Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 231

Rīgā 2016. gada 19.aprīlī (prot. Nr. 19 27. §)
Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo un otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās drošības prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kuras paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. piedāvāt tirgū – saimnieciskās darbības ietvaros piegādāt objektu par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū;

2.2. laist tirgū – objektu pirmo reizi piedāvāt tirgū;

2.3. ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ražo objektu vai kuras uzdevumā objekts tiek projektēts vai ražots un kura laiž tirgū šo objektu ar savu vārdu vai preču zīmi;

2.4. pilnvarotais pārstāvis – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

2.5. importētājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura laiž tirgū objektu no trešajām valstīm;

2.6. izplatītājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura piedāvā tirgū objektu un nav to ražotājs vai importētājs;

2.7. iesaistītās personas – ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

2.8. tehniskā specifikācija – dokuments, kas nosaka tehniskās prasības, kurām atbilst objekts;

2.9. paziņotā institūcija – nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas paziņota iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija;

2.10. atsaukšana – ikviens pasākums, kura mērķis ir panākt, lai tiktu atdots atpakaļ objekts, kas jau ir piegādāts galalietotājam;

2.11. izņemšana no tirgus – ikviens pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esošu objektu piedāvāšanu tirgū;

2.12. CE atbilstības marķējums – zīme, ar ko ražotājs norāda, ka objekts atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas paredz objekta marķēšanu ar šo zīmi;

2.13. iekārtas – mašīnas, aparāti, stacionāras vai mobilas ierīces, vadības sastāvdaļas un ar tām saistīti līdzekļi un detektoru sistēmas vai aizsardzības sistēmas, kuras atsevišķi vai kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārvadīšanai, glabāšanai, mērīšanai, kontrolēšanai, pārveidošanai un (vai) materiālu pārstrādei un kuras var izraisīt sprādzienu savu iespējamo aizdegšanās avotu dēļ;

2.14. aizsargsistēmas – ierīces, kuras nav iekārtu sastāvdaļas un kuras ir paredzētas tūlītējai sprādziena apturēšanai sākumstadijā un (vai) sprādziena izraisītā triecienviļņa ierobežošanai, un kuras dara pieejamas tirgū atsevišķi izmantošanai kā patstāvīgas darbības sistēmas;

2.15. sastāvdaļas – jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsardzības sistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām;

2.16. sprādzienbīstama vide – vide, kurā pastāv uzliesmojošu vielu – gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu – maisījums ar gaisu, kas normālos apstākļos pēc aizdedzināšanas spēj uzliesmot visā tā tilpumā;

2.17. iespējami sprādzienbīstama vide – vide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ;

2.18. I grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā un kuras pakļautas raktuvju gāzu un (vai) viegli uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem. Šī grupa sastāv no M1 un M2 kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;

2.19. II grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide. Šī grupa sastāv no 1., 2. un 3. kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;

2.20. iekārtu kategorija – šo noteikumu 2. nodaļā norādītā iekārtu klasifikācija katrā iekārtu grupā, kurā noteikts nepieciešamais aizsardzības līmenis, kas jānodrošina;

2.21. paredzamā izmantošana – ražotāja ieteiktā objektu izmantošana, piešķirot katram aprīkojumam īpašu iekārtu grupu un kategoriju vai sniedzot visu nepieciešamo informāciju aizsardzības sistēmas, ierīces vai sastāvdaļas drošai darbībai.

3. Noteikumu prasības attiecas uz šādiem objektiem:

3.1. iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

3.2. drošības ierīcēm, kontrolierīcēm un regulēšanas ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos;

3.3. sastāvdaļām, kuras paredzēts iebūvēt šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajās iekārtās un aizsardzības sistēmās.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājsaimniecībās un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstamības iespēja ir minimāla un iespējama vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde;

4.2. medicīniskajām ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārstniecības iestādēs;

4.3. iekārtām, kuru sprādzienbīstamību rada sprāgstvielas vai ķīmiski nestabilas vielas;

4.4. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

4.5. jūras kuģiem un mobilajām jūras konstrukcijām un to iekārtām;

4.6. pasažieru un kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru un kravas pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļiem, ūdensceļiem un gaisu, izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

4.7. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un militārajiem materiāliem;

4.8. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un sprāgstvielām.

5. Objektus piedāvā tirgū un nodod lietošanā, ja tie pareizi uzstādīti un lietoti, kā arī atbilst šo noteikumu prasībām.

6. Šo noteikumu prasības neattiecas uz tirdzniecības izstādēs, skatēs vai gadatirgos demonstrētiem objektiem, ja par to neatbilstību ir skaidri norādīta informācija, kā arī norādīts, ka šie objekti netiks laisti tirgū un nodoti ekspluatācijā, kamēr ražotājs nebūs nodrošinājis to atbilstību šo noteikumu prasībām. Demonstrāciju laikā ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi cilvēku aizsardzībai.

7. Objektus, kas atbilst piemērojamiem standartiem (vai to daļām), uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošiem šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.

8. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

9. Tirgus uzraudzības iestāde, kas veic objektu uzraudzību, šo noteikumu izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2. Iekārtu klasifikācija un klasificēšanas kritēriji

10. Atkarībā no iekārtu aizsardzības līmeņa paredzētajos lietošanas apstākļos I grupas iekārtas iedala M1 un M2 kategorijā, bet II grupas iekārtas – 1., 2. un 3. kategorijā.

11. Iekārtas un aizsargsistēmas var būt projektētas noteiktai sprādzienbīstamai videi. Šādā gadījumā tās ir attiecīgi marķētas.

2.1. I grupas iekārtas

12. M1 kategorijas iekārtas:

12.1. ir paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā, kurš tieši pakļauts raktuvju gāzu un (vai) uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem;

12.2. ir projektētas un apgādātas ar speciālām aizsargsistēmām atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

12.3. spēj darboties sprādzienbīstamā vidē, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsargsistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

12.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 93. punktā minētās papildprasības.

13. M2 kategorijas iekārtas:

13.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

13.2. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur iespējama raktuvju gāzu vai uzliesmojošu putekļu izdalīšanās;

13.3. ir izgatavotas tā, lai būtu iespēja tās izslēgt;

13.4. ir apgādātas ar aizsargsistēmām, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kas radušies iekārtas nepareizas lietošanas vai apkārtējās vides apstākļu maiņas dēļ;

13.5. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 94. punktā minētās papildprasības.

2.2. II grupas iekārtas

14. 1. kategorijas iekārtas:

14.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

14.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās pastāvīgi, ilgstoši vai bieži veidojas uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;

14.3. spēj darboties, pat ja tām ir bojājumi, un nodrošināt nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

14.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 95. un 96. punktā minētās papildprasības.

15. 2. kategorijas iekārtas:

15.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

15.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās dažreiz un īslaicīgi ir iespējami uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;

15.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja bieži atkārtojas darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi;

15.4. atbilst šo noteikumu 97. un 98. punktā minētajām papildprasībām.

16. 3. kategorijas iekārtas:

16.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni;

16.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi ir maz iespējami un, ja tie rodas, ir īslaicīgi;

16.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni tikai to normālas darbības laikā;

16.4. atbilst šo noteikumu 99. un 100. punktā minētajām papildprasībām.

3. Iesaistīto personu pienākumi

17. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma iesaistītās personas sniedz informāciju par objektu, norādot:

17.1. visas iesaistītās personas, kuras tām piegādājušas objektu;

17.2. visas iesaistītās personas, kurām tās piegādājušas objektu.

18. Iesaistītās personas nodrošina šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc tam, kad tām piegādāts vai tās ir piegādājušas objektu.

3.1. Ražotāja pienākumi

19. Šo noteikumu izpratnē importētāju un izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir šajā nodaļā noteiktie pienākumi, ja tas laiž tirgū objektu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina tirgū laisto objektu tā, ka tas var ietekmēt iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošības prasībām.

20. Laižot tirgū objektus, ražotājs nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām.

21. Ražotājs objektiem sagatavo šo noteikumu 6. nodaļā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā ir veikta.

22. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka objekts, kas nav sastāvdaļa, atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs sagatavo atbilstības deklarāciju un marķē objektu ar CE atbilstības marķējumu

23. Ja ar attiecīgo atbilstības nodrošināšanas procedūru ir pierādīts, ka sastāvdaļa atbilst piemērojamām prasībām, ražotājs sagatavo šo noteikumu 116. punktā minēto atbilstības apliecinājumu.

24. Ražotājs nodrošina, ka produktam ir pievienota atbilstības deklarācija vai attiecīgs atbilstības apliecinājums. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu objektu, objektu partijai vai attiecīgajam sūtījumam pievieno tikai vienu kopiju.

25. Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.

26. Ja objekti tiek ražoti sērijveidā, ražotājs izstrādā kontroles procedūras, lai nodrošinātu to atbilstību šo noteikumu prasībām, un ņem vērā izmaiņas objektu konstrukcijā vai raksturlielumos, kā arī piemērojamos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir apliecināta objektu atbilstība šo noteikumu prasībām.

27. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, ražotājs testē un izvērtē tirgū piedāvātos objektus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.

28. Ražotājs nodrošina, ka tirgū laisto objektu marķējumā ir norādīts tipa, partijas vai sērijas numurs. Ja tas nav iespējams objekta īpatnību dēļ, minēto informāciju norāda uz iepakojuma un pievienotajos dokumentos.

29. Ražotāji nodrošina, ka objektiem, kas nav sastāvdaļas un ko tie laiduši tirgū, ir īpašais sprādziendrošuma marķējums (2. pielikums) un attiecīgā gadījumā šo noteikumu 235. punktā norādītais cita veida marķējums un informācija.

30. Ražotājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar ražotāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.

31. Ražotājs nodrošina, ka objektam pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā. Lietošanas instrukcija un drošuma informācija, kā arī cita uz objekta norādītā informācija ir skaidra un saprotama.

32. Ražotājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, ražotājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajām korektīvajām darbībām.

33. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.

3.2. Pilnvarotie pārstāvji

34. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvarotu pārstāvi. Pilnvarā neiekļauj šo noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punktā minētos pienākumus.

35. Pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

35.1. 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādei pieejamu atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

35.2. pēc pamatota tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu objekta atbilstību;

35.3. pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu objekta radīto risku, ievērojot pilnvarojumu.

3.3. Importētāja pienākumi

36. Importētājs laiž tirgū šo noteikumu prasībām atbilstošus objektus.

37. Pirms objekta laišanas tirgū importētājs nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru, sagatavojis atbilstošu tehnisko dokumentāciju, marķējis objektu ar CE atbilstības marķējumu, pievienojis atbilstības deklarāciju vai atbilstības apliecinājumu, kā arī ir izpildījis šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos pienākumus.

38. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nelaiž to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādi.

39. Importētājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar importētāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.

40. Importētājs nodrošina, ka objektam ir pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā.

41. Importētājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

42. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, importētājs testē un izvērtē tirgū piedāvāto objektu paraugus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.

43. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.

44. Importētājs 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu atbilstības deklarācijas kopiju un attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu, kā arī pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma nodrošina pieejamību tehniskajai dokumentācijai.

45. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

46. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.

3.4. Izplatītāja pienākumi

47. Piedāvājot tirgū objektu, izplatītājs rīkojas ar pienācīgu rūpību, lai ievērotu šo noteikumu prasības.

48. Pirms objekta piedāvāšanas tirgū izplatītājs pārliecinās, ka tas ir marķēts ar CE atbilstības marķējumu, tam attiecīgā gadījumā ir pievienota atbilstības deklarācija vai atbilstības apliecinājums un nepieciešamie dokumenti, lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā, kā arī ražotājs ir ievērojis šo noteikumu 28., 29. un 30. punkta prasības, savukārt importētājs ir ievērojis šo noteikumu 39. punkta prasības.

49. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nepiedāvā to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādi.

50. Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

51. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir piedāvājis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, izplatītājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.

52. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

53. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū piedāvāto objekta radīto risku.

4. Būtiskās drošuma prasības iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanā un izgatavošanā

54. Šo noteikumu 4. nodaļā minētās būtiskās drošuma prasības attiecināmas arī uz 3.2. apakšpunktā minētajām ierīcēm, ja tās nepieciešams nodrošināt pret sprādzienbīstamību.

4.1. Materiālu izvēle iekārtām un aizsargsistēmām

55. Iekārtu un aizsargsistēmu materiālus izvēlas tā, lai, darbojoties ar paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē, tie neizraisītu sprādzienu.

56. Ražotāja noteikto darbības apstākļu robežās izmantotie materiāli un sprādzienbīstamo vidi veidojošās sastāvdaļas nedrīkst radīt ķīmiskas reakcijas, kas varētu vājināt aizsardzību pret sprādzieniem.

57. Ražotājs izvēlas materiālus tā, lai paredzamās izmaiņas to raksturlielumos un to savienojums ar citiem materiāliem nesamazinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem. Ražotājs īpaši ņem vērā materiālu korozijas un nodiluma īpašības, to elektrovadītspēju, triecienizturību, izturību pret novecošanos, kā arī temperatūras svārstību ietekmi.

4.2. Projektēšana un izgatavošana

58. Ražotājs projektē un izgatavo iekārtas un aizsargsistēmas, ievērojot tehnoloģijas kritērijus (lietošana atbilstoši iekārtu grupai, kategorijai un visai ražotāja sniegtajai informācijai, kas nepieciešama to drošai darbībai), lai aizsargātu tās pret sprādzieniem visā paredzētajā lietošanas laikā.

59. Projektējot iekārtas un aizsargsistēmas, ražotājs ievēro būtiskās drošuma prasības sprādziena novēršanai:

59.1. ja iespējams, nodrošina, lai iekārtas un aizsargsistēmas darbojoties neradītu sprādzienbīstamu vidi;

59.2. nodrošina, lai telpās tiktu ievērotas jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota īpašības;

59.3. ja sprādziens tomēr notiek, nodrošina, lai nekavējoties tiktu likvidēts un (vai) ierobežots sprādziena liesmu rādiuss un sprādziena spiediens līdz pietiekamam drošības līmenim.

60. Sastāvdaļas, kas paredzētas iemontēšanai iekārtās un aizsargsistēmās vai lietotas to nomaiņai, ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu aizsardzību pret sprādzieniem, ja tās ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

61. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo pēc detalizētas iespējamo darbības defektu analīzes, lai nepieļautu bīstamas situācijas. Ņem vērā jebkuru iespējamu nepareizu lietošanu.

62. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo, ievērojot īpašus pārbaudes un uzturēšanas nosacījumus.

63. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo tā, lai tās būtu darbspējīgas faktiskajos vai paredzamajos vides apstākļos.

64. Lai nodrošinātu aizsardzību pret noplūdēm:

64.1. iekārtām, no kurām iespējama degtspējīgu gāzu vai putekļu noplūde, ražotājs izmanto slēgtas (hermētiskas) konstrukcijas;

64.2. iekārtu konstrukcijas, kurās ir atveres vai neblīvi savienojumi, ražotājs izveido tā, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē;

64.3. iekārtu konstrukcijas ražotājs izveido tā, lai uzpildes vai iztukšošanas laikā ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi pa uzpildes vai iztukšošanas vietām.

65. Iekārtas un aizsargsistēmas, uz kuru virsmām uzkrājušies putekļi var uzliesmot, projektē tā, lai:

65.1. virsmas būtu viegli notīrāmas un putekļu uzkrāšanās uz tām tiktu maksimāli ierobežota;

65.2. virsmu sasilšanas temperatūra būtu ievērojami zemāka par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru;

65.3. varētu pazemināt temperatūru uz virsmas, ja nepieciešams novērst uzkrājušos putekļu sasilšanu.

66. Iekārtas un aizsargsistēmas, kuras var tikt pakļautas iespējamām pārslodzēm, nodrošina ar papildu aizsardzību, lai tās varētu izturēt palielinātas slodzes un tas neietekmētu sprādzienaizsardzību.

67. Iekārtu un aizsargsistēmu apvalkus, kuri nodrošina sprādzienaizsardzību, konstruē tā, lai to noņemšana būtu iespējama tikai ar speciālu instrumentu palīdzību vai nodrošinot piemērotus aizsardzības pasākumus.

68. Aizsardzība pret citu veidu apdraudējumiem iekārtās un aizsargsistēmās ir tāda, lai:

68.1. tiešā vai netiešā saskarē neradītu fiziskas traumas vai citu kaitējumu;

68.2. atklātās daļas virsmas augstā temperatūra vai izstarojums neradītu apdraudējumu;

68.3. neelektriska rakstura bīstamie faktori neradītu sprādzienbīstamību;

68.4. paredzamajos pārslodzes apstākļos nerastos un nepieaugtu bīstamu situāciju draudi.

69. Šo noteikumu 68. punktā minētās prasības piemēro, ciktāl tās nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.

70. Projektēšanas stadijā ražotājs ar mērīšanas, regulēšanas un kontroles ierīcēm (piemēram, maksimālās strāvas slēdži, temperatūras ierobežotāji, diferenciālie spiediena slēdži, plūsmas mērītāji, laika releji, ātruma pārsniegšanas monitori) novērš iekārtu pārslodzes.

71. Noslēgtās iekārtu un aizsargsistēmu nedrošās daļas, kuras var izraisīt sprādzienbīstamu vidi vai aizdegšanos un kuras atrodas noslēgtā telpā, konstruē tā, lai nodrošinātu šīs telpas iekšējā sprādziena spiediena izturību un novērstu eksplozijas pāreju ārpus telpas.

4.3. Iespējamie aizdegšanās avoti

72. Iekārtās un aizsargsistēmās nav pieļaujama dažādu aizdegšanās avotu (piemēram, dzirksteļu, liesmu, elektrisko loku, augstas virsmas temperatūras, akustiskās enerģijas, optiskā starojuma, elektromagnētisko viļņu) rašanās.

73. Veicot atbilstošus pasākumus, novērš elektrostatisko lādiņu veidošanos, kuri var radīt bīstamas izlādes.

74. Iekārtu strāvu vadītspējīgajās daļās nav pieļaujamas klejojošās strāvas un noplūdes strāvas, kuras var izraisīt koroziju, virsmu pārkaršanu vai dzirksteles, kā arī aizdegšanos.

75. Projektēšanas posmā ražotājs pēc iespējas novērš iespējamos pārkaršanas cēloņus, ko var izraisīt berze vai triecieni starp materiāliem un daļām, kuras savstarpēji saskaras, rotējot vai iekļūstot svešķermenim.

76. Ražotājs spiediena kompensācijas iekārtās un aizsargsistēmās iekļauj mērīšanas, kontroles un regulēšanas ierīces, lai nepieļautu spiediena kompensācijas procesa triecienviļņus vai spiedienu, kas var radīt aizdegšanos.

77. Iekārtu un aizsargsistēmu ārējas iedarbības riska faktorus novērš:

77.1. pietiekams aizsardzības līmenis pat mainīgos vides apstākļos (piemēram, strāva, mitrums, vibrācija, piesārņojums), ievērojot ražotāja noteiktos lietošanas apstākļu ierobežojumus, lai iekārtas un aizsargsistēmas droši veiktu paredzētās funkcijas;

77.2. iekārtas daļu izturība pret paredzamajiem mehāniskajiem un termiskajiem spriegumiem, kā arī esošo vai iespējamo ķīmisko vielu vai maisījumu iedarbību.

4.4. Drošības ierīces

78. Drošības ierīces izveido tā, lai tās darbotos neatkarīgi no iekārtas darbībai nepieciešamo mērīšanas vai kontroles ierīču darbības.

79. Tehniskie līdzekļi nodrošina pietiekami ātru drošības ierīču bojājumu atklāšanu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.

80. Vadības iekārtas un displejus ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tiktu ievēroti ergonomikas principi un visaugstākajā līmenī nodrošināta aizsardzība pret sprādzienbīstamību.

81. Elektrisko ķēžu aizsardzību nodrošina, piemērojot bezatteices principus.

82. Drošības ierīces ieslēgšana ir tieša, bez programmētās vadības starpniecības. Ja drošības ierīce nedarbojas, nodrošina iekārtas un (vai) aizsargsistēmu drošību, ja tas ir iespējams.

83. Drošības ierīces avārijas slēdzi pēc iespējas aprīko ar atkārtotas ieslēgšanas bloķētājiem (izslēdzējiem) tā, lai atkārtotā ieslēgšana būtu iespējama tikai pēc bloķētāju tīšas atgriešanas sākumstāvoklī.

84. Ciktāl mērīšanas līdzekļi attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām, tos projektē un izgatavo tā, lai:

84.1. tie spētu darboties paredzētajos un arī īpašos darbības apstākļos;

84.2. ja nepieciešams, būtu iespējams pārbaudīt nolasījumu precizitāti un mērīšanas līdzekļu darbspēju.

85. Projektēšanā paredz tādus drošības koeficientus, mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas apstākļus un iespējamās novirzes mērīšanas sistēmā, kas nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu, lai būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību.

86. Iekārtas, aizsargsistēmas un drošības ierīces, kuras vada ar datora palīdzību, projektē, īpašu uzmanību pievēršot riskam, kas varētu rasties programmnodrošinājuma kļūdu dēļ.

4.5. Aizsargsistēmas

87. Neparedzēti mainoties darbības apstākļiem un rodoties avārijas situācijai, aizsargsistēmas nodrošina automātiskas darbības iekārtu izslēgšanu ar rokas vadību, nesamazinot drošību.

88. Lai novērstu sprādziena draudus, avārijas izslēgšanas sistēmas nodrošina iespējami ātru un drošu uzkrātās enerģijas aizvadīšanu (izkliedēšanu) vai izolēšanu, izņemot elektroķīmiski uzkrāto enerģiju.

89. Aizsargsistēmas darbība ir droša neatkarīgi no pārējo iekārtu darbības arī tad, ja iekārtas un aizsargsistēmas enerģijas padeves traucējumi var radīt papildu apdraudējumu.

90. Iekārtas un aizsargsistēmas apgādā ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.

91. Ja iekārtas un aizsargsistēmas ir paredzēts lietot kopā ar citām iekārtām un aizsargsistēmām, nodrošina savienojumu drošību.

92. Iekārtām un aizsargsistēmām, kuras ir apgādātas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm sprādzienbīstamas vides rašanās kontrolei, pievieno nepieciešamo lietošanas instrukciju, lai nodrošinātu to pareizu uzstādīšanu un izvietošanu piemērotās vietās.

4.6. Papildu prasības iekārtu projektēšanai un izgatavošanai

93. I grupas M1 kategorijas iekārtas:

93.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja tām ir darbības traucējumi;

93.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzību, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja viens aizsarglīdzeklis nedarbojas (aizsardzību nodrošina otrs, no tā neatkarīgs aizsarglīdzeklis) vai ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

93.3. ja nepieciešams, apgādā ar papildu aizsargsistēmām, kas nodrošina to darbību sprādzienbīstamā vidē;

93.4. saglabā darbspēju sprādzienbīstamā vidē;

93.5. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu iekārtās, ja nav pieļaujama putekļu iekļūšana tajās;

93.6. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās;

93.7. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

94. I grupas M2 kategorijas iekārtas:

94.1. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas novērš iekārtas aizdegšanās iespēju normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kuri rodas iekārtas nepareizas lietošanas vai vides apstākļu maiņas dēļ;

94.2. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina iekārtas automātisku atvienošanos no enerģijas pievades avota, ja izveidojusies sprādzienbīstama vide;

94.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar papildu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

94.4. aizsargā pret gaisa un putekļu maisījuma radīto sprādzienbīstamību, ievērojot M1 kategorijas iekārtām noteiktās prasības.

95. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

95.1. nodrošina pret aizdegšanos, ja iekārtai ir bojājumi;

95.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

95.3. nodrošina pret virsmu pārkaršanu (noteiktās maksimālās temperatūras pārsniegšanu) pat visnelabvēlīgākajos darbības apstākļos;

95.4. aizsargā pret temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa siltuma izdalīšanās un ķīmiskās reakcijas;

95.5. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.

96. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:

96.1. projektē un izgatavo tā, lai gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nebūtu iespējama, pat ja iekārtai ir bojājumi;

96.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

96.3. ja nepieciešams, projektē un izgatavo tā, lai putekļu iekļūšana iekārtā vai izkļūšana no tās būtu iespējama tikai pa šim nolūkam paredzētām vietām. Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadu un savienojumu vietām;

96.4. nodrošina, ka iekārtas daļu virsmas temperatūra saglabājas ievērojami zemāka par paredzamo gaisa vai putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu uzkrāto putekļu aizdegšanos;

96.5. attiecībā uz iekārtas daļu drošu atvēršanu ievēro šo noteikumu 95.5. apakšpunktā minētās prasības.

97. II grupas 2. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

97.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja ir bieži iekārtas darbības traucējumi;

97.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmas temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas pat paaugstināta riska situācijās;

97.3. projektē tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar atbilstošu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu.

98. II grupas 2. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē, projektē un izgatavo tā, lai novērstu gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanos, ja rodas vienkārši bojājumi vai ir bieži iekārtas darbības traucējumi, kā arī ievēro šo noteikumu 95.3., 95.4. un 95.5. apakšpunktā minētās prasības.

99. II grupas 3. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:

99.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā apkārtējā vidē neveidotos iespējamie aizdegšanās avoti;

99.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmas temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas paredzētajos darbības apstākļos. Augstākas temperatūras izņēmuma gadījumos var būt pieļaujamas tikai tad, ja ražotājs nodrošina īpašus papildu aizsardzības pasākumus.

100. II grupas 3. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:

100.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā iespējamie aizdegšanās avoti neizraisītu gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos;

100.2. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmas temperatūra atbilstu šo noteikumu 96.4. apakšpunktā minētajām prasībām;

100.3. izgatavo tā, lai pa kabeļu ievadu un savienojumu vietām putekļu daļiņas neiekļūtu iekārtas iekšpusē, neuzkrātos un neveidotu eksplozīvas koncentrācijas.

4.7. Papildu prasības aizsargsistēmu projektēšanai un izgatavošanai

101. Aizsargsistēmu funkcionālais izvietojums nodrošina iespējamā sprādziena iedarbības samazināšanu līdz pietiekamam drošuma līmenim.

102. Aizsargsistēmas projektē un izvieto tā, lai tās spētu apturēt sprādzienu sākumstadijā, novēršot bīstamu ķēdes reakciju, uzliesmojumu vai detonāciju.

103. Ja enerģijas pievade tiek pārtraukta, aizsargsistēmas saglabā darbspēju pietiekami ilgu laiku, lai izvairītos no bīstamām situācijām.

104. Aizsargsistēmas ir nodrošinātas pret iedarbību no ārienes un šīs iedarbības ietekmē nedrīkst zaudēt savas funkcionālās darbspējas.

105. Projektēšanas gaitā, izvēloties aizsargsistēmu konstrukcijās izmantojamos materiālus, ņem vērā maksimālā spiediena un temperatūras ietekmi, kas var rasties ārkārtēju apstākļu izraisīta sprādziena un paredzamā liesmu karstuma iespaidā.

106. Aizsargsistēmas, kuras projektētas, lai iekārta izturētu sprādziena spiedienu un sprādziena radīto triecienvilni, nedrīkst zaudēt darbspējas.

107. Palīgierīces, kas pievienotas aizsargsistēmām, iztur maksimāli iespējamo sprādziena spiedienu, nezaudējot darbspējas.

108. Projektējot aizsargsistēmas, ņem vērā sprādziena spiediena radītās reakcijas palīgierīcēs un pievienotajos cauruļvados.

109. Sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīces projektē tā, lai aizsargsistēmās netiktu pārsniegta aizsardzības konstruktīvā izturība un netiktu apdraudēti apkārtējie cilvēki.

110. Sprādziena triecienviļņa slāpēšanas sistēmas projektē tā, lai tās spētu reaģēt uz sprādziena iedarbību, apturot vai noslāpējot to sākumstadijā, un nodrošinātu efektīvu pretdarbību, ņemot vērā maksimālo spiediena pieaugšanas ātrumu (līmeni) un maksimālo sprādziena spiedienu.

111. Aizsargsistēmas, kas paredzētas specifisku iekārtu ātrai izslēgšanai sprādziena sākumstadijā, projektē tā, lai tās būtu drošas pret iekšējā uzliesmojuma pārvadīšanu un, veicot darba funkcijas, saglabātu mehānisko izturību.

112. Aizsargsistēmās izmanto trauksmes signālus, kuri brīdina par nepieciešamību pārtraukt iekārtas darbību vai izslēgt tās iekārtas daļas, kuras vairs nespēj droši darboties.

5. Atbilstības novērtēšana

113. Lai novērtētu iekārtu atbilstību un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto ierīču atbilstību, ražotājs izvēlas šādas atbilstības novērtēšanas procedūras:

113.1. I grupas M1 kategorijas un II grupas 1. kategorijas iekārtām ievēro B moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, kā arī vienu no šādām procedūrām:

113.1.1. D moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.4. apakšnodaļā minētajām prasībām;

113.1.2. F moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.5. apakšnodaļā minētajām prasībām;

113.2. I grupas M2 kategorijas un II grupas 2. kategorijas iekārtām:

113.2.1. šo grupu un kategoriju iekšdedzes dzinējiem un elektroiekārtām ievēro B moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, kā arī vienu no šādām procedūrām:

113.2.1.1. C1 moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.3. apakšnodaļā minētajām prasībām;

113.2.1.2. E moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.6. apakšnodaļā minētajām prasībām;

113.2.2. citām šo grupu un kategoriju iekārtām ievēro A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšnodaļā minētajām prasībām un sastāda tehnisko dokumentāciju, kuru apstiprina paziņotā institūcija;

113.3. II grupas 3. kategorijas iekārtām ievēro A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšnodaļā minētajām prasībām;

113.4. I un II grupas iekārtām papildus šo noteikumu 113.1., 113.2. un 113.3. apakšpunktā minētājām atbilstības novērtēšanas procedūrām var ievērot G moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.7. apakšnodaļā minētajām prasībām.

114. Aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanai ievēro šo noteikumu 113.1. un 113.4. apakšpunktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras.

115. Sastāvdaļām piemēro šo noteikumu 113. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, izņemot marķēšanu ar CE atbilstības marķējumu un atbilstības deklarācijas sagatavošanas procedūru.

116. Ražotājs sastāda atbilstības apliecinājumu, kas apstiprina sastāvdaļu atbilstību šo noteikumu prasībām, paskaidrojumus par sastāvdaļu raksturlielumiem un nosacījumus, kā tās jāievieto (jāiemontē) iekārtās vai aizsargsistēmās, lai sekmētu pabeigtas iekārtas vai aizsargsistēmas atbilstību būtiskajām drošuma prasībām.

117. Papildus šo noteikumu 113. un 114. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai panāktu šo noteikumu 68. punktā minēto iekārtu un aizsargsistēmu drošumu, var ievērot arī A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. nodaļā minētajām prasībām.

118. Tirgus uzraudzības iestāde, balstoties uz attiecīgi pamatotu prasību, var atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā objektus, kas nav sastāvdaļas un kuriem nav piemērotas šo noteikumu 113., 114. un 117. punktā minētās procedūras, un kurus izmantos aizsardzības nolūkā.

6. Atbilstības novērtēšanas procedūras
6.1. Iekšējā ražošanas kontrole (A modulis)

119. Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šo noteikumu 120., 121., 122., 123., 124. un 125. punktā paredzētos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie objekti atbilst šo noteikumu prasībām.

120. Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija ļauj novērtēt objekta atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu riska analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver objekta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja piemērojams, ir iekļauti vismaz šādi elementi:

120.1. vispārīgs objekta apraksts;

120.2. skiču projekts un ražošanas rasējumi, sastāvdaļu, mezglu, strāvas slēgumu un citas shēmas;

120.3. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī objekta darbības izpratnei;

120.4. to pilnībā vai daļēji piemērojamo standartu saraksts, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka objekts atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām, kā arī citu atbilstošu tehnisko specifikāciju saraksts. Ja piemērojamie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

120.5. projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

120.6. testēšanas pārskati.

121. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavoto objektu atbilstību šo noteikumu 120. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām, kas uz to attiecas.

122. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu.

123. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota.

124. Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

125. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un kopā ar tehnisko dokumentāciju nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

126. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 122., 123., 124. un 125. punktā minētos ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā.

6.2. ES tipa pārbaude (B modulis)

127. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā paziņotā institūcija pārbauda objekta tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka objekta tehniskais projekts atbilst tām šo noteikumu prasībām, kuras uz to attiecas.

128. ES tipa pārbaudi veic, pārbaudot pabeigtu objektu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.

129. ES tipa pārbaudes pieteikumu ražotājs iesniedz vienai paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Pieteikumā ietver:

129.1. ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī viņa nosaukumu un adresi;

129.2. rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

129.3. tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt objekta atbilstību šo noteikumu prasībām un ietver atbilstošu riska analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver objekta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja piemērojams, ir iekļauti vismaz šādi elementi:

129.3.1. vispārīgs objekta apraksts;

129.3.2. skiču projekts un ražošanas rasējumi, sastāvdaļu, mezglu, strāvas slēgumu un citas shēmas;

129.3.3. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un objekta darbības izpratnei;

129.3.4. to pilnībā vai daļēji piemērojamo standartu saraksts, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka objekts atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām, kā arī citu atbilstošu tehnisko specifikāciju saraksts. Ja piemērojamie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

129.3.5. projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

129.3.6. testēšanas ziņojumi;

129.4. reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testēšanas programmu.

130. Paziņotā institūcija:

130.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka paraugs(-i) ir izgatavots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo piemērojamo standartu noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām tehniskajām specifikācijām;

130.2. veic atbilstošās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai ražotājs piemērojis attiecīgajos piemērojamos standartos paredzētos risinājumus un vai tie piemēroti pareizi;

130.3. veic atbilstošās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav piemēroti attiecīgajos piemērojamos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja risinājumi, piemērojot citas attiecīgās tehniskās specifikācijas, atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām;

130.4. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testi.

131. Paziņotā institūcija sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 130. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā institūcija tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

132. Ja objekta tips atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus, ja tādi ir, un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamo informāciju.

133. ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto objektu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.

134. Ja tips neatbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija atsaka izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

135. Paziņotā institūcija apzina vispārpieņemto standartu izmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips turpmāk varētu neatbilst šo noteikumu prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama tālāka izpēte. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā institūcija par to informē ražotāju.

136. Ražotājs informē paziņoto institūciju, kura glabā tehnisko dokumentāciju par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt objekta atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

137. Paziņotā institūcija reizi pusgadā vai pēc pieprasījuma informē Ekonomikas ministriju par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) jebkuriem to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi vai atsaukusi, un iesniedz sertifikātu un (vai) to papildinājumu sarakstu, kurā norādīti noraidītie sertifikāti vai sertifikāti, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

138. Paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus šī institūcija ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

139. Eiropas Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās institūcijas, iesniedzot pieprasījumu paziņotajā institūcijā, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un (vai) to papildinājumu kopijas.

140. Pēc pieprasījuma Eiropas Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās institūcijas veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā institūcija glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, kā arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

141. Ražotājs glabā tirgus uzraudzības iestādei pieejamu ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu un tehniskās dokumentācijas kopijas 10 gadus pēc iekārtu un aizsargsistēmu laišanas tirgū.

142. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt šo noteikumu 129. punktā minēto pieteikumu un pildīt šo noteikumu 135., 136. un 141. punktā minētos pienākumus, ja tie ir norādīti pilnvarā.

6.3. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām objekta pārbaudēm (C1 modulis)

143. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām objekta pārbaudēm, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šajā nodaļā norādītos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie objekti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām, kuras uz tiem attiecas.

144. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kuras uz tiem attiecas.

145. Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķi izgatavota objekta vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šo noteikumu prasībām.

146. Ražotājs uz paziņotās institūcijas atbildību ražošanas procesā uzliek objektam paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

147. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu.

148. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.

149. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

150. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 147., 148. un 149. punktā minētos ražotāja pienākumus, ja tie ir norādīti pilnvarā.

6.4. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis)

151. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šo noteikumu 152. un 166., 167. un 168. punktā minētos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un apliecina, ka attiecīgie objekti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kas uz tiem attiecas.

152. Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo objektu ražošanai, noslēguma pārbaudei un testēšanai saskaņā ar šo noteikumu 153., 154., 155., 156., 157., 158., 159., 160., 161. un 162. punktu, un ražotājs ir pakļauts šo noteikumu 163., 164. un 165. punktā minētajai uzraudzībai.

153. Pieteikumu novērtēt attiecīgo objektu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ražotājs iesniedz vienai paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Pieteikumā ietver:

153.1. ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, šī pārstāvja nosaukumu un adresi;

153.2. rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

153.3. visu attiecīgo informāciju par objektu paredzēto kategoriju;

153.4. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

153.5. tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

154. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

155. Visus ražotāja pieņemtos kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstiski, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju un iekļauj šādu informāciju:

155.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras attiecībā uz objektu kvalitāti;

155.2. attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesi un sistemātiski veicamās darbības;

155.3. pārbaudes un testi, kurus veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, kā arī veikšanas biežums;

155.4. kvalitātes pieraksti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, kā arī ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

155.5. līdzekļi nepieciešamās objekta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.

156. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 154. un 155. punkta prasībām. Minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām piemērojamā standarta specifikācijām.

157. Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās objekta jomas un tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par šo noteikumu prasībām.

158. Audits ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita grupa izskata šo noteikumu 153.5. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šo noteikumu atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu objekta atbilstību minētajām prasībām.

159. Lēmumu par šo noteikumu 156. punktā veikto novērtēšanu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver audita secinājumus un lēmuma pamatojumu.

160. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbību.

161. Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

162. Paziņotā institūcija novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas šo noteikumu 154. un 155. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums. Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.

163. Paziņotās institūcijas uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

164. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

164.1. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

164.2. kvalitātes pierakstus, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

165. Paziņotā institūcija periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt objektu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testēšanas pārskatu.

166. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu, kā arī uz paziņotās institūcijas atbildību uzliek objektam šo noteikumu 153. punktā minētās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

167. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.

168. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē objekta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

169. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām:

169.1. šo noteikumu 153. punktā minēto dokumentāciju;

169.2. informāciju par šo noteikumu 161. un 162. punktā minētajām izmaiņām;

169.3. šo noteikumu 161., 162. un 165. punktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus.

170. Paziņotā institūcija reizi pusgadā vai pēc pieprasījuma informē Ekonomikas ministriju par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un iesniedz kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kurā norādīti noraidītie apstiprinājumi un apstiprinājumi, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

171. Paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmumiem, kurus tā ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi. Pēc pieprasījuma paziņotā institūcija informē arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmumiem, kurus tā ir izdevusi.

172. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 153., 161., 162., 166., 167., 168. un 169. punktā minētos ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā.

6.5. Atbilstība tipam, pamatojoties uz objekta verificēšanu (F modulis)

173. Atbilstība tipam, pamatojoties uz objekta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šo noteikumu 174., 180., 181., 182. un 183. punktā minētos pienākumus un uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie objekti, uz kuriem attiecas šo noteikumu 175. un 176. punkta prasības, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kas uz tiem attiecas.

174. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavoto objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šo noteikumu prasībām, kas uz tiem attiecas.

175. Ražotāja izraudzīta paziņotā institūcija veic attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos par objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

176. Pārbaudes un testus, kas ļauj pārbaudīt objektu atbilstību attiecīgajām prasībām, veic, pārbaudot un testējot katru objektu, kā norādīts šo noteikumu 177. un 178. punktā.

177. Atsevišķi pārbauda katru objektu un veic atbilstīgos testus, kas norādīti piemērojamajos standartos, un (vai) līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgajās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām. Ja nav šāda piemērojamā standarta, attiecīgā paziņotā institūcija lemj par to, kādi testi jāveic.

178. Paziņotā institūcija, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru katram apstiprinātajam objektam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

179. Ražotājs nodrošina atbilstības sertifikātu pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.

180. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu, kā arī uz paziņotās institūcijas atbildību uzliek objektam šo noteikumu 175. punktā minētās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

181. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.

182. Ja paziņotā institūcija tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, objektiem, kas nav sastāvdaļas, paziņotās institūcijas identifikācijas numuru var uzlikt arī ražotājs.

183. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē objekta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

184. Ja paziņotā institūcija tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, paziņotās institūcijas identifikācijas numuru ražotājs objektiem var uzlikt ražošanas gaitā.

185. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis nevar pildīt šo noteikumu 174. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.

6.6. Atbilstība tipam, pamatojoties uz objekta kvalitātes nodrošināšanu (E modulis)

186. Atbilstība tipam, pamatojoties uz objekta kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šo noteikumu 187., 201., 202. un 203. punktā minētos pienākumus un uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie objekti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kas uz tiem attiecas.

187. Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objekta noslēguma pārbaudei un testēšanai, kā noteikts šo noteikumu 188. punktā, un ražotājs ir pakļauts uzraudzībai saskaņā ar šo noteikumu 198., 199. un 200. punktu.

188. Pieteikumu novērtēt attiecīgo objektu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ražotājs iesniedz vienai paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Pieteikumā ietver:

188.1. ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, šī pārstāvja nosaukumu un adresi;

188.2. rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

188.3. visu attiecīgo informāciju par objektu paredzamo kategoriju;

188.4. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

188.5. tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

189. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

190. Visus ražotāja pieņemtos kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstiski, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju un iekļauj atbilstoši aprakstītu šādu informāciju:

190.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras attiecībā uz objekta kvalitāti;

190.2. pārbaudes un testi, kurus veic pēc ražošanas;

190.3. kvalitātes pieraksti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, kā arī ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

190.4. līdzekļi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātes uzraudzībai.

191. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 189. un 190. punkta prasībām. Minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām piemērojamā standarta specifikācijām.

192. Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgā objektu jomā un objekta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamām šo noteikumu prasībām.

193. Audits ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita grupa izskata šo noteikumu 188.5. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šo noteikumu atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu objekta atbilstību minētajām prasībām.

194. Lēmumu par šo noteikumu 191. punktā veikto novērtēšanu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver audita secinājumus un lēmuma pamatojumu.

195. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbību.

196. Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

197. Paziņotā institūcija novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas šo noteikumu 189. un 190. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums. Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.

198. Paziņotās institūcijas uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

199. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

199.1. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

199.2. kvalitātes pierakstus, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

200. Paziņotā institūcija periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt objektu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testēšanas pārskatu.

201. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu, kā arī uz paziņotās institūcijas atbildību uzliek objektam šo noteikumu 188. punktā minētās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

202. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.

203. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē objekta modeli, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

204. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām:

204.1. šo noteikumu 188. punktā minēto dokumentāciju;

204.2. informāciju par šo noteikumu 196. un 197. punktā minētajām izmaiņām;

204.3. šo noteikumu 196., 197. un 200. punktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus.

205. Paziņotā institūcija reizi pusgadā vai pēc pieprasījuma informē Ekonomikas ministriju par izdotajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmumiem un iesniedz kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājuma lēmumu sarakstu, kurā norādīti noraidītie apstiprinājuma lēmumi un apstiprinājuma lēmumi, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

206. Paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma lēmumiem, kurus tā ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi. Pēc pieprasījuma paziņotā institūcija informē arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem lēmumiem, kurus tā ir izdevusi.

207. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 191., 194., 201., 202., 203. un 204. punktā minētos ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā.

6.7. Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu (G modulis)

208. Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs izpilda šo noteikumu 209., 210., 211., 216. un 217. punktā minētos pienākumus un uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgais objekts, uz kuru attiecas šo noteikumu 212., 213. un 214. punkta prasības, atbilst šo noteikumu prasībām.

209. Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu paziņotajai institūcijai. Dokumentācija ļauj novērtēt objekta atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu riska analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver objekta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja piemērojams, ir iekļauti vismaz šādi elementi:

209.1. vispārīgs objekta apraksts;

209.2. skiču projekts un izgatavošanas rasējumi, sastāvdaļu, mezglu, strāvas slēgumu un citas shēmas;

209.3. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un objekta darbības izpratnei;

209.4. to pilnībā vai daļēji piemērojamo standartu saraksts, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka objekts atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām, kā arī citu atbilstošu tehnisko specifikāciju saraksts. Ja piemērojamie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

209.5. projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

209.6. testēšanas pārskati.

210. Ražotājs nodrošina tehniskās dokumentācijas pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.

211. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavotā objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

212. Ražotāja izraudzīta paziņotā institūcija veic pārbaudes un testus, kas noteikti piemērojamos standartos, un (vai) līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgajās tehniskajās specifikācijās, lai pārliecinātos par objekta atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja nav šāda piemērojamā standarta, attiecīgā paziņotā institūcija lemj par to, kādi testi jāveic.

213. Paziņotā institūcija, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajam objektam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

214. Ražotājs nodrošina atbilstības sertifikātu pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.

215. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu, kā arī uzliek objektam šo noteikumu 212. un 213. punktā minētās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, šai institūcijai uzņemoties par to atbildību.

216. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šādu objektu, kuram tā sagatavota. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.

217. Ražotājs rakstiski sagatavo sastāvdaļas atbilstības apliecinājumu un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.

218. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 210., 215. un 217. punktā minētos ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā.

7. Prasības paziņotajai institūcijai

219. Paziņotā institūcija atbilst šādām prasībām:

219.1. institūcijai ir juridiskās personas statuss, un tā darbojas kā trešā persona, kas ir neatkarīga no saimnieciskās darbības veicēja (to apvienības), kura objektu tā novērtē;

219.2. institūcija ir pierādījusi neatkarību un interešu konflikta neesību, ja tā ir tādas biedrības vai nodibinājuma biedrs (loceklis), kas saistīta ar novērtējamā objekta projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi;

219.3. institūcijas vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanu, nav ne vērtējamo objektu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz viņiem izmantot novērtētos objektus atbilstības novērtēšanas institūcijas darbībā vai personiskiem mērķiem;

219.4. institūcijas vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanu, nav tieši saistīti ar šo objektu projektēšanu, ražošanu vai būvniecību, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas;

219.5. institūcijas vadība un darbinieki neiesaistās darbībās (it īpaši konsultēšanā), kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai un godīgumam saistībā ar noteiktajām novērtēšanas darbībām;

219.6. institūcija nodrošina, ka tās filiāļu un apakšuzņēmēju darbība neietekmē atbilstības novērtēšanas konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu;

219.7. institūcija un tās darbinieki atbilstības novērtēšanu veic profesionāli, godprātīgi un ir tehniski kompetenti. Attiecīgais personāls lēmumu pieņemšanā un atbilstības novērtēšanā ir brīvs no jebkādas ietekmes (īpaši finansiālas) un no to personu vai personu grupu ietekmes, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātā;

219.8. institūcija ir spējīga veikt visus ar atbilstības novērtēšanu saistītos uzdevumus, kuri tai ir noteikti šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. apakšnodaļā un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati institūcija vai tie tiek veikti tās vārdā, institūcijai uzņemoties atbildību;

219.9. institūcijai atbilstoši veicamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un objektu veidiem un kategorijām, uz kurām tā ir paziņota, ir:

219.9.1. darbinieki ar tehniskām zināšanām un atbilstošu pieredzi, lai veiktu nepieciešamās atbilstības novērtēšanas darbības;

219.9.2. to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot to pārredzamību un spēju šīs procedūras atkārtot. Institūcijai ir izstrādāta atbilstoša politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā institūcija, ir nodalīti no pārējās darbības;

219.9.3. izstrādātas darbību veikšanas procedūras, kurās ņem vērā saimnieciskās darbības veicēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās objekta izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa īpatnības;

219.10. institūcijai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām;

219.11. par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:

219.11.1. nodrošināta tehniskā un profesionālā apmācība par attiecīgajām atbilstības novērtēšanas darbībām;

219.11.2. zināšanas un atbilstošas pilnvaras, lai izpildītu prasības, kas attiecas uz veicamajām atbilstības novērtēšanas darbībām;

219.11.3. zināšanas un izpratne par būtiskajām drošuma prasībām, piemērojamiem standartiem, attiecīgajiem tiesību aktiem;

219.11.4. nepieciešamās prasmes, lai sagatavotu sertifikātus, dokumentāciju un atbilstības novērtējuma ziņojumus;

219.12. tiek nodrošināta institūcijas, tās vadības un darbinieku objektivitāte veicot atbilstības novērtēšanas darbības;

219.13. institūcijas vadībai un darbiniekiem, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, atalgojums nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem;

219.14. institūcijai ir apdrošināta civiltiesiska atbildība attiecībā uz darbībām, ko tā ir tiesīga veikt;

219.15. institūcijas darbinieki ievēro profesionālo konfidencialitāti attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. apakšnodaļā minētās atbilstības novērtēšanas darbības, izņemot informāciju, kura tiek sniegta tirgus uzraudzības iestādēm;

219.16. institūcija piedalās standartizācijas aktivitātēs un Eiropas Komisijas organizētajās paziņoto institūciju darba grupās par iekārtām un aizsargsistēmām darbā vai nodrošina, ka informācija par minētajām aktivitātēm ir pieejama tās darbiniekiem. Institūcija savā darbībā kā pamatnostādnes izmanto paziņoto institūciju darba grupas sagatavotos lēmumus un dokumentus.

220. Ja paziņotā institūcija apliecina savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos piemērojamajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstošu šo noteikumu 219. punktā minētajām prasībām, ciktāl piemērojamie standarti aptver šīs prasības.

221. Ja paziņotā institūcija slēdz līgumu ar apakšuzņēmēju par konkrētu atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu vai nodod šo uzdevumu veikšanu filiālei, tā nodrošina, ka apakšuzņēmējs un filiāle atbilst šo noteikumu 219. punktā minētajām prasībām un informē par to Ekonomikas ministriju. Paziņotā institūcija uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēja un filiāles darbību.

222. Paziņotā institūcija nodod konkrētas atbilstības novērtēšanas darbības veikšanu apakšuzņēmējam vai filiālei tikai tad, ja tam piekrīt klients.

223. Paziņotā institūcija glabā dokumentus par apakšuzņēmēja un filiāles kompetences novērtēšanu un to veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām un nodrošina šo dokumentu pieejamību Ekonomikas ministrijai.

224. Paziņotā institūcija veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. apakšnodaļā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

225. Paziņotā institūcija atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem uzņēmējiem, ņemot vērā nozari, kurā tas darbojas, organizatorisko struktūru, attiecīgo objektu izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un ražošanas procesa masveida vai sērijveida raksturu, tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai objekts atbilstu šo noteikumu prasībām.

226. Ja paziņotā institūcija konstatē, ka ražotājs nav ievērojis būtiskās drošuma prasības, atbilstošo piemērojamo standartu vai citās tehniskajās specifikācijās minētās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus pasākumus neatbilstību novēršanai, un neizsniedz sertifikātu.

227. Ja, uzraugot objekta atbilstību šo noteikumu prasībām pēc attiecīga sertifikāta izsniegšanas, paziņotā institūcija konstatē, ka objekts vairs neatbilst šo noteikumu prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus pasākumus neatbilstību novēršanai, un, ja nepieciešams, aptur vai atsauc sertifikātu.

228. Ja netiek veiktas korektīvās darbības vai tās nedod vēlamo rezultātu, paziņotā institūcija attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc sertifikātu.

229. Paziņotā institūcija informē Ekonomikas ministriju par:

229.1. katra sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

229.2. jebkuriem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

229.3. jebkuriem tirgus uzraudzības iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām;

229.4. veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām paziņotajā sfērā un citām darbībām, tai skaitā pārrobežu darbībām un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

230. Paziņotā institūcija sniedz attiecīgu informāciju par negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī par pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem citām paziņotajām institūcijām, kuras veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas attiecas uz tādiem pašiem objektiem.

8. Atbilstības deklarācija

231. Atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta objekta atbilstība šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

232. Atbilstības deklarāciju sagatavo atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām un papildina ar nepieciešamo informāciju, kas izriet no attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras, un regulāri atjauno. Atbilstības deklarāciju nodrošina tās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā vai valodās, kurā objekts tiek laists vai piedāvāts tirgū.

233. Ja uz objektu attiecas vairāki tiesību akti, kuros pieprasīta atbilstības deklarācija, sagatavo vienu atbilstības deklarāciju attiecībā uz visiem piemērojamiem tiesību aktiem. Atbilstības deklarācijā norāda attiecīgos tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām.

234. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.

9. Marķēšana

235. Katras iekārtas un aizsargsistēmas marķējums ir salasāms un neizdzēšams. Marķējumā norāda vismaz šādu informāciju:

235.1. ražotāja nosaukums, reģistrētā preču zīme un kontaktadrese;

235.2. CE atbilstības marķējums;

235.3. sērijas vai tipa apzīmējums;

235.4. sērijas numurs, ja tāds ir;

235.5. izgatavošanas gads;

235.6. īpašais sprādziendrošuma marķējums – Ex marķējums (2. pielikums);

235.7. iekārtas grupas un kategorijas simbols;

235.8. II grupas iekārtām burts "G", ja sprādzienbīstamu vidi rada gāzes, tvaiki vai migla, un burts "D", ja sprādzienbīstamu vidi rada putekļi;

235.9. ja nepieciešams, informācija iekārtas vai aizsargsistēmas drošai lietošanai.

236. Uz CE atbilstības marķējumu attiecas vispārīgie principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (turpmāk – regula Nr. 765/2008), 30. pantā.

237. CE atbilstības marķējumu izvieto uz objekta viegli saskatāmā vietā, salasāmā un neizdzēšamā veidā vai, ja tas nav iespējams, uz informācijas plāksnes. Ja tas nav iespējams objekta īpatnību dēļ, to uzliek uz iepakojuma un pievienotajiem dokumentiem.

238. Objektu marķē ar CE atbilstības marķējumu pirms laišanas tirgū.

239. Aiz CE atbilstības marķējuma izvieto tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura tika iesaistīta ražošanas kontroles posmā. Paziņotās institūcijas identifikācijas numuru uzliek pati institūcija vai atbilstoši tās norādījumiem – ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

240. Aiz CE atbilstības marķējuma un attiecīgā gadījumā paziņotās institūcijas identifikācijas numura izvieto īpašo sprādziendrošuma marķējumu (2. pielikums), iekārtu grupas un kategorijas simbolus un attiecīgā gadījumā šo noteikumu 235. punktā norādīto cita veida marķējumu un informāciju.

241. Aiz CE atbilstības marķējuma un 240. punktā minētā marķējuma, simboliem, informācijas un paziņotās institūcijas identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

242. Objektus, kas ir projektēti lietošanai konkrētā sprādzienbīstamā vidē, attiecīgi marķē.

10. Lietošanas instrukcija

243. Iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs sagatavo un izsniedz lietotājam iekārtas un aizsargsistēmas lietošanas instrukciju, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

243.1. iekārtas vai aizsargsistēmas marķējumā ietverto ziņu kopsavilkums (izņemot šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minēto sērijas numuru) kopā ar jebkuru atbilstošu informāciju, kas atvieglo uzturēšanu (piemēram, importētāja un remontētāja kontaktadreses);

243.2. prasības drošai lietošanas uzsākšanai, lietošanai, salikšanai, izjaukšanai, uzturēšanai (kārtējās un neparedzētās apkopes), uzstādīšanai un regulēšanai;

243.3. ja nepieciešams, norāde uz sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīču bīstamajām zonām;

243.4. ja nepieciešams, ziņas par apmācībām;

243.5. pietiekami detalizētas ziņas, kas ļauj noteikt, vai konkrētās kategorijas iekārtu vai aizsargsistēmu var droši lietot paredzētajā vietā un apstākļos;

243.6. elektriskie un spiediena parametri, maksimālā virsmas temperatūra un citas ierobežojošas vērtības;

243.7. ja nepieciešami īpaši lietošanas apstākļi, uz iepriekšēju pieredzi balstītas detalizētas ziņas par iespējamu nepareizu lietošanu;

243.8. ja nepieciešams, iekārtai vai aizsargsistēmai pievienojamo instrumentu būtiskie raksturlielumi.

244. Lietošanas instrukcijā iekļauj zīmējumus un diagrammas, kas nepieciešamas iekārtas vai aizsargsistēmas lietošanas uzsākšanai, uzturēšanai, inspicēšanai, pareizas darbības pārbaudei un, ja nepieciešams, remontam. Instrukcijā iekļauj arī citu nepieciešamo informāciju, īpaši attiecībā uz drošību.

245. Iekārtas vai aizsargsistēmas apraksti nedrīkst būt pretrunā ar lietošanas instrukcijā minēto informāciju attiecībā uz drošumu.

11. Tirgus uzraudzība

246. Objektu tirgus uzraudzību veic šo noteikumu 9. punktā minētā institūcija.

247. Objektu tirgus uzraudzībā piemērojamas regulas Nr. 765/2008 15. panta trešajā punktā un 16.–29. pantā noteiktās prasības.

248. Ražotājs un importētājs pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tehnisko dokumentācijas vai tās daļu tulkojumu valsts valodā. Tirgus uzraudzības iestāde, pieprasot iesniegt tehnisko dokumentāciju, kā arī tās daļu tulkojumu, nosaka 30 dienu iesniegšanas termiņu, ja vien nav nepieciešams noteikt īsāku termiņu nopietna un tūlītēja riska konstatēšanas dēļ.

249. Paziņotās institūcijas pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par sertifikātiem, ko tā ir piešķīrusi, atsaukusi vai atteikusi, tai skaitā sniedz testēšanas pārskatus un tehnisko dokumentāciju.

250. Attiecīgajai iesaistītajai personai ir pienākums tirgus uzraudzības iestādes noteiktā termiņā, kas ir samērīgs ar attiecīgās neatbilstības radīto risku, novērst neatbilstības, ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē kādu no šādām administratīva rakstura neatbilstībām:

250.1. CE atbilstības marķējums neatbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām prasībām;

250.2. CE atbilstības marķējums nav uzlikts;

250.3. nav uzlikts vai ir neatbilstoši uzlikts šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētais marķējums;

250.4. nav pievienota šo noteikumu 31. punktā minētā lietošanas instrukcija un drošuma informācija;

250.5. nav uzlikts paziņotās institūcijas identifikācijas numurs, kura tika iesaistīta objekta ražošanas posma atbilstības novērtēšanas procedūrā, vai tas ir uzlikts, neievērojot šo noteikumu 9. nodaļā minētās prasības;

250.6. nav sagatavota vai ir neatbilstoši sagatavota atbilstības deklarācija;

250.7. nav pieejama tehniskā dokumentācija vai tā ir nepilnīga;

250.8. nav norādīta vai ir kļūdaina vai nepilnīga šo noteikumu 28. un 40. punktā minētā informācija;

250.9. nav izpildīta kāda cita šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšnodaļā minētā administratīva rakstura prasība.

251. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka objekts rada risku sabiedrībai, tā, ņemot vērā objekta radīto risku, novērtē attiecīgo objektu, aptverot visas šajos noteikumos noteiktās prasības. Iesaistītajai personai ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādi minētajā novērtēšanā.

252. Iesaistītajai personai pēc tirgus uzraudzības iestādes norādījumiem un tās noteiktajā termiņā, kas ir samērīgs ar attiecīgās neatbilstības radīto risku, ir pienākums veikt visas nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, atsauktu vai izņemtu to no tirgus, kā arī informēt attiecīgo paziņoto institūciju, ja, veicot šo noteikumu 251. punktā minēto objekta novērtējumu, tirgus uzraudzības institūcija konstatē vienu no šādām situācijām:

252.1. objekts neatbilst šo noteikumu prasībām;

252.2. atbilst šo noteikumu prasībām, tomēr rada risku sabiedrībai.

253. Ja iesaistītā persona tirgus uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā, kas ir samērīgs ar attiecīgās neatbilstības radīto risku, nenovērš šo noteikumu 250. punktā minēto neatbilstību vai nepilda šo noteikumu 252. punktā minētos pienākumus, tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču un pakalpojumu drošumu, aizliedzot objekta laišanu vai piedāvāšanu tirgū vai, ja nepieciešams, atsauktu vai izņemtu to no tirgus.

12. Sadarbība ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm

254. Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuram veikts šo noteikumu 251. punktā minētais novērtējums un konstatēts, ka tas neatbilst šo noteikumu prasībām, tiek piedāvāts arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tirgus uzraudzības iestāde pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem veicamajiem pasākumiem, norādot visas nepieciešamās ziņas, tai skaitā:

254.1. objekta identificēšanai nepieciešamo informāciju;

254.2. ziņas par objekta izcelsmi;

254.3. neatbilstības būtību un radīto risku;

254.4. informāciju par noteikto veicamo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī iesaistītās personas sniegtos paskaidrojumus un argumentus;

254.5. informāciju par to, vai objekts neatbilst būtiskajām drošuma prasībām vai piemērojamo standartu prasībām.

255. Ja triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 254. punktā sniegtās informācijas neviena Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisija nav iebildusi pret tirgus uzraudzības iestādes noteiktiem veicamajiem pasākumiem, tos uzskata par pamatotiem.

256. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami.

257. Ja tirgus uzraudzības iestāde saņem šo noteikumu 253. punktā minēto informāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tā nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem un sniedz tās rīcībā esošo informāciju par attiecīgā objekta neatbilstību, kā arī informē par saviem iebildumiem, ja tā nepiekrīt citas Eiropas Savienības tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem veicamajiem pasākumiem.

13. Noslēguma jautājumi

258. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 336 "Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 97. nr.; 2004, 68. nr.; 2008, 145. nr.; 2009, 200. nr.).

259. Objektus, kuri laisti tirgū līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, drīkst piedāvāt, ja tie atbilst Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 336 "Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām" prasībām.

260. Sertifikāti un lēmumi, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 336 "Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām", ir spēkā līdz tajos norādītā termiņa beigām.

261. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 20. aprīlī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 231
Atbilstības deklarācija

1. Objekta modelis/objekts (objekta, tipa, partijas vai sērijas numurs).

2. Ražotāja un, ja nepieciešams, viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese.

3. Apliecinājums, ka atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4. Atbilstības deklarācijas priekšmets (objekta identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību, ja nepieciešams, objekta identificēšanai var pievienot objekta attēlu).

5. Apliecinājums, ka objekts atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem.

6. Atsauces uz piemērojamiem standartiem vai citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība.

7. Informācija par iesaistīto paziņoto institūciju, norādot institūcijas nosaukumu un numuru, institūcijas veiktās atbilstības novērtēšanas darbības un izsniegtos sertifikātus.

8. Papildu informācija.

9. Informācija par atbilstības deklarācijas sagatavošanu:

9.1. izsniegšanas vieta un datums,

9.2. sagatavotāja vārds, uzvārds, amats, paraksts.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 231
Īpašais sprādziendrošuma marķējums – Ex marķējums

Ex marķējumu veido vienādmalu sešstūrī ievietots lielais burts "E" un mazais burts "x". Marķējuma paraugs ar ieteicamajiem izmēriem ir šāds:

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 231Pieņemts: 19.04.2016.Stājas spēkā: 20.04.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 76 (5648), 20.04.2016. OP numurs: 2016/76.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudēs spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
281628
20.04.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva