Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 Tulkojums

PASAULES PASTA SAVIENĪBAS KONSTITŪCIJA

(grozīta ar 1969.gada Tokijas, 1974.gada Lozannas, 1984.gada Hamburgas, 1989.gada Vašingtonas, 1994.gada Seulas, 1999.gada Pekinas un 2004.gada Bukarestes papildprotokolu)

Saturs

Preambula

I sadaļa

Pamatnostādnes

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Pants

1.

Savienības darbības joma un mērķi

1.bis

Definīcijas

2.

Savienības dalībvalstis

3.

Savienības jurisdikcija

4.

Īpašās attiecības

5.

Savienības galvenā mītne

6.

Savienības oficiālā valoda

7.

Naudas vienība

8.

Ierobežotas apvienības. Īpaši nolīgumi

9.

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

10.

Attiecības ar starptautiskām organizācijām

II nodaļa

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Izstāšanās no Savienības

11.

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Procedūra

12.

Izstāšanās no Savienības. Procedūra

III nodaļa

Savienības organizācija

13.

Savienības struktūras

14.

Kongress

15.

Ārkārtas kongresi

16.

Administratīvās konferences (svītrots)

17.

Administratīvā padome

18.

Pasta darbības padome

19.

Īpašās komitejas (svītrots)

20.

Starptautiskais birojs

IV nodaļa

Savienības finanses

21.

Savienības izdevumi. Dalībvalstu iemaksas

II sadaļa

Savienības dokumenti

 

 

 

Preambula1

Lai attīstītu sakarus starp tautām, sniedzot efektīvus pasta pakalpojumus, un lai veicinātu cēlu mērķu sasniegšanu starptautiskajā sadarbībā kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā, līgumslēdzēju valstu valdību pilnvarotās personas ir pieņēmušas šo Konstitūciju, kas valstīm jāratificē.

Savienības misija ir veicināt efektīvu un pieejamu universālo pasta pakalpojumu kvalitatīvu un stabilu attīstību, lai atvieglotu saziņu starp iedzīvotājiem pasaulē:

- garantējot pasta sūtījumu brīvu apriti vienotā pasta teritorijā, kas sastāv no savstarpēji savienotiem tīkliem;

- veicinot pietiekami augstu kopīgo standartu pieņemšanu un tehnoloģiju izmantošanu;

- nodrošinot sadarbību un mijiedarbību starp ieinteresētām personām;

- sekmējot efektīvu tehnisko sadarbību;

- nodrošinot klientu mainīgo vajadzību apmierināšanu.

I sadaļa

Pamatnostādnes

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Savienības darbības joma un mērķi

1. Vēstuļu korespondences sūtījumu savstarpējai apmaiņai valstis, kas pieņem šo Konstitūciju, ir vienota pasta teritorija ar nosaukumu Pasaules Pasta savienība. Visā Savienības teritorijā tiek garantēta tranzīta brīvība.

2. Savienības mērķis ir nodrošināt pasta pakalpojumu organizāciju un uzlabojumus un veicināt starptautiskas sadarbības attīstību šajā jomā.

3. Iespēju robežās Savienība sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos.

1.bis pants2

Definīcijas

1. Pasaules Pasta savienības dokumentos lietotajiem terminiem ir šādas definīcijas:

1.1. Pasta pakalpojumi - visi pasta pakalpojumi, kuru darbības jomu nosaka Savienības struktūras. Galvenais pienākums, sniedzot pasta pakalpojumus, ir dalībvalstu konkrētu sociālu un ekonomisku mērķu izpilde, nodrošinot pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

1.2. Dalībvalsts - valsts, kas atbilst Konstitūcijas 2.panta nosacījumiem.

1.3. Vienotā pasta teritorija (viena un tā pati pasta teritorija) - UPU dokumentu līgumslēdzēju pušu pienākums ir nodrošināt savstarpēju vēstuļu korespondences sūtījumu apmaiņu, tostarp tranzīta brīvību, un rīkoties ar tranzīta pasta sūtījumiem no citām valstīm tāpat kā ar sūtījumiem no savas valsts - bez diskriminācijas.

1.4. Tranzīta brīvība - starpniecības pasta administrāciju pienākums transportēt citas UPU pasta administrācijas tranzīta pasta sūtījumus, nodrošinot pret tiem tādu pašu attieksmi kā pret iekšzemes sūtījumiem.

1.5. Vēstuļu korespondences sūtījums - Konvencijā minētie sūtījumi.

1.6. Starptautisks pasta pakalpojums - pasta darbības vai pakalpojumi, kurus reglamentē dokumenti; šo darbību vai pakalpojumu kopums.

2. pants

Savienības dalībvalstis

Savienības dalībvalstis ir:

a) valstis, kurām ir dalībvalsts statuss Konstitūcijas spēkā stāšanās dienā;

b) valstis, kuras tiek uzņemtas par dalībvalstīm saskaņā ar 11.pantu.

3. pants

Savienības jurisdikcija

Savienības jurisdikcijā ir:

a) dalībvalstu teritorijas;

b) dalībvalstu izveidotas pasta iestādes teritorijās, kas nav iekļautas Savienībā;

c) teritorijas, kas nav Savienības dalībvalstis, bet ir iekļautas tajā, jo no pasta viedokļa tās ir atkarīgas no dalībvalstīm.

4. pants

Īpašās attiecības

Pasta administrācijas, kas sniedz pakalpojumus teritorijās, kuras nav iekļautas Savienībā, ir starpnieces citām pasta administrācijām. Šādām īpašām attiecībām piemēro Konvencijas un tās reglamentu noteikumus.

5. pants

Savienības galvenā mītne

Savienības un tās pastāvīgo struktūru galvenā mītne atrodas Bernē.

6. pants

Savienības oficiālā valoda

Savienības oficiālā valoda ir franču valoda.

7. pants3

Naudas vienība

Naudas vienība, ko izmanto Savienības dokumentos, ir Starptautiskā valūtas fonda (IMF) norēķinu vienība.

8. pants

Ierobežotas apvienības. Īpaši nolīgumi

1. Dalībvalstis vai to pasta administrācijas, ja šo valstu tiesību akti to atļauj, var dibināt ierobežotas apvienības un noslēgt īpašas vienošanās par starptautiskajiem pasta pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tās nekad neievieš sabiedrībai mazāk labvēlīgus noteikumus kā tos, ko paredz dokumenti, kuru līgumslēdzējas puses ir attiecīgās dalībvalstis.

2. Ierobežotas apvienības var nosūtīt novērotājus uz Savienības kongresiem, konferencēm un sanāksmēm, uz Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi.4

3. Savienība var nosūtīt novērotājus uz ierobežoto apvienību kongresiem, konferencēm un sanāksmēm.

9. pants

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju reglamentē nolīgumi, kuru teksti ir pievienoti šai Konstitūcijai.

10. pants

Attiecības ar starptautiskām organizācijām

Lai nodrošinātu ciešu sadarbību starptautiskā pasta jomā, Savienība var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kurām ir līdzīgas intereses un darbība.

II nodaļa

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Izstāšanās no Savienības

11. pants5 

Pievienošanās vai uzņemšana Savienībā. Procedūra

1. Jebkura Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts var pievienoties Savienībai.

2. Jebkura suverēna valsts, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, var pieteikties uzņemšanai par dalībvalsti Savienībā.

3. Pievienošanās vai uzņemšanas pieteikums Savienībā ietver oficiālu deklarāciju par pievienošanos Konstitūcijai un saistošiem Savienības dokumentiem. Attiecīgās valsts valdība adresē šo pieteikumu Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, kurš atkarībā no situācijas paziņo par pievienošanos vai apspriež ar dalībvalstīm uzņemšanas pieteikumu.

4. Valsti, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, uzskata par uzņemtu dalībvalsti, ja tās pieteikumu apstiprina vismaz divas trešdaļas Savienības dalībvalstu. Dalībvalstis, kas nesniedz atbildi četru mēnešu laikā, uzskata par tādām, kas atturas.

5. Par pievienošanos vai uzņemšanu Savienībā dalībvalstu valdībām paziņo Starptautiskā biroja ģenerāldirektors. Tā stājas spēkā šāda paziņojuma izdarīšanas dienā.

12. pants6

Izstāšanās no Savienības. Procedūra

1. Jebkura dalībvalsts var izstāties no Savienības, ja attiecīgās valsts valdība paziņo Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram par Konstitūcijas denonsēšanu, un viņš par to paziņo dalībvalstu valdībām.

2. Izstāšanās no Savienības stājas spēkā pēc gada, skaitot no dienas, kad Starptautiskā biroja ģenerāldirektors ir saņēmis 1.punktā minēto paziņojumu par denonsēšanu.

III nodaļa

Savienības organizācija

13. pants7

Savienības struktūras

1. Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome, Pasta darbības padome un Starptautiskais birojs.

2. Savienības pastāvīgās struktūras ir Administratīvā padome, Pasta darbības padome un Starptautiskais birojs.

14. pants

Kongress

1. Kongress ir Savienības augstākā struktūra.

2. Kongress sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem.

15. pants

Ārkārtas kongresi

Ārkārtas kongresu var sasaukt, ja to pieprasa vai sasaukšanai piekrīt vismaz divas trešdaļas Savienības dalībvalstu.

16. pants

Administratīvās konferences

(svītrots).8

17. pants9 

Administratīvā padome

1. Saskaņā ar Savienības dokumentu noteikumiem kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību nodrošina Administratīvā padome (CA).

2. Administratīvās padomes locekļi veic savus pienākumus Savienības vārdā un interesēs.

18. pants10

Pasta darbības padome

Pasta darbības padome (POC) atbild par pasta pakalpojumu darbības, komerciālajiem, tehniskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.

19. pants

Īpašās komitejas

(svītrots).11

20. pants12

Starptautiskais birojs

Centrālais birojs, kas darbojas Savienības galvenajā mītnē ar nosaukumu Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē Administratīvā padome, ir izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvā struktūra. 

IV nodaļa

Savienības finanses

21. pants13 

Savienības izdevumi. Dalībvalstu iemaksas

1. Katrā kongresā nosaka maksimālo summu, kādu:

a) var izmantot Savienības izdevumiem katru gadu;

b) var izmantot nākamā kongresa organizēšanas izdevumiem.

2. Nepieciešamības gadījumā 1.punktā minēto maksimālo izdevumu summu drīkst pārsniegt, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Vispārīgā reglamenta attiecīgie noteikumi.

3. Savienības izdevumus, ieskaitot 2.punktā paredzētos, kur tas ir lietderīgi, kopīgi sedz Savienības dalībvalstis. Šim mērķim katra dalībvalsts izvēlas iemaksu klasi, kurā tā vēlas tikt iekļauta. Iemaksu klases ir noteiktas Vispārīgajā reglamentā.

4. Valsts, kas pievienojas vai iestājas Savienībā saskaņā ar 11.pantu, Savienības izdevumu vienmērīgai sadalei brīvi izvēlas iemaksu klasi, kurā tā vēlas tikt iekļauta.

II sadaļa

Savienības dokumenti

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

22. pants

Savienības dokumenti

1. Savienības pamatdokuments ir Konstitūcija. Tā ietver Savienības pamatnoteikumus, un tajā nedrīkst izdarīt atrunas.14

2. Vispārīgais reglaments ietver normas, kas nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Tas ir saistošs visām dalībvalstīm, un tajā nedrīkst izdarīt atrunas.15

3. Pasaules Pasta konvencija, Vēstuļu korespondences reglaments un Pasta paku reglaments ietver normas, ko piemēro starptautiskiem pasta pakalpojumiem, un noteikumus par vēstuļu korespondences un pasta paku pakalpojumiem. Šie dokumenti ir saistoši visām dalībvalstīm.16

4. Savienības nolīgumi un to reglamenti nosaka pakalpojumus, izņemot vēstuļu korespondences un pasta paku pakalpojumus, starp dalībvalstīm, kas ir šo nolīgumu puses. Tie ir saistoši tikai šīm valstīm.17

5. Pasta darbības padome, ņemot vērā Kongresā pieņemtos lēmumus, izstrādā reglamentus, kuros noteikta Konvencijas un nolīgumu noteikumu izpildei nepieciešamā piemērošanas kārtība.18

6. Noslēguma protokoli, kas pievienoti 3., 4. un 5.punktā minētajiem Savienības dokumentiem, ietver atrunas par šiem dokumentiem.

23. pants19

Savienības dokumentu piemērošana teritorijās, par kuru starptautiskām attiecībām dalībvalsts ir atbildīga

1. Ikviena valsts var jebkurā laikā paziņot, ka Savienības dokumentu pieņemšana ietver visas teritorijas, par kuru starptautiskām attiecībām šī dalībvalsts ir atbildīga, vai tikai kādu no tām.

2. Deklarācija, kas minēta 1.punktā, jāadresē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.

3. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā adresēt Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram paziņojumu par nodomu denonsēt to Savienības dokumentu piemērošanu, par kuriem tā ir iesniegusi 1.punktā minēto deklarāciju. Šāds

paziņojums stājas spēkā pēc gada, skaitot no dienas, kad to ir saņēmis Starptautiskā biroja ģenerāldirektors.

4. Starptautiskā biroja ģenerāldirektors 1. un 3.punktā minētās deklarācijas un paziņojumus dara zināmus dalībvalstīm.

5. Uz teritorijām, kurām ir Savienības dalībvalsts statuss un par kuru starptautiskām attiecībām ir atbildīga dalībvalsts, 1.-4.punkts neattiecas.

24. pants

Nacionālie tiesību akti

Savienības dokumentu noteikumi nemazina dalībvalsts nacionālo tiesību aktu nozīmi jautājumos, kas nav skaidri paredzēti Savienības dokumentos. 

II nodaļa

Savienības dokumentu pieņemšana un denonsēšana

25. pants20

Parakstīšana, autentificēšana, ratifikācija un citas Savienības dokumentu apstiprināšanas formas

1. Savienības dokumentus, ko pieņem Kongresā, paraksta dalībvalstu pilnvarotās personas.

2. Reglamentus autentificē Pasta darbības padomes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.21

3. Konstitūciju iespējami īsākā laikā ratificē parakstītājas valstis.

4. Savienības dokumentu apstiprināšanu, izņemot Konstitūciju, reglamentē katras parakstītājas valsts konstitucionālie noteikumi.

5. Ja kāda valsts neratificē Konstitūciju vai neapstiprina citus dokumentus, kurus tā ir parakstījusi, Konstitūcija un citi dokumenti nezaudē spēku valstīs, kas tos ir ratificējušas vai apstiprinājušas.

26. pants22

Paziņojums par ratifikāciju un citas Savienības dokumentu apstiprināšanas formas

Konstitūcijas un tās papildprotokolu ratifikācijas instrumentus un attiecīgā gadījumā citu Savienības dokumentu apstiprināšanas instrumentus iespējami īsākā laikā deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, kurš par to deponēšanu paziņo dalībvalstu valdībām.

27. pants

Pievienošanās nolīgumiem

1. Dalībvalstis var jebkurā laikā pievienoties vienam vai vairākiem nolīgumiem, kas minēti 22. panta 4.punktā.

2. Par dalībvalstu pievienošanos nolīgumiem paziņo saskaņā ar 11.panta 3.punktu.

28. pants

Nolīguma denonsēšana

Ikviena dalībvalsts var pārtraukt būt par pusi vienā vai vairākos nolīgumos saskaņā ar 12.panta nosacījumiem.  

III nodaļa

Savienības dokumentu grozījumi

29. pants

Priekšlikumu iesniegšana

1. Kongresā vai kongresu starplaikā dalībvalsts pasta administrācijai ir tiesības iesniegt priekšlikumus par tiem Savienības dokumentiem, kuros attiecīgā dalībvalsts ir līgumslēdzēja puse.

2. Priekšlikumus par Konstitūciju un Vispārīgo reglamentu var iesniegt tikai Kongresam.

3. Priekšlikumus par reglamentiem iesniedz tieši Pasta darbības padomei, bet vispirms Starptautiskais birojs tos nosūta visu dalībvalstu pasta administrācijām.23

30. pants

Konstitūcijas grozījumi

1. Lai Kongresam iesniegtie priekšlikumi par Konstitūciju tiktu pieņemti, tie jāapstiprina vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo Savienības dalībvalstu.24

2. Kongresa pieņemtie grozījumi ir papildprotokola priekšmets un, ja vien Kongress nelemj citādi, stājas spēkā vienlaikus ar dokumentiem, kurus atjauno šī paša kongresa gaitā. Dalībvalstis tos ratificē iespējami īsākā laikā, un ar ratifikācijas instrumentiem rīkojas 26.pantā noteiktajā kārtībā.

31. pants25

Vispārīgā reglamenta, Konvencijas un nolīgumu grozījumi

1. Vispārīgais reglaments, Konvencija un nolīgumi paredz nosacījumus, kas jāizpilda, lai apstiprinātu priekšlikumus, kas attiecas uz minētajiem dokumentiem.

2. Konvencija un nolīgumi, kas minēti 1.punktā, stājas spēkā vienlaicīgi, un tiem ir vienāds darbības laiks. Kongresa noteiktajā dienā, kad stājas spēkā šie dokumenti, attiecīgie iepriekšējā kongresa dokumenti tiek atcelti.26

IV nodaļa

Strīdu izšķiršana

32.pants

Šķīrējtiesa

Šķīrējtiesa izlemj strīdu starp divām vai vairākām dalībvalstu pasta administrācijām par Savienības dokumentu interpretāciju vai atbildību, ko minētie dokumenti uzliek pasta administrācijai.

 III sadaļa

Noslēguma noteikumi

33. pants27

Konstitūcijas stāšanās spēkā un darbības laiks

Šī Konstitūcija stājas spēkā 1966.gada 1.janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, līgumslēdzēju valstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konstitūciju vienā eksemplārā, ko deponē tās valsts valdības arhīvā, kurā atrodas Savienības mītne. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei šīs Konstitūcijas kopiju.

Vīnē, 1964.gada 10.jūlijā

1 Grozīta 2004.gada Bukarestes kongresā.

2 Ieviests 2004.gada Bukarestes kongresā.

3 Grozīts 1989.gada Vašingtonas kongresā.

4 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā un 1994.gada Seulas kongresā.

5 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā un 1989.gada Vašingtonas kongresā.

6 Grozīts 1989.gada Vašingtonas kongresā.

7 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā, 1984.gada Hamburgas kongresā un 1994.gada Seulas kongresā.

8 Grozīts 1984.gada Hamburgas kongresā.

9 Grozīts 1994.gada Seulas kongresā.

10 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā un 1994.gada Seulas kongresā.

11 Grozīts 1984.gada Hamburgas kongresā.

12 Grozīts 1984.gada Hamburgas kongresā un 1994.gada Seulas kongresā.

13 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā, 1974.gada Lozannas kongresā un 1989.gada Vašingtonas kongresā.

14 Grozīts 2004.gada Bukarestes kongresā.

15 Grozīts 2004.gada Bukarestes kongresā.

16 Grozīts 1999.gada Pekinas kongresā.

17 Grozīts 1999.gada Pekinas kongresā.

18 Grozīts 1989.gada Vašingtonas kongresā, 1994.gada Seulas kongresā un 1999.gada Pekinas kongresā.

19 Grozīts 1989.gada Vašingtonas kongresā.

20 Grozīts 1989.gada Vašingtonas kongresā un 1994.gada Seulas kongresā.

21 Grozīts 1999.gada Pekinas kongresā

22 Grozīts 1969.gada Tokijas kongresā un 1989.gada Vašingtonas kongresā.

23 Grozīts 1999.gada Pekinas kongresā.

24 Grozīts 2004.gada Bukarestes kongresā.

25 Grozīts 1984.gada Hamburgas kongresā.

26 Grozīts 2004.gada Bukarestes kongresā.

27 Grozīts 2004.gada Bukarestes kongresā.

 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 10.07.1964.
Entry into force:
 17.06.1992.
Accession:
 17.06.1992.
Place of adoption: 
Vīne
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 116, 30.07.2008.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Amendments
  • Other related documents
619
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"