1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas vai atsevišķas iedzīvotāju grupas, kuras inficējušās vai par kuru inficēšanos ar šajos noteikumos minētajām infekcijas slimībām ir radušās pamatotas aizdomas, tiek pakļautas obligātajai medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai vai ārstēšanai, kā arī kārtību, kādā Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki pēc ārstniecības personas pieprasījuma pieņem lēmumu par personas piespiedu izolēšanu.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr. 18; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1024; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr. 219; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 70; MK 09.06.2020. noteikumiem Nr. 362)

2. Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.18 redakcijā)

3. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar šo noteikumu 1.pielikumā minēto infekcijas slimību, veic personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu.

(Grozīts ar MK 09.06.2020. noteikumiem Nr. 362)

4. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto infekcijas slimību, veic:

4.1. personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi;

4.2. tās personas obligāto izolēšanu un ārstēšanu, kura ir izmitināta vai ievietota brīvības atņemšanas iestādē, nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai citās iestādēs, kur tā rada vai var radīt citu personu inficēšanas risku.

(Grozīts ar MK 09.06.2020. noteikumiem Nr. 362)

5. Ja ir konstatēta personas inficēšanās ar kādu šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minēto slimību, ārstniecības personas pienākums ir:

5.1. informēt personu par obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes nepieciešamību, organizēt pārbaudes un informēt personu, ka attiecīgās slimības dēļ ir apdraudēta personas dzīvība un slimība ir īpaši bīstama citām personām, kā arī informēt par attiecīgās slimības izplatīšanās veidiem, izskaidrot personai izolēšanas nepieciešamību un apstiprināt to rakstiski medicīniskajā dokumentācijā;

5.2. ja nepieciešams, organizēt personas izolēšanu un pārbaudīt, vai persona ir ievietota ārstniecības iestādē;

5.3. organizēt neatliekamos pretepidēmijas pasākumus vietā, kur veikta personas apskate.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1024)

5.¹ Ja ir konstatēta personas inficēšanās ar kādu šo noteikumu 2.¹ pielikumā minēto slimību, ārstniecības persona informē personu par nepieciešamo papildu medicīnisko un laboratorisko izmeklēšanu, lai noteiktu, vai persona nav inficējusies arī ar citu šo noteikumu 2.¹ pielikumā minēto infekcijas slimību, kuras dēļ var tikt apdraudēta personas dzīvība un var tikt radīti draudi citu cilvēku veselībai, kā arī par attiecīgās slimības izplatīšanās veidu un profilakses pasākumiem.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1024 redakcijā)

6. Ja persona atsakās no obligātās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes vai izolēšanas un ārstēšanas, ārstniecības persona:

6.1. izdara medicīniskajā dokumentācijā (ambulatorajā kartē) ierakstu par personas atteikšanos (un persona attiecīgo ierakstu apliecina ar parakstu) vai sastāda aktu;

6.2. nekavējoties telefoniski informē attiecīgo institūciju atbilstoši tiesību aktiem par infekcijas slimību reģistrāciju;

6.3. izvērtē epidemioloģisko situāciju un, ja nepieciešams, telefoniski konsultējas ar Slimību profilakses un kontroles centra reģionālās nodaļas epidemiologu (turpmāk – epidemiologs) vai pieaicina viņu sniegt konsultāciju;

6.4. nekavējoties nosūta pieprasījumu par personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu (turpmāk — pieprasījums) Veselības inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai, bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Pieprasījumā norāda informāciju par personu (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs (ja ir)), informāciju par personas aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošajām personām (ja ir šādas personas) un indikācijas (pamatojumu) personas medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai un ārstēšanai.

(Grozīts ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.242; MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1024; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.70)

7. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1024)

8. Veselības inspekcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs izvērtē pieprasījumu un, ja nepieciešams, pieprasa ārstniecības personai sniegt papildu informāciju, kā arī nekavējoties informē Veselības inspekcijas vadītāju (vietnieku) par saņemto pieprasījumu un nosūta viņam minēto pieprasījumu.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1024; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.70)

9. Veselības inspekcijas vadītājs (vietnieks) triju dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, bet, ja ir konstatētas šo noteikumu 12.punktā minētās infekcijas slimības, — 24 stundu laikā pieņem lēmumu par personas piespiedu izolēšanu (turpmāk — lēmums) un izdod rīkojumu par personas piespiedu izolēšanu (turpmāk — rīkojums).

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18)

10. Personas piespiedu izolēšana nepārsniedz 21 dienu. Ja persona ir inficēta ar tuberkulozi, piespiedu izolēšana nepārsniedz 90 dienu.

11. Veselības inspekcijas vadītājs (vietnieks) par rīkojuma izpildi atbildīgajai personai (ārstniecības iestādei) uzdod 48 stundu laikā pēc rīkojuma saņemšanas nodrošināt rīkojuma izpildi, izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus, kā arī norāda personas izolēšanas vietu un nosaka par rīkojuma izpildes kontroli atbildīgo Veselības inspekcijas amatpersonu.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18)

12. Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās pamatotas aizdomas par personas inficēšanos ar akūtu poliomielītu, bakām, holeru, mēri, putnu gripu, smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS), trakumsērgu, vīrusu hemorāģisko drudzi (tai skaitā Ebolas vīrusslimību, Lasas drudzi, Mārburgas vīrusslimību un Krimas Kongo hemorāģisko drudzi) vai ar citu no jauna parādījušos bīstamu infekcijas slimību un epidemioloģisku indikāciju dēļ ir nepieciešams nekavējoties veikt personas piespiedu medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu, ārstniecības persona nekavējoties nodrošina attiecīgo pasākumu izpildi, ja nepieciešams, pieaicinot policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvi, kā arī nekavējoties telefoniski par to paziņo un nosūta attiecīgu pieprasījumu Veselības inspekcijas vadītājam.

(MK 24.10.2023. noteikumu Nr. 601 redakcijā)

13. Ja pēc piespiedu izolācijas termiņa beigām ir vēl nepieciešama personas piespiedu izolācija, ārstniecības persona atkārtoti nosūta pieprasījumu Veselības inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai, bet par ieslodzīto personu — arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18)

14. Veselības inspekcijas vadītājs (vietnieks) rīkojumu nosūta tā izpildītājam, personai, kura izolējama piespiedu kārtā, Veselības inspekcijas teritoriālajai struktūrvienībai un Valsts policijas iestādes teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī par rīkojuma izpildes kontroli atbildīgajai Veselības inspekcijas amatpersonai.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18)

15. Personai ir tiesības rīkojumu apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

16. Ja izolējamā persona ir nepilngadīga vai ar tiesas spriedumu tās rīcībspēja ir ierobežota, vai izolējamās personas aizgādnībā vai aizbildnībā ir citas personas, Veselības inspekcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs par personas piespiedu izolēšanu (par rīkojumu (lēmumu)) rakstiski informē izolējamās personas likumīgo pārstāvi (vecāku, aizgādni vai aizbildni) vai attiecīgo pašvaldības institūciju (bāriņtiesu vai sociālo dienestu).

(Grozīts ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.242; MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.70)

17. Ārstniecības persona vai epidemiologs informē policijas darbinieku un citas personas, kuras izolē (transportē, meklē) personu:

17.1. par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, esot saskarē ar izolējamo personu, kā arī par attiecīgo infekcijas slimību, tās izplatīšanās veidiem un inkubācijas periodu, par medicīniskās novērošanas ilgumu un nepieciešamajām veselības pārbaudēm;

17.2. par individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību un lietošanas kārtību, ja ir iespējama tieša vai netieša saskare ar izolējamo personu.

18. Ja obligātajai medicīniskajai un laboratoriskajai pārbaudei, izolēšanai un ārstēšanai pakļautā persona nav atrodama, Valsts policijas iestādes teritoriālā struktūrvienība izsludina attiecīgās personas meklēšanu.

19. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde nodrošina:

19.1. piespiedu kārtā izolējamās personas transportēšanu uz ārstniecības iestādi policijas darbinieka klātbūtnē;

19.2. policijas darbinieku un citas personas, kuras iesaistītas izolēšanā (transportēšanā, meklēšanā), ar individuālās aizsardzības līdzekļiem.

20. Personu obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu veic šo noteikumu 3.pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs.

21. Ja piespiedu kārtā izolētā persona patvarīgi pārtrauc ārstēšanos ārstniecības iestādē, ārstniecības persona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 6.4.apakšpunktu, iesaistot Valsts policijas iestādes teritoriālo struktūrvienību, lai nodrošinātu (organizētu) atkārtotu personas piespiedu izolēšanu. Personas piespiedu izolācijas laiku uzskaita ar dienu, kad tā atkārtoti nogādāta ārstniecības iestādē. Ja persona, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, ir izolēta ārstniecības iestādē ārstēšanai, bet atsakās no tās, persona tiek izolēta brīvības atņemšanas iestādē.

22. Lēmumu par personas izolācijas pārtraukšanu pirms termiņa beigām, kas norādīts Veselības inspekcijas vadītāja lēmumā, pieņem ārstējošais ārsts (pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, kas liecina, ka pacients vairs nav infekciozs). Strīda gadījumā lēmumu par personas izolācijas pārtraukšanu pieņem ārstu konsilijs, kurā par konsultantiem tiek pieaicināti infekcionists, mikrobiologs, pneimonologs (ja ir konstatēta saslimšana ar tuberkulozi) un epidemiologs.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.18; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.70)

23. Lai diagnosticētu aktīvu plaušu tuberkulozi, nepieciešama ģimenes ārsta, internista, pneimonologa vai ieslodzījuma vietas ārsta konsultācija un plaušu rentgenogrāfija, ko, pamatojoties uz ģimenes ārsta, internista, pneimonologa vai ieslodzījuma vietas ārsta nosūtījumu, veic šādām personām:

23.1. īslaicīgās aizturēšanas vietās aizturētajām personām bez noteiktas dzīvesvietas;

23.2. patvēruma meklētājiem;

23.3. aizturētajiem ārzemniekiem, kas izmitināti Valsts robežsardzes speciāli šim nolūkam iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā;

23.4. personām ieslodzījuma vietās šādos gadījumos:

23.4.1. uzņemot ieslodzījuma vietā apcietināto vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto;

23.4.2. apcietinātajam atkārtoti, ja no apcietinājuma izpildes uzsākšanas ieslodzījuma vietā pagājuši seši mēneši;

23.4.3. pēc apcietinātā konvojēšanas ārpus ieslodzījuma vietas, ja pēc pēdējās plaušu rentgenogrāfijas pagājuši vairāk kā seši mēneši, izņemot gadījumus, kad apcietināto konvojē ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas;

23.4.4. ieslodzītajiem vienu reizi gadā.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.70 redakcijā)

24. Ja konstatēti tuberkulozei raksturīgie simptomi, veic krēpu izmeklējumus:

24.1. šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētajām personām – pamatojoties uz ģimenes ārsta, internista vai pneimonologa nosūtījumu;

24.2. šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minētajām personām – pamatojoties uz ieslodzījuma vietas ārsta nosūtījumu.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.70 redakcijā)

25. Par šo noteikumu 23. un 24.punktā minēto prasību izpildi ir atbildīgs attiecīgās iestādes (institūcijas) vadītājs.

26. Personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, kā arī obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana ārstniecības iestādē finansējama no Veselības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti epidemioloģiskajai uzraudzībai un veselības aprūpei, kā arī Tieslietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti ieslodzīto veselības aprūpei.

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumus Nr.6 "Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 5./6.nr.; 2003, 111.nr.).