Eiropas padomes konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otrais Papildu protokols

Šī Protokola parakstītājas Eiropas padomes dalībvalstis,

Ņemot vērā savas saistības saskaņā ar Eiropas padomes statūtiem;

Vēloties turpmāk veicināt cilvēktiesību aizsardzību, uzturēt likuma varu un atbalstīt demokrātisku sabiedrību;

Uzskatot par vēlamu šajā sakarā stiprināt savu individuālo un kolektīvo spēju reaģēt uz noziedzību;

Ir nolēmušas uzlabot un papildināt noteiktos aspektos 1959.gada 20.aprīlī Strasbūrā pieņemto Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās (turpmāk - "Konvencija"), kā arī tās 1978.gada 17.martā Strasbūrā pieņemto Papildu protokolu;

Ņemot vērā 1950.gada 4.novembrī Romā pieņemto Cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā arī 1981.gada 28.janvārī Strasbūrā pieņemto Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi,

Ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa

1.pants - Apjoms

Konvencijas 1.pants tiek aizvietots ar sekojošiem noteikumiem:

"1. Puses apņemas saskaņā ar Konvencijas noteikumiem nekavējoties sniegt viena otrai visplašāko savstarpējo palīdzību procesuālajās darbībās attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru sodīšana palīdzības pieprasīšanas laikā piekrīt Pieprasītājas Puses tiesu varas iestāžu jurisdikcijai.

2. Šī Konvencija neattiecas uz apcietinājumiem, spriedumu izpildi vai noziedzīgiem nodarījumiem atbilstoši militāra rakstura normatīvajiem aktiem, kas nav noziedzīgi nodarījumi parasto krimināltiesību izpratnē.

3. Savstarpējā palīdzība var tikt sniegta arī procesuālajās darbībās, ko ierosinājušas administratīvās iestādes attiecībā uz rīcību, kas sodāma saskaņā ar Pieprasītājas Puses vai lūguma Saņēmējas Puses nacionāliem normatīvajiem aktiem kā likuma pārkāpumi, uz kuru lēmuma pamata var tik ierosināta tiesvedība tiesā ar jurisdikciju krimināllietās.

4. Savstarpējā palīdzība nevar tikt atteikta tikai tāda iemesla dēļ, ka tā saistīta ar rīcību, par kuru juridiska persona var tikt saukta pie atbildības Pieprasītājā Pusē."

2.pants - Pieprasītājas Puses amatpersonu klātbūtne

Konvencijas 4.pants tiek papildināts ar sekojošo tekstu, Konvencijas oriģinālajam 4.pantam kļūstot par 1.punktu un sekojošiem noteikumiem kļūstot par 2.punktu:

"2. Lūgumus par šādu amatpersonu vai ieinteresētu personu klātbūtni nedrīkst noraidīt, ja, iespējams, šāda klātbūtne padara palīdzības lūguma izpildi atbilstošāku Pieprasītājas Puses vajadzībām un tādējādi, iespējams, novērš nepieciešamību pēc papildus palīdzības lūgumiem."

3.pants - Ieslodzīto personu pagaidu nodošana uz Pieprasītājas Puses teritoriju

Konvencijas 11.pants tiek aizstāts ar sekojošiem noteikumiem:

"1. Ieslodzītā persona, kuras personisku ierašanos pierādīšanas nolūkos, izņemot tiesāšanu, ir lūgusi Pieprasītāja Puse, tiek uz laiku nodota uz tās teritoriju, nodrošinot, ka šī persona tiek nogādāta atpakaļ lūguma Saņēmējas Puses noteiktajā laikā un ievēroti Konvencijas 12.panta noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami.

Pārvietošana var tikt atteikta, ja:

a. ieslodzītā persona tam nepiekrīt;

b. personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesuālajās darbībās, kas notiek lūguma Saņēmējas Puses teritorijā;

c. nodošanas dēļ var tik pagarināts personas ieslodzījums; vai

d. pastāv citi svarīgi iemesli personas nenodošanai uz Pieprasītājas Puses teritoriju.

2. Saskaņā ar Konvencijas 2.panta noteikumiem, 1.punktā paredzētajā gadījumā ieslodzītās personas tranzīts caur trešās Puses teritoriju tiek atļauts uz iesnieguma pamata, kam pievienoti visi nepieciešamie dokumenti un ko Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrija adresējusi tās Puses Tieslietu ministrijai, caur kuras teritoriju tiek pieprasīts tranzīts. Puse var atteikt savu pilsoņu tranzītu.

3. Nodotā persona tiek paturēta ieslodzījumā Pieprasītājas Puses teritorijā un attiecīgajos gadījumos, tās Puses teritorijā, caur kuru ir lūgts tranzīts, izņemot gadījumus, kad Puse, kurai lūgta nodošana, pieprasa personas atbrīvošanu."

4.pants - Sakaru kanāli

Konvencijas 15.pants tiek aizstāts ar sekojošiem noteikumiem:

"1. Savstarpējās palīdzības lūgumus, kā arī spontānu informāciju Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrija adresē rakstveida formā lūguma Saņēmējas Puses Tieslietu ministrijai, un tie tiek sūtīti atpakaļ, izmantojot tos pašus kanālus. Tomēr Pieprasītājas Puses tiesu varas iestādes var tos nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses tiesu varas iestādēm un sūtīti atpakaļ pa tiem pašiem kanāliem.

2. Šīs Konvencijas 11.pantā un šīs Konvencijas Otrā Papildu protokola 13.pantā minētos lūgumus visos gadījumos Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrija adresē lūguma Saņēmējas Puses Tieslietu ministrijai, un tie tiek sūtīti atpakaļ pa tiem pašiem kanāliem.

3. Savstarpējās palīdzības pieprasījumus attiecībā uz Konvencijas 1.panta 3.punktā minētajām procesuālajām darbībām var nosūtīt arī tieši Pieprasītājas Puses administratīvās vai tiesu varas iestādes lūguma Saņēmējas Puses administratīvajām vai tiesu varas iestādēm, un tie tiek sūtīti atpakaļ pa tiem pašiem kanāliem.

4. Saskaņā ar Konvencijas Otrā Papildu protokola 18. un 19.pantu sagatavotos savstarpējās palīdzības lūgumus var nosūtīt arī tieši Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes lūguma Saņēmējas Puses kompetentajām iestādēm.

5. Attiecīgās tiesu varas iestādes Konvencijas 13.panta 1.punktā paredzētos lūgumus var nosūtīt tieši attiecīgajām lūguma Saņēmējas Puses iestādēm, un tās tieši var sniegt atbildes. Konvencijas 13.panta 2.punktā paredzētos pieprasījumus Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrija adresē lūguma Saņēmējas Puses Tieslietu ministrijai.

6. Konvencijas Papildu protokola 4.pantā minētos lūgumus attiecībā uz spriedumu un turpmāko darbību atspoguļojošu dokumentu kopijām var sūtīt tieši kompetentajām iestādēm. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu noteikt, kuras iestādes tiek uzskatītas par kompetentām iestādēm šī punkta nolūkos.

7. Steidzamos gadījumos, ja saskaņā ar Konvenciju atļauta tieša sazināšanās, tā var tikt veikta ar Starptautiskās Kriminālpolicijas Organizācijas (Interpola) starpniecību.

8. Jebkura Puse var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu paturēt sev tiesības izpildīt savstarpējas palīdzības lūgumus vai konkrētus lūgumus ar vienu vai vairākiem sekojošiem nosacījumiem:

a. ka lūguma kopija tiek nosūtīta paziņojumā norādītajai centrālai iestādei;

b. ka lūgumi, izņemot steidzamus lūgumus, tiek nosūtīti paziņojumā norādītajai centrālai iestādei;

c. ka tiešas sazināšanās gadījumā sakarā ar steidzamību vienlaikus tiek nosūtīta kopija tās Tieslietu ministrijai;

d. ka daži vai visi palīdzības lūgumi tiek tai sūtīti caur citiem kanāliem, nekā paredzēts šajā pantā.

9. Savstarpējas palīdzības lūgumi un jebkādi citi Konvencijā vai tās Protokolos paredzētie paziņojumi var tikt nosūtīti, izmantojot jebkādus elektroniskus vai citus telekomunikāciju līdzekļus, ar noteikumu, ka Pieprasītāja Puse ir gatava pēc lūguma jebkurā laikā uzrādīt to rakstisku norakstu un oriģinālu. Tomēr jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu noteikt nosacījumus, ar kādiem tā piekrīt pieņemt un pildīt lūgumus, kas saņemti, izmantojot elektroniskus vai citus telekomunikāciju līdzekļus.

10. Šī panta noteikumi neskar starp Pusēm spēkā esošo divpusējo līgumu vai vienošanos noteikumus, kas paredz palīdzības lūgumu tiešu apmaiņu starp to attiecīgajām iestādēm."

5.pants - Izmaksas

Konvencijas 20.pants tiek aizstāts ar sekojošiem noteikumiem:

"1. Puses nepieprasa viena otrai atlīdzināt nekādas izmaksas, kas radušās šīs Konvencijas vai tās Protokolu piemērošanas rezultātā, izņemot:

a. izmaksas, kas radušās sakarā ar ekspertu klātbūtni lūguma saņēmējas Puses teritorijā;

b. izmaksas, kas radušās sakarā ar ieslodzījumā esošas personas pārvietošanu, kas tiek veikta saskaņā ar Konvencijas Otrā Papildu protokola 13. vai 14.pantu vai Konvencijas 11.pantu;

c. būtiskas vai ārkārtēja rakstura izmaksas.

2. Tomēr pieprasītāja Puse atlīdzina lūguma Saņēmējai Pusei izmaksas par video vai telefona sakaru nodibināšanu, izmaksas sakarā ar video vai telefona sakaru apkalpošanu lūguma Saņēmējas Puses teritorijā, tās nodrošināto tulku atalgojumu un maksājumus lieciniekiem un viņu ceļa izdevumus lūguma Saņēmējas Puses teritorijā, ja Puses nevienojas citādi.

3. Puses konsultējas viena ar otru nolūkā vienoties par izmaksu segšanu, kas pieprasāmas saskaņā ar 1.punkta c. apakšpunktu.

4. Šī panta noteikumi tiek piemēroti, neskarot šīs Konvencijas 10.panta 3.punkta noteikumus."

6.pants - Tiesu varas iestādes

Konvencijas 24.pants tiek aizstāts ar sekojošiem noteikumiem:

"Jebkura valsts parakstīšanas laikā vai brīdī, kad tiek nodots tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā nosaka iestādes, kuras tā uzskata par tiesu varas iestādēm šīs Konvencijas nolūkos. Pēc tam tā var jebkurā laikā tādā pašā veidā mainīt sava paziņojuma noteikumus."

 

II nodaļa

7.pants - Atlikta pieprasījumu izpilde

1. Lūguma saņēmēja Puse var atlikt lūgto rīcību, ja šāda rīcība varētu kaitēt tās iestāžu veiktai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai ar to saistītām procesuālajām darbībām.

2. Pirms palīdzības atteikšanas vai atlikšanas lūguma Saņēmēja Puse, ja nepieciešams, pēc konsultēšanās ar pieprasītāju Pusi - apsver, vai pieprasījums var tikt izpildīts daļēji vai ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

3. Ja lūgums tiek atlikts, atlikšanai ir norādāmi iemesli. Lūguma Saņēmēja Puse informē Pieprasītāju Pusi par jebkuriem iemesliem, kas lūguma izpildi padara neiespējamu vai kas ir iespējami tās būtiskā aizkavēšanā.

8.pants - Kārtība

Neraugoties uz Konvencijas 3.panta noteikumiem, ja lūgumos ir norādītas formalitātes vai kārtība, kas nepieciešama saskaņā ar pieprasītājas Puses likumiem, pat ja lūguma Saņēmēja Pusei tie nav zināmi, pēdējai jāpilda šādi lūgumi tādā mērā, lai lūgtā rīcība nebūtu pretrunā tās likumu pamatprincipiem, izņemot gadījumus, ja šajā Protokolā noteikts citādi.

9.pants - Nopratināšana video konferencē

1. Ja persona atrodas vienas Puses teritorijā un to nepieciešams nopratināt kā liecinieku vai ekspertu citas Puses tiesu varas iestādēm, šī cita Puse, ja nav vēlams vai iespējams nopratināmo personu personīgi uzaicināt tās teritorijā, var lūgt, lai nopratināšana notiek video konferences formā, kā noteikts 2. līdz 7.punktā.

2. Lūguma Saņēmēja Puse piekrīt nopratināšanai video konferences formā, ja video konferences izmantošana nav pretrunā tās likumu pamatprincipiem, un ar nosacījumu, ka tai ir tehniskie līdzekļi tās noorganizēšanai. Ja lūguma Saņēmēja Pusei nav pieejami video konferences tehniskie līdzekļi, Pieprasītāja Puse var nodrošināt tai pieeju šādiem līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās.

3. Lūgumā par nopratināšanas organizēšanu video konferences formā papildus Konvencijas 14.pantā norādītajai informācijai norāda iemeslu, kādēļ lieciniekam vai ekspertam nav vēlams vai iespējams ierasties personīgi, tiesu varas iestādes nosaukumu un to personu vārdus, kas vadīs nopratināšanu.

4. Lūguma saņēmējas Puses tiesu varas iestāde izsauc attiecīgo personu piedalīties saskaņā ar tās likumos noteiktos formu.

5. Uz nopratināšanu video konferences formā attiecas sekojoši noteikumi:

a. Lūguma saņēmējas Puses tiesu varas iestāde piedalās nopratināšanas procesā, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību, un tai ir pienākums arī nodrošināt gan nopratināmās personas identificēšanu, gan lūguma Saņēmējas Puses likumu pamatprincipu ievērošanu. Ja lūguma Saņēmējas Puses tiesu varas iestāde uzskata, ka noklausīšanās laikā tiek pārkāpti lūguma Saņēmējas Puses likumu pamatprincipi, tā nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nopratināšanas turpinājumu saskaņā ar minētajiem principiem;

b. Nopratināmās personas aizsardzības pasākumus saskaņo, ja nepieciešams, Pieprasītājas un lūguma Saņēmējas Puses kompetentās iestādes;

c. Nopratināšanu vada tieši Pieprasītājas Puses tiesu varas iestāde vai arī saskaņā ar šīs iestādes norādījumiem atbilstoši tās likumiem;

d. Pēc Pieprasītājas Puses vai nopratināmās personas lūguma lūguma Saņēmēja Puse, ja nepieciešams, nodrošina nopratināmajai personai tulka palīdzību;

e. Nopratināmā persona var pieprasīt tiesības nesniegt liecību, kas varētu rasties saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses vai Pieprasītājas Puses likumiem.

6. Neskarot nekādus noteiktos pasākumus personu aizsardzībai, lūguma Saņēmējas Puses tiesu varas iestāde nopratināšanas noslēgumā sastāda protokolu, norādot sēdes datumu un vietu, nopratināmās personas identitāti, visu pārējo lūguma Saņēmējā Pusē klātesošo personu, kas piedalās nopratināšanā, identitāti un funkcijas, pieņemtos zvērestus un tehniskos nosacījumus, ar kādiem notikusi nopratināšana. Šo dokumentu lūguma Saņēmējas Puses kompetentā iestāde nosūta Pieprasītājas Puses kompetentai iestādei.

7. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad liecinieku vai ekspertu nopratināšana notiek tās teritorijā saskaņā ar šo pantu, un tie atsakās liecināt, kad ir pienākums to darīt, vai sniedz nepatiesu liecību, tiek piemēroti nacionālie likumi tādā pašā veidā, ja nopratināšana notiktu nacionālā kārtībā.

8. Puses var pēc saviem ieskatiem attiecīgos gadījumos un ar savu kompetento tiesu varas iestāžu piekrišanu piemērot šī panta noteikumus nopratināšanām video konferences formā, kur iesaistīta apsūdzētā vai aizdomās turamā persona. Šādā gadījumā lēmumam par video konferences noturēšanu un video konferences noturēšanas kārtību nepieciešama iesaistīto Pušu vienošanās saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem dokumentiem. Noklausīšanās, kurās iesaistīta apsūdzētā vai aizdomās turamā persona, var tikt noturētas tikai ar šīs personas piekrišanu.

9. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, noteikt, ka tā neizmantos iepriekš 8.punktā noteikto iespēju piemērot šī panta noteikumus nopratināšanai video konferences formā, kur iesaistīta apsūdzētā vai aizdomās turamā persona.

10.pants - Nopratināšana telefonkonferences formā

1. Ja persona atrodas vienas Puses teritorijā, un to nepieciešams nopratināt kā liecinieku vai ekspertu citas Puses tiesu varas iestādēm, šī cita Puse var, ja tās nacionālie likumi to paredz, lūgt pirmās puses palīdzību nopratināšanas noturēšanai telefonkonferences formā, kā paredzēts 2. līdz 6.punktā.

2. Nopratināšana telefonkonferences formā var tikt noturēta tikai tad, ja liecinieks vai eksperts piekrīt, ka nopratināšana notiks šādā veidā.

3. Lūguma Saņēmējai Pusei jāpiekrīt nopratināšanas noturēšanai telefonkonferences formā, ja tas nav pretrunā tās likumu pamatprincipiem.

4. Lūgumā par nopratināšanas noturēšanu telefonkonferences veidā papildus Konvencijas 14.pantā norādītajai informācijai jānorāda tiesu varas iestādes nosaukums un personas, kas vadīs nopratināšanu, kā arī norādījums, ka liecinieks vai eksperts ir piekritis piedalīties nopratināšanā telefonkonferences formā.

5. Iesaistītās puses vienojas par sēdes praktisko organizāciju. Vienojoties par to, lūguma Saņēmējai Pusei jāapņemas:

a. informēt attiecīgo liecinieku vai ekspertu par nopratināšanas laiku un vietu;

b. nodrošināt liecinieka vai eksperta identificēšanu;

c. pārbaudīt, vai liecinieks vai eksperts piekrīt nopratināšanai telefonkonferences formā.

6. Lūguma Saņēmēja Puse var dot savu piekrišanu, to pilnībā vai daļēji pakļaujot 9.panta 5. un 7.punkta attiecīgajiem noteikumiem.

11.pants - Spontāna informācija

1. Neskarot savu veikto izmeklēšanu vai procesuālās darbības, Pušu kompetentās iestādes var bez iepriekšēja lūguma, nosūtīt otras Puses kompetentām iestādēm informāciju, kas iegūta savu veikto izmeklēšanu ietvaros, ja tās uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu palīdzēt Saņēmējai Pusei ierosināt vai veikt izmeklēšanu vai procesuālās darbības, vai varētu novest pie šīs Puses lūguma saskaņā ar šo Konvenciju vai tās Protokoliem.

2. Informācijas sniedzēja Puse var saskaņā ar tās nacionāliem likumiem atrunāt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja Puse var izmantot šādu informāciju.

3. Šādi nosacījumi ir saistoši Saņēmējai Pusei.

4. Tomēr jebkura Līguma dalībvalsts var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, noteikt, ka tā rezervē sev tiesības neuzskatīt par saistošiem informācijas sniedzējas Puses saskaņā ar iepriekšminēto 2.punktu uzliktos nosacījumus, ja pirms tam tā nav saņēmusi paziņojumu par sniedzamās informācijas raksturu un piekritusi tās nosūtīšanai.

12.pants - Restitūcija

1. Pēc Pieprasītājas Puses lūguma, un neskarot bona fide trešo pušu tiesības, lūguma Saņēmēja Puse var nodot noziedzīgā ceļā iegūtas lietas Pieprasītājas Puses rīcībā, lai tie tiktu atdoti to likumīgajiem īpašniekiem.

2. Piemērojot Konvencijas 3. un 6. pantu, lūguma Saņēmēja Puse var atteikties no tiesībām atdot šādas lietas pirms vai pēc to nodošanas Pieprasītāja Pusei, ja tādējādi tiek atvieglota šādu lietu atdošana to likumīgajam īpašniekam. Bona fide trešo pušu tiesības nevar tikt skartas.

3. Atsakoties pirms lietu nodošanas Pieprasītājai Pusei, lūguma Saņēmēja Puse nerealizē nodrošinājuma tiesības vai citas piedziņas tiesības, kas attiecībā uz šīm lietām noteiktas nodokļu vai muitas likumos.

4. 2.punktā paredzētā atteikšanās neskar lūguma Saņēmējas Puses tiesības piedzīt nodokļus vai nodevas no likumīgā īpašnieka.

13.pants - Ieslodzīto personu pagaidu nodošana lūguma Saņēmējai Pusei

1. Ja starp iesaistīto Pušu kompetentajām iestādēm pastāv vienošanās, Puse, kas lūgusi izmeklēšanu, kurā nepieciešama tās teritorijā ieslodzījumā esošas personas klātbūtne, var uz laiku nodot šādu personu uz tās Puses teritoriju, kurā paredzēts veikt izmeklēšanu.

2. Šāda vienošanās ietver visu personas pagaidu nodošanas organizēšanu un datumu, kurā persona jānogādā atpakaļ Pieprasītājas Puses teritorijā.

3. Ja nodošanai nepieciešama iesaistītās personas piekrišana, piekrišanas paziņojums vai tā kopija nekavējoties jāiesniedz lūguma Saņēmējai Pusei.

4. Nodotā persona tiek paturēta ieslodzījumā lūguma Saņēmējas Puses teritorijā un attiecīgos gadījumos tās Puses teritorijā, caur kuru ir lūgts tranzīts, izņemot gadījumus, kad Puse, kurai lūgta nodošana, pieprasa personas atbrīvošanu.

5. Ieslodzījuma periods lūguma saņēmējas Puses teritorijā tiek samazināts par to ieslodzījuma periodu, kuram attiecīgā persona ir vai tiks pakļauta Pieprasītājas Puses teritorijā.

6. Konvencijas 11.panta 2.punkta un 12.panta noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis.

7. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu noteikt, ka, pirms vienošanās panākšanas saskaņā ar šī panta 1.punktu, ir nepieciešama vai noteiktos paziņojumā norādītos apstākļos būs nepieciešama šī panta 3.punktā norādītā piekrišana.

14.pants - Nodoto notiesātu personu personīga klātbūtne

Konvencijas 11. un 12.panta noteikumi mutatis mutandis attiecas arī uz personām, kas atrodas ieslodzījumā lūguma Saņēmējas Puses teritorijā, pēc tam, kad tās tikušas nodotas soda izciešanai pēc Pieprasītājas Puses piespriestā soda, ja Pieprasītāja Puse pieprasa to personīgu klātbūtni sprieduma pārskatīšanas nolūkos.

15.pants - Procesuālo dokumentu un paziņojamo tiesu nolēmumu valoda

1. Šī panta noteikumi attiecas uz visiem izsniegšanas lūgumiem saskaņā ar Konvencijas 7.pantu vai tās Papildu protokola 3.pantu.

2. Procesuālie dokumenti un tiesu nolēmumi visos gadījumos tiek izsniegti tajā valodā vai valodās, kurās tie pieņemti.

3. Neraugoties uz Konvencijas 16.pantu, ja iestādei, kas izdevusi dokumentu, ir zināms vai ir iemesli uzskatīt, ka adresāts saprot tikai kādu citu valodu, šiem dokumentiem vai vismaz to svarīgākajiem fragmentiem tiek pievienots tulkojums šādā citā valodā.

4. Neraugoties uz Konvencijas 16.pantu, procesuāliem dokumentiem un tiesu nolēmumiem lūguma Saņēmējas Puses iestāžu interesēs tiek pievienots īss kopsavilkuma par to saturu tulkojums šīs Puses valodā vai kādā no tās valodām.

16.pants - Paziņojuma nosūtīšana pa pastu

1. Jebkuras Puses kompetentās tiesu iestādes var tieši pa pastu adresēt procesuālus dokumentus un tiesu nolēmumus personām, kas atrodas jebkuras citas Puses teritorijā.

2. Procesuāliem dokumentiem un tiesu nolēmumiem tiek pievienots ziņojums, kurā norādīts, ka adresāts no ziņojumā norādītās iestādes var saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem saistībā ar dokumentu izsniegšanu. Uz šo ziņojumu attiecas 15.panta 3.punkts.

3. Uz paziņojumu nosūtīšanu pa pastu mutatis mutandis attiecas Konvencijas 8., 9. un 12.panta noteikumi.

4. Uz paziņojumu nosūtīšanu pa pastu attiecas arī 15.panta 1., 2. un 3.punkta noteikumi.

17.pants - Pārrobežu novērošana

1. Vienas Puses policijas amatpersonām, kuras kriminālizmeklēšanas ietvaros novēro savā valstī personu, par kuru tiek prezumēta piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, uz kuru var attiecināt izdošanu, vai personu, attiecībā uz kuru ir spēcīgs pamats uzskatīt, ka tā novedīs pie iepriekšminētās personas identificēšanas vai atrašanās vietas noteikšanas, ir atļauts turpināt novērošanu citas Puses teritorijā, ja pēdējā ir atļāvusi veikt pārrobežu novērošanu, atsaucoties uz iepriekš iesniegtu palīdzības lūgumu. Atļaujai var tikt pievienoti nosacījumi.

Novērošana pēc lūguma tiek uzticēta tās Puses amatpersonām, kuras teritorijā tā tiek veikta.

Pirmajā apakšpunktā minēto palīdzības lūgumu nosūta katras Puses ieceltai iestādei, kuras kompetencē ietilpst lūgtās atļaujas piešķiršana vai nodošana.

2. Ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ nav iespējams lūgt citas Puses iepriekšēju atļauju, amatpersonām, kas veic novērošanu kriminālizmeklēšanas ietvaros, ir atļauts turpināt tādas personas novērošanu aiz robežas, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi 6.punktā uzskaitītos nodarījumus, ar noteikumu, ka tiek ievēroti sekojoši nosacījumi:

a. saskaņā ar 4.punktu Puses ieceltās iestādes, kuras teritorijā turpināma novērošana, nekavējoties novērošanas laikā ir jāinformē par robežas šķērsošanu;

b. nekavējoties jāiesniedz palīdzības lūgums atbilstoši 1.punktam, norādot iemeslus robežas šķērsošanai bez iepriekšējas atļaujas.

Novērošana tiek izbeigta, tiklīdz to pieprasa Puse, kuras teritorijā tā notiek, pēc a. apakšpunktā minētās informēšanas vai b. apakšpunktā norādītā lūguma saņemšanas, vai, ja atļauja netiek saņemta piecu stundu laikā no robežas šķērsošanas.

3. 1. un 2.punktā minētā novērošana var tikt veikta ievērojot sekojošus vispārējus noteikumus:

a. Amatpersonām, kas veic novērošanu, jāievēro šī panta noteikumi un tās Puses likumi, kuras teritorijā tās darbojas; tām jāpakļaujas vietējo atbildīgo iestāžu norādījumiem;

b. Izņemot 2.punktā minētos gadījumus, novērošanas laikā amatpersonām līdzi jābūt dokumentam, kas apstiprina atļaujas piešķiršanu;

c. Amatpersonām, kas veic novērošanu, vienmēr jāspēj sniegt pierādījumi tam, ka tās darbojas oficiālā statusā;

d. Amatpersonas, kas veic novērošanu, novērošanas laikā var nēsāt savus dienesta ieročus, izņemot gadījumu, ja lūguma Saņēmēja Puse īpaši nolēmusi citādi; to lietošana ir aizliegta, izņemot likumīgas pašaizsardzības gadījumus;

e. Ieeja privātās mājās un publiski nepieejamās vietās ir aizliegta;

f. Amatpersonas, kas veic novērošanu, nedrīkst apturēt un izjautāt vai arestēt novērojamo personu;

g. Par visām operācijām jāziņo tās Puses iestādēm, kuras teritorijā tās notikušas; amatpersonām, kas veic novērošanu, var tikt pieprasīts ierasties personīgi;

h. Tās Puses iestādes, no kuras nāk novērotājas amatpersonas, pēc tās Puses iestāžu pieprasījuma, kuras teritorijā notiek novērošana, palīdz uzziņas veikšanai pēc operācijas, kurā tās piedalījušās, ieskaitot piedalīšanos procesuālajās darbībās.

4. Parakstīšanas laikā vai brīdī, kad tiek nodots tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, puses ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu norāda gan amatpersonas, gan iestādes, ko tās ieceļ šī panta 1. un 2.punkta nolūkos. Pēc tam tās var jebkurā laikā līdzīgā veidā mainīt sava paziņojuma noteikumus.

5. Puses var divpusējā līmenī paplašināt šī panta apjomu un pieņemt papildus pasākumus tā ieviešanai.

6. 2.punktā minētā novērošana var tikt veikta tikai par sekojošiem noziedzīgiem nodarījumiem:

- slepkavība pastiprinošos apstākļos;

- slepkavība;

- izvarošana;

- ļaunprātīga dedzināšana;

- viltošana;

- bruņota laupīšana un zagtu mantu saņemšana;

- izspiešana;

- personas nolaupīšana un ķīlnieku saņemšana;

- cilvēku tirdzniecība;

- narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga aprite;

- likumu par ieročiem un sprāgstvielām pārkāpumi;

- sprāgstvielu izmantošana;

- toksisku un bīstamu atkritumu nelikumīga pārvadāšana;

- ārvalstnieku kontrabanda;

- bērnu seksuāla izmantošana.

18.pants - Kontrolēta piegāde

1. Katra Puse apņemas pēc citas Puses lūguma nodrošināt kontrolētu piegāžu atļaušanu savā teritorijā kriminālizmeklēšanas ietvaros attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta izdošana.

2. Lēmumu par kontrolētu piegāžu veikšanu katrā atsevišķā gadījumā pieņem Lūguma saņēmējas Puses kompetentās iestādes, saskaņā ar šīs Puses nacionāliem likumiem.

3. Kontrolētās piegādes notiek saskaņā ar lūguma saņēmējas Puses noteikto kārtību. Lēmumu pieņemšana, vadība un operāciju kontrole atrodas šīs Puses kompetento iestāžu kompetencē.

4. Parakstīšanas laikā vai brīdī, kad tiek nodots tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, puses ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu norāda kompetentās iestādes, ko tās ieceļ šī panta nolūkos. Pēc tam tās var jebkurā laikā līdzīgā veidā mainīt sava paziņojuma noteikumus.

19.pants - Slēpta izmeklēšana

1. Pieprasītāja un Lūguma saņēmējas Puses var vienoties savstarpēji palīdzēt noziegumu izmeklēšanā, ko veic amatpersonas, darbojoties ar slēptu vai neīstu identitāti (slēptā izmeklēšana).

2. Lēmumu par lūgumu katrā atsevišķā gadījumā pieņem lūguma Saņēmējas Puses kompetentās iestādes, ievērojot nacionālos likumus un kārtību. Puses, ievērojot nacionālos likumus un kārtību, vienojas par slēptās izmeklēšanas ilgumu, detalizētiem nosacījumiem un iesaistīto amatpersonu tiesisko statusu slēptās izmeklēšanas laikā.

3. Slēptā izmeklēšana notiek saskaņā ar tās Puses nacionālajiem likumiem un kārtību, kuras teritorijā notiek slēptā izmeklēšana. Iesaistītās Puses sadarbojas, lai nodrošinātu slēptās izmeklēšanas sagatavošanu un uzraudzību un organizētu to amatpersonu drošību, kuras darbojas ar slēptu vai neīstu identitāti.

4. Parakstīšanas laikā vai brīdī, kad tiek nodots tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, puses ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu norāda iestādes, kas ir kompetentas šī panta 2.punkta nolūkos. Pēc tam tās var jebkurā laikā līdzīgā veidā mainīt sava paziņojuma noteikumus.

20.pants - Apvienotās izmeklēšanas grupas

1. Divu vai vairāku Pušu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot apvienotu izmeklēšanas grupu konkrētam nolūkam un uz ierobežotu laiku, kas var tikt pagarināts savstarpēji vienojoties, kriminālizmeklēšanas veikšanai vienā vai vairākās no grupas veidotājām Pusēm. Grupas sastāvs jānosaka līgumā.

Apvienota izmeklēšanas grupa var tikt izveidota, ja:

a. Puses veiktās noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas ir sarežģīta un nepieciešamas izmeklēšanas, kas saistīta ar citām Pusēm;

b. Vairākas Puses veic tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kuros lietas apstākļi prasa iesaistīto Pušu saskaņotu, koordinētu rīcību.

Lūgumu par apvienotas izmeklēšanas grupas izveidošanu var izteikt jebkura no ieinteresētajām Pusēm. Grupa tiek izveidota vienā no Pusēm, kuras teritorijā paredzēts veikt izmeklēšanu.

2. Papildu šīs Konvencijas 14.panta attiecīgajos noteikumos norādītajai informācijai lūgumos par apvienotas izmeklēšanas grupas izveidošanu jāietver priekšlikumi par grupas sastāvu.

3. Apvienotā izmeklēšanas grupa darbojas tās izveidotāju Pušu teritorijā ievērojot sekojošos vispārējos nosacījumus:

a. grupas vadītājs ir kompetentas iestādes pārstāvis, kas piedalās kriminālizmeklēšanā no tās Puses, kurā grupa darbojas. Grupas vadītājs darbojas savas kompetences ietvaros saskaņā ar nacionāliem likumiem;

b. grupa veic operācijas saskaņā ar tās Puses likumiem, kurā tā darbojas. Grupas dalībnieki un piekomandētie dalībnieki pilda savus uzdevumus a. apakšpunktā minētās personas vadībā, ņemot vērā savu iestāžu noteikto līgumā par grupas izveidošanu;

c. Puse, kuras teritorijā grupa darbojas, veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus tās darbībai.

4. Šajā pantā apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieki no tās Puses, kuras teritorijā grupa darbojas, tiek saukti "dalībnieki", bet dalībnieki no citām Pusēm, nekā tā, kuras teritorijā grupa darbojas, tiek saukti "piekomandētie dalībnieki".

5. Izmeklēšanas grupas piekomandētajiem dalībniekiem ir tiesības būt klāt, kad izmeklēšanas ietvaros tiek veiktas izmeklēšanas darbības Puses teritorijā. Tomēr grupas vadītājs var konkrētu iemeslu dēļ saskaņā ar tās Puses likumiem, kurā komanda darbojas, nolemt citādi.

6. Apvienotās izmeklēšanas grupas piekomandētajiem dalībniekiem saskaņā ar tās Puses likumiem, kurā komanda darbojas, grupas vadītājs var uzdot noteiktu izmeklēšanas pasākumu veikšanu, ja to apstiprinājušas darbības Puses un piekomandētās Puses kompetentās iestādes.

7. Ja apvienotajai izmeklēšanas grupai jāveic izmeklēšanas darbības vienā no Pusēm, kas izveidojusi grupu, šīs Puses piekomandētie dalībnieki grupā var lūgt savas kompetentās iestādes veikt šāda darbības. Šīs darbības attiecīgajā Pusē tiek veiktas ar tādiem nosacījumiem, kādi tiktu ievēroti, ja tie būtu nepieciešami nacionālā izmeklēšanā.

8. Ja apvienotai izmeklēšanas grupai nepieciešama palīdzība no Puses, kas nav piedalījusies grupas izveidošanā, vai no trešās valsts, darbības Puses kompetentās iestādes var izteikt palīdzības lūgumu attiecīgās citas valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem instrumentiem vai nolīgumiem.

9. Apvienotās izmeklēšanas grupas piekomandētais dalībnieks var saskaņā ar viņa nacionāliem likumiem un savas kompetences ietvaros sniegt grupai informāciju, kas pieejama tai Pusei, kura viņu deleģējusi grupai kriminālizmeklēšanas veikšanas nolūkā.

10. Informācija, ko likumīgi ieguvis dalībnieks vai piekomandētais dalībnieks, darbojoties apvienotajā izmeklēšanas grupā, un kas citādi nav pieejama iesaistīto Pušu kompetentajām iestādēm, var tikt izmantota sekojošos nolūkos:

a. nolūkos, kādiem izveidota komanda;

b. ar tās Puses iepriekšēju piekrišanu, kurā informācija kļuvusi pieejama, citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Šāda piekrišana var tikt liegta tikai gadījumos, ja tās izmantošana apdraudētu kriminālizmeklēšanu attiecīgās Puses teritorijā vai attiecībā uz kuru šī Puse varētu atteikt savstarpēju palīdzību;

c. lai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedriskai drošībai un, neskarot b. apakšpunktu, ja vēlāk ir uzsākta kriminālā izmeklēšana;

d. citiem nolūkiem tādā mērā, kā Puses, kas izveidojušas komandu, ir vienojušās.

11. Šis pants neskar nekādus citus pastāvošus noteikumus vai nolīgumus par apvienoto izmeklēšanas grupu izveidošanu vai darbību.

12. Ciktāl to atļauj iesaistīto Pušu likumi vai jebkādi tām piemērojamie tiesisko instrumentu noteikumi, var tikt organizēta citu personu, nevis to Pušu, kas izveidojušas apvienoto izmeklēšanas grupu, kompetento iestāžu pārstāvju iesaistīšana grupas darbībās. Ar šo pantu piešķirtās tiesības grupas dalībniekiem vai piekomandētajiem dalībniekiem neattiecas uz tām, ja vien līgumā nav īpaši noteikts citādi.

21.pants - Amatpersonu kriminālatbildība

17., 18., 19. vai 20.pantā noteikto operāciju laikā, ja ieinteresētās Puses nevienojas citādi, amatpersonas no citas Puses, nevis darbības Puses, tiek uzskatītas par darbības Puses amatpersonām attiecībā uz viņu vai pret viņiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

22.pants - Amatpersonu civiltiesiskā atbildība

1. Ja kādas Puses amatpersonas saskaņā ar 17., 18., 19. vai 20.pantu darbojas citas Puses teritorijā, pirmā Puse ir atbildīga par visiem zaudējumiem, ko viņi radījuši savu operāciju laikā, saskaņā ar tās Puses likumiem, kuras teritorijā viņi darbojas.

2. Puse, kuras teritorijā nodarīts 1.punktā minētais zaudējums, atlīdzina šādus zaudējumus saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami šīs Puses amatpersonu radītiem zaudējumiem.

3. Puse, kuras amatpersonas radījušas zaudējumus jebkurai personai citas Puses teritorijā, atlīdzina pēdējai pilnā apjomā jebkuras summas, ko tā samaksājusi cietušajiem vai personām, kam uz to ir tiesības viņu vietā.

4. Neskarot savu tiesību realizāciju vis-a-vis trešajām pusēm un izņemot 3.punktu, katra Puse 1.punktā noteiktajā gadījumā atturas no atlīdzības pieprasīšanas par zaudējumiem, ko tām nodarījusi cita Puse.

5. Šī panta noteikumi tiek piemēroti ar nosacījumu, ka Puses nav vienojušās citādi.

23.pants - Liecinieku aizsardzība

Ja Puse lūdz palīdzību saskaņā ar Konvenciju vai kādu no tās Protokoliem attiecībā uz liecinieku, attiecībā uz kuru pastāv iebiedēšanas risks vai kam ir nepieciešama aizsardzība, Pieprasītājas un lūguma Saņēmējas Puses kompetentās iestādes cenšas vienoties par pasākumiem attiecīgās personas aizsardzībai saskaņā ar to nacionālajiem likumiem.

24.pants - Pagaidu pasākumi

1. Pēc Pieprasītājas Puses lūguma lūguma Saņēmēja Puse var saskaņā ar saviem nacionālajiem likumiem veikt pagaidu pasākumus nolūkā saglabāt pierādījumus, uzturēt esošo situāciju vai aizsargāt apdraudētas tiesiskās intereses.

2. Lūguma Saņēmēja Puse var izpildīt lūgumu daļēji vai ar nosacījumiem it īpaši attiecībā uz laika termiņiem.

25.pants - Konfidencialitāte

Pieprasītāja Puse var prasīt, lai lūguma Saņēmēja Puse uzskata par konfidenciālu lūguma faktu un būtību, izņemot tādā mērā, kā nepieciešams pieprasījuma izpildei. Ja lūguma Saņēmēja Puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasību, tai nekavējoties jāinformē par to Pieprasītāja Puse.

26.pants - Datu aizsardzība

1. Personas datus, ko viena Puse nodod otrai saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, tā Puse, kurai šādi dati nodoti, var izmantot tikai:

a. procesuālo darbību nolūkiem, uz ko attiecas šī Konvencija vai jebkurš tās Protokols;

b. citām tiesas un administratīvām procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar (a). apakšpunktā minētajām procesuālajām darbībām;

c. lai novērstu nekavējošus un nopietnus draudus sabiedriskai drošībai.

2. Tomēr šādus datus var izmantot jebkādam citam nolūkam, ja tam iepriekš piekritusi tā Puse, no kuras saņemti šie dati, vai datu subjekts.

3. Jebkura Puse var atteikties nodot tādus personas datus, kas iegūti saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, ja:

- šādus datus aizsargā tās nacionālie likumi, un

- Pusei, kurai dati tiek nodoti, nav saistoša 1981.gada 28.janvārī Strasbūrā pieņemtā Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, izņemot gadījumu, ja pēdējā Puse apņemas nodrošināt datiem tādu aizsardzību, kādu pieprasa pirmā Puse.

4. Jebkura Puse, kas nodod tādus personu datus, kas iegūti saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, var lūgt, lai Puse, kurai šādi dati nodoti, sniedz informāciju par šo datu izmantošanu.

5. Jebkura Puse var ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu pieprasīt, lai to procedūru ietvaros, kuru dēļ tā būtu varējusi atteikt vai ierobežot personas datu nodošanu vai izmantošanu saskaņā ar Konvencijas vai kāda tās Protokola noteikumiem, citai Pusei nodotie personas dati netiktu izmantoti 1.punkta nolūkos bez tās iepriekšējas piekrišanas.

27.pants - Administratīvās iestādes

Puses var ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu jebkurā laikā noteikt iestādes, ko tā uzskata par administratīvām iestādēm Konvencijas 1.panta 3.punkta nolūkos.

28.pants - Saistība ar citiem līgumiem

Šī Protokola noteikumi neskar plašākus noteikumus divpusējos vai daudzpusējos līgumos, kas noslēgti starp Pusēm, piemērojot Konvencijas 26.panta 3.punkta noteikumus.

29.pants - Strīdu miermīlīga izšķiršana

Eiropas Noziedzības problēmu komiteja tiek informēta par Konvencijas un tās Protokolu interpretāciju un piemērošanu un dara visu nepieciešamo, lai veicinātu jebkuru no to piemērošanas izrietošu strīdu miermīlīgu izšķiršanu.

 

III nodaļa

30.pants - Parakstīšana un spēkā stāšanās

1. Protokols ir atklāts parakstīšanai Eiropas padomes dalībvalstīm, kas ir Konvencijas Puses vai ir parakstījušas to. Tam nepieciešama ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana. Parakstītājs nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tas nav iepriekš vai vienlaicīgi ratificējis, pieņēmis vai apstiprinājis Konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas.

3. Attiecībā uz jebkuru parakstītāju valsti, kas vēlāk deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc instrumenta deponēšanas datuma.

31.pants - Pievienošanās

1. Katra valsts, kas nav dalībvalsts, bet ir pievienojusies konvencijai, var pievienoties šim Protokolam pēc tā spēkā stāšanās.

2. Šāda pievienošanās tiek veikta, deponējot Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās instrumentu.

3. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas datuma.

32.pants - Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts var parakstīšanas vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas laikā norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas šis Protokols.

2. Jebkura valsts var jebkādā vēlākā datumā ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu paplašināt šī Protokola piemērošanu, attiecinot to uz jebkādu citu paziņojumā norādītu teritoriju. Attiecībā uz šādu teritoriju šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

3. Ikviens paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem, attiecībā uz jebkuru šajā paziņojumā norādītu teritoriju, var tikt atsaukts ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

33.pants - Atrunas

1. Atrunas, ko jebkura Puse izteikusi pret jebkuru Konvencijas vai tās Protokola noteikumu, attiecas arī uz šo Protokolu, izņemot gadījumu, ja šī Puse paziņo citādi parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas laikā. Tas pats attiecas uz jebkuru paziņojumu, kas iesniegts sakarā vai saskaņā ar jebkuru Konvencijas vai tās Protokola noteikumu.

2. Jebkura valsts var parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā paziņot, ka tā patur sev tiesības pilnībā vai daļēji neatzīt jebkuru vienu vai vairākus no 16., 17., 18., 19. un 20.pantiem. Citi atrunas nevar tikt veiktas.

3. Jebkura valsts var pilnībā vai daļēji atsaukt atrunu, ko tā veikusi saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā no tā saņemšanas dienas.

4. Neviena Puse, kas izteikusi atrunas attiecībā uz jebkuru no 2.punktā minētajiem šī Protokola pantiem, nevar pieprasīt šī panta piemērošanu no jebkuras citas Puses. Tomēr, ja tās iebildums ir daļējs vai nosacīts, tā var pieprasīt šī noteikuma piemērošanu tādā apjomā, kādā šī Puse pati to ir akceptējusi.

34.pants - Denonsēšana

1. Jebkura Puse var denonsēt šo Protokolu, ciktāl tas attiecas uz to, ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski ietver šī Protokola denonsēšanas.

35.pants - Paziņojumi

Eiropas padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kas pievienojusies šim Protokolam, par:

a. katru parakstu;

b. katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c. katru šī Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 30. un 31. pantu;

d. jebkuru citu darbību, paziņojumu vai sazināšanos sakarā ar šo Protokolu.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, tam attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Protokolu.

Pieņemts Strasbūrā 2001.gada 8.novembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas kopijas katrai Eiropas padomes dalībvalstij, un katrai valstij, kas nav dalībvalsts, bet ir pievienojusies Konvencijai.