Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu

Latvijas Republikas valdība un Grieķijas Republikas valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

vēloties sekmēt starptautisko sadarbību un pārvadājumus ar autotransportu starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām,

balstoties uz liberalizācijas principiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Šā Nolīguma nosacījumi attiecas uz:

1. Pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu pēc nomas līguma, par atlīdzību vai savām vajadzībām starp abu Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām un tranzītā cauri tām.

2. Braucieniem bez pasažieriem vai kravas, kas saistīti ar iepriekš minētajiem pārvadājumiem.

2. pants

Šā Nolīguma ietvaros:

1. "Pārvadātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kura reģistrēta vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un kura saskaņā ar savas valsts likumiem un noteikumiem ir tiesīga veikt pasažieru vai kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu.

2. "Autotransporta līdzeklis" ir motorizēts autotransporta līdzeklis vai autotransporta līdzekļu kombinācija, no kuriem vismaz motorizētais autotransporta līdzeklis reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kas piemērots un ko izmanto pasažieru vai kravu pārvadāšanai.

3. "Tranzīts" ir pasažieru vai kravu pārvadājumi, ko veic jebkuras Līgumslēdzējas Puses pārvadātājs ar savā valstī reģistrētiem autotransporta līdzekļiem cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai, neizsēdinot un neuzņemot pasažierus vai neizkraujot un neiekraujot kravas.

I. PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI

3. pants

Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem :

1. "Pasažieru autotransporta līdzeklis" ir jebkurš motorizēts autotransporta līdzeklis (autobuss), kas reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un ar savu konstrukciju un aprīkojumu ir piemērots vairāk kā deviņu personu, autovadītāju ieskaitot, pārvadāšanai.

2. "Regulāri pārvadājumi" ir pasažieru pārvadājumi ar noteiktu kustības biežumu noteiktos maršrutos, kuru laikā pasažieri var iekāpt vai izkāpt no autobusa iepriekš noteiktās pieturvietās. Var pieprasīt, lai regulāriem pārvadājumiem iepriekš tiktu noteikts kustības saraksts un braukšanas tarifi.

3. "Sistemātiski turp un atpakaļ pārvadājumi" ir pārvadājumi, kuros atkārtotu turp un atpakaļ braucienu laikā iepriekš izveidotas pasažieru grupas pārvadā no vienas un tās pašas brauciena sākuma vietas uz vienu un to pašu brauciena galamērķa vietu, turklāt šīs vietas atrodas katra savas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā. Grupa, kas sastāv no pasažieriem, kuri veikuši braucienu turp, sekojošā brauciena laikā jāatved atpakaļ brauciena sākuma vietā.

Sistemātiskos turp un atpakaļ pārvadājumos brauciena laikā esošo pasažieru izsēdināšana vai citu uzņemšana nav pieļaujama.

Braucienu sērijas pirmais brauciens atpakaļ un pēdējais brauciens turp tiek veikts bez pasažieriem.

4. "Neregulāri pārvadājumi" ir:

a) braucieni "ar slēgtām durvīm", kuros vienu un to pašu pasažieru grupu pārvadā ar vienu un to pašu autotransporta līdzekli visa brauciena laikā, atvedot to atpakaļ brauciena sākuma vietā, kas atrodas tās valsts teritorijā, kurā autotransporta līdzeklis reģistrēts;

b) pārvadājumi, kuru laikā brauciens turp tiek veikts ar pasažieriem, bet brauciens atpakaļ - bez pasažieriem;

c) pārvadājumi, kuros braucienu turp veic bez pasažieriem, bet braucienu atpakaļ - ar pasažieriem;

d) visi pārējie pārvadājumi, kas neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto neregulāro pārvadājumu gadījumā nav pieļaujama pasažieru uzņemšana un izsēdināšana brauciena laikā.

4. pants

1. Neregulāriem pārvadājumiem, kas minēti 3. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā autotransporta līdzeklis nav reģistrēts, nekādas pārvadājumu atļaujas nav vajadzīgas.

2. Veicot neregulāros pārvadājumus, nepieciešams kontroles dokuments.

3. Par kontroles dokumentu izmantojams brauciena formulārs, kurā noteikti jānorāda šāda informācija:

a) pārvadājuma veids;

b) galvenais maršruts (brauciena sākuma vieta un galapunkts);

c) pārvadātāja(u) (firmas) nosaukums un pilna adrese (fiziskām personām - vārds, uzvārds un adrese);

d) visu pasažieru saraksts.

4. Brauciena formulāru grāmatiņas izsniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, kuras valsts teritorijā autotransporta līdzeklis reģistrēts, vai to pilnvarotas iestādes.

Brauciena formulārs jāaizpilda pirms brauciena uzsākšanas un jāapstiprina ar brauciena organizatora parakstu un zīmogu.

5. Neregulāros pārvadājumus, kas minēti 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā, var veikt, saņemot Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju atļaujas.

Iesniegums atļaujas saņemšanai jānosūta tieši otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai vismaz mēnesi pirms brauciena uzsākšanas. Iesniegumā jānorāda:

a) pārvadātāja vai uzņēmuma (firmas) nosaukums, kā arī brauciena organizētāja pilna adrese;

b) valsts, kurā izveidota pasažieru grupa;

c) brauciena sākuma vieta un galapunkts;

d) brauciena maršruts, norādot robežu šķērsošanas vietas;

e) turp un atpakaļ braucienu datumi;

f) autobusu vadītāju braukšanas un atpūtas laiki;

g) autobusa valsts reģistrācijas numurs un sēdvietu skaits tajā.

5. pants

1. Regulāriem un sistemātiskiem turp un atpakaļ pārvadājumiem nepieciešamas abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju izdotas atļaujas.

2. Atļaujas izsniedz tam pārvadātājam, kas veic pārvadājumus; tās nav nododamas trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas saņēmis atļauju, var veikt pārvadājumu, piesaistot tā izpildei arī citas juridiskas vai fiziskas personas uz apakšlīguma pamata.

3. Atļaujas derīguma termiņš regulāriem pārvadājumiem nedrīkst pārsniegt trīs gadus, bet sistemātiskiem turp un atpakaļ pārvadājumiem - vienu gadu.

4. Atļaujā jānorāda:

a) pārvadājuma veids;

b) pārvadājuma maršruts, norādot brauciena sākuma vietu un galapunktu;

c) atļaujas derīguma termiņš;

d) regulāriem pārvadājumiem - pieturvietas un kustības saraksts.

5. Iesniegumus atļaujas saņemšanai iesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai, kuras valsts teritorijā autotransporta līdzeklis reģistrēts, un tā var to apstiprināt vai noraidīt. Ja iesniegums nerada iebildumus, minētā institūcija to nosūta otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai. Ja iesniegums tiek apstiprināts, katra kompetentā institūcija izdod atļauju tai maršruta daļai, kas atrodas savas valsts teritorijā.

6. Iesniegumu sastāda divos eksemplāros, norādot tajā datus, kas nepieciešami saskaņā ar nacionālajām tiesību normām, kā arī maršruta shēmu ar skaidri iezīmētām pieturvietām un attālumiem kilometros. Kompetentajām institūcijām ir tiesības pieprasīt no pārvadātājiem jebkādus datus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem.

7. Brauciena laikā autotransporta līdzeklī jāatrodas atļaujas oriģinālam vai tās apstiprinātai kopijai.

8. Par regulāro un sistemātisko turp un atpakaļ pārvadājumu veikšanas kārtību, iesniegumu saturu un atļauju formu vienojas Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas tieši, vai pamatojoties uz Kopējās Komisijas lēmumiem, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 14. pantu.

6. pants

Regulārais pārvadājums uzskatāms par apstiprinātu un to var sākt veikt, ja abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas apmainījušās ar atbilstošām atļaujām un nepieciešamo papildus dokumentāciju.

7. pants

Pārvadātājiem, kas veic regulārus pārvadājumus, katru kalendāro gadu līdz janvāra beigām jāiesniedz savas valsts kompetentajai institūcijai dati par iepriekšējo gadu, norādot:

a) veikto braucienu skaitu un nobraukto kilometru skaitu;

b) pārvadāto pasažieru skaitu.

Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas apmainās ar minētajiem datiem.

8. pants

Neregulāriem tranzīta pārvadājumiem cauri jebkuras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai ar otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētiem autotransporta līdzekļiem atļauja nav nepieciešama. Par kontroles dokumentu izmantojams šā Nolīguma 4. panta 3. punktā minētais brauciena formulārs.

II. KRAVU PĀRVADĀJUMI

9. pants

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētiem pārvadātājiem ir tiesības veikt kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu starp abu Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām (divpusējie pārvadājumi), kā arī tranzītā cauri otras valsts teritorijai uz citām valstīm (tranzīta pārvadājumi), izmantojot otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas izdotās atļaujas.

Par atļauju skaitu vienojas šā Nolīguma 14. pantā minētā Kopējā Komisija.

2. Kravu pārvadājumiem, ko veic vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātāji no otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas uz kādu trešo valsti un otrādi (pārvadājumi uz/no trešajām valstīm), nepieciešama tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas izdota speciāla atļauja, kuras teritorijā pārvadājums sākas vai uz kuru pārvadājumu veiks.

10. pants

1. 9. panta 1. punktā minēto atļauju veidus un skaitu nosaka Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, savstarpēji vienojoties tieši vai arī saskaņā ar šā Nolīguma 14. pantā minētās Kopējās Komisijas lēmumiem.

2. Par 9. panta 2. punktā minēto atļauju izsniegšanas iespējamību un to skaitu lemj šā Nolīguma 14. pantā minētā Kopējā Komisija.

3. Atļaujas var izmantot tikai tas pārvadātājs, kuram tās izsniegtas, un tās nav nododamas citiem.

11. pants

Pamatojoties uz šā Nolīguma 10. pantu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu apmainās ar noteikto atļauju skaitu 14. pantā paredzētās Kopējās Komisijas noteiktajā kārtībā.

Nepieciešamības gadījumā, kompetentajām institūcijām savstarpēji vienojoties, tās var apmainīties ar šā Nolīguma 9. panta 1. punktā minētajām atļaujām virs iepriekš noteiktā skaita.

Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka šā Nolīguma pielietošanas sākuma posmā, t.i., pirms 14. pantā minētās Kopējās Komisijas pirmās sēdes, visi jautājumi, kas saistīti ar divpusējiem un tranzīta kravu pārvadājumiem, paziņojami Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām diplomātiskā ceļā.

12. pants

1. Pārvadājumu atļaujas nav nepieciešamas šādiem divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem (šo uzskaitījumu var paplašināt 14. pantā minētā Kopējā Komisija):

a) pārvadājumiem no vai uz sabiedriskajām lidostām lidmašīnas avārijas vai citu tās bojājumu gadījumā, kā arī, ja lidmašīna spiesta nosēsties lidojuma maršruta maiņas vai ārkārtējas situācijas dēļ, kā arī gadījumā, ja lidojums atcelts;

b) bojātu vai avarējušu autotransporta līdzekļu pārvadāšanai un tehniskās palīdzības autotransporta līdzekļiem;

c) bēru pārvadājumiem;

d) personīgo sadzīves priekšmetu pārvadāšanai specializētos autotransporta līdzekļos dzīvesvietas maiņas gadījumā;

e) pasta pārvadājumiem;

f) kravu pārvadājumiem uz/no izstādēm un gadatirgiem;

g) piederumu un citu priekšmetu pārvadāšanai, kas paredzēti teātra izrādēm, sporta, muzikāliem un citiem kultūras pasākumiem, cirka un kinofilmu izrādēm, kā arī radio un televīzijas programmu veidošanai;

h) beigtu dzīvnieku pārvadāšanai, ja vien tos neizmanto kā izejvielu rūpnieciskai pārstrādei;

i) zivju mazuļu vai bišu pārvadāšanai;

j) ziedu un citu dekoratīvo augu pārvadāšanai;

k) medikamentu un citu materiālu pārvadāšanai, kas nepieciešami, lai sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījumos;

l) braucieniem bez kravas, lai nomainītu bojātus autotransporta līdzekļus un, pamatojoties uz tiem izsniegtajām atļaujām, turpinātu kravu pārvadājumus, ko nevar veikt ar bojātajiem autotransporta līdzekļiem;

m) kravu pārvadāšanai, kas paredzētas izglītības un reklāmas nolūkiem;

n) kravu pārvadājumiem ar autotransporta līdzekļiem, kuru pilna masa, piekabes ieskaitot, nepārsniedz 6 tonnas vai kuru maksimālā celtspēja, piekabes ieskaitot, nepārsniedz 3,5 tonnas.

2. Veicot šajā pantā minētos pārvadājumus, autotransporta līdzekļa vadītāja rīcībā jābūt visiem dokumentiem, kas skaidri norāda, ka tiek veikts viens no minēto pārvadājumu veidiem.

III. VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

13. pants

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājs nedrīkst veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus starp diviem punktiem otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ja nav saņemta šīs Līgumslēdzējas Puses speciāla atļauja.

14. pants

Lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā Nolīguma piemērošanu, izveidojama Kopējā Komisija.

Šīs Komisijas sastāvā iekļaujami abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju pārstāvji, kuri var pieaicināt autotransporta nozares speciālistus.

Kopējā Komisija tiekas vienu reizi gadā pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas lūguma pārmaiņus vienas un otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā. Tikšanās darba kārtību izstrādā un ar to vismaz divas nedēļas iepriekš iepazīstina tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija, kas organizē vai kas ierosinājusi tikšanos. Katras tikšanās noslēgumā tiek sastādīts protokols, to paraksta abu pušu delegāciju vadītāji.

Kopējā Komisija lemj arī par datu un citas nepieciešamās informācijas apmaiņas kārtību un termiņiem.

15. pants

Līgumslēdzējas Puses informē viena otru par kompetentajām institūcijām, kas risina ar šā Nolīguma noteikumu izpildi saistītos jautājumus.

16. pants

Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka abu Līgumslēdzēju Pušu valstīs reģistrētie autotransporta līdzekļi tiek savstarpēji atbrīvoti no visiem nodokļiem un citiem maksājumiem, ko iekasē otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā par autoceļu izmantošanu, autotransporta līdzekļu izmantošanu, kā arī no jebkuriem citiem maksājumiem par transporta operāciju veikšanu, izņemot maksājumus par maksas ceļiem, tiltiem, tuneļiem.

17. pants

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājiem un to autotransporta līdzekļu apkalpēm, atrodoties otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, jāievēro šajā valstī spēkā esošie likumi un noteikumi.

2. Gadījumā, ja vienas Līgumslēdzējas Puses transporta līdzeklis neatbilst šā Nolīguma nosacījumiem vai tā vadītājs ir pārkāpis šā Nolīguma nosacījumus, atrodoties otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija, kuras valsts teritorijā pārkāpums ir noticis, drīkst (neierobežojot jebkuras likumīgās sankcijas, kuras var piemērot šīs Līgumslēdzējas Puses tiesa vai citas sodīt tiesīgas institūcijas) pieprasīt otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai:

a) izteikt brīdinājumu šim pārvadātājam vai

b) izteikt šādu brīdinājumu kopā ar paziņojumu, ka nākamajam pārkāpumam sekos pagaidu vai pastāvīgs aizliegums pārvadātājam iebraukt ar transporta līdzekli, kas ir tā īpašums vai kuru tas vada, tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts, vai

c) paziņot par šādu aizliegumu.

3. Kompetentajai institūcijai, saņemot šādu prasību, tā jāizpilda un visīsākajā laikā jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija par veiktajiem pasākumiem.

18. pants

Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses rakstiski informējušas viena otru par to, ka izpildītas visas nepieciešamās konstitucionālās prasības, lai šis Nolīgums to valstīs stātos spēkā. Tas paliek spēkā vienu gadu. Turpmāk Nolīguma darbības termiņš automātiski pagarinās no gada uz gadu, ja vien kāda Līgumslēdzēja Puse sešus mēnešus pirms Nolīguma darbības termiņa izbeigšanās nav rakstiski paziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu pārtraukt tā darbību.

Parakstīts Helsinkos 1997. gada 23. jūnijā divos eksemplāros, katrs latviešu, grieķu un angļu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās, savu valdību pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.

Latvijas Republikas valdības vārdā: VILIS KRIŠTOPANS Satiksmes ministrs

Grieķijas Republikas valdības vārdā: BANAGIS BENETATOS Transporta ministrijas ģenerālsekretārs