LATVIJAS
REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES
PROTOKOLS,
AR KURU GROZA LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS
PADOMES 2002. GADA 31. JANVĀRĪ NOSLĒGTO KONVENCIJU PAR
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN
KAPITĀLA NODOKĻIEM
Latvijas Republikas valdība
un
Šveices Federālā Padome,
vēloties noslēgt Protokolu, lai grozītu Latvijas Republikas
valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī
noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk -
Konvencija),
ir vienojušās par turpmāko.
I. pants
1. Konvencijas nosaukums tiek izslēgts un aizstāts ar šādu
nosaukumu:
"LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS
PADOMES KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU
ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM UN IZVAIRĪŠANĀS NO
NODOKĻU MAKSĀŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU"
2. Preambula tiek izslēgta un aizstāta ar šādu preambulu:
"LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA
UN
ŠVEICES FEDERĀLĀ PADOME
APLIECINĀDAMAS vēlēšanos turpināt attīstīt to ekonomiskās
attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jomā,
NOLŪKĀ noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas
novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, lai
novērstu nodokļu neuzlikšanas vai samazinātas nodokļu uzlikšanas
iespējas, izmantojot nodokļu nemaksāšanu vai ļaunprātīgu
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tai skaitā nodokļu konvenciju
ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping)
ar mērķi trešo valstu rezidentiem netiešā veidā izmantot
Konvencijā noteiktos atvieglojumus)."
II. pants
Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkta b)
apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu apakšpunktu:
"b) termins "Šveice" nozīmē Šveices
Konfederācijas teritoriju, kā tā ir definēta tās likumdošanas
aktos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;"
III. pants
Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkta h) (ii)
apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu apakšpunktu:
"(ii) Šveicē, Finanšu Federālā departamenta vadītājs vai
tā pilnvarots pārstāvis;"
IV. pants
Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkts tiek
papildināts ar j) apakšpunktu šādā redakcijā:
"j) termins "pensiju fonds" nozīmē jebkādu
plānu, shēmu, fondu, nodibinājumu, trastu vai citu veidojumu, kas
izveidots Līgumslēdzējā Valstī, ko:
(i) regulē un, kas vispārējā kārtībā ir atbrīvots no ienākuma
nodokļa šajā Valstī; un kas
(ii) izveidots galvenokārt, lai administrētu vai nodrošinātu
pensijas vai pensionēšanās pabalstus vai, lai viena vai vairāku
šādu fondu labā gūtu ienākumu."
V. pants
Konvencijas 10.pants (Dividendes) tiek izslēgts un aizstāts ar
šādu pantu:
"10.pants
Dividendes
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var
uzlikt nodokļus šajā otrajā valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo
dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, nodoklis nepārsniedz 15 procentus no dividenžu
kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem, Līgumslēdzēja Valsts,
kuras rezidents ir sabiedrība, atbrīvo šīs sabiedrības izmaksātās
dividendes no nodokļa uzlikšanas, ja dividenžu īstenais īpašnieks
ir:
a) sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kas ir otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidents un tai vismaz vienu gadu pirms
dividenžu izmaksas tieši pieder vismaz 10 procenti no kapitāla
sabiedrībā, kas izmaksā dividendes; vai
b) pensiju fonds; vai
c) otras valsts Centrālā banka."
4. 2. un 3.punkts neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības
peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
5. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu
no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām
piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī tādu ienākumu no
citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas
tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no
akcijām.
6. 1., 2. un 3.punkta noteikumus nepiemēro, ja dividenžu
īstenais īpašnieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto
pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību
vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro
7. vai 14.panta noteikumus.
7. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu
vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst
nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām
dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts
rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī, nedz arī uzlikt nodokli
sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās
dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā
valstī gūtās peļņas vai ienākuma."
VI. pants
1. Konvencijas 11.panta (Procenti) 2.punkts tiek izslēgts un
aizstāts ar šādu punktu:
"2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši
attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst
pārsniegt:
a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā
sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, sabiedrībai,
kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents (kas nav
personālsabiedrība) un kas ir procentu īstenais īpašnieks;
b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos
gadījumos."
2. Konvencijas 11.panta (Procenti) 3.punkts tiek papildināts
ar e) un f) apakšpunktiem šādā redakcijā:
"e) procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un
izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondam, kas ir to
īstenais īpašnieks, nodokli uzliek tikai šajā otrā valstī;
f) procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir to
īstenais īpašnieks, nodokli uzliek tikai šajā otrā valstī, ja
šādi procentu maksājumi tiek maksāti par jebkāda veida aizdevumu,
ko piešķīrusi banka."
VII. pants
Konvencijas 12.panta (Autoratlīdzības) 2.punkts tiek izslēgts
un aizstāts ar šādu punktu:
"2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus
atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības
īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
nodoklis nepārsniedz:
a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, ja autoratlīdzību
izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, otras
Līgumslēdzējas Valsts sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība),
kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un ir
autoratlīdzības īstenais īpašnieks;
b) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos
gadījumos."
VIII. pants
Konvencijas 17.panta (Mākslinieki un sportisti) 3.punkts tiek
izslēgts un aizstāts ar šādu punktu:
"3. 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro
ienākumam, ko izpildītājmākslinieki vai sportisti gūst par
Līgumslēdzējā Valstī veiktu darbību, ja izpildītājmākslinieku vai
sportistu darbības tieši vai netieši, pilnībā vai galvenokārt
tiek finansētas no otras Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski
administratīvo vienību vai pašvaldību publiskā finansējuma
līdzekļiem. Šādā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai
tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
izpildītājmākslinieks vai sportists."
IX. pants
Konvencija tiek papildināta ar 22.a.pantu (Tiesības uz
atvieglojumiem) šādā redakcijā:
"22.a. pants
Tiesības uz
atvieglojumiem
1. Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, šajā
konvencijā paredzētais atvieglojums netiek piešķirts attiecībā uz
ienākuma vai kapitāla veidu, ja, ņemot vērā visus atbilstošos
faktus un apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka atvieglojuma
saņemšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma
galvenajiem mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši tika saņemts
šis atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka šī atvieglojuma
piešķiršana šajos apstākļos ir saskaņā ar šīs konvencijas
attiecīgo noteikumu objektu un mērķi.
2. Ja saskaņā ar 1.punktu personai netiek piešķirts
atvieglojums saskaņā ar šo konvenciju, Līgumslēdzējas Valsts
kompetentā iestāde, kas citādi šo atvieglojumu būtu piešķīrusi,
tomēr uzskata šo personu par tādu, kam ir tiesības uz šo
atvieglojumu vai atšķirīgiem atvieglojumiem attiecībā uz noteiktu
ienākuma vai kapitāla veidu, ja šī kompetentā iestāde, pēc šīs
personas pieprasījuma un pēc atbilstošo faktu un apstākļu
izvērtēšanas, konstatē, ka šādi atvieglojumi būtu piešķirami šai
personai vai citai personai, ja nepastāvētu 1.punktā minētais
darījums vai vienošanās. Līgumslēdzējas Valsts kompetentā
iestāde, kurai iesniegts pieprasījumus, konsultējas ar otras
valsts kompetento iestādi pirms pieprasījuma, ko iesniedzis otras
valsts rezidents saskaņā ar šo punktu, noraidīšanas."
X. pants
Konvencijas 23.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana)
2.punkta a) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu
apakšpunktu:
"a) Ja Šveices rezidents gūst ienākumu vai tam pieder
kapitāls, kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus
Latvijā, tad Šveice saskaņā ar b) apakšpunktu atbrīvo šādu
ienākumu vai kapitālu no nodokļu uzlikšanas, bet, aprēķinot
nodokli par šī rezidenta pārējo ienākumu vai kapitālu, var
piemērot tādu nodokļa likmi, kāda būtu piemērojama, ja šis
ienākums vai kapitāls netiktu atbrīvots no nodokļu uzlikšanas.
Tomēr šādu atbrīvojumu atbilstoši 13.panta 4.punktā noteiktajam
kapitāla pieaugumam piemēro tikai, ja ir pierādīts, ka Latvijā
faktiski notiek nodokļu uzlikšana šādam kapitāla
pieaugumam."
XI. pants
Konvencijas 25.pants (Savstarpējās saskaņošanas procedūra)
tiek papildināts ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"5. Ja,
a) saskaņā ar 1.punktu persona ir iesniegusi sūdzību
Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, pamatojoties uz to,
ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu darbību rezultātā šai
personai ir uzlikti nodokļi šīs konvencijas noteikumiem
neatbilstošā veidā, un
b) kompetentās iestādes, saskaņā ar 2.punktu trīs gadu laikā
no sūdzības iesniegšanas otras Līgumslēdzējas Valsts
kompetentajai iestādei, nevar panākt vienošanos, lai atrisinātu
šo lietu,
jebkuri neatrisinātie jautājumi šajā lietā tiek iesniegti
izskatīšanai arbitrāžā, ja šī persona to pieprasa. Tomēr,
neatrisinātie jautājumi netiek iesniegti izskatīšanai arbitrāžā,
ja par šo jautājumu kādas valsts tiesa vai administratīvais
tribunāls jau ir pieņēmis lēmumu. Ja vien persona, uz kuru tieši
attiecas lieta, neakceptē savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek
ieviests arbitrāžas lēmums, vai kompetentās iestādes un personas,
uz kurām tieši attiecas lieta, vienojas par atšķirīgu risinājumu
sešu mēnešu laikā no brīža, kad lēmums tām ir paziņots, tad
arbitrāžas lēmums ir saistošs abām valstīm, un tas ir jāizpilda
neatkarīgi no jebkādiem laika ierobežojumiem, kādi noteikti šo
valstu nacionālajos likumdošanas aktos. Līgumslēdzēju Valstu
kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties nosaka šī punkta
piemērošanas veidu.
6. Līgumslēdzējas Valstis var izpaust arbitrāžas padomei, kas
izveidota saskaņā ar 5.punkta noteikumiem, tādu informāciju, kas
ir nepieciešama arbitrāžas procesa nodrošināšanai. Arbitrāžas
padomes locekļi ir pakļauti informācijas izpaušanas
ierobežojumiem, kas norādīti 26.panta 2.punktā attiecībā uz šādi
izpaužamo informāciju. "
XII. pants
Konvencijas 26.pants (Informācijas apmaiņa) tiek izslēgts un
aizstāts ar šādu pantu:
"26.pants
Informācijas
apmaiņa
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes veic tādas
informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas
noteikumu piemērošanai vai nacionālo likumdošanas aktu
administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un
nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to
politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda
nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Konvenciju. Konvencijas 1. un
2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.
2. Jebkura informācija, ko saskaņā ar 1.punktu, saņem
Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā
informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas
aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm
(ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kas ir
iesaistītas 1.punktā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā,
piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju
izskatīšanā. Šīs personas vai iestādes šo informāciju izmanto
vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju
atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no
iepriekš minētā, informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, var
tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda informācija var tikt
izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar abu Valstu
likumdošanas aktiem, un informācijas sniedzējas valsts kompetentā
iestāde atļauj šādu izmantošanu.
3. Nekādā gadījumā 1.un 2.punkta noteikumi nav interpretējami
tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst šīs vai
otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un
administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs vai
otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai parasti
piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu
vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana
būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt
informāciju, otra Līgumslēdzēja Valsts pieprasītās informācijas
iegūšanai izmanto savus informācijas iegūšanas līdzekļus, pat ja
pieprasītā informācija otrai valstij nav nepieciešama savām
nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Iepriekšējā teikumā ietvertais
pienākums ir pakļauts 3.punktā noteiktajiem ierobežojumiem, bet
nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka
tie atļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju
vienīgi tādēļ, ka tai šāda informācija nav nepieciešama savām
nodokļu uzlikšanas vajadzībām.
5. Nekādā gadījumā 3.punkta noteikumi nav interpretējami
tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt
informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,
cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz
pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tāpēc, ka tas saistīts ar
īpašumtiesībām otrā personā."
XIII. PANTS
1. Protokola nosaukums tiek izslēgts un aizstāts ar šādu
Protokola nosaukumu:
"PROTOKOLS
Attiecībā uz starp Latvijas Republikas valdību un Šveices
Federālo Padomi noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās
uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem
un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, puses ir vienojušās, ka šādi noteikumi ir
Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.".
2. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 2.punktu
šādā redakcijā:
"2. Attiecībā uz 3.panta 1.punkta j) apakšpunktu
Tiek saprasts, ka termins "pensiju fonds" ietver
šādus un jebkurus identiskus vai pēc būtības līdzīgus fondus, kas
ir izveidoti saskaņā ar likumdošanas aktiem, kas ieviesti pēc šī
protokola parakstīšanas datuma:
a) Latvijā, jebkuru pensiju fondu, kas darbojas saskaņā
ar:
(i) 1995.gada 2.novembra likumu "Par valsts
pensijām";
(ii) 1997.gada 5.jūnija likumu "Par privātajiem pensiju
fondiem";
b) Šveicē, jebkuru pensiju fondu, kas darbojas saskaņā ar:
(i) 1946.gada 20.decembra Federālo likumu par vecuma un
apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu;
(ii) 1959.gada 19.jūnija Federālo likumu par personu ar
invaliditāti apdrošināšanu;
(iii) 2006.gada 6.oktobra Federālo likumu par papildu pensijām
attiecībā uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un personu ar
invaliditāti apdrošināšanu;
(iv) 1952.gada 25.septembra Federālo likumu par ienākumu
kompensācijas pabalstiem obligātā dienesta un maternitātes
gadījumā;
(v) 1982.gada 25.jūnija Federālo likumu par vecuma, apgādnieka
zaudējuma un personu ar invaliditāti apdrošināšanas maksājumiem
attiecībā uz nodarbinātību un pašnodarbinātību, tai skaitā
nereģistrētos pensiju fondus, kas piedāvā nodarbinātības pensiju
plānus un pensiju fondus, kas piedāvā individuālus atzītus
pensiju plānus, kas salīdzināmi ar nodarbinātības pensiju
plāniem.".
3. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 3.punktu
šādā redakcijā:
"3. Attiecībā uz 4.panta 1.punktu
Attiecībā uz 4.panta 1.punktu tiek saprasts, ka termins
"Līgumslēdzējas Valsts rezidents" īpaši ietver:
a) pensiju fondu, kas izveidots šajā valstī; un
b) organizāciju, kas ir izveidota un darbojas ar mērķi veikt
reliģiskus, labdarības, zinātniskus, kultūras, sporta vai
izglītojošus pasākumus un kas ir šīs valsts rezidents saskaņā ar
tās likumdošanas aktiem, neatkarīgi no tā, vai viss tās ienākums
vai kapitāls vai tā daļa var būt atbrīvota no nodokļa uzlikšanas
saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem.".
4. Konvencijas Protokola esošos 2., 3. un 4.punktus pārnumurē
atbilstoši par 4., 5. un 6.punktiem.
5. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 7.punktu
šādā redakcijā:
"7. Attiecībā uz 10.panta 2. un 3.punktu
Ja minimālā turējuma perioda nosacījums, ko paredz 10.panta
3.punkta a) apakšpunkts, dividenžu izmaksas brīdī netiek
izpildīts, un tāpēc izmaksas brīdī tiek ieturēts 10.panta
2.punktā noteiktais nodoklis, un minimālā turējuma perioda
nosacījums tiek izpildīts pēc tam, tad dividenžu īstenais
īpašnieks ir tiesīgs uz ieturētā nodokļa atmaksu.".
6. Konvencijas Protokola esošais 7.punkts tiek izslēgts.
7. Konvencijas Protokola esošais 5.punkts tiek pārnumurēts par
8.punktu.
8. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 9.punktu
šādā redakcijā:
"9. Attiecībā uz 11.panta 3.punkta f) apakšpunktu
Tiek saprasts, ka termins "banka" ir banka, kuras
darbību regulē otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas
akti.".
9. Konvencijas Protokola esošais 6.punkts tiek pārnumurēts par
10.punktu.
10. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 11.punktu
šādā redakcijā:
"11. Attiecībā uz 18. un 24.pantiem
Kas attiecas uz 18.pantu un 24.pantu, uz iemaksām
Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondā, ko veic fiziskā persona, kas
sniedz pakalpojumus otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai ko veic
fiziskās personas labā, lai noteiktu fiziskās personas maksājamo
nodokli un uzņēmuma peļņu, kam var uzlikt nodokļus šajā otrā
Valstī, attiecas tie paši noteikumi un tās ir pakļautas tādiem
pašiem nosacījumiem un ierobežojumiem kā iemaksas, kas veiktas
šīs otras Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondā, ar nosacījumu, ka
šī fiziskā persona nebija šīs valsts rezidents, un bija pensiju
fonda dalībnieks uzreiz pirms tā sāka sniegt pakalpojumus šajā
otrā Valstī.".
11. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 12.punktu
šādā redakcijā:
"12. Attiecībā uz 26.pantu:
a) Tiek saprasts, ka informācijas apmaiņa tiek pieprasīta
vienīgi, ja pieprasītāja Līgumslēdzēja Valsts ir izsmēlusi visus
parastos informācijas avotus, kas pieejami saskaņā ar nacionālo
nodokļu uzlikšanas kārtību.
b) Tiek saprasts, ka, iesniedzot informācijas pieprasījumu
saskaņā ar 26.pantu, pieprasītājas valsts nodokļu iestāde sniedz
šādu informāciju pieprasījuma saņēmējas valsts nodokļu
iestādei:
(i) personas, par kuru tiek veikta pārbaude vai izmeklēšana,
identitāte;
(ii) laika periods, par kuru tiek pieprasīta informācija;
(iii) pieprasītās informācijas izklāstījums, tai skaitā tās
būtība un veids, kādā pieprasītāja valsts vēlas saņemt
informāciju no pieprasījuma saņēmējas valsts;
(iv) nodokļu mērķis, kādam informācija tiek pieprasīta;
(v) tik lielā mērā, cik tas ir zināms, jebkuras personas vārds
un adrese, par kuru tiek uzskatīts, ka tās rīcībā ir pieprasītā
informācija.
c) Tiek saprasts, ka atsauce uz "paredzamu
svarīgumu" ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas
plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot,
ka dalībvalstīm nav atļauts veikt pierādījumu meklēšanu pēc
nejaušības principa ("fishing expeditions") vai
pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā
nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem. Lai gan b) apakšpunktā ir
paredzētas svarīgas procedūras prasības, kuru mērķis ir
nodrošināt, lai netiktu veikta pierādījumu meklēšana pēc
nejaušības principa, b) apakšpunkta (i) līdz (v) noteikumi nav
jāinterpretē tādā veidā, kas traucētu efektīvu informācijas
apmaiņu.
d) Tiek saprasts, ka 26.pants Līgumslēdzējām Valstīm neuzliek
pienākumu veikt automātisko informācijas apmaiņu vai informācijas
apmaiņu pēc savas iniciatīvas.
e) Tiek saprasts, ka informācijas apmaiņas gadījumā turpina
piemērot administratīvās procedūras noteikumus par nodokļu
maksātāju tiesībām, kas noteiktas pieprasījuma saņēmējas
Līgumslēdzējā Valstī. Papildus tiek saprasts, ka šo noteikumu
mērķis ir godīgas procedūras nodrošināšana nodokļu maksātājam,
nevis informācijas apmaiņas procesa traucēšana vai nepamatota
kavēšana.".
XIV. PANTS
1. Katra Līgumslēdzēja Valsts informē otru pa diplomātiskiem
kanāliem par to, ka ir izpildītas tās likumdošanas aktos
noteiktās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis protokols stātos
spēkā. Protokols stājas spēkā datumā, kurā ir saņemts pēdējais no
šiem paziņojumiem.
2. Protokola noteikumi tiek piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī
par samaksātajām vai ieskaitītajām summām - janvāra pirmajā dienā
vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Protokols
stājas spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - ar jebkuru taksācijas
gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā
gadā, kas seko gadam, kurā Protokols stājas spēkā;
c) attiecībā uz 25.panta 5. un 6.punktiem, savstarpējās
saskaņošanas procedūrām, kas:
(i) nav pabeigtas starp Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām
iestādēm Protokola spēkā stāšanās datumā (šādos gadījumos trīs
gadu periods saskaņā ar 5.punkta b) apakšpunktu sākas ar šī
Protokola spēkā stāšanos), vai
(ii) uzsāktas pēc šī datuma;
d) attiecībā uz 26.pantu - uz informāciju, kas attiecas uz
finanšu gadiem, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās
kalendārajā gadā, kas seko Protokola spēkā stāšanās datumam.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir
parakstījuši.
Sastādīts Rīgā divos eksemplāros 2016.gada 2.novembrī
latviešu, vācu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz
autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir
teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības vārdā
Finanšu
ministre
|
Šveices Federālās Padomes vārdā
Konfederācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Latvijas Republikā
|
Dana
Reizniece -Ozola
|
Markuss
Niklauss Pauls Dutli
|