Eiropas konvencija par informāciju par ārvalstu likumiem

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās dalībvalstīm,

būdamas pārliecinātas kā starptautiskas savstarpējās palīdzības sistēmas izveidošana, lai atvieglinātu tiesu institūciju pieeju ārvalsts likumiem, dos ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā,

ir vienojušās:

1. pants

Konvencijas piemērošanas sfēra

1. Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt viena otrai saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem informāciju par to likumiem un procesu civilajās un komerciālajās jomās, kā arī par to tiesu varas organizāciju.

2. Tomēr, divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var nolemt paplašināt savā starpā šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, iekļaujot citas jomas, kas nav minētas iepriekšējā punktā. Šādu līgumu teksti ir jāiesniedz Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. pants

Nacionālās saziņas iestādes

1. Lai izpildītu šīs Konvencijas noteikumus, katrai Līgumslēdzējai pusei ir jāizveido vai jāieceļ viena iestāde (turpmāk - "saņēmējaģentūra"), kura:

(a) saņems no citām Līgumslēdzējām pusēm lūgumus sniegt informāciju saskaņā ar šīs Konvencijas 1.panta 1.punktu;

(b) izpildīs šos lūgumus saskaņā ar 6.pantu.

Saņēmējaģentūra var būt vai nu ministrijas departaments, vai cita valsts iestāde.

2. Katra Līgumslēdzēja puse var izveidot vai iecelt vienu vai vairākas iestādes (turpmāk - "nosūtītājaģentūra"), kura saņems lūgumus sniegt informāciju no savas valsts tiesu institūcijām un nosūtīs tos uz kompetento ārvalsts saņēmējaģentūru. Saņēmējaģentūru var iecelt arī par nosūtītājaģentūru.

3. Katra Līgumslēdzēja puse informēs Eiropas padomes ģenerālsekretāru par tās saņēmējaģentūras un, ja nepieciešams, nosūtītājaģentūras vai aģentūru nosaukumu un adresi.

3. pants

Institūcijas, kurām ir tiesības lūgt informāciju

1. Lūgumu sniegt informāciju var iesniegt vienīgi tiesu institūcija, arī tad, ja tā pati nav to sastādījusi. Lūgumu var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja ir faktiski uzsākta tiesvedība.

2. Jebkura Līgumslēdzēja puse, ja tā nav izveidojusi vai iecēlusi nosūtītājaģentūru, var, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, norādīt, kuras no savām institūcijām tā uzskatīs par tiesu institūcijām iepriekšējā punkta izpratnē.

3. Divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var vienoties paplašināt savā starpā šīs Konvencijas piemērošanu, attiecinot to uz lūgumiem no citām institūcijām, kas nav tiesu institūcijas. Šādu līgumu teksti ir jāiesniedz Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

4. pants

Lūguma sniegt informāciju saturs

1. Lūgumā sniegt informāciju ir jānorāda tiesu institūcija, kura to nosūta, kā arī lietas raksturs. Tajā ir pēc iespējas precīzi jānorāda jautājumi, kuros ir nepieciešama informācija par lūguma saņēmējvalsts likumiem, un tā tiesību sistēma, par kuru ir nepieciešama informācija, ja lūguma saņēmējvalstī pastāv vairāk nekā viena tiesību sistēma.

2. Lūgumā tāpat ir jānorāda fakti, kas nepieciešami gan tā pienācīgai izprašanai, gan arī tiešas un precīzas atbildes formulēšanai. Ja ir nepieciešams precizēt lūguma apjomu, var pievienot dokumentu kopijas.

3. Lūgumā var iekļaut jautājumus tādās jomās, kas nav minētas 1.panta 1.punktā, ja tie ir saistīti ar galvenajiem lūgumā norādītajiem jautājumiem.

4. Ja lūgumu nav sastādījusi tiesu institūcija, tam ir jāpievieno šādas institūcijas lēmums par piekrišanu lūgumam.

5. pants

Lūguma sniegt informāciju nosūtīšana

Nosūtītājģentūrai vai, ja tāda nav izveidota, tiesu institūcijai, kurā radies lūgums sniegt informāciju, tas ir jānosūta tieši lūguma saņēmējvalsts saņēmējaģentūrai.

6. pants

Institūcijas, kuras ir pilnvarotas sniegt atbildi

1. Saņēmējaģentūra, kas ir saņēmusi lūgumu sniegt informāciju, var vai nu pati sagatavot atbildi, vai arī nosūtīt lūgumu uz citu valsts vai oficiālu iestādi atbildes sagatavošanai.

2. Saņēmējaģentūra var nepieciešamības gadījumā vai administratīvi organizatorisku apsvērumu dēļ nosūtīt lūgumu atbildes sagatavošanai privātstruktūrai vai kvalificētam juristam.

3. Ja iepriekšējā punkta noteikumu piemērošana var izraisīt izdevumus, saņēmējaģentūrai pirms iepriekšējā punktā minētās nosūtīšanas izdarīšanas ir jāinformē institūcija, kas lūgumu iesniegusi, par privāto struktūru vai juristu, kuram attiecīgais lūgums tiks nodots, pēc iespējas precīzāk norādot iespējamās izmaksas, un jālūdz tās piekrišana.

7. pants

Atbildes saturs

Atbildes mērķis ir sniegt tiesu institūcijai, kura ir nosūtījusi lūgumu, objektīvu un patiesu informāciju par lūguma saņēmējvalsts likumiem. Atbildei ir jāsatur, ja nepieciešams, vajadzīgo normatīvo aktu un tiesu nolēmumu teksti. Tai ir jāpievieno jebkādi papildus dokumenti, kādi ir uzskatāmi par nepieciešamiem pienācīgai lūguma iesniedzējas institūcijas informēšanai, piemēram, izvilkumi no doktrināliem darbiem, un travaux préparatoires. Tai tāpat var pievienot izskaidrojošus komentārus.

8. pants

Atbildes sekas

Atbildē sniegtā informācija nav saistoša tiesu institūcijai, kura ir iesniegusi attiecīgo lūgumu.

9. pants

Atbildes nodošana

Saņēmējaģentūrai ir jānosūta atbilde nosūtītājaģentūrai, ja lūgumu ir nosūtījusi šī aģentūra, vai arī tiesu institūcijai, ja tā lūgumu bija iesniegusi tieši.

10. pants

Pienākums sniegt atbildi

1. Saņēmējaģentūrai, kurai ir ticis nosūtīts lūgums sniegt informāciju, ir jāizpilda lūgums saskaņā ar 6.pantu, ievērojot 11.panta noteikumus.

2. Ja atbildi negatavo saņēmējaģentūra, tai ir jānodrošina atbildes nosūtīšana saskaņā ar 12.pantā paredzētajiem nosacījumiem.

11. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt atbildi

Lūguma saņēmējvalsts var atteikties izpildīt lūgumu sniegt informāciju, ja lieta, sakarā ar kuru iesniegts lūgums, aizskar tās intereses vai ja tā uzskata, ka atbilde var apdraudēt tās suverenitāti vai drošību.

12. pants

Atbildes termiņš

Atbilde uz lūgumu sniegt informāciju ir jāsniedz pēc iespējas ātri. Tomēr, ja atbildes sagatavošana prasa ilgāku laiku, saņēmējaģentūrai par to ir jāinformē lūguma iesniedzēja ārvalsts institūcija un, ja iespējams, vienlaicīgi jāinformē par iespējamo datumu, kurā atbilde tiks nosūtīta.

13. pants

Papildus informācija

1. Saņēmējaģentūra, kā arī tā iestāde vai persona, kuru tā ir pilnvarojusi atbildēt saskaņā ar 6.panta noteikumiem, var lūgt institūciju, kura ir iesniegusi attiecīgo lūgumu, nodrošināt tai jebkuru papildus informāciju, kuru tā uzskata par nepieciešamu atbildes sagatavošanai.

2. Saņēmējaģentūrai ir jānosūta lūgums sniegt papildus informāciju tādā pašā kārtībā, kāda ir noteikta 9.pantā atbildes nosūtīšanai.

14. pants

Valodas

1. Lūgumam sniegt informāciju un tā pielikumiem ir jābūt lūguma saņēmējvalsts oficiālajā vai vienā no oficiālajām valodām, vai arī tam ir jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām. Atbildei ir jābūt lūguma saņēmējvalsts valodā.

2. Tomēr, divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var savā starpā vienoties un piemērot citus noteikumus, kas atšķiras no iepriekšējā punktā minētajiem.

15. pants

Izdevumi

1. Atbilde nav saistāma ar jebkādām nodevām vai izmaksām, izņemot tās, kas minētas 6.panta 3.punktā un kuras ir jāsedz tai valstij, kura ir iesniegusi attiecīgo lūgumu.

2. Tomēr divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var savā starpā vienoties un piemērot citus noteikumus, kas atšķiras no iepriekšējā punktā minētajiem.

16. pants

Federālās valstis

Federālās valstis konstitucionālu apsvērumu dēļ var nodot citām valsts iestādēm tās saņēmējaģentūras funkcijas, kas nav paredzētas 2.panta 1.(a) apakšpunktā.

17. pants

Konvencijas spēkā stāšanās

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis. To ir nepieciešams ratificēt vai pieņemt. Ratifikācijas vai pieņemšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2 . Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas vai pieņemšanas dokuments.

3. Attiecībā uz valsti, kas parakstījusi Konvenciju, bet ratificē vai pieņem to vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pieņemšanas dokuments.

18. pants

Valstu, kas nav Eiropas padomes dalībvalstis, pievienošanās

1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas padomes Ministru komiteja var uzaicināt tai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas padomes dalībvalsts.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

19. pants

Konvencijas teritoriālā piemērošana

1. Ikviena Līgumslēdzēja puse, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šī Konvencija attieksies.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse, iesniedzot Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī Līgumslēdzēja puse ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var atsaukt šīs Konvencijas 20.panta noteiktajā kārtībā.

20. pants

Konvencijas darbības termiņš un denonsēšana

1. Šī Konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz to attiecas, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

3. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad šādu paziņojumu saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

21. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāra funkcijas

Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un visas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanas gadījumu;

(b) katru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments;

(c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās gadījumu saskaņā ar tās 17.pantu;

(d) katru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 1.panta 2.punkta, 2.panta 3.punkta, 3.panta 2.punkta un 19.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

(e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 20.panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to pienācīgi pilnvarotas personas.

Sastādīta Londonā 1968.gada 7.jūnijā franču un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus visu to valstu valdībām, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.

Papildu protokols Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

ievērodamas Eiropas Konvencijas par informāciju par ārvalstu likumiem, kura tika atklāta parakstīšanai Londonā 1968.gada 7.jūnijā (turpmāk - "Konvencija"), noteikumus;

uzskatīdamas, ka ir vēlams paplašināt šīs Konvencijas nodibināto starptautiskās savstarpējās palīdzības sistēmu krimināltiesību un kriminālprocesa jomās, balstoties uz šīs sistēmas daudzpusējību un pieejamību visām Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm,

uzskatīdamas, ka, lai novērstu pastāvošos ekonomiskos šķēršļus juridiskā procesa uzsākšanai un atvieglinātu personām, kas atrodas smagā ekonomiskā stāvoklī, to tiesību realizāciju dalībvalstīs, tāpat ir vēlams paplašināt Konvencijas nodibināto sistēmu, ietverot tajā juridisko palīdzību un konsultācijas civilajās un komerciālajās lietās,

ievērodamas, ka Konvencijas 1.panta 2.punkts paredz to, ka divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var savā starpā paplašināt Konvencijas piemērošanas sfēru, ietverot tajā jomas, kas nav paredzētas Konvencijā,

ievērodamas, ka Konvencijas 3.panta 3.punkts paredz, ka divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses var savā starpā paplašināt Konvencijas piemērošanas sfēru, ietverot tajā lūgumus no tādām institūcijām, kas nav tiesu institūcijas,

ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa

1. pants

Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt viena otrai saskaņā ar Konvencijas noteikumiem informāciju par savu materiālo un procesuālo tiesību normām, kā arī par tiesu varas organizāciju kriminālajā jomā, ieskaitot prokuratūras iestādes, kā arī par likumiem, kas attiecas uz kriminālsankciju izpildi. Šī apņemšanās attiecas uz jebkuru tiesvedību attiecībā uz nodarījumiem, kriminālvajāšana, par kuriem lūguma sniegt informāciju izdarīšanas brīdī atrodas lūguma nosūtītājas Puses tiesu institūciju jurisdikcijā.

2. pants

Lūgumu sniegt informāciju par jautājumiem jomās, kas minētas 1.pantā var iesniegt:

(a) ne tikai tiesa, bet arī jebkura tiesu varas institūcija, kurai ir tiesības veikt kriminālvajāšanu par nodarījumiem vai izpildīt galīgi un saistoši pieņemtus spriedumus;

(b) ne tikai laikā, kad tiesvedība ir jau faktiski uzsākta, bet arī tad, kad tiesvedības uzsākšana ir paredzama.

II nodaļa

3. pants

Konvencijas 1.panta 1.punktā paredzētās apņemšanās ietvaros Līgumslēdzējas puses vienojas, ka lūgumus sniegt informāciju var iesniegt:

(a) ne tikai tiesu institūcija, bet arī jebkura institūcija vai persona, kura, darbojoties oficiālo juridiskās palīdzības vai juridiskās konsultācijas sistēmu ietvaros, uzstājas tādu personu vārdā, kas atrodas smagā ekonomiskā stāvoklī;

(b) ne tikai laikā, kad tiesvedība ir jau faktiski uzsākta, bet arī tad, kad tiesvedības uzsākšana ir paredzama.

4. pants

1. Katra Līgumslēdzēja puse, kura nav izveidojusi vai iecēlusi vienu vai vairākas iestādes, kas darbotos kā nosūtītājaģentūras saskaņā ar Konvencijas 2.panta 2.punktu, apņemas izveidot vai iecelt šādu aģentūru vai aģentūras, lai nosūtītu jebkuru lūgumu sniegt informāciju attiecīgajai kompetentajai ārvalsts saņēmējaģentūrai saskaņā ar šī Protokola 3.pantu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas informēt Eiropas padomes ģenerālsekretāru par saskaņā ar iepriekšējo punktu izveidotās vai ieceltās nosūtītājaģentūras vai aģentūru nosaukumu un adresi.

III nodaļa

5. pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var deklarēt, ka tai ir saistoša tikai šī Protokola I Nodaļa vai arī tikai II Nodaļa.

2. Ikviena valsts, kura iesniegusi šādu deklarāciju, var jebkurā laikā vēlāk deklarēt, ka tai būs saistoši gan I Nodaļas, gan arī II Nodaļas noteikumi, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse, kurai ir saistoši gan I Nodaļas, gan arī II Nodaļas noteikumi, var jebkurā laikā deklarēt, ka tai būs saistoša tikai šī Protokola I Nodaļa vai arī tikai II Nodaļa, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas.

4. I Nodaļas vai, iespējams, II Nodaļas noteikumi tiks piemēroti tikai starp tādām Līgumslēdzējām pusēm, kurām ir saistoši attiecīgās nodaļas noteikumi.

6. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt Konvenciju parakstījušās Eiropas padomes dalībvalstis, kas var kļūt par Protokola pusēm:

(a) parakstot, neiesniedzot atrunu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību;

(b) parakstot un iesniedzot atrunu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību, kurai seko ratifikācija, pieņemšana vai atzīšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

3. Eiropas padomes dalībvalsts nedrīkst parakstīt šo Protokolu, neiesniedzot atrunu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību, ne arī ratificēt, pieņemt vai atzīt to, ja tā vienlaicīgi vai iepriekš nav ratificējusi vai pieņēmusi Konvenciju.

7. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad trīs Eiropas padomes dalībvalstis ir kļuvušas par Protokola Pusēm saskaņā ar 6.panta noteikumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas pēc tam parakstīs šo Protokolu, neiesniedzot paziņojumu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību vai kas to ratificēs, pieņems vai atzīs, Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc šādas parakstīšanas dienas vai dienas, kad iesniegts glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

8. pants

1. Pēc tam, kad šis Protokols ir stājies spēkā, Eiropas padomes Ministru komiteja var uzaicināt tam pievienoties jebkuru valsti, kas ir pievienojusies vai ir tikusi uzaicināta pievienoties Konvencijai.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

9. pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šis Protokols attieksies.

2. Ikviena valsts, iesniedzot Protokola ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašinās šī Protokola piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga, vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var atsaukt, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņojumu saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

10. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts var denonsēt šo Protokolu tiktāl, ciktāl tas uz to attiecas, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad attiecīgo paziņojumu saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski nozīmē šī Protokola denonsēšanu.

11. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir jāinformē padomes dalībvalstis un visas Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanas gadījumu, neiesniedzot atrunu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību;

(b) katru parakstīšanas gadījumu, iesniedzot atrunu par ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas nepieciešamību;

(c) k atru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokuments;

(d) katru šī Protokola spēkā stāšanās gadījumu saskaņā ar tā 7.pantu;

(e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 4.panta noteikumiem;

(f) katru deklarāciju vai paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 5.panta noteikumiem;

(g) katru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 9.panta noteikumiem un katru šādas deklarācijas atsaukuma gadījumu;

(h) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 10.panta noteikumiem un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas uz to attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Strasbūrā 1978.gada 15.martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus visām tām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās.