Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 336 "Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām".

Ministru kabineta noteikumi Nr.172

Rīgā 2000.gada 9.maijā (prot. Nr.22, 7.§)

Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

1. Vispārīgie jautājumi i

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. aizsardzības sistēmas - tādu ierīču kopums, kuras paredzētas brīdināšanai par sprādzienbīstamību un sprādziena apturēšanai (novēršanai, noslāpēšanai) sākumstadijā vai sprādziena izraisītā triecienviļņa spiediena un liesmu izplatīšanās ierobežošanai, un var būt ievietotas (iemontētas) sprādzienbīstamā vidē lietojamās iekārtās vai ražotas atsevišķi kā autonomas darbības sistēmas;

1.2. sprādzienbīstama vide - degošo vielu, gāzu, tvaiku, aerosolu vai putekļu maisījums ar gaisu normālos atmosfēras apstākļos, kas pēc aizdedzināšanas uzliesmo, eksplodējot visā tilpumā.

2. Šie noteikumi nosaka būtiskās prasības sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām (turpmāk - iekārtas) un aizsardzības sistēmām un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu projektēšanā, ražošanā un atbilstības novērtēšanā pirms to piedāvāšanas pārdošanai iekšējā tirgū, dāvināšanas vai nodošanas lietošanā pret atlīdzību vai bez tās (turpmāk - piedāvāšana iekšējā tirgū), lai neradītu draudus sabiedrības interesēm, cilvēku veselībai, dzīvībai un videi, kā arī nosaka institūcijas, kuras veic šo iekārtu un aizsardzības sistēmu tirgus uzraudzību, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

3. Iekārtas un aizsardzības sistēmas ir:

3.1. iekārtas, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, un attiecīgās aizsardzības sistēmas;

3.2. drošības, kontroles un regulēšanas ierīces, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamās vides, bet ir nepieciešamas iekārtu un aizsardzības sistēmu drošai darbībai.

4. Šie noteikumi neattiecas uz darbībām ar:

4.1. iekārtām, kas lietojamas sadzīvē un mājsaimniecībā vai tādos apstākļos, kuros sprādzienbīstamības iespēja ir minimāla (nejauša gāzes noplūde), ja attiecīgās iekārtas nav paredzēts izmantot komerciālos nolūkos;

4.2. medicīniskajām iekārtām;

4.3. iekārtām, kurās sprādzienbīstamību rada sprāgstvielas vai ķīmiski nestabilas vielas;

4.4. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

4.5. jūras kuģiem un mobilajām jūras konstrukcijām un to iekārtām;

4.6. pasažieru un kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru un kravas pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļu, ūdensceļiem un gaisu, izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē.

5. Labklājības ministrija, sadarbojoties ar attiecīgu standartu tehnisko komiteju, iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" adaptējamo standartu sarakstu.

6. Labklājības ministrija iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu būtisko kritēriju izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).

7. Iekārtas un aizsardzības sistēmas uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajiem būtiskajiem drošības kritērijiem iekārtu un aizsardzības sistēmu projektēšanā un izgatavošanā (turpmāk - būtiskie drošības kritēriji), ja tās izgatavotas saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, kas attiecas uz šo noteikumu darbības jomu, un visu prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības novērtēšanas procedūrām.

8. Labklājības ministrija ir atbildīga par priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinetā par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanai (turpmāk - pilnvarotā institūcija).

9. Atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvaro veikt atbilstības novērtēšanu, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

9.1. institūcijai ir personāls, nepieciešamie līdzekļi un iekārtu tehniskais aprīkojums;

9.2. personāls, kas veic atbilstības novērtēšanu, ir profesionāli sagatavots un kompetents;

9.3. institūcijas vadība un tehniskais personāls testēšanā, pārskatu sagatavošanā, sertifikātu izsniegšanā un uzraudzībā nav atkarīgs no personām un grupām, kas ir saistītas ar iekārtu un aizsardzības sistēmu izmantošanu;

9.4. personāls ievēro konfidencialitāti un neizpauž profesionālos noslēpumus;

9.5. ir apdrošināta personāla civiltiesiskā atbildība.

10. Šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minēto prasību izpildi regulāri pārbauda Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas ir novērtējis pilnvarotās institūcijas kompetenci.

11. Projektējot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ražotājs ievēro drošības kritērijus sprādziena novēršanai:

11.1. iekārtās - lai tās darbojoties neradītu sprādzienbīstamu vidi;

11.2. telpās - ievērojot jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota īpašības.

12. Iekārtas un aizsardzības sistēmas projektējamas un izgatavojamas pēc detalizētas iespējamo darbības defektu analīzes un pakļaujamas speciāliem pārbaudes un apkalpošanas nosacījumiem, lai tās varētu darboties paredzētajos apstākļos.

2. Iekārtu klasifikācija un klasificēšanas kritēriji

13. Iekārtas atkarībā no to lietojuma iedala grupās, kas nosaka drošas tehnoloģiskās darbības apstākļus, un kategorijās, kas raksturo tās pēc noteiktiem aizsardzības līmeņiem.

14. Atkarībā no paredzētās sprādzienbīstamās vides ir šādas iekārtu grupas:

14.1. pirmā (I) grupa - iekārtas, kas paredzētas lietošanai raktuves apakšzemē (šahtās) un virszemē, kur iespējama raktuvju gāzes vai degtspējīgu putekļu klātbūtne;

14.2. otrā (II) grupa - iekārtas, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vai iespējamā sprādzienbīstamā vidē (izņemot raktuves apakšzemē (šahtās) un virszemē, kur iespējama raktuvju gāzes vai degtspējīgu putekļu klātbūtne).

15. Atkarībā no iekārtu aizsardzības līmeņa paredzētajos lietošanas apstākļos pirmās (I) grupas iekārtas iedala M1 un M2 kategorijā, bet otrās (II) grupas iekārtas - 1., 2. un 3.kategorijā.

2.1. I grupas iekārtas s

16. M1 kategorijas iekārtas:

16.1. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur ir iespējama raktuvju gāzes vai degtspējīgu putekļu izdalīšanās;

16.2. ir projektētas un apgādātas ar nepieciešamajām speciālajām aizsardzības sistēmām atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni; ;

16.3. spēj darboties sprādzienbīstamā vidē, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsardzības sistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni:

16.3.1. ja nedarbojas viena aizsardzības sistēma (aizsardzību nodrošina citas no tās neatkarīgas aizsardzības sistēmas);

16.3.2. ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

16.4. ir projektētas atbilstoši šo noteikumu 61.punktā noteiktajām papildprasībām.

17. M2 kategorijas iekārtas:

17.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;

17.2. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur iespējama raktuvju gāzes vai degošu putekļu izdalīšanās;

17.3. ir izgatavotas tā, lai būtu iespēja tās izslēgt;

17.4. ir nodrošinātas ar nepieciešamo aizsardzības līmeni aizsardzības sistēmas normālos, kā arī ekstremālos apstākļos, kas radušies iekārtas nepareizas ekspluatācijas vai apkārtējās vides apstākļu maiņas dēļ;

17.5. ir projektētas atbilstoši šo noteikumu 62.punktā noteiktajām papildprasībām.

2.2. II grupas iekārtas

18. Pirmās kategorijas iekārtas: :

18.1. ir projektētas un izstrādātas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;

18.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās pastāvīgi, ilgstoši vai atkārtoti veidojas gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu sprādzienbīstama koncentrācija;

18.3. spēj darboties, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsardzības sistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni:

18.3.1. ja nedarbojas viena aizsardzības sistēma (aizsardzību nodrošina citas no tās neatkarīgas aizsardzības sistēmas);

18.3.2. ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

18.4. ir projektētas atbilstoši šo noteikumu 63.punktā noteiktajām papildprasībām.

19. Otrās kategorijas iekārtas:

19.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

19.2. ir paredzētas lietošanai gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu iespējamas sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanās vietās;

19.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja bieži atkārtojas darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi;

19.4. nodrošina arī šo noteikumu 64.punktā noteiktās papildprasības.

20. Trešās kategorijas iekārtas:

20.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni;

20.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu sprādzienbīstamas koncentrācijas iespējamība ir maza vai arī tās izveidošanās iespējama tikai īslaicīgi vai retos gadījumos;

20.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni tikai to normālas darbības laikā;

20.4. nodrošina arī šo noteikumu 65.punktā noteiktās papildprasības.

3. Būtiskie drošības kritēriji iekārtu un aizsardzības sistēmu projektēšanā un izgatavošanā

3.1. Materiālu izvēle iekārtām un aizsardzības sistēmām

21. Iekārtu un aizsardzības sistēmu materiālus izvēlas tā, lai, darbojoties ar paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē, tie neizraisītu sprādzienu.

22. Iekārtās un aizsardzības sistēmās izmantotie materiāli un sprādzienbīstamo vidi veidojošās sastāvdaļas (daļiņas) nedrīkst radīt ķīmiskas reakcijas konstrukcijās, kas varētu vājināt aizsardzību pret sprādzieniem.

23. Ražotājs nodrošina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību pret paredzamām materiālu izmaiņām to raksturlielumos, lai kontakts ar citiem materiāliem nesamazinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem, ievērojot materiālu korozijas īpašības, nodilumu, elektrovadāmību, triecienizturību, novecošanos un mainīgas temperatūras ietekmi.

3.2. Projektēšana un izgatavošana a

24. Ražotājs ievēro iekārtu un aizsardzības sistēmu drošas tehnoloģijas kritērijus attiecībā uz aizsardzību pret sprādzieniem visā paredzētajā ekspluatācijas laikā.

25. Piederumi, kas paredzēti iemontēšanai iekārtās un aizsardzības sistēmās vai detaļu nomaiņai, atbilstoši ražotāja instrukcijām nodrošina drošību un aizsardzību pret sprādzieniem.

26. Aizsardzībai pret noplūdēm:

26.1. iekārtās, no kurām iespējama degtspējīgu gāzu vai putekļu noplūde, ražotājs izmanto slēgtas (hermētiskas) konstrukcijas;

26.2. iekārtu konstrukcijas, kurās ir atveres vai neblīvi savienojumi, ražotājs izveido tā, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē;

26.3. iekārtu konstrukcijas ražotājs izveido tā, lai uzpildes vai iztukšošanas laikā ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi pa uzpildes vai iztukšošanas vietām.

27. Iekārtas un aizsardzības sistēmas, uz kuru virsmām uzkrājušies putekļi var uzliesmot, projektē tā, lai: :

27.1. virsmas būtu viegli notīrāmas un putekļu uzkrāšanās uz tām tiktu maksimāli ierobežota;

27.2. virsmu sasilšanas temperatūra būtu ievērojami zemāka par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru;

27.3. varētu veikt pasākumus temperatūras pazemināšanai uz virsmām, ja nepieciešams novērst uzkrājušos putekļu sasilšanu.

28. Iekārtas, kuras var būt pakļautas iespējamām pārslodzēm, nodrošina ar papildu aizsardzību.

29. Iekārtu un aizsardzības sistēmu apvalkus, kuri nodrošina sprādzienaizsardzību, konstruē tā, lai to noņemšana būtu iespējama tikai ar speciālu instrumentu palīdzību.

30. Aizsardzība pret citiem riska faktoriem iekārtās ir tāda, lai:

30.1. tiešā vai netiešā saskarē neradītu mehāniskas vai cita veida traumas;

30.2. iekārtas atklātās daļas aizsargātu pret siltuma vai radiācijas starojumu;

30.3. neelektriska rakstura bīstamie faktori (kas zināmi no pieredzes) neradītu sprādzienbīstamību;

30.4. paredzamajos pārslodzes apstākļos nerastos un nepieaugtu bīstamu situāciju draudi.

31. Projektēšanas stadijā ražotājs ar mērīšanas, regulēšanas un kontroles ierīcēm (piemēram, maksimālās strāvas slēdži, temperatūras ierobežotāji, diferenciālie spiediena slēdži, plūsmas mērītāji, laika releji, ātruma pārsniegšanas monitori) novērš bīstamas iekārtu pārslodzes.

32. Noslēgtās iekārtu sistēmas nedrošās daļas, kuras var izraisīt sprādzienbīstamu vidi vai aizdegšanos un kuras atrodas noslēgtā telpā, konstruē tā, lai nodrošinātu šīs telpas iekšējā sprādziena spiediena izturību un novērstu eksplozijas pāreju ārpus telpas.

3.3. Potenciālie aizdegšanās avoti

33. Iekārtās un aizsardzības sistēmās nav pieļaujama dažādu aizdegšanās avotu (piemēram, dzirksteļu, liesmu, elektrisko loku, virsmas augstas temperatūras, akustiskās enerģijas, optiskā starojuma, elektromagnētisko viļņu) izveidošanās.

34. Iekārtu statiskās elektrības lādiņu novērš atbilstošas elektrostatiskās aizsardzības sistēmas, lai elektriskā izlāde neradītu aizdegšanos vai sprādzienu.

35. Iekārtas strāvu vadošajās daļās nav pieļaujamas klejojošās un noplūdes strāvas, kuras var izraisīt koroziju vai aizdegšanos no dzirkstelēm vai virsmas pārkaršanas dēļ.

36. Iekārtu projektēšanas stadijā ražotājs novērš iespējamos iekārtu pārkaršanas cēloņus, ko var izraisīt berze vai triecieni starp materiāliem un daļām, kuras savstarpēji saskaras, rotējot vai iekļūstot svešķermenim.

37. Ražotājs novērš spiediena kompensācijas procesa triecienviļņa rašanos vai aizdegšanos ar mērīšanas, kontroles un regulēšanas ierīcēm, kuras iekļautas iekārtās un aizsardzības sistēmās.

38. Iekārtu ārējas iedarbības riska faktoru novēršanu nodrošina:

38.1. pietiekams aizsardzības līmenis pat mainīgos vides apstākļos (strāva, mitrums, vibrācija, piesārņojums un citi ārējās iedarbības faktori), lai iekārtas veiktu paredzētās funkcijas;

38.2. konstrukciju daļu izturība pret aprēķinātajām mehāniskajām un termiskajām slodzēm, kā arī iespējamām ķīmiskajām reakcijām.

3.4. Iekārtu piederumi

39. Iekārtu darbība nav atkarīga no mērīšanas vai kontroles ierīču darbības.

40. Iekārtu piederumi nodrošina pietiekami ātru bojājumu atklāšanu drošības ierīcēs, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.

41. Kontroles iekārtas un displejus ražotājs izstrādā saskaņā ar ergonomikas principiem un nodrošina visaugstāko drošības līmeni pret sprādzienbīstamību.

42. Elektrisko ķēžu aizsardzību nodrošina, piemērojot galvenokārt dublētās aizsardzības principus.

43. Drošības ierīces ieslēgšana ir tieša, bez programmētās vadības starpniecības.

44. Avārijas izslēgšanas ierīces aprīko ar atkārtotas ieslēgšanas bloķētājiem (izslēdzējiem) tā, lai atkārtotā ieslēgšana būtu iespējama tikai pēc bloķētāju īpašas atgriešanas sākuma stāvoklī.

45. Mēriekārtas projektē un izgatavo tā, lai:

45.1. tās spētu darboties paredzētajos un arī īpašos (ekstremālos) darbības apstākļos;

45.2. ar nepieciešamajiem mērījumiem būtu iespējams nodrošināt iekārtu piederumu precīzu darbību.

46. Projektēšanā paredz tādus drošības koeficientus, mēriekārtas uzstādīšanas apstākļus un iespējamās novirzes mērīšanas sistēmā, kas nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu, lai būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību.

47. Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kuras vada ar datora palīdzību, projektē, īpašu uzmanību pievēršot riskam, kas varētu rasties no kļūdām programmnodrošinājumā.

3.5. Aizsardzības sistēmas

48. Neparedzēti mainoties darbības apstākļiem un rodoties avārijas situācijai, aizsardzības sistēmas nodrošina automātiskā režīmā darbojošos iekārtu drošu izslēgšanu ar rokas vadību, ja vien tas nesamazina šo iekārtu drošību.

49. Avārijas izslēgšanas sistēmas nodrošina iespējami ātru un drošu uzkrātās enerģijas aizvadīšanu (izkliedēšanu) vai izolēšanu, lai novērstu sprādziena draudus (šis nosacījums neattiecas uz elektroķīmiski uzkrāto enerģiju).

50. Aizsardzības sistēmas darbība ir droša arī tad, ja tiek traucēta enerģijas padeve, un nepieļauj papildu riska faktoru rašanos neatkarīgi no pārējo drošības sistēmas ierīču darbības.

51. Instalācijas savienojumus apgādā ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.

52. Ražotājs nodrošina aizsardzības sistēmu savstarpējo savienojumu drošību.

53. Aizsardzības sistēmas ir apgādātas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm, kuras paredzētas sprādzienbīstamas vides rašanās kontrolei. Tām pievieno nepieciešamās instrukcijas, lai nodrošinātu šo ierīču pareizu uzstādīšanu un izvietošanu piemērotās vietās.

3.6. Papildu prasības iekārtu projektēšanai un izgatavošanai

54. I grupas M1 kategorijas iekārtas: :

54.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja iekārtai ir bojājumi;

54.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzību, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni:

54.2.1. ja viens aizsardzības līdzeklis nedarbojas (aizsardzību nodrošina otrs no tā neatkarīgs aizsardzības līdzeklis);

54.2.2. ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

54.3. apgādā (ja nepieciešams) ar papildu aizsardzības sistēmām, kas nodrošina to darbību sprādzienbīstamā vidē;

54.4. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu tajās;

54.5. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās;

54.6. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai pilnīgi drošos apstākļos. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

54.7. apgādā (ja nepieciešams) ar papildu bloķēšanas sistēmu.

55. I grupas M2 kategorijas iekārtas:

55.1. apgādā ar aizsardzības sistēmām, kuras novērš iekārtas aizdegšanās iespējas normālos, kā arī ekstremālos apstākļos, kas var rasties iekārtas nepareizas ekspluatācijas vai vides apstākļu maiņas dēļ;

55.2. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina iekārtas automātisku atvienošanos no enerģijas pievades avota, ja izveidojusies sprādzienbīstama vide;

55.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai pilnīgi drošos apstākļos. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

55.4. aizsargā pret gaisa un putekļu maisījuma radīto sprādzienbīstamību, piemērojot prasības, kādas ir noteiktas M1 kategorijas iekārtām.

56. II grupas 1.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītos sprādzienbīstamos apstākļos:

56.1. nodrošina pret aizdegšanos, ja iekārtai ir bojājumi; ;

56.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni:

56.2.1. ja nedarbojas viena aizsardzības sistēma (aizsardzību nodrošina otra no tās neatkarīga aizsardzības sistēma);

56.2.2. ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

56.3. nodrošina pret virsmu pārkaršanu (noteiktās maksimālās temperatūras pārsniegšanu) pat visnelabvēlīgākajos darbības apstākļos;

56.4. aizsargā pret temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa siltuma izdalīšanās un ķīmiskās reakcijas;

56.5. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai pilnīgi drošos apstākļos, un pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

56.6. apgādā (ja nepieciešams) ar papildu bloķēšanas sistēmu.

57. II grupas 1.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot putekļu radītos sprādzienbīstamos apstākļos:

57.1. projektē un izgatavo tā, lai gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nebūtu iespējama, pat ja iekārtai ir bojājumi; ;

57.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni:

57.2.1. ja nedarbojas viena aizsardzības sistēma (aizsardzību nodrošina otra no tās neatkarīga aizsardzības sistēma);

57.2.2. ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;

57.3. projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu putekļu iekļūšanu iekārtā vai aizsardzības sistēmā vai izkļūšanu no tās tikai pa šim nolūkam paredzētām vietām. Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadu un savienojumu vietām;

57.4. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās, kā arī lai iekārtas daļu atvēršana būtu droša.

58. II grupas 2.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītos sprādzienbīstamos apstākļos:

58.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat bieži atkārtojoties iekārtas darbības traucējumiem; ;

58.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmu temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas pat paaugstināta riska situācijās;

58.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar atbilstošu bloķēšanas sistēmu, un pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;

58.4. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu un gaisa maisījuma aizdegšanos, arī rodoties vienkāršiem bojājumiem vai bieži atkārtojoties iekārtas darbības traucējumiem, kā arī ievērojot šo noteikumu 57.3. un 57.4.apakšpunktā noteiktās prasības.

59. II grupas 3.kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītos iespējamos sprādzienbīstamos apstākļos:

59.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā apkārtējā vidē neveidotos iespējamie aizdegšanās avoti;

59.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmu temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas paredzētajos darbības apstākļos;

59.3. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā iespējamie aizdegšanās avoti neizraisītu sprādzienbīstamas putekļu koncentrācijas maisījumu aizdegšanos;

59.4. projektē un izgatavo, iekārtas virsmu temperatūrai piemērojot šo noteikumu 57.4.apakšpunktā noteiktās prasības;

59.5. izgatavo tā, lai pa aizsardzības sistēmu kabeļu ievadiem un savienojumu vietām putekļu daļiņas neiekļūtu iekārtas vai aizsardzības sistēmas iekšpusē, neuzkrātos tur un neveidotu sprādzienbīstamas koncentrācijas.

3.7. Papildu prasības aizsardzības sistēmu projektēšanai un izgatavošanai

60. Aizsardzības sistēmu funkcionālais izvietojums samazina iespējamā sprādziena iedarbību līdz pietiekamam drošības līmenim. .

61. Aizsardzības sistēmas projektē un izvieto tā, lai tās spētu apturēt sprādzienu sākumstadijā, novēršot bīstamu ķēdes reakciju, uzliesmojumu vai detonāciju.

62. Ja enerģijas pievade tiek pārtraukta, aizsardzības sistēmas saglabā darbspēju pietiekami ilgu laiku, lai izvairītos no sprādzienbīstamām situācijām.

63. Aizsardzības sistēmas ir nodrošinātas pret iedarbību no ārienes un tās ietekmē nedrīkst zaudēt savas funkcionālās darbspējas.

64. Projektēšanas gaitā izvēloties aizsardzības sistēmu konstrukcijās izmantojamos materiālus, ņem vērā maksimālā spiediena un temperatūras ietekmi, kas ekstremālu apstākļu izraisīta sprādziena gadījumā var iedarboties uz šo konstruktīvo daļu materiāliem.

65. Aizsardzības sistēmas, kuras projektētas, lai iekārta izturētu sprādziena spiedienu un sprādziena radīto triecienvilni, nedrīkst zaudēt darbspējas.

66. Piederumi, kuri pievienoti aizsardzības sistēmām, iztur maksimāli iespējamo sprādziena spiedienu, nezaudējot darbspējas.

67. Projektējot aizsardzības sistēmas, ņem vērā sprādziena spiediena radītās reakcijas perifērijiekārtās un pievienotajos cauruļvados.

68. Sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīces projektē tā, lai aizsardzības sistēmās netiktu pārsniegta aizsardzības struktūras izturība. .

69. Aizsardzības sistēmas projektē tā, lai, ņemot vērā maksimālo sprādziena spiediena pieaugumu un maksimālo sprādziena spiedienu, tās nodrošinātu efektīvu pretdarbību un spētu reaģēt uz sprādziena iedarbību, apturot vai noslāpējot to sākumstadijā.

70. Aizsardzības sistēmas, kas paredzētas specifisku iekārtu ātrai atslēgšanai sprādziena sākumstadijā, projektē tā, lai tās būtu drošas pret iekšējā uzliesmojuma pārvadīšanu un, veicot darba funkcijas, saglabātu mehānisko izturību.

71. Aizsardzības sistēmā izmanto trauksmes signālus, kuri brīdina par nepieciešamību pārtraukt iekārtas darbību vai atslēgt tās iekārtas daļas, kuras vairs nespēj droši darboties.

4. Iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanas procedūras

72. Iekārtām veicamas šādas atbilstības novērtēšanas procedūras: :

72.1. pirmās (I) grupas M1 kategorijas un otrās (II) grupas 1.kategorijas iekārtām - tipa pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļu (B modulis), kā arī viena no šādām procedūrām:

72.1.1. ražošanas kvalitātes nodrošināšana saskaņā ar šo noteikumu 4.4.apakšnodaļu (D modulis); ;

72.1.2. verifikācija saskaņā ar šo noteikumu 4.6.apakšnodaļu (F modulis);

72.2. pirmās (I) grupas M2 kategorijas un otrās (II) grupas 2.kategorijas elektroiekārtām un iekšdedzes dzinējiem - tipa pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļu (B modulis), kā arī viena no šādām procedūrām:

72.2.1. tipa atbilstības deklarēšana saskaņā ar šo noteikumu 4.3.apakšnodaļu (C modulis);

72.2.2. iekārtu kvalitātes nodrošināšana saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu (E modulis);

72.3. pirmās (I) grupas M2 kategorijas un otrās (II) grupas 2.kategorijas iekārtām, izņemot elektroiekārtas un iekšdedzes dzinējus, - ražotāja iekšējā kontrole saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšnodaļu (A modulis). Iekārtu tehnisko dokumentāciju apstiprina pilnvarotā institūcija;

72.4. otrās (II) grupas 3.kategorijas iekārtām - ražotāja iekšējā kontrole saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšnodaļu (A modulis);

72.5. pirmās (I) un otrās (II) grupas iekārtām un aizsardzības sistēmām - vienības verifikācija saskaņā ar šo noteikumu 4.7.apakšnodaļu (G modulis). .

73. Autonomo aizsardzības sistēmu (aizsardzības sistēmas, kas nav atkarīgas no ārējiem enerģijas avotiem) un to atsevišķo daļu atbilstības novērtēšanā piemērojams šo noteikumu 72.1.apakšpunkts.

74. Tehniskā dokumentācija, ko ražotājs iesniedz pilnvarotajai institūcijai, ietver šādu informāciju:

74.1. iekārtas vai aizsardzības sistēmas vispārīgs apraksts;

74.2. kopskata un detalizēti rasējumi, piederumu un atsevišķu bloku rasējumi, diagrammas un shēmas;

74.3. šo noteikumu 72.punktā noteikto procedūru apraksti un skaidrojumi, lai izprastu iekārtas vai aizsardzības sistēmas darbību;

74.4. pilnīgi vai daļēji piemēroto standartu saraksts, kā arī tehnisko risinājumu apraksts, lai nodrošinātu būtisko drošības kritēriju ievērošanu, ja piemērojamie standarti nav izmantoti;

74.5. testēšanas pārskati;

74.6. ražotāja izstrādātas iekārtas vai aizsardzības sistēmas montāžas, lietošanas un apkopes instrukcijas;

74.7. kopā ar iekārtu vai aizsardzības sistēmu lietojamo piederumu kalibrēšanas dokumenti;

74.8. iekārtas vai aizsardzības sistēmas vadības un uzraudzības dokumentācija;

74.9. cita informācija, kas var uzlabot iekārtas vai aizsardzības sistēmas atbilstības novērtēšanu.

75. Iekārtu vai aizsardzības sistēmu piederumu ražotājs ievēro šo noteikumu 72. un 73.punktā noteiktās prasības, kā arī sastāda atbilstības deklarāciju, kurai pievieno iekārtu piederumu tehnisko dokumentāciju par to raksturlielumiem un paskaidrojumus, kā attiecīgos piederumus ievietot (iemontēt) iekārtā vai samontēt.

76. Ražotājs vai tā pilnvarotais izplatītājs sastāda atbilstības deklarāciju par iekārtu, aizsardzības sistēmu vai to piederumu atbilstību šo noteikumu prasībām, kurā sniedz šādu informāciju:

76.1. ražotāja vai tā pilnvarotā izplatītāja nosaukums un juridiskā adrese;

76.2. iekārtas, aizsardzības sistēmas vai to piederumu apraksts;

76.3. darbības, kas veiktas, lai pārbaudītu iekārtas, aizsardzības sistēmas vai to piederumu atbilstību šo noteikumu prasībām;

76.4. tās pilnvarotās institūcijas nosaukums, identifikācijas numurs un adrese, kura veikusi tipa pārbaudi, kā arī izdotā tipa pārbaudes sertifikāta numurs;

76.5. to tehnisko risinājumu apraksts, kuri piemēroti, lai izpildītu būtisko drošības kritēriju prasības, ja nav izmantoti piemērojamie standarti;

76.6. atsauce uz citiem normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās attiecīgās prasības ir izpildītas;

76.7. ražotāja nosaukums vai tā pilnvarotā izplatītāja vārds, uzvārds un amats, kurš paraksta atbilstības deklarāciju un ir pilnvarots uzņemties saistības.

77. Iekšējā tirgū piedāvājamo uz atbilstības novērtēšanas procedūru attiecināmo iekārtu un aizsardzības sistēmu tehniskā dokumentācija rakstāma valsts valodā.

4.1. Ražotāja iekšējā kontrole (A modulis)

78. Ražotāja iekšējā kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs nodrošina un deklarē iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām, sastādot atbilstības deklarāciju un marķējot iekārtu ar CE atbilstības marķējumu.

79. Tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju uzglabā ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs. Ja ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs nav noteikts, par tehnisko dokumentāciju ir atbildīga tā persona, kura iekārtu piedāvā iekšējā tirgū.

80. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

80.1. iekārtas vispārīgo aprakstu;

80.2. konceptuālus projekta un izgatavošanas rasējumus;

80.3. komponentu, mezglu, bloku, savienojošo ķēžu u.c. shēmas;

80.4. rasējumu, shēmu un iekārtu darbības aprakstus un izskaidrojumus;

80.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai, ja standarti nav piemēroti, šo noteikumu 3.nodaļā noteikto būtisko drošības kritēriju izpildei izmantoto risinājumu aprakstus;

80.6. projekta aprēķinus un pārbaužu rezultātus;

80.7. pārskatus par veiktajiem testiem.

4.2. Tipa pārbaude (B modulis)

81. Šis modulis attiecas tikai uz iekārtu un aizsardzības sistēmu projektēšanas stadiju, un to piemēro kopā ar kādu no moduļiem - C, D, E vai F, kas attiecas uz ražošanas stadijām un nav piemērojami atsevišķi.

82. Lai veiktu tipa pārbaudi, ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs izvēlas pilnvaroto institūciju un iesniedz tajā pieteikumu, kuram pievieno šo noteikumu 84.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju.

83. Izpildot nepieciešamo testu programmas, pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās institūcijas rīcībā pārbaudāmās iekārtas paraugu, lai novērtētu atbilstību attiecīgajam tipam. Pilnvarotā institūcija ir tiesīga papildus pieprasīt no ražotāja vai tā pilnvarotā izplatītāja vēl citas šī tipa iekārtas.

84. Iekārtu un aizsardzības sistēmu tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

84.1. iekārtas vispārīgu aprakstu;

84.2. uzbūves un izgatavošanas rasējumus;

84.3. komponentu, mezglu, bloku, savienojošo ķēžu u.c. shēmas;

84.4. rasējumu, shēmu un iekārtu darbības aprakstus un izskaidrojumus;

84.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai, ja standarti nav piemēroti, risinājumu aprakstu, kas izmantoti, lai izpildītu šo noteikumu 3.nodaļā noteiktos būtiskos drošības kritērijus;

84.6. projektēšanas aprēķinus un izdarīto pārbaužu rezultātus;

84.7. pārskatus par veiktajiem testiem.

85. Pilnvarotā institūcija:

85.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un pārliecinās, vai iesniegtā iekārta izgatavota atbilstoši tai, un nosaka, kuri ražošanas elementi ir izstrādāti atbilstoši piemērojamo standartu prasībām un kuriem ražošanas elementiem nav izpildītas šo standartu prasības;

85.2. pārbauda ražotāja izmantoto tehnisko specifikāciju atbilstību šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajiem būtiskajiem drošības kritērijiem, ja ražotājs nav izmantojis vai tikai daļēji izmantojis piemērojamos standartus vai attiecīgie standarti nav izstrādāti;

85.3. veic atbilstošas pārbaudes un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, vai ražotājs ir izmatojis attiecīgos piemērojamos standartus;

85.4. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi.

86. Ja iekārta vai aizsardzības sistēma atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz tipa pārbaudes sertifikātu.

87. Tipa pārbaudes sertifikātam ražotājs vai tā pilnvarots izplatītājs pievieno atbilstošus tehniskos aprakstus, diagrammas un rasējumus, kas nepieciešami, lai identificētu sertificēto paraugu.

88. Tipa pārbaudes sertifikāta kopiju, kā arī šo noteikumu 90.punktā minētā apliecinājuma kopiju uzglabā pilnvarotā institūcija.

89. Ja pilnvarotā institūcija pamatotu iemeslu dēļ atsaka izsniegt vai atsauc tipa pārbaudes sertifikātu, tā informē ražotāju vai ražotāja pilnvaroto izplatītāju, tirgus uzraudzības iestādi un pārējās pilnvarotās institūcijas, norādot arī pieņemtā lēmuma iemeslus.

90. Ražotājs vai tā pilnvarots izplatītājs, kuram pilnvarotā institūcija ir izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu, informē šo institūciju par visām sertificētā tipa modifikācijām, kas var ietekmēt atbilstību būtiskiem drošības kritērijiem, un saņem papildu apstiprinājumu no pilnvarotās institūcijas, kura ir izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu. Šo papildu apliecinājumu noformē kā pielikumu tipa pārbaudes sertifikātam.

91. Citas pilnvarotās institūcijas no ražotāja vai tā pilnvarotā izplatītāja ir tiesīgas pieprasīt un saņemt tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un pielikumus. Tipa pārbaudes sertifikātam pievienotos pielikumus uzglabā arī citas pilnvarotās institūcijas.

4.3. Tipa atbilstības deklarēšana (C modulis)

92. Iekārtu un aizsardzības sistēmu tipa atbilstības deklarēšana ir procedūra, kuras laikā ražotājs deklarē, ka attiecīgā iekārta un aizsardzības sistēma atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajiem būtiskajiem drošības kritērijiem.

93. Ražotājs veic visas nepieciešamās darbības, lai ražošanas process, ieskaitot gala produkta pārbaudes un testēšanu, nodrošinātu iekārtu un aizsardzības sistēmu viendabīgumu un atbilstību sertificētajam tipam un šo noteikumu prasībām.

94. Ja nav noteikta atbildīgā persona, tad par iekārtas vai aizsardzības sistēmas tehniskās dokumentācijas uzglabāšanu ir atbildīga tā persona, kura šīs preces piedāvā iekšējā tirgū.

95. Ražotājs nodrošina apstākļus, lai pilnvarotā institūcija varētu veikt pārbaudes testus iekārtu un aizsardzības sistēmu izgatavotās vienības aizsardzībai pret sprādzieniem.

4.4. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana (D modulis)

96. Ražošanas kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, kurā ražotājs deklarē, ka ražošanas kvalitātes sistēma nodrošina iekārtas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst šo noteikumu prasībām.

97. Lai nodrošinātu ražošanas kvalitāti, ražotājs piemēro apstiprinātu ražošanas kvalitātes, iekārtu galējo pārbaužu un testēšanas sistēmu, kuru izvērtē un uzrauga pilnvarotā institūcija.

98. Lai sertificētu ražošanas kvalitātes sistēmu, ražotājs vai tā pilnvarots izplatītājs izvēlas vienu pilnvarotu kvalitātes sistēmas novērtēšanas institūciju un iesniedz tajā pieteikumu attiecīgās iekārtas ražošanas kvalitātes sistēmas novērtēšanai.

99. Pieteikumam pievieno novērtējamās iekārtas dokumentāciju, kas saistīta ar kvalitātes sistēmu, un šo noteikumu 84.punktā minēto tehnisko dokumentāciju par apstiprināto tipu un tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

100. Kvalitātes sistēma nodrošina sērijveidā ražoto iekārtu atbilstību to tipa pārbaudes sertifikātā apstiprinātajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajiem būtiskajiem drošības kritērijiem.

101. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

102. Kvalitātes sistēmas dokumentācijas pamatā ir secīga kvalitātes nodrošināšanas programma, plāni, reglamenti, reģistru izskaidrojumi, kā arī informācija par:

102.1. kvalitātes sistēmas mērķiem un ražotāja organizatorisko struktūru, vadītāja pienākumiem, pilnvarām un atbildību iekārtu kvalitātes nodrošināšanai;

102.2. ražošanu, kvalitātes uzraudzību, kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem un regulāri veicamajām darbībām;

102.3. pārbaudēm un testiem, kurus veic pirms un pēc ražošanas un to veikšanas biežumu ražošanas stadijā;

102.4. kvalitātes sistēmas reģistriem, tādiem kā:

102.4.1. testu un kalibrēšanas rezultāti;

102.4.2. pārbaužu atskaites;

102.4.3. nodarbinātā personāla kvalifikācija;

102.5. kontroles līdzekļiem, lai nodrošinātu iekārtas un aizsardzības sistēmas nepieciešamo kvalitāti un kvalitātes sistēmas efektīvu darbību.

103. Pilnvarotā institūcija novērtē ražotāja pieņemto kvalitātes sistēmu un nosaka, vai tā atbilst šo noteikumu 101. un 102.punkta un piemērojamo standartu prasībām. Kvalitātes sistēmu izvērtē uz ražotni nosūtīta pārbaudes (audita) grupa, kuras sastāvā ir vismaz viens kompetents eksperts attiecīgās iekārtas un/vai aizsardzības sistēmas ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā.

104. Ja ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilst minētajām prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam ražošanas kvalitātes sertifikātu. Sertifikāts glabājas pie ražotāja vai tā pilnvarotā izplatītāja.

105. Ražotājs izpilda sertificētās kvalitātes sistēmas prasības, kā arī nodrošina ražošanas apstākļiem atbilstošu un efektīvu tās turpmāku darbību.

106. Ražotājs vai tā pilnvarots izplatītājs informē pilnvaroto institūciju, kura sertificējusi kvalitātes sistēmu, par jebkuriem jauninājumiem vai izmaiņām, ko tas paredzējis izdarīt sertificētajā kvalitātes sistēmā.

107. Pilnvarotā institūcija pārbauda un izlemj, vai ražotāja paredzētās izmaiņas atbilst iepriekš apstiprinātās kvalitātes sistēmas prasībām vai arī nepieciešama tās atkārtota novērtēšana.

108. Pilnvarotā institūcija:

108.1. uzrauga, vai ražotājs izpilda pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu;

108.2. lai pārliecinātos, vai ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, uzrauga ražotāju, veicot regulāras pārbaudes un izsniedzot ražotājam pārskatus par pārbaužu (audita) rezultātiem;

108.3. ir tiesīga veikt negaidītu, iepriekš nepieteiktu pārbaudi pie ražotāja;

108.4. ja nepieciešams, veic iekārtu testēšanu vai pieprasa tās veikšanu, lai pārliecinātos par kvalitātes sistēmas darbības pareizību.

109. Ražotāja pienākums ir:

109.1. nodrošināt pilnvarotajai institūcijai iespēju, veicot pārbaudes, brīvi iekļūt visās ražošanas, testēšanas un noliktavu telpās;

109.2. sniegt visu nepieciešamo informāciju par kvalitātes sistēmu, nododot pilnvarotās institūcijas rīcībā pārbaudei kvalitātes sistēmas dokumentāciju, veikto pārbaužu (auditu) pārskatus, testēšanas un kalibrēšanas datus, ziņas par personāla kvalifikāciju.

4.5. Iekārtas kvalitātes nodrošināšana (E modulis)

110. Iekārtas kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, kurā ražotājs deklarē, ka attiecīgā iekārta vai aizsardzības sistēma atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

111. Lai nodrošinātu izgatavotās iekārtas kvalitāti, ražotājs veic tās galīgās pārbaudes un testēšanas procedūras saskaņā ar apstiprinātu kvalitātes sistēmu, kuras uzraudzību veic pilnvarotās institūcijas.

112. Iekārtas vai aizsardzības sistēmas ražošanas kvalitātes sistēmas atbilstības apstiprināšanai (sertificēšanai) ražotājs izvēlas pilnvaroto institūciju un iesniedz tajā pieteikumu, kurā iekļauj:

112.1. visu attiecīgi paredzēto informāciju par iekārtas, piederumu un aizsardzības sistēmu;

112.2. sertificētā tipa tehnisko dokumentāciju un tā pārbaudes sertifikāta kopiju;

112.3. ziņas par novērtējamās kategorijas iekārtu un aizsardzības sistēmu kvalitātes nodrošināšanu.

113. Lai noteiktu, vai iekārta vai aizsardzības sistēma atbilst šajos noteikumos paredzētajām drošības prasībām, kvalitātes sistēmas ietvaros tiek pārbaudīta katra iekārta vai arī veikta tās testēšana atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

114. Normatīvos aktus, kuri attiecas uz iekārtām un to piederumiem un kurus ir piemērojis ražotājs, sistemātiski dokumentē kā procedūras, pasākumus un rakstiskas instrukcijas.

115. Kvalitātes sistēmas dokumentāciju veido secīga kvalitātes programma, plāni, reglamenti un reģistru izskaidrojumi. Dokumentācijā iekļauj aprakstus par:

115.1. kvalitātes sistēmas mērķiem un organizatorisko struktūru, vadības pienākumiem, pilnvarām un atbildību izgatavotās iekārtas un aizsardzības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā;

115.2. pārbaudēm un testiem, kādiem pakļaujams produkts pēc tā izgatavošanas;

115.3. kvalitātes sistēmas efektivitātes uzraudzības līdzekļiem;

115.4. kvalitātes sistēmas testu, pārbaužu materiāliem un nodarbinātā personāla kvalifikācijas apliecinājumiem (sertifikātiem).

116. Pilnvarotā institūcija novērtē ražotāja izstrādāto kvalitātes sistēmu un nosaka, vai tā atbilst šo noteikumu 101. un 102.punkta un piemērojamo standartu prasībām. Pārbaudes (audita) grupas sastāvā iekļauj vismaz vienu ekspertu attiecīgā produkta ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā.

117. Ražotājs izpilda ar sertificēto kvalitātes sistēmu saistītās pilnvarotās institūcijas noteiktās prasības, kā arī nodrošina ražošanas apstākļiem atbilstošu un efektīvu tās turpmāku darbību.

118. Ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs informē pilnvaroto institūciju, kura apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkurām izmaiņām, ko tas paredzējis veikt sertificētajā kvalitātes sistēmā.

119. Pilnvarotā institūcija pārbauda un izlemj, vai ražotāja paredzētie jauninājumi un/vai izmaiņas atbilst iepriekš sertificētās kvalitātes sistēmas prasībām vai arī nepieciešama tās atkārtota novērtēšana.

120. Par pārbaudes atzinumu un pieņemto lēmumu pilnvarotā institūcija rakstiski informē ražotāju.

121. Ražotāja pienākums ir:

121.1. nodrošināt pilnvarotajai institūcijai iespēju pārliecināties, vai ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu;

121.2. nodrošināt pilnvarotajai institūcijai iespēju, veicot pārbaudes, brīvi iekļūt ražošanas, testēšanas un noliktavu telpās;

121.3. sniegt visu nepieciešamo informāciju par kvalitātes sistēmu, nododot pilnvarotās institūcijas rīcībā pārbaudei kvalitātes sistēmas dokumentāciju, veikto pārbaužu pārskatus, testēšanas un kalibrēšanas datus, ziņas par personāla kvalifikāciju.

122. Lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, pilnvarotā institūcija veic regulāras pārbaudes un izsniedz ražotājam pārskatus par šo pārbaužu rezultātiem.

123. Pilnvarotā institūcija:

123.1. uzrauga, vai ražotājs izpilda pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu;

123.2. uzrauga, vai ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, veicot regulāras pārbaudes, un izsniedz ražotājam pārskatus par šo pārbaužu rezultātiem;

123.3. ir tiesīga veikt negaidītu, iepriekš nepieteiktu pārbaudi pie ražotāja;

123.4. ja nepieciešams, veic produktu testēšanu vai pieprasa tās veikšanu, lai pārliecinātos par kvalitātes sistēmas darbības pareizību;

123.5. izsniedz ražotājam pārbaudes ziņojumus un, ja notikusi testēšana, arī testēšanas pārskatus.

4.6. Verifikācija (F modulis)

124. Verifikācija ir procedūra, kurā pilnvarotā institūcija pārbauda un apstiprina (sertificē) iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām. Šis modulis attiecas tikai uz iekārtu un aizsardzības sistēmu ražošanas stadiju, un tas piemērojams kopā ar tipa pārbaudi.

125. Ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā tiktu garantēta iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstība tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā norādītajiem būtiskajiem drošības kritērijiem.

126. Ražotājs pārbauda atsevišķas iekārtas vai aizsardzības sistēmas vienības un veic to testēšanu saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām vai arī veic atbilstošus testus, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai iekārta atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu 3.nodaļā norādītajiem būtiskajiem drošības kritērijiem.

127. Ražotājs vai viņa pilnvarots izplatītājs iegūst testu pārskatus par saņemtajā atbilstības sertifikātā noteikto atbilstību. Testu pārskatus uzglabā un uzrāda pilnvarotajām institūcijām pēc to pieprasījuma.

4.7. Vienības verifikācija (G modulis)

128. Vienības verifikācija attiecas uz iekārtu un aizsardzības sistēmu projektēšanas un ražošanas stadiju, un tā tiek izmantota atsevišķu, individuālu iekārtu un aizsardzības sistēmu ražošanai vai ražošanai mazās sērijās.

129. Pilnvarotā institūcija pārbauda atsevišķas iekārtas vai aizsardzības sistēmas vienības un veic to testēšanu saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām vai arī veic atbilstošus testus, kas nepieciešami, lai noteiktu un apstiprinātu, ka ražotāja piemērotie tehniskie risinājumi atbilst šo noteikumu prasībām.

130. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

130.1. iekārtas un aizsardzības sistēmas vispārīgo aprakstu;

130.2. konceptuālus projekta un izgatavošanas rasējumus;

130.3. komponentu, mezglu, bloku, savienojošo ķēžu u.c. shēmas;

130.4. rasējumu, shēmu un iekārtu vai aizsardzības sistēmu darbības aprakstus un izskaidrojumus;

130.5. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu vai to risinājumu aprakstu, kas piemēroti, lai izpildītu šo noteikumu 3.nodaļā noteiktos būtiskos drošības kritērijus;

130.6. projekta aprēķinus un pārbaužu rezultātus;

130.7. pārskatu par veiktajiem testiem.

5. Iekārtu un aizsardzības sistēmu marķēšana ar CE marķējumu

131. Ražotājs marķē katru iekārtu un aizsardzības sistēmu ar CE marķējumu (pielikums). Marķējumam jābūt skaidri redzamam, salasāmam un neizdzēšamam pirms iekārtas vai aizsardzības sistēmas izmantošanas un tās izmantošanas laikā. .

132. Ja iekārtas vai aizsardzības sistēmas drošības prasības noteiktas arī citos normatīvajos aktos, ražotājs marķē katru iekārtu vai aizsardzības sistēmu ar CE marķējumu, apliecinot, ka visu attiecīgo normatīvo aktu prasības ir ievērotas.

133. CE marķējumam pievieno tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura ir izsniegusi atbilstības apliecinājumu (sertifikātu) par iekārtas vai aizsardzības sistēmas tipa atbilstību šo noteikumu prasībām.

134. Uz iekārtas vai aizsardzības sistēmas, tās iepakojuma vai pavaddokumentiem nedrīkst izvietot tādu marķējumu, kuru iespējams sajaukt ar CE marķējumu.

135. CE marķējuma izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt.

136. Abiem CE marķējuma komponentiem jābūt ar vienādu vertikālo izmēru, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem (minimālo augstumu izņēmuma gadījumā var neievērot, marķējot mazgabarīta iekārtas, aizsardzības sistēmas vai piederumus).

137. II grupas iekārtu CE marķējumam pievieno:

137.1. burtu "G", ja sprādzienbīstamību rada gāzes, tvaiki vai migla; ;

137.2. burtu "D", ja sprādzienbīstamu vidi rada putekļi;

137.3. informāciju, kura nepieciešama to drošai lietošanai.

6. Tirgus uzraudzība

138. Iekārtu un aizsardzības sistēmu tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts darba inspekcija.

139. Iekārtām un aizsardzības sistēmām, ko piedāvā tirgū, nepieciešama šāda informācija:

139.1. ražotāja instrukcija valsts valodā;

139.2. norāde par bīstamajām zonām drošības vārstu priekšā;

139.3. apmācības instrukcija (ja nepieciešams);

139.4. informācija par elektriskajiem un spiediena parametriem, maksimālo virsmas temperatūru un citiem ierobežojošiem lielumiem;

139.5. īpašiem apstākļiem paredzēti pareizas lietošanas apraksti.

140. Iekārtu un aizsardzības sistēmu ražotājs un tā pilnvarotais izplatītājs uzglabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju tā, lai tirgus uzraudzības iestādei minētā dokumentācija būtu pieejama vismaz 10 gadu pēc pēdējās iekārtas vai aizsardzības sistēmas izgatavošanas.

141. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka iekārta vai aizsardzības sistēma neatbilst šo noteikumu prasībām un ražotājs neatbilstību nenovērš, tirgus uzraudzības iestāde veic visus attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai nepieļautu iekārtas vai aizsardzības sistēmas piedāvāšanu iekšējā tirgū un tirdzniecību.

142. Šo noteikumu prasībām neatbilstošu iekārtu un aizsardzības sistēmu prezentācija (reklāma) gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos ir pieļaujama, ja iekārtām un aizsardzības sistēmām ir pievienota labi redzama norāde par to, ka tās nav iepērkamas vai izmantojamas, kamēr ražotājs vai tā pilnvarotais izplatītājs nav nodrošinājis iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām.

143. Ja tirgus uzraudzības iestāde atklāj, ka iekārta un/vai aizsardzības sistēma ar CE marķējumu tiek pareizi lietota paredzētajiem mērķiem un tomēr rada draudus sabiedrības interesēm, cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, tās piedāvāšana tirgū tiek apturēta un lietošana aizliegta. Attiecīgā informācija tiek nosūtīta iekārtas vai aizsardzības sistēmas ražotājam vai importētājam.

144. Ārvalstīs izdotos iekārtu un aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanas apliecinājumus un apstiprinājumus Latvijā atzīst normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

145. Ja iekārtas vai aizsardzības sistēmas ražotājs vai tā pilnvarotais izplatītājs noteiktā kārtībā nav reģistrēts Latvijā, par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iekārtas vai aizsardzības sistēmas importētājs.

7. Noslēguma jautājums

146. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 9.maija
noteikumiem Nr.172

CE marķējums

CE marķējumu veido lielie burti "CE". Marķējuma paraugs ir šāds:

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 172Pieņemts: 09.05.2000.Stājas spēkā: 01.07.2003.Zaudē spēku: 01.08.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 171/172, 12.05.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
6139
01.07.2003
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)