu un deju svētku atklāšanas dienas apstiprina svētku nodrošinājuma plānu, tai skaitā risku vadības plānu.

(5) Rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku vai svētku atsevišķu pasākumu pārtraukšanu, atlikšanu vai atcelšanu ārkārtas situācijā, tai skaitā tad, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku dalībnieku vai skatītāju dzīvība vai veselība, sabiedriskā kārtība vai sabiedrības drošība. Pēc vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas rīcības komitejas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc rīcības komitejas sēdi, kurā lemj par turpmāko rīcību.

(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Valsts izglītības satura centrs.

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2013. un 21.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

8.² pants. Operatīvās vadības grupa

(1) Operatīvās vadības grupas sastāvu apstiprina rīcības komitejas priekšsēdētājs.

(2) Operatīvās vadības grupā iekļauj Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvi, Rīgas pilsētas izpilddirektoru, pārstāvjus no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.

(3) Operatīvās vadības grupas vadītājs ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis.

(4) Operatīvās vadības grupas pienākums ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja vārdā nodrošināt Dziesmu un deju svētku pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību.

(5) Operatīvās vadības grupas vadītājs ārkārtas situācijās ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku atsevišķu pasākumu pārtraukšanu, atlikšanu vai atcelšanu, par to nekavējoties informējot rīcības komitejas priekšsēdētāju.

(6) Operatīvās vadības grupa atbilstoši Dziesmu un deju svētku pasākumu norises plānam un apstiprinātajām norises vietām izveido pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas. Pasākumu operatīvās vadības apakšgrupu sastāvu apstiprina operatīvās vadības grupas vadītājs.

(7) Pasākuma operatīvās vadības apakšgrupa atrodas apstiprinātā Dziesmu un deju svētku pasākuma norises vietā un nodrošina tā drošu un nepārtrauktu norisi.

(8) Pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs ārkārtas situācijās ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu, ja tajā ir tieši apdraudēta Dziesmu un deju svētku sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība, dzīvība vai veselība. Par pieņemto lēmumu pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs nekavējoties informē operatīvās vadības grupas vadītāju.

(9) Operatīvās vadības grupai, ja nepieciešams, ir tiesības tās uzdevumu izpildē piesaistīt citas institūcijas un organizācijas.

(21.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

9.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.

(2) Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai;

3) koru un pūtēju orķestru virs­diriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;

7) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

8) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;

9) valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs.

(4) Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2011. Otrās daļas 9.punkts netiek piemērots no 01.09.2009. līdz 31.12.2012. Sk. pārejas noteikumu 4.punktu.)

1.Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008.gadā.

2.Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un tās pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.

4. No 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 9.panta otrās daļas 9.punkts netiek piemērots.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2011.)

6. Darba devējs XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku (turpmāk — svētki) dalībniekam (turpmāk — svētku dalībnieks), pamatojoties uz viņa iesniegumu, dienu pēc svētku noslēguma dienas (2013.gada 8.jūliju) nosaka par brīvdienu. Līdz 2013.gada 15.jūlijam attiecīgais darbinieks iesniedz darba devējam Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegtu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju un uzrāda tās oriģinālu. Svētku dalībnieka nodarbināšana attiecīgajā brīvdienā iespējama Darba likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Darba devējs ir tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis attiecīgo apmaksāto brīvdienu, šajā dienā nenostrādātās darba stundas nostrādā (arī pa daļām) citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem — pārskata perioda ietvaros. Šis darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2013.)

7. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz pamatotu un izsvērtu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēgumu (noslēguma diena un nākamā diena).

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2013.)

8. Līdz 2018. gada 10. janvārim izveidotās Dziesmu un deju svētku padomes pilnvaru laiks izbeidzas 2018. gada 30. novembrī. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam Ministru kabinets apstiprina jaunu Dziesmu un deju svētku padomi, kuras pilnvaru laiks nosakāms, ievērojot šā likuma 8. panta otrās daļas noteikumu, kas stājas spēkā 2018. gada 10. janvārī.

(21.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

9. Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par 2020. gadā ar Covid-19 izplatību saistītās epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotikušo XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām, nodrošinot tās atbilstību normatīvajos aktos saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktajiem ierobežojumiem, piesardzības pasākumiem un prasībām attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskajos pasākumos.

(29.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.2020.)