Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 3. jūnija noteikumus Nr. 291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.313

Rīgā 2000.gada 12.septembrī (prot. Nr.42 7.§)
Noteikumi par prasībām sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 9.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem.

2. Prasības sociālās palīdzības pakalpojumu (turpmāk — pakalpojums) sniedzējiem ietver:

2.1. vispārīgās prasības pakalpojumu sniedzēju darbībai;

2.2. prasības, kas pakalpojuma sniedzējiem jāievēro pakalpojumu sniegšanas procesā, kā arī prasības pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.

II. Vispārīgās prasības pakalpojumu sniedzēju darbībai

3. Pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs orientējas uz klientu vajadzību optimālu apmierināšanu, ko nodrošina:

3.1. rakstiski formulēti pakalpojumu sniedzēja mērķi, uzdevumi, funkcijas un organizatoriskā struktūra, kā arī darbinieku attiecīga informēšana;

3.2. pietiekams skaits darbinieku (nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija pēc pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikuma);

3.3. vienmērīga un racionāla darba uzdevumu sadale starp darbiniekiem;

3.4. darbinieku profesionalitāte un regulāra to darbinieku kvalifikācijas celšana, kuri strādā ar klientu;

3.5. pakalpojumu sniedzēja uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu piesaiste;

3.6. finansējuma taupīgs un mērķtiecīgs izlietojums;

3.7. pakalpojumu sniegšanas organizēšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

4. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju klientam vai tā likumīgajam pārstāvim sniegt mutiskus vai rakstiskus priekšlikumus par pakalpojumu sniedzēja darba uzlabošanu un sūdzības, kā arī izskata un izvērtē iesniegtos priekšlikumus un sūdzības.

5. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam šādu informāciju:

5.1. par pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju, sniedzamajiem pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām;

5.2. par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

6. Pakalpojumu sniedzējam jāatrodas vietā, uz kuru var nokļūt kājām vai vismaz divas reizes dienā ar sabiedrisko transportu no jebkuras apdzīvotas vietas apkalpojamajā teritorijā.

7. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai tā telpas būtu pieejamas personām ar pārvietošanās grūtībām.

III. Prasības bērnu sociālās aprūpes institūcijām

8. Bērnu sociālās aprūpes institūcija nodrošina bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un bērniem invalīdiem aprūpi, audzināšanu, rehabilitāciju un dzīvesvietu, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos.

9. Par bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītājs pilda institūcijā ievietotā bērna aizbildņa pienākumus, ja bērnam nav iecelts aizbildnis.

10. Pakalpojumus bērnu sociālās aprūpes institūcijā sniedz šādi darbinieki:

10.1. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;

10.2. audzinātāji un pedagogi ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību amatam atbilstošā specialitātē;

10.3. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā.

11. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai bērnu sociālās aprūpes institūcijā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

12. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu bērnu psiholoģijas, saskarsmes un bērnu tiesību jautājumos.

13. Bērnu sociālās aprūpes institūcija kārto ar bērna juridisko statusu saistītos jautājumus:

13.1. iekārto bērna personas lietu, kurā ir šādi dokumenti:

13.1.1. bērna dzimšanas apliecības oriģināls;

13.1.2. dokumenti, kas pamato bērna ievietošanu attiecīgajā institūcijā;

13.1.3. dokumenti, kas apliecina bērna juridisko statusu;

13.1.4. ziņas par bērna vecākiem, brāļiem un māsām;

13.1.5. ziņas par bērna veselības stāvokli;

13.2. sadarbojas ar citām institūcijām, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus;

13.3. nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

14. Bērnu sociālās aprūpes institūcijas darbinieku attieksme pret bērnu un personām, kas viņu apmeklē, ir profesionāla:

14.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga;

14.2. skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem ir precīzas un saprotamas.

15. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā:

15.1. iespēja runāt par savām problēmām ar darbiniekiem;

15.2. psihologa, pedagoga un sociālā darbinieka palīdzība.

16. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi bērna vispusīgai attīstībai:

16.1. institūcijas darbiniekiem ir speciālā izglītība vai nepieciešamās prasmes un iemaņas nodarbību vadīšanā;

16.2. institūcijā ir nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

16.3. institūcijas teritorija ir piemērota aktīvai atpūtai;

16.4. bērniem ir iespēja apmeklēt kultūras pasākumus ārpus institūcijas;

16.5. bērniem ir iespēja apmeklēt bibliotēkas un bērna interesēm atbilstošus pulciņus ārpus institūcijas.

17. Bērnam ir radīti nepieciešamie apstākļi izglītības ieguvei:

17.1. bērns var apmeklēt viņa individuālajām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītības iestādi;

17.2. bērns var saņemt palīdzību mājas darbu sagatavošanā;

17.3. bērns ir nodrošināts ar nepieciešamajiem mācību piederumiem.

18. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošinātas iespējas un darbinieku palīdzība šādu sadzīves, pašaprūpes un saskarsmes iemaņu apgūšanā:

18.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;

18.2. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

18.3. iepirkšanās, kā arī telefona sakaru un pasta izmantošana;

18.4. savas apakšveļas mazgāšana un apavu kopšana;

18.5. ēdiena gatavošana;

18.6. kontaktu veidošana ar vienaudžiem, vecākiem un radiniekiem gan bērnu sociālās aprūpes institūcijā, gan ārpus tās;

18.7. iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs.

19. Bērnam ir nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe un rehabilitācija:

19.1. pirmā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā;

19.2. reģistrācija pie primārās aprūpes ārsta;

19.3. rehabilitācijas pakalpojumi;

19.4. nepieciešamie tehniskie palīglīdzekļi.

20. Atbilstoši bērna vecumam un dzimumam, kā arī gadalaikam bērns tiek nodrošināts ar:

20.1. apaviem;

20.2. apģērbu;

20.3. gultas piederumiem, gultas veļu un dvieļiem;

20.4. personīgās higiēnas priekšmetiem.

21. Bērnam ir nodrošināta kvalitatīva, viņa vecumam un veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā četras reizes dienā.

22. Bērnu sociālās aprūpes institūcijā ir nodrošināta bērnu uzturēšanās piemērotās telpās:

22.1. vienā istabā dzīvo divi līdz seši bērni atkarībā no viņu vecuma, veselības stāvokļa un psiholoģiskās saderības;

22.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst bērna vecumam un veselības stāvoklim.

23. Bērnu sociālās aprūpes institūcija bērnam nodrošina:

23.1. iespēju lietot sanitāro telpu, kas atrodas iespējami tuvu bērna dzīvojamai telpai un ir iekārtota atbilstoši viņa veselības stāvoklim;

23.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus;

23.3. darbinieka uzraudzību un palīdzību higiēnas ievērošanā.

IV. Prasības pieaugušo sociālās aprūpes institūcijām

24. Pieaugušo sociālās aprūpes institūcija (turpmāk — pieaugušo aprūpes institūcija) nodrošina pensijas vecuma personām un I un II grupas invalīdiem aprūpi, rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu.

25. Par pieaugušo aprūpes institūcijas vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

26. Pakalpojumus pieaugušo aprūpes institūcijā sniedz šādi darbinieki:

26.1. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas;

26.2. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;

26.3. sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā.

27. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai pieaugušo aprūpes institūcijā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

28. Pieaugušo aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu jautājumos par vecuma psiholoģiju un personu ar garīga rakstura traucējumiem psiholoģiju, kā arī saskarsmes un cilvēktiesību jautājumos.

29. Pieaugušo aprūpes institūcijas darbinieku attieksme pret klientu un personām, kas viņu apmeklē, ir profesionāla:

29.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga;

29.2. skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem ir precīzas un saprotamas.

30. Klientam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā:

30.1. iespēja runāt par savām problēmām ar darbiniekiem;

30.2. psihologa un sociālā darbinieka palīdzība;

30.3. iespēja izteikt priekšlikumus un sūdzības.

31. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi, lai klients varētu saturīgi pavadīt laiku:

31.1. institūcijas darbiniekiem ir speciālā izglītība vai nepieciešamās prasmes un iemaņas nodarbību vadīšanā;

31.2. institūcijā ir atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

31.3. institūcijas teritorija ir piemērota atpūtai;

31.4. klientiem ir iespēja apmeklēt kultūras pasākumus ārpus institūcijas.

32. Klientam ir iespēja saglabāt un attīstīt sadzīves iemaņas:

32.1. plānot personiskās naudas izlietošanu;

32.2. apmeklēt veikalus, izmantot telefona sakarus un pastu;

32.3. mazgāt un tīrīt apģērbu, veļu un apavus;

32.4. gatavot ēdienu;

32.5. tikties ar draugiem, ģimenes locekļiem un radiniekiem.

33. Klientam ir nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe, rehabilitācija un garīgā aprūpe:

33.1. pirmā medicīniskā palīdzība jebkurā diennakts laikā;

33.2. reģistrācija pie primārās aprūpes ārsta;

33.3. rehabilitācijas pakalpojumi;

33.4. nepieciešamie tehniskie palīglīdzekļi;

33.5. garīgā aprūpe atbilstoši konfesionālajai piederībai (pēc klienta vēlēšanās).

34. Atbilstoši klienta vecumam un dzimumam, kā arī gadalaikam klients tiek nodrošināts ar:

34.1. apaviem;

34.2. apģērbu;

34.3. gultas piederumiem, gultas veļu un dvieļiem;

34.4. personīgās higiēnas priekšmetiem.

35. Klientam ir nodrošināta kvalitatīva, viņa vecumam un veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā trīs reizes dienā.

36. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināta klientu uzturēšanās piemērotās telpās:

36.1. vienā istabā dzīvo viena vai divas personas;

36.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst klienta vecumam un veselības stāvoklim.

37. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam nodrošina:

37.1. iespēju lietot sanitāro telpu, kas atrodas iespējami tuvu klienta dzīvojamai telpai un ir iekārtota atbilstoši viņa fiziskajam stāvoklim;

37.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus.

V. Prasības krīzes centram

38. Krīzes centrs darbojas 24 stundas diennaktī un nodrošina palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām, veicinot viņu psiholoģiskās un sociālās stabilitātes atgūšanu.

39. Par krīzes centra vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

40. Pakalpojumus krīzes centrā sniedz šādi darbinieki:

40.1. darbinieki ar augstāko izglītību kādā no sociālā darba, psiholoģijas, pedagoģijas vai medicīnas specialitātēm, kas apmācīti darbam ar personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijā;

40.2. brīvprātīgie, kas apmācīti darbam ar personām, kuras nokļuvušas krīzes situācijā.

41. Krīzes centra darbinieki nodrošina klienta pieņemšanu un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu 20 minūšu laikā pēc viņa ierašanās centrā.

42. Krīzes centra darbinieki nodrošina apstākļus informācijas konfidencialitātes un anonimitātes saglabāšanai:

42.1. piemērotas telpas klienta privātai sarunai ar darbinieku;

42.2. klienta personas lietas un datu pieejamību tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

42.3. centra darbību dokumentēšanu, nereģistrējot klienta personas datus;

42.4. dokumentu uzglabāšanas drošību.

43. Krīzes centrā klientam tiek nodrošināta izvēles brīvība un līdzdalība optimālā problēmas risinājuma meklēšanā:

43.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;

43.2. klienta iesaistīšana problēmas risināšanā;

43.3. klienta informēšana par visām problēmas risināšanas iespējām;

43.4. jebkuru darbību veikšana tikai ar klienta piekrišanu.

44. Krīzes centrā ir šādas telpas:

44.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa, kurā atļauts uzturēties tikai klientiem;

44.2. atbilstoši aprīkotas klientu dzīvojamās istabas;

44.3. klientu sanitārās telpas, kā arī telpas un aprīkojums apģērba un veļas mazgāšanai.

VI. Prasības dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem

45. Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk — dienas centrs) nodrošina aprūpi un rehabilitāciju tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo ģimenē, ir sasniegušas 16 gadu vecumu, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus un nav nodarbinātas.

46. Par dienas centra vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

47. Pakalpojumus dienas centrā sniedz šādi darbinieki:

47.1. pedagogi ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību attiecīgajā specialitātē;

47.2. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā;

47.3. sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā;

47.4. praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrēta medicīnas māsa.

48. Atbilstoši sniedzamā pakalpojuma specifikai dienas centrā strādā arī citi darbinieki ar attiecīgajai profesijai atbilstošu kvalifikāciju, kuri veic Profesiju klasifikatorā noteiktos profesionālās darbības pamatuzdevumus.

49. Dienas centra vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu jautājumos par personu ar garīgā rakstura traucējumiem psiholoģiju, kā arī saskarsmes un cilvēktiesību jautājumos.

50. Klients un viņa likumīgie pārstāvji viņiem saprotamā veidā var saņemt informāciju par dienas centra darbību:

50.1. par dienas centra darbiniekiem un viņu darbalaiku;

50.2. par pakalpojumiem, ko sniedz dienas centrs.

51. Klientam un viņa likumīgajiem pārstāvjiem ir nodrošināts atbalsts problēmu risināšanā:

51.1. iespēja runāt par savām problēmām ar dienas centra darbiniekiem;

51.2. iespēja konsultēties ar dienas centra pieaicinātiem konsultantiem;

51.3. iespēja saņemt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

51.4. iespēja saņemt informāciju par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

52. Klients var uzturēties dienas centrā pilnu darbadienu.

53. Dienas centrā klientam ir nodrošināta nepieciešamā medicīnas māsas uzraudzība.

54. Dienas centrā klientam ir nodrošināta kvalitatīva viņa veselības stāvoklim, kā arī uztura normām atbilstoša ēdināšana ne mazāk kā divas reizes dienā (atkarībā no klienta uzturēšanās ilguma dienas centrā).

55. Dienas centrs sniedz klienta likumīgajiem pārstāvjiem informāciju par klienta garīgo attīstību un tās pārmaiņām:

55.1. ziņas par pārmaiņām klienta garīgajā attīstībā, iespējamajiem uzlabojumiem un riskiem;

55.2. konsultācijas par pedagoģiskajiem, sociālajiem un tiesiskajiem jautājumiem, kas skar klienta intereses.

56. Klientam tiek garantēta konfidencialitāte.

57. Dienas centrā klientam ir nodrošināta uzturēšanās piemērotās telpās:

57.1. nodarbību telpās, kas ir paredzētas ne vairāk kā astoņām personām;

57.2. klientu vajadzībām pielāgotās atpūtas telpās;

57.3. telpās, kuru aprīkojums ir piemērots personām ar speciālām vajadzībām.

58. Dienas centrā ir:

58.1. klientu vajadzībām pielāgotas sanitārās telpas;

58.2. klientiem nepieciešamie higiēnas līdzekļi.

VII. Prasības naktspatversmei

59. Naktspatversme nodrošina personām bez pastāvīgas dzīvesvietas (pajumtes) iespēju krīzes situācijā pārnakšņot, kā arī saņemt padomu tālākai rīcībai, ja tām ir vēlēšanās mainīt savu pašreizējo situāciju.

60. Par naktspatversmes vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā un zināšanām sociālajā darbā.

61. Pakalpojumus naktspatversmē sniedz šādi darbinieki:

61.1. sociālais darbinieks ar augstāko izglītību kādā no sociālā darba specialitātēm;

61.2. darbinieks ar pavāra kvalifikāciju, kurš gatavo ēdienu, vai darbinieks ēdiena sadalei;

61.3. dežuranti guļamtelpās;

61.4. darbinieki gultas piederumu dezinficēšanai.

62. Naktspatversmes vadītājs nodrošina guļamtelpās dežurējošo darbinieku apmācību konfliktsituāciju novēršanā.

63. Naktspatversmē klientam nodrošina:

63.1. pārnakšņošanu no plkst.20.00 līdz 7.00;

63.2. atsevišķas guļamtelpas vīriešiem un sievietēm;

63.3. dezinficētus gultas piederumus.

64. Naktspatversmē klients var saņemt vakariņas un brokastis.

65. Naktspatversmē klientam ir nodrošināta personas drošība un viņa mantas saglabāšana drošībā visu naktspatversmē pavadāmo laiku.

66. Naktspatversmē klients var saņemt atbalstu padoma vai informācijas veidā:

66.1. par iespējām mainīt viņa pašreizējo situāciju;

66.2. par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

67. Naktspatversmē klientam ir iespēja rūpēties par personisko higiēnu:

67.1. nomazgāties;

67.2. izmazgāt un izžāvēt apakšveļu un zeķes.

68. Naktspatversmē klientam ir nodrošināta uzturēšanās piemērotās telpās:

68.1. aprīkotā ēdamtelpā;

68.2. apkurināmā guļamtelpā.

69. Naktspatversmē ir:

69.1. sanitārās telpas un aprīkojums;

69.2. nepieciešamie higiēnas līdzekļi.

VIII. Prasības sociālās palīdzības dienestam

70. Sociālās palīdzības dienests (turpmāk — dienests) nodrošina materiālu atbalstu un padomu par tālāko rīcību personai, kura nespēj nodrošināt sevi vai savu ģimeni vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības tikai saviem spēkiem, bez sabiedrības atbalsta un kurai ir vēlēšanās mainīt savu pašreizējo situāciju.

71. Par dienesta vadītāju var būt persona ar augstāko izglītību, zināšanām sociālās palīdzības jomā un zināšanām personāla un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

72. Pakalpojumus dienestā sniedz darbinieki ar izglītību vai zināšanām sociālajā darbā.

73. Dienesta vadītājs nodrošina darbinieku apmācību sociālajam darbam ar konkrētām iedzīvotāju grupām, kā arī iepazīstina ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē minēto grupu tiesības.

74. Dienests nodrošina pieprasījumu pieņemšanu no ikviena attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja un klientam pieņemamu pieprasījumu iesniegšanas kārtību.

75. Dienesta darbinieku attieksme pret klientu ir profesionāla:

75.1. izturēšanās ir korekta un labvēlīga pret ikvienu klientu;

75.2. skaidrojumi par dienestā pieņemtajiem lēmumiem par palīdzību klientam ir precīzi un klientam saprotami;

75.3. atbildes uz klienta jautājumiem par iespējamo problēmas risinājumu ir precīzas un klientam saprotamas.

76. Dienesta darbinieki nodrošina apstākļus informācijas konfidencialitātes saglabāšanai:

76.1. piemērotas telpas klienta privātai sarunai ar darbinieku;

76.2. privātā sarunā ar klientu iegūtās informācijas neizpaušanu;

76.3. klienta personas lietas un datu pieejamību tikai dienesta darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

76.4. dokumentu uzglabāšanu telpās, kas pieejamas tikai dienesta darbiniekiem.

77. Klientam ir nodrošināta līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā un optimālā pakalpojuma veida izvēlē:

77.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;

77.2. klienta līdzdarbošanās problēmas risināšanā;

77.3. informācijas saņemšana par citiem pakalpojumu sniedzējiem.

78. Dienesta darbinieki nodrošina iespējami īsu klienta apkalpošanas un risinājuma meklēšanas laiku:

78.1. klienta tūlītēju apkalpošanu ierašanās dienā vai vienošanos par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;

78.2. klienta problēmas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

79. Dienests nodrošina klientam iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, ko sniedz dienests vai citi pakalpojumu sniedzēji.

80. Dienestā ir klientam piemērotas telpas:

80.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa;

80.2. ar higiēnas līdzekļiem apgādāta sanitārā telpa apmeklētājiem.

IX. Prasības pakalpojumu sniedzējiem sociālajai aprūpei mājās

81. Pakalpojumu sniedzējs personas aprūpei mājās nodrošina personām, kuras pašas sevi nevar aprūpēt, palīdzību personas higiēnas ievērošanā, ēdiena sagatavošanā un uzņemšanā, telpu uzkopšanā, klienta apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī klienta saziņā ar attiecīgajām institūcijām.

82. Pakalpojumu sniedzēja darbību vada persona ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību, zināšanām sociālās aprūpes darbā un zināšanām personāla vadībā.

83. Pakalpojumus sniedz sociālie aprūpētāji ar attiecīgu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā.

84. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina pieprasījumu pieņemšanu no ikviena attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja, kā arī klientam pieņemamu pieprasījumu iesniegšanas kārtību.

85. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespējami īsu lēmuma pieņemšanas un pakalpojuma uzsākšanas laiku.

86. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus pakalpojumus:

86.1. veic klienta apsekošanu mājās viņam pieņemamā laikā;

86.2. nosaka un ietver līgumā par aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās nepieciešamo pakalpojumu saturu un apjomu;

86.3. sadarbojas ar citām institūcijām.

87. Klientam ir nodrošināta līdzdalība optimālā pakalpojumu veida izvēlē un aprūpes grafika sastādīšanā.

88. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai aprūpi mājās veiktu ar klientu psiholoģiski saderīgs sociālais aprūpētājs.

89. Sociālo aprūpētāju attieksme pret klientiem ir pieklājīga un korekta, sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta.

X. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu

90. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu īsteno pasākumus, kas mazina pilnīga vai smagas pakāpes dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu — zīmju valodas tulka un komunikāciju pakalpojumus, zīmju valodas lietošanas apmācību, surdopedagoga pakalpojumus, klienta apmācību, lai viņš varētu kontaktēties ar apkārtējo sabiedrību, surdotehnisko palīglīdzekļu pielāgošanu un to lietošanas apmācību, konsultācijas klienta sociālo problēmu risināšanā un informatīvos pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu sniedz klienta dzīvesvietā vai tās institūcijas telpās, kura sniedz attiecīgo pakalpojumu.

91. Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju darbību personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu var vadīt persona ar augstāko izglītību un zināšanām personāla vadībā un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

92. Rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādi speciālisti:

92.1. surdopedagogi ar atbilstošu izglītību vai zināšanām attiecīgajā specialitātē;

92.2. zīmju valodas tulki;

92.3. logopēdi;

92.4. sociālie darbinieki ar augstāko izglītību vai zināšanām sociālajā darbā;

92.5. citi darbinieki ar zināšanām un iemaņām nedzirdīgo rehabilitācijā.

93. Sniedzot klientam rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējs darbojas pēc komandas darba principa.

94. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt ar dzirdes zudumu saistītās problēmas risināšanai nepieciešamo informāciju:

94.1. par konkrētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas vietu, ilgumu un laiku;

94.2. par sniedzamā pakalpojuma izmaksām un samaksas kārtību;

94.3. par iespējām saņemt pakalpojumu no citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja pakalpojuma sniegšana neietilpst attiecīgā pakalpojumu sniedzēja kompetencē vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.

95. Lai risinātu ar klienta dzirdes zudumu saistītās problēmas, pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam atbalstu padoma vai viņa veselības stāvoklim un uztveres spējām atbilstoša pakalpojuma veidā:

95.1. iespēju runāt ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām;

95.2. skaidrojumu par sniedzamā pakalpojuma mērķi un nozīmi;

95.3. atbilstošu rehabilitācijas plānu izstrādāšanu un koriģēšanu;

95.4. iespējas runāt ar speciālistiem par rehabilitācijas pasākumu virzību, ietekmi uz klienta pašaprūpi un sociālās funkcionēšanas uzlabošanos;

95.5. nepieciešamo palīglīdzekļu saņemšanu.

96. Klientam tiek nodrošināti apstākļi konfidencialitātes saglabāšanai:

96.1. privātā sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta;

96.2. klienta personas lietas un dati pieejami tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

96.3. dokumenti tiek uzglabāti telpās, kas pieejamas tikai darbiniekiem.

97. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzējā institūcijā.

XI. Prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu

98. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu īsteno pasākumus, kas mazina pilnīga vai smagas pakāpes dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina atsevišķus pakalpojumus vai pakalpojumu kompleksu — psiholoģiskās adaptācijas treniņus, Braila raksta apguvi, orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguvi, pašaprūpes iemaņu apguvi, zāļu pazīšanas, lietošanas un pašinjicēšanās iemaņu apguvi, minimālo mājturības iemaņu apguvi, arodiemaņu apguvi, tiflotehnikas lietošanas apmācību, konsultācijas personas sociālo problēmu risināšanā un informatīvo pakalpojumu sniegšanu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu var sniegt klienta dzīvesvietā vai pakalpojumu sniedzēja telpās.

99. Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju darbību personām ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu var vadīt persona ar augstāko izglītību un zināšanām personāla vadībā un finansu vadībā vai pieredzi administratīvajā darbā.

100. Rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādi speciālisti:

100.1. tiflopedagogi ar atbilstošu izglītību vai zināšanām attiecīgajā specialitātē;

100.2. arodspeciālisti;

100.3. sociālie darbinieki;

100.4. citi darbinieki ar zināšanām neredzīgo rehabilitācijā.

101. Sniedzot klientam rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējs darbojas pēc komandas darba principa.

102. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt ar redzes zudumu saistītās problēmas risināšanai nepieciešamo informāciju:

102.1. par konkrētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas vietu, ilgumu un laiku;

102.2. par sniedzamā pakalpojuma izmaksām un samaksas kārtību;

102.3. par iespējām saņemt pakalpojumu no citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja kāda pakalpojuma sniegšana neietilpst attiecīgā pakalpojumu sniedzēja kompetencē vai neatbilst tā tehniskajām iespējām.

103. Lai risinātu ar klienta redzes zudumu saistītās problēmas, pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam atbalstu padoma vai viņa veselības stāvoklim, uztveres spējām un sociālajai situācijai atbilstoša pakalpojuma veidā:

103.1. iespēju runāt ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām;

103.2. skaidrojumu par sniedzamā pakalpojuma mērķi un nozīmi;

103.3. atbilstošu rehabilitācijas plānu izstrādāšanu un koriģēšanu;

103.4. iespēju runāt ar speciālistiem par rehabilitācijas pasākumu virzību, ietekmi uz klienta pašaprūpi un sociālās funkcionēšanas uzlabošanos;

103.5. nepieciešamo palīglīdzekļu saņemšanu.

104. Klientam tiek nodrošināti apstākļi konfidencialitātes saglabāšanai:

104.1. privātā sarunā ar klientu iegūtā informācija netiek izpausta;

104.2. klienta personas lietas un dati pieejami tikai darbiniekam, kurš strādā ar klientu;

104.3. dokumenti tiek uzglabāti telpās, kas pieejamas tikai darbiniekiem.

105. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja pakalpojums tiek sniegts specializētā pakalpojumu sniedzējā institūcijā.

XII. Noslēguma jautājumi

106. Šo noteikumu 3.4.apakšpunkta prasības par darbinieku regulāru kvalifikācijas celšanu stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

107. Pakalpojumu sniedzēji, kuri pakalpojumu sniegšanu uzsākuši līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošina šo noteikumu 7., 22., 36., 44., 57., 68., 80., 97., 105.punktā un 16.2., 23.1., 31.2., 37.1., 58.1., 76.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 313Pieņemts: 12.09.2000.Stājas spēkā: 16.09.2000.Zaudē spēku: 01.06.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 323/324, 15.09.2000.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
10707
16.09.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva