1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba sociālo pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk — sociālo pakalpojumu sniedzējs):

1.1. vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai;

1.2. prasības, kas sociālo pakalpojumu sniedzējiem jāievēro pakalpojumu sniegšanas procesā;

1.3. prasības, kas noteiktas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais sociālais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

2. Lai optimāli apmierinātu klienta vajadzības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

2.1. informācijas pieejamību par sociālo pakalpojumu sniedzēja mērķiem, uzdevumiem, funkcijām un organizatorisko struktūru;

2.2. atbilstošu skaitu darbinieku (nepieciešamo darbinieku skaitu nosaka sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijas vadītājs vai augstāka institūcija pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītāja priekšlikuma) ar attiecīgu izglītību (darbinieki, kuriem ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 41. un 42.pantā noteiktā izglītība);

2.3. vienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem;

2.4. regulāru kvalifikācijas celšanu katru gadu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem:

2.4.1. institūcijas vadītājam un sociālajam darbiniekam — ne mazāk par 24 stundām gadā;

2.4.2. sociālās palīdzības organizatoram, sociālajam aprūpētājam un sociālajam rehabilitētājam — ne mazāk par 16 stundām gadā;

2.4.3. aprūpētājam — ne mazāk par astoņām stundām gadā;

2.4.4. pārējiem darbiniekiem — atbilstoši nepieciešamībai;

2.5. sociālo pakalpojumu sniedzēja uzturēšanai nepieciešamo resursu piesaisti;

2.6. finansējuma racionālu un efektīvu izlietojumu;

2.7. darba aizsardzības, vides drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasību ievērošanu;

2.8. ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam;

2.9. klienta privātās dzīves neaizskaramību;

2.10. klienta funkcionālo spēju novērtēšanu, piedāvājot atbilstošus pakalpojumus klientam un, ja nepieciešams, atbalsta pasākumus viņa ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem;

2.11. iespēju klientam saņemt pirmo palīdzību;

2.12. sadarbību ar klienta pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām;

2.13. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa izvērtēšanu un dokumentēšanu ne retāk kā reizi sešos mēnešos sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kur nodrošina izmitināšanu;

2.14. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa izvērtēšanu un dokumentēšanu ne retāk kā reizi 12 mēnešos vai pēc attiecīgā sociālo pakalpojumu kursa beigām sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kur nenodrošina izmitināšanu;

2.15. klienta lietas veidošanu, kurā ir ar pakalpojumu sniegšanu klientam saistītie dokumenti vai to kopijas (sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums, klienta sākotnējais funkcionālais izvērtējums, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmes uz funkcionēšanas spējām vērtējums, klienta iesaistīšanās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanās saņemt sociālo pakalpojumu, cita informācija), izņemot šo noteikumu 2.13. un 2.14.apakšpunktā minētos dokumentus.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1008; MK 20.03.2007. noteikumiem Nr.190; MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889; MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841; 2.4.apakšpunktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

3. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim iesniegt sūdzības vai sniegt mutiskus vai rakstiskus priekšlikumus par sociālo pakalpojumu sniedzēja darba uzlabošanu, kā arī izskata un izvērtē iesniegtos priekšlikumus un sūdzības.

4. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientam informāciju:

4.1. par sociālo pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju;

4.2. par sniedzamajiem sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām, mērķiem, iespējamo ietekmi uz klienta pašaprūpi un sociālās funkcionēšanas uzlabošanos;

4.3. par katra sociālā pakalpojuma cenu un samaksas kārtību.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

5. Sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijas teritorijā vide ir piemērota personām ar pārvietošanās grūtībām.

6. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientiem un apmeklētājiem uzgaidāmo telpu ar sēdvietām un iespēju izmantot sanitāro telpu.

6.¹ Ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām pakalpojumu sniedzējam ir pienākums veidot klienta lietu (bērniem – bērna personas lietu), to glabā 10 gadus pēc pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

6.² Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz šajos noteikumos neminētu sociālo pakalpojumu, kuram nav noteiktas īpašas prasības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

6.² 1. vispārīgo prasību izpildi;

6.² 2. klienta sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plāna izstrādi un īstenošanu.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

7. Pašvaldības sociālajā dienestā ar klientiem strādā sociālā darba speciālisti (ne mazāk kā trīs), tai skaitā viens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, otrs – darbam ar pilngadīgām personām un trešais – sociālās palīdzības organizators. Sociālā dienesta vadītājs ir tiesīgs sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanai piesaistīt arī citus speciālistus.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181; punktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

7.¹ Ja republikas nozīmes pilsētas vai novada pašvaldības sociālā dienesta attālinātā klientu pieņemšanas punktā strādā tikai viens sociālā darba speciālists, tam jābūt vismaz ar sociālā darbinieka kvalifikāciju.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

7.² Katrs pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks jānodrošina ar atsevišķu telpu sarunām ar klientu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

7.³ Katrā pašvaldības sociālā dienesta klientu pieņemšanas vietā iedzīvotājiem pieejamā vietā jābūt izvietotai informācijai par pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību un jābūt pieejamiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālā dienesta mājaslapā internetā tiek ievietota informācija par sociālo dienestu, sniedzamajiem pakalpojumiem, informācija par darba laiku un pieņemšanas kārtību, kā arī informācija vai saite uz mājaslapu internetā, kurā ir pieejami pašvaldības saistošie noteikumi par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

7.⁴ Pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, ir apguvis zināšanas un prasmes, lai novērtētu risku ģimenēm, kurās ir bērni.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

8. Pašvaldības sociālā dienesta darbinieki nodrošina, lai klients tiktu apkalpots un risinājumi rasti iespējami īsākā laikposmā, ievērojot šādus nosacījumus:

8.1. klienta apkalpošana ierašanās dienā vai vienošanās par atkārtotas tikšanās laiku un vietu;

8.2. problēmas izskatīšana un lēmuma pieņemšana normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību noteiktajā termiņā;

8.3. sociālo pakalpojumu saņēmēju reģistrēšana, kā arī sociālo pakalpojumu sniegšana rindas kārtībā, ja pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz;

8.4. ar klienta apkalpošanu saistīto dokumentu apkopošana, izveidojot klienta lietu, kurā iekļauj informāciju par klienta sociālo stāvokli, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanas procesu, tai skaitā līdzdarbības pienākumu pildīšanu, iesaistīšanos sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai, apgūšanai;

8.5. individuālā rehabilitācijas plāna izstrādāšana personai ar invaliditāti, ja saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikumu plāns jāizstrādā;

8.6. riska novērtēšana ģimenēs, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, aizpildot šo noteikumu 2.pielikumā minēto anketu;

8.7. atkārtota riska novērtēšana sešus mēnešus pēc sociālā darba uzsākšanas ģimenē.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

8.¹ Pašvaldību sociālais dienests nodrošina konsultatīvu atbalstu (supervīziju) sociālo dienestu un pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistiem - individuālo atbalstu vismaz deviņas stundas gadā vai grupu atbalstu vismaz 18 stundu gadā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā; punktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

9. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk — bērnu aprūpes institūcija) nodrošina bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem invalīdiem diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu.

9.¹ Prasības bērnu aprūpes institūcijām attiecas arī uz bērnunamiem, patversmēm un citām Bērnu tiesību aizsardzības likumā minētajām bērnu aprūpes institūcijām, kuras nodrošina īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem invalīdiem.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

10. Ja bērnu aprūpes institūcijā ievietotajam bērnam nav iecelts aizbildnis, bērna aizbildņa pienākumus veic institūcijas vadītājs.

11. Bērnu aprūpes institūcijā ar klientiem strādā sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, sociālie aprūpētāji, praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas un aprūpētāji. Bērnu aprūpes institūcijas vadītājs ir tiesīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889)

12. Bērnu aprūpes institūcijas vadītājs nodrošina darbinieku izglītošanu bērnu psiholoģijas, saskarsmes un bērnu tiesību jautājumos.

13. Bērnu aprūpes institūcija kārto ar bērna juridisko statusu saistītos jautājumus:

13.1. iekārto bērna personas lietu, kurā ir šādi dokumenti:

13.1.1. bērna dzimšanas apliecības kopija;

13.1.2. dokumenti, kas pamato bērna ievietošanu attiecīgajā institūcijā;

13.1.3. dokumenti, kas apliecina bērna juridisko statusu;

13.1.4. ziņas par bērna vecākiem, brāļiem un māsām;

13.1.5. ziņas par bērna veselības stāvokli;

13.1.6. (svītrots ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181);

13.2. sadarbojas ar citām institūcijām, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

13.¹ Bērna personu apliecinošos dokumentus pakalpojuma sniegšanas laikā glabā bērnu aprūpes institūcijas seifā vai slēdzamā skapī. Nepieprasītos bērna personu apliecinošos dokumentus (dzimšanas apliecību, pasi) bērnu aprūpes institūcija glabā 75 gadus pēc bērna izrakstīšanas no institūcijas.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

13.² Bērnu aprūpes institūcija veido bērnu reģistru (3.pielikums). Reģistru glabā 75 gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

14. Bērnu aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā.

14.¹ Katram bērnam izstrādā un kā atsevišķu nomenklatūras lietu noformē individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

14.¹ 1. risināmās problēmas definējumu;

14.¹ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

14.¹ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

14.¹ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

15. Bērnu aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi bērna vispusīgai attīstībai:

15.1. nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

15.2. teritorija ir piemērota aktīvai atpūtai;

15.3. bērniem ir iespēja apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, kā arī iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus institūcijas;

15.4. nodrošinātas saskarsmes iespējas ar vienaudžiem, vecākiem un radiniekiem gan institūcijā, gan ārpus tās.

16. Lai sekmētu izglītības ieguvi, bērnu aprūpes institūcija bērnam nodrošina:

16.1. iespēju apmeklēt individuālajām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītības iestādi;

16.2. nepieciešamos mācību līdzekļus un piederumus;

16.3. piemērotu vietu vai telpu mājas darbu veikšanai un palīdzību to sagatavošanā.

17. Bērnu aprūpes institūcijā bērnam ir nodrošināta iespēja apgūt šādas sadzīves un pašaprūpes iemaņas:

17.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;

17.2. iepirkšanās un citu sadzīvē nepieciešamu iemaņu iegūšana;

17.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

17.4. apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;

17.5. ēdiena gatavošana.

17.¹ Bērnu aprūpes institūcija bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, nodrošina:

17.¹1. palīdzību profesijas izvēlē un apguvē;

17.¹2. palīdzību ar bērna juridisko statusu un sadzīvi saistīto jautājumu kārtošanā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

18. Bērnam ir nodrošināta reģistrācija pie ģimenes ārsta un bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

19. Bērnu aprūpes institūcija atbilstoši bērna vajadzībām nodrošina viņam nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Bērnu aprūpes institūcija bērnu nodrošina ar viņa dzimumam un gadalaikam piemērotiem apaviem, apģērbu, gultas piederumiem un gultas veļu, kā arī ar dvieļiem un personīgās higiēnas priekšmetiem.

21. Bērnu aprūpes institūcija nodrošina bērna apģērba un apavu individuālu lietošanu, kā arī to atdošanu atpakaļ lietotājam, ja apģērbu un apavus mazgā vai kopj centralizēti.

22. Bērnam ir nodrošināta viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša ēdināšana ne retāk kā četras reizes dienā.

23. Bērnu aprūpes institūcijā ir nodrošināta bērnu uzturēšanās piemērotās telpās:

23.1. vienā istabā dzīvo ne vairāk par sešiem bērniem, ņemot vērā viņu vecumu, funkcionālo stāvokli un psiholoģisko saderību;

23.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst bērna vecumam un funkcionālajam stāvoklim.

24. Bērnu aprūpes institūcijā ir iekārtotas sanitārās telpas atbilstoši bērna vecumam un funkcionālajam stāvoklim.

25. Bērnu aprūpes institūcijā ir noteikta kārtība, kādā bērns, ja nepieciešams, tiek izolēts un uzraudzīts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām.

25.¹ Bērnu aprūpes institūcija var izveidot vienu vai vairākas atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu (turpmāk – jauniešu māja).

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

25.² Jauniešu mājā dzīvo ne vairāk kā 12 personu.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

25.³ Papildus šo noteikumu 14. un 17.¹ punktā minēto prasību izpildei jauniešu mājā jaunieti sagatavo patstāvīgai dzīvei ārpus institūcijas, sniedzot atbalstu:

25.³ 1. sociālo un praktisko dzīves prasmju attīstībā, sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanā;

25.³ 2. darba meklējumos un pastāvīgu ienākumu gūšanā atbilstoši situācijai darba tirgū, tai skaitā sniedzot konsultācijas un veicinot kontaktus ar darba devējiem;

25.³ 3. pastāvīgas dzīvesvietas atrašanā.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

25.⁴ Jauniešu mājā jaunietim nodrošina:

25.⁴ 1. uzraudzību un atbalstu (vismaz viens darbinieks);

25.⁴ 2. dzīvojamo istabu, kurā izvieto ne vairāk kā trīs personas;

25.⁴ 3. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

25.⁴ 4. virtuvi, kurā ir:

25.⁴ 4.1. elektriskā cepeškrāsns;

25.⁴ 4.2. elektriskā plīts;

25.⁴ 4.3. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

25.⁴ 4.4. ledusskapis;

25.⁴ 4.5. skapis traukiem un virtuves piederumiem;

25.⁴ 5. ne mazāk kā vienu dušu, kā arī tualeti ar roku mazgātni astoņām personām;

25.⁴ 6. telpu vai vietu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

25.⁵ Jaunieši atbilstoši iespējām pērk produktus un jauniešu mājā gatavo ēdienu, mazgā un gludina apģērbu.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

25.⁶ Jauniešu mājā var turpināt uzturēties vai tikt uzņemtas bez vecāku gādības palikušas pilngadību sasniegušas personas līdz 24 gadu vecumam, ja ir noslēgts sociālo pakalpojumu sniegšanas līgums ar pašvaldību.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

26. Pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk – pieaugušo aprūpes institūcija) nodrošina pensijas vecuma personām, kā arī personām ar invaliditāti, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

26.¹ Prasības pieaugušo aprūpes institūcijām attiecas arī uz pansijām un citām sociālās aprūpes institūcijām, kuras nodrošina īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pastāvīgu dzīvesvietu.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

27. Pieaugušo aprūpes institūcijā ar klientiem strādā sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas un aprūpētāji. Pieaugušo aprūpes institūcijas vadītājs ir tiesīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

28. Klientam pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināts atbalsts viņa problēmu risināšanā.

29. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nepieciešamie apstākļi, lai klients varētu saturīgi pavadīt laiku:

29.1. ir atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un atbilstošs inventārs;

29.2. tās teritorija ir piemērota atpūtai;

29.3. klientiem ir nodrošināta iespēja apmeklēt kultūras un sporta nodarbības un pasākumus, kā arī iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus pieaugušo aprūpes institūcijas;

29.4. tikties ar draugiem, ģimenes locekļiem un radiniekiem.

30. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam atbilstoši viņa funkcionālajam stāvoklim ir nodrošināta iespēja apgūt šādas sadzīves un pašaprūpes iemaņas:

30.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana;

30.2. iepirkšanās un citu sadzīves iemaņu iegūšana;

30.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

30.4. apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;

30.5. ēdiena gatavošana;

30.6. darba prasmju saglabāšana, atjaunošana vai apgūšana atbilstoši individuālās sociālās rehabilitācijas plānā paredzētajam.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

31. Klientiem ir nodrošināta reģistrācija pie ģimenes ārsta, kā arī ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpilde.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

31.¹ Pieaugušo aprūpes institūcija nodrošina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 31.panta ceturtajā daļā minēto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārskaitīto naudas līdzekļu izmaksu klientiem, ievērojot likuma 29.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumus.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

31.² Pieaugušo aprūpes institūcijas pienākums ir nekavējoties informēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par visiem apstākļiem, kas var ietekmēt aģentūras maksājumus, tai skaitā par institūcijas rekvizītiem un bankas kontiem, uz kuriem ir jāpārskaita aģentūras maksājumi, kā arī informēt par pakalpojuma finansējuma avotu konkrētam klientam.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

31.³ Ja klients ir miris vai viņam ir pārtraukta vai apturēta pakalpojuma sniegšana pieaugušo aprūpes institūcijā, institūcija septiņu dienu laikā atmaksā neizmantoto maksājumu daļu:

31.³ 1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai – klientam pienākošos, bet līdz pakalpojuma apturēšanai vai klienta nāves dienai neizmantoto aģentūras maksājuma daļu;

31.³ 2. pašvaldībai – klienta pakalpojuma samaksai paredzēto, bet pēc pakalpojuma apturēšanas vai klienta nāves dienas neizmantoto pašvaldības maksājuma daļu;

31.³ 3. klienta apgādniekam – klienta pakalpojuma samaksai paredzēto, bet pēc pakalpojuma apturēšanas vai klienta nāves dienas neizmantoto apgādnieka maksājuma daļu.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

32. Pieaugušo aprūpes institūcija klientam atbilstoši viņa vajadzībām nodrošina nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

33. Pieaugušo aprūpes institūcija klientu nodrošina ar viņa dzimumam un gadalaikam piemērotiem apaviem, apģērbu, gultas piederumiem un gultas veļu, kā arī dvieļiem un personīgās higiēnas priekšmetiem.

34. Pieaugušo aprūpes institūcija nodrošina klienta apģērba un apavu individuālu lietošanu, kā arī to atdošanu atpakaļ lietotājam, ja apģērbu un apavus mazgā vai kopj centralizēti.

35. Klientam ir nodrošināta viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša ēdināšana ne retāk kā trīs reizes dienā.

36. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir nodrošināta klientu uzturēšanās piemērotās telpās:

36.1. vienā istabā dzīvojošo personu skaits atbilst normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām;

36.2. istabas aprīkojums un iekārtojums atbilst klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim.

37. Pieaugušo aprūpes institūcijā klientam ir nodrošināta iespēja lietot sanitāro telpu. Sanitārā telpa izvietota iespējami tuvu klienta dzīvojamai telpai, un tā ir iekārtota atbilstoši viņa funkcionālajam stāvoklim.

38. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir noteikta kārtība, kādā klients, ja nepieciešams, tiek izolēts uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām, un uzraudzīts.

39. Pieaugušo aprūpes institūcijā ir apkopoti klienta dokumenti, izveidojot klienta lietu, kurā iekļauti šādi dokumenti:

39.1. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums;

39.2. invaliditāti apliecinošs dokuments vai dokuments, kas apliecina, ka personai ir piešķirta pensija, piemaksas pie pensijas, apdrošināšanas atlīdzība, kaitējuma atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (kopija);

39.3. klienta personīgo mantu pieņemšanas akts;

39.4. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karte;

39.5. līgums par sociālā pakalpojuma samaksas kārtību;

39.6. (svītrots ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181);

39.7. individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna kopija, ja klients sociālo pakalpojumu saņēmis pašvaldības sociālajā dienestā vai citās institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

39.¹ Katram klientam izstrādā un kā atsevišķu nomenklatūras lietu noformē individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

39.¹ 1. risināmās problēmas definējumu;

39.¹ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

39.¹ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

39.¹ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

39.² Pieaugušo aprūpes institūcija veido klientu reģistru (4.pielikums). Reģistru glabā 75 gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

40. Krīzes centrā ar klientiem strādā sociālie darbinieki un psihologi. Krīzes centra vadītājs ir tiesīgs sociālo pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

41. Krīzes centrā klientam tiek nodrošināts atbalsts viņa problēmas risināšanā:

41.1. klienta viedokļa uzklausīšana par vēlamo problēmas risinājumu;

41.2. klienta iesaistīšana problēmas risināšanā;

41.3. klienta informēšana par visām problēmas risināšanas iespējām;

41.4. jebkuru darbību veikšana tikai ar klienta piekrišanu.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

42. Krīzes centrā ir šādas telpas:

42.1. ar sēdvietām aprīkota uzgaidāmā telpa, kurā atļauts uzturēties tikai klientiem;

42.2. atbilstoši aprīkotas klientu dzīvojamās istabas, ja sociālā pakalpojuma sniegšanas procesā klients tiek īslaicīgi (līdz trijiem mēnešiem) izmitināts krīzes centrā;

42.3. klientu sanitārās telpas, kā arī telpas un aprīkojums apģērba un veļas mazgāšanai.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841)

(Nodaļa MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā, kar grozīta ar MK 21.04.2008. noteikumiem nr.289)

42.¹ Krīzes tālruņa un uzticības tālruņa (turpmāk - krīzes tālrunis) sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina psiholoģisku palīdzību un informāciju par citām palīdzības iespējām.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

42.² Krīzes tālruņa konsultācijas nodrošina darbinieki un brīvprātīgie, kas ir speciāli apmācīti un apguvuši psiholoģiskās krīzes pārvarēšanas (krīzes intervences) metodes.

42.³ Krīzes tālruņa darbinieki un brīvprātīgie, kas krīzes tālruņa konsultācijas sniedz mazāk par 60 stundām, klientus konsultē pieredzējušu darbinieku uzraudzībā un vadībā.

42.⁴ Sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

42.⁴1. profesionālu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, kurā tiek sniegts psiholoģisks un izglītojošs atbalsts darbiniekiem un brīvprātīgajiem;

42.⁴2. darbinieku un brīvprātīgo kvalifikācijas celšanu - vismaz 24 stundas gadā;

42.⁴3. zvanu reģistrācijas kārtības izstrādi un zvanu reģistrāciju.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; 42.⁴ 1. un 42.⁴ 2.apakšpunktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

43. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, sniedz diennakts sociālās rehabilitācijas un psiholoģiskās palīdzības institūcijas (turpmāk — rehabilitācijas institūcija), nodrošinot krīzes situācijā nonākušajiem bērniem psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni, ēdināšanu un citu palīdzību.

44. Rehabilitācijas institūcijā ar klientiem strādā sociālie darbinieki, psihologi un psihoterapeiti, kas ir apguvuši mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvuši attiecīgu sertifikātu. Rehabilitācijas institūcijas vadītājs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

45. Lai mazinātu prettiesiskas darbības radītās sekas, rehabilitācijas institūcija:

45.1. informē bērnu par iespējamās vardarbības draudu izpausmi un sagatavo viņu pašaizsardzībai;

45.2. darbā ar bērnu izmanto bērna vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;

45.3. iesaista sociālās rehabilitācijas kursā bērna likumisko pārstāvi, ja bērns institūcijā ir kopā ar šo pārstāvi;

45.4. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem.

45.¹ Veicot bērna sociālo rehabilitāciju, institūcija:

45.¹ 1. nodrošina ar bērnu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam;

45.¹ 2. nodrošina bērna personas lietas veidošanu un glabāšanu nepiederošām personām nepieejamā vietā;

45.¹ 3. katram bērnam izstrādā un īsteno individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

45.¹ 4. sadarbojas ar bāriņtiesām, izglītības, bērnu tiesību aizsardzības, prokuratūras, policijas, sociālās palīdzības institūcijām un ārstniecības iestādēm pret bērnu veikto prettiesisko darbību noskaidrošanā un turpmāku iespējamu prettiesisku darbību novēršanā;

45.¹ 5. nodrošina bērna izglītības ieguves nepārtrauktību, ja bērna psihoemocionālais stāvoklis to atļauj.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841)

46. Rehabilitācijas institūcijā ir nodrošināta kvalitatīva un bērna vecumam atbilstoša ēdināšana ne retāk kā trīs reizes dienā.

47. Rehabilitācijas institūcijā ir šādas telpas:

47.1. atbilstoši aprīkotas dzīvojamās istabas bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

47.2. telpas individuālām nodarbībām un sarunām ar bērnu;

47.3. atbilstoši aprīkotas rotaļu un atpūtas telpas;

47.4. sanitārās telpas un nepieciešamie higiēnas līdzekļi;

47.5. ēdamistabas;

47.6. telpas un aprīkojums apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai;

47.7. pastaigu vietas vai laukumi.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

48. No prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem sociālos pakalpojumus viņu dzīvesvietā sniedz psihologs, psihoterapeits vai sociālais darbinieks (turpmāk — speciālists), kas ir apguvis mācību programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai un ieguvis attiecīgu sertifikātu.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1008; MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

49. Uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā, neattiecas šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

50. Veicot bērna sociālo rehabilitāciju, speciālists:

50.1. nodrošina ar bērnu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam;

50.2. tiekas un sarunājas ar bērnu viņam piemērotās telpās;

50.3. nodrošina bērna personas lietas glabāšanu nepiederošām personām nepieejamā vietā;

50.4. sadarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības, prokuratūras, policijas, sociālās palīdzības institūcijām un ārstniecības iestādēm, lai izmeklētu veiktās prettiesiskās darbības un novērstu turpmāku prettiesisku darbību iespējamību.

51. Prettiesiskas darbības radīto seku mazināšanai speciālists:

51.1. informē bērnu par iespējamās vardarbības draudu izpausmi un sagatavo viņu pašaizsardzībai;

51.2. darbā ar bērnu izmanto viņa vecumam, prettiesiskā nodarījuma veidam un bērna individuālajām īpašībām atbilstošas metodes;

51.3. iesaista sociālās rehabilitācijas kursā bērna ģimenes locekļus vai viņa likumisko pārstāvi, ja bērns nav cietis no ģimenes locekļa vai likumiskā pārstāvja prettiesiskām darbībām;

51.4. ievēro bērna tiesības un nodrošina darbību atbilstību sociālās rehabilitācijas mērķiem.

52. Dienas aprūpes centrā sociālos pakalpojumus sniedz sociālie darbinieki un sociālie aprūpētāji. Dienas aprūpes centra vadītājs ir tiesīgs sociālo pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

53. Dienas aprūpes centrā klientam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem tiek sniegts atbalsts problēmu risināšanā.

54. Klients var uzturēties dienas aprūpes centrā pilnu darbdienu vai atbilstoši noslēgtajam līgumam.

55. Dienas aprūpes centrā klientam ir nodrošināta ēdināšana atbilstoši līgumam starp klientu un dienas aprūpes centru.

56. Dienas aprūpes centrs sniedz klienta likumiskajam pārstāvim informāciju par klienta veselības stāvokļa izmaiņām.

57. Dienas aprūpes centrs klientam nodrošina:

57.1. atpūtai un nodarbībām piemērotas telpas un inventāru;

57.2. personām ar funkcionālajiem traucējumiem piemērotu aprīkojumu;

57.3. (svītrots ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889).

58. Dienas aprūpes centrā ir:

58.1. klientu vajadzībām pielāgotas sanitārās telpas;

58.2. klientiem nepieciešamie higiēnas līdzekļi.

58.¹ Dienas aprūpes centrā ir apkopoti klienta dokumenti, izveidojot klienta lietu. Klienta lietā iekļauj šādus dokumentus:

58.¹1. klienta vai tā likumiskā pārstāvja iesniegumu;

58.¹2. ģimenes ārsta izziņu;

58.¹3. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu;

58.¹4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu atbilstoši klienta funkcionālajam stāvoklim.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

59. Patversmē un naktspatversmē ar klientiem strādā sociālā darba speciālisti. Sociālo pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

60. Patversmē un naktspatversmē klientam ir nodrošināta personas drošība un viņa mantas saglabāšana visu patversmē vai naktspatversmē pavadāmo laiku.

61. Patversmē klientam ir nodrošināta īslaicīgas uzturēšanās iespēja piemērotās telpās:

61.1. apkurināmas telpas ar guļamvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

61.2. aprīkota ēdamtelpa;

61.3. atsevišķa guļamtelpa ģimenei.

62. Patversme klientam nodrošina iespēju izmantot:

62.1. sanitārās telpas ar tualeti un dušu;

62.2. nepieciešamos higiēnas līdzekļus;

62.3. telpu vai vietu apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai;

62.4. dezinficētus gultas piederumus;

62.5. vakariņas un brokastis.

63. Naktspatversme klientam nodrošina:

63.1. iespēju pārnakšņot:

63.1.1. ziemas periodā no plkst.18.00 līdz 8.00;

63.1.2. vasaras periodā no plkst.20.00 līdz 7.00;

63.2. uzņemšanu telpās visu naktspatversmes darba laiku, ja gaisa temperatūra ārā ir zemāka par 0 °C;

63.3. apkurināmas telpas ar guļamvietām atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

63.4. dezinficētus gultas piederumus;

63.5. vakariņas.

64. Naktspatversmē klientam ir iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti, roku mazgātni un dušu.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

65. Aprūpējot klientu, kuram ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina klienta pamatvajadzību apmierināšanu viņa dzīvesvietā.

66. Sociālo pakalpojumu - aprūpe mājās - sniedz sociālie aprūpētāji un aprūpētāji.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

66.¹ Sociālo pakalpojumu – aprūpe mājās – var organizēt izbraukuma komandas veidā, pakalpojuma sniegšanā iesaistot vienlaikus vairākus speciālistus (piemēram, aprūpētājs, sociālais aprūpētājs, psihologs, veselības aprūpes persona) un nodrošinot pakalpojumu ne tikai klientam, bet arī viņa ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

66.² Ja klienta funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai nestabils, bet regulāra aprūpe dzīvesvietā nav nepieciešama, sociālo pakalpojumu – aprūpe mājās – var nodrošināt pēc īpaša izsaukuma (piemēram, "drošības poga", "mobilā brigāde"), organizējot pasākumus atbilstoši situācijai.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

66.³ Klienta aprūpē atbilstoši Invaliditātes likuma 12.panta pirmajai un otrajai daļai, ja nepieciešams un klienta funkcionālais stāvoklis to atļauj, var iesaistīt asistentu, lai sekmētu klienta saskarsmi ar citām fiziskām un juridiskām personām.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

67. Lai nodrošinātu klienta vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, sociālo pakalpojumu sniedzējs:

67.1. (svītrots ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889);

67.2. (svītrots ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889);

67.3. sagatavo un slēdz līgumu ar klientu par sociālā pakalpojuma sniegšanu. Līgumā nosaka sniedzamā sociālā pakalpojuma saturu un apjomu;

67.4. izveido klienta lietu. Klienta lietā iekļauj šādus dokumentus:

67.4.1. klienta vai tā likumiskā pārstāvja iesniegumu;

67.4.2. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu;

67.4.3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu atbilstoši klienta funkcionālajam stāvoklim;

67.4.4. šo noteikumu 67.3.apakšpunktā minēto līgumu;

67.4.5. ne retāk kā reizi gadā vai beidzot pakalpojuma sniegšanu, pārskatu par šo noteikumu 67.4.3.apakšpunktā minētā plāna izpildi un citām ar sociālā pakalpojuma sniegšanu saistītām ziņām.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

68. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

68.1. klientam pieņemamu kārtību, kādā iesniedzams pieprasījums par attiecīgā sociālā pakalpojuma nepieciešamību;

68.2. pieprasījumu pieņemšanu no attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem.

69. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespējami īsu lēmuma pieņemšanas un sociālā pakalpojuma uzsākšanas laiku.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

70. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka sociālo pakalpojumu — aprūpe mājās — sniedz ar klientu psiholoģiski saderīgs darbinieks.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

71. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot sociālo pakalpojumu dzirdes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Sociālo pakalpojumu sniedz klienta dzīvesvietā vai pie sociālo pakalpojumu sniedzēja.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

72. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzirdes invalīdiem sniedz sociālā darba speciālisti, psihologi, surdopedagogi, zīmju valodas tulki, rehabilitācijas speciālisti un citi darbinieki, kuriem ir zināšanas un iemaņas nedzirdīgo rehabilitācijā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

73. Sociālo pakalpojumu sniedzējs izstrādā sociālās rehabilitācijas programmas un atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam nodrošina:

73.1. latviešu zīmju valodas tulka un komunikācijas pakalpojumus;

73.2. latviešu zīmju valodas lietošanas apmācību;

73.3. saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu apguvi;

73.4. psiholoģiskās adaptācijas treniņus;

73.5. palīdzību un atbalstu klienta sociālo problēmu risināšanā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

73.¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam sniedz atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei, kā arī:

73.¹ 1. darbojas atbilstoši komandas principam, nosakot atbildīgo personu par sociālās rehabilitācijas procesa gaitu;

73.¹ 2. par valsts budžeta līdzekļiem sniedz atsevišķus pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai ne vairāk kā 150 stundu gadā, bet sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu – ne vairāk kā 150 dienu piecos gados.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

73.² Sociālo pakalpojumu sniedzējs izveido klienta lietu. Klienta lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

73.²1. sociālā pakalpojuma sniegšanas pamatojumu;

73.²2. līgumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, sociālā pakalpojuma saturu un apjomu atbilstoši sociālā pakalpojuma sniedzēja noteiktai veidlapai;

73.²3. sociālās rehabilitācijas plānu (plānu rehabilitācijas gaitā papildina un pilnveido, norādot veikto pasākumu rezultātus);

73.²4. pārskatu par sniegto sociālo pakalpojumu saturu, sociālā pakalpojuma sniegšanas laiku, izmaksām un citām ar sociālā pakalpojuma sniegšanu saistītām ziņām.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

74. Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina dzirdes invalīdiem iespēju saņemt sociālo pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās, ja sociālais pakalpojums tiek sniegts pie sociālo pakalpojumu sniedzēja.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

75. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, sniedzot sociālos pakalpojumus redzes invalīdiem, īsteno pasākumus, kas mazina redzes zuduma ietekmi uz personas sociālās funkcionēšanas spējām. Sociālo pakalpojumu sniedz klienta dzīvesvietā vai pie sociālo pakalpojumu sniedzēja.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

76. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus redzes invalīdiem sniedz sociālā darba speciālisti, psihologi un citi darbinieki, kuriem ir zināšanas un iemaņas neredzīgo rehabilitācijā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841)

77. Sociālo pakalpojumu sniedzējs izstrādā sociālās rehabilitācijas programmas un atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam nodrošina:

77.1. psiholoģiskās adaptācijas treniņus;

77.2. orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguvi;

77.3. pašaprūpes iemaņu apguvi;

77.4. Braila raksta apguvi;

77.5. tiflotehnikas lietošanas apmācību;

77.6. specializēto datortehnoloģiju un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas apmācību;

77.7. fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguvi;

77.8. saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu pilnveidi;

77.9. pielāgoto sporta aktivitāšu apguvi;

77.10. konsultācijas un palīdzību klienta sociālo problēmu risināšanā;

77.11. klienta ģimenes locekļu un tuvinieku konsultēšanu un apmācību.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

77.¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja):

77.¹ 1. sniedzot klientam sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs darbojas atbilstoši komandas principam, nosakot atbildīgo personu par sociālās rehabilitācijas procesa gaitu;

77.¹ 2. sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei nepārsniedz 300 stundu gadā, bet sociālās rehabilitācijas pakalpojumu komplekss (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja) nepārsniedz 150 dienu piecos gados.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā)

77.² Sociālo pakalpojumu sniedzējs izveido klienta lietu. Klienta lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

77.²1. lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, kurā norādīta vēlamā sociālā pakalpojuma saņemšanas vieta (dzīvesvietā vai pie sociālā pakalpojuma sniedzēja) un apjoms;

77.²2. rakstisku līgumu ar personu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, sociālā pakalpojuma saturu un apjomu atbilstoši sociālā pakalpojuma sniedzēja noteiktai veidlapai;

77.²3. sociālās rehabilitācijas plānu (plānu rehabilitācijas gaitā papildina un pilnveido, norādot veikto pasākumu rezultātus);

77.²4. pārskatu par sniegto sociālo pakalpojumu saturu, sociālo pakalpojumu sniegšanas laiku, izmaksām un citām ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistītām ziņām.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

78. Ja sociālais pakalpojums tiek sniegts pie sociālo pakalpojumu sniedzēja, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju saņemt sociālo pakalpojumu pielāgotās un attiecīgi aprīkotās telpās. Ja sociālais pakalpojums tiek sniegts kā kompleksa sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programma (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja), sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina personas izmitināšanu.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

(Nodaļa svītrota ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889)

(Nodaļa MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

84. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas nodrošina sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā nodrošina izmitināšanu (turpmāk - izmitināšanas institūcija) vai personas dzīvesvietā, lai novērstu vai mazinātu ieslodzījuma izraisītās negatīvās sekas un atjaunotu sociālās funkcionēšanas spējas.

85. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz sociālais darbinieks, psihologs vai psihoterapeits. Pakalpojuma sniedzēja vadītājs ir tiesīgs piesaistīt citus speciālistus.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

86. Sociālā pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina individuālu sociālās rehabilitācijas vai sociālās uzvedības korekcijas programmas izstrādi un īstenošanu.

87. Sociālā pakalpojuma sniedzējs izveido klienta lietu, kurā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

87.1. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu;

87.2. ziņas par ģimeni vai tuviniekiem;

87.3. sociālās rehabilitācijas procesa aprakstu.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

88. Uz sociālā pakalpojuma sniedzēju personas dzīvesvietā neattiecas šo noteikumu 2.2., 2.3., 2.5., 2.6.apakšpunktā un 5. un 6.punktā noteiktās prasības.

89. Sociālā pakalpojuma sniedzējs izmitināšanas institūcijā klientam nodrošina:

89.1. guļamtelpu (ne mazāk kā 4 m² vienai personai), kurā izmitina ne vairāk kā sešas personas;

89.2. telpu individuālajām un grupu nodarbībām;

89.3. higiēnas telpu ar dušu un higiēnas līdzekļus;

89.4. telpu ēdiena pagatavošanai vai maltītes ieturēšanai;

89.5. vietu apģērba un personīgās veļas mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai;

89.6. ja nepieciešams - gultas veļu, dvieli un higiēnas līdzekļus;

89.7. ēdināšanu - vismaz trīs reizes dienā, ja klients institūcijā uzturas visu diennakti;

89.8. (svītrots ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889);

89.9. atpūtas un higiēnas telpas personālam.

(Nodaļa MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

90. Grupu māja (dzīvoklis) paredzēts pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

91. Sociālos pakalpojumus klientiem grupu mājā (dzīvoklī) sniedz sociālais darbinieks. Sociālo pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

92. Grupu mājā (dzīvoklī) klientam nodrošina:

92.1. mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā;

92.2. uzraudzību, kuru nodrošina vismaz viens darbinieks uz 16 personām;

92.3. dzīvojamo istabu (ne mazāk kā 6 m² vienai personai), kurā izvieto ne vairāk kā divas personas;

92.4. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

92.5. virtuvi, kurā ir:

92.5.1. elektriskā cepeškrāsns;

92.5.2. elektriskā plīts;

92.5.3. galds vai darba virsma ēdiena sagatavošanai;

92.5.4. ledusskapis;

92.5.5. skapis traukiem un virtuves piederumiem;

92.6. ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni sešām personām;

92.7. telpu vai vietu klientu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai;

92.8. dušu un tualeti ar roku mazgātni personālam;

92.9. (svītrots ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889);

92.10. sociālo rehabilitāciju.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889; 92.5., 92.6., 92.7. un 92.8.apakšpunktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

93. Sociālā pakalpojuma sniedzējs sociālo pakalpojumu klientam grupu mājā (dzīvoklī) uzsāk sniegt pēc līguma noslēgšanas ar klientu vai tā likumisko pārstāvi. Līgumā nosaka sniegtā sociālā pakalpojuma saturu un apjomu un mājokļa nodrošināšanas izdevumu segšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

94. Sociālā pakalpojuma sniedzējs grupu mājā (dzīvoklī) izveido klienta lietu, kurā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

94.1. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu;

94.2. dokumentu, kas apliecina nepieciešamību klientam dzīvot grupu mājā (dzīvoklī);

94.3. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

94.4. līgumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanu.

94.5. (svītrots ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

94.¹ Katram klientam izstrādā sociālās rehabilitācijas plānu, kuru sociālās rehabilitācijas laikā papildina un pilnveido, norādot veikto pasākumu rezultātus.

(MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

(Nodaļa MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

95. Specializētās darbnīcas nodrošina darba vietu un speciālistu atbalstu redzes invalīdiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

96. Specializētajā darbnīcā ar klientiem strādā specializētās darbnīcas profilam atbilstošs speciālists.

97. Specializētajā darbnīcā atbilstoši klientu grupai ir izstrādāti darba drošības noteikumi viegli uztveramā valodā vai Braila rakstā, vai audioierakstā.

98. Specializētajā darbnīcā ir ierīkota:

98.1. darba telpa ar aprīkojumu atbilstoši profilam, darba aizsardzības noteikumiem un higiēnas prasībām;

98.2. tualete ar roku mazgātni;

98.3. duša (izņemot darbnīcas, kuras izveidotas kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība);

98.4. garderobe vai pārģērbšanās vieta;

98.5. atpūtas telpa klientiem;

98.6. telpa personālam.

99. Sociālo pakalpojumu klientam specializētajā darbnīcā uzsāk sniegt pēc līguma noslēgšanas ar klientu vai tā likumisko pārstāvi. Līgumā nosaka sniegtā sociālā pakalpojuma saturu un apjomu.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100. Specializētās darbnīcas sociālā pakalpojuma sniedzējs izveido klienta lietu, kurā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

100.1. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu;

100.2. dokumentus, kas apliecina personas atbilstību darbam specializētajā darbnīcā.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

(Nodaļa MK 20.03.2007. noteikumu Nr.190 redakcijā)

100.¹ Pusceļa mājā sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus klientiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889)

100.² Sociālos pakalpojumus klientiem pusceļa mājā sniedz sociālais darbinieks kopā ar sociālo rehabilitētāju vai sociālo aprūpētāju. Pusceļa mājas vadītājs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.³ Pusceļa mājā klientam nodrošina:

100.³1. sociālo rehabilitāciju un uzraudzību;

100.³2. dzīvojamo istabu, kurā izvieto ne vairāk kā trīs klientus (ne mazāk kā 6 m² vienai personai);

100.³3. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

100.³4. virtuvi, kurā ir:

100.³4.1. elektriskā cepeškrāsns;

100.³4.2. elektriskā plīts;

100.³4.3. galds vai darba virsma ēdiena sagatavošanai;

100.³4.4. ledusskapis;

100.³4.5. skapis traukiem un virtuves piederumiem;

100.³5. ne mazāk kā vienu dušu, tualeti ar roku mazgātni astoņām personām;

100.³6. telpu vai vietu klientu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai;

100.³7. gultas veļu un dvieļus, ja nepieciešams.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; 100.³ 4., 100.³ 5. un 100.³ 6.apakšpunktu nepiemēro līdz 31.12.2012., sk. 104.punktu)

100.⁴ Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

100.⁴1. klienta sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanu. Plānā nosaka sasniedzamos mērķus un prognozējamo laiku to sasniegšanai, kā arī paredz apgūt šādas sadzīves un pašaprūpes iemaņas:

100.⁴1.1. personiskās naudas izlietojuma plānošana un iepirkšanās;

100.⁴1.2. ēdiena gatavošana;

100.⁴1.3. dzīvojamo telpu un teritorijas uzkopšana;

100.⁴1.4. sava apģērba mazgāšana, gludināšana un apavu kopšana;

100.⁴1.5. pašaprūpe un higiēna;

100.⁴2. sadzīves iemaņu apgūšanas programmas izstrādi un klienta izglītošanu par šādām tēmām (veic nodarbību apmeklējuma uzskaiti un atspoguļo rezultātus):

100.⁴2.1. izpratne par darba lomu cilvēka dzīvē, darba attiecībām un darba samaksu;

100.⁴2.2. orientēšanās apkārtējā vidē;

100.⁴2.3. saskarsme ar līdzcilvēkiem;

100.⁴2.4. ugunsdrošība, elektrodrošība un personas drošība;

100.⁴2.5. veselība un higiēna;

100.⁴2.6. tiesības, pienākumi un atbildība;

100.⁴2.7. cilvēka seksualitāte;

100.⁴2.8. brīvā laika pavadīšana;

100.⁴3. rehabilitācijas procesa izvērtēšanu vismaz reizi sešos mēnešos;

100.⁴4. regulāru pašvaldības sociālā dienesta informēšanu par sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, īpaši informējot par sociālās rehabilitācijas plāna izpildi pirmā mēneša laikā pēc sociālā pakalpojuma uzsākšanas un divus mēnešus pirms sociālās rehabilitācijas beigām.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

100.⁵ Izbeidzot sociālās rehabilitācijas kursu pusceļa mājā, sociālā pakalpojuma sniedzējs sagatavo kopsavilkumu par sociālās rehabilitācijas plāna izpildes gaitu un, ja klients ir piemērots dzīvei grupu mājā (dzīvoklī), iesniedz grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējam šādus dokumentus:

100.⁵1. ģimenes ārsta izziņu par funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju neesību;

100.⁵2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību;

100.⁵3. pusceļa mājas pakalpojuma sniedzēja un sociālā dienesta atzinumu vai klienta prasmju un spēju izvērtēšanas komisijas atzinumu par klienta piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī).

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.289 redakcijā)

100.⁶ Sociālā pakalpojuma sniedzējs pusceļa mājā izveido klienta lietu, kurā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

100.⁶1. dokumentu, kas apliecina nepieciešamību klientam dzīvot pusceļa mājā;

100.⁶2. klienta sociālās rehabilitācijas īstenošanas aprakstu;

100.⁶3. atzinumu par klienta piemērotību patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī);

100.⁶ 4. sadarbības līgumu starp klientu un sociālā pakalpojuma sniedzēju;

100.⁶5. klienta parakstītu apliecinājumu par iepazīšanos ar iekšējās kārtības noteikumiem;

100.⁶6. klienta iesniegumu.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

(Nodaļa MK 20.03.2007. noteikumu Nr.190 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.⁷ Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

100.⁷ 1. speciālistu komisijas darbu (tai skaitā speciālistu komisijas nolikuma un lēmumu pieņemšanas kārtības izstrādi);

100.⁷ 2. drošu patvērumu un klienta izmitināšanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai izmantojot citas normatīvajos aktos atļautās izmitināšanas iespējas;

100.⁷ 3. klienta konfidencialitāti un datu aizsardzību;

100.⁷ 4. klienta rehabilitācijas plāna izstrādi, nosakot nepieciešamo sociālo pakalpojumu apjomu;

100.⁷ 5. sociālo pakalpojumu kursa laikā – psihosociālu palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām un rehabilitācijas plānam;

100.⁷ 6. atbalstu saistībā ar kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā – sociālo pakalpojumu kursa laikā un pēc tā beigām, kā arī, ja nepieciešams, personas pārstāvību tiesā;

100.⁷ 7. iespēju apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas un, ja nepieciešams, saņemt pirmās nepieciešamības preces (piemēram, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus vai naudas līdzekļus to iegādei);

100.⁷ 8. klienta iesaistīšanos apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

100.⁷ 9. pēc sociālo pakalpojumu kursa pabeigšanas – piecas konsultācijas (vienas konsultācijas ilgums – viena stunda), ja personai tās nepieciešamas, bet viņai tās netiek nodrošinātas atbilstoši šo noteikumu 100.⁷ 6.apakšpunktam;

100.⁷ 10. šādas telpas:

100.⁷ 10.1. ja nepieciešams, dzīvojamās telpas izmitināšanai atbilstoši prasībām dzīvojamo telpu ekspluatācijai;

100.⁷ 10.2. telpas individuālajām konsultācijām atbilstoši konsultāciju specifikai;

100.⁷ 11. tulka pakalpojumus rakstveidā un mutiski, ja tādi personai ir nepieciešami (šo noteikumu 100.⁷ 5., 100.⁷ 6., 100.⁷ 9. un 100.⁷ 12.apakšpunktā minētajā gadījumā);

100.⁷ 12. ja nepieciešams, kopumā piecas konsultācijas nepilngadīgo klientu ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā;

100.⁷ 13. ja nepieciešams, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta, kā arī viņu nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar klientu vai potenciālo klientu) nokļūšanas organizēšanu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un, ja klients vai potenciālais klients patstāvīgi nav spējīgs ceļot, tā pavadīšanu no ārvalsts līdz sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai;

100.⁷ 14. klienta rehabilitācijas procesa izvērtēšanu atbilstoši nepieciešamībai un beidzot pakalpojuma sniegšanu.

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

100.⁸ Sociālo pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, kā arī palīdz īstenot cietušā pārstāvību kriminālprocesā, ja klients to pilnvaro.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

100.⁹ Sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā sociālos pakalpojumus sniedz sociālā darba speciālists, jurists un psihologs. Institūcijas vadītājs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.841; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

100.¹⁰ Sociālo pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar klienta pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

(Nodaļa MK 20.03.2007. noteikumu Nr.190 redakcijā; nodaļas nosaukums grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

100.¹¹1. individuālās un grupu psihokorekcijas nodarbības psihisko procesu attīstīšanai atsevišķi bērniem līdz 14 gadu vecumam, bērniem no 14 līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgiem klientiem;

100.¹¹2. aktīvās atpūtas un sporta nodarbības;

100.¹¹3. iespējas apgūt un uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas;

100.¹¹4. kvalitatīvu bērna vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu ne retāk kā četras reizes dienā, pilngadīgiem klientiem - ne retāk kā trīs reizes dienā;

100.¹¹5. bērniem - iespēju apgūt atbilstošu vispārējās izglītības programmu, pilngadīgiem klientiem - sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, darba devējiem, izglītības iestādēm un citām iestādēm - iespēju iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos;

100.¹¹6. šādas atbilstoši aprīkotas telpas:

100.¹¹6.1. dzīvojamās istabas;

100.¹¹6.2. telpas individuālajām nodarbībām un grupu psihokorekcijas nodarbībām psihisko procesu attīstīšanai;

100.¹¹6.3. atpūtas telpas;

100.¹¹6.4. sanitārās telpas;

100.¹¹6.5. ēdamtelpas;

100.¹¹6.6. telpas un aprīkojumu apģērba un veļas mazgāšanai un glabāšanai;

100.¹¹6.7. sporta nodarbībām piemērotas telpas un sporta inventāru;

100.¹¹6.8. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus) un nepieciešamos higiēnas līdzekļus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹² Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina bērnam sociālo pakalpojumu uz laiku līdz 18 mēnešiem, ievērojot šādas prasības:

100.¹² 1. motivāciju jeb sākuma adaptāciju nodrošina līdz četriem mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi motivācijas laikā ir šādi:

100.¹²1.1. bērna norobežošana no psihoaktīvo vielu lietotāju vides;

100.¹²1.2. bērna iepazīstināšana ar sociālās rehabilitācijas institūcijas noteikumiem un programmas būtību;

100.¹²1.3. bērna personības psihiskā un somatiskā stāvokļa, kā arī rehabilitācijas potenciāla izvērtēšana;

100.¹²1.4. individuāla rehabilitācijas plāna sastādīšana. Plānā iekļauj:

100.¹²1.4.1. vides terapiju (piemēram, režīms, dienas kārtība);

100.¹²1.4.2. nodarbinātību, darba terapiju;

100.¹²1.4.3. grupu terapiju;

100.¹²1.4.4. individuālu psihokorekciju psihisko procesu attīstīšanai;

100.¹²1.4.5. sporta nodarbības un citas alternatīvas nodarbības;

100.¹²1.4.6. kultūras pasākumus;

100.¹²1.4.7. vispārējās izglītības (vidējās un pamatizglītības) apguvi atbilstoši vispārizglītojošās skolas programmām, ja nepieciešams, tās individuāli piemērojot bērnam;

100.¹²1.4.8. psihologa darbu (piemēram, diagnostikas testi);

100.¹²1.4.9. psihoaktīvo vielu skrīningtestu (ja nepieciešams, lietojot ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus);

100.¹²1.5. bērna iesaistīšana rehabilitācijas procesā;

100.¹²1.6. motivācijas nostiprināšana, lai bērns spētu atteikties no psihoaktīvo vielu lietošanas;

100.¹²2. pamata rehabilitāciju nodrošina no sešiem līdz desmit mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi pamata rehabilitācijas laikā ir šādi:

100.¹²2.1. bērna iekļaušana sociālās rehabilitācijas institūcijas režīmā un kolektīvā, pakāpeniski panākot viņa personības pozitīvu attīstību un sociālo normu apgūšanu;

100.¹²2.2. audzinošu un socioterapeitisku metodiku (tehnoloģiju) īstenošana;

100.¹²2.3. sociālās rehabilitācijas programmas nodrošināšana bērna individuālās atveseļošanas procesā, attīstot un stabilizējot viņa dzīves prasmes;

100.¹²2.4. bērna psiholoģiskā un somatiskā veselības stāvokļa uzlabošana, palīdzot atbrīvoties no psihoaktīvo vielu lietošanas sekām;

100.¹²2.5. resocializācijas iemaņu pakāpeniska attīstīšana;

100.¹²3. stabilizāciju nodrošina no diviem līdz četriem mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi stabilizācijas laikā ir šādi:

100.¹²3.1. ar psihoterapeitisko un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto iemaņu praktiska nostiprināšana problēmsituācijās;

100.¹²3.2. pakāpeniska ierobežojošā režīma samazināšana un bērna sagatavošana, lai pabeigtu rehabilitācijas procesu;

100.¹²3.3. patstāvīgu lēmumu pieņemšanas un rīcības iemaņu praktiska attīstīšana;

100.¹²3.4. personības īpašību, uzvedības normu stabilizācija, lai bērns būtu spējīgs atteikties no psihoaktīvo vielu lietošanas.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹³ Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina pilngadīgam klientam sociālo pakalpojumu uz laiku līdz 12 mēnešiem, ievērojot šādas prasības:

100.¹³1. motivāciju jeb sākuma adaptāciju nodrošina no desmit dienām līdz 1,5 mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi motivācijas laikā ir šādi:

100.¹³1.1. motivācijas stabilizēšana, lai klients spētu atteikties no psihoaktīvo vielu lietošanas un brīvprātīgi pieņemtu lēmumu saņemt sociālo rehabilitāciju sociālās rehabilitācijas institūcijā;

100.¹³1.2. iepazīstināšana ar sociālās rehabilitācijas programmas būtību;

100.¹³1.3. motivācijas stabilizēšanas uzsākšana, izmantojot socioterapeitisko metodiku;

100.¹³2. pamata rehabilitāciju nodrošina no diviem līdz 2,5 mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi pamata rehabilitācijas laikā ir šādi:

100.¹³2.1. personas norobežošanās no psihoaktīvo vielu lietotāju vides un uzskatiem un integrēšanās grupā;

100.¹³2.2. pašpalīdzības plāna veidošana un izpilde, nodrošinot individuālo somatisko un psihosociālo problēmu korekciju;

100.¹³2.3. iepazīšanās ar sociālās rehabilitācijas programmas būtību un sociālās rehabilitācijas institūcijas noteikumiem;

100.¹³2.4. personas psihiskā un somatiskā stāvokļa, kā arī rehabilitācijas potenciāla izvērtēšana;

100.¹³2.5. iesaistīšana sociālās rehabilitācijas procesā;

100.¹³2.6. individuāla rehabilitācijas plāna sastādīšana, plānā iekļaujot:

100.¹³2.6.1. vides terapiju (piemēram, režīms, dienas kārtība);

100.¹³2.6.2. nodarbinātību veicinošus pasākumus;

100.¹³2.6.3. darba terapiju;

100.¹³2.6.4. grupu terapiju;

100.¹³2.6.5. individuālo psihoterapiju;

100.¹³2.6.6. sporta nodarbības un citas alternatīvas nodarbības;

100.¹³2.6.7. kultūras pasākumus;

100.¹³2.6.8. psihologa konsultācijas;

100.¹³2.6.9. psihoaktīvo vielu skrīningtestu (ja nepieciešams, lietojot ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus);

100.¹³2.7. motivācijas nostiprināšana, lai persona spētu atteikties no psihoaktīvo vielu lietošanas;

100.¹³2.8. terapijas noteikšana;

100.¹³2.9. motivācijas stabilizēšana, izmantojot socioterapeitisko metodiku;

100.¹³2.10. personas piedalīšanās ergoterapijā;

100.¹³2.11. personas individuālās uzvedības korekcija;

100.¹³2.12. psiholoģiski sociālā stāvokļa atjaunošana grupā;

100.¹³2.13. piedalīšanās individuālā psiholoģiskā terapijā;

100.¹³2.14. piedalīšanās grupu psihosociālajās nodarbībās (piemēram, grupu terapija, sociodrāma, mākslas terapija);

100.¹³3. stabilizāciju nodrošina līdz sešiem mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi stabilizācijas laikā ir šādi:

100.¹³3.1. personas iekļaušana rehabilitācijas institūcijas režīmā un grupā, pakāpeniski veicinot personības pozitīvu attīstību un sociālo normu apguvi;

100.¹³3.2. somatiskās, klīniski psiholoģiskās intervences un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) īstenošana;

100.¹³3.3. rehabilitācijas programmas nodrošināšana personas individuālai terapijai;

100.¹³3.4. terapija un uzraudzība;

100.¹³3.5. pakāpeniska resocializācijas iemaņu attīstīšana;

100.¹³4. sociālo adaptāciju nodrošina līdz diviem mēnešiem saskaņā ar individuālo programmu. Galvenie uzdevumi sociālās adaptācijas laikā ir šādi:

100.¹³4.1. resocializācijas iemaņu praktiska lietošana sociālā vidē;

100.¹³4.2. personības īpašību, garīgās attīstības un sociālo uzvedības normu analīze;

100.¹³4.3. ar psihometrisko un sociometrisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto iemaņu praktiska nostiprināšana problēmsituācijās;

100.¹³4.4. klīniski bioloģiskā stāvokļa stabilizācijas turpināšana;

100.¹³4.5. patstāvīgu lēmumu pieņemšanas un rīcības iemaņu praktiska attīstīšana;

100.¹³4.6. stabilizācija;

100.¹³5. nobeigumā nodrošina:

100.¹³5.1. personas pasaules izjūtas un vērtību sistēmas nostiprināšanu;

100.¹³5.2. ar psihoterapeitisko un socioterapeitisko metodiku (tehnoloģiju) palīdzību apgūto iemaņu praktisku nostiprināšanu problēmsituācijās;

100.¹³5.3. personības īpašību un uzvedības normu stabilizāciju, kā arī praktisku lietošanu sociālajā vidē.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹⁴ Sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā sociālos pakalpojumus sniedz sociālais darbinieks un psihologs. Institūcijas vadītājs ir tiesīgs sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā piesaistīt citus speciālistus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹⁵ Lai sekmīgi reintegrētu klientu sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar klienta dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu, kā arī klienta ģimenes locekļiem un personām, kas dzīvo ar klientu vienā mājsaimniecībā, ja nepieciešams, iesaistot minētās personas sociālās rehabilitācijas procesā.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

(Nodaļa MK 20.03.2007. noteikumu Nr.190 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹⁶ Sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

100.¹⁶1. iespēju iegūt profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, nodrošina profesionālās pilnveides un tālākizglītības iespējas, kā arī iespēju atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem atbilstoši klienta funkcionālajiem traucējumiem, spējām un attīstības līmenim, lai sasniegtu valsts profesionālās izglītības standartos un profesiju standartos noteiktos profesionālās izglītības mērķus;

100.¹⁶2. individuālu sociālās rehabilitācijas programmu, ņemot vērā invaliditātes atšķirīgos veidus un izpausmes (piemēram, zīmju valodas tulka nepieciešamība, Braila raksta lietošana apmācības procesā, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana, darba vietas pielāgošana, konsultācijas un palīdzība sociālo problēmu risināšanā);

100.¹⁶3. kvalificētu pedagoģisko personālu, sociālos pedagogus, sociālos darbiniekus, psihologus, ergoterapeitus un medicīnisko personālu atkarībā no sociālā pakalpojuma saņēmēju skaita, viņu funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un rakstura;

100.¹⁶4. telpu pieejamību klientiem ar pārvietošanās grūtībām;

100.¹⁶5. ēdināšanu un dienesta viesnīcas sociālos pakalpojumus;

100.¹⁶6. pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

100.¹⁶7. sagatavošanas kursu iepriekšējo zināšanu nostiprināšanai un komunikācijas prasmju pilnveidošanai klientiem, kuriem izvērtēšanas laikā pirms profesionālās izglītības iegūšanas ir konstatēts nepietiekams profesijas apgūšanai nepieciešamo pamatzināšanu līmenis;

100.¹⁶8. konsultatīvu atbalstu klientiem, kuri saņēmuši profesionālās rehabilitācijas kursu, bet tiem funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības patstāvīgi integrēties darba tirgū;

100.¹⁶9. klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi un īstenošanu;

100.¹⁶10. klienta dokumentu apkopošanu, izveidojot klienta lietu, kurā iekļauti šādi dokumenti:

100.¹⁶10.1. klienta vai tā likumiskā pārstāvja iesniegums;

100.¹⁶10.2. sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums;

100.¹⁶10.3. klienta sociālās rehabilitācijas programma.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

100.¹⁷ Lai nodrošinātu sniegtā sociālā pakalpojuma efektivitāti un klientu iesaistīšanos darba tirgū, sociālā pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar darba devējiem, Nodarbinātības valsts aģentūru, klientu radiniekiem, sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv invalīdu intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā klients ir deklarējis dzīvesvietu.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289)

(Nodaļa MK 08.03.2011. noteikumu Nr.181 redakcijā)

100.¹⁸ Personas ar redzes invaliditāti vajadzībām atbilstoša suņa pavadoņa sagatavošanai pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

100.¹⁸ 1. suņu atlasi, iegādi, apmācību un turēšanu, ievērojot labturības prasības;

100.¹⁸ 2. obligātos un nepieciešamos veterināros pakalpojumus līdz suņa pavadoņa nodošanai potenciālajam klientam – suņa pavadoņa turētājam;

100.¹⁸ 3. suņa pavadoņa lietošanas un turēšanas rokasgrāmatas sagatavošanu valsts valodā un tās izsniegšanu suņa pavadoņa turētājam;

100.¹⁸ 4. suņa testēšanu, lai noteiktu tā atbilstību veicamajam darbam;

100.¹⁸ 5. suņa pavadoņa reģistrēšanu valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs";

100.¹⁸ 6. suņa pavadoņa nodošanu patapinājumā, ja tas ir noteikts individuālās rehabilitācijas plānā un klients var nodrošināt suņa pavadoņa turēšanu atbilstoši darba dzīvnieku labturības prasībām, vai reģistrēšanu rindā, ja suns pavadonis nav pieejams;

100.¹⁸ 7. līguma sastādīšanu un parakstīšanu par suņa pavadoņa nodošanu patapinājumā, ja personai saskaņā ar individuālās rehabilitācijas plānu ir piešķirts suns pavadonis. Līgumā nosaka suņa pavadoņa izmantošanas kārtību, suņa pavadoņa labturības prasības un suņa pavadoņa turētāja pienākumus;

100.¹⁸ 8. konsultācijas klientam par sadarbību ar suni pavadoni suņa patapinājuma periodā.

100.¹⁹ Suņa pavadoņa pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka suns pavadonis atbilst šādām prasībām:

100.¹⁹ 1. suns ir īpaši apmācīts, un par to ir izsniegta apliecība, kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam;

100.¹⁹ 2. ja suns ir iegādāts ārvalstī, sunim ir dokumenti (suņa pavadoņa sertifikāts vai apliecinājums par atbilstību suņa pavadoņa darbam), kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam;

100.¹⁹ 3. sunim ir atbilstošas atšķirības zīmes – aksesuāri (piemēram, kakla siksna, iemaukti, apmetnītis) ar atstarojošiem elementiem un uzrakstu "Suns pavadonis";

100.¹⁹ 4. suns ir reģistrēts valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs", un tam ir atbilstoša apliecība;

100.¹⁹ 5. suns ir apzīmēts ar mikroshēmu;

100.¹⁹ 6. suņa raksturs, veselības stāvoklis un uzvedība atbilst suņa pavadoņa pienākumu pildīšanai. Suns ir kastrēts/sterilizēts, un tam ir veiktas visas obligātās vakcinācijas.

(Nodaļa MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

100.²⁰ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā tiek nodrošināti vairāku veidu sociālie pakalpojumi dažādām klientu grupām, ja attiecīgajā teritorijā nav iespēju vai nav efektīvi veidot atsevišķas sociālo pakalpojumu sniedzējas institūcijas.

100.²¹ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā strādā sociālā darba speciālisti un citi darbinieki atbilstoši sniedzamo pakalpojumu specifikai (piemēram, dienas centrs, krīzes centrs, dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi).

100.²² Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā tiek nodrošināti īpašie sociālie pakalpojumi, kā arī organizēta klientu iesaiste sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes pasākumos, nepieļaujot savstarpēji nesaderīgu klientu grupu darbību vienlaikus.

100.²³ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā klientiem tiek nodrošināts atbalsts viņu problēmu risināšanā, grupējot klientus atbilstoši problēmu risināšanas veidam un izstrādājot atsevišķas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas.

100.²⁴ Katram klientam tiek izveidota klienta lieta, kurā iekļauj informāciju par sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu, klienta sākotnējo sociālo izvērtējumu, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmi uz sociālās funkcionēšanas spējām, klienta iesaistīšanos sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanos saņemt sociālo pakalpojumu un citu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju.

100.²⁵ Katram klientam izstrādā individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

100.²⁵ 1. risināmās problēmas definējumu;

100.²⁵ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

100.²⁵ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

100.²⁵ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

100.²⁶ Ziņas par dažādu grupu nodarbību laikiem, centra speciālistiem un viņu pieņemšanas laikiem tiek norādītas daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra publiski pieejamā informācijas stendā, kā arī tīmekļa vietnē.

100.²⁷ Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centrā klientiem tiek nodrošinātas tādas telpas un telpu aprīkojums, kas atbilst pakalpojuma sniegšanas mērķim, kā arī sanitārās telpas.

(Nodaļa MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

100.²⁸ Dienas centrā sociālos pakalpojumus sniedz sociālie darbinieki. Dienas centra vadītājs ir tiesīgs sociālo pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

100.²⁹ Klients var uzturēties dienas centrā atbilstoši vajadzībai, bet ne mazāk kā vienu dienu nedēļā un ne mazāk kā četras stundas dienā.

100.³⁰ Dienas centrs nodrošina ēdināšanu klientiem, kas dienas centrā uzturas četras stundas dienā un ilgāk.

100.³¹ Dienas centrs nodrošina nodarbību telpas un aprīkojumu atbilstoši klientu vajadzībām un risināmo problēmu specifikai, kā arī organizē attiecīgas nodarbības.

100.³² Katram klientam tiek izveidota klienta lieta, kurā iekļauj informāciju par sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu, klienta sākotnējo sociālo izvērtējumu, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmi uz sociālās funkcionēšanas spējām, klienta iesaistīšanos sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanos saņemt sociālo pakalpojumu un citu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju.

100.³³ Katram klientam izstrādā individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

100.³³ 1. risināmās problēmas definējumu;

100.³³ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

100.³³ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

100.³³ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

100.³⁴ Dienas centrā ir klientu reģistrācijas žurnāls, kurā fiksē klienta apmeklējumus un uzturēšanās ilgumu.

100.³⁵ Dienas centrā klientam ir iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti un roku mazgātni.

(Nodaļa MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1008 redakcijā)

101. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri sociālo pakalpojumu sniegšanu uzsākuši līdz 2003.gada 7.jūnijam, nodrošina šo noteikumu 5.punktā minēto prasību izpildi ar 2014.gada 1.janvāri.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.289; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.889)

102. Šo noteikumu 5.pielikumā minētie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, nodrošina šo noteikumu 29.1., 29.2., 30.4., 30.5.apakšpunktā un 36.punktā minēto prasību izpildi ar 2012.gada 1.jūliju.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.627 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.181)

103. Līdz 2012.gada 31.decembrim sociālo pakalpojumu sniedzējs reizi trijos gados (nevis katru gadu) nodrošina šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto kvalifikācijas celšanu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.889 redakcijā)

104. Sociālo pakalpojumu sniedzēji šo noteikumu 2.4.apakšpunktu, 7. un 8.¹ punktu, 42.⁴ 1. un 42.⁴ 2.apakšpunktu, 92.5., 92.6., 92.7. un 92.8.apakšpunktu, kā arī 100.³ 4., 100.³ 5. un 100.³ 6.apakšpunktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.

(MK 23.03.2010. noteikumu Nr.279 redakcijā)

(MK 11.12.2012. noteikumu Nr.841 redakcijā; informatīvā atsauce stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI.