Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Santjago de Kompostela, 25.03.2015.

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

paturot prātā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja izsludināja 1948. gada 10. decembrī, un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (1950. gads, ELS Nr. 5),

paturot prātā Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu (1997. gads, ELS Nr. 164) un Konvencijas par cilvēktiesībām un biomedicīnu papildprotokolu par cilvēka izcelsmes orgānu un audu transplantāciju (2002. gads, ELS Nr. 186),

paturot prātā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000. gads), un Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (2005. gads, EPLS Nr. 197),

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt savu dalībvalstu lielāku vienotību,

uzskatot, ka cilvēku orgānu tirdzniecība aizskar cilvēka cieņu un tiesības uz dzīvību un rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai,

apņēmusies sniegt būtisku ieguldījumu cilvēku orgānu tirdzniecības izskaušanā, definējot jaunus nodarījumus, kas papildinās esošos starptautiskos tiesiskos instrumentus attiecībā uz cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkā,

ņemot vērā, ka šīs Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību un ka Konvencijas noteikumi attiecībā uz materiālajām krimināltiesībām jāīsteno, ņemot vērā to mērķi un proporcionalitātes principu,

atzīstot, ka, lai efektīvi apkarotu cilvēku orgānu tirdzniecības radītos draudus, ir jāveicina cieša starptautiskā sadarbība starp Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, ir vienojušās par turpmāko.

I nodaļa. Mērķi, piemērošanas joma un terminu lietošana

1. pants. Mērķi

1. Šīs Konvencijas mērķi ir šādi:

a) novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības;

b) aizstāvēt to personu tiesības, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kas noteikti saskaņā ar šo Konvenciju;

c) atvieglot sadarbību valsts un starptautiskā līmenī, veicot pasākumus cīņā pret cilvēku orgānu tirdzniecību.

2. Lai nodrošinātu, ka Puses efektīvi īsteno šos noteikumus, Konvencija nosaka īpašu uzraudzības mehānismu.

2. pants. Piemērošanas joma un terminu lietošana

1. Šī Konvencija attiecas uz cilvēku orgānu tirdzniecību transplantācijas vai citos nolūkos un uz citiem nelikumīgiem orgānu izņemšanas un implantācijas veidiem.

2. Šajā Konvencijā termins:

- "cilvēku orgānu tirdzniecība" nozīmē jebkādu nelikumīgu darbību saistībā ar cilvēku orgāniem, kas noteikta šīs Konvencijas 4. panta 1. punktā un 5., 7., 8. un 9. pantā;

- "cilvēka orgāns" nozīmē atsevišķu cilvēka ķermeņa daļu, ko veido atšķirīgi audi, kas saglabā savu uzbūvi, vaskularizāciju un spēju attīstīt fizioloģiskas funkcijas, saglabājot ievērojamu autonomijas pakāpi. Par orgānu uzskatāma arī orgāna daļa, ja tās funkcija ir tikt izmantotai tam pašam mērķim, kāds cilvēka ķermenī ir veselam orgānam, un ja ir saglabāta tās atbilstība uzbūves un vaskularizācijas nosacījumiem.

3. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips

Puses, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot cietušo tiesību aizsardzības pasākumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.

II nodaļa. Materiālās krimināltiesības

4. pants. Nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu orgānu tīšu izņemšanu no dzīviem vai mirušiem donoriem gadījumos:

a) ja orgāna izņemšana veikta bez dzīvā vai mirušā donora brīvprātīgas, informētas un tiešas piekrišanas vai miruša donora gadījumā, ja orgāna izņemšana nav atļauta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

b) ja apmaiņā pret orgānu izņemšanu dzīvajam donoram vai trešajai pusei piedāvāta peļņa vai līdzvērtīgs labums;

c) ja apmaiņā pret orgānu izņemšanu mirušam donoram trešajai pusei piedāvāta peļņa vai līdzvērtīgs labums vai ja trešā puse ir saņēmusi šādu peļņu vai labumu.

2. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu orgānu izņemšanai dzīviem donoriem izņēmuma gadījumos saskaņā ar atbilstošiem drošības pasākumiem vai piekrišanas noteikumiem, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos. Jebkurā atrunā, kas izdarīta atbilstoši šim punktam, īsi norāda attiecīgās valsts tiesību normas.

3. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktos vārdi "peļņa vai līdzvērtīgs labums" neietver ne ienākumu zaudējuma vai citu tādu pamatojamu izmaksu kompensāciju, kas rodas orgāna izņemšanas vai ar to saistīto medicīnisko pārbaužu dēļ, ne zaudējumu kompensāciju, kas nav saistīta ar orgānu izņemšanu.

4. Katra Puse apsver nepieciešamo normatīvo un citu pasākumu veikšanu, lai saskaņā ar saviem tiesību aktiem atzītu par noziedzīgu nodarījumu orgānu izņemšanu no dzīviem vai mirušiem donoriem, ja orgānu izņemšana tiek veikta ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantāciju reglamentējošo tiesību aktu vai noteikumu pamatprincipiem. Ja Puse saskaņā ar šo normu kādas darbības atzīst par noziedzīgiem nodarījumiem, tā cenšas šiem nodarījumiem piemērot arī 9.-22. pantu.

5. pants. Nelikumīgi izņemtu orgānu izmantošana implantācijai vai citiem mērķiem

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu nelikumīgi izņemtu orgānu, kā tas paredzēts 4. panta 1. punktā, tīšu izmantošanu implantācijas vai citiem mērķiem.

6. pants. Orgānu implantācija ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantācijas tiesību aktu pamatprincipiem

Katra Puse apsver nepieciešamo normatīvo un citu pasākumu veikšanu, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu no dzīviem vai mirušiem donoriem izņemtu orgānu tīšu implantāciju, ja šāda implantācija tiek veikta ārpus valsts transplantācijas sistēmas vai pretrunā valsts transplantāciju reglamentējošo tiesību aktu vai noteikumu pamatprincipiem. Ja Puse saskaņā ar šo normu kādas darbības atzīst par noziedzīgiem nodarījumiem, tā cenšas šiem nodarījumiem piemērot arī 9.-22. pantu.

7. pants. Nelikumīga vilināšana, vervēšana un nelikumīgu labumu piedāvāšana un pieprasīšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu tīšu donora vai saņēmēja vilināšanu un vervēšanu, ja aģitētājs, vervētājs vai trešā puse par aģitēšanu un vervēšanu saņem peļņu vai līdzvērtīgu labumu.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos atzītu par noziedzīgu nodarījumu tiešu vai netiešu, bet tīšu nelikumīga labuma apsolīšanu, piedāvāšanu vai došanu veselības aprūpes speciālistiem, valsts amatpersonām vai personām, kas jebkurā amatā pārvalda privātā sektora personas vai sniedz tām pakalpojumus, ar mērķi panākt vai veicināt cilvēka orgāna izņemšanu vai implantāciju, ja šāda izņemšana vai implantācija notiek 4. panta 1. punktā vai 5. pantā aprakstītajos apstākļos un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā vai 6. pantā aprakstītajos apstākļos.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai atzītu, ka veselības aprūpes speciālisti, valsts amatpersonas vai personas, kas jebkurā amatā pārvalda privātā sektora personas vai sniedz tām pakalpojumus, veic noziedzīgu nodarījumu, ja tās tīši pieprasa vai pieņem nelikumīgus labumus par cilvēka orgāna izņemšanu vai implantāciju, ja šāda izņemšana vai implantācija notiek 4. panta 1. punktā vai 5. pantā aprakstītajos apstākļos un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā vai 6. pantā aprakstītajos apstākļos.

8. pants. Nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu sagatavošana, saglabāšana, glabāšana, pārvadāšana, nodošana, saņemšana, importēšana un eksportēšana

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai savos tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu šādas tīšas darbības:

a) nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu, kā aprakstīts 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā, sagatavošanu, saglabāšanu, glabāšanu;

b) nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu, kā aprakstīts 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 4. panta 4. punktā, pārvadāšanu, nodošanu, saņemšanu, importēšanu un eksportēšanu.

9. pants. Atbalstīšana vai uzkūdīšana un mēģinājums

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu tīšu atbalstīšanu vai uzkūdīšanu.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīšu mēģinājumu izdarīt kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot šā panta 2. punktu tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti ar 7. un 8. pantu.

10. pants. Jurisdikcija

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šajā Konvencijā, ja attiecīgais noziedzīgais nodarījums izdarīts:

a) tās teritorijā;

b) uz kuģa, kura karogvalsts ir minētā Puse;

c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem;

d) ja to izdarījis kāds tās pilsonis;

e) ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

2. Katra Puse cenšas veikt nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus ar nolūku noteikt savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru noziedzīgo nodarījumu, kas noteikts šajā Konvencijā, ja attiecīgais noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs valsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir šīs valsts teritorijā.

3. Katra Puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus.

4. Attiecībā uz kriminālprocesa uzsākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālprocesu var uzsākt tikai pēc tam, kad cietušais iesniedzis iesniegumu, vai pēc tam, kad informāciju sniegusi valsts, kurā noziedzīgais nodarījums ir izdarīts.

5. Katra Puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos šā panta 4. punkta noteikumus.

6. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, tādos gadījumos, kad iespējamais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā un kad viņu nevar izdot citai valstij, pamatojoties uz viņa pilsonību.

7. Ja vairāk nekā viena Puse pretendē uz to, ka iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas noteikts šajā Konvencijā, ir noticis tās jurisdikcijā, tad atbilstošā gadījumā iesaistītās Puses savstarpēji apspriežas, lai noteiktu kriminālprocesa uzsākšanai vispiemērotāko jurisdikciju.

8. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī Konvencija neizslēdz nevienu kriminālo jurisdikciju, ko Puse īsteno saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

11. pants. Juridisko personu atbildība

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā un ko viņu labā veikusi kāda fiziska persona, kura rīkojusies individuāli vai šīs juridiskās personas struktūras sastāvā, būdama vadošā amatā attiecīgajā juridiskajā personā, un noziedzīgos nodarījumus izdarījusi, pamatojoties uz:

a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem katra Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja nepienācīgas uzraudzības vai kontroles dēļ, kas jāveic 1. punktā minētajai fiziskajai personai, kādai šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā veikt kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību principiem juridiskās personas var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.

4. Šāda atbildība neskar to fizisko personu kriminālatbildību, kuras ir izdarījušas noziedzīgo nodarījumu.

12. pants. Sankcijas un līdzekļi

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā. Par fizisku personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā un atbilstošā gadījumā 5. un 7.-9. pantā, šīs sankcijas ietver soda mērus, kas paredz brīvības atņemšanu un var būt pamats izdošanai.

2. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai juridiskajām personām, kas ir atbildīgas saskaņā ar 11. pantu, tiktu piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var būt krimināltiesisks un citāds naudas sods un var ietvert citus pasākumus, tādus kā:

a) pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību;

b) pakļaušanu tiesiskai uzraudzībai;

c) likvidēšanu tiesas ceļā.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai

a) atļautu to ienākumu izņemšanu un konfiskāciju, kas gūti, izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti šajā Konvencijā, vai īpašuma, kura vērtība atbilst šiem ienākumiem, izņemšanu un konfiskāciju;

b) atļautu uz laiku vai pastāvīgi slēgt uzņēmumu, kas izmantots to noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, kuri noteikti šajā Konvencijā, neskarot labticīgo trešo pušu tiesības, vai arī atļautu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem liegt nodarījuma izdarītājam uz laiku vai pastāvīgi veikt profesionālo darbību, kas ir saistīta ar to noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kuri noteikti šajā Konvencijā.

13. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai turpmāk minētie apstākļi, ciktāl tie neveido esošā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, kad tiek noteiktas sankcijas par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā:

a) nodarījuma rezultātā ir iestājusies cietušās personas nāve vai ir radīts smags kaitējums viņas fiziskajai vai garīgajai veselībai;

b) nodarījumu ir veikusi persona, kas ir ļaunprātīgi izmantojusi savu stāvokli;

c) nodarījums ir izdarīts organizētās noziedzības ietvaros;

d) nodarījuma izdarītājs ir bijis iepriekš tiesāts par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā;

e) nodarījums ir izdarīts pret bērnu vai citu īpaši neaizsargātu personu.

14. pants. Agrāka sodāmība

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai, nosakot sodu, paredzētu iespēju ņemt vērā citas Puses galīgo spriedumu par nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

III nodaļa. Kriminālprocesuālie noteikumi

15. pants. Kriminālprocesa uzsākšana un turpināšana

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai kriminālvajāšana saistībā ar nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, nav atkarīga no iesnieguma un kriminālprocess var turpināties, pat ja iesniegums tiek atsaukts.

16. pants. Kriminālizmeklēšana

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai saskaņā ar saviem tiesību principiem nodrošinātu to noziedzīgo nodarījumu efektīvu izmeklēšanu, kas noteikti šajā Konvencijā, un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem.

17. pants. Starptautiskā sadarbība

1. Puses savā starpā sadarbojas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem un reģionālajiem instrumentiem un nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem un savstarpējiem tiesību aktiem un attiecīgo Pušu valsts tiesību aktiem, cik vien tas ir iespējams, lai veiktu izmeklēšanu un īstenotu kriminālprocesu saistībā ar tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, tostarp lai veiktu līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju.

2. Puses pēc iespējas plašāk sadarbojas saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem, reģionālajiem un divpusējiem līgumiem par izdošanu un savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

3. Ja Puse, kas veic izraidīšanu vai sniedz savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās saskaņā ar esošo līgumu, saņem izraidīšanas vai juridiskās palīdzības krimināllietās pieprasījumu no Puses, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā, pilnībā ievērojot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un savas valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var uzskatīt šo Konvenciju par pamatu izdošanai vai savstarpējai juridiskajai palīdzībai krimināllietās saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā.

IV nodaļa. Aizsardzības pasākumi

18. pants. Cietušo aizsardzība

Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai aizsargātu to personu tiesības un intereses, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kuri noteikti šajā Konvencijā, un jo īpaši Puses veic šādus pasākumus:

a) nodrošina, lai cietušajiem būtu pieejama tāda informācija par viņu lietu, kas nepieciešama, lai aizsargātu viņu veselību un citas attiecīgās tiesības;

b) atbalsta cietušo fizisko, psiholoģisko un sociālo atlabšanu;

c) savos valsts tiesību aktos paredz cietušajiem tiesības saņemt kompensāciju no nodarījuma izdarītājiem.

19. pants. Cietušo statuss kriminālprocesā

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai visās izmeklēšanas un kriminālprocesa stadijās aizsargātu to personu tiesības un intereses, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kuri noteikti šajā Konvencijā, un jo īpaši Puses veic šādus pasākumus:

a) informē cietušos par viņu tiesībām un viņiem pieejamajiem pakalpojumiem, un pēc pieprasījuma par pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņu iesniegtajām sūdzībām, uzturētajām apsūdzībām, kriminālprocesa statusu krimināllietā, ja vien izņēmuma gadījumos šādu ziņu sniegšana negatīvi neietekmēs lietas pienācīgu izskatīšanu, un viņu lomu tajā, kā arī informē cietušos par viņu lietas rezultātu;

b) atbilstoši savām valsts tiesību aktu procesuālajām normām nodrošina cietušajiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un tieši vai ar starpnieku palīdzību darīt zināmus savus uzskatus, vajadzības un bažas, un nodrošina, lai viņus ņemtu vērā;

c) nodrošina cietušajiem atbilstošu palīdzību, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi darītas zināmas un ņemtas vērā;

d) veic efektīvus pasākumus cietušo, kā arī viņu ģimeņu aizsardzībai pret iebiedēšanu un atriebību.

2. Katra Puse nodrošina to, lai cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm būtu pieejama informācija par kriminālprocesu un administratīvo procesu.

3. Katra Puse nodrošina to, lai cietušajiem būtu pieejama juridiskā palīdzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pamatotā gadījumā bez maksas, ja ir iespējams tām piešķirt puses statusu kriminālprocesā.

4. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kas noteikti šajā Konvencijā un veikti minētās Puses, kura nav cietušā dzīvesvieta, teritorijā, varētu iesniegt prasību kompetentajām iestādēm savas dzīvesvietas valstī.

5. Katra Puse, veicot normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, nodrošina iespēju grupām, fondiem, asociācijām un valstiskām vai nevalstiskām organizācijām palīdzēt un/vai atbalstīt cietušos kriminālprocesā saistībā ar noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, ja cietušie piekrīt saņemt šādu palīdzību/atbalstu.

20. pants. Liecinieku aizsardzība

1. Katra Puse iespēju robežās un saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem nodrošina efektīvu aizsardzību pret iespējamo iebiedēšanu un atriebību gan lieciniekiem, kas piedalās kriminālprocesā un sniedz liecības saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā, gan atbilstošā gadījumā arī viņu radiniekiem un citām tuvām personām.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī cietušajiem, ciktāl viņi ir liecinieki.

V nodaļa. Preventīvie pasākumi

21. pants. Pasākumi valsts līmenī

1. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu:

a) caurskatāmu valsts cilvēku orgānu transplantācijas sistēmu;

b) pacientiem taisnīgu pieeju transplantācijas pakalpojumiem;

c) sadarbībā starp visām atbilstošajām institūcijām pienācīgu tās informācijas savākšanu, analīzi un apmaiņu, kas saistīta ar šīs Konvencijas aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2. Lai novērstu un apkarotu cilvēku orgānu tirdzniecību, katra Puse atbilstošā gadījumā veic šādus pasākumus:

a) sniedz informāciju veselības aprūpes speciālistiem un attiecīgajām amatpersonām vai pastiprina šo speciālistu un amatpersonu apmācību par cilvēku orgānu tirdzniecības novēršanu un apkarošanu;

b) veicina plašai sabiedrībai paredzētas izpratnes veidošanas kampaņas par cilvēku orgānu tirdzniecības prettiesiskumu un bīstamību.

3. Katra Puse veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus ar mērķi aizliegt reklamēt cilvēku orgānu nepieciešamību vai pieejamību ar nolūku piedāvāt vai gūt peļņu vai līdzvērtīgu labumu.

22. pants. Starptautiskie pasākumi

Puses pēc iespējas plašāk sadarbojas savā starpā, lai novērstu cilvēku orgānu tirdzniecību. Puses veic šādus pasākumus:

a) pēc Pušu komitejas pieprasījuma ziņo savās attiecīgajās jurisdikcijās atklāto cilvēku orgānu tirdzniecības gadījumu skaitu;

b) noteikt valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai cilvēku orgānu tirdzniecības apkarošanas jomā.

VI nodaļa. Kontroles mehānisms

23. pants. Pušu komiteja

1. Pušu komiteju veido šīs Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, kad Konvenciju ir ratificējusi desmitā valsts, kas to ir parakstījusi. Pēc tam tās sanāksmes notiek tad, kad to pieprasa vismaz viena trešdaļa Pušu vai ģenerālsekretārs.

3. Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz Pušu komitejai veikt tās funkcijas.

5. Līgumslēdzēja Puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, piedalās Pušu komitejas finansēšanā tādā apmērā, kādā pēc apspriešanās ar attiecīgo Pusi to izlemj Ministru komiteja.

24. pants. Citi pārstāvji

1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja (CDPC), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskās komitejas katra ieceļ savu pārstāvi Pušu komitejā, lai veicinātu daudznozaru un starpdisciplīnu pieeju.

2. Ministru komiteja pēc apspriedes ar Pušu komiteju var aicināt arī citas Eiropas Padomes struktūras iecelt savu pārstāvi Pušu komitejā.

3. Attiecīgo starptautisko organizāciju pārstāvji Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

4. Pušu attiecīgo oficiālo iestāžu pārstāvji Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

5. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un jo īpaši nevalstiskās organizācijas Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes normatīvos noteikto kārtību.

6. Ieceļot pārstāvjus saskaņā ar šā panta 2.-5. punktu, jānodrošina proporcionāla dažādu nozaru un disciplīnu pārstāvība.

7. Pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar šā panta 1.-5. punktu, Pušu komitejas sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

25. pants. Pušu komitejas funkcijas

1. Pušu komiteja uzrauga šīs Konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglamentā ir noteikta kārtība, kādā izvērtē šīs Konvencijas īstenošanu, izmantojot daudznozaru un starpdisciplīnu pieeju.

2. Pušu komiteja arī veicina informācijas, pieredzes un labas prakses vākšanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību. Komiteja var izmantot citu attiecīgo Eiropas Padomes komiteju un struktūru zināšanas.

3. Turklāt atbilstošā gadījumā Pušu komiteja veic šādas darbības:

a) sekmē šīs Konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu iespējamo problēmu un seku identifikāciju, ko rada kāda no deklarācijām vai atrunām, kura iesniegta saskaņā ar šo Konvenciju;

b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu saistībā ar šīs Konvencijas piemērošanu un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju jomā;

c) sagatavo konkrētus ieteikumus Pusēm par šīs Konvencijas īstenošanu.

4. Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja (CDPC) tiek periodiski informēta par šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

VII nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem

26. pants Saistība ar citiem starptautiskiem dokumentiem

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem dokumentiem, kuru dalībvalstis ir vai par tām kļūs šīs Konvencijas Puses un kuros ir noteikumi par šīs Konvencijas reglamentētajiem jautājumiem.

2. Šīs Konvencijas dalībvalstis par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, var savā starpā slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs Konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā noteikto principu īstenošanu.

VIII nodaļa. Konvencijas grozījumi

27. pants. Grozījumi

1. Jebkurus šīs Konvencijas grozījumu priekšlikumus, ko iesniedz kāda no Pusēm, dara zināmus Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, un viņš tos nosūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju.

2. Visus Pušu ierosinātos grozījumus dara zināmus Eiropas Noziedzības problēmu komitejai (CDPC) un citām attiecīgajām Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskajām komitejām, kas Pušu komitejai sniedz savus atzinumus par ierosinātajiem grozījumiem.

3. Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosinātos grozījumus un Pušu komitejas sniegto atzinumu un pēc apspriešanās ar tām Konvencijas Pusēm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šos grozījumus ar balsu vairākumu saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktu.

4. Ikvienu grozījumu tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 3.punktu, nosūta Pusēm akceptēšanai.

5. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 3. punktu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kad visas Puses ir ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās akceptē minētos grozījumus.

IX nodaļa. Nobeiguma noteikumi

28. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Savienība un valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē. To var parakstīt arī jebkura cita valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, ja to uzaicina Ministru komiteja. Lēmumu uzaicināt kādu valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, parakstīt Konvenciju pieņem ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts, un to Līgumslēdzēju valstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kas ir tiesīgi līdzdarboties Ministru komitejā. Šo lēmumu pieņem pēc tam, kad ir panākta to pārējo valstu/Eiropas Savienības vienprātīga piekrišana, kuras ir paudušas savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu.

2. Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājas, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru citu valsti vai Eiropas Savienību, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

29. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura Puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz šajā deklarācijā norādīto teritoriju var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

30. pants. Atrunas

1. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot instrumentu par tās ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, var paziņot, ka tā izdara vienu vai vairākas atrunas, kas norādītas 4. panta 2. punktā, 9. panta 3. punktā un 10. panta 3. un 5. punktā.

2. Jebkura valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var arī paziņot, ka tā patur tiesības piemērot 5. pantu un 7. panta 2. un 3. punktu vienīgi tad, ja noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti implantācijas mērķiem vai citiem šīs Puses norādītiem mērķiem.

3. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas.

4. Katra Puse, kas ir izdarījusi kādu atrunu, jebkurā laikā var to pilnībā vai daļēji atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu.

31. pants. Strīdu izšķiršana

Pušu komiteja ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteju (CDPC) un citām attiecīgajām Eiropas Padomes starpvaldību vai zinātniskajam komitejām uzraudzīs šīs Konvencijas piemērošanu un vajadzības gadījumā veicinās ar tās piemērošanu saistīto sarežģījumu atrisināšanu miermīlīgā ceļā.

32. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

33. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar tās 28. panta noteikumiem, par:

a) katru parakstīšanu;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c) ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 28. pantu;

d) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;

e) ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 30. pantu;

f) ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 32. panta noteikumiem;

g) jebkuru citu ar šo Konvenciju saistītu aktu, paziņojumu vai ziņojumu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Parakstīts Santjago de Kompostelā 2015. gada 25. martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kam ir novērotāja statuss Eiropas Padomē, Eiropas Savienībai un visām valstīm, kuras ir uzaicinātas parakstīt šo Konvenciju.