Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību

Preambula

Šīs Konvencijas Puses,

izprotot īpašo nozīmi, kāda šīs un nākamo paaudžu interesēs ir cilvēku un vides aizsardzībai pret rūpniecisko avāriju iedarbību,

atzīstot rūpniecisko avāriju nopietnās kaitīgās ietekmes uz cilvēkiem un vidi nozīmi un neatliekamību, atbalstīt visus pasākumus, kas stimulē saprātīgu, ekonomiski mērķtiecīgu un efektīvu avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas līdzekļu izmantošanu, lai panāktu videi drošu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību,

ņemot vērā, ka rūpniecisko avāriju kaitīgā ietekme var būt jūtama pāri robežām un prasa valstu sadarbību,

apstiprinot nepieciešamību veicināt ieinteresēto valstu aktīvu starptautisku sadarbību pirms avārijas, tās laikā un pēc avārijas, lai izvērstu atbilstošu politiku, kā arī aktivizētu un koordinētu darbību visos atbilstošajos līmeņos un tādējādi sekmētu rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbības novēršanu, gatavību tai un tās seku likvidēšanu,

ievērojot to, cik nozīmīgas un lietderīgas ir divpusējas un daudzpusējas vienošanās, kuru mērķis ir novērst rūpnieciskās avārijas, nodrošināt gatavību tām un likvidēt to iedarbības sekas,

apzinoties, kāda nozīme šajā jomā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijai (EEK), un tai skaitā, atgādinot EEK Rīcības kodeksu avārijas radīta robežšķērsojošo iekšējo ūdeņu piesārņojuma gadījumiem un Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā,

ņemot vērā Eiropas drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) Nobeiguma akta un EDSA dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokumenta atbilstošos principus un rezultātus, ko deva EDSA dalībvalstu Sofijas apspriede par vides aizsardzību, kā arī attiecīgos darbības veidus un mehānismus, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas vides programma (UNEP), konkrēti programma APELL, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darbība, konkrēti Lielāko rūpniecisko avāriju novēršanas pasākumu kodekss, un citu attiecīgu starptautisko organizāciju programmas,

ievērojot atbilstošos noteikumus, kas fiksēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences Deklarācijā par cilvēka vidi, konkrēti 21. principu, pēc kura valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību normām ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus atbilstoši savai vides politikai un šo valstu pienākums nodrošināt, lai darbība to jurisdikcijas vai kontroles ietvaros nekaitētu videi citās valstīs vai apgabalos ārpus nacionālās jurisdikcijas darbības robežām,

ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā" kā starptautisko vides tiesību vispārējo principu,

uzsverot starptautisko tiesību un paražu principus, tādus kā labas kaimiņattiecības, savstarpīgums, nediskriminēšana un lojalitāte,

vienojās par turpmāko:

1. pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas mērķiem:

(a) "rūpnieciskā avārija" nozīmē notikumu, ko izraisījusi sakarā ar jebkuras ar bīstamām vielām saistītas darbības nekontrolēta norise, kā arī;

(i) rūpniecības objektā, piemēram, ražošanas, lietošanas, glabāšanas, pārvietošanas vai apglabāšanas laikā; vai

(ii) transportēšanas gaitā tādā mērā, kā tas minēts 2. panta 2. (d) punktā;

(b) "bīstama darbība" nozīmē jebkuru darbību, kuras gaitā tiek izmantota vai var tikt izmantota viena vai vairākas bīstamas vielas daudzumos, kas atbilst šīs Konvencijas 1. pielikumā norādītajiem maksimālajiem daudzumiem vai pārsniedz tos, un kas spēj izraisīt pārrobežu iedarbību;

(c) "iedarbība" nozīmē rūpnieciskās avārijas jebkuras tiešas vai netiešas, tūlītējas vai pēc kāda laika radušās kaitīgas sekas, tai skaitā:

(i) cilvēkiem, florai un faunai;

(ii) augsnei, ūdeņiem, gaisam un ainavai;

(iii) apakšpunktos i un ii norādīto faktoru mijiedarbībai;

(iv) materiālajām vērtībām un kultūras mantojumam, ieskaitot vēstures pieminekļus;

(d) "pārrobežu iedarbība" nozīmē nopietnu vienas Puses jurisdikcijas robežās notikušas rūpnieciskās avārijas seku iedarbību otras Puses jurisdikcijas robežās;

(e) "operators" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, ieskaitot valsts institūciju, kuras pārziņā ir kāda darbība, piemēram, kādas darbības uzraudzība, plānošana vai īstenošana;

(f) "puse", ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē šīs Konvencijas līgumslēdzēju Pusi;

(g) "izcelsmes Puse" nozīmē jebkuru Pusi vai Puses, kuras vai kuru jurisdikcijas robežās notikusi vai var notikt rūpnieciskā avārija;

(h) "skartā Puse" nozīmē jebkuru Pusi vai Puses, kuru vai kuras skar vai var skart rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbība;

(i) "ieinteresētās Puses" nozīmē jebkuru izcelsmes Pusi un jebkuru skarto pusi;

(j) "sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas.

2. pants

Konvencijas darbības sfēra

1. Šī Konvencija piemērojama, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, ieskaitot dabas katastrofu izraisītās avārijas ar iespējamu pārrobežu iedarbību, sagatavotos tām un likvidētu to sekas, kā arī starptautiskajā sadarbībā, kas skar savstarpējo palīdzību, pētījumus un izstrādnes, apmaiņu ar informāciju un tehnoloģiju rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un seku likvidēšanas jomā.

2. Šī Konvencija nav piemērojama:

(a) kodolavārijām vai ar radioaktīvo saindēšanos saistītām ārkārtējām situācijām;

(b) avārijām, ko izraisījušas darbības militārajos objektos;

(c) dambju postījumiem, izņemot šādu postījumu izraisīto rūpniecisko avāriju iedarbību;

(d) avārijām sauszemes transportā, izņemot:

(i) reaģēšanu ārkārtējā situācijā sakarā ar šādu avāriju;

(ii) transporta operācijas bīstamas darbības vietās;

(e) ģenētiski modificētu organismu nejaušu izplatību;

(f) avārijām, ko izraisījusi darbība jūras vidē, ieskaitot jūras dzelmju izlūkošanu vai izmantošanu;

(g) naftas produktu vai citu kaitīgu vielu izplūšanai jūrā.

3. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Puses, ņemot vērā nacionālā un starptautiskā līmenī jau veltītos pūliņus, veic attiecīgus pasākumus un sadarbojas šīs Konvencijas ietvaros, lai aizsargātu cilvēkus un vidi pret rūpnieciskajām avārijām, iespēju robežās novēršot šādas avārijas, padarot tās retākas un mazāk bīstamas un samazinot to iedarbību. Šajā nolūkā tiek īstenoti pasākumi avāriju novēršanai, gatavībai tām un to seku likvidēšanai, ieskaitot atjaunošanas pasākumus.

2. Puses, apmainoties ar informāciju, rīkojot konsultācijas un veicot citus kopīgus pasākumus, bez nepamatotas kavēšanās izstrādā un īsteno politiku un stratēģiju rūpniecisko avāriju risku samazināšanai un aizsardzības, avārijgatavības un seku likvidēšanas pasākumu pilnveidei, ieskaitot atjaunošanas pasākumus un ņemot vērā nacionālā un starptautiskā līmenī jau veltītos pūliņus, lai izvairītos no liekas dublēšanas.

3. Puses nodrošina, ka operators veic visus pasākumus, kas nepieciešami bīstamo darbību drošai izpildei un pasargāšanai no rūpnieciskām avārijām.

4. Lai īstenotu šīs Konvencijas noteikumus, Puses veic attiecīgus likumdošanas, regulējošus, administratīvus un finansiālus pasākumus, lai novērstu avārijas, nodrošinātu gatavību tām un likvidētu to sekas.

5. Šīs Konvencijas principi nav pretrunā ne ar kādām Pušu saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām rūpniecisko avāriju un bīstamo darbību jomā.

4. pants

Identificēšanas, konsultēšana un padoms

1. Uzņemoties aizsardzības pasākumus un izstrādātu gatavības pasākumu sistēmu, izcelsmes Puse dara visu nepieciešamo, lai noteiktu bīstamās darbības savas jurisdikcijas ietvaros un nodrošinātu skarto Pušu informēšanu par katru šādu iecerēto vai notiekošo darbību.

2. Ieinteresētās Puses pēc jebkuras šādas Puses iniciatīvas rīko pārrunas, nosakot tos bīstamo darbību veidus, kuri domājams var izraisīt pārrobežu iedarbību. Ja ieinteresētās Puses nespēj vienoties par to, vai attiecīga darbība ir šāda bīstama darbība, tad jebkura šāda Puse, ja vien ieinteresētās Puses nevienojas par kādu citu šī jautājuma atrisināšanas veidu, saskaņā ar šīs Konvencijas 2. pielikuma noteikumiem var iesniegt šo jautājumu pieprasījumu komisijā, lai saņemtu ieteikumu.

3. Plānotajām vai notiekošajām bīstamajām darbībām Puses piemēro procedūras, kas izklāstītas šīs Konvencijas 3. pielikumā.

4. Gadījumos, kad ir jānovērtē bīstamās darbības ietekme uz vidi atbilstoši Konvencijai par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā un šāds novērtējums ietver atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem veiktas bīstamas darbības izraisītu rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbības analīzi, galīgajam lēmumam, kas tiek pieņemts īstenojot Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, jāatbilst šīs Konvencijas attiecīgajām prasībām.

5. pants

Brīvprātīga paplašināšana

Ieinteresētajām Pusēm pēc iniciatīvas, ko paudusi jebkura no tām, jāapspriež jautājums, vai kāda no darbībām, kas nav ietverta 1. pielikumā, nav uzskatāma par bīstamu darbību. Savstarpēji vienojoties Puses var izmantot jebkuru konsultatīvu mehānismu, pēc savas izvēles, vai pieprasījumu komisiju saskaņā ar 2. pielikumu. Ja ieinteresētās Puses par to vienojas šī Konvencija vai jebkura tās daļa tiek piemērota apspriežamai darbībai, it kā tā būtu bīstama darbība.

6. pants

Novēršana

1. Puses veic attiecīgus pasākumus rūpniecisko avāriju novēršanai, ieskaitot pasākumus, kas liek operatoriem darboties tā, lai samazinātu rūpniecisko avāriju risku. Šādi pasākumi var būt tie, kas minēti šīs Konvencijas 4. pielikumā, bet ne tikai tie.

2. Par jebkuru bīstamu darbību izcelsmes Puse pieprasa operatoram pierādīt bīstamās darbības izpildes drošību, sagādājot tādu informāciju kā, piemēram, par galvenajām procesa sastāvdaļām, ietverot šīs Konvencijas 5. pielikumā paredzēto analīzi un vērtējumu, taču neaprobežojoties tikai ar to.

7. pants

Izvietošanas lēmumi

Izcelsmes Puse, lai līdz minimumam samazinātu risku visu skarto Pušu iedzīvotājiem un videi, savas tiesiskās sistēmas ietvaros, veic pasākumus, veidojot politiku jaunu bīstamas darbības objektu izvietošanas un esošo objektu ievērojamas modificēšanas gadījumos. Skartās Puses savu tiesisko sistēmu ietvaros veido tādu politiku, lai teritorijas, kuras var aptvert bīstamas darbības izraisītas rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbība, tiktu veikti būtiski pasākumi ar šo darbību saistītā riska samazināšanai līdz minimumam. Izstrādājot un veidojot šādu politiku, Pusēm jāizskata šīs Konvencijas 5. pielikuma 2. punkta 1.-8. apakšpunktā un 6. pielikumā izklāstītie jautājumi.

8. pants

Gatavība ārkārtējām situācijām

1. Puses veic attiecīgus pasākumus, lai sasniegtu un uzturētu atbilstošu gatavību ārkārtējām situācijām un reaģētu uz rūpnieciskām avārijām. Puses nodrošina, lai sagatavotie pasākumi tiktu izmantoti šādu avāriju pārrobežu iedarbības mazināšanai, turklāt darbības vietā veicamos pienākumus uzņemas operatori. Šie pasākumi var ietvert tos, kas noteikti šīs Konvencijas 7. pielikumā, taču nav jāaprobežojas tikai ar tiem. Bez tam, ieinteresētās Puses informē cita citu par saviem rīcības plāniem ārkārtējās situācijās.

2. Izcelsmes Puse nodrošina, lai tiktu sagatavoti un īstenoti rīcības plāni ārkārtējām situācijām bīstamo darbību vietā, ieskaitot piemērotus reaģēšanas pasākumus, kā arī citus pasākumus pārrobežu iedarbības novēršanai vai samazināšanai līdz minimumam. Izcelsmes Puse nodrošina citas ieinteresētās Puses ar tās rīcībā esošiem datiem, kas nepieciešami, izstrādājot rīcības plānus ārkārtējām situācijām.

3. Katra Puse nodrošina, lai tiktu sagatavoti un īstenoti rīcības plāni ārkārtējām situācijām ārpus bīstamo darbību vietas, paredzot pasākumus, kas veicami tās teritorijā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu pārrobežu iedarbību. Izstrādājot šādus plānus, tiek ņemti vērā analīzes un vērtējuma rezultāti, īpaši 5. pielikuma 2. punkta 1.-5. apakšpunktā norādītais. Ja nepieciešams, tiek izstrādāti kopīgi rīcības plāni ārkārtējām situācijām ārpus bīstamo darbību vietas, lai atvieglotu atbilstošo reaģēšanas pasākumu pieņemšanu.

4. Rīcības plāni ārkārtējām situācijām jākoriģē regulāri vai tad, kad to prasa apstākļi, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta ārkārtēju situāciju seku likvidēšanas gaitā.

9. pants

Sabiedrības informēšana un sabiedrības piedalīšanās

1.Puses nodrošina, lai teritorijās, kuras var skart bīstamas darbības izraisīta avārija, sabiedrība tiktu attiecīgi informēta. Šī informācija tiek nodota pa tādiem kanāliem, kurus ieinteresētās Puses uzskata par piemērotiem, un tajā jāietver elementi, kas minēti šīs Konvencijas 8. pielikumā, turklāt jāņem vērā arī jautājumi, kas norādīti 5. pielikuma 2. punkta 1. - 4. un 9. apakšpunktā.

2. Izcelsmes Puse saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un tad, kad tas ir iespējams un nepieciešams, teritorijās, kuri var tikt skarti, dod sabiedrībai iespēju piedalīties attiecīgās norisēs, lai izteiktu savus uzskatus un intereses par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst avārijas un nodrošināt gatavību tām, kā arī nodrošina, lai skartās Puses sabiedrībai dotā iespēja būtu līdzvērtīga izcelsmes Puses sabiedrības iespējai.

3. Puses saskaņā ar savām tiesiskajām sistēmām un, ja ir vēlēšanās, uz savstarpības pamata nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras kādas Puses teritorijā izjūt vai var izjust kaitīgo rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbību, ar pieeju attiecīgām administratīvām un juridiskām procedūrām un iespēju tās izmantot, ieskaitot iespēju ierosināt tiesas prāvu un iesniegt apelāciju sakarā ar lēmumu, kas skar to tiesības, līdzvērtīgi tām iespējām, kas pieejamas viņu pašu jurisdikcijas ietvaros.

10. pants

Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas

1. Puses nodrošina saderīgu un efektīvu avāriju izziņošanas sistēmu izveidi un ekspluatāciju attiecīgos līmeņos, lai saņemtu un nodotu ziņojumus par rūpnieciskām avārijām, ietverot tajos informāciju, kas nepieciešama, lai vērstos pret pārrobežu iedarbību.

2. Gadījumā, ja notikusi vai nenovēršami draud rūpnieciskā avārija, kurai ir vai var būt pārrobežu iedarbība, izcelsmes Puse nodrošina, lai skartās Puses attiecīgie līmeņi ar rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu nekavējoties par to tiktu informētas. Šādā informācijā jāietver šīs Konvencijas 9. pielikumā minētie dati.

3. Ieinteresētās Puses nodrošina, lai rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā pēc iespējas drīzāk un atbilstoši apstākļiem sāktos ārkārtējām situācijām saskaņā ar 8. pantu izstrādāto plānu īstenošana.

11. pants

Avārijas seku likvidēšana

1. Rūpnieciskās avārijas vai to nenovēršamu draudu gadījumā Puses nodrošina, lai pēc iespējas drīzāk un ar visefektīvākajām metodēm tiktu veikti atbilstoši pretpasākumi iedarbības ierobežošanai vai samazināšanai līdz minimumam.

2. Ja notikusi vai nenovēršami draud rūpnieciskā avārija, kam ir vai var būt pārrobežu iedarbība, ieinteresētās Puses nodrošina, ka iedarbība vajadzības gadījumā tiek kopīgi novērtēta, lai izmantotu atbilstošus avārijas seku likvidēšanas pasākumus. Ieinteresētās Puses cenšas koordinēt savus avārijas seku likvidēšanas pasākumus.

12. pants

Savstarpējā palīdzība

1. Ja rūpnieciskās avārijas gadījumā kādai Pusei nepieciešama palīdzība, tā var lūgt to citai Pusei, norādot vajadzīgās palīdzības apmērus un veidu. Puse, kurai izteikts lūgums pēc palīdzības, nekavējoties pieņem lēmumu un informē lūguma iesniedzēju Pusi par to, vai tā var sniegt nepieciešamo palīdzību, kā arī norāda iespējamās palīdzības apmērus un nosacījumus.

2. Ieinteresētās Puses sadarbojas, lai atbilstoši šā panta 1. punktam atvieglotu tūlītējas saskaņotas palīdzības sniegšanu, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt rūpnieciskās avārijas sekas un iedarbību, kā arī sniedzot vispārēja rakstura palīdzību. Ja Puses nav noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kuros būtu paredzēti to savstarpējās palīdzības veidi, šāda palīdzība tiek sniegta atbilstoši šīs Konvencijas 10. pielikumam, ja Puses nav vienojušās par kaut ko citu.

13. pants

Atbildība un saistības

Puses atbalsta attiecīgos starptautiskos pūliņus noteikumu, kritēriju un procedūru izstrādāšanai atbildības un saistību jomā.

14. pants

Pētījumi un izstrādnes

Puses atbilstoši pēc vajadzības nāk klajā ar priekšlikumiem un sadarbojas, veicot pētījumus un izstrādājot metodes un tehnoloģijas, kas dotu iespēju novērst rūpnieciskās avārijas, nodrošināt gatavību tām un likvidēt to sekas. Šajā nolūkā Puses stimulē un aktīvi attīsta zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, ieskaitot mazāk bīstamu procesu pētījumus ar avārijām saistīto briesmu ierobežošanai un rūpniecisko avāriju seku novēršanai un samazināšanai.

15. pants

Informācijas apmaiņa

Puses daudzpusējā vai divpusējā līmenī apmainās ar saprātīgās robežās pieejamu informāciju, kas ietver šīs Konvencijas 11. pielikumā minētos datus.

16. pants

Tehnoloģijas apmaiņa

1. Puses, saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un praksi veicina tehnoloģijas apmaiņu, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu gatavību tām un likvidētu to sekas, sevišķi atbalstot:

(a) pieejamās tehnoloģijas apmaiņu uz dažādiem finansiāliem pamatiem;

(b) tiešus rūpniecības sakarus un sadarbību;

(c) informācijas un pieredzes apmaiņu;

(d) tehniskās palīdzības sniegšanu.

2. Sekmējot šā panta 1. punkta a - d apakšpunktā minētās darbības, Puses ar savu atbalstu rada labvēlīgus nosacījumus attiecīgu gan privātā, gan arī valsts sektora organizāciju un atsevišķu personu kontaktiem, iespējami nodrošinot ar tehnoloģiju, projektiem, un inženierpakalpojumiem, iekārtām vai finansēm.

17. pants

Pilnvarotās institūcijas un sakaru punkti

1. Katra Puse šīs Konvencijas mērķiem norīko vai izveido vienu vai vairākas kompetentas institūcijas.

2. Neaizskarot citas divpusējā vai daudzpusējā līmenī panāktas vienošanās, katra Puse norīko vai izveido vienu sakaru punktu avāriju izziņošanai atbilstoši 10. pantam un vienu sakaru punktu savstarpējās palīdzības mērķiem atbilstoši 12. pantam. Vislabāk, ja šīs funkcijas veic viens un tas pats sakaru punkts.

3. Katra Puse trīs mēnešu laikā pēc tam, kad šai Pusei Konvencija stājusies spēkā ar 20. pantā minētā sekretariāta starpniecību informē citas Puses par to, kādu institūciju vai kādas institūcijas šī Puse nominējusi kā tās sakaru punktu(us) un kā tās kompetentu institūciju vai institūcijas.

4. Katra Puse ar sekretariāta starpniecību viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē citas Puses par jebkurām pārmaiņām institūciju nominācijā, ko tā izdarījusi atbilstoši šā panta 3. punktam.

5. Katra Puse saskaņā ar 10. pantu nodrošina, lai nepārtraukti darbotos tās sakaru punkts un rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas.

6. Katra Puse nodrošina, lai nepārtraukti darbotos tās sakaru punkts un institūcijas, kas saskaņā ar 12. pantu atbild par palīdzības lūgumu nosūtīšanu un saņemšanu un palīdzības priekšlikumu pieņemšanu.

18. pants

Pušu konference

1. Pušu pārstāvji izveido šīs Konvencijas Pušu Konferenci un regulāri rīko savas apspriedes. Pirmā Pušu Konferences apspriede notiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk Pušu Konferences apspriedes tiek rīkotas vismaz vienreiz gadā vai pēc jebkuras Puses rakstiska lūguma ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts būs paziņojis tām šo lūgumu, to atbalstīs vismaz trešā daļa Pušu.

2. Pušu Konference:

(a) izskata šīs Konvencijas īstenošanas gaitu;

(b) veic konsultatīvas funkcijas, kuru mērķis ir nostiprināt Pušu iespējas novērst rūpnieciskās avārijas, nodrošināt gatavību tām un likvidēt to pārrobežu iedarbību, kā arī veicināt tehniskās palīdzības un konsultāciju sniegšanu pēc to Pušu lūguma, kuru teritorijā notikušas rūpnieciskās avārijas;

(c) vajadzības gadījumā izveido darba grupas un citus attiecīgus mehānismus, kuru uzdevums ir izskatīt ar šīs Konvencijas īstenošanu un attīstīšanu saistītos jautājumus, un šajā nolūkā sagatavot attiecīgus pētījumus un citu dokumentāciju, kā arī iesniegt ieteikumus izskatīšanai Pušu Konferencē;

(d) pilda tādas citas funkcijas, kuras atbilst šīs Konvencijas noteikumiem;

(e) savā pirmajā apspriedē izskata un vienprātīgi pieņem apspriežu procedūras noteikumus.

3. Pildot savas funkcijas, Pušu Konference, kad uzskata to par lietderīgu, sadarbojas arī ar citām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

4. Pušu Konference savā pirmajā apspriedē nosaka darba programmu, īpaši ņemot vērā punktus, kas ietverti šīs Konvencijas 12. pielikumā. Pušu Konference pieņem arī lēmumu par darba metodi, ieskaitot nacionālo centru izmantošanu un sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, un sistēmas izveidošanu šīs Konvencijas īstenošanas atvieglošanai, īpaši savstarpējai palīdzībai rūpnieciskās avārijas gadījumā un ņemot vērā ar to saistīto darbību, kas tiek veikta atbilstīgo starptautisko organizāciju ietvaros. Kā darba programmas daļu Pušu Konference pārskata esošos nacionālos, reģionālos un starptautiskos centrus, kā arī citas institūcijas un programmas, kuru mērķis ir koordinēt informatīvo darbību un pūliņus rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un to iedarbības seku likvidēšanā, lai noteiktu, kādas papildu starptautiskās institūcijas vai centri var būt vajadzīgi 12. pielikumā minēto uzdevumu izpildei.

5. Pušu Konferences dalībnieki savā pirmajā apspriedē sāk apsvērt procedūras, kā radīt labvēlīgākus apstākļus tehnoloģijas apmaiņai, kas palīdzētu novērst rūpniecisko avāriju, nodrošināt gatavību tām un likvidēt to iedarbības sekas.

6.Pušu Konference pieņem vadlīnijas un kritērijus, kā atvieglot bīstamo darbību noteikšanu šīs Konvencijas mērķiem.

19. pants

Balsstiesības

1. Izņemtos gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. punktā, katrai šīs Konvencijas Pusei ir viena balss.

2. Ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas, kas noteiktas 27. pantā, realizē savas balsstiesības to kompetencē ietilpstošajos jautājumos, un šīm organizācijām ir tik balsu, cik to dalībvalstu ir šīs Konvencijas Puses. Šādas organizācijas zaudē savas balsstiesības, ja to dalībvalstis pašas īsteno savas balsstiesības, un otrādi.

20. pants

Sekretariāts

Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretārs veic šādas sekretariāta funkcijas:

(a) sasauc un sagatavo Pušu apspriedes;

(b) nodod Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem;

(c) īsteno tādas citas funkcijas, ko var noteikt Puses.

21. pants

Strīdu noregulēšana

1. Ja starp divām vai vairākām Pusēm izceļas strīds par šīs Konvencijas skaidrošanu vai pielietošanu, tās cenšas noregulēt strīdu sarunu ceļā vai ar jebkuru citu strīdu noregulēšanas paņēmienu, kas pieņemams strīdā iesaistītajām Pusēm.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot un apstiprinot šo Konvenciju vai pievienojoties tai vai arī jebkurā brīdī pēc tam ikviena Puse var rakstiski paziņot Depozitārijam, ka attiecībā uz strīdu, kas nav noregulēts atbilstoši šā panta 1. punktam, tā pieņem vienu vai abus turpmāk minētos strīdu noregulēšanas līdzekļus kā obligātus jebkurai Pusei, kura uzņemas tādas pašas saistības:

(a) strīda nodošanu Starptautiskajā tiesā;

(b) arbitrāžu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šīs Konvencijas XIII pielikumā.

3. Ja strīdā iesaistītās Puses pieņēmušas abus šā panta 2. punktā minētos strīdu noregulēšanas paņēmienus, tad strīdu var nodot tikai Starptautiskajai tiesai, ja Puses nevienojas par kaut ko citu.

22. pants

Ierobežojumi informācijas sniegšanā

1. Šīs Konvencijas noteikumi neietekmē no Pušu nacionālajiem likumiem, noteikumiem, administratīvajiem nolikumiem vai pieņemtās tiesību prakses un piemērotajiem starptautiskajiem noteikumiem izrietošās to tiesības vai pienākumu aizsargāt informāciju, kas attiecas uz personiska rakstura datiem, rūpniecisko vai komerciālo noslēpumu, ieskaitot intelektuālo īpašumu vai nacionālo drošību.

2. Ja Puse tomēr nolemj sniegt šādu aizsargājamu informāciju citai Pusei, tad Puse, kas ieguvusi šādu aizsargājamu informāciju, respektē iegūtās informācijas konfidencialitāti un ievēro nosacījumus, ar kādiem tā tiek sniegta, un izmanto to tikai tiem mērķiem, kuriem tā sniegta.

23. pants

Konvencijas īstenošana

Puses periodiski sniedz ziņojumus par šīs Konvencijas īstenošanas gaitu.

24. pants

Divpusējie un daudzpusējie nolīgumi

1. Puses, lai izpildītu ar šo Konvenciju savas noteiktās saistības, var saglabāt esošos vai slēgt jaunus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai citas vienošanās.

2. Šīs Konvencijas prasības neietekmē Pušu tiesības, ja nepieciešams, uz divpusēja vai daudzpusēja nolīguma pamata, veikt stingrākus pasākumus nekā tie, kas paredzēti šajā Konvencijā.

25. pants

Pielikumu statuss

Šīs Konvencijas pielikumi ir neatņemama Konvencijas sastāvdaļa.

26. pants

Grozījumi konvencijā

1. Jebkura Puse var ieteikt šīs Konvencijas grozījumus.

2. Jebkura ieteiktā šīs Konvencijas grozījuma teksts tiek rakstiski iesniegts Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāram, kurš to nosūta visām Pusēm. Pušu Konference apspriež ieteiktos grozījumus savā kārtējā ikgadējā sanāksmē ar noteikumu, ka Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs šos priekšlikumus ir nosūtījis Pusēm vismaz deviņdesmit dienas pirms apspriedes.

3. Attiecībā uz šīs Konvencijas grozījumiem - izņemot 1. pielikuma grozījumus, kuru iesniegšanas procedūra aprakstīta šā panta 4. punktā:

(a) grozījumi tiek pieņemti ar sanāksmē klātesošo Pušu vienprātīgu vienošanos, un Depozitārijs tos iesniedz visām Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai;

(b) dokumenti par grozījumu ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu tiek nodoti glabāšanai Depozitārijam. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, Pusēm, kas tos pieņēmušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad Depozitārijs saņēmis sešpadsmito dokumentu par ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

(c) vēlāk grozījumi stājas spēkā jebkurai citai Pusei deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse nodevusi glabāšanā savus dokumentus par grozījumu ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

4. 1. pielikuma grozījumiem jāievēro:

(a) Puses veltī visus pūliņus, lai panāktu vienprātīgu vienošanos. Ja visi vienprātīgas vienošanās panākšanas līdzekļi ir izmantoti un vienošanās nav panākta, tad kā pēdējais līdzeklis ir grozījuma pieņemšana ar balsu vairākumu, ja par to balso deviņas desmitdaļas no Pusēm, kas ir klāt sanāksmē un piedalās balsošanā. Grozījumi, kas pieņemti Pušu Konferencē, tiek nosūtīti Pusēm un ieteikti apstiprināšanai;

(b) divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs tos nosūtījis, 1. pielikuma grozījumi stājas spēkā attiecībā uz tām šīs Konvencijas Pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumus saskaņā ar šā panta 4.(c) punkta principiem, ar noteikumu, ka šādu paziņojumu nav iesniegušas vismaz sešpadsmit Puses;

(c) jebkura Puse, kas nespēj apstiprināt kādu šīs Konvencijas I pielikuma grozījumu, paziņo par to rakstiski Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāram divpadsmit mēnešu laikā pēc datuma, kad saņemts paziņojums par grozījuma pieņemšanu. Izpildsekretārs nekavējoties paziņo visām Pusēm par ikviena šāda paziņojuma saņemšanu. Jebkura Puse jebkurā laikā var pieņemt grozījumu, atteikdamās no sava iepriekšējā iesnieguma, un pēc tam šis I pielikuma grozījums šai Pusei stājas spēkā;

(d) šā punkta mērķiem "Puses, kas piedalījušās apspriedē un piedalās balsošanā" nozīmē Puses, kas piedalījušās apspriedē un balsojušas par vai pret.

27. pants

Parakstīšana

Šī Konvencija atklāta parakstīšanai no 1992. gada 17. līdz 18. martam ieskaitot un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālajās iestādēs Ņujorkā līdz 1992. gada 18. septembrim, valstīm - Eiropas Ekonomikas komisijas loceklēm, kā arī valstīm, kam saskaņā ar Ekonomikas un Sociālās Padomes 1947. gada 28. marta 36. (IV) rezolūcijas 8. punktu ir konsultatīvs statuss Eiropas Ekonomikas komisijā, un ekonomiskās integrācijas reģionālajām organizācijām, ko izveidojušas suverēnas valstis - Eiropas Ekonomikas komisijas locekles un kam to dalībvalstis nodevušas pilnvaras jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, ieskaitot pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

28. pants

Depozitārijs

Šīs Konvencijas Depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

29. pants

Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija ratificējama, pieņemama vai apstiprināma 27. pantā minētajām valstīm un ekonomiskās integrācijas reģionālajām organizācijām, kas to parakstījušas.

2. Šai Konvencijai var pievienoties 27. pantā minētās valstis un organizācijas.

3. Jebkurai 27. pantā minētajai organizācijai, kas kļūst par šīs Konvencijas Pusi, turklāt, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šīs Konvencijas Puse, jāuzņemas visas šajā Konvencijā paredzētās saistības. Gadījumā, kad viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs Konvencijas Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis pieņem lēmumu par savu attiecīgo atbildību ar šo Konvenciju saistīto saistību izpildē. Šādos gadījumos attiecīgā organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus izmantot šajā Konvencijā paredzētās tiesības.

4. Savos dokumentos par ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas, kas minētas 27. pantā, paziņo savas kompetences robežās jautājumus, ko regulē šī Konvencija.

30. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad nodots glabāšanā sešpadsmitais dokuments par ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos.

2. Šā panta 1. punkta mērķim jebkurš dokuments, ko glabāšanā nodevusi kāda 27. pantā minētā organizācija, netiek uzskatīts par papilddokumentu tiem dokumentiem, ko glabāšanā nodevušas šādas organizācijas dalībvalstis.

3. Jebkurai 27. pantā minētajai valstij vai organizācijai, kura ratificē, pieņem vai apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad glabāšanā nodots sešpadsmitais dokuments par ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad šī valsts vai organizācija nodevusi glabāšanā savu dokumentu par ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos.

31. pants

Izstāšanās

1. Jebkurā laikā trīs gadus pēc tam, kad šī Konvencija stājusies spēkā kādai Pusei, šī Puse var izstāties no Konvencijas, nosūtot rakstisku paziņojumu Depozitārijam. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu.

2. Neviena šāda izstāšanās neietekmē 4. panta piemērošanu darbībai, par kuru nosūtīts paziņojums saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai iesniegts lūgums sarīkot apspriešanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

32. pants

Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas oriģināls, kura angļu, krievu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, tiek nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

1. pielikums

Bīstamās vielas bīstamo darbības veidu noteikšanai

Tālāk dotie vielu daudzumi attiecas uz katru darbību vai darbību grupu. Ja daudzuma diapazons dots I daļā, tad robeždaudzumi ir katrā diapazonā norādītie maksimālie daudzumi. Piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā katrā diapazonā norādītais minimālais daudzums, ja tas netiek mainīts, kļūst par maksimālo daudzumu.

Ja viela vai produkts, kas konkrēti nosaukts II daļā, ietilpst arī kādā I daļā minētajā kategorijā, tad tiek izmantots II daļā norādītais maksimālais daudzums.

Lai noteiktu bīstamās darbības, Puses ņem vērā attiecīgās bīstamības palielināšanās varbūtējo iespēju, kā arī bīstamo vielu daudzumu un to tuvumu neatkarīgi no tā, vai tās atrodas viena vai vairāku operatoru pārziņā.

I daļa

Vielu un produktu klases, kas nav konkrēti nosauktas II daļā

Kategorija	Maksimālais daudzums
	(tonnās)
1. Uzliesmojošas gāzes (1a), ieskaitot LPG	200
2. Viegli uzliesmojoši šķidrumi (l b)	50 000
3. Ļoti toksiskas vielas (1c)	20
4. Toksiskas vielas (1d)	500-200
5. Vielas, kas ir spēcīgi oksidētāji (1e)	500-200
6. Sprādzienbīstamas vielas (1f)	200-50
7. Uzliesmojoši šķidrumi (1g) (apiešanās īpašos spiediena vai
temperatūras apstākļos)	200
8. Videi bīstamas vielas (1h)	200

II daļa

Konkrētas vielas

Viela	Maksimālais daudzums
	(tonnās)
1. Amonjaks	500
2. (a) Amonija nitrāts 2/	2500
(b) Amonija nitrāts mēslojuma veidā 3/	10 000
3. Akrilnitrils	200
4. Hlors	25
5. Etilēnoksīds	50
6. Ciānūdeņradis	20
7. Fluorūdeņradis	50
8. Sērūdeņradis	50
9. Sēra dioksīds	250
10. Sēra trioksīds	75
11. Svina alkilsavienojumi	50
12. Fosgēns	0.75
13. Metilizocianāts	0.15

PIEZĪMES

(1) Indikatīvie kritēriji. Ja trūkst citu attiecīgu kritēriju, Puses, klasificējot vielas vai produktus šā pielikuma I daļas mērķiem, var izmantot šādus kritērijus:

(a) UZLIESMOJOŠAS GĀZES: vielas, kuras gāzveida stāvoklī normālā spiedienā un maisījumā ar gaisu kļūst uzliesmojošas un kuru viršanas temperatūra normālā spiedienā ir 20°C vai zemāka;

(b) VIEGLI UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI: vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 21°C, bet viršanas temperatūra normālā spiedienā pārsniedz 20°C;

(c) ĻOTI TOKSISKAS VIELAS: vielas, kuru īpašības atbilst 1. vai 2. tabulā norādītajām īpašībām un kuras savu fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ spēj radīt rūpnieciskās avārijas briesmas.

1. tabula

LD50 (orāla iedarbība) (1)	LD50 (iedarbība uz ādu) (2)	LC50 (inhalatīva iedarbība)(3)
mg/kg ķermeņa svara	mg/kg ķermeņa svara	mg/1
LD50 ² 25	LD50 ² 50	LC50 ² 0.5
(1) LD50 orāla iedarbība uz žurkām.
(2) LD50 iedarbībā uz žurku vai trušu ādu.
(3) LC50 inhalatīva (ieelpojot) iedarbība (četras stundas) uz žurkām.

2. tabula

Raksturīgā deva mg/kg ķermeņa svara < 5

Gadījumos, kad vielas toksiskums orālā iedarbībā uz dzīvniekiem, noteikts ar fiksētās devas metodi;

(d) TOKSISKĀS VIELAS: vielas, kuru īpašības atbilst 3. vai 4. tabulā norādītajām īpašībām un kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības spēj radīt rūpnieciskās avārijas briesmas.

3. tabula

LD50 (orāla iedarbība) (1)	LD50 (iedarbība uz ādu) (2)	LC50 mg/1 (inhalatīva
mg/kg ķermeņa svara	mg/kg ķermeņa svara	iedarbība) (3)
25 < LD50 ² 200	50 < LD50 ² 400	0.5 < LC50 ² 2
(1) LD50 orāla iedarbība uz žurkām.
(2) LD50 iedarbība uz žurku vai trušu ādu.
(3) LC50 inhalatīva iedarbība (četras stundas) uz žurkām.

4.tabula

Raksturīga deva mg/kg ķermeņa svara = 5

Gadījumos, kad vielas toksiskums orālā iedarbībā uz dzīvniekiem noteikts ar fiksētās devas metodi.

(e) VIELAS, KAS IR SPĒCĪGI OKSIDĒTĀJI: vielas, kas mijiedarbībā ar citām vielām, īpaši, uzliesmojošām, izraisa strauju eksotermisku reakciju;

(f) SPRĀDZIENBĪSTAMAS VIELAS: vielas, kas var sprāgt atklātas liesmas iedarbībā vai kas ir jūtīgākas pret triecieniem un berzi nekā dinitrobenzols;

(g) UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI: vielas, kurām uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55°C un kuras spiediena iedarbībā saglabā šķidro agregātstāvokli, ja konkrēti tehnoloģiskā procesa nosacījumi, tādi kā augsts spiediens un augsta temperatūra, var radīt rūpnieciskās avārijas briesmas;

(h) VIDEI BĪSTAMAS VIELAS: vielas, kam ūdens vidē raksturīgs liels toksiskums, kāds atbilst 5. tabulā minētajiem rādītājiem.

5. tabula

LC50 (1)	EC50 (2)	IC50 (3)
mg/1	mg/1	mg/1
LC50 ² 10	EC50 ² 10	IC50 ² 10
(1) LC50 iedarbībā uz zivīm (96 stundas).
(2) EC50 iedarbībā uz dafnijām (48 stundas).
(3) IC50 iedarbībā uz aļģēm (72 stundas),

Gadījumos, kad viela nespēj viegli sadalīties vai kad logaritms Pow>3.0 (ar nosacījumu, ka eksperimentāli noteiktais BCF<100).

(i) LD - letāla deva

(j) LC - letāla koncentrācija

(k) EC - efektīvā koncentrācija

(l) IC - inhibējošā koncentrācija

(m) Pow - oktanola/ūdens sadalīšanās koeficients

(n) BCF - biokoncentrācijas faktors

(2) Šajā kategorijā ietilpst amonija nitrāts un amonija nitrāta maisījumi, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā pārsniedz masas 28%, kā arī amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija pārsniedz 90% masas.

(3) Šajā kategorijā ietilpst uz amonija nitrāta bāzes veidotie vienkāršie mēslošanas līdzekļi, kā arī kombinētie mēslošanas līdzekļi, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā pārsniedz 28% masas (kombinētie mēslošanas līdzekļi satur amonija nitrātu kopā ar fosfātu un/vai kāliju).

(4) Maisījumi un produkti, kas satur šādas vielas, vērtējami gluži tāpat kā tīrās vielas, izņemot gadījumus, kad zaudē attiecīgās tīro vielu īpašības un nespēj izraisīt pārrobežu iedarbību.

2. pielikums

Pieprasījums komisijas procedūrā atbilstoši 4. un 5.pantam

1. Puse vai Puses, kas nosūtījušas pieprasījumu, paziņo sekretariātam, ka tā vai tās ir iesniegusi vai iesniegušas jautājumu(us) pieprasījumu komisijai, kas izveidota saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Paziņojumā formulē pieprasījuma priekšmetu. Sekretariāts nekavējoties informē visas šīs Konvencijas Puses par šo iesniegumu.

2. Pieprasījumu komisijā ir trīs locekļi. Kā iesniedzēja puse, tā arī otra puse pieprasījuma izskatīšanas procedūrai ieceļ pa vienam zinātniskam vai tehniskam ekspertam, un abi šādā veidā ieceltie eksperti, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo ekspertu, kas pilda pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja funkcijas. Priekšsēdētājs nevar būt nevienas tās puses pilsonis, kas piedalās pieprasījuma izskatīšanas procedūrā, viņš nedrīkst nevienā no pušu teritorijām dzīvot, strādāt un nekādā citādā veidā būt saistīts.

3. Ja divu mēnešu laikā pēc otrā eksperta iecelšanas pieprasījuma komisijas priekšsēdētājs nav iecelts, tad pēc jebkuras puses lūguma viņu ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs turpmāko divu mēnešu laikā.

4. Ja viena no pieprasījuma izskatīšanas procedūras pusēm neieceļ ekspertu viena mēneša laikā pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, tad otrai pusei ir tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmāko divu mēnešu laikā ieceļ pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi ekspertu, izdarīt to viena mēneša laikā. Ja tā neizdara to šādā termiņā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo ekspertu turpmāko divu mēnešu laikā.

5. Pieprasījumu komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

6. Pieprasījumu komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus savu funkciju izpildei.

7. Pieprasījuma izskatīšanas procedūras puses atbalsta pieprasījumu komisijas darbu, izmantojot visus to rīcība esošos līdzekļus:

(a) sniedz pieprasījumu komisijai visus attiecīgos dokumentus, pakalpojumus un informāciju;

(b) vajadzības gadījumā sagādā pieprasījumu komisijai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un noklausīties to liecības.

8. Puses un eksperti ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko tie saņēmuši konfidenciālā kārtā pieprasījumu komisijas darba.

9. Ja viena no pieprasījuma izskatīšanas procedūras pusēm neierodas pieprasījumu komisijā vai nepiedalās savas lietas izskatīšanā, tad otra puse var lūgt pieprasījumu komisiju turpināt izskatīšanu un pabeigt savu darbu. Vienas puses neierašanās vai vienas puses nepiedalīšanās savas lietas izskatīšanā nav šķērslis pieprasījumu komisijas darba turpināšanai un pabeigšanai.

10. Ja vien pieprasījumu komisija, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, nenospriež citādi, tad pieprasījumu komisijas izdevumus, ieskaitot tās locekļu atalgojumu, sedz pieprasījuma izskatīšanas procedūrā iesaistītās puses līdzīgās daļās. Pieprasījumu komisija reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz pusēm galīgu pārskatu par šiem izdevumiem.

11. Jebkura Puse, kurai par pieprasījuma izskatīšanas procedūras priekšmetu ir praktiska rakstura interese un kuru var skart atzinums šajā lietā, ar pieprasījumu komisijas piekrišanu var piedalīties izskatīšanā.

12. Pieprasījumu komisijas lēmumi par procedūras jautājumiem tiek pieņemti ar tās locekļu balsu vairākumu. Pieprasījumu komisijas galīgais atzinums atspoguļo tās locekļu vairākuma viedokli un ietver jebkuras uzskatu atšķirības.

13. Pieprasījumu komisija savu galīgo atzinumu pieņem divu mēnešu laikā no tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo termiņu uz laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus.

14. Pieprasījumu komisijas galīgais atzinums pamatojams ar atzītiem zinātniskiem principiem. Galīgo atzinumu pieprasījumu komisija nosūta pusēm, kas piedalījušās pieprasījuma izskatīšanas procedūrā, un sekretariātam.

3. pielikums

Procedūras atbilstoši 4. pantam

1. Izcelsmes Puse var pieprasīt konsultācijas ar otru Pusi atbilstoši šā pielikuma 2.-5. punktam, lai noteiktu, vai tā patiešām ir skartā Puse.

2. Lai nodrošinātu atbilstošas un rezultatīvas konsultācijas, Izcelsmes Puse par plānoto vai jau notiekošu bīstamo darbību apgādā ar paziņojumu attiecīgos līmeņos jebkuru Pusi, kura, pēc tās domām, var kļūt par skarto Pusi, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā tad, kad par šo plānoto vai jau notiekošu bīstamo darbību tā informē savus iedzīvotājus. Par notiekošajām darbībām šāds paziņojums tiek nosūtīts ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad šī Konvencija izcelsmes Pusei stājusies spēkā.

3. Šajā paziņojumā, citstarp, jāietver:

(a) informācija par bīstamo darbību, ieskaitot jebkuru pieejamu informāciju vai paziņojumu kā, piemēram, saskaņā ar 6. pantu paredzēto informāciju par šīs darbības iespējamo pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā;

(b) norādījums par saprātīgiem termiņiem, kādos jādod atbilde atbilstoši šā pielikuma 4.punktam, ievērojot darbības raksturu;

un var ietvert arī šā pielikuma 6. punktā paredzēto informāciju.

4. Informētās Puses paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei, apstiprinot paziņojuma saņemšanas faktu un norādot, vai tās domā uzsākt konsultācijas.

5. Ja informētā Puse norāda, ka tā nedomā uzsākt konsultācijas, vai ja tā nedod atbildi paziņojumā norādītajā laikā, tad šī pielikuma turpmāko punktu noteikumi netiek piemēroti. Šādos gadījumos izcelsmes Pusei ir tiesības pašai izlemt, vai tai ir jāveic vērtēšana un analīze uz savas nacionālās likumdošanas un prakses bāzes.

6. Ja no informētās Puses saņemta atbilde, kurā apliecināta vēlēšanās uzsākt konsultācijas, izcelsmes Puse, ja vien tā to vēl nav izdarījusi, sagādā informētajai Pusei:

(a) attiecīgu informāciju par analīzes veikšanas termiņiem, norādot piezīmju iesniegšanas termiņus;

(b) attiecīgu informāciju par bīstamo darbību un tās pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā;

(c) iespēju piedalīties ar iespējamo pārrobežu iedarbību saistītas informācijas vai jebkura ziņojuma novērtēšanā.

7. Skartā Puse pēc izcelsmes Puses lūguma sniedz pēdējai saprātīgi pieejamu informāciju par potenciāli skarto rajonu skartās Puses jurisdikcijas robežās, ja šāda informācija nepieciešama vērtējuma, analīzes un pasākumu sagatavošanai. Šī informācija tiek sniegta nekavējoties un, kad tas nepieciešams, izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir.

8. Izcelsmes Puse vajadzības gadījumā tieši vai izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir, izsniedz skartajai Pusei analīzes un vērtējuma dokumentāciju, kā aprakstīts V pielikuma 1. un 2. punktā.

9. Ieinteresētās Puses informē sabiedrību rajonos, ko reāli apdraud bīstamā darbība, un kārto analīzes un vērtējuma dokumentācijas izplatīšanu attiecīgā rajona sabiedrības vidū un nosūtīšanu varas iestādēm. Puses nodrošina sabiedrībai iespēju izteikt aizrādījumus vai iebildumus par bīstamo darbību un gādā par tās viedokļu paziņošanu saprātīgos termiņos atbilstīgajai izcelsmes Puses pilnvarotajai iestādei vai nu tieši, vai, ja vajadzīgs, izcelsmes Puses starpniecību.

10. Izcelsmes Puse pēc tam, kad sagatavota analīzes un vērtējuma dokumentācija, bez nepamatotas vilcināšanās uzsāk konsultācijas ar skarto Pusi par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī par pasākumiem tās iedarbības samazināšanai vai likvidēšanai u.c. Šīs konsultācijas var skart šādus jautājumus:

(a) attiecīgās bīstamās darbības iespējamās alternatīvas, ieskaitot bezdarbības alternatīvu, kā arī veikt pasākumus pārrobežu iedarbības mazināšanai uz izcelsmes Puses rēķina;

(b) citus iespējamās savstarpējās palīdzības veidus jebkuras pārrobežu iedarbības samazināšanai;

(c) jebkurus citus atbilstošus jautājumus.

Šādu konsultāciju sākotnējā posmā ieinteresētās Puses saskaņo jautājumu par to ilgumu pieņemamās laika robežās. Jebkuras šādas konsultācijas var sarīkot attiecīgas kopīgas institūcijas ietvaros tur, kur tāda ir.

11. Ieinteresētās Puses gādā, lai pienācīgi tiktu reģistrēti saskaņā ar šā pielikuma 9. punktu saņemtie analīzes un vērtējuma rezultāti, kā arī aizrādījumi par tiem, un šā pielikuma 10. punktā minēto konsultāciju rezultāti.

12. Izcelsmes Puse informē skartās Puses par jebkuru lēmumu, kas attiecas uz šo darbību, norādot iemeslus un apsvērumus, uz kuriem šis lēmums balstīts.

13. Ja kādai no ieinteresētajām Pusēm par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību kļūst zināma kāda būtiska papildinformācija, kura nebija zināma, rīkojot konsultācijas par šo darbību, šī Puse nekavējoties informē citu ieinteresēto Pusi vai Puses. Ja kāda no ieinteresētajām Pusēm to pieprasa, konsultācijas tiek atjaunotas.

4. pielikums

Avāriju novēršanas pasākumi, kas tiek veikti atbilstoši 6.pantam

Puses, kompetentās institūcijas, operatori vai arī kopīgiem pūliņiem var veikt šādus pasākumus atkarībā no nacionālajiem likumiem un prakses:

1. noteikt vispārīgos vai konkrētos mērķus drošības jomā;

2. pieņemt normatīvos aktus vai vadlīnijas, kas aptver drošības pasākumus un drošības normas;

3.noteikt tās bīstamās darbības, kam nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, kuri var ietvert licencēšanas vai sankcionēšanas sistēmu;

4. novērtēt bīstamo darbību riska analīzi vai drošības pētījumus un rīcības plānu nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

5.sniegt kompetentajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama riska novērtēšanai;

6. izmantot vispiemērotāko tehnoloģiju, lai novērstu rūpnieciskās avārijas un aizsargātu cilvēkus un vidi;

7. lai novērstu rūpnieciskās avārijas, attiecīgi izglītot un sagatavot visas personas, kas iesaistītas bīstamajā darbībā tieši darbības vietās gan parastos, gan arī ekstremālos apstākļos;

8. izveidot iekšējās struktūras un pārvaldes metodes, drošības noteikumu efektīvai ievērošanai un uzturēšanai;

9. pārraudzīt un izvērtēt bīstamās darbības un veikt inspicēšanu.

5. pielikums

Analīze un vērtējums

1. Bīstamās darbības analīze un vērtēšana jāveic no izvirzītajiem mērķiem atkarīgā mainīgā apjomā un dziļumā.

2. Turpmāk tabulā parādīts jautājumu loks, kas analīzē un vērtēšanā atbilstoši tabulā minētajiem attiecīgo pantu mērķiem jāņem vērā.

Analīzes mērķis	Apsveramie jautājumi
Ārkārtēju situāciju	1) bīstamo vielu īpašības un to daudzums attiecīgās darbības
plānošana saskaņā ar	vietā;
8. pantu	2) īsi aprakstošs rūpnieciskās avārijas scenārija modelis, kādu var radīt bīstamā darbība līdz ar norādi par katras avārijas iespējamību;
	3) katram scenārijam:
	a) aptuvens izmetumu daudzums;
	b) izrietošo seku pakāpe un nopietnība gan attiecībā uz cilvēkiem, gan uz viņu apkārtējo vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos, ieskaitot avārijas rezultātā radīto bīstamo zonu apmērus;
	c) laika periods, kura ietvaros sākotnējais notikums var pāraugt rūpnieciskā avārijā;
	d) jebkura darbība, ko var veikt, lai līdz minimumam samazinātu avārijas eskalācijas varbūtību;
	4) iedzīvotāju skaits un izvietojums tuvākajā apkārtnē, aptverot jebkuras lielas cilvēku koncentrācijas iespējamā bīstamajā zonā;
	5) šo iedzīvotāju vecums, mobilums un kaitējumjutīgums.
Izvietošanas lēmumu	Papildus iepriekš minētajiem 1.-5. punktam:
pieņemšana saskaņā ar
7. pantu
	6) cilvēkiem un videi nodarītā kaitējuma nopietnība atkarībā no izmetumu rakstura un apstākļiem;
	7) attālums no vietas, kurā notiek bīstamā darbība, kas var izraisīt rūpniecisku avāriju un kaitīgi iedarboties uz cilvēkiem un vidi;
	8) tā pati informācija ne tikai attiecīgā brīža situācijai, bet arī plānotai vai iespējamai pamatoti prognozējamai turpmāko notikumu attīstībai.
Sabiedrības informēšana,	Papildus iepriekš minētajiem 1.-4. punktam:
kas tiek sniegta saskaņā
ar 9. pantu
	9) cilvēki, kas var ciest rūpnieciskās avārijas rezultātā.
Avāriju novēršanas	Papildus iepriekš 4.-9. punktā minētajiem avāriju novēršanas
pasākumi saskaņā ar	pasākumiem būs nepieciešami sīkāki 1.-3. punktā ietverto
6. pantu	aprakstu un vērtējumu varianti. Papildus šiem aprakstiem un vērtējumiem jāaptver arī šādi jautājumi:
	10) apstākļi un daudzumi, kādos var rīkoties ar bīstamajiem materiāliem;
	11) ar nopietnām sekām saistītu rūpniecisko avāriju scenāriji ar piemēriem visam dažāda avāriju lieluma diapazonam un norādījumiem par tuvumā notiekošās darbības ietekmes varbūtību;
	12) katrā scenārijā - to notikumu apraksts, kuri var izraisīt rūpnieciskās avārijas, kā arī to posmu aprakstus, kādos varētu notikt šo avāriju eskalācija;
	13) katra posma varbūtības novērtējums vismaz vispārīgās līnijās, ņemot vērā 14. punktā paredzētos pasākumus;
	14) aizsardzības pasākumu apraksts, minot iekārtas un procedūras, kuru uzdevums ir līdz minimumam samazināt katra posma iespējamību;
	15) iespējamo seku, kādas var radīt novirzīšanās no normāliem ekspluatācijas apstākļiem, novērtējums, kā arī izrietošus pasākumus, kas ārkārtējas situācijas gadījumā veicami, lai droši pārtrauktu bīstamo darbību vai jebkuru tās daļu, un arī vajadzību sagatavot personālu, lai nodrošinātu iespējamo nopietno noviržu drīzāku atklāšanu un attiecīgu pasākumu veikšanu;
	16) pakāpes, kādā modificēšana, remontdarbi un tehniskās apkopes darbi bīstamas darbības apstākļos var apdraudēt tehniskās kontroles pasākumus, novērtējums, kā arī turpmākos pasākumus kontroles nolūkā.

6. pielikums

Izvietošanas lēmumu pieņemšana atbilstoši 7. pantam

Turpmākais teksts ilustrē jautājumus, kas jāņem vērā atbilstoši 7.pantam.

1. Riska analīzes un vērtēšanas rezultāti, ieskaitot plānotās bīstamās darbības rajona fizisko īpašību raksturojumus atbilstoši V pielikumam.

2. Konsultāciju rezultāti un sabiedrības piedalīšanās.

3.Tā riska pieaugšanas vai samazināšanās analīze, ko izraisa jebkurš notikums skartās Puses teritorijā sakarā ar izcelsmes Puses teritorijā veikto bīstamo darbību.

4.Videi radīto risku vērtējums, ieskaitot jebkuru pārrobežu iedarbību.

5. Tādu jaunu bīstamu darbību vērtējums, kuras varētu būt riska avots.

6. Jautājuma izskatīšana par jaunu bīstamu darbību izvietojuma un jau notiekošo darbību ievērojamu modifikāciju izkārtošanu drošā attālumā no apdzīvotajām vietām, kā arī drošības zonas izveidošanu ap bīstamas darbības objektiem; šajos rajonos rūpīgi jāizstudē notikumi, kas rada apdraudēto iedzīvotāju skaita pieaugumu vai kaut kādā veidā palielina riska pakāpi.

7. pielikums

Pasākumi gatavībai ārkārtējām situācijām atbilstoši 8.pantam

1. Nepieciešams koordinēt visus plānus ārkārtējām situācijām gan darbības vietās, gan ārpus tām, lai veiktu kompleksus un efektīvus pasākumus avārijas seku likvidēšanai.

2. Ārkārtējo situāciju plānos jāietver darbības, kas jāveic, lai lokalizētu ārkārtējās situācijas, kā arī lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu to pārrobežu iedarbību. Tajos jāietver arī iedzīvotāju apziņošanas pasākumi un vajadzības gadījumā - evakuācijas pasākumi un citi aizsardzības vai glābšanas darbi, kā arī medicīniskā dienesta pakalpojumi.

3. Ārkārtējo situāciju plānos jāsniedz bīstamās darbības vietu personālam, apdraudētajām personām ārpus šim vietām un glābšanas spēkiem sīks tehnisko un organizatorisko procedūru apraksts, kas nepieciešams, lai reaģētu uz rūpniecisko avāriju, kurai var būt pārrobežu iedarbība, un lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu iedarbību uz cilvēkiem un vidi gan attiecīgās darbības vietā, gan ārpus tās.

4. Ārkārtējo situāciju plānos bīstamās darbības vietās varētu būt ietverti, piemēram, šādi jautājumi:

(a) organizatorisko funkciju un atbildības sadalīšana rīcībai bīstamās darbības vietā ārkārtējas situācijas gadījumā;

(b) to pasākumu apraksts, kas veicami rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā, lai stāvokli pakļautu kontrolei vai nepieļautu šādu notikumu, vai arī sīki norādījumi par to, kur šādu aprakstu var dabūt;

(c) pieejamo iekārtu un resursu apraksts;

(d) pasākumi, kas veicami, lai par rūpniecisko avāriju drīzāk paziņotu valsts institūcijai, kura ir atbildīga par ārkārtējo situāciju likvidēšanas pasākumiem ārpus bīstamo darbību vietas, ieskaitot sākotnējā paziņojumā ietveramās informācijas veidu, ka arī pasākumus sīkākas informācijas nodrošināšanai tās saņemšanas gaitā;

(e) pasākumi personāla sagatavošanai pienākumiem, kādi no tā tiks prasīti.

5. Ārkārtējo situāciju plānos ārpus bīstamās darbības vietām varētu būt ietverti, piemēram, šādi jautājumi:

(a) organizatorisko funkciju un atbildības sadalīšana rīcībai ārpus bīstamās darbības vietām ārkārtējas situācijas gadījumā, tai skaitā norādījumi, kā tiek panākta atbilstība bīstamās darbības vietās veicamo pasākumu plāniem;

(b) glābšanas un medicīnas personāla darba metodes un procedūras;

(c) skartā rajona ātras noteikšanas metodes;

(d) pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu skarto vai potenciāli skarto Pušu tūlītēju informēšanu par rūpniecisko avāriju un šo sakaru turpmāku uzturēšanu;

(e) plāna un koordinācijas pasākumu īstenošanai nepieciešamo resursu noskaidrošana;

(f) pasākumi informācijas sniegšanai sabiedrībai, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus, kas veicami, lai papildinātu un atkārtotu informāciju, kas sabiedrībai tiek sniegta atbilstoši 9. pantam;

(g) pasākumi mācībām un vingrinājumiem.

6. Ārkārtējo situāciju plānos varētu ietvert bīstamo vielu un piesārņoto (saindēto) materiālu apstrādāšanas, savākšanas, attīrīšanas, glabāšanas, izvešanas un drošas apglabāšanas pasākumus, kā arī atjaunošanas pasākumus.

8. pielikums

Informācijas sabiedrībai atbilstoši 9.pantam

1. Uzņēmuma nosaukums, bīstamās darbības vietas adrese un informētājas personas amats.

2. Vienkāršs bīstamās darbības, tai skaitā riska, apraksts.

3. Bīstamajā darbībā izmantoto vielu vai produktu vispārpieņemtie vai šai klasei raksturīgie nosaukumi, vai arī to vispārīga klasifikācija ņemot vērā to būtiskos bīstamības raksturojumus

4. Vispārīga rakstura informācija, kas iegūta, novērtējot ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama un būtiska.

5. Vispārīga informācija par bīstamās darbības gaitā iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturu, ieskaitot tās potenciālo iedarbību uz iedzīvotājiem un vidi.

6. Attiecīga informācija par to, kā jāapziņo un jāinformē rūpnieciskā avārijā skartie iedzīvotāji.

7. Attiecīga informācija par to, kā jārīkojas un jāizturas rūpnieciskā avārijā skartajiem iedzīvotājiem.

8. Attiecīga informācija par bīstamās darbības gaitā veiktajiem pasākumiem, ieskaitot sakarus ar avārijas dienestiem, lai darbotos rūpniecisko avāriju novēršanas jomā, samazinātu to nopietnību un mazinātu to iedarbību.

9. Vispārīga informācija par avārijas dienestu darbības plānu ārkārtējām situācijām ārpus bīstamo darbību vietām, lai novērstu jebkuru rūpnieciskās avārijas iedarbību ārpus bīstamo darbību vietām, ieskaitot pārrobežu iedarbību.

10. Vispārīga informācija par speciālām prasībām un nosacījumiem, kas regulē bīstamo darbību saskaņā ar attiecīgiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un/vai administratīvajiem norādījumiem, ieskaitot licenču vai atļauju izsniegšanas sistēmas.

11. Sīki dati par attiecīgas papildinformācijas saņemšanas avotiem.

9. pielikums

Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas atbilstoši 10. pantam

1. Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmām jānodrošina maksimāli ātra datu un prognožu pārraidīšana saskaņā ar iepriekš izstrādātiem kodiem, izmantojot apvienotas datu pārraidīšanas un apstrādāšanas sistēmas informēšanai par ārkārtējām situācijām un atbilžu saņemšanai, kā arī pasākumu veikšanai, lai līdz minimumam samazinātu un ierobežotu pārrobežu iedarbības mērogus, ievērojot dažādas vajadzības dažādos līmeņos.

2. Paziņojums par rūpnieciskajām avārijām ietver šādus elementus:

(a) rūpnieciskās avārijas veids un mērogi, ar to saistītās bīstamās vielas (ja tās ir zināmas) un avārijas iespējamās iedarbības nopietnība;

(b) avārijas izcelšanās laiks un precīza vieta;

(c) cita šāda pieejamā informācija, kas nepieciešama rūpnieciskās avārijas seku efektīvai likvidēšanai.

3. Paziņojums par rūpnieciskajām avārijām tiek papildināts noteiktos laika intervālos vai nepieciešamības gadījumā ar turpmāko uz notikumu attiecināmo informāciju par situācijas attīstību pārrobežu iedarbības ziņā.

4. Regulāri tiek rīkota rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu izmēģināšana un efektivitātes pārbaudes, ieskaitot regulāru attiecīga personāla sagatavošanu. Kur tas ir lietderīgi šādi izmēģinājumi, pārbaudes un sagatavošana notiek apvienoti.

10. pielikums

Savstarpējā palīdzība atbilstoši 12. pantam

1.Vispārējā atbildība par palīdzības sniegšanas vadību, kontroli, koordināciju un uzraudzību attiecībā uz gulstas uz Pusi, kura lūgusi palīdzību. Personāls, kas piedalās palīdzības operācijās, darbojas saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses likumiem, kas griezusies ar lūgumu. Tās Puses attiecīgās institūcijas, kas griezusies ar lūgumu, sadarbojas ar institūciju, kuru Puse, kas sniedz palīdzību, saskaņā ar 17. pantu ieceļ par atbildīgo, kam uzdots tieši operatīvi uzraudzīt personālu un iekārtas, ko piešķīrusi palīdzētāja Puse.

2. Puse, kas griezusies ar lūgumu, savu iespēju robežās uz vietas esošās būves un pakalpojumus paredz pienācīgai un efektīvai palīdzības organizēšanai, un gādā, lai tiktu aizsargāts personāls, iekārtas un materiāli, ko šiem mērķiem tās teritorijā ievedusi Puse, kas sniedz palīdzību, vai arī kas ievesti tās vārdā.

3. Ja ieinteresētās Puses nav vienojušās par kaut ko citu, palīdzība tiek sniegta uz tās Puses rēķina, kas griezusies ar lūgumu. Puse, kas sniedz palīdzību, var jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām pieprasīt atlīdzību par saviem zaudējumiem.

4. Puse, kas griezusies ar lūgumu, veic visus iespējamos pasākumus, lai piešķirtu Pusei, kas sniedz palīdzību, un personām, kas darbojas tās vārdā, nepieciešamās privilēģijas, imunitāti vai atbalstu viņu palīdzības funkciju ātrai īstenošanai. Pusei, kas griezusies ar lūgumu, nav pienākums šo principu piemērot saviem pilsoņiem vai personām, kas pastāvīgi dzīvo tās teritorijā, vai piešķirt viņiem iepriekš minētās privilēģijas un imunitāti.

5. Jebkura Puse pēc lūdzējas Puses vai palīdzētājas Puses lūguma veic pasākumus, lai atvieglotu tranzītu caur tās teritoriju personālam, par kuru laikus ir saņemts attiecīgs paziņojums, kā arī paredzētām iekārtām un īpašumam virzienā uz tās Puses teritoriju, kas griezusies ar lūgumu, un projām no tās.

6. Puse, kas griezusies ar lūgumu, atvieglina iebraukšanu savā nacionālajā teritorijā, uzturēšanos tajā un izbraukšanu no tās personālam, par kuru laikus ir saņemts attiecīgs paziņojums, kā arī palīdzībai paredzētām iekārtām un īpašumam.

7. Kas attiecas uz darbību, kura tieši saistīta ar palīdzības sniegšanu, Puse, kas griezusies ar lūgumu, cilvēku bojā ejas vai sakropļošanas gadījumā, īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā vai gadījumā, ja nodarīts kaitējums apkārtējai videi tās teritorijā palīdzības sniegšanas gaitā, neizvirza apsūdzības Pusei, kas sniedz palīdzību, vai personām, kas darbojas tās vārdā, atbrīvo tās no materiālās atbildības uz izmaksā kompensāciju cilvēku bojā ejas vai sakropļošanas gadījumā, kā arī iekārtu vai cita palīdzības sniegšanai izmantotā īpašuma zaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā. Puse, kas griezusies ar lūgumu, ir atbildīga par to pretenziju noregulēšanu, ko trešās puses izvirza Pusei, kas sniegusi palīdzību, vai personām, kas darbojas tās vārdā.

8. Ieinteresētās Puses cieši sadarbojas, lai palīdzētu noregulēt tiesas procedūras un pretenzijas, kas var rasties palīdzības sniegšanas operāciju gaitā.

9. Jebkura Puse var lūgt palīdzību avārijas skarto personu ārstēšanā vai pagaidu izmitināšanā citas Puses teritorijā.

10. Skartā Puse vai Puse, kas griezusies ar lūgumu, jebkurā brīdī pēc attiecīgām konsultācijām, nosūtot paziņojumu, var lūgt izbeigt saskaņā ar šo Konvenciju saņemto vai paredzēto palīdzību. Tūliņ pēc šāda lūguma izteikšanas ieinteresētās Puses rīko savstarpēji konsultējas, lai veiktu pasākumus palīdzības izbeigšanai.

11. pielikums

Informācijas apmaiņai atbilstoši 15. pantam

Informācijā ietverami šādi elementi, kas var būt arī daudzpusējas vai divpusējas sadarbības priekšmets:

(a) likumdošanas un administratīvie pasākumi, politika, mērķi un prioritātes rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un to seku likvidēšanā, zinātniskā darbība un tehniskie pasākumi bīstamo darbību izraisīto rūpniecisko avāriju riska mazināšanai, ieskaitot pārrobežu iedarbības mazināšanu;

(b) pasākumi un darbības plāni ārkārtējām situācijām attiecīgā līmenī, kas skar citas Puses;

(c) monitoringa, plānošanas, pētījumu un izstrādņu programmas, ieskaitot to īstenošanu un uzraudzību;

(d) pasākumi, kas tiek veikti, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu gatavību tām un likvidētu to sekas;

(e) rūpnieciskās avārijās uzkrātā pieredze un sadarbība ar pārrobežu iedarbību saistītu avāriju seku likvidēšanā;

(f) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vides aizsardzības pilnveidošanas un drošības palielināšanai izstrādāšana un izmantošana;

(g) gatavības nodrošināšana ārkārtējām situācijām un to seku likvidēšanai;

(h) riska prognozēšanai izmantojamās metodes, ieskaitot monitoringa un pārrobežu iedarbības vērtējuma kritērijus.

12. pielikums

Savstarpējas palīdzības uzdevumi atbilstoši 18.panta 4.punktam

1. Informācija un datu vākšana, un izplatīšana:

(a) izveidot un izmantot rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu, kas var sniegt informāciju par rūpnieciskajām avārijām un par ekspertiem, lai pēc iespējas ātrāk iesaistītu viņus palīdzības sniegšanā;

(b) izveidot un izmantot datu bāzi, lai saņemtu, apstrādātu un izplatītu nepieciešamo informāciju par rūpnieciskajām avārijām, ieskaitot informāciju par to iedarbību, kā arī par veicamajiem pasākumiem un šo pasākumu iedarbīgumu;

(c) izstrādāt un uzturēt bīstamo vielu sarakstu, iekļaujot tajā vielu būtiskos raksturojumus un informāciju par to, kā rīkoties ar tām rūpnieciskās avārijas gadījumā;

(d) izveidot un uzturēt reģistru par ekspertiem, kuri var sniegt konsultatīvu un citu palīdzību rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un seku likvidēšanā, ieskaitot atjaunošanas pasākumus;

(e) uzturēt bīstamo darbības veidu sarakstu;

(f) veidot un uzturēt 1. pielikuma I daļas noteikumos ietverto bīstamo vielu sarakstu.

2. Pētījumi, mācības un metodoloģija:

(a) izstrādāt un iesniegt modeļus, kuru pamatā ir rūpnieciskās avārijās uzkrātā pieredze, un rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas scenārijus;

(b) sekmēt speciālistu izglītību un mācības, organizēt starptautiskos simpozijus un paplašināt sadarbību pētījumu un izstrādņu jomā.

3. Tehniskā palīdzība:

(a) veikt konsultatīvās funkcijas, kuru mērķis ir nostiprināt spējas īstenot rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas pasākumus;

(b) pēc kādas Puses lūguma uzņemties tās veiktās bīstamās darbības inspekciju, kā arī sniegt palīdzību tās nacionālo inspekciju organizēšanā saskaņā ar šīs Konvencijas prasībām.

4. Palīdzība ārkārtējas situācijas gadījumā

Pēc kādas Puses lūguma sniegt palīdzību, nosūtot, piemēram, uz rūpnieciskās avārijas vietu ekspertus konsultatīvas un citādas palīdzības sniegšanai rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanā.

13. pielikums

Arbitrāža

1. Prasītāja Puse vai prasītājas Puses paziņo sekretariātam, ka Puses vienojušās nodot strīdu izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar šīs Konvencijas 21. panta 2. punktu. Paziņojumā tiek norādīts arbitrāžā izskatāma strīda priekšmets un iekļauti šīs Konvencijas panti, par kuru skaidrojumu vai piemērošanu izcēlies strīds. Sekretariāts nosūta saņemto informāciju visām šīs Konvencijas Pusēm.

2. Arbitrāžas tiesā ir trīs locekļi. Gan prasītāja Puse vai prasītājas Puses, gan arī otra Puse vai citas Puses, kas piedalās strīdā, ieceļ pa vienam arbitram, un divi šādā veidā ieceltie arbitri pēc savstarpējas vienošanās ieceļ trešo arbitru, kas pilda arbitrāžas tiesas priekšsēdētāja funkcijas. Viņš nedrīkst būt kādas strīda puses pilsonis, viņa parastā dzīves vieta nedrīkst būt kādā no šo pušu teritorijām, viņš nedrīkst nevienā no tām strādāt un nekādā citādā veidā būt saistīts ar šo lietu.

3. Ja divus mēnešus pēc otrā arbitra iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, tad pēc jebkuras puses lūguma Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs ieceļ viņu turpmāko divu mēnešu laikā.

4. Ja viena no pusēm neieceļ arbitru divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas, otrai pusei ir tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju turpmāko divu mēnešu laikā. Pēc iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi arbitru, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja puse to neizdara šajā laikā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo arbitru turpmāko divu mēnešu laikā.

5. Arbitrāžas tiesa pieņem savu lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

6. Ikviena arbitrāžas tiesa, kas tiek izveidota atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, izstrādā savus procedūras noteikumus.

7. Arbitrāžas tiesas lēmumi gan procedūras, gan būtības jautājumos tiek pieņemti ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus attiecīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Strīda puses sekmē arbitrāžas tiesas darbu, piemēram, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

(a) iesniedz tiesai visus attiecīgos dokumentus, rada apstākļus darbam un sniedz informāciju;

(b) vajadzības gadījumā dod tiesai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un uzklausīt viņu liecības.

10. Strīda puses un arbitrāžas tiesas locekļi ievēro jebkuras informācijas konfidencialitāti, ja tā saņemta konfidenciālā kārtā, izskatot lietu arbitrāžas tiesā.

11. Arbitrāžas tiesa pēc vienas puses lūguma var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no pusēm neierodas arbitrāžas tiesā vai nepiedalās savas lietas izskatīšanā, otra puse var lūgt tiesu turpināt izskatīšanu un pieņemt savu galīgo lēmumu. Vienas puses neierašanās tiesā vai vienas puses nepiedalīšanās lietas izskatīšanā nav šķērslis lietas izskatīšanai.

13. Arbitrāžas tiesa var noklausīties un izlemt pretprasības, kas rodas tiešā sakarā ar strīda priekšmetu.

14. Ja vien arbitrāžas tiesa atkarībā no konkrētiem lietas apstākļiem nepieņem citu lēmumu, tiesas izdevumus, ieskaitot samaksu par tiesas locekļu pakalpojumiem, sedz abas puses vienlīdzīgās daļās. Tiesa reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz strīda pusēm galīgo pārskatu par saviem izdevumiem.

15. Jebkurai šīs Konvencijas Pusei, kurai par strīda priekšmetu ir tiesiska rakstura interese un kuru var skart lēmums attiecīgajā lietā, ir tiesības ar tiesas piekrišanu piedalīties lietas izskatīšanā.

16. Arbitrāžas tiesa pieņem savu lēmumu piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo termiņu par laika posmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

17. Arbitrāžas tiesas lēmumam tiek pievienots paskaidrojums par iemesliem. Šis lēmums ir galīgs un obligāts visām strīda pusēm. Arbitrāžas tiesa nosūta savu lēmumu strīda pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šīs Konvencijas Pusēm.

18. Ikvienu strīdu, kas var rasties starp pusēm jautājumā par tiesas lēmuma skaidrojumu vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai arbitrāžas tiesā, kas pieņēmusi šo lēmumu, vai, ja nav iespējams izmantot tās pakalpojumus, citā tiesā, kas šādā nolūkā tiek izveidota tāpat kā iepriekšējā.