Latvijas
Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības
līgums par personu atpakaļnodošanu / atpakaļuzņemšanu
(Atpakaļuzņemšanas līgums)
Latvijas Republikas Valdība
un
Vācijas Federatīvās Republikas
Valdība,
balstoties uz draudzīgajām
attiecībām starp abām valstīm un to tautām,
vēlēdamās eiropeisko centienu garā
stāties pretī nelegālajai ieceļošanai,
vadoties no centieniem saskaņā ar
vispāratzītām starptautisko tiesību normām un sadarbības gaisotnē
atvieglot otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nelegāli
uzturošos personu atpakaļuzņemšanu un personu tranzītu,
ir vienojušās par sekojošo:
I nodaļa
Līgumslēdzēju
Pušu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšana
1. pants
(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc
otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma bez sevišķām formalitātēm
uzņem personas, kas neizpilda vai ir pārstājušas izpildīt
Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu,
valsts teritorijā spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ieceļošanu
vai uzturēšanos, ja ir pierādīts vai ir pietiekams pamats
uzskatīt, ka tām ir pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība.
Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uzturēšanās laikā
otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ir zaudējušas savas
valsts pilsonību, neiegūstot citas valsts pilsonību vai vismaz
garantiju otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonības
saņemšanai.
(2) Šī panta pirmā daļa atbilstoši
tiek piemērota attiecībā uz personām, kas Līgumslēdzējas Puses,
kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā
ieceļojušas ar derīgu otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņa
pasi.
(3) Līgumslēdzēja Puse, kas
pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, uz tādiem pašiem
noteikumiem uzņem šo personu atpakaļ, ja vēlākas pārbaudes
rezultātā sešu mēnešu laikā noskaidrojas, ka izceļošanas brīdī no
šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas persona neatbilda šī
panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.
2. pants
(1) Līgumslēdzējas Puses, kam
pieprasīta personu atpakaļuzņemšana, kompetentās institūcijas uz
atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem atbild bez kavēšanās, bet ne
vēlāk kā 14 dienu laikā.
(2) Pēc piekrišanas personas
atpakaļuzņemšanai Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas
iepriekš rakstiski vienojas par personas nodošanas termiņu.
(3) Personas nodošana notiek bez
kavēšanās, parasti vienas nedēļas laikā pēc šī panta pirmajā daļā
minētā termiņa notecēšanas, bet izņēmuma gadījumos - ne vēlāk kā
viena mēneša laikā.
(4) Ja Līgumslēdzēja Puse, kas
pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, nespēj ievērot personas
nodošanas termiņu, tā nekavējoties par to informē otru
Līgumslēdzēju Pusi. Tā jauno personas nodošanas termiņu paziņo
vismaz vienu nedēļu iepriekš, atsaucoties uz iepriekšējo
atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.
II nodaļa
Trešo valstu
pilsoņu / pavalstnieku un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
prettiesiskas ieceļošanas un prettiesiskas uzturēšanās
gadījumā
3. pants
(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc
otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma uzņem personas, kam nav
Līgumslēdzēju Pušu pilsonības (trešo valstu pilsoņus /
pavalstniekus vai bezvalstniekus), ja tās neizpilda
Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu,
valsts teritorijā spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ieceļošanu
un uzturēšanos un ja ir pierādīts vai ir pietiekams pamats
uzskatīt, ka:
1. tās Līgumslēdzējas Puses, kas
pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā, izmantojot
gaisa vai jūras ceļu, prettiesiski ieceļojušas tieši no otras
Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, vai šāda ieceļošana
notikusi, izmantojot viltotus dokumentus vai
2. tām ir derīga otras
Līgumslēdzējas Puses izsniegta uzturēšanās atļauja, vai
3. tām ir derīga otras
Līgumslēdzējas Puses izsniegta vīza. Minētais neattiecas uz
tranzītvīzu, ko Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personu
atpakaļuzņemšana, izsniegusi, pamatojoties uz derīgu otras
Līgumslēdzējas Puses vīzu vai uzturēšanās atļauju, lai
nodrošinātu to tiešu ieceļošanu Līgumslēdzējas Puses, kas
pieprasa personu atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā, pie kam
Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasa personu atpakaļuzņemšanu, pirmām
kārtām cenšas tās izraidīt uz izcelsmes valsti.
(2) Šī panta pirmās daļas
noteikumi atbilstoši tiek piemēroti attiecībā uz personām, kuru
pēdējā dzīvesvieta bijusi tās Līgumslēdzējas Puses valsts
teritorijā, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana.
4. pants
(1) Atpakaļuzņemšanas pieprasījums
iesniedzams 12 mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās institūcijas
uzzinājušas par trešās valsts pilsoņa / pavalstnieka vai
bezvalstnieka prettiesisko ieceļošanu vai prettiesisko
uzturēšanos.
(2) Līgumslēdzēja Puse, kam
pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, uz atpakaļuzņemšanas
pieprasījumiem atbild bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu
laikā.
(3) Trešās valsts pilsoņa /
pavalstnieka vai bezvalstnieka kontrolēta atpakaļuzņemšana notiek
bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad
Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, tai
piekritusi. Šis termiņš tiek pagarināts pēc tās Līgumslēdzējas
Puses, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, lūguma vienīgi
gadījumā, ja pastāv tiesiski vai praktiski šķēršļi personas
uzņemšanai, un tikai uz šo šķēršļu pastāvēšanas laiku.
(4) Līgumslēdzēju Pušu kompetentās
institūcijas iepriekš rakstiski saskaņo paredzētos personu
nodošanas termiņus.
(5) Līgumslēdzēja Puse, kas
pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, bez sevišķām formalitātēm
uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni / pavalstnieku vai
bezvalstnieku, ja Līgumslēdzēja Puse, kam tikusi pieprasīta
personas atpakaļuzņemšana, trīsdesmit dienu laikā pēc tās
uzņemšanas konstatē, ka nav pastāvējuši šī Līguma 3. pantā
paredzētie priekšnoteikumi.
III nodaļa
Tranzīts
5. pants
(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc
otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma atļauj trešo valstu
pilsoņu / pavalstnieku vai bezvalstnieku tranzītu vai eskortēšanu
cauri savai teritorijai, ja tiek nodrošināta viņu ieceļošana
turpmākās tranzīta valstīs un mērķa valstī.
(2) Tranzīts vai eskortēšana var
tikt atteikta, ja
1. persona turpmākā tranzīta
valstī vai mērķa valstī var tikt pakļauta vajāšanas briesmām vai
tai draud kriminālvajāšana vai kriminālsoda izpilde tādu iemeslu
dēļ, kas paredzēti šī Līguma 10. panta pirmajā daļā minētajās
konvencijās, vai
2. personai Līgumslēdzējas Puses,
kam pieprasīts personas tranzīts, valsts teritorijā draud
kriminālvajāšana; šādi apstākļi pirms tranzīta uzsākšanas jādara
zināmi Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasījusi personas
tranzītu,.
(3) Ja eskortēšana tiek veikta,
izmantojot gaisa satiksmi, Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi
personas tranzītu, ir atbrīvota no pienākuma sagādāt
tranzītvīzu.
(4) Neraugoties uz sniegtu atļauju
tranzītam, eskortēšanai pieņemtās personas var tikt nodotas
atpakaļ otrai Līgumslēdzējai Pusei, ja vēlāk iestājas vai tiek
atklāti šī panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas neļauj īstenot
tranzītu, vai ja vairs netiek nodrošināta ceļojuma turpināšana
vai personas uzņemšana mērķa valstī vai iespējamā tranzīta
valstī.
IV nodaļa
Datu
aizsardzība
6. pants
(1) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu,
nepieciešams nodot datus, kas attiecas uz personām, šie dati var
skart vienīgi:
1. ziņas par nododamo personu un,
ja ir, - par tās radiniekiem (uzvārds, vārds, ja bijis, -
iepriekšējais uzvārds, pavārdi vai pseidonīmi, dzimšanas datums
un vieta, dzimums, pašreizējā un iepriekšējā pilsonība /
pavalstniecība),
2. personas apliecību vai
ceļošanas dokumentu (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums,
izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.),
3. citas nododamās personas
identifikācijai nepieciešamās ziņas,
4. uzturēšanās vietas un ceļojuma
maršrutu,
5. citas ziņas pēc Līgumslēdzējas
Puses pieprasījuma, kas tai nepieciešamas, lai pārbaudītu
atpakaļuzņemšanas priekšnosacījumus saskaņā ar šo Līgumu.
(2) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu,
tiek nodoti dati, kas attiecas uz personām, jāvadās pēc šādiem
noteikumiem, ievērojot Līgumslēdzējām Pusēm saistošos nacionālos
tiesību aktus:
1. Datu izmantošana tos saņēmušajā
institūcijā ir pieļaujama vienīgi dotajam mērķim, ievērojot tās
institūcijas norādījumus, kas nodevusi šos datus.
2. Datu saņēmēja institūcija pēc
tās institūcijas, kas nodevusi datus, pieprasījuma informē par šo
datu izmantošanu un tādējādi sasniegto rezultātu.
3. Ar personām saistītie dati
drīkst tikt nodoti vienīgi kompetentajām institūcijām. Datu
tālāka nodošana citām institūcijām ir pieļaujama vienīgi ar tās
institūcijas iepriekšēju piekrišanu, kas nodevusi šos datus.
4. Kompetentajai institūcijai, kas
nodod ar personām saistītos datus, ir pienākums rūpēties par to,
lai tie būtu pareizi, kā arī par to, lai lai to saturs un apjoms
atbilstu mērķim, ar kādu tie tiek nodoti. Nododot datus, jāievēro
attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi.
Ja atklājas, ka ir tikuši nodoti dati, kas nav pareizi vai ko nav
bijis pieļaujams nodot, par to nekavējoties informējama
kompetentā institūcija, kas tos saņēmusi. Tai ir pienākums šos
datus izlabot vai iznīcināt.
5. Gan kompetentajai institūcijai,
kas nodod, gan kompetentajai institūcijai, kas saņem ar personām
saistītos datus, ir pienākums dokumentēt to nodošanu un
saņemšanu.
6. Gan kompetentajai institūcijai,
kas nodod, gan kompetentajai institūcijai, kas saņem ar personām
saistītos datus, ir pienākums tos efektīvi nodrošināt pret
nesankcionētu pieeju, nesankcionētām izmaiņām un nesankcionētu
atklāšanu.
V nodaļa
Izmaksas
7. pants
Visas izmaksas, kas saistītas ar
personu atpakaļnosūtīšanu līdz otras Līgumslēdzējas Puses valsts
robežai, kā arī tranzīta izmaksas saskaņā ar šī Līguma 5. pantu
sedz Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas
atpakaļuzņemšanu. Šis noteikums attiecas arī uz atpakaļuzņemšanas
gadījumiem saskaņā ar šī Līguma 4. panta piekto daļu.
VI nodaļa
Līguma
īstenošana
8. pants
Latvijas Republikas Iekšlietu
ministrija un Vācijas Federatīvās Republikas Federālā iekšlietu
ministrija noslēdz Protokolu par šī Līguma īstenošanas kārtību,
kurā tiek paredzēti pārējie šī Līguma īstenošanai nepieciešamie
noteikumi, it īpaši:
a) savstarpējās sazināšanās veids
un kārtība,
b) personu uzņemšanai
nepieciešamās ziņas, dokumenti un pierādījumi,
c) par šī Līguma īstenošanu
atbildīgās kompetentās institūcijas,
d) izdevumu atlīdzināšanas kārtība
saskaņā ar šī Līguma 7. pantu,
e) trešo valstu pilsoņu /
pavalstnieku un bezvalstnieku tranzīta vai eskortēšanas
noteikumi.
VII nodaļa
Konsultācijas
9. pants
(1) Līgumslēdzējas Puses sniedz
viena otrai atbalstu, piemērojot un iztulkojot šo Līgumu un
Protokolu par šī Līguma īstenošanas kārtību. Iespējamie strīdus
jautājumi tiek risināti abu Līgumslēdzēju Pušu konsultācijās
attiecīgo iekšlietu ministriju vadībā.
(2) Līgumslēdzējas Puses viena
otru informē par tiesību normām, kas reglamentē ieceļošanas un
uzturēšanās kārtību to valstu teritorijā, kā arī par visiem līdz
šim noslēgtajiem un spēkā esošajiem atpakaļuzņemšanas līgumiem ar
trešajām valstīm.
VIII nodaļa
Noslēguma
noteikumi
10. pants
(1) Šī Līguma noteikumi neiespaido
1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu 1967.
gada 31. janvāra Ņujorkas Protokola par bēgļa statusu redakcijā
piemērošanu.
(2) Šī Līguma noteikumi neiespaido
Līgumslēdzēju Pušu pienākumus, kas izriet no citiem
starptautiskajiem līgumiem.
11. pants
(1) Šis Līgums tiek noslēgts uz
nenoteiktu laiku.
(2) Šis Līgums stājas spēkā otrā
mēneša, kas seko mēnesim, kad tas parakstīts, pirmajā dienā.
12. pants
Šis Līgums var tikt grozīts vai
papildināts, abpusēji vienojoties.
13. pants
Līgumslēdzējas Puses iespēju
robežās 30 dienu laikā pēc šī Līguma spēkā stāšanās viena otru
informē par Protokolā par šī Līguma īstenošanas kārtību
paredzētajiem pierādījumiem un apstākļiem, kas dod pietiekamu
pamatu uzskatīt, ka pastāv atpakaļuzņemšanas pienākums, nosūtot
attiecīgo dokumentu paraugus.
14. pants
Vācijas Federatīvās Republikas
Valdība nekavējoties pēc šī Līguma spēkā stāšanās saskaņā ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102. pantu veic tā
reģistrāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā.
Otra Līgumslēdzēja Puse par to tiek informēta, atsaucoties uz ANO
reģistrācijas numuru, tiklīdz tas ticis apstiprināts Apvienoto
Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā.
15. pants
(1) Katrai Līgumslēdzējai Pusei,
par to iepriekš paziņojot, ir tiesības, pamatojoties uz
sabiedriskās drošības, kārtības vai veselības aizsardzības
apsvērumiem, apturēt šī Līguma piemērošanu vai svarīgu iemeslu
dēļ to denonsēt.
(2) Līguma piemērošanas apturēšana
stājas spēkā septiņas dienas pēc tam, kad otra Līgumslēdzēja Puse
saņēmusi paziņojumu par to. Līguma denonsācija stājas spēkā
nākošā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā otra
Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu par to.
Parakstīts Berlīnē, 1998. gada 16.
decembrī divos eksemplāros latviešu un vācu valodā, pie kam abi
teksti ir vienlīdz saistoši.
Latvijas Republikas valdības vārdā
Roberts Jurdžs Iekšlietu ministrs
Vācijas Federatīvās Republikas
valdības vārdā Otto Schily Iekšlietu ministrs
Wolf-Ruthart Born Ārlietu ministrijas ministriālais
vadītājs