Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 231 "Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.336

Rīgā 2003.gada 25.jūnijā (prot. Nr.37 22.§)
Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kuras paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu projektēšanā, ražošanā un atbilstības novērtēšanā, pirms tās tiek piedāvātas iekšējā tirgū — pārdotas, dāvinātas vai nodotas lietošanā pret atlīdzību vai bez tās —, kā arī nosaka tirgus uzraudzības kārtību.

2. Iekārtas šo noteikumu izpratnē ir mašīnas, aparāti, stacionāras vai mobilas ierīces, vadības sastāvdaļas un ar tām saistīti līdzekļi un detektoru sistēmas vai aizsargsistēmas, kuras atsevišķi vai kopā ir paredzētas materiālu apstrādes enerģijas ražošanai, pārvadīšanai, glabāšanai, mērīšanai, kontrolēšanai un pārveidošanai un kuras var izraisīt sprādzienu savu iespējamo aizdegšanās avotu dēļ. Aizsargsistēmas ir tādu ierīču kopums, kuras paredzētas brīdināšanai par sprādzienbīstamību un sprādziena apturēšanai (novēršanai, noslāpēšanai) sākumstadijā vai sprādziena izraisītā triecienviļņa spiediena un liesmu izplatīšanās ierobežošanai un kuras var būt ievietotas (iemontētas) sprādzienbīstamā vidē lietojamās iekārtās vai ražotas atsevišķi kā patstāvīgas darbības sistēmas.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kas lietojamas sadzīvē un mājsaimniecībā vai tādos apstākļos, kuros sprādzienbīstamības iespēja ir minimāla (nejauša gāzes noplūde), ja attiecīgās iekārtas nav paredzēts izmantot rūpnieciskos nolūkos;

3.2. medicīniskajām iekārtām, kas paredzētas lietošanai (iekārtu, aizsargsistēmu un ierīču lietošana atbilstoši iekārtu grupai un kategorijai un visai ražotāja sniegtajai informācijai, kas ir nepieciešama iekārtu, aizsargsistēmu un ierīču drošai darbībai) ārstniecības iestādēs;

3.3. iekārtām, kuru sprādzienbīstamību rada sprāgstvielas vai ķīmiski nestabilas vielas;

3.4. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

3.5. jūras kuģiem un mobilajām jūras konstrukcijām un to iekārtām;

3.6. pasažieru un kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru un kravas pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļu, ūdensceļiem un gaisu, izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē (vide, kurā pastāv vai var rasties uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu vielu vai produktu (turpmāk — uzliesmojošas vielas) — gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu — maisījums ar gaisu, kas normālos apstākļos pēc aizdedzināšanas spēj uzliesmot visā tā tilpumā, izraisot eksploziju (sprādzienu));

3.7. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un militārajiem materiāliem.

4. Ekonomikas ministrija iesaka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.344 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1425)

5. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto Eiropas harmonizēto standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu būtisko prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.344; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1425)

6. Iekārtas un aizsargsistēmas uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanā un izgatavošanā (turpmāk — būtiskās drošības prasības), ja tās izgatavotas saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām būtiskajām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iekārtu vai aizsargsistēmu, un visu prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības novērtēšanas procedūrām.

7. Iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību novērtē akreditētas un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētas atbilstības novērtēšanas institūcijas (turpmāk — paziņotās institūcijas).

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.344 redakcijā)

8. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

8.1. paziņotā institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nav pārbaudāmās iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces (drošības, kontroles un regulēšanas ierīces, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamās vides, bet ir nepieciešamas iekārtu un aizsargsistēmu nodrošināšanai pret sprādzienbīstamību) projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs vai uzstādītājs, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām (šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces ražotāju un paziņoto institūciju);

8.2. paziņotā institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nepiedalās iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces projektēšanā, izgatavošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām (šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces ražotāju un paziņoto institūciju);

8.3. paziņotā institūcija un tās personāls novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Tie ir brīvi no jebkādas ietekmes (īpaši finansiālas), kas var iespaidot lēmuma pieņemšanu vai pārbaudes rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai organizācijām, kam ir svarīgi novērtēšanas rezultāti;

8.4. paziņotās institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

8.5. paziņotās institūcijas personālam, kas atbild par pārbaudēm, ir:

8.5.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā sagatavotība;

8.5.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze šo procedūru veikšanā;

8.5.3. iemaņas tehnisku pierakstu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā;

8.6. institūcija ir apdrošinājusi civiltiesisko atbildību attiecībā uz darbībām, kuras tā tiesīga veikt;

8.7. paziņotā institūcija garantē personāla objektivitāti un to, ka personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

8.8. paziņotās institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti un neizpauž informāciju, ko tas ieguvis, veicot pārbaudes, izņemot to informāciju, kas tiek sniegta valsts uzraudzības un kontroles iestādēm, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic iekārtu un aizsargsistēmu uzraudzību un kontroli.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.344)

9. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas ir novērtējis paziņotās institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 8.punktā minēto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1425)

10. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo pēc detalizētas iespējamo darbības defektu analīzes, lai nepieļautu bīstamas situācijas. Ņem vērā jebkuru iespējamu nepareizu lietošanu.

11. Iekārtas un aizsargsistēmas, kuras pakļautas īpašiem pārbaudes un uzturēšanas nosacījumiem, projektē un izgatavo, ņemot vērā minētos nosacījumus.

12. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo tā, lai tās būtu darbspējīgas faktiskajos vai paredzamajos apkārtējās vides apstākļos.

13. Iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs sagatavo un izsniedz lietotājam iekārtas un aizsargsistēmas instrukciju, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

13.1. iekārtas vai aizsargsistēmas marķējumā ietverto ziņu kopsavilkums (izņemot šo noteikumu 149.4.apakšpunktā minēto sērijas numuru) kopā ar jebkuru atbilstošu informāciju, kas atvieglo uzturēšanu (piemēram, importētāja un remontētāja adreses);

13.2. prasības drošai lietošanas uzsākšanai, lietošanai, salikšanai, izjaukšanai, uzturēšanai (kārtējās un neparedzētās apkopes), uzstādīšanai un regulēšanai;

13.3. ja nepieciešams, norāde uz sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīču bīstamajām zonām;

13.4. ja nepieciešams, ziņas par apmācībām;

13.5. pietiekami detalizētas ziņas, kas ļauj noteikt, vai konkrētās kategorijas iekārtu vai aizsargsistēmu var droši lietot paredzētajā vietā un paredzamajos apstākļos;

13.6. elektriskie un spiediena parametri, maksimālā virsmas temperatūra un citas ierobežojošas vērtības;

13.7. ja nepieciešami īpaši lietošanas apstākļi, uz iepriekšēju pieredzi balstītas detalizētas ziņas par iespējamu nepareizu lietošanu;

13.8. ja nepieciešams, iekārtai vai aizsargsistēmai pievienojamo instrumentu būtiskie raksturlielumi.

14. Ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim ir pienākums instrukcijas noformēt valsts valodā. Uzsākot lietošanu, visām iekārtām un aizsargsistēmām jābūt apgādātām ar instrukciju tulkojumiem tās valsts valodā vai valodās, kur iekārta vai aizsargsistēma tiks lietota, un ar instrukciju oriģinālvalodā. Tulkojumu nodrošina ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs. Instrukcijas, kas paredzētas ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nodarbinātajam personālam, sastāda valodā, kuru saprot personāls.

15. Instrukcijās iekļauj zīmējumus un diagrammas, kas nepieciešamas iekārtas vai aizsargsistēmas lietošanas uzsākšanai, uzturēšanai, inspicēšanai, pareizas darbības pārbaudei un, ja nepieciešams, remontam. Instrukcijās iekļauj arī citu nepieciešamo informāciju, īpaši attiecībā uz drošību.

16. Iekārtas vai aizsargsistēmas apraksti nedrīkst būt pretrunā ar instrukcijām attiecībā uz drošību.

2. Iekārtu klasifikācija un klasificēšanas kritēriji

17. Iekārtas iedala šādās grupās:

17.1. pirmā (I) grupa — iekārtas, kas paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās, un šo šahtu virszemes iekārtas, kurās var rasties raktuvju gāzu un/vai uzliesmojošu putekļu radīti sprādziena draudi;

17.2. otrā (II) grupa — iekārtas, kas paredzētas lietošanai citās vietās, kurās var rasties uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas un/vai putekļu radīti sprādziena draudi.

18. Atkarībā no iekārtu aizsardzības līmeņa paredzētajos lietošanas apstākļos pirmās (I) grupas iekārtas iedala M1 un M2 kategorijā, bet otrās (II) grupas iekārtas — 1., 2. un 3.kategorijā.

19. Iekārtas un aizsargsistēmas var būt projektētas noteiktai sprādzienbīstamai videi un šādā gadījumā tās ir attiecīgi marķētas.

2.1. I grupas iekārtas

20. M1 kategorijas iekārtas:

20.1. ir paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā, kurš tieši pakļauts raktuvju gāzu un/vai uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem;

20.2. ir projektētas un apgādātas ar nepieciešamajām speciālajām aizsargsistēmām atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

20.3. spēj darboties sprādzienbīstamā vidē, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsargsistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga, aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

20.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 61.punktā noteiktās papildprasības.

21. M2 kategorijas iekārtas:

21.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

21.2. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur iespējama raktuvju gāzu vai uzliesmojošu putekļu izdalīšanās;

21.3. ir izgatavotas tā, lai būtu iespēja tās izslēgt;

21.4. ir nodrošinātas ar tādām aizsargsistēmām, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kas radušies iekārtas nepareizas lietošanas vai apkārtējās vides apstākļu maiņas dēļ;

21.5. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 62.punktā noteiktās papildprasības.

2.2. II grupas iekārtas

22. 1.kategorijas iekārtas:

22.1. ir projektētas un izstrādātas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

22.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās pastāvīgi, ilgstoši un/vai bieži veidojas uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas un/vai putekļu radīti sprādziena draudi;

22.3. spēj darboties, pat ja tām ir bojājumi, un nodrošināt nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga, aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

22.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 63. un 64.punktā noteiktās papildprasības.

23. 2.kategorijas iekārtas:

23.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

23.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās dažreiz un īslaicīgi ir iespējami uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas un/vai putekļu radīti sprādziena draudi;

23.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja bieži atkārtojas darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi;

23.4. atbilst šo noteikumu 65. un 66.punktā noteiktajām papildprasībām.

24. 3.kategorijas iekārtas:

24.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni;

24.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas un/vai putekļu radīti sprādziena draudi ir maz iespējami un, ja tie rodas, ir īslaicīgi;

24.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni tikai to normālas darbības laikā;

24.4. atbilst šo noteikumu 67. un 68.punktā noteiktajām papildprasībām.

3. Būtiskās drošības prasības iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanā un izgatavošanā

25. Šo noteikumu 3.nodaļā noteiktās būtiskās drošības prasības attiecināmas arī uz ierīcēm, ja tas nepieciešams šo ierīču nodrošināšanai pret sprādzienbīstamību.

3.1. Materiālu izvēle iekārtām un aizsargsistēmām

26. Iekārtu un aizsargsistēmu materiālus izvēlas tā, lai, darbojoties ar paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē, tie neizraisītu sprādzienu.

27. Ražotāja noteikto darbības apstākļu robežās iekārtās un aizsargsistēmās izmantotie materiāli un sprādzienbīstamo vidi veidojošās sastāvdaļas (jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsargsistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām) nedrīkst radīt ķīmiskas reakcijas iekārtu un aizsargsistēmu konstrukcijās, kas varētu vājināt aizsardzību pret sprādzieniem.

28. Ražotājs izvēlas materiālus tā, lai paredzamās izmaiņas to raksturlielumos un to savienojums ar citiem materiāliem nesamazinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem, sevišķi materiālu korozijas īpašību, nodiluma, elektrovadāmības, triecienizturības, novecošanās un mainīgas temperatūras dēļ.

3.2. Projektēšana un izgatavošana

29. Ražotājs projektē un izgatavo iekārtas un aizsargsistēmas, ievērojot drošas tehnoloģijas kritērijus (iekārtu, aizsargsistēmu un ierīču lietošana atbilstoši iekārtu grupai, kategorijai un visai ražotāja sniegtajai informācijai, kas nepieciešama iekārtu, aizsargsistēmu un ierīču drošai darbībai), lai aizsargātu tās pret sprādzieniem visā paredzētajā lietošanas laikā.

30. Projektējot iekārtas un aizsargsistēmas, ražotājs ievēro būtiskās drošības prasības sprādziena novēršanai:

30.1. ja iespējams, nodrošina, lai iekārtas un aizsargsistēmas darbojoties neradītu sprādzienbīstamu vidi;

30.2. nodrošina, lai telpās tiktu ievērotas jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota īpašības;

30.3. ja sprādziens tomēr notiek, nodrošina, lai nekavējoties tiktu likvidēts un/vai ierobežots sprādziena liesmu rādiuss un sprādziena spiediens līdz pietiekamam drošības līmenim.

31. Sastāvdaļas (jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsargsistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām), kas paredzētas iemontēšanai iekārtās un aizsargsistēmās vai lietotas to nomaiņai, ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu aizsardzību pret sprādzieniem, kad tās ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

32. Aizsardzībai pret noplūdēm:

32.1. iekārtās, no kurām iespējama degtspējīgu gāzu vai putekļu noplūde, ražotājs izmanto slēgtas (hermētiskas) konstrukcijas;

32.2. iekārtu konstrukcijas, kurās ir atveres vai neblīvi savienojumi, ražotājs izveido tā, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē;

32.3. iekārtu konstrukcijas ražotājs izveido tā, lai uzpildes vai iztukšošanas laikā ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi pa uzpildes vai iztukšošanas vietām.

33. Iekārtas un aizsargsistēmas, uz kuru virsmām uzkrājušies putekļi var uzliesmot, projektē tā, lai:

33.1. virsmas būtu viegli notīrāmas un putekļu uzkrāšanās uz tām tiktu maksimāli ierobežota;

33.2. virsmu sasilšanas temperatūra būtu ievērojami zemāka par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru;

33.3. varētu pazemināt temperatūru uz virsmām, ja nepieciešams novērst uzkrājušos putekļu sasilšanu.

34. Iekārtas, kuras var tikt pakļautas iespējamām pārslodzēm, nodrošina ar papildu aizsardzību, lai tās varētu izturēt palielinātas slodzes un tas neietekmētu sprādzienaizsardzību.

35. Iekārtu un aizsargsistēmu apvalkus, kuri nodrošina sprādzienaizsardzību, konstruē tā, lai to noņemšana būtu iespējama tikai ar speciālu instrumentu palīdzību vai nodrošinot piemērotus aizsardzības pasākumus.

36. Aizsardzība pret citiem riska faktoriem iekārtās ir tāda, lai:

36.1. tiešā vai netiešā saskarē neradītu traumas (piemēram, mehāniskas, termiskas, ķīmiskas, psihiskas vai elektriskas traumas);

36.2. neradītu iekārtas atklātās daļas virsmas augstu temperatūru vai izstarojumu;

36.3. neelektriska rakstura bīstamie faktori neradītu sprādzienbīstamību;

36.4. paredzamajos pārslodzes apstākļos nerastos un nepieaugtu bīstamu situāciju draudi.

37. Šo noteikumu 36.punktā noteiktās prasības piemēro, ciktāl tās nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.

38. Projektēšanas stadijā ražotājs ar mērīšanas, regulēšanas un kontroles ierīcēm (piemēram, maksimālās strāvas slēdži, temperatūras ierobežotāji, diferenciālie spiediena slēdži, plūsmas mērītāji, laika releji, ātruma pārsniegšanas monitori) novērš bīstamas iekārtu pārslodzes.

39. Noslēgtās iekārtu sistēmas nedrošās daļas, kuras var izraisīt sprādzienbīstamu vidi vai aizdegšanos un kuras atrodas noslēgtā telpā, konstruē tā, lai nodrošinātu šīs telpas iekšējā sprādziena spiediena izturību un novērstu eksplozijas pāreju ārpus telpas.

3.3. Iespējamie aizdegšanās avoti

40. Iekārtās un aizsargsistēmās nav pieļaujama dažādu aizdegšanās avotu (piemēram, dzirksteļu, liesmu, elektrisko loku, virsmas augstas temperatūras, akustiskās enerģijas, optiskā starojuma, elektromagnētisko viļņu) rašanās.

41. Veicot atbilstošus pasākumus, novērš elektrostatisko lādiņu veidošanos, kuri var radīt bīstamas izlādes.

42. Iekārtas strāvu vadošajās daļās nav pieļaujamas klejojošās strāvas un noplūdes strāvas, kuras var izraisīt koroziju, virsmu pārkaršanu vai dzirksteles, kas var radīt aizdegšanos.

43. Iekārtu projektēšanas stadijā ražotājs pēc iespējas novērš iespējamos iekārtu pārkaršanas cēloņus, ko var izraisīt berze vai triecieni starp materiāliem un daļām, kuras savstarpēji saskaras, rotējot vai iekļūstot svešķermenim.

44. Ražotājs spiediena kompensācijas iekārtās un aizsargsistēmās iekļauj mērīšanas, kontroles un regulēšanas ierīces, lai nepieļautu spiediena kompensācijas procesa triecienviļņus vai spiedienu, kas var radīt aizdegšanos.

45. Iekārtu ārējas iedarbības riska faktoru novēršanu nodrošina:

45.1. pietiekams aizsardzības līmenis pat mainīgos vides apstākļos (piemēram, strāva, mitrums, vibrācija, piesārņojums), ievērojot ražotāja noteiktos lietošanas apstākļu ierobežojumus, lai iekārtas droši veiktu paredzētās funkcijas;

45.2. iekārtas sastāvdaļu izturība pret paredzamajiem mehāniskajiem un termiskajiem spriegumiem, kā arī esošajām vai iespējamajām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem vai citām bīstamām vielām, produktiem vai materiāliem.

3.4. Drošības ierīces

46. Drošības ierīces izveido tā, lai tās darbotos neatkarīgi no iekārtas darbībai nepieciešamo mērīšanas vai kontroles ierīču darbības.

47. Tehniskie līdzekļi ir tādi, kas nodrošina pietiekami ātru drošības ierīču bojājumu atklāšanu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.

48. Vadības iekārtas un displejus ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tiktu ievēroti ergonomikas principi un visaugstākajā līmenī nodrošināta aizsardzība pret sprādzienbīstamību.

49. Elektrisko ķēžu aizsardzību nodrošina, piemērojot galvenokārt bezatteices principus.

50. Drošības ierīces ieslēgšana ir tieša, bez programmētās vadības starpniecības. Ja drošības ierīce nedarbojas, nodrošina iekārtas un/vai aizsargsistēmu drošību, ja tas ir iespējams.

51. Drošības ierīces avārijas izslēgšanai pēc iespējas aprīko ar atkārtotas ieslēgšanas bloķētājiem (izslēdzējiem) tā, lai atkārtotā ieslēgšana būtu iespējama tikai pēc bloķētāju tīšas atgriešanas sākumstāvoklī.

52. Ciktāl mēriekārtas attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām, tās projektē un izgatavo tā, lai:

52.1. tās spētu darboties paredzētajos un arī īpašos darbības apstākļos;

52.2. ja nepieciešams, būtu iespējams pārbaudīt nolasījumu precizitāti un mēriekārtu darbspēju.

53. Projektēšanā paredz tādus drošības koeficientus, mēriekārtas uzstādīšanas apstākļus un iespējamās novirzes mērīšanas sistēmā, kas nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu, lai būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību.

54. Iekārtas, aizsargsistēmas un drošības ierīces, kuras vada ar datora palīdzību, projektē, īpašu uzmanību pievēršot riskam, kas varētu rasties no kļūdām programmnodrošinājumā.

3.5. Aizsargsistēmas

55. Neparedzēti mainoties darbības apstākļiem un rodoties avārijas situācijai, aizsargsistēmas nodrošina automātiskas darbības iekārtu izslēgšanu ar rokas vadību, nesamazinot drošību.

56. Lai novērstu sprādziena draudus, avārijas izslēgšanas sistēmas nodrošina iespējami ātru un drošu uzkrātās enerģijas aizvadīšanu (izkliedēšanu) vai izolēšanu, izņemot elektroķīmiski uzkrāto enerģiju.

57. Aizsargsistēmas darbība ir droša neatkarīgi no pārējo iekārtu darbības arī tad, ja iekārtas un aizsargsistēmas enerģijas padeves traucējumi var radīt papildu apdraudējumu.

58. Instalācijas savienojumus apgādā ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.

59. Ja iekārtas un aizsargsistēmas ir paredzēts lietot kopā ar citām iekārtām un aizsargsistēmām, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nodrošina šo savienojumu drošību.

60. Aizsargsistēmām, kuras ir apgādātas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm sprādzienbīstamas vides rašanās kontrolei, pievieno nepieciešamās instrukcijas, lai nodrošinātu šo ierīču pareizu uzstādīšanu un izvietošanu piemērotās vietās.

3.6. Papildu prasības iekārtu projektēšanai un izgatavošanai

61. I grupas M1 kategorijas iekārtas:

61.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja iekārtai ir daži bojājumi;

61.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzību, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja viens aizsarglīdzeklis nedarbojas (aizsardzību nodrošina otrs, no tā neatkarīgs, aizsarglīdzeklis) vai ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

61.3. ja nepieciešams, apgādā ar papildu aizsargsistēmām, kas nodrošina to darbību sprādzienbīstamā vidē;

61.4. saglabā darbspēju sprādzienbīstamā vidē;

61.5. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu iekārtās, ja nav pieļaujama putekļu iekļūšana tajās;

61.6. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās;

61.7. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

62. I grupas M2 kategorijas iekārtas:

62.1. apgādā ar aizsargsistēmām, kuras novērš iekārtas aizdegšanās iespēju normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kas rodas iekārtas nepareizas lietošanas vai vides apstākļu maiņas dēļ;

62.2. apgādā ar aizsarglīdzekļiem, kas nodrošina iekārtas automātisku atvienošanos no enerģijas pievades avota, ja izveidojusies sprādzienbīstama vide;

62.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar papildu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

62.4. aizsargā pret gaisa un putekļu maisījuma radīto sprādzienbīstamību, ievērojot M1 kategorijas iekārtām noteiktās prasības.

63. II grupas 1.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

63.1. nodrošina pret aizdegšanos, ja iekārtai ir daži bojājumi;

63.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga, aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

63.3. nodrošina pret virsmu pārkaršanu (noteiktās maksimālās temperatūras pārsniegšanu) pat visnelabvēlīgākajos darbības apstākļos;

63.4. aizsargā pret temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa siltuma izdalīšanās un ķīmiskās reakcijas;

63.5. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

64. II grupas 1.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:

64.1. projektē un izgatavo tā, lai gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nebūtu iespējama, pat ja iekārtai ir daži bojājumi;

64.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga, aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

64.3. ja nepieciešams, projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu putekļu iekļūšanu iekārtā vai aizsargsistēmā vai izkļūšanu no tās tikai pa šim nolūkam paredzētām vietām. Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadu un savienojumu vietām;

64.4. nodrošina, ka iekārtas daļu virsmas temperatūra saglabājas ievērojami zemāka par paredzamo gaisa vai putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu uzkrāto putekļu aizdegšanos;

64.5. attiecībā uz iekārtas daļu drošu atvēršanu ievēro šo noteikumu 63.5.apakšpunktā noteiktās prasības.

65. II grupas 2.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

65.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja ir bieži iekārtas darbības traucējumi;

65.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmu temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas pat paaugstināta riska situācijās;

65.3. projektē tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar atbilstošu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu.

66. II grupas 2.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē, projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu un gaisa maisījuma aizdegšanos, ja rodas vienkārši bojājumi vai ir bieži iekārtas darbības traucējumi, kā arī ievērojot šo noteikumu 64.3., 64.4. un 65.3.apakšpunktā noteiktās prasības.

67. II grupas 3.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

67.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā apkārtējā vidē neveidotos iespējamie aizdegšanās avoti;

67.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmu temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas paredzētajos darbības apstākļos. Augstākas temperatūras izņēmuma gadījumos var būt pieļaujamas tikai tad, ja ražotājs nodrošina īpašus papildu aizsardzības pasākumus.

68. II grupas 3.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:

68.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā iespējamie aizdegšanās avoti neizraisītu gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos;

68.2. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas virsmu temperatūra atbilstu šo noteikumu 64.4.apakšpunktā noteiktajām prasībām;

68.3. izgatavo tā, lai pa aizsargsistēmu kabeļu ievadiem un savienojumu vietām putekļu daļiņas neiekļūtu iekārtas vai aizsargsistēmas iekšpusē, neuzkrātos tur un neveidotu eksplozīvas koncentrācijas.

3.7. Papildu prasības aizsargsistēmu projektēšanai un izgatavošanai

69. Aizsargsistēmu funkcionālais izvietojums nodrošina iespējamā sprādziena iedarbības samazināšanu līdz pietiekamam drošības līmenim.

70. Aizsargsistēmas projektē un izvieto tā, lai tās spētu apturēt sprādzienu sākumstadijā, novēršot bīstamu ķēdes reakciju, uzliesmojumu vai detonāciju.

71. Ja enerģijas pievade tiek pārtraukta, aizsargsistēmas saglabā darbspēju pietiekami ilgu laiku, lai izvairītos no bīstamām situācijām.

72. Aizsargsistēmas ir nodrošinātas pret iedarbību no ārienes un tās ietekmē nedrīkst zaudēt savas funkcionālās darbspējas.

73. Projektēšanas gaitā, izvēloties aizsargsistēmu konstrukcijās izmantojamos materiālus, ņem vērā maksimālā spiediena un temperatūras ietekmi, kas var rasties ārkārtēju apstākļu izraisīta sprādziena un paredzamā liesmu karstuma iespaidā.

74. Aizsargsistēmas, kuras projektētas, lai iekārta izturētu sprādziena spiedienu un sprādziena radīto triecienvilni, nedrīkst zaudēt darbspējas.

75. Piederumi, kuri pievienoti aizsargsistēmām, iztur maksimāli iespējamo sprādziena spiedienu, nezaudējot darbspējas.

76. Projektējot aizsargsistēmas, ņem vērā sprādziena spiediena radītās reakcijas palīgiekārtās un pievienotajos cauruļvados.

77. Sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīces projektē tā, lai aizsargsistēmās netiktu pārsniegta aizsardzības konstruktīvā izturība un netiktu apdraudēti apkārtējie cilvēki.

78. Sprādziena triecienviļņa slāpēšanas sistēmas projektē tā, lai tās spētu reaģēt uz sprādziena iedarbību, apturot vai noslāpējot to sākumstadijā, un nodrošinātu efektīvu pretdarbību, ņemot vērā maksimālo spiediena pieaugšanas ātrumu (līmeni) un maksimālo sprādziena spiedienu.

79. Aizsargsistēmas, kas paredzētas specifisku iekārtu ātrai izslēgšanai sprādziena sākumstadijā, projektē tā, lai tās būtu drošas pret iekšējā uzliesmojuma pārvadīšanu un, veicot darba funkcijas, saglabātu mehānisko izturību.

80. Aizsargsistēmā izmanto trauksmes signālus, kuri brīdina par nepieciešamību pārtraukt iekārtas darbību vai izslēgt tās iekārtas daļas, kuras vairs nespēj droši darboties.

4. Iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūras

81. Iekārtām, aizsargsistēmām un, ja nepieciešams, arī ierīcēm ražotājs izvēlas šādas atbilstības novērtēšanas procedūras:

81.1. I grupas M1 kategorijas un II grupas 1.kategorijas iekārtām un patstāvīgām aizsargsistēmām — tipa pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļā noteiktajām prasībām, kā arī viena no šādām procedūrām:

81.1.1. ražošanas kvalitātes nodrošināšana saskaņā ar šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

81.1.2. verifikācija saskaņā ar šo noteikumu 4.6.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

81.2. I grupas M2 kategorijas un II grupas 2.kategorijas elektroiekārtām un iekšdedzes dzinējiem — tipa pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļā noteiktajām prasībām, kā arī viena no šādām procedūrām:

81.2.1. tipa atbilstības deklarēšana saskaņā ar šo noteikumu 4.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

81.2.2. iekārtas kvalitātes nodrošināšana saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

81.3. I grupas M2 kategorijas un II grupas 2.kategorijas iekārtām, izņemot elektroiekārtas un iekšdedzes dzinējus, — ražošanas iekšējā kontrole saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām. Iekārtu tehnisko dokumentāciju apstiprina paziņotā institūcija;

81.4. II grupas 3.kategorijas iekārtām — ražošanas iekšējā kontrole saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;

81.5. I un II grupas iekārtām un patstāvīgām aizsargsistēmām — vienības verifikācija saskaņā ar šo noteikumu 4.7.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.

82. Šo noteikumu 81.punktā minētās procedūras izmanto arī sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai, izņemot CE marķējuma lietošanu.

83. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju, kas apstiprina sastāvdaļu atbilstību šo noteikumu prasībām, paskaidrojumus par sastāvdaļu raksturlielumiem un nosacījumus, kā tās jāievieto (jāiemontē) iekārtās vai aizsargsistēmās, lai sekmētu pabeigtas iekārtas vai aizsargsistēmu atbilstību būtiskajām prasībām.

84. Lai marķētu iekārtu ar CE marķējumu un ievērotu šo noteikumu 36.punktā minētos drošības aspektus, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis papildus piemēro procedūru atbilstoši 4.1.apakšnodaļā minētajai ražošanas iekšējai kontrolei.

85. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju par iekārtu, aizsargsistēmu vai ierīču atbilstību šo noteikumu prasībām. Atbilstības deklarācijā sniedz šādu informāciju:

85.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un juridiskā adrese;

85.2. iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces apraksts;

85.3. darbības, kas veiktas, lai pārbaudītu iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces atbilstību šo noteikumu prasībām;

85.4. tās paziņotās institūcijas nosaukums, identifikācijas numurs un adrese, kura veikusi tipa pārbaudi, kā arī tipa pārbaudes sertifikāta numurs, ja šāds sertifikāts ir izsniegts;

85.5. norāde uz piemērojamajiem standartiem, ja šādi standarti ir izmantoti;

85.6. norāde uz citiem izmantotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, ja šādi standarti un tehniskās specifikācijas ir izmantotas;

85.7. norāde uz normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās attiecīgās prasības ir izpildītas, ja šādi normatīvie akti ir izmantoti;

85.8. ražotāja nosaukums vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un amats, kurš paraksta atbilstības deklarāciju un ir pilnvarots uzņemties saistības.

86. Iekšējā tirgū piedāvāto iekārtu un aizsargsistēmu tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz atbilstības novērtēšanas procedūru, sastāda valsts valodā.

87. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt un pārsūdzēt paziņotās institūcijas lēmumu neizsniegt sertifikātu pēc iekārtas vai aizsargsistēmas atbilstības novērtēšanas.

4.1. Ražošanas iekšējā kontrole

88. Ražošanas iekšējā kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nodrošina un deklarē iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju un marķē iekārtu ar CE marķējumu.

89. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

89.1. iekārtas vispārīgo aprakstu;

89.2. vispārīgus konstrukcijas un izgatavošanas rasējumus;

89.3. komponentu, mezglu, bloku, savienotājķēžu un citas nepieciešamās shēmas;

89.4. rasējumu, shēmu un iekārtu darbības aprakstus un izskaidrojumus;

89.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai, ja standarti nav piemēroti, šo noteikumu 3.nodaļā noteikto būtisko drošības prasību izpildei izmantoto risinājumu aprakstus;

89.6. projekta aprēķinus un pārbaužu rezultātus;

89.7. testēšanas pārskatus.

90. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ražošanas procesā izgatavotās iekārtas atbilstību tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām.

4.2. Tipa pārbaude

91. Tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā paziņotā institūcija pārliecinās un apliecina, ka iekārtas vai aizsargsistēmas paraugs atbilst šo noteikumu prasībām.

92. Lai veiktu tipa pārbaudi, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 94.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju.

93. Izpildot nepieciešamo testu programmas, iesnieguma iesniedzējs nodod paziņotās institūcijas rīcībā pārbaudāmās iekārtas vai aizsargsistēmas paraugu, lai novērtētu tipa atbilstību. Paziņotā institūcija ir tiesīga papildus pieprasīt no ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vēl citas šī tipa iekārtas vai aizsargsistēmas.

94. Iekārtu un aizsargsistēmu tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

94.1. iekārtas vai aizsargsistēmas vispārīgu aprakstu;

94.2. konstrukcijas un izgatavošanas rasējumus;

94.3. komponentu, mezglu, bloku, savienotājķēžu un citas nepieciešamās shēmas;

94.4. rasējumu, shēmu un iekārtas vai aizsargsistēmas darbības aprakstus un izskaidrojumus;

94.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai, ja standarti nav piemēroti, risinājumu aprakstus, kas izmantoti, lai izpildītu šo noteikumu 3.nodaļā noteiktās būtiskās drošības prasības;

94.6. projektēšanas aprēķinus un pārbaužu rezultātus;

94.7. testēšanas pārskatus.

95. Paziņotā institūcija:

95.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un pārliecinās, vai pārbaudāmā iekārta vai aizsargsistēma izgatavota atbilstoši tai, un nosaka, kuras projektētās sastāvdaļas ir izstrādātas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām un kurām projektētajām sastāvdaļām nav izpildītas šo standartu prasības;

95.2. pārbauda ražotāja izmantoto tehnisko specifikāciju atbilstību šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām, ja ražotājs nav izmantojis vai tikai daļēji izmantojis piemērojamos standartus vai attiecīgie standarti nav izstrādāti;

95.3. veic atbilstošas pārbaudes un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, vai ražotājs ir izmantojis attiecīgos piemērojamos standartus;

95.4. vienojas ar iesnieguma iesniedzēju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi.

96. Ja iekārta vai aizsargsistēma atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija iesniedzējam izsniedz iekārtas vai aizsargsistēmas tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, atzinumus par veikto pārbaudi un nepieciešamās ziņas apstiprinātā parauga identificēšanai.

97. Iekārtas vai aizsargsistēmas tipa pārbaudes sertifikātam ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis pievieno atbilstošus tehniskos aprakstus, diagrammas un rasējumus, kas nepieciešami, lai identificētu sertificēto paraugu.

98. Iekārtas vai aizsargsistēmas tipa pārbaudes sertifikāta kopiju, kā arī šo noteikumu 100.punktā minētā apliecinājuma kopiju glabā paziņotā institūcija.

99. Ja paziņotā institūcija pamatotu iemeslu dēļ atsaka izsniegt vai atsauc iekārtas vai aizsargsistēmas tipa pārbaudes sertifikātu, tā informē ražotāju vai ražotāja pilnvaroto pārstāvi, tirgus uzraudzības iestādi un pārējās paziņotās institūcijas, motivējot pieņemto lēmumu.

100. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kuram paziņotā institūcija ir izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu, informē šo institūciju par visām sertificētā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību būtiskajām drošības prasībām, un saņem papildu apliecinājumu no paziņotās institūcijas, kura ir izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu. Šo papildu apliecinājumu noformē par papildinājumu tipa pārbaudes sertifikātam.

101. Paziņotā institūcija, kas veikusi pārbaudi, citām paziņotajām institūcijām pēc to pieprasījuma izsniedz tipa pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu kopijas, kā arī uzrāda tipa pārbaudes sertifikātu pielikumus.

4.3. Tipa atbilstības deklarēšana

102. Iekārtu tipa atbilstības deklarēšana ir procedūra, kuras laikā ražotājs nodrošina un deklarē, ka attiecīgā iekārta atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju un marķē iekārtu ar CE marķējumu.

103. Ražotājs veic visas nepieciešamās darbības, lai ražošanas process, ieskaitot gala produkta pārbaudes un testēšanu, nodrošinātu iekārtu viendabīgumu un atbilstību sertificētajam tipam un šo noteikumu prasībām.

104. Ražotājs katrai iekārtai veic sprādzienaizsardzības pārbaudi vai nodrošina tās veikšanu. Šīs pārbaudes veikšanu pārrauga ražotāja izvēlēta paziņotā institūcija.

105. Ražotājs ražošanas procesā iekārtas CE marķējumam pievieno paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

4.4. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana

106. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, kurā ražotājs deklarē, ka ražošanas kvalitātes sistēma nodrošina iekārtas un aizsargsistēmas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju un marķē iekārtu un aizsargsistēmu ar CE marķējumu. CE marķējumam pievieno tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi pārbaudi.

107. Lai nodrošinātu ražošanas kvalitāti, ražotājs piemēro ražošanas kvalitātes, iekārtu galējo pārbaužu un testēšanas sistēmu, kuru izvērtē, sertificē un uzrauga paziņotā institūcija.

108. Lai novērtētu ražošanas kvalitātes sistēmu, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis izvēlas vienu pilnvarotu kvalitātes sistēmas novērtēšanas institūciju un iesniedz tajā iesniegumu attiecīgās iekārtas un aizsargsistēmas ražošanas kvalitātes sistēmas novērtēšanai.

109. Iesniegumam pievieno novērtējamās iekārtas un aizsargsistēmas dokumentāciju, kas saistīta ar kvalitātes sistēmu, šo noteikumu 94.punktā minēto tehnisko dokumentāciju un tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

110. Kvalitātes sistēma nodrošina sērijveidā ražoto iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību to tipa pārbaudes sertifikātā apstiprinātajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām.

111. Ražotājs izstrādā visas kvalitātes sistēmas sastāvdaļas, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

112. Kvalitātes sistēmas dokumentācijas pamatā ir secīga kvalitātes nodrošināšanas programma, plāni, reglamenti, pierakstu skaidrojumi, kā arī informācija par:

112.1. kvalitātes sistēmas mērķiem un ražotāja organizatorisko struktūru, vadības pienākumiem, pilnvarām un atbildību iekārtu un aizsargsistēmu kvalitātes nodrošināšanai;

112.2. ražošanu, kvalitātes uzraudzību, kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem un regulāri veicamajām darbībām;

112.3. pārbaudēm un testiem, kurus veic pirms un pēc ražošanas, un to veikšanas biežumu ražošanas stadijā;

112.4. kvalitātes sistēmas pierakstiem:

112.4.1. izmēģinājumu un kalibrēšanas rezultātiem;

112.4.2. atskaitēm par veiktajām pārbaudēm;

112.4.3. personāla kvalifikāciju;

112.5. kontroles līdzekļiem, lai nodrošinātu iekārtas un aizsargsistēmas nepieciešamo kvalitāti un kvalitātes sistēmas efektīvu darbību.

113. Paziņotā institūcija novērtē ražotāja kvalitātes sistēmu un nosaka, vai tā atbilst šo noteikumu 110., 111. un 112.punkta un piemērojamo standartu prasībām. Kvalitātes sistēmu izvērtē pārbaudes (audita) grupa, kurā ir vismaz viens attiecīgās iekārtas un aizsargsistēmas ražošanas tehnoloģijas novērtēšanas eksperts.

114. Novērtēšanas procedūra ietver pārbaudi ražotāja uzņēmumā. Par pārbaudes rezultātiem un pieņemto lēmumu paziņotā institūcija rakstiski informē ražotāju.

115. Ja ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilst minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam ražošanas kvalitātes sertifikātu. Sertifikāts glabājas pie ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja.

116. Ražotājs izpilda sertificētās kvalitātes sistēmas prasības, kā arī nodrošina ražošanas apstākļiem atbilstošu un efektīvu tās turpmāko darbību.

117. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis informē paziņoto institūciju, kura sertificējusi kvalitātes sistēmu, par jebkuriem jauninājumiem vai pārmaiņām, ko tas paredzējis izdarīt sertificētajā kvalitātes sistēmā.

118. Paziņotā institūcija pārbauda un izlemj, vai ražotāja paredzētās pārmaiņas atbilst iepriekš apstiprinātās kvalitātes sistēmas prasībām vai arī nepieciešama tās atkārtota novērtēšana. Par pārbaudes rezultātiem un pieņemto lēmumu paziņotā institūcija rakstiski informē ražotāju.

119. Paziņotā institūcija:

119.1. veic regulāras pārbaudes, lai uzraudzītu, vai ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un izsniedz ražotājam pārskatus par pārbaužu (audita) rezultātiem;

119.2. ir tiesīga veikt negaidītu, iepriekš nepieteiktu pārbaudi pie ražotāja;

119.3. ja nepieciešams, veic iekārtu un aizsargsistēmu testēšanu vai pieprasa tās veikšanu, lai pārliecinātos par kvalitātes sistēmas darbības pareizību;

119.4. izsniedz ražotājam pārbaudes ziņojumus un, ja notikusi testēšana, arī testēšanas pārskatus.

120. Valsts uzraudzības un kontroles iestāžu vajadzībām ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā:

120.1. šo noteikumu 112.punktā minēto dokumentāciju;

120.2. informāciju par šo noteikumu 117.punktā minētajiem jauninājumiem vai pārmaiņām;

120.3. šo noteikumu 118. un 119.punktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus, atzinumus un pārskatus.

121. Paziņotajai institūcijai ir pienākums informēt citas paziņotās institūcijas par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas sertifikātiem.

122. Ražotājam ir pienākums:

122.1. nodrošināt paziņotajai institūcijai iespēju, veicot pārbaudes, brīvi iekļūt visās ražošanas, testēšanas un noliktavu telpās;

122.2. sniegt visu nepieciešamo informāciju par kvalitātes sistēmu, nododot paziņotās institūcijas rīcībā pārbaudei kvalitātes sistēmas dokumentāciju, veikto pārbaužu (auditu) pārskatus, testēšanas un kalibrēšanas datus un ziņas par personāla kvalifikāciju.

4.5. Iekārtas kvalitātes nodrošināšana

123. Iekārtas kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, kurā ražotājs deklarē, ka attiecīgā iekārta atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

124. Lai nodrošinātu izgatavotās iekārtas kvalitāti, ražotājs veic tās galīgās pārbaudes un testēšanas procedūras saskaņā ar sertificētu kvalitātes sistēmu, kuras uzraudzību veic paziņotās institūcijas.

125. Iekārtas kvalitātes sistēmas atbilstības apstiprināšanai (sertificēšanai) ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

125.1. visu attiecīgi paredzēto informāciju par iekārtu;

125.2. sertificētā tipa tehnisko dokumentāciju un tā pārbaudes sertifikāta kopiju;

125.3. ziņas par novērtējamās kategorijas iekārtu kvalitātes nodrošināšanu.

126. Lai noteiktu, vai iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, atbilstoši kvalitātes sistēmai tiek pārbaudīta katra iekārta vai arī veikta tās testēšana atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

127. Ražotājs sistemātiski dokumentē (procedūru, pasākumu un instrukciju veidā) piemērojamo standartu prasības, kuras tas ir piemērojis.

128. Kvalitātes sistēmas dokumentāciju veido secīga kvalitātes programma, plāni, reglamenti un pierakstu skaidrojumi. Dokumentācijā iekļauj aprakstus par:

128.1. kvalitātes sistēmas mērķiem un organizatorisko struktūru, vadības pienākumiem, pilnvarām un atbildību izgatavotās iekārtas kvalitātes nodrošināšanā;

128.2. pārbaudēm un testiem, kādiem pakļaujama iekārta pēc tās izgatavošanas;

128.3. kvalitātes sistēmas efektivitātes uzraudzības līdzekļiem;

128.4. kvalitātes sistēmas testu, pārbaužu materiāliem un personāla kvalifikācijas apliecinājumiem (sertifikātiem).

129. Paziņotā institūcija novērtē ražotāja izstrādāto kvalitātes sistēmu un nosaka, vai tā atbilst piemērojamo standartu un šo noteikumu 126., 127. un 128.punktā noteiktajām prasībām. Pārbaudes (audita) grupā iekļauj vismaz vienu attiecīgās iekārtas ražošanas tehnoloģijas novērtēšanas ekspertu. Novērtēšanas procedūra ietver novērtēšanas pārbaudi ražotāja uzņēmumā. Par pārbaudes rezultātiem un pieņemto lēmumu paziņotā institūcija rakstiski informē ražotāju.

130. Ražotājs izpilda ar sertificēto kvalitātes sistēmu saistītās paziņotās institūcijas noteiktās prasības, kā arī nodrošina ražošanas apstākļiem atbilstošu un efektīvu tās turpmāko darbību.

131. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis informē paziņoto institūciju, kura apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkurām pārmaiņām, ko tas paredzējis veikt sertificētajā kvalitātes sistēmā.

132. Paziņotā institūcija pārbauda un izlemj, vai ražotāja paredzētie jauninājumi un/vai pārmaiņas atbilst iepriekš sertificētās kvalitātes sistēmas prasībām, vai arī nepieciešama tās atkārtota novērtēšana.

133. Par pārbaudes rezultātiem un pieņemto lēmumu paziņotā institūcija rakstiski informē ražotāju.

134. Ražotāja pienākums ir:

134.1. nodrošināt paziņotajai institūcijai iespēju pārliecināties, vai ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas saistīti ar sertificēto kvalitātes sistēmu;

134.2. nodrošināt paziņotajai institūcijai iespēju, veicot pārbaudes, brīvi iekļūt ražošanas, testēšanas un noliktavu telpās;

134.3. sniegt paziņotajai institūcijai visu nepieciešamo informāciju par kvalitātes sistēmu, nododot pārbaudei kvalitātes sistēmas dokumentāciju, veikto pārbaužu pārskatus, testēšanas un kalibrēšanas datus un ziņas par personāla kvalifikāciju.

135. Lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, paziņotā institūcija veic regulāras pārbaudes un izsniedz ražotājam pārskatus par šo pārbaužu rezultātiem.

136. Paziņotā institūcija:

136.1. veic regulāras pārbaudes, lai uzraudzītu, vai ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un izsniedz ražotājam pārskatus par šo pārbaužu rezultātiem;

136.2. ir tiesīga veikt negaidītu, iepriekš nepieteiktu pārbaudi pie ražotāja;

136.3. ja nepieciešams, veic iekārtas testēšanu vai pieprasa tās veikšanu, lai pārliecinātos par kvalitātes sistēmas darbības pareizību;

136.4. izsniedz ražotājam pārbaudes ziņojumus un, ja notikusi testēšana, arī testēšanas pārskatus.

137. Valsts uzraudzības un kontroles iestāžu vajadzībām ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā:

137.1. šo noteikumu 125.2.apakšpunktā minēto dokumentāciju;

137.2. šo noteikumu 131.punktā minētos jauninājumus vai izmaiņas;

137.3. šo noteikumu 135. un 136.punktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus, atzinumus un pārskatus.

138. Paziņotajai institūcijai ir pienākums informēt citas paziņotās institūcijas par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas sertifikātiem.

4.6. Verifikācija

139. Verifikācija ir procedūra, kurā paziņotā institūcija pārbauda un apstiprina (sertificē) iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām. Tā attiecas tikai uz iekārtu un aizsargsistēmu ražošanas stadiju, un tā piemērojama kopā ar tipa pārbaudi.

140. Ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā tiktu garantēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstība tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā norādītajām būtiskajām drošības prasībām. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju un marķē iekārtu ar CE marķējumu.

141. Paziņotā institūcija veic piemērotas pārbaudes un testus, pārbaudot un testējot katru iekārtu, aizsargsistēmu un ierīci atbilstoši šo noteikumu 143.punkta prasībām.

142. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas vai aizsargsistēmas izgatavošanas.

143. Ražotājs pārbauda atsevišķu iekārtu vai aizsargsistēmu un veic testēšanu saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām vai arī veic atbilstošus testus, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai iekārta vai aizsargsistēma atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā norādītajām būtiskajām drošības prasībām.

144. Paziņotā institūcija marķē katru pārbaudīto iekārtu ar savu identifikācijas numuru un izsniedz iekārtas vai aizsargsistēmas atbilstības sertifikātu.

145. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis paziņoto institūciju izsniegtos atbilstības sertifikātus uzrāda valsts uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma.

4.7. Vienības verifikācija

146. Vienības verifikācija attiecas uz iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanas un ražošanas stadiju, un tā tiek izmantota atsevišķu, individuālu iekārtu un aizsargsistēmu ražošanai vai ražošanai mazās sērijās. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju un marķē iekārtu un aizsargsistēmu ar CE marķējumu.

147. Paziņotā institūcija pārbauda atsevišķas iekārtas vai aizsargsistēmas vienības un testē tās saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām vai arī veic atbilstošus testus, kas nepieciešami, lai noteiktu un apstiprinātu, ka ražotāja piemērotie tehniskie risinājumi atbilst šo noteikumu prasībām. Paziņotā institūcija pievieno iekārtas vai aizsargsistēmas CE marķējumam savu identifikācijas numuru vai nodrošina tā pievienošanu, un izsniedz atsevišķas vienības atbilstības sertifikātu.

148. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

148.1. iekārtas un aizsargsistēmas vispārīgo aprakstu;

148.2. principiālus konstrukcijas un izgatavošanas rasējumus;

148.3. sastāvdaļu, mezglu, bloku, savienotājķēžu un citas nepieciešamās shēmas;

148.4. rasējumu, shēmu un iekārtu vai aizsargsistēmu darbības aprakstus un skaidrojumus;

148.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai to risinājumu aprakstu, kas piemēroti, lai izpildītu šo noteikumu 3.nodaļā noteiktās būtiskās drošības prasības;

148.6. projekta aprēķinus un pārbaužu rezultātus;

148.7. testēšanas pārskatus.

5. Iekārtu un aizsargsistēmu marķēšana

149. Katru iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs marķē, norādot vismaz šādu informāciju:

149.1. ražotāja nosaukums (vārds, uzvārds) un adrese;

149.2. CE marķējums (1.pielikums);

149.3. sērijas vai tipa apzīmējums;

149.4. sērijas numurs, ja tāds ir;

149.5. izgatavošanas gads;

149.6. speciāla zīme par aizsardzību pret sprādzienu — Ex marķējums (2.pielikums);

149.7. iekārtas grupas un kategorijas simbols;

149.8. II grupas iekārtām burts "G", ja sprādzienbīstamu vidi rada gāzes, tvaiki vai migla, un/vai burts "D", ja sprādzienbīstamu vidi rada putekļi;

149.9. ja nepieciešams, informācija iekārtas vai aizsargsistēmas drošai lietošanai.

150. Marķējumam jābūt skaidri redzamam, salasāmam un neizdzēšamam pirms iekārtas vai aizsargsistēmas izmantošanas un tās izmantošanas laikā.

151. Ja drošības prasības iekārtām vai aizsargsistēmām noteiktas arī citos normatīvajos aktos, ražotājs marķē katru iekārtu vai aizsargsistēmu ar CE marķējumu, apliecinot, ka visu attiecīgo normatīvo aktu prasības ir ievērotas.

152. CE marķējumam pievieno tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic iekārtas vai aizsargsistēmas atbilstības novērtēšanu ražošanas stadijā.

153. Uz iekārtas vai aizsargsistēmas, tās iepakojuma vai pavaddokumentiem nedrīkst izvietot tādu marķējumu, kuru iespējams sajaukt ar CE marķējumu.

154. CE marķējuma izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt.

155. Abiem CE marķējuma komponentiem jābūt ar vienādu vertikālo izmēru, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem (minimālo augstumu izņēmuma gadījumā var neievērot, marķējot maza izmēra iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces).

6. Tirgus uzraudzība

156. Iekārtu un aizsargsistēmu tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1425 redakcijā)

157. Iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju tā, lai tirgus uzraudzības iestādei minētā dokumentācija būtu pieejama vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas vai aizsargsistēmas izgatavošanas. Ja ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nav noteikts, par tehnisko dokumentāciju ir atbildīga tā persona, kura iekārtu vai aizsargsistēmu piedāvā iekšējā tirgū.

158. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka iekārta vai aizsargsistēma neatbilst šo noteikumu prasībām un ražotājs neatbilstību nenovērš, tirgus uzraudzības iestāde veic visus attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai nepieļautu, ka iekārtas vai aizsargsistēmas tiek piedāvātas iekšējā tirgū.

159. Šo noteikumu prasībām neatbilstošu iekārtu, aizsargsistēmu vai ierīču reklāma gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos ir pieļaujama, ja iekārtām, aizsargsistēmām vai ierīcēm ir pievienota labi redzama norāde par to, ka tās nav nopērkamas vai izmantojamas, kamēr ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nav nodrošinājis iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām.

160. Ja tirgus uzraudzības iestāde atklāj, ka iekārta, aizsargsistēma un/vai ierīce ar CE marķējumu tiek pareizi lietota paredzētajiem mērķiem un tomēr rada draudus sabiedrības interesēm, cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, tās piedāvāšanu tirgū aptur un lietošanu aizliedz. Attiecīgo informāciju nosūta iekārtas vai aizsargsistēmas ražotājam vai importētājam.

160.1 Tirgus uzraudzības iestādes veic šādus pasākumus:

160.1 1. ja rodas šaubas par iekārtu, aizsargsistēmu vai ierīču atbilstību būtiskajām prasībām vai piemērojamo standartu prasībām, par standartu lietošanas pareizību vai standartu pietiekamību, organizē iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces pārbaudi un sniedz atzinumu par iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces atbilstību būtiskajām prasībām, tam pievienojot pārbaudes rezultātus;

160.1 2. ziņo Ekonomikas ministrijai par neatbilstošu iekārtu, aizsargsistēmu vai ierīču konstatēšanu un veiktajiem administrēšanas pasākumiem, ja konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu iekārtas, aizsargsistēmas vai ierīces uzbūvē, konstrukcijā vai izgatavošanā. Ziņojumam pievieno šo noteikumu 160.1 1.apakšpunktā minētos dokumentus un neatbilstības radīto seku izvērtējumu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.344 redakcijā)

160.2 Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.344 redakcijā)

161. Latvijā atzīst iekārtas, aizsargsistēmas un ierīces, kuras saskaņā ar noslēgtiem starpvalstu līgumiem un tajos noteikto kārtību atzīst Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.344 redakcijā)

162. Ja iekārtas vai aizsargsistēmas ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis noteiktā kārtībā nav reģistrēts Latvijā, par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iekārtas vai aizsargsistēmas importētājs.

7. Noslēguma jautājumi

163. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 9.maija noteikumus Nr.172 "Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 171./172.nr.).

164. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.augustu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 94/9/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336
CE marķējums

CE marķējumu veido lielie burti "CE". Marķējuma paraugs ir šāds:

Labklājības ministre D.Staķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336
Ex marķējums

Ex marķējumu veido vienādmalu sešstūrī ievietots lielais burts "E" un mazais burts "x". Marķējuma paraugs ar ieteicamajiem izmēriem ir šāds:

Labklājības ministre D.Staķe
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 336Pieņemts: 25.06.2003.Stājas spēkā: 01.08.2003.Zaudē spēku: 20.04.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 97 (2862), 01.07.2003.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
76767
{"selected":{"value":"22.12.2009","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-19.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.12.2009","iso_value":"2009\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-19.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2008","iso_value":"2008\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2008.-21.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-18.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2003","iso_value":"2003\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.12.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva