EFI konvencija
Konvencija par Eiropas Meža institūtu

Šīs Konvencijas parakstītājas puses, turpmāk tekstā - Līgumslēdzējas puses,

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju 1992. gada konferencē Par vidi un attīstību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mežiem un mežsaimniecību, Starpvaldību Meža speciālistu grupas un Starpvaldību mežu foruma izvirzītajiem rīcības priekšlikumiem, Paplašināto programmu darbam ar mežu bioloģisko daudzveidību, saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kā arī Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību rezultātiem;

atzīstot sasniegumus un progresu Ministru konferencēs par mežu aizsardzību Eiropā pieņemto rezolūciju ieviešanā;

apzinoties ar Eiropas mežu un mežsaimniecību saistīto jautājumu mainīgo dabu, kā arī sabiedrības rūpi un nepieciešamību iegūt atbilstošus zinātniskus datus, uz kuru bāzes pieņemt pareizos lēmumus;

ņemot vērā to, ka Eiropas Meža institūts tika veidots atbilstoši Somijas likumdošanai 1993. gadā kā asociācija, lai sniegtu ieguldījumu ar mežsaimniecību, mežu un to saglabāšanu saistītu pētījumu veikšanā Eiropas līmenī;

paturot prātā ar mežsaimniecību un mežu saistīto pētījumu starptautiskā rakstura pievienoto vērtību;

nolūkā veidot starptautiska līmeņa sadarbību mežsaimniecības un mežu pētījumu veikšanā, tajā pašā laikā novēršot iespējamo pūliņu dublēšanos,

vienojas par tālākminēto:

1. pants. Institūts

Eiropas Meža institūts (turpmāk tekstā - Institūts) ar šo tiek dibināts kā starptautiska organizācija. Tā galvenā mītne atrodas Joensū, Somijā.

2. pants. Mērķis un funkcijas

1. Institūta mērķis ir veikt pētījumus meža politikas jomā Viseiropas līmenī attiecībā uz ekoloģiju, Eiropas mežu daudzkārtēju izmantošanu, meža resursiem un to veselību, kā arī par kokmateriālu un citu meža produktu un pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu, iekļaujot ar šo politiku saistītos vides aspektus, nolūkā veicināt meža saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu Eiropā.

2. Šo mērķu sasniegšanai Institūts veic šādas darbības:

a) nodrošina politikas plānošanai Eiropas valstīs nepieciešamo informāciju attiecībā uz mežu un mežrūpniecības sektoru;

b) veic pētījumus iepriekšminētajās jomās;

c) izstrādā pētījumu metodes;

d) organizē zinātniskas ievirzes sanāksmes, kā arī piedalās tajās; un

e) organizē un nodrošina informētību par Institūta darbu un rezultātiem.

3. pants. Informācija

Līgumslēdzējas puses atbalsta Institūta darbu savu iespēju robežās, sniedzot tam ar mežiem saistītu informāciju pēc institūta pieprasījuma, ja šī informācija nav pieejama no cita veida datubāzēm. Lai novērstu veicamo darbu dublēšanos, Institūts iespēju robežās nodrošina atbilstošu koordināciju ar citām starptautiskajām institūcijām, arī tādām, kas nodarbojas ar attiecīgu datu vākšanu.

4. pants. Institūta locekļi, asociētie locekļi un saistītie locekļi

1. Līgumslēdzējas puses ir Institūta locekles.

2. Par Institūta asociēto locekli var kļūt Eiropas valstu pētniecības institūti, izglītības iestādes, komercuzņēmumi, meža nozares valsts pārvaldes iestādes; nevalstiskās organizācijas un līdzīga rakstura institūcijas (turpmāk tekstā - Asociētie locekļi). Saistīto locekļu statusu var iegūt līdzīga rakstura institūcijas no citām valstīm, kas nav Eiropas valstis (turpmāk tekstā - Saistītie locekļi). Saistītie locekļi nevar piedalīties Institūta lēmumu pieņemšanas procesā.

5. pants. Institūta pārvalde

Institūta pārvalde sastāv no Padomes, Konferences, Valdes un Sekretariāta, ko vada Direktors.

6. pants. Padome

1. Padome sastāv no Locekļu pārstāvjiem un sanāk reizi trijos gados regulārajā sesijā. Pēc Locekļa vai Valdes ierosinājuma var tikt rīkotas ārkārtas sesijas, kuru norise jāapstiprina Locekļiem, balsojot ar vienkāršo vairākumu.

2. Padomes kompetencē ietilpst:

a) Valdes locekļu iecelšana saskaņā ar 8. panta 2. a), c) un d) punktu;

b) sniegt piekrišanu Direktora iecelšanai saskaņā ar 8. panta 4. punkta d) apakš­punkta nosacījumiem;

c) Institūta darbības politikas ietvara noteikšana;

d) lēmumu pieņemšana par vispārējiem Locekļu, Konferences vai Valdes iesniegtiem tehniska, finansiāla vai administratīva rakstura jautājumiem;

e) ar vienkāršo balsu vairākumu apstiprināt Institūta un tās Pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamos jautājumus; un

f) ar vienkāršo balsu vairākumu apstiprināt un grozīt tās procedūras noteikumus.

3. Katram Loceklim ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, ja vien Konvencija nenosaka citādi.

7. pants. Konference

1. Konference sastāv no Asociēto locekļu pārstāvjiem. Konference tiek sasaukta reizi gadā uz plenārsēdēm, un tajās lēmumi tiek pieņemti pēc vienkāršā balsu vairākuma principa. Saistītie locekļi var piedalīties Konferences ikgadējās plenārsēdēs. Institūcijas un reģionālās vai starptautiskās organizācijas, kas nav Institūta Asociētie vai Saistītie locekļi, var tikt uzaicināti piedalīties Konferences plenārsēdēs atbilstoši Valdes pieņemtiem noteikumiem.

2. Līdzās visam pārējam, Konferences kompetencē ietilpst:

a) Valdes locekļu iecelšana saskaņā ar 8. panta 2. b), c) un d) punkta nosacījumiem;

b) dalības maksājumu apjoma noteikšana Asociētajiem un Saistītajiem locekļiem;

c) rekomendāciju sniegšana darbību uzsākšanai, lai īstenotu Institūta mērķus;

d) auditēto finanšu pārskatu apstiprināšana;

e) Valdes iesniegtā nākamā gada darba plāna apstiprināšana;

f) Institūta darbības gada pārskata izskatīšana un pieņemšana; un

g) Konferences procedūras noteikumu apstiprināšana un grozīšana.

8. pants. Valde

1. Valde sastāv no astoņām personām, kas labi pārzina ar Institūta darbību saistīto sektoru. Valdes locekļi var tikt iecelti uz laiku, kas nepārsniedz divus pēc kārtas sekojošus pilnvaru termiņus.

2.a. Četrus no Valdes locekļiem ieceļ Padome uz trīs gadu pilnvaru termiņu.

b. Četrus no Valdes locekļiem ieceļ Konference uz trīs gadu pilnvaru termiņu.

c. Padome un Konference pieņem noteikumus attiecībā uz iecelto locekļu nominēšanu un rotāciju.

d. Vakances, kas radušās starpsesiju periodā, Padome un Konference aizpilda attiecīgi rakstiskās procedūras ceļā.

3. Valdes sanāksmes notiek vismaz reizi gadā un lēmumi Valdē tiek pieņemti ar vienkāršo balsu vairākumu.

4. Valdes kompetencē ietilpst:

a) Padomes noteiktā politikas ietvara kontekstā izstrādāt un uzraudzīt Institūta darbības administratīvās un pētniecības programmas;

b) pēc Padomes norādījumiem pieņemt nepieciešamos iekšējos noteikumus;

c) budžeta un pārskatu apstiprināšana;

d) pēc Padomes ierosinājuma apstiprināt Direktoru;

e) apstiprināt Asociēto un Saistīto locekļu statusa piešķiršanu un arī atņemšanu;

f) sniegt ziņojumus Padomei un Konferencei;

g) pēc Padomes norādēm apstiprināt 12. pantā minēto vienošanos;

h) apstiprināt un grozīt Valdes iekšējās kārtības noteikumus; un

i) izstrādāt 7. panta 1. punktā minētos noteikumus.

9. pants. Sekretariāts

1. Sekretariāts, kuru vada Direktors, sastāv no Institūta darbiniekiem.

2. Pēc Padomes, Konferences un Valdes norādījumiem Direktors ieceļ darbiniekus, kas nepieciešami Institūta darbības nodrošināšanai, uz tādiem nosacījumiem un tādu pienākumu veikšanai, kā to nosaka Direktors.

10. pants. Finansiālie resursi

Institūta darbībai nepieciešamos resursus nodrošina:

a) Asociētie un Saistītie locekļi dalības maksājumu veidā;

b) Locekļi brīvprātīgo ziedojumu veidā pēc pašu brīvas izvēles; un

c) citi iespējamie avoti.

11. pants. Budžets un pārskati

Institūta budžets un finanšu pārskati tiek apstiprināti Valdē ar vienkāršo balsu vairākumu pēc Direktora priekšlikuma.

12. pants. Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte

Institūts ir starptautiska un vietēja juridiska persona. Somijas teritorijā tas bauda tādas privilēģijas un imunitāti, kādas tam ir nepieciešamas savu funkciju veikšanai. Šīs privilēģijas un imunitāte tiek noteiktas ar oficiālu vienošanos starp Institūtu un Somijas valdību.

13. pants. Strīdu risināšanas kārtība

Jebkuri strīdi, kas rodas attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, kas nav atrisināmi pārrunu ceļā vai izskatot tos Valdē, pēc strīdā iesaistīto pušu savstarpējas vienošanās, tiek nodoti izskatīšanai saskaņā ar Pastāvīgās arbitrāžas tiesas izlīguma noteikumiem.

14. pants. Paraksts un saistību apņemšanās

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas valstīm un Eiropas reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām 2003. gada 28. augustā Joensū, Somijā. Pēc šī datuma tā paliks atvērta parakstīšanai Somijas Ārlietu ministrijā Helsinkos līdz 2003. gada 28. novembrim.

2. Šī Konvencija ir ratificējama, pieņemama vai apstiprināma tās parakstītājvalstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām. Dokumenti Konvencijas ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai iesniedzami Somijas valdībai, kas šīs Konvencijas ietvarā darbojas kā Depozitārijs.

3. Šai Konvencijai var pievienoties arī tās Eiropas valstis un Eiropas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas to nav parakstījušas. Pievienošanās dokumenti iesniedzami Depozitārijā.

4. Šīs Konvencijas izpratnē Eiropas valsts ir tāda valsts, kura ir tiesīga būt Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomiskās komisijas locekle kā viena no Eiropas valstīm.

15. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc astotā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas Depozitārijā.

2. Katrai valstij un Eiropas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai, pēc tam, kad tā ir iesniegusi Depozitārijā astoto ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, šī Konvencija sāk darboties sešdesmitajā dienā pēc šī dokumenta iesniegšanas.

16. pants. Pārejas noteikumi

1. Šai Konvencijai stājoties spēkā, Eiropas valstu pētniecības institūti, izglītības iestādes, komercuzņēmumi, meža nozares valsts pārvaldes iestādes; nevalstiskās organizācijas un līdzīga rakstura institūcijas, kas ir Locekļi vai Asociētie locekļi 1993. gadā dibinātajā Eiropas Meža institūtā, kas tika veidots kā asociācija saskaņā ar Somijas likumdošanu, un uz šo datumu nav iesnieguši izstāšanās iesniegumu saskaņā ar tās Statūtiem, automātiski kļūst par Institūta Asociētajiem locekļiem. Ārpus Eiropas valstu līdzīga rakstura institūcijas, kas ir minētā Eiropas Meža institūta Asociētās locekles, tāpat kļūst par Institūta Saistītajām loceklēm, ja vien tās nav iesniegušas attiecīgu lūgumu par izstāšanos.

2. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Institūts uzsāk sarunas ar Eiropas Meža institūtu, kas dibināts saskaņā ar Somijas likumdošanu kā asociācija 1993. gadā par pēdējās darbību, līdzekļu, aktīvu un pasīvu nodošanu Institūtam.

17. pants. Grozījumi

1. Šī Konvencija var tikt grozīta ar vienbalsīgu Padomes sanāksmē klātesošo locekļu balsojumu vai arī rakstiskās procedūras ceļā. Grozījumu priekšlikumus Depozitārijs izsūta vismaz astoņas nedēļas pirms to paredzamās spēkā stāšanās. Rakstiskās procedūras gadījumā Depozitārijs nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzamas atbildes.

2. Grozījumi stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas Depozitārijam, ka tās ir veikušas visus nacionālajā likumdošanā noteiktās formalitātes attiecībā uz paredzamajiem grozījumiem.

3. Ja vien Konference nelemj citādi, grozījumi neskar Asociēto un Saistīto locekļu institucionālo pozīciju.

18. pants. Izstāšanās

Līgumslēdzēja puse var izstāties no šīs Konvencijas, iesniedzot Depozitārijam rakstisku iesniegumu par izstāšanos. Izstāšanās stājas spēkā gadu pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas Depozitārijā.

19. pants. Darbības pārtraukšana

Šīs Konvencijas darbība tiek pārtraukta, ja pēc tās stāšanās spēkā jebkurā brīdī tās Līgumslēdzēju pušu skaits ir mazāks par astoņām.

Apliecinot šo, apakšā parakstījušās attiecīgo valstu valdību deleģētas personas, kas tiesīgas parakstīt šo Konvenciju.

Sastādīta angļu valodā Joensū 2003. gada 28. augustā.