1. Šie noteikumi nosaka prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem.

2. Prasības sociālās palīdzības pakalpojumu (turpmāk — pakalpojums) sniedzējiem ietver:

2.1. vispārīgās prasības pakalpojumu sniedzēju darbībai;

2.2. prasības, kas pakalpojuma sniedzējiem jāievēro pakalpojumu sniegšanas procesā, kā arī prasības pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.

3. Pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs orientējas uz klientu vajadzību optimālu apmierināšanu, ko nodrošina:

3.1. rakstiski formulēti pakalpojumu sniedzēja mērķi, uzdevumi, funkcijas un organizatoriskā struktūra, kā arī darbinieku attiecīga informēšana;

3.2. pietiekams skaits darbinieku (nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija pēc pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikuma);

3.3. vienmērīga un racionāla darba uzdevumu sadale starp darbiniekiem;

3.4. darbinieku profesionalitāte un regulāra to darbinieku kvalifikācijas celšana, kuri strādā ar klientu;

3.5. pakalpojumu sniedzēja uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu piesaiste;

3.6. finansējuma taupīgs un mērķtiecīgs izlietojums;

3.7. pakalpojumu sniegšanas organizēšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

4. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju klientam vai tā likumīgajam pārstāvim sniegt mutiskus vai rakstiskus priekšlikumus par pakalpojumu sniedzēja darba uzlabošanu un sūdzības, kā arī izskata un izvērtē iesniegtos priekšlikumus un sūdzības.

5. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam šādu informāciju:

5.1. par pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju, sniedzamajiem pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām;

5.2. par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

6. Pakalpojumu sniedzējam jāatrodas vietā, uz kuru var nokļūt kājām vai vismaz divas reizes dienā ar sabiedrisko transportu no jebkuras apdzīvotas vietas apkalpojamajā teritorijā.

7. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai tā telpas būtu pieejamas personām ar pārvietošanās grūtībām.

8. Bērnu sociālās aprūpes institūcija nodrošina bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un bērniem invalīdiem aprūpi, audzināšanu, rehabilitāciju un dzīvesvietu, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos.

9. Par bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītājs pilda institūcijā ievietotā bērna aizbildņa pienākumus, ja bērnam nav iecelts aizbildnis.

10. Pakalpojumus bērnu sociālās aprūpes institūcijā sniedz šādi darbinieki:

10.1. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;

10.2. sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;

10.3. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;

10.4. aprūpētāji ar zināšanām aprūpes darbā.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 364)

11. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai bērnu sociālās aprūpes institūcijā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

12. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu bērnu psiholoģijas, saskarsmes un bērnu tiesību jautājumos.

13. Bērnu sociālās aprūpes institūcija kārto ar bērna juridisko statusu saistītos jautājumus:

13.1. iekārto bērna personas lietu, kurā ir šādi dokumenti:

13.1.1. bērna dzimšanas apliecības oriģināls;

13.1.2. dokumenti, kas pamato bērna ievietošanu attiecīgajā institūcijā;

13.1.3. dokumenti, kas apliecina bērna juridisko statusu;

13.1.4. ziņas par bērna vecākiem, brāļiem un māsām;

13.1.5. ziņas par bērna veselības stāvokli;

13.2. sadarbojas ar citām institūcijām, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus;

13.3. nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

14. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas darbinieku attieksme pret bērnu un personām, kas viņu apmeklē, ir profesionāla:

14.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga;

14.2. skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem ir precīzas un saprotamas.

15. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā:

15.1. iespēja runāt par savām problēmām ar darbiniekiem;

15.2. psihologa, pedagoga un sociālā darbinieka palīdzība.

16. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi bērna vispusīgai attīstībai:

16.1. institūcijas darbiniekiem ir speciālā izglītība vai nepieciešamās prasmes un iemaņas nodarbību vadīšanā;

16.2. institūcijā ir nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

16.3. institūcijas teritorija ir piemērota aktīvai atpūtai;

16.4. bērniem ir iespēja apmeklēt kultūras pasākumus ārpus institūcijas;

16.5. bērniem ir iespēja apmeklēt bibliotēkas un bērna interesēm atbilstošus pulciņus ārpus institūcijas.

17. Bērnam ir radīti nepieciešamie apstākļi izglītības ieguvei:

17.1. bērns var apmeklēt viņa individuālajām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītības iestādi;

17.2. bērns var saņemt palīdzību mājas darbu sagatavošanā;

17.3. bērns ir nodrošināts ar nepieciešamajiem mācību piederumiem.

18. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošinātas iespējas un darbinieku palīdzība šādu sadzīves, pašaprūpes un saskarsmes iemaņu apgūšanā:

18.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;

18.2. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

18.3. iepirkšanās, kā arī telefona sakaru un pasta izmantošana;

18.4. savas apakšveļas mazgāšana un apavu kopšana;

18.5. ēdiena gatavošana;

18.6. kontaktu veidošana ar vienaudžiem, vecākiem un radiniekiem gan bērnu sociālās aprūpes institūcijā, gan ārpus tās;

18.7. iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs.

19. Bērnam ir nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe un rehabilitācija:

19.1. pirmā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā;

19.2. reģistrācija pie primārās aprūpes ārsta;

19.3. rehabilitācijas pakalpojumi;

19.4. nepieciešamie tehniskie palīglīdzekļi.

20. Atbilstoši bērna vecumam un dzimumam, kā arī gadalaikam bērns tiek nodrošināts ar:

20.1. apaviem;

20.2. apģērbu;

20.3. gultas piederumiem, gultas veļu un dvieļiem;

20.4. personīgās higiēnas priekšmetiem.

21. Bērnam ir nodrošināta kvalitatīva, viņa vecumam un veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā četras reizes dienā.

22. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā ir nodrošināta bērnu uzturēšanās piemērotās telpās:

22.1. vienā istabā dzīvo divi līdz seši bērni atkarībā no viņu vecuma, veselības stāvokļa un psiholoģiskās saderības;

22.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst bērna vecumam un veselības stāvoklim.

23. Bērnu sociālās aprūpes institūcija bērnam nodrošina:

23.1. iespēju lietot sanitāro telpu, kas atrodas iespējami tuvu bērna dzīvojamai telpai un ir iekārtota atbilstoši viņa veselības stāvoklim;

23.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus;

23.3. darbinieka uzraudzību un palīdzību higiēnas ievērošanā.

24. Pieaugušo sociālās aprūpes institūcija (turpmāk — pieaugušo aprūpes institūcija) nodrošina pensijas vecuma personām un I un II grupas invalīdiem aprūpi, rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu.

25. Par pieaugušo aprūpes institūcijas vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

26. Pakalpojumus pieaugušo aprūpes institūcijā sniedz šādi darbinieki:

26.1. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;

26.2. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;

26.3. sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā.

27. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai pieaugušo aprūpes institūcijā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

28. Pieaugušo aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu jautājumos par vecuma psiholoģiju un personu ar garīga rakstura traucējumiem psiholoģiju, kā arī saskarsmes un cilvēktiesību jautājumos.

29. Pieaugušo aprūpes institūcijas darbinieku attieksme pret klientu un personām, kas viņu apmeklē, ir profesionāla:

29.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga;

29.2. skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem ir precīzas un saprotamas.

30. Klientam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā:

30.1. iespēja runāt par savām problēmām ar darbiniekiem;

30.2. psihologa un sociālā darbinieka palīdzība;

30.3. iespēja izteikt priekšlikumus un sūdzības.

31. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi, lai klients varētu saturīgi pavadīt laiku:

31.1. institūcijas darbiniekiem ir speciālā izglītība vai nepieciešamās prasmes un iemaņas nodarbību vadīšanā;

31.2. institūcijā ir atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

31.3. institūcijas teritorija ir piemērota atpūtai;

31.4. klientiem ir iespēja apmeklēt kultūras pasākumus ārpus institūcijas.

32. Klientam ir iespēja saglabāt un attīstīt sadzīves iemaņas:

32.1. plānot personiskās naudas izlietošanu;

32.2. apmeklēt veikalus, izmantot telefona sakarus un pastu;

32.3. mazgāt un tīrīt apģērbu, veļu un apavus;

32.4. gatavot ēdienu;

32.5. tikties ar draugiem, ģimenes locekļiem un radiniekiem.

33. Klientam ir nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe, rehabilitācija un garīgā aprūpe:

33.1. pirmā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā;

33.2. reģistrācija pie primārās aprūpes ārsta;

33.3. rehabilitācijas pakalpojumi;

33.4. nepieciešamie tehniskie palīglīdzekļi;

33.5. garīgā aprūpe atbilstoši konfesionālajai piederībai (pēc klienta vēlēšanās).

34. Atbilstoši klienta vecumam un dzimumam, kā arī gadalaikam klients tiek nodrošināts ar:

34.1. apaviem;

34.2. apģērbu;

34.3. gultas piederumiem, gultas veļu un dvieļiem;

34.4. personīgās higiēnas priekšmetiem.

35. Klientam ir nodrošināta kvalitatīva, viņa vecumam un veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā trīs reizes dienā.

36. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināta klientu uzturēšanās piemērotās telpās:

36.1. vienā istabā dzīvojošo personu skaits atbilst normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām;

36.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst klienta vecumam un veselības stāvoklim.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 364)

37. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam nodrošina:

37.1. iespēju lietot sanitāro telpu, kas atrodas iespējami tuvu klienta dzīvojamai telpai un ir iekārtota atbilstoši viņa fiziskajam stāvoklim;

37.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus.

38. Krīzes centrs darbojas 24 stundas diennaktī un nodrošina palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām, veicinot viņu psiholoģiskās un sociālās stabilitātes atgūšanu.

39. Par krīzes centra vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

40. Pakalpojumus krīzes centrā sniedz šādi darbinieki:

40.1. darbinieki ar augstāko izglītību kādā no sociālā darba, psiholoģijas, pedagoģijas vai medicīnas specialitātēm, kas apmācīti darbam ar personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijā;

40.2. brīvprātīgie, kas apmācīti darbam ar personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijā.

41. Krīzes centra darbinieki nodrošina klienta pieņemšanu un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu 20 minūšu laikā pēc viņa ierašanās centrā.

42. Krīzes centra darbinieki nodrošina apstākļus informācijas konfidencialitātes un anonimitātes saglabāšanai:

42.1. piemērotas telpas klienta privātai sarunai ar darbinieku;

42.2. klienta personas lietas un datu pieejamību tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

42.3. centra darbību dokumentēšanu, nereģistrējot klienta personas datus;

42.4. dokumentu uzglabāšanas drošību.

43. Krīzes centrā klientam tiek nodrošināta izvēles brīvība un līdzdalība optimālā problēmas risinājuma meklēšanā:

43.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;

43.2. klienta iesaistīšana problēmas risināšanā;

43.3. klienta informēšana par visām problēmas risināšanas iespējām;

43.4. jebkuru darbību veikšana tikai ar klienta piekrišanu.

44. Krīzes centrā ir šādas telpas:

44.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa, kurā atļauts uzturēties tikai klientiem;

44.2. atbilstoši aprīkotas klientu dzīvojamās istabas;

44.3. klientu sanitārās telpas, kā arī telpas un aprīkojums apģērba un veļas mazgāšanai.

(Nodaļa MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.¹ Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, sniedz diennakts rehabilitācijas un psiholoģiskās palīdzības institūcijas (turpmāk - institūcija), krīzes situācijā nonākušajiem bērniem nodrošinot drošu naktsmītni, ēdināšanu un citu palīdzību.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.² Par institūcijas vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā un pieredzi administratīvajā darbā.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.³ Pakalpojumus institūcijā sniedz šādi darbinieki:

44.³ 1. darbinieki ar augstāko izglītību kādā no sociālā darba, psiholoģijas vai psihoterapijas specialitātēm;

44.³ 2. darbinieki ar augstāko izglītību, kas apguvuši mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvuši attiecīgu sertifikātu;

44.³ 3. sociālie darbinieki, sociālie pedagogi un darbinieki ar izglītību pedagoģijas vai medicīnas specialitātē, kas apmācīti darbam ar personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijā.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁴ Atbilstoši institūcijā sniedzamo pakalpojumu specifikai tajā strādā arī darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁵ Institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas celšanu psiholoģijas, bērnu tiesību aizsardzības, medicīniskās palīdzības, sociālās drošības un juridiskajos jautājumos.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁶ Bērni un viņu likumiskie pārstāvji var saņemt informāciju par institūcijas darbību un pakalpojumiem viņiem saprotamā veidā. Institūcijas vadītājs nodrošina šādus apstākļus informācijas konfidencialitātes saglabāšanai:

44.⁶ 1. piemērotas telpas bērna sarunai ar darbinieku;

44.⁶ 2. bērna personas lietas un datu pieejamību tikai rehabilitācijas procesā iesaistītajiem darbiniekiem;

44.⁶ 3. sadarbību ar bērnu tiesību aizsardzības, prokuratūras, policijas, sociālās palīdzības institūcijām un ārstniecības iestādēm prettiesisku darbību turpmākai novēršanai un veikto prettiesisko darbību noskaidrošanai;

44.⁶ 4. dokumentu un informācijas glabāšanas drošību.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁷ Lai bērniem mazinātu prettiesiskas darbības radītās sekas, kā arī sniegtu informāciju iespējamās vardarbības draudu pazīšanai un sevis aizsardzībai, institūcijā tiek nodrošināta:

44.⁷ 1. profesionāla un iejūtīga attieksme pret bērnu;

44.⁷ 2. darbības metožu atbilstība bērna vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām;

44.⁷ 3. bērna likumiskā pārstāvja iesaistīšana sociālās rehabilitācijas kursā, ja bērns institūcijā ir kopā ar šo pārstāvi (piemēram, vecākiem, aizbildni);

44.⁷ 4. darbības, kuras veicot tiek respektētas bērna tiesības un viedoklis un kuras nav pretrunā ar rehabilitācijas mērķiem.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁸ Institūcijā ir nodrošināta kvalitatīva, bērna vecumam un uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā trīs reizes dienā.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

44.⁹ Institūcijā ir šādas telpas:

44.⁹ 1. atbilstoši aprīkotas dzīvojamās istabas bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

44.⁹ 2. telpas individuālajām nodarbībām vai sarunām ar bērnu;

44.⁹ 3. atbilstoši aprīkotas rotaļu un atpūtas telpas;

44.⁹ 4. sanitārās telpas un nepieciešamie higiēnas līdzekļi;

44.⁹ 5. ēdamistabas;

44.⁹ 6. telpas un aprīkojums apģērba un veļas mazgāšanai;

44.⁹ 7. pastaigu vietas vai laukumi.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

45. Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk — dienas centrs) nodrošina aprūpi un rehabilitāciju tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo ģimenē, ir sasniegušas 16 gadu vecumu, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus un nav nodarbinātas.

46. Par dienas centra vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

47. Pakalpojumus dienas centrā sniedz šādi darbinieki:

47.1. pedagogi ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību attiecīgajā specialitātē;

47.2. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;

47.3. sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;

47.4. (svītrots ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 364).

48. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai dienas centrā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

49. Dienas centra vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu jautājumos par personu ar garīgā rakstura traucējumiem psiholoģiju, kā arī saskarsmes un cilvēktiesību jautājumos.

50. Klients un viņa likumīgie pārstāvji viņiem saprotamā veidā var saņemt informāciju par dienas centra darbību:

50.1. par dienas centra darbiniekiem un viņu darbalaiku;

50.2. par pakalpojumiem, ko sniedz dienas centrs.

51. Klientam un viņa likumīgajiem pārstāvjiem ir nodrošināts atbalsts problēmu risināšanā:

51.1. iespēja runāt par savām problēmām ar dienas centra darbiniekiem;

51.2. iespēja konsultēties ar dienas centra pieaicinātiem konsultantiem;

51.3. iespēja saņemt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

51.4. iespēja saņemt informāciju par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

52. Klients var uzturēties dienas centrā pilnu darbadienu.

53. (Svītrots ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 364)

54. Dienas centrā klientam ir nodrošināta kvalitatīva viņa veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā divas reizes dienā (atkarībā no klienta uzturēšanās ilguma dienas centrā).

55. Dienas centrs sniedz klienta likumīgajiem pārstāvjiem informāciju par klienta garīgo attīstību un tās pārmaiņām:

55.1. ziņas par pārmaiņām klienta garīgajā attīstībā, iespējamajiem uzlabojumiem un riskiem;

55.2. konsultācijas par pedagoģiskajiem, sociālajiem un tiesiskajiem jautājumiem, kas skar klienta intereses.

56. Klientam tiek garantēta konfidencialitāte.

57. Dienas centrā klientam ir nodrošināta uzturēšanās piemērotās telpās:

57.1. nodarbību telpās, kas ir paredzētas ne vairāk kā astoņām personām;

57.2. klientu vajadzībām pielāgotās atpūtas telpās;

57.3. telpās, kuru aprīkojums ir piemērots personām ar speciālām vajadzībām.

58. Dienas centrā ir:

58.1. klientu vajadzībām pielāgotas sanitārās telpas;

58.2. klientiem nepieciešamie higiēnas līdzekļi.

59. Naktspatversme nodrošina personām bez pastāvīgas dzīvesvietas (pajumtes) iespēju krīzes situācijā pārnakšņot, kā arī saņemt padomu tālākai rīcībai, ja tām ir vēlēšanās mainīt savu pašreizējo situāciju.

60. Par naktspatversmes vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

61. Pakalpojumus naktspatversmē sniedz šādi darbinieki:

61.1. sociālais darbinieks ar augstāko izglītību kādā no sociālā darba specialitātēm;

61.2. darbinieks ar pavāra kvalifikāciju, kurš gatavo ēdienu, vai darbinieks ēdiena sadalei;

61.3. dežuranti guļamtelpās;

61.4. darbinieki gultas piederumu dezinficēšanai.

62. Naktspatversmes vadītājs nodrošina guļamtelpās dežurējošo darbinieku apmācību konfliktsituāciju novēršanā.

63. Naktspatversmē klientam nodrošina:

63.1. pārnakšņošanu no plkst.20.00 līdz 7.00;

63.2. atsevišķas guļamtelpas vīriešiem un sievietēm;

63.3. dezinficētus gultas piederumus.

64. Naktspatversmē klients var saņemt vakariņas un brokastis.

65. Naktspatversmē klientam ir nodrošināta personas drošība un viņa mantas saglabāšana drošībā visu naktspatversmē pavadāmo laiku.

66. Naktspatversmē klients var saņemt atbalstu padoma vai informācijas veidā:

66.1. par iespējām mainīt viņa pašreizējo situāciju;

66.2. par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

67. Naktspatversmē klientam ir iespēja rūpēties par personisko higiēnu:

67.1. nomazgāties;

67.2. izmazgāt un izžāvēt apakšveļu un zeķes.

68. Naktspatversmē klientam ir nodrošināta uzturēšanās piemērotās telpās:

68.1. aprīkotā ēdamtelpā;

68.2. apkurināmā guļamtelpā.

69. Naktspatversmē ir:

69.1. sanitārās telpas un aprīkojums;

69.2. nepieciešamie higiēnas līdzekļi.

70. Sociālās palīdzības dienests (turpmāk — dienests) nodrošina materiālu atbalstu un padomu par tālāko rīcību personai, kura nespēj nodrošināt sevi vai savu ģimeni vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības tikai saviem spēkiem, bez sabiedrības atbalsta un kurai ir vēlēšanās mainīt savu pašreizējo situāciju.

71. Par dienesta vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām sociālās palīdzības jomā un zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

72. Pakalpojumus dienestā sniedz darbinieki ar izglītību vai zināšanām sociālajā darbā.

73. Dienesta vadītājs nodrošina darbinieku apmācību sociālajam darbam ar konkrētām iedzīvotāju grupām, kā arī iepazīstina ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē minēto grupu tiesības.

74. Dienests nodrošina pieprasījumu pieņemšanu no ikviena attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja un klientam pieņemamu pieprasījumu iesniegšanas kārtību.

75. Dienesta darbinieku attieksme pret klientu ir profesionāla:

75.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga pret ikvienu klientu;

75.2. skaidrojumi par dienestā pieņemtajiem lēmumiem par palīdzību klientam ir precīzi un klientam saprotami;

75.3. atbildes uz klienta jautājumiem par iespējamo problēmas risinājumu ir precīzas un klientam saprotamas.

76. Dienesta darbinieki nodrošina apstākļus informācijas konfidencialitātes saglabāšanai:

76.1. piemērotas telpas klienta privātai sarunai ar darbinieku;

76.2. privātā sarunā ar klientu iegūtās informācijas neizpaušanu;

76.3. klienta personas lietas un datu pieejamību tikai dienesta darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

76.4. dokumentu uzglabāšanu telpās, kas pieejamas tikai dienesta darbiniekiem.

77. Klientam ir nodrošināta līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā un optimālā pakalpojuma veida izvēlē:

77.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;

77.2. klienta līdzdarbošanās problēmas risināšanā;

77.3. informācijas saņemšana par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

78. Dienesta darbinieki nodrošina iespējami īsu klienta apkalpošanas un risinājuma meklēšanas laiku:

78.1. klienta tūlītēju apkalpošanu ierašanās dienā vai vienošanos par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;

78.2. klienta problēmas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

79. Dienests nodrošina klientam iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, ko sniedz dienests vai citi pakalpojumu sniedzēji.

80. Dienestā ir klientam piemērotas telpas:

80.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa;

80.2. ar higiēnas līdzekļiem apgādāta sanitārā telpa apmeklētājiem.

81. Pakalpojumu sniedzējs - institūcija sociālajai aprūpei mājās (ar juridiskās personas statusu, kuras darbības pamatuzdevums ir sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana mājās) nodrošina personām, kuras pašas sevi nevar aprūpēt, palīdzību personas higiēnas ievērošanā, ēdiena sagatavošanā un uzņemšanā, telpu uzkopšanā, klienta apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī klienta saziņā ar attiecīgajām institūcijām.

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 364)

82. Pakalpojumu sniedzēja darbību vada persona ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību, zināšanām sociālās aprūpes darbā un zināšanām personāla vadībā.

83. Pakalpojumus sniedz sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā.

84. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina pieprasījumu pieņemšanu no ikviena attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja, kā arī klientam pieņemamu pieprasījumu iesniegšanas kārtību.

85. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespējami īsu lēmuma pieņemšanas un pakalpojuma uzsākšanas laiku.

86. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus pakalpojumus:

86.1. veic klienta apsekošanu mājās viņam pieņemamā laikā;

86.2. nosaka un ietver līgumā par aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās nepieciešamo pakalpojumu saturu un apjomu;

86.3. sadarbojas ar citām institūcijām.

87. Klientam ir nodrošināta līdzdalība optimālā pakalpojumu veida izvēlē un aprūpes grafika sastādīšanā.

88. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai aprūpi mājās veiktu ar klientu psiholoģiski saderīgs sociālais aprūpētājs.

89. Sociālo aprūpētāju attieksme pret klientiem ir pieklājīga un korekta, sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta.

90. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu īsteno pasākumus, kas mazina pilnīga vai smagas pakāpes dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu — zīmju valodas tulka un komunikāciju pakalpojumus, zīmju valodas lietošanas apmācību, surdopedagoga pakalpojumus, klienta apmācību, lai viņš varētu kontaktēties ar apkārtējo sabiedrību, surdotehnisko palīglīdzekļu pielāgošanu un to lietošanas apmācību, konsultācijas klienta sociālo problēmu risināšanā un informatīvos pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu sniedz klienta dzīvesvietā vai tās institūcijas telpās, kura sniedz attiecīgo pakalpojumu.

91. Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju darbību personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu var vadīt persona ar augstāko izglītību un zināšanām personāla vadībā un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

92. Rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādi speciālisti:

92.1. surdopedagogi ar atbilstošu izglītību vai zināšanām attiecīgajā specialitātē;

92.2. zīmju valodas tulki;

92.3. logopēdi;

92.4. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību vai zināšanām sociālajā darbā;

92.5. citi darbinieki ar zināšanām un iemaņām nedzirdīgo rehabilitācijā.

93. Sniedzot klientam rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējs darbojas pēc komandas darba principa.

94. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt ar dzirdes zudumu saistītās problēmas risināšanai nepieciešamo informāciju:

94.1. par konkrētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas vietu, ilgumu un laiku;

94.2. par sniedzamā pakalpojuma izmaksām un samaksas kārtību;

94.3. par iespējām saņemt pakalpojumu no citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja pakalpojuma sniegšana neietilpst attiecīgā pakalpojumu sniedzēja kompetencē vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.

95. Lai risinātu ar klienta dzirdes zudumu saistītās problēmas, pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam atbalstu padoma vai viņa veselības stāvoklim un uztveres spējām atbilstoša pakalpojuma veidā:

95.1. iespēju runāt ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām;

95.2. skaidrojumu par sniedzamā pakalpojuma mērķi un nozīmi;

95.3. atbilstošu rehabilitācijas plānu izstrādāšanu un koriģēšanu;

95.4. iespējas runāt ar speciālistiem par rehabilitācijas pasākumu virzību, ietekmi uz klienta pašaprūpi un sociālās funkcionēšanas uzlabošanos;

95.5. nepieciešamo palīglīdzekļu saņemšanu.

96. Klientam tiek nodrošināti apstākļi konfidencialitātes saglabāšanai:

96.1. privātā sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta;

96.2. klienta personas lietas un dati pieejami tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

96.3. dokumenti tiek uzglabāti telpās, kas pieejamas tikai darbiniekiem.

97. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzējā institūcijā.

98. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu īsteno pasākumus, kas mazina pilnīga vai smagas pakāpes dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu — psiholoģiskās adaptācijas treniņus, Braila raksta apguvi, orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguvi, pašaprūpes iemaņu apguvi, zāļu pazīšanas, lietošanas un pašinjicēšanās iemaņu apguvi, minimālo mājturības iemaņu apguvi, arodiemaņu apguvi, tiflotehnikas lietošanas apmācību, konsultācijas personas sociālo problēmu risināšanā un informatīvo pakalpojumu sniegšanu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu var sniegt klienta dzīvesvietā vai pakalpojumu sniedzēja telpās.

99. Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju darbību personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu var vadīt persona ar augstāko izglītību un zināšanām personāla vadībā un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

100. Rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādi speciālisti:

100.1. tiflopedagogi ar atbilstošu izglītību vai zināšanām attiecīgajā specialitātē;

100.2. arodspeciālisti;

100.3. sociālie darbinieki;

100.4. citi darbinieki ar zināšanām neredzīgo rehabilitācijā.

101. Sniedzot klientam rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējs darbojas pēc komandas darba principa.

102. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt ar redzes zudumu saistītās problēmas risināšanai nepieciešamo informāciju:

102.1. par konkrētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas vietu, ilgumu un laiku;

102.2. par sniedzamā pakalpojuma izmaksām un samaksas kārtību;

102.3. par iespējām saņemt pakalpojumu no citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja kāda pakalpojuma sniegšana neietilpst attiecīgā pakalpojumu sniedzēja kompetencē vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.

103. Lai risinātu ar klienta redzes zudumu saistītās problēmas, pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam atbalstu padoma vai viņa veselības stāvoklim, uztveres spējām un sociālajai situācijai atbilstoša pakalpojuma veidā:

103.1. iespēju runāt ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām;

103.2. skaidrojumu par sniedzamā pakalpojuma mērķi un nozīmi;

103.3. atbilstošu rehabilitācijas plānu izstrādāšanu un koriģēšanu;

103.4. iespēju runāt ar speciālistiem par rehabilitācijas pasākumu virzību, ietekmi uz klienta pašaprūpi un sociālās funkcionēšanas uzlabošanos;

103.5. nepieciešamo palīglīdzekļu saņemšanu.

104. Klientam tiek nodrošināti apstākļi konfidencialitātes saglabāšanai:

104.1. privātā sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta;

104.2. klienta personas lietas un dati pieejami tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

104.3. dokumenti tiek uzglabāti telpās, kas pieejamas tikai darbiniekiem.

105. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzējā institūcijā.

(Nodaļa MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.¹ Bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā sniedz psihologs, psihoterapeits vai sociālais darbinieks ar augstāko profesionālo izglītību (turpmāk - speciālists), kas ir apguvis mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvis attiecīgu sertifikātu.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.² Uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem dzīvesvietā bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, neattiecas šo noteikumu 3., 4., 5., 6. un 7.punktā noteiktās prasības.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.³ Speciālista pienākums ir apgūt zināšanas un informāciju psiholoģijas, bērnu tiesību aizsardzības, medicīniskās palīdzības, sociālās drošības un juridiskajos jautājumos.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.⁴ Speciālists nodrošina bērniem un viņu ģimenēm vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem iespēju saņemt viņiem saprotamā veidā informāciju par speciālista darbību un pakalpojumiem.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.⁵ Veicot bērna rehabilitāciju, speciālists:

105.⁵ 1. nodrošina informācijas konfidencialitāti un anonimitāti;

105.⁵ 2. ar bērnu tiekas un sarunājas viņam piemērotās telpās;

105.⁵ 3. nodrošina bērna personas lietas glabāšanu nepiederošām personām nepieejamās vietās;

105.⁵ 4. sadarbojas ar bērna tiesību aizsardzības, prokuratūras, policijas, sociālās palīdzības institūcijām un ārstniecības iestādēm prettiesisku darbību turpmākai novēršanai un veikto prettiesisko darbību noskaidrošanai.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

105.⁶ Lai bērniem mazinātu prettiesiskas darbības radītās sekas, kā arī sniegtu informāciju iespējamās vardarbības draudu pazīšanai un sevis aizsardzībai, speciālists nodrošina:

105.⁶ 1. profesionālu un iejūtīgu attieksmi pret bērnu;

105.⁶ 2. darbības metožu atbilstību bērna vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām;

105.⁶ 3. ģimenes vai bērna likumiskā pārstāvja iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas kursā, ja bērns nav cietis no ģimenes vai likumiskā pārstāvja prettiesiskām darbībām;

105.⁶ 4. darbības, kuras veicot tiek respektētas bērna tiesības un viedoklis un kuras nav pretrunā ar rehabilitācijas mērķiem.

(MK 20.08.2002. noteikumu Nr. 364 redakcijā)

106. Šo noteikumu 3.4.apakšpunkta prasības par darbinieku regulāru kvalifikācijas celšanu stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

107. Pakalpojumu sniedzēji, kuri pakalpojumu sniegšanu uzsākuši līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošina šo noteikumu 7., 22., 36., 44., 57., 68., 80., 97., 105.punktā un 16.2., 23.1., 31.2., 37.1., 58.1., 76.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi ar 2005.gada 1.janvāri.