LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS NOLĪGUMS PAR PĀRROBEŽU SADARBĪBU NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANĀ LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS PIEROBEŽAS TERITORIJĀ

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība (turpmāk sauktas "Līgumslēdzējas puses"),

apzinoties vajadzību abām valstīm sadarboties,

cenšoties veicināt savstarpējo palīdzību medicīniskās palīdzības sniegšanā Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas pierobežas teritorijā un paātrināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu,

uzskatot šo nolīgumu par savstarpējas sadarbības pamatnolīgumu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, un

apņemoties turpināt sadarboties šajā jomā, vienlaikus

ievērojot to teritorijās piemērojamos nacionālos tiesību aktus un starptautiskās saistības, ko ir uzņēmušās Līgumslēdzēju pušu valstis,

atzīmējot, ka netiek skarts Eiropas Savienības (ES) regulējums sociālās drošības sistēmu koordinācijas jomā, un

atzīstot, ka šī nolīguma nosacījumi ir piemērojami līdz brīdim, kad pie Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas robežas tiek sākta robežkontroles īstenošana,

vienojas par turpmāko rīcību.

1. pants
Nolīguma darbības joma

Nolīgumā ir ietverti principi un jautājumi, kas attiecas uz pārrobežu sadarbību neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jomā ārkārtas gadījumos pierobežas teritorijā.

Šis nolīgums neattiecas uz dabas parādības vai cilvēka izraisītām katastrofām.

2. pants
Definīcijas

Šajā nolīgumā izmanto šādus terminus:

"neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde" ir personu grupa, kas tiesīga sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus saskaņā ar ambulatoro pacientu ārstēšanas nosacījumiem, tās rīcībā ir specializēts neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis, kas atbilst ES saskaņotajām tehniskajām un kvalitātes prasībām, medikamenti, medicīniskās ierīces, individuālie aizsardzības līdzekļi, glābšanas un drošības aprīkojums, kā arī sakaru iekārtas;

"neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums" ir ambulatori veselības aprūpes pakalpojumi, ko sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde attiecībā uz sākotnējās diagnozes noteikšanu un aprūpi dzīvībai kritiskā stāvoklī, un vajadzības gadījumā personas nogādāšana tuvākajā ārstniecības iestādē palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, kas spēj sniegt nepieciešamo stacionāro aprūpi, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu pieņemšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšana;

"robeža" ir Latvijas-Lietuvas valsts robeža, kā to nosaka 1993. gada 29. jūnija Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku;

"pierobežas teritorija" ir Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas pašvaldību (teritoriāli) administratīvās vienības, kas atrodas uz valstu robežas vai 20 km attālumā no tās un kurās darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

"kompetentā iestāde" ir iestāde, kuru attiecīgā Līgumslēdzēja puse saskaņā ar šo nolīgumu ir pilnvarojusi tieši sazināties un slēgt apakšnolīgumus;

"ārkārtas gadījums" ir notikums, kad personai/personām ir tūlītēji jāsniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi dzīvībai kritiskā situācijā;

"neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēji" ir juridiskas personas, kurām pieder neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis un kas ir atbildīgas par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu;

"sadarbības partneri" ir neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēji pierobežas teritorijā, kurus kompetentā iestāde var iesaistīt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas atrodas vistuvāk ārkārtas gadījuma vietai, ir ārpus tās darbības teritorijas.

3. pants
Kompetentās iestādes un sadarbības partneri

1. Lietuvas Republikas kompetentā iestāde ir Lietuvas Republikas valsts institūcija "Šauļu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests", kas ir tiesīga dibināt tiešu saziņu un slēgt apakšnolīgumus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, kā arī tos īstenot un uzraudzīt. Valsts institūcijai "Šauļu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests" ir tiesības:

1.1. saņemt un atteikt izsaukumus un nosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi;

1.2. veikt visas darbības, kas saistītas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu notikuma vietā;

1.3. noteikt katrai atsevišķai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei darbības teritoriju;

1.4. organizēt un koordinēt ziņojumu tehnisko precizitāti;

1.5. vākt medicīniskos ierakstus par sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem;

1.6. pilnveidot un uzlabot saziņu, organizēt un sniegt pārrobežu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, kā arī plānot kopīgas mācības;

1.7. pārsūtīt sadarbības partneriem izsaukumus, kas saņemti no palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas puses, un saņemt no sadarbības partneriem informāciju, kas nepieciešama palīdzību lūgušajai Līgumslēdzējai pusei.

2. Latvijas Republikas kompetentā iestāde ir Latvijas Republikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas ir tiesīgs dibināt tiešu saziņu un slēgt apakšnolīgumus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, kā arī tos īstenot un uzraudzīt. Latvijas Republikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir tiesības:

2.1. saņemt un atteikt izsaukumus un nosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi;

2.2. veikt visas darbības, kas saistītas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pakalpojumu sniegšanu notikuma vietā;

2.3. noteikt katrai atsevišķai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei darbības teritoriju;

2.4. organizēt un koordinēt ziņojumu tehnisko precizitāti;

2.5. vākt medicīniskos ierakstus par sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem;

2.6. pilnveidot un uzlabot saziņu, organizēt un sniegt pārrobežu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pakalpojumus, kā arī gatavot kopīgas mācības;

2.7. veikt sniegto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pakalpojumu kvalitātes un drošuma novērtēšanu un to kontroli.

3. Lietuvas Republikas sadarbības partneri ir:

3.1. valsts institūcija "Klaipēdas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests";

3.2. valsts institūcija "Paņevežu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests";

3.3. valsts institūcija "Viļņas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests".

4. Kompetentās iestādes un sadarbības partneri noslēdz apakšnolīgumu, kurā norāda konkrētas procedūras, kas jāievēro, pieprasot un sniedzot palīdzību, tostarp no pierobežas teritorijas saņemto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu apstrādes un pāradresācijas procedūras. Apakšnolīgumu paraksta triju mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

4. pants
Personas, kas pilnvarotas sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus

1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju tiesības, saistības un atbildība ir noteiktas nacionālajos tiesību aktos, kas reglamentē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu.

2. Personām, kas sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, nav jāreģistrējas vai iepriekš jāinformē par savu nodomu sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, un tās ir pilnvarotas darboties otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā. Turklāt šīm personām nav jābūt citas Līgumslēdzējas puses arodbiedrības biedriem. Kompetentās iestādes nodrošina, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ir tiesīgas sniegt ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus un tām ir aprīkojums saskaņā ar savas valsts prasībām un noteikumiem. Šī prasība attiecas arī uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Personas, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, darbojas saskaņā ar savu profesionālo kvalifikāciju.

5. pants
Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana

1. Šā nolīguma izpratnē gan Latvijas Republikā, gan Lietuvas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana sākas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma apstrādi un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtīšanu un beidzas, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir sasniegusi savu pastāvīgās atrašanās vietas bāzi vai saņēmusi jaunu norīkojumu no savas izcelsmes valsts kompetentās iestādes. Sniedzot medicīnisko aprūpi pacientam, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde pieņem lēmumu par pacienta tālāku ambulatoru ārstēšanu mājas apstākļos, pārvešanu uz tuvāko atbilstošo slimnīcu vai nodošanu otras Līgumslēdzējas puses valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei.

2. Kompetentā iestāde, kas atbild par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu (kā norādīts 3. pantā) gadījumā, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums saņemts no pierobežas teritorijas, ir tiesīga tieši zvanīt otras Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, un lūgt nosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi pakalpojuma sniegšanai.

3. Ja šāds izsaukums saņemts, attiecīgās kompetentās iestādes pienākums ir organizēt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar savas valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām. Ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtīšanai jānosaka prioritātes, visos gadījumos ir jārīkojas saskaņā ar savā valstī noteiktām normām.

4. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu atbildīgās kompetentās iestādes attiecīgā pakalpojuma sniegšanas laikā pastāvīgi apmainās ar informāciju. Katra kompetentā iestāde nodrošina, ka tā savai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei ir nosūtījusi nepieciešamo informāciju.

5. Atrodoties otras Līgumslēdzēja puses valstī:

5.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nodrošina, ka pakalpojumu kvalitāte atbilst savas izcelsmes valsts prasībām un noteikumiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde uzņemas pilnu atbildību par sniegto pakalpojumu saskaņā ar savas izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem;

5.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nodrošina, ka sniegtais pakalpojums ir dokumentēts tādā pašā veidā, kā gadījumā, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts savā izcelsmes valstī.

6. Ja neatliekamās palīdzības sniegšanai ir jāpiesaista papildu resursi, tos organizē tās valsts kompetentā iestāde, kurā ir noticis ārkārtas gadījums.

7. Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja puse var atcelt savu pieprasījumu jebkurā laikā, informējot par to palīdzību sniedzošās Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi.

6. pants
Izdevumi

1. Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas pierobežas teritorijā Līgumslēdzēju pušu valstis neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus sniedz bez atlīdzības (bez maksas).

2. ES regulējums sociālās drošības sistēmu koordinācijas jomā netiek skarts.

7. pants
Personas datu aizsardzība

Personas dati tiek aizsargāti saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem un atbilstošajiem Līgumslēdzēju pušu valstu tiesību aktiem.

8. pants
Apvienotā komisija

1. Veidojot Apvienoto komisiju, tās sastāvā ir jābūt vienādam skaitam katras Līgumslēdzējas puses atbildīgo iestāžu pārstāvjiem. Komisijas uzdevums ir pārraudzīt šā nolīguma noteikumu pareizu īstenošanu un piedāvāt nepieciešamos satura grozījumus. Apvienotās komisijas sanāksmes tiek rīkotas pēc vajadzības.

2. Ar Apvienotās komisijas sanāksmes organizēšanu saistītos izdevumus sedz tā Līgumslēdzēja puse, kas organizē šo sanāksmi. Līgumslēdzējas puses izstrādā Apvienotās komisijas Reglamentu, kurā nolemj par organizatorisko darbu.

3. Atšķirības šā nolīguma piemērošanā un interpretācijā risina Apvienotā komisija, kas cieši sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm. Ja neizdodas panākt vienošanos, atšķirības šā nolīguma piemērošanā un interpretācijā risina ar diplomātisko kanālu starpniecību.

4. Līgumslēdzējas puses paziņo vienai otrai par saviem Apvienotās komisijas pārstāvjiem viena mēneša laikā pēc tam, kad šo nolīgumu ir parakstījušas Līgumslēdzējas puses.

9. pants
Kompensācija kaitējuma vai traumu gadījumā

1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas atteikties no jebkādām prasībām par atlīdzību pret otru Līgumslēdzēju pusi nāves, miesas bojājumu vai citu veselības kaitējumu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dalībnieku personīgo mantu bojājumu gadījumos, ja tāds kaitējums ir radies, pildot pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Ja kāds palīdzību sniedzošās Līgumslēdzējas valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dalībnieks izraisa kaitējumu kādai trešajai personai palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, pildot tos pienākumus, kas izriet no šī nolīguma, tad palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas valsts atlīdzina šos zaudējumus saskaņā ar tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka zaudējumu atlīdzību, ja kaitējumu būtu izraisījis palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dalībnieks.

10. pants
Informācijas apmaiņas pienākums

1. Līgumslēdzējas puses apņemas nekavējoties informēt otru pusi par visām organizatoriskajām un juridiskajām izmaiņām, kas varētu ietekmēt šā nolīguma īstenošanu.

2. Līgumslēdzējas puses iespējami drīzākā laikā, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, vienojas par pierobežas administratīvo teritoriju sarakstu. Saskaņotais saraksts kļūst par šā nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.

11. pants
Saikne ar citiem nolīgumiem

Šis nolīgums netraucē īstenot tiesības un pienākumus, ko Līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem.

12. pants
Nobeiguma noteikumi

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais Līgumslēdzēju pušu rakstiskais paziņojums par to iekšējo procedūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums ir piemērojams no brīža, kad:

2.1. ir parakstīts apakšnolīgums;

2.2. ir notikusi diplomātisko notu apmaiņa, apstiprinot, ka ir izpildīts šā panta 2.1. punkts.

3. Šis nolīgums ir spēkā trīs gadus. Pēc tam tas automātiski tiks pagarināts uz nākamo trīs gadu periodu, ja vien kāda no Līgumslēdzējām pusēm rakstveidā nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu vismaz sešus mēnešus pirms attiecīgā trīs gadu perioda beigām, izmantojot diplomātiskos kanālus.

4. Šo nolīgumu var papildināt un grozīt, abām Līgumslēdzējām pusēm abpusēji parakstot Protokolu. Protokols stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto procedūru un ir šī nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

Parakstīts 2018. gada 3.oktobrī divos eksemplāros latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumos par pamatu ņem tekstu angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Anda Čakša Veselības ministre

Lietuvas Republikas valdības vārdā Aurelijus Veryga Veselības ministrs