BĒRNU DARBA ĻAUNĀKO FORMU KONVENCIJA

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālkonference,

Ko Ženēvā sasauca Starptautiskā darba biroja Administratīvā padome un kas 1999.gada 1.jūnijā sanākusi uz savu 87.sesiju, un,

Uzskatot, ka galvenā nacionālās un starptautiskās rīcības, to skaitā starptautiskās sadarbības un atbalsta, prioritāte ir nepieciešamība pieņemt jaunu dokumentu, lai aizliegtu un novērstu bērnu darba ļaunākās formas, līdz ar to papildinot 1973.gada konvenciju un rekomendāciju attiecībā uz minimālo vecumu pieņemšanai darbā, kas joprojām paliek pamatdokuments par bērnu darbu, un

Uzskatot, ka efektīva bērnu darba ļaunāko formu novēršana prasa nekavējošu un visaptverošu rīcību, kur liela nozīme ir bezmaksas pamatizglītībai un nepieciešamībai atbrīvot bērnus no ikviena šāda darba un rehabilitācijas nodrošināšanai, un sociālai integrācijai, vienlaikus ņemot vērā viņu ģimeņu vajadzības, un

Atsaucoties uz rezolūciju par bērnu darba novēršanu, kuru pieņēmusi Starptautiskā darba konference 1996.gadā savā 83.sesijā, un

Atzīstot, ka bērnu darbs lielā mērā ir saistīts ar nabadzību un ka ilgtermiņa risinājums ir ilgspējīgā ekonomikas attīstībā, kas veicina sociālo progresu, un jo īpaši nabadzības samazināšanu un vispārējo izglītību, un

Atgādinot, ka bērna tiesību konvencija ir pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī, un

Atgādinot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās plānveida realizācijas noteikumus, kas pieņemta 1998.gadā Starptautiskās darba konferences 86.sesijā, un

Atgādinot, ka dažas bērnu darba ļaunākās formas ir ietvertas citos starptautiskos dokumentos, to skaitā 1930.gada Piespiedu darba konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas papildkonvencijā par verdzības, vergu tirdzniecības un institūtu un prakšu, kas līdzvērtīgas verdzībai, likvidēšanu, un

Nolēmusi pieņemt noteiktus priekšlikumus par bērnu darbu, kas ir sesijas darba kārtības ceturtais punkts,

Noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,

Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada septiņpadsmitajā jūnijā pieņem šādu konvenciju, kas pazīstama kā 1999.gada bērnu darba ļaunāko darba formu Konvencija:

1.pants

Ikviena dalībvalsts, kas ratificē šo konvenciju, veic nekavējošus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu steidzamu bērnu darba ļaunāko formu aizliegumu un novēršanu.

2.pants

Šīs konvencijas izpratnē termins "bērns" ir attiecināms uz visām personām līdz 18 gadu vecumam.

3.pants

Šīs konvencijas izpratnē jēdziens "bērnu darba ļaunākās formas" aptver:

(a) visas verdzības formas vai praksi, kas līdzinās verdzībai, tādas kā bērnu pārdošana vai nelegāla tirdzniecība, parāda kalpība un dzimtbūšana, piespiedu vai obligātais darbs, tajā skaitā bērnu piespiedu vai obligātā rekrutēšana izmantošanai bruņotajos konfliktos;

(b) bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu prostitūcijai, pornogrāfijas produkcijas ražošanai vai pornogrāfiskiem priekšnesumiem;

(c) bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu nelegālām darbībām, jo īpaši narkotisko vielu, kā tās ir noteiktas attiecīgajos starptautiskajos līgumos, ražošanā un tirdzniecībā;

(d) darbs, kas pēc sava rakstura vai apstākļiem, kādos tas tiek veikts, var kaitēt bērna veselībai, drošībai vai tikumībai.

4.pants

1. Visi darba veidi, kas minēti 3.pantā (d) apakšpunktā, nosakāmi nacionālajos likumos vai noteikumos vai arī to paredz kompetentās iestādes, pēc konsultācijām ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām, ņemot vērā atbilstošās starptautiskās normas, it īpaši 1999.gada rekomendācijas par bērnu darba ļaunākajām formām 3. un 4.punktu.

2. Kompetentā iestāde, konsultējoties ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām, identificē vietas, kur šāda veida darbs pastāv.

3. Šī panta pirmajā daļā minēto darbu saraksts periodiski izskatāms un nepieciešamības gadījumā grozāms, konsultējoties ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām.

5.pants

Ikviena dalībvalsts, konsultējoties ar darba devēju un darbinieku organizācijām, izveido vai nosaka atbilstošu mehānismu, lai kontrolētu noteikumus, kas iedzīvina šīs konvencijas normas.

6.pants

1. Ikviena dalībvalsts izstrādā un ievieš darbības programmu, kas prioritārā kārtībā novērš bērnu darba ļaunākās formas.

2. Šāda rīcības programma izstrādājama un ieviešama konsultējoties ar attiecīgajām valsts iestādēm un darba devēju un darbinieku organizācijām, un nepieciešamības gadījumā vērā ir ņemami citu ieinteresēto grupu viedokļi.

7.pants

1. Ikviena dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu to normu, kas iedzīvina šīs konvencijas normas, izpildīšanu un ievērošanu, to skaitā kriminālsoda vai nepieciešamības gadījumā cita veida sankcijas piemērošanu.

2. Ikviena dalībvalsts, ievērojot izglītības nozīmi bērnu darba novēršanā, veic efektīvus un norādītā laika posma ietvaros pasākumus, lai:

(a) novērstu bērnu iesaistīšanu ļaunākajās bērnu darba formās;

(b) nodrošinātu nepieciešamo un atbilstošu tiešu atbalstu, lai izbeigtu bērna nodarbināšanu ļaunākajās bērnu darba formās, kā arī viņu rehabilitācijai un sociālajai integrācijai;

(c) nodrošinātu pieeju bezmaksas pamatizglītībai un ja vien iespējams un nepieciešams profesionālo sagatavošanu visiem bērniem, kas atbrīvoti no ļaunākām bērnu darba formām;

(d) identificētu un aptvertu bērnus, kas pakļauti īpašam riskam; un

(e) ņemtu vērā meiteņu īpašo stāvokli.

3. Ikviena dalībvalsts nosaka kompetento iestādi, kas atbildīga par noteikumu, kas ievieš šo konvenciju, ievērošanu.

8.pants

Dalībvalstis, paaugstinot starptautisko sadarbību un/vai palīdzību, to skaitā, sociāli ekonomiskajā jomā, nabadzības izskaušanas un vispārējās izglītības programmas, veic attiecīgus pasākumus un savstarpēji atbalsta viena otru, lai ieviestu šīs konvencijas noteikumus.

9.pants

Šīs konvencijas ratifikācijas rakstus nosūta Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai.

10.pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Pēc tam konvencija ikvienā dalībvalstī stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās ratifikācijas raksta reģistrēšanas.

11.pants

1. Dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo konvenciju, var denonsēt to desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmo reizi ir stājusies spēkā, ar denonsēšanas aktu, kas nosūtīts Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Ikviena dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo Konvenciju un, kas gada laikā pēc iepriekšējā pantā minētā desmit gadu perioda izbeigšanās nav pielietojusi denonsēšanas tiesības, saskaņā ar šī panta noteikumiem, uzņemas visas saistības uz nākošo desmit gadu periodu un minētajai dalībvalstij būs tiesības denonsēt šo Konvenciju izbeidzoties katram desmit gadu periodam šajā panta daļā noteiktajā kārtībā.

12.pants

1. Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstis par visu organizācijas dalībvalstu iesniegto ratifikācijas un denonsēšanas rakstu reģistrāciju.

2. Paziņojot Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstīm par saņemto otro ratifikācijas rakstu, Ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu, kad Konvencija stāsies spēkā.

13.pants

Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem Ģenerāldirektora saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem reģistrētiem ratifikācijas un denonsēšanas rakstiem.

14.pants

Gadījumā, ja Starptautiskā darba biroja administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, Ģenerālkonferencei tiek iesniegts ziņojums par Konvencijas piemērošanu un tiek izskatīts jautājums par nepieciešamību konferences darba kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas noteikumu pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

15.pants

1. Gadījumā, ja konferencē tiek pieņemta jauna Konvencijas redakcija, kas pilnībā vai daļēji pārskata šīs Konvencijas noteikumus, tad, ja vien jaunās Konvencijas noteikumos nav noteikts citādi:

a) kādas dalībvalsts jaunās Konvencijas redakcijas ratificēšana ipso jure nozīmē tūlītēju šīs Konvencijas denonsēšanu, neatkarīgi no 11.panta noteikumiem, brīdī un ar noteikumu, ja jaunā Konvencijas redakcija stājas spēkā;

b) sākot ar jaunās Konvencijas spēkā stāšanās datumu šī Konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Jebkurā gadījumā šī Konvencijas paliek spēkā, tās patiesajā formā un saturā attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir ratificējušas šo Konvencijas, bet nav ratificējušas jauno pārskatīto Konvencijas redakciju.

16.pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.