1. Valsts zemes dienests (turpmāk — dienests) ir tieslietu ministra pārrau­dzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts zemes politiku.

2. Dienestam ir šādas funkcijas:

2.1. piedalīties zemes reformas īstenošanā;

2.2. nodrošināt zemes ierīcību un mērniecību;

2.3. pārzināt valsts ģeodēziju un kartogrāfiju;

2.4. uzturēt nekustamā īpašuma valsts kadastru;

2.5. uzturēt valsts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamatdatus un metadatus un veidot ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru;

2.6. uzturēt Valsts adrešu reģistru.

3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus:

3.1. nodrošina dienesta pārstāvju piedalīšanos zemes komisijās;

3.2. vērtē un inventarizē nekustamos īpašumus;

3.3. sagatavo datus par nekustamajiem īpašumiem to reģistrācijai nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatās;

3.4. uztur un pilnveido nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu;

3.5. uztur un pilnveido Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu;

3.6. veic zemes ierīcību un kadastrālo uzmērīšanu;

3.7. ierīko un pārzina valsts ģeodēziskos tīklus;

3.8. veic topogrāfisko uzmērīšanu un kartēšanu;

3.9. sastāda aeronavigācijas kartes;

3.10. veic valsts robežas uzmērīšanu;

3.11. uztur ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru, iegūstot, uzkrājot un apstrādājot valsts ģeogrāfiskās informācijas pamatdatus un metadatus;

3.12. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām dienesta uzturētajās informācijas sistēmās iekļautās ziņas;

3.13. licencē nekustamā īpašuma tirgus vērtēšanas, zemes ierīcības, valsts ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicējus un uzrauga licencēto personu darbību;

3.14. metodiski vada un uzrauga zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzijas, fotogrammetrijas, topogrāfijas, kartogrāfijas, nekustamo īpašumu inventarizā­cijas un novērtēšanas darbus;

3.15. sniedz priekšlikumus nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē;

3.16. kārto un glabā dienesta arhīva materiālus;

3.17. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

4. Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs:

4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no juridiskajām un fiziskajām personām dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4.2. lai veiktu dienesta uzdevumus, izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas, kuru sastāvā ir citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī pašvaldību speciālisti (pēc vienošanās ar attiecīgo iestāžu vadību);

4.3. sniegt publiskos pakalpojumus nekustamo īpašumu dokumentu sagatavošanā to reģistrācijai nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatās, zemes ierīcības projektu izstrādāšanā, ģeodēziskā uzmērīšanas tīkla ierīkošanā, topogrāfiskajā uzmērīšanā un kartēšanā, valsts robežas uzmērīšanā, kadastrālajā uzmērīšanā, nekustamo īpašumu inventarizācijā un vērtēšanā, kā arī — ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā — valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu nodrošināšanā ar nekustamā īpašuma valsts kadastrā esošo informāciju un citu dienesta rīcībā esošo informāciju;

4.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez īpašas atļaujas un saskaņojuma veikt zemes ierīcības, mērniecības, zemes un ēku kadastrālās uzmērīšanas (inventarizācijas), vērtēšanas un citus darbus fizisko un juridisko personu lietošanā un īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā;

4.5. pieprasīt, lai fiziskās un juridiskās personas uzrāda zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus, sagatavojot nekustamo īpašumu reģistrācijai;

4.6. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus;

4.7. pasūtīt zinātniskās pētniecības darbus, kas nepieciešami dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai;

4.8. sadarboties ar starptautiskajām organizācijām;

4.9. pārvaldīt dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamo turējumā un/vai valdījumā saņemto valsts īpašumu.

5. Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāl­direktoru un viņa vietnieku pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

6. Dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

7. Dienesta ģenerāldirektors veido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru — pārvaldes, departamentus, to nodaļas un reģionālās nodaļas.

8. Reģionālās nodaļas darbu vada attiecīgās reģionālās nodaļas vadītājs. Reģionālās nodaļas vadītāju ieceļ amatā dienesta ģenerāldirektors.

9. Reģionālajām nodaļām ir patstāvīgi norēķinu konti Valsts kasē. Reģionālās nodaļas vadītājs nodrošina patstāvīgu grāmatvedības uzskaiti nodaļā.

10. Reģionālās nodaļas vadītājs:

10.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata reģionālās nodaļas amatpersonas, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba reģionālās nodaļas darbiniekus;

10.2. ir atbildīgs par reģionālās nodaļas uzdevumu izpildi un darba rezultātiem, darbības tiesiskumu, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu;

10.3. ir tiesīgs iesniegt dienesta ģenerāldirektoram priekšlikumus par dienesta funkciju izpildi.

11. Reģionālās nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Reģionālās nodaļas vadītāja vietnieku pēc saskaņošanas ar dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā attiecīgās reģionālās nodaļas vadītājs.

12. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

13. Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu vai izdoto iekšējo normatīvo aktu.

14. Dienesta amatpersonas vai darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

15. Dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

16. Dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finansiālās palīdzības.

17. Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu.

18. Tieslietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par valsts zemes politikas īstenošanu, kā arī par dienesta darbību.

19. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1993.gada 13.maija lēmumu Nr.241 “Par Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta nolikumu” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 26.nr.).

20. Normatīvie akti, kas izdoti, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta nolikumu (apstiprināts ar Ministru Padomes 1993.gada 13.maija lēmumu Nr.241), ir spēkā līdz tādu ārējo normatīvo aktu pieņemšanai, kuri reglamentē zemes politikas īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim.