Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 21. marta noteikumus Nr. 221 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai".

Ministru kabineta noteikumi Nr.273

Rīgā 2005.gada 19.aprīlī (prot. Nr.21 27.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2.Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver:

2.1.platības maksājumus:

2.1.1.vienoto platības maksājumu;

2.1.2.laukaugu platības maksājumu;

2.1.3.lopbarības platības maksājumu;

2.2. papildu valsts tiešos maksājumus:

2.2.1.par liellopiem un aitu mātēm;

2.2.2. par realizēto piena tonnu rīcībā esošās kvotas ietvaros;

2.2.3. par zālāja un linu sēklām;

2.2.4. par kartupeļu cieti.

3.Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai tiek ieviests ar Latvijas Lauku attīstības plānu Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam (turpmāk - Lauku attīstības plāns). Lauku attīstības plāns tiek īstenots atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai Nr. 1257/99 (EK) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, kā arī saņemot valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.pantu.

4.Noteikumi paredz īpašus nosacījumus un atbalsta maksājumus šādiem lauku attīstības pasākumiem:

4.1.mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsar­dzības nolūkā;

4.2."Agrovides" apakšpasākumi:

4.2.1. bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

4.2.2. bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

4.2.3. buferjoslu ierīkošana;

4.2.4. lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana.

5.Lauku atbalsta dienests ņem vērā Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu Nr. 1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EEK)Nr. 2019/93, (EK)Nr. 1452/2001, (EK)Nr. 1453/2001, (EK)Nr. 1454/2001, (EK)Nr. 1868/94, (EK)Nr. 1251/1999, (EK)Nr. 1254/1999, (EK)Nr. 1673/2000, (EEK)Nr. 2358/71 un (EK)Nr.2529/2001 (turpmāk - Padomes regula Nr. 1782/2003), un atbilstoši Padomes regulas Nr. 1782/2003 40.pantam pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām šādu ārkārtas apstākļu dēļ:

5.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

5.2. lauksaimnieka nāve;

5.3.lielas saimniecības daļas atsavināšana, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

5.4.stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaim­niecībā izmantojamo lauksaimnieka zemi un lauksaimniecības dzīvnieku uzturē­šanu;

5.5.epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

6.Ja lauksaimnieks ievēro šajos noteikumos minētos maksājumu piešķir­šanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests piešķir lauksaimniekam konkrētu maksājumu par konkrētu vienību, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 46. un 53.punktā, kā arī gadījumus, kas minēti Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulā Nr. 796/2004 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk - Komisijas regula Nr. 796/2004).

7.Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.1.1.apakš­punktā un 4.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to izmaksu līdz nākamā gada 30.aprīlim, bet par šo noteikumu 2.1.2., 2.1.3. un 2.2.apakš­punktā minēto maksājumu piešķiršanu un izmaksu - līdz nākamā gada 30.jūnijam.

8.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde izsniedz iesniegumu veidlapas (šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.pielikums) un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes.

9.Attiecīgu iesniegumu, kurā norādīta visa iesnieguma veidlapā pieprasītā informācija, un citus maksājumu saņemšanai nepieciešamos dokumentus lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

10.Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasījis informāciju par šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks sniedz rakstisku atbildi divu nedēļu laikā no Lauku atbalsta dienesta vēstules saņemšanas dienas.

11.Ja lauksaimnieks uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem pretendē pirmo reizi, tas reģistrējas Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, aizpildot šo noteikumu 1. vai 2., kā arī 3.pielikumu.

12.Ja klienta datos (1. vai 2.pielikums) vai informācijā par apsaimnieko­tajām lauksaimniecības zemēm (3.pielikums) radušās izmaiņas, lauksaimnieks atkārtoti aizpilda šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu.

II. Platības maksājumu un lauku attīstības pasākumiem paredzēto maksājumu piešķiršanas nosacījumi

13.Maksājumus var saņemt lauksaimnieks, kurš atbilst Padomes regulas Nr. 1782/2003 2.panta "a"punktā noteiktajām prasībām un šādiem nosacī­jumiem:

13.1.veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši Padomes regulas Nr. 1782/2003 2.panta "c" punktā noteiktajām prasībām;

13.2.ir atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks;

13.3.iegulda materiālos līdzekļus atbalstam pieteikto lauksaimniecības zemes platību apsaimniekošanā vai lauksaimniecības produktu ražošanā;

13.4.nodrošina, lai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 796/2004 4.panta nosacījumiem platības maksājumu iesniegumā 2005.gadam deklarētās pastāvī­gās pļavas un ganības netiktu samazinātas.

14.Šo noteikumu 2.1. un 4.1.apakšpunktā minētos maksājumus var saņemt par šādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi:

14.1.apsēto un apstādīto aramzemi, kurā audzē kultūraugus vai sēj zālājus;

14.2.melno papuvi (aramzemi, kas attiecīgajā ražas gadā nav apsēta un nav atstāta papuvē divus gadus pēc kārtas) vai aizņemto papuvi (aramzemi, kas ir apsēta zaļmēslojuma ražošanai ne ilgāk par vienu ražas gadu);

14.3.pastāvīgajām pļavām vai ganībām;

14.4.ilggadīgajiem stādījumiem.

15.Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, ievēro šādus lauksaimnie­cībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1.lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot agrotehniku, kā arī nodrošina, lai tajā nebūtu invazīvās augu sugas 'Sosnovska latvānis' (Heracleum sosnowskyi) un krūmu;

15.2.lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek uzturēta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu;

15.3.augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

15.4.pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus nogana vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un iz­kliedē līdz kārtējā gada 1.augustam. Ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 4.2.2. vai 4.2.3.apakš­punktā minētajiem maksājumiem, kā arī ja zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido baltais āboliņš vai pļavas dzelzene un platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai, minētās darbības veic līdz kārtējā gada 10.septembrim.

16.Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 15.punktā minēta­jiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, tiek piemērots atbalsta samazinājums saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 796/2004, kā arī ar Komisijas 2004.gada 29.oktobra Regulu Nr. 1973/2004 (EK), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs regulas IV un IV "a" sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1973/2004).

17.Lauka minimālā platība, pretendējot uz šo noteikumu 2.1., 4.1., 4.2.1. vai 4.2.2.apakš­punktā minētajiem maksājumiem, ir vismaz 0,3 hektāri.

18.Iesniegumu (4.pielikums) par šo noteikumu 2.1. un 4.1.apakšpunktā minētajiem maksājumiem kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauk­saimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaim­niekotās lauk­saimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks iesniedz līdz kārtējā gada 15.maijam.

19. Ja šo noteikumu 18.punktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet līdz tā paša gada 10.jūnijam, tad summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

20.Ja uz šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minēto maksājumu pretendē biškopis, kuram ir reģistrēts bišu ganāmpulks, tad papildus šo noteikumu 18.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz arī ganāmpulka reģistrācijas apliecību (kopiju). Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgas pļavas vai ganības, kuras biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 18.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz zemes apsaimnie­kotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgto līgumu (kopiju) par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecību (kopiju).

21.Iesniegumu (4.pielikums) par šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimnie­kotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks iesniedz līdz kārtējā gada 10.jūnijam.

22.Iesniegumu (5.pielikums) par šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto maksājumu lauksaimnieks iesniedz līdz attiecīgā gada 1.septembrim. Ja lauksaimnieks pretendē arī uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, tad iesniegumu par šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto maksājumu lauksaimnieks iesniedz tai pašā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegts šo noteikumu 21.punktā minētais iesniegums.

23.Ja šo noteikumu 18.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami laboju­mi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 796/2004 15.panta 1.punktu tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 10.jūnijam.

24.Ja šo noteikumu 21.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami laboju­mi, lauksaimnieks tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimnie­cības pārvaldē līdz kārtējā gada 10.jūnijam, bet šo noteikumu 22.punktā minētajā iesniegumā nepieciešamos labojumus - līdz kārtējā gada 1.septembrim.

25.Laukaugu platības maksājumu var saņemt par Padomes regulas Nr. 1782/2003 76.pantā un 9.pielikumā minētajām lauk­augu kultūru platībām, kurās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek uzturēti vismaz līdz to nogatavošanās fāzes sākumam.

26.Lopbarības platības maksājumu var saņemt par šādām platībām, ja tās izmanto lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai (zāli nogana vai vismaz vienu reizi nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.augustam):

26.1.par aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem - par platībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zāl­augu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;

26.2.par platībām, kurās audzē graud­augus, pākšaugus un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

27.Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna (saskaņā ar Komisijas 2002.gada 24.jūlija regulas (EK) Nr. 1444/2002, ar ko groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK, kas attiecas uz vienību definīcijām, izņēmumiem definīcijās un reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saimniecību struktūru apsekojumiem, 1.pielikuma "D/18. b/iii" punkta otro daļu), austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene, sarkanā auzene.

28.Šo noteikumu 25. vai 26.punktā minētos maksājumus var saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras atbilst šo noteikumu 2.1.1.apakš­punktā minētā maksājuma saņemšanai.

29.Šo noteikumu 2.1.2. un 2.1.3.apakš­punktā minētos maksājumus var saņemt, ja šiem maksājumiem pieteiktā minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs.

30.Pretendējot uz šo noteikumu 25. vai 26.punktā minētajiem maksā­jumiem, atbalsta samazinājumu attiecībā uz savstarpēju atbilstību piemēro Komisijas regulā Nr. 796/2004 noteiktajā kārtībā.

III. Papildu valsts tiešie maksājumi par liellopiem un aitu mātēm

31.Papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kurš reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1782/2003 138.pantu.

32.Maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 130.panta 1.daļas "a" punktā), var saņemt, ja ievēro šādus nosacījumus:

32.1.liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Kopienas teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē nokaušanai uz citu valsti tieši no saimniecības, vai izmanto komercsabiedrības pakalpojumus, pamatojoties uz valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" datiem;

32.2.minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem (noteikts Komisijas regulas Nr. 1973/2004 123.panta 1.punktā);

32.3.lauksaimnieks katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz iesniegumu (6.pielikums), kurā norādīti attiecīgajā gadā nokauto vai nokaušanai eksportēto dzīvnieku identitātes numuri (noteikts Komisijas regulas Nr. 1973/2004 121.panta 1.punktā). Pēdējais iesnieguma iesniegšanas datums par kārtējā gadā nokauto vai nokaušanai eksportēto dzīvnieku ir nākamā gada 15.aprīlis.

33.Maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

33.1.par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 122.panta "d"punktā);

33.2. par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli (noteikts Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republi­ku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republi­ku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republi­kas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai VIII pielikuma 4.A sadaļas 3.punkta 4.apakšpunkta otrajā rindkopā);

33.3. par govi, kas nav minēta Komisijas 2004.gada 14.oktobra Regulas Nr. 1777/2004 (EK), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1777/2004), 1.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

33.4. par telīti no astoņu mēnešu vecuma.

34. Maksājumu par zīdītājgovīm saņem, ja ievēro šādus nosacījumus:

34.1.lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.jūlijam deklarē šo noteikumu 33.punktā minētās govis un telītes valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" kā zīdītājgovis vai potenciālās zīdītājgovis (deklarējot telītes) bez iespējām turpmāk mainīt to izmantošanas grupu;

34.2.lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz attiecīgu iesniegumu (7.pielikums). Pretendējot uz maksājumu par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes bulli, kā arī par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli un atnesusies 2004.gadā, iesniegumu iesniedz līdz 2005.gada 20.maijam (zīdītājgovju skaitu norāda pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.decembri atbilstoši valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" deklarētajiem datiem);

34.3.šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits ir vismaz 60% no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 33.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nedrīkst pārsniegt 40% no iesniegumā norādītā kopējā dzīvnieku skaita;

34.4.lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 34.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaita proporciju vismaz sešus mēnešus pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 125.panta 2.daļas "b" punkta atkāpē). Pretendējot uz maksājumu par govīm, kas atnesušās 2004.gada ceturtajā ceturksnī, minimālais zīdītājgovs turēšanas laiks lauksaim­nieka ganāmpulkā ir vismaz seši mēneši pēc iesnieguma iesniegšanas dienas (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 125.panta 2.daļas "b"punkta atkāpē).

35.Ja Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde pēc šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas konstatē neatbilstību šo noteikumu 34.3.apakšpunkta nosacījumiem, tā mēneša laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas nosūta lauksaimniekam vēstuli.

36.Ja šo noteikumu 34.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 33.punkta nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Dzīvnieka aizstāšanu lauksaimnieks triju dienu laikā reģistrē valsts aģentūrā "Lauksaim­niecības datu centrs", kā arī septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas veic labojumu attiecīgajā iesniegumā tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā tas tika iesniegts (noteikts Komisijas regulas Nr. 796/2004 58.panta 2.punktā).

37.Lai noteiktu šo noteikumu 33.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamās govis un zīdītājgovis) īpašnieks, valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" izmanto šādu informāciju (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 125.panta 2.daļas pēdējā rindkopā):

37.1.piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā (norādot to identitātes numurus):

37.1.1.pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.jūliju, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 33.punktā minēto maksājumu 2005.gadā un turpmāk;

37.1.2.pēc stāvokļa uz kārtējā gada 31.decembri, ja lauksaimnieks pretendē uz maksājumu par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku, kā arī par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli un atnesusies 2004.gadā;

37.2.realizētā piena kvotas iepriekšējā kvotas gadā, bet, pretendējot uz maksājumu par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku, kā arī par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli un atnesusies 2004.gadā, - piena kvotu, kas 2004.gada 31.martā tika piešķirta lauksaimnieka saimniecībai (noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1255/1999 (EK) par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju 16.panta 3.daļā);

37.3.vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto vidējo izslaukumu valstī (4796 kg) (noteikts Komisijas regulas Nr. 1777/2004 2.pielikumā).

38.Šo noteikumu 37.punktā minēto aprēķinu valsts aģentūra "Lauk­saimniecības datu centrs" veic, izmantojot šādu metodiku:

38.1.ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 33.punktā minēto maksājumu 2005.gadā un turpmāk, realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem - vidējais izslaukums valstī - 4796kg). Ja iegūtais slaucamo govju skaits ir daļskaitlis, to noapaļo uz augšu (piemēram, 7,32 noapaļo uz 8);

38.2.ja lauksaimnieks pretendē uz maksājumu par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku, kā arī par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli un atnesusies 2004.gada ceturtajā ceturksnī, piešķirtās piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot individuālās references apjoma (piena kvota, kas 2004.gada 31.martā ir piešķirta lauksaimnieka saimniecībai) attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem - vidējais izslaukums valstī- 4796kg). Ja iegūtais slaucamo govju skaits ir daļskaitlis, to noapaļo uz augšu;

38.3.zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka šādi:

38.3.1.ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 33.punktā minēto maksājumu 2005.gadā un turpmāk, aprēķina kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību;

38.3.2.ja lauksaimnieks pretendē uz maksājumu par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes bulli, kā arī par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli un atnesusies 2004.gada ceturtajā ceturksnī, aprēķina kopējā govju skaita un piešķirtās piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

39.Maksājumu par aitu māti (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 113.panta 1.punktā) var saņemt, ja ievēro šādus nosacījumus:

39.1.ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 113.panta 3.punktā), kuras saskaņā ar valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" datiem iesnieguma iesniegšanas dienā ir vecākas par gadu;

39.2.lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz iesniegumu (8.pielikums) par aitu māšu skaitu uz 1.jūliju.

IV. Papildu valsts tiešais maksājums par realizēto pienu

40.Papildu valsts tiešo maksājumu saim­niecībai piešķir par atbilstoši noteiktajai kvotai realizēto piena tonnu, ko lauksaimnieks realizējis iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam, bet, pretendējot uz maksājumu 2005.gadā, - no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 31.martam).

41.Šo noteikumu 40.punktā minēto maksājumu var saņemt atbalsta pretendents, kurš līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz iesniegumu (9.pielikums) par maksājuma saņemšanu.

V. Papildu valsts tiešais maksājums par zālāja un linu sēklām

42.Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par Padomes 1971.gada 26.oktobra Regulas Nr. 2358/71 (EEK) par sēklu tirgus kopēju organizāciju 1.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām kultūraugu sugu sēklām, ja:

42.1.sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā (noteikts Padomes 1981.gada 19.maija Regulas Nr. 1659/81 (EEK), kas groza Regulu Nr. 1674/72 (EEK), kura paredz vispārīgus noteikumus atbalsta par sēklām piešķiršanai un finansēšanai, 1.pantā) un realizē;

42.2. lauksaimnieks iesniedz:

42.2.1.informāciju par iegūto ražu - katru gadu līdz 1.oktobrim (10.pieli­kums);

42.2.2.informāciju par iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktisko realizā­cijas cenu - katru gadu līdz 1.augustam (11.pielikums);

42.2.3.attiecīgu iesniegumu (12.pielikums) - līdz nākamā gada 1.augus­tam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada;

42.2.4. sēklu sertifikāta kopiju;

42.2.5.preču pavadzīmju-rēķinu kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām (fiziskās personas).

VI. Papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

43.Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

43.1.noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

43.2.piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam (noteikts Padomes regulas Nr. 1782/2003 94.pantā);

43.3.līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz attiecīgu iesniegumu (13.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

VII. Lauksaimnieka tiesības un pienākumi

44.Ja, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, radušās izmaiņas iesniegumā norādītajos datos, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par izmaiņām iesniegumā (nepaplašinot iesnieguma datus) līdz dienai, kamēr Lauku atbalsta dienests ir rakstiski informējis lauksaimnieku par atbalsta piešķiršanu vai arī kamēr Lauku atbalsta dienests nav informējis lauksaimnieku par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi. Šādā gadījumā atbalsta samazinājums par izmaiņām maksājuma iesniegumā netiek piemērots.

45.Lauksaimnieks divu nedēļu laikā no izmaiņu rašanās dienas sniedz Lauku atbalsta dienestam rakstisku informāciju par izmaiņām klienta datos.

46.Ja lauksaimnieks nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai informāciju par izmaiņām lauksaimnieka datos šo noteikumu 10. vai 45.punktā noteiktajā termiņā, atbalstu samazina vai iesniegumu noraida, ņemot vērā iesniegumā pieļautās kļūdas. Atbalstu samazina par konkrētā maksājuma konkrēto vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

47.Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem "Agrovides" apakš­pasā­kumu maksājumiem, lauksaimnieks gada laikā drīkst iesniegt tikai vienu iesniegumu.

48.Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem maksāju­miem, saistības stājas spēkā ar dienu, kad lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šo noteikumu 21. vai 22.punktā minēto iesniegumu. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde rakstiski informē lauksaimnieku par šo noteikumu 21. vai 22.punktā minētā iesnieguma saņemšanu. Ja iesniegumu noraida saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu, Lauku atbalsta dienests rakstiski informē lauksaimnieku par saistību pārtraukšanu.

49.Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem maksā­ju­miem, lauksaimnieks atmaksā visu par platībām vai dzīvniekiem saņemto atbalstu, par kuru saistības pārtrauktas, tajā skaitā arī par iepriekšējām saistībām (arī iepriekšējo īpašnieku saistībām), ja tām nav beidzies saistību periods un ja pēc jaunu saistību uzņemšanās nākamajos gados lauksaimnieks neturpina tās pildīt. Ja atbalsta atmaksa nokavēta, lauksaimnieks maksā arī soda procentus pēc Lauku atbalsta dienesta pirmā pieprasījuma.

50.Ja, pretendējot uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, saistības tiek paplašinātas, nodibina jaunas saistības uz pieciem gadiem saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par Lauku attīstības plānu un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja visā saistību periodā saistības tiek paplašinātas līdz 20%, bet ne vairāk kā par diviem hektāriem no sākotnējām saistībām, paplašina jau esošās saistības.

51.Saistības nodod un pārņem katra "Agrovides" apakšpasākuma ietvaros atsevišķi, neietekmējot cita "Agrovides" apakš­pasākuma saistību periodu. Ja saistī­bu pārņēmējam jau ir saistības attiecīgajā "Agrovides" apakšpasākumā, tam sākas jauns saistību periods gan par vecajām, gan par jaunajām saistībām.

52.Lauksaimniekam ir tiesības atsaukt iesniegumu pieteikšanās gadā līdz dienai, kad Lauku atbalsta dienests ir informējis lauksaimnieku par atbalsta piešķiršanu vai kamēr Lauku atbalsta dienests nav informējis lauksaimnieku par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi.

53.Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, pretendējot uz šo noteikumu 2.2.apakš­punktā minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

VIII. Pārbaude uz vietas saimniecībā

54.Lauksaimnieks, kurš pretendē uz kādu no šo noteikumu 2.1.apakšpunktā vai 4.punktā minētajiem maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā Komisijas regulas Nr. 796/2004 27.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

55.Lauksaimnieks, kurš pretendē uz kādu no šo noteikumu 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4.apakš­punktā minētajiem maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apjoms, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

56.Lauksaimnieks drīkst piedalīties Lauku atbalsta dienesta veiktajā pārbaudē uz vietas saimniecībā.

57.Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonas pieprasī­juma uzrāda pārbaudei uz vietas saimniecībā nepieciešamos dokumentus.

58.Ja lauksaimnieks neļauj Lauku atbalsta dienesta amatpersonai veikt pārbaudi uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienesta amatpersona šo faktu atzīmē kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 796/2004 23.panta 2.punktu.

59.Par katru veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā tiek sastādīts kontroles ziņojums saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 796/2004 28.panta 1.punktu.

60.Lauksaimnieks drīkst iepazīties ar kontroles ziņojumu un parakstīt to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

61.Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu, kad notikusi pārbaude uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā rakstiski informē lauksaimnieku par kontroles rezultātiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 796/2004 28.panta 2.punkta pirmo daļu.

62.Lauksaimnieks piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņem­šanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

63.Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo lauksaimnieku no atbildības.

IX. Sadarbība ar citām institūcijām informācijas iegūšanai

64.Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu vai pārejas perioda izziņu par pieteikšanos saimniecības darbības uzsākšanai atbilstoši šo noteikumu 4.2.1.apakšpunktā minētajām prasībām un bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu prasībām kontroles institūcija iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.oktobrim. Kontroles institūcija ir atbildīga par sertifikātā vai pārejas perioda izziņā norādīto datu pareizību.

65.Lauku attīstības plānā noteikto labas saimniekošanas prakses nosacījumu kontrolē iesaistītās iestādes informāciju par konstatētajiem labas saimniekošanas prakses nosacījumu pārkāpumiem laikposmā no iepriekšējā gada 16.augusta līdz kārtējā gada 15.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.septembrim.

66.Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādos termiņos:

66.1.šo noteikumu 32.punktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus - mēneša laikā pēc 32.3.apakšpunktā minētajiem termiņiem;

66.2.šo noteikumu 33.punktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus - divu nedēļu laikā pēc 34.4.apakšpunktā minētā termiņa, bet par gaļas šķirnes zīdītājgovīm vai zīdītājgovīm, kas iegūtas krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku, kā arī par piena šķirnes govīm, kas apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli un atnesušās 2004.gadā, - līdz 2005.gada 5.maijam;

66.3.šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus - mēneša laikā pēc 39.2.apakš­punktā minētā termiņa.

67.Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" sarakstus par atbilstoši noteiktajai kvotai realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam, bet, pretendējot uz maksājumu 2005.gadā, - no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 31.martam) iesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc kvotas gada beigām.

X. Noslēguma jautājums

68.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija noteikumus Nr.584 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 109., 148.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 30.aprīli.

 

 

01.PNG (116845 bytes)

02.PNG (123864 bytes)

03.PNG (103032 bytes)

04.PNG (165241 bytes)

05.PNG (163101 bytes)

06.PNG (107999 bytes)

07.PNG (149852 bytes)

08.PNG (134733 bytes)

09.PNG (112347 bytes)

10.PNG (115531 bytes)

11.PNG (113465 bytes)

12.PNG (39035 bytes)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 273Pieņemts: 19.04.2005.Stājas spēkā: 30.04.2005.Zaudē spēku: 05.04.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 68, 29.04.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Eiropas Savienības Tiesas spriedumi
  • Citi saistītie dokumenti
107099
30.04.2005
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"