1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā par dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma laikā radītajiem zaudējumiem piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem zaudējumu kompensāciju, kā arī kritērijus zaudējumu kompensācijas samazināšanai.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.810 redakcijā)

2. Zaudējumu kompensāciju dzīvnieku īpašniekam izmaksā Lauku atbalsta dienests, ja dzīvnieki ir reģistrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.473 redakcijā)

3. Lauku atbalsta dienests dzīvnieku infekcijas slimību un epizootiju uzliesmojuma laikā radušos zaudējumus dzīvnieku īpašniekam kompensē šādā apmērā:

3.1. epizootijas uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus — saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumu;

3.2. transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (govju sūkļveida encefalopātija, skrepi slimība un hroniskās novājēšanas slimība) uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, — saskaņā ar šo noteikumu 2., 5. un 7.pielikumu;

3.3. (svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 323);

3.4. putnu salmonelozes (S. enteritidis, S. pullorum, S. gallinarum, S. typhimurium, S. virhow, S. infantis, S. hadar) uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus - saskaņā ar šo noteikumu 2., 3. un 5.pielikumu;

3.5. akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības (epizootiskās hematopoētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības) uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus – saskaņā ar šo noteikumu 4., 6. un 7.² pielikumu;

3.6. par Amerikas peru puves apkarošanas laikā iznīcinātajām bišu saimēm – saskaņā ar šo noteikumu 7.³ pielikumu.

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr. 154; MK 31.10.2006. noteikumiem Nr. 907; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 266; MK 01.11.2011. noteikumiem Nr. 842; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 323; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 810; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 11; MK 18.07.2017. noteikumiem Nr. 417)

4. Ja dzīvnieku izcelsmes produkti tiek eksportēti, bet epizootijas uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā saimnieciskās darbības ierobežošanas, produkcijas realizācijas aizlieguma vai dzīvnieku vakcinācijas politikas dēļ tiek pārtraukts produkcijas eksports, kompensāciju aprēķina, ņemot vērā starpību starp eksporta cenu un vietējā tirgus cenu.

5. Pēc tam kad dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis slimības kontroles un apkarošanas pasākumus saskaņā ar normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību vai epizootiju likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību noteiktajām prasībām un amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas kautuve, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmums vai cits uzņēmums, uz kuru iznīcināšanai vai pārstrādei tiek nosūtīti dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, kautķermeņi, sperma, olšūnas, embriji, gametas, inkubējamās olas vai dzīvnieku barība, ir iesniegusi informāciju, kas apliecina kravas pavaddokumentos norādīto darbību izpildi, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors (turpmāk – inspektors) vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts (turpmāk – pilnvarots veterinārārsts) sastāda aktu (8. pielikums):

5.1. par piespiedu kārtā nokautiem vai iznīcinātiem dzīvniekiem;

5.2. par iznīcinātiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, spermu, olšūnām, embrijiem, gametām, inkubējamām olām un dzīvnieku barību;

5.3. par iznīcināto inventāru vai zaudējumiem, kas radušies dezinficēšanas laikā.

(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.266 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.473)

5.¹ Šo noteikumu 5.punktā minētā akta kopiju inspektors triju darbdienu laikā nosūta (elektroniski, elektroniska dokumenta formā vai pa faksu) Lauku atbalsta dienestam.

(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.266 redakcijā)

6. Inspektors vai pilnvarots veterinārārsts šo noteikumu 5.punktā minētajā aktā par piespiedu kārtā nokautajiem vai iznīcinātajiem dzīvniekiem izdara atzīmi par izmaksājamās kompensācijas apmēru un attiecīgi norāda — "samazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru" vai "nesamazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru" —, ņemot vērā šādus vērtēšanas kritērijus:

6.1. piespiedu kārtā nokauto vai iznīcināmo dzīvnieku vecums;

6.2. slimības izraisīto pārmaiņu ietekme uz iegūstamo produktu vērtību;

6.3. dzīvsvars;

6.4. (svītrots ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.154);

6.5. piespiedu kārtā nokauto dzīvnieku turpmākā pārstrāde pārtikas produktu, dzīvnieku barības vai citu cilvēku uzturā neizmantojamu produktu iegūšanai;

6.6. vai dzīvnieku nokaušana vai nogalināšana un iznīcināšana veikta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta noteiktajā termiņā;

6.7. vai noteiktie slimības kontroles un apkarošanas pasākumi veikti inspektora vai pilnvarota veterinārārsta noteiktajā termiņā.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.323; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.473)

6.¹ Ja inspektors vai pilnvarotais veterinārārsts konstatē, ka dzīvnieku īpašnieks ir pārkāpis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tad šo noteikumu 5. punktā minētajā aktā norāda, kuru normatīvo aktu prasības ir pārkāptas.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

7. Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā inspektora vai pilnvarota veterinārārsta norādi šo noteikumu 5.punktā minētajā aktā (samazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru vai nesamazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru) un pamatojoties uz dzīvnieka iegādes vai realizācijas vērtību, izvērtē, cik procentu apmērā izmaksājama kompensācija, un pieņem attiecīgu lēmumu. Ja aktā ir norāde par kompensācijas apmēra samazināšanu, kompensāciju var izmaksāt:

7.1. apmērā, kas nepārsniedz 75 % no šo noteikumu 2.pielikumā noteiktā kompensācijas apmēra, ja kompensācija tiek izmaksāta epizootijas vai transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (govju sūkļveida encefalopātija, skrepi slimība un hroniskās novājēšanas slimība) apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai;

7.2. apmērā, kas nepārsniedz 25 % no kautproduktu vidējās vērtības, ja kompensācija tiek izmaksāta govju tuberkulozes, govju enzootiskās leikozes vai govju, aitu un kazu brucelozes apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai;

7.3. apmērā, kas nepārsniedz 50% no šo noteikumu 2.pielikumā noteiktā kompensācijas apmēra, ja kompensācija tiek izmaksāta putnu salmonelozes apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai;

7.4. apmērā, kas nepārsniedz 50 % no šo noteikumu 7.² pielikumā noteiktā kompensācijas apmēra, ja kompensāciju izmaksā akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai;

7.5. apmērā, kas nepārsniedz 50 % no šo noteikumu 7.³ pielikumā noteiktā kompensācijas apmēra, ja kompensācija tiek izmaksāta Amerikas peru puves apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai.

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr. 154; MK 31.10.2006. noteikumiem Nr. 907; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 266; MK 01.11.2011. noteikumiem Nr. 842; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 323; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 473; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 810; MK 18.07.2017. noteikumiem Nr. 417)

8. Lai saņemtu zaudējumu kompensāciju, dzīvnieku īpašnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minētā akta saņemšanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

8.1. iesniegumu (9.pielikums);

8.2. preču pavadzīmes, ja iepirkta dzīvnieku barība, dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvi dzīvnieki, sperma, olšūnas, embriji, gametas, inkubējamās olas, inventārs;

8.3. dokumentus, kas apliecina īpašumtiesības uz dzīvnieku (pirkuma līgumu, grāmatvedības vai dzīvnieku aprites dokumentus);

8.4. preču pavadzīmi, kas apliecina, ka dzīvnieks nokauts kautuvē vai iznīcināts;

8.5. rēķinu vai citu grāmatvedības dokumentu, kas apliecina, ka iepirkti dezinfekcijas līdzekļi vai saņemti dzīvnieku turēšanas vietas dezinfekcijas pakalpojumi;

8.6. bišu dravas īpašnieka un inspektora kopīgi sastādītu un abpusēji parakstītu aktu par to, ka bišu saimes, to peri un peru apkāres (turpmāk – bišu saime) ir iznīcinātas (aktā norādīta iznīcināšanas vieta, iznīcināto bišu saimju skaits, iznīcināšanas veids un datums).

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.154 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.907; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.266; MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.859; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.323; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.810)

9. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 5. un 8. punktā minētos dokumentus un:

9.1. rakstiski pieprasa dzīvnieku īpašniekam papildu dokumentus, ja nav iesniegti visi šo noteikumu 8. punktā minētie dokumenti, lai varētu aprēķināt un izmaksāt kompensāciju;

9.2. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minētā lēmuma pieņemšanas iesniedz Zemkopības ministrijā finansējuma pieprasījumu kompensāciju izmaksai un visu ar kompensāciju pieprasījumu saistīto dokumentu kopijas;

9.3. rakstiski paziņo dzīvnieku īpašniekam šo noteikumu 7. punktā minēto lēmumu un aprēķināto kompensācijas apmēru;

9.4. 90 dienu laikā pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas izmaksā kompensāciju, to pārskaitot uz dzīvnieku īpašnieka norādīto bankas kontu.

(MK 04.10.2016. noteikumu Nr. 660 redakcijā)

9.¹ Lauku atbalsta dienesta pieņemto lēmumu par kompensācijas apmēru vai lēmumu nepiešķirt kompensāciju dzīvnieku īpašnieks var apstrīdēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.154 redakcijā)

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumus Nr.293 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 85.nr.; 2004, 19.nr.).

10.¹ Dzīvnieku īpašniekam, kura dzīvnieku novietnē konstatēts Āfrikas cūku mēris, par iznīcināto inventāru, ko nav iespējams dezinficēt, un materiāliem, kas izmantoti nokauto vai nobeigušos cūku sugas dzīvnieku sadedzināšanai vai aprakšanai, piemēro kompensāciju šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajā apmērā, ja izdevumus par inventāra iegādi var apliecināt ar attaisnojošiem dokumentiem, vai izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

10.¹ 1. dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kuriem ir ne vairāk par 10 cūku sugas dzīvniekiem, – 50 procentu no kompensāciju apmēra, kas aprēķināts par nokautajiem vai nogalinātajiem cūku sugas dzīvniekiem;

10.¹ 2. dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kuriem ir no 11 līdz 50 cūku sugas dzīvniekiem, – 30 procentu no kompensāciju apmēra, kas aprēķināts par nokautajiem vai nogalinātajiem cūku sugas dzīvniekiem;

10.¹ 3. dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kuriem ir vairāk nekā 50 cūku sugas dzīvnieku, – 10 procentu no kompensāciju apmēra, kas aprēķināts par nokautajiem vai nogalinātajiem cūku sugas dzīvniekiem.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr. 473 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 11)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas nosaka Kopienas kritērijus attiecībā uz nacionālo plānu izstrādi saistībā ar pastiprinātu brucelozes, tuberkulozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanu govju ganāmpulkos.