Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.392

Rīgā 1998.gada 6.oktobrī (prot. Nr.55 7.§)
Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 20.panta septīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. automātiskā luksoforu signalizācija — sistēma, kurā ietilpst pārbrauktuvju luksofori, skaņu signāli, elektriskās sliežu ķēdes (tuvošanās iecirkņi) un vadības aparatūra, kas nodrošina automātisku brīdinājuma padevi uz dzelzceļa pārbrauktuvi un automātisku skaņu un luksoforu signalizācijas ieslēgšanos, vilcienam iebraucot tuvošanās iecirknī. Kad vilciens dzelzceļa pārbrauktuvi atbrīvojis, skaņu un luksoforu signalizācija automātiski izslēdzas;

1.2. ceļu uzturēšanas uzņēmums — persona, kas ir atbildīga par attiecīgās dzelzceļa pārbrauktuves pieejas būvi un uzturēšanu;

1.3. dzelzceļa klātne — dzelzceļa virsbūves konstrukcija, kas sastāv no sliedēm, zemsliežu pamatnes (gulšņi, brusas vai plātnes) un to savstarpējiem stiprinājumiem. Ja dzelzceļa pārbrauktuvē ir vairāki sliežu ceļi, par dzelzceļa klātni uzskata arī teritoriju starp sliežu ceļiem;

1.4. dzelzceļa pārbrauktuves pieeja — autoceļa posms, kas atrodas tiešā dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā un veido autoceļa un dzelzceļa krustojumu vienā līmenī;

1.5. dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizācija — atkarības iekārta starp dzelzceļa pārbrauktuves signalizāciju un manevru luksoforiem, kas paredzēta ritošā sastāva manevriem, ja nav iespējams ierīkot standarta garuma tuvošanās iecirkni, un izmantojama tikai privātās lietošanas sliežu ceļos;

1.6. dzelzceļa pārejas pieeja — gājēju ceļa (ietves) vai mājdzīvnieku dzīšanas ceļa posms, kas atrodas tiešā dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā un veido gājēju ceļa (ietves) vai mājdzīvnieku dzīšanas ceļa un dzelzceļa krustojumu vienā līmenī;

1.7. galvenie sliežu ceļi — sliežu ceļi starp stacijām, kā arī staciju sliežu ceļi (stacijas teritorijā esošie galvenie ceļi, pieņemšanas un aizlaišanas ceļi, šķirošanas ceļi, iekraušanas un izkraušanas ceļi, izvilkšanas ceļi, depo ceļi, savienotājceļi, kā arī pārējie ceļi atbilstoši stacijā veicamajām operācijām), kuri ir tiešs turpinājums sliežu ceļiem starp stacijām un kuriem nav novirzīšanās pārmiju;

1.8. dzelzceļa pārbrauktuves segums — jebkura veida ceļa segums uz dzelzceļa klātnes, kas nodrošina ceļa transportlīdzekļu kustību un ierīkots vismaz dzelzceļa klātnes robežās. Ja dzelzceļa pārbrauktuves un tās pieejas segumi ir vienādas konstrukcijas, par dzelzceļa pārbrauktuves seguma robežu uzskata dzelzceļa klātnes robežu;

1.9. tālkontroles ierīces — iekārtu kopums, ar kurām no attāluma uzrauga dzelzceļa pārbrauktuvju signalizācijas un automātisko barjeru stāvokli un darbību, kā arī uzrāda bojājumus;

1.10. videotehniskās kontroles ierīces — iekārtu kopums, ar kurām uzrauga vizuālo situāciju uz dzelzceļa pārbrauktuves.

(Grozīts ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337)

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierīkojamas, aprīkojamas, apkalpojamas un slēdzamas dzelzceļa pārbrauktuves (turpmāk — pārbrauktuves) un dzelzceļa pārejas (turpmāk — pārejas).

3. Uzņēmuma teritorijā esošās pārbrauktuves, kur sliežu ceļi šķērso autoceļus, kas paredzēti uzņēmuma tehnoloģiskajām vajadzībām, uzskatāmas par tehnoloģiskajām pārbrauktuvēm, un uz tām šie noteikumi nav attiecināmi.

4. Šajos noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc pārbrauktuves vai pārejas apskates komisiju (turpmāk — komisija), kuras sastāvā ir šādas personas:

4.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis;

4.2. pārstāvis no institūcijas, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem;

4.3. dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka pārstāvis vai saskaņā ar īpašu pilnvarojumu — ceļu uzturēšanas uzņēmuma pārstāvis;

4.4. attiecīgās pašvaldības pārstāvis;

4.5. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis (šo noteikumu 21., 31., 39. un 55.punktā un 27.3.apakšpunktā minētajos gadījumos).

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.29)

II. Pārbrauktuvju klasifikācija

5. Ņemot vērā vilcienu kustības un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, pārbrauktuves iedala četrās kategorijās (1.pielikums).

6. Ņemot vērā pārbrauktuvju regulējamību, tās iedala šādās grupās:

6.1. regulējamas pārbrauktuves — pārbrauktuves, kurās transportlīdzekļu satiksmi regulē dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizācija;

6.2. neregulējamas pārbrauktuves — pārbrauktuves, kuras nav aprīkotas ar dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizāciju.

7. Ņemot vērā pārbrauktuvju apsargājamību, tās iedala šādās grupās:

7.1. apsargājamas pārbrauktuves — pārbrauktuves ar dežurējošo apkalpi, kuru izvieto attiecīgi aprīkotā telpā pie pārbrauktuves vai citā vietā, kas nodrošināta ar pārbrauktuves apkalpošanai nepieciešamajām tālvadības un videotehniskās kontroles ierīcēm;

7.2. neapsargājamas pārbrauktuves — pārbrauktuves, kuras neapkalpo dežurējošā apkalpe.

(Grozīts ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337)

7.1 Ņemot vērā laiku, uz kādu pārbrauktuvi ierīko, pārbrauktuves iedala šādās grupās:

7.1 1. pagaidu pārbrauktuves, kuras nepieciešams ierīkot uz dzelzceļu šķērsojošo inženierbūvju avārijas situācijas novēršanas vai būvniecības laiku;

7.1 2. pastāvīgās pārbrauktuves, kuras ierīko pastāvīgai lietošanai uz nenoteiktu laiku.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

III. Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana

8. Pārbrauktuves ierīko uz taisniem sliežu ceļu un autoceļu posmiem vietās, kur ir laba redzamība. Ceļu krustojuma leņķim jābūt 90 grādu. Ja tas nav iespējams, autoceļu krustojuma leņķis ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem nedrīkst būt mazāks par 60 grādiem, bet ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem nedrīkst būt mazāks par 45 grādiem. Pārbrauktuves, kurās ceļu krustojuma leņķis ir mazāks par šajā punktā minēto, pārbūvē attiecīgā autoceļa posma rekonstrukcijas laikā. Rekonstrukcijas projektu saskaņo ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

9. Pārbrauktuves ierīkošanu nodrošina ieinteresētā persona pēc saskaņo­šanas ar attiecīgo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieku, attiecīgo pašvaldību un Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

9.1 Lai ierīkotu IV kategorijas pastāvīgo pārbrauktuvi uz stratēģiskas nozīmes (valsts nozīmes) sliežu ceļiem, kur vilcienu kustības ātrums ir 80-100 km/h, nepieciešams arī Satiksmes ministrijas lēmums.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

9.2 Lai ierīkotu IV kategorijas pastāvīgo pārbrauktuvi pāri publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem vai II, III vai IV kategorijas pastāvīgo pārbrauktuvi pāri privātās lietošanas dzelzceļa infra­struktūras ceļiem, ja attiecīgās pārbrauktuves ierīkošana ir ekonomiski pamatota un ir nodrošināta atbilstoša transportlīdzekļu kustības drošība, nepieciešams arī Ministru kabineta lēmums šādos gadījumos:

9.2 1. autoceļš šķērso trīs galvenos sliežu ceļus un vairāk;

9.2 2. posmos, kur vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 100 km/h, un uz staciju sliežu ceļiem, kur vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 40 km/h;

9.2 3. stratēģiskās (valsts) un reģionālās nozīmes dzelzceļa iecirkņu posmu vietās, kur nav nodrošināta redzamība saskaņā ar noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām;

9.2 4. ja saskaņā ar noteikumu V nodaļas 1.apakšnodaļas prasībām pār­brauktuvei pāri publiskās lietošanas dzelzceļa infra­struktūras sliežu ceļiem ir nepieciešama dežurējošā apkalpe;

9.2 5. uz staciju sliežu ceļiem, kur nav nodrošināta redzamība saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

10. Ja vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 140 km/h, sliežu ceļu un autoceļu krustošanās vienā līmenī nav pieļaujama.

11. Nedrīkst ierīkot šādas pārbrauktuves:

11.1. I, II vai III kategorijas pastāvīgās pārbrauktuves pāri publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem vai I kategorijas pastāvīgās pārbrauktuves pāri privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļiem;

11.2. visu kategoriju pagaidu pārbrauktuves:

11.2.1. ja autoceļš šķērso trīs un vairāk galvenos sliežu ceļus;

11.2.2. posmos, kur vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 100 km/h, un uz staciju sliežu ceļiem, kur vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 40 km/h.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

12. Nedrīkst atklāt tramvaju un trolejbusu satiksmi pār esošajām pārbrauktuvēm. Ja pārbrauktuve ir aprīkota ar signalizāciju, regulāru sabiedriskā transporta (autobusu un taksobusu) satiksmi var atklāt pēc saskaņošanas ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieku un attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

13. Pārejas ierīko:

13.1. ja autoceļam dzelzceļa pārbrauktuves pieejā ir ietve;

13.2. stacijās — pie pasažieru platformām un vietās, kur ir intensīva dzelzceļa dienestu personāla kustība;

13.3. citās vietās, kur ir intensīva gājēju kustība;

13.4. vietās, kur pāri sliežu ceļiem masveidā tiek dzīti mājdzīvnieki, ja tuvumā nav citu pārdzīšanai piemērotu vietu.

14. Pārejas ierīko vietās, kur ir laba redzamība. Ceļu krustojuma leņķim jābūt 90°. Šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajos gadījumos pārejas ierīko paralēli pārbrauktuvei tādā krustojuma leņķī ar sliežu ceļu, kāds ir attiecīgajai pārbrauktuvei. Ja persona vēlas ierīkot pāreju, minētais jautājums saskaņojams ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgās dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieku.

IV. Pārbrauktuvju un pāreju aprīkošana
1. Aprīkojuma vispārīgās prasības

15. Pārbrauktuves un pārejas aprīkojums ir pārbrauktuves un pārejas darbībai nepieciešamie konstruktīvie elementi un tehniskie līdzekļi, kas nodrošina drošu vilcienu kustību, transportlīdzekļu satiksmi un gājēju un mājdzīvnieku kustību, šķērsojot pārbrauktuvi vai pāreju, kā arī brīdina satiksmes dalībniekus par pārbrauktuves vai pārejas darba režīmu.

16. Pārbrauktuvēm un pārejām nepieciešamo aprīkojumu un prasības tā darbībai nosaka Ministru kabinets.

17. Pārbrauktuvju un pāreju aprīkojumam jāatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, tipveida projektiem un ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu standartiem. Projektējot un būvējot pārbrauktuves un pārejas, kā arī rekonstruējot esošās pārbrauktuves un pārejas, jāievēro būvniecību reglamentējošie normatīvie akti un standarti.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.29)

18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:

18.1. pārbrauktuvju seguma ierīkošanu dzelzceļa klātnē;

18.2. darbinieka norīkošanu šo noteikumu 19.1.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildei dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmuma noteiktajā laikā;

18.3. pārbrauktuvju aprīkošanu ar elektroapgādes iekārtām, dzelzceļa darbībai nepieciešamajām iekārtām un ierīcēm starp divām 134.ceļa zīmēm "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve" (turpmāk — 134.ceļa zīme) vai divām 135.ceļa zīmēm "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve" (turpmāk — 135.ceļa zīme), vai starp barjerām;

18.4. pārbrauktuvju aprīkošanu ar rezerves barjerām, ja tādas ir paredzētas projektā.

(Grozīts ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337)

19. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:

19.1. autoceļa un autoceļa inženierbūvju (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētās inženierbūves) izbūvi starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām. Minētie darbi jāveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā;

19.2. ceļa zīmju (arī 134. un 135.ceļa zīmes), signālstabiņu un cita autoceļu aprīkojuma uzstādīšanu virzienā no sliežu ceļa aiz 134. vai 135.ceļa zīmes vai aiz barjeras.

20. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par pieejas aprīkošanu līdz pārejas segumam, kā arī par brīdinājuma uzrakstu un pārejas norobežojuma iekārtu uzstādīšanu.

2. Kārtība, kādā regulējamas pārbrauktuves tiek pārveidotas par neregulējamām pārbrauktuvēm

21. Lai regulējamu pārbrauktuvi pārveidotu par neregulējamu pārbrauktuvi, persona, kas to ierosina, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai viņa pilnvarotai personai iesniedz pārbrauktuves pārveidošanas pieteikumu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.

22. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai novērtētu iespēju attiecīgo regulējamo pārbrauktuvi pārveidot par neregulējamu pārbrauktuvi. Apskates rezultātus norāda pārbrauktuves apskates aktā (turpmāk — akts) un nosaka pasākumus, kas veicami, lai attiecīgo pārbrauktuvi pārveidotu par neregulējamu, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Aktam pievieno shēmu, kurā norādīts esošais un paredzētais stāvoklis, kā arī iezīmēti esošie un paredzētie redzamības trijstūri.

23. Katram komisijas loceklim no sūta vienu akta un šo noteikumu 22.punktā minētās shēmas eksemplāru.

24. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar aktu izdod rīkojumu par pārbrauktuves pārveidošanu un norāda datumu, ar kuru attiecīgā pārbrauktuve uzskatāma par neregulējamu. Pamatojoties uz minēto rīkojumu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var veikt nepieciešamos projektēšanas darbus un izdarīt grozījumus tehniskajā dokumentācijā, instrukcijās un staciju tehniskās rīcības dokumentos.

25. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms attiecīgās pārbrauktuves pārveidošanas par neregulējamu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs paziņo institūcijai, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašniekam un attiecīgajai pašvaldībai, kā arī publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par attiecīgās regulējamās pārbrauktuves pārveidošanu par neregulējamu pārbrauktuvi.

26. Pēc aktā noteikto pasākumu veikšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs demontē automātikas un elektroapgādes iekārtas, un dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmums saskaņā ar LVS 77:1996 "Ceļa zīmes" un komisijas aktu uzstāda 207.ceļa zīmi "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" (turpmāk — 207.ceļa zīme).

V. Pārbrauktuvju un pāreju apkalpošana
1. Vispārīgās prasības

27. Dežurējošās apkalpes nepieciešamas šādās pārbrauktuvēs (neatkarīgi no pārbrauktuves kategorijas):

27.1. vietās, kur galvenais sliežu ceļš krustojas ar tramvaja vai trolejbusa līniju;

27.2. ja autoceļš šķērso trīs un vairāk galvenos sliežu ceļus;

27.3. ja autoceļš ir I tehniskās kategorijas valsts autoceļš. Ja minētās kategorijas autoceļu šķērso viens vilciens diennaktī vai retāk, jautājumu par dežurējošās apkalpes nepieciešamību izskata komisija saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu.

28. I un II kategorijas pārbrauktuvēs nav nepieciešama dežurējoša apkalpe šādos gadījumos:

28.1. ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un automātiskās barjeras, pārbrauktuve ir aprīkota ar tālkontroles ierīcēm un ir ievērotas šādas prasības:

28.1.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām;

28.1.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60° vai lielāks;

28.1.3. autoceļš ne mazāk kā 10 m garā posmā no malējās sliedes ir horizontāls vai atbilst sliežu ceļa šķērskritumam (ja sliežu ceļš veido līkni);

28.1.4. autoceļa garenslīpums ne mazāk kā 20 m garā posmā pirms šo noteikumu 28.1.3.apakšpunktā minētā horizontālā posma nepārsniedz 50 ‰;

28.2. ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un ir ievērotas šādas prasības:

28.2.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

28.2.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60° vai lielāks;

28.2.3. autoceļš ne mazāk kā 10 m garā posmā no malējās sliedes ir horizontāls vai atbilst sliežu ceļa šķērskritumam (ja sliežu ceļš veido līkni);

28.2.4. autoceļa garenslīpums ne mazāk kā 20 m garā posmā pirms šo noteikumu 28.2.3.apakšpunktā minētā horizontālā posma nepārsniedz 50 ‰.

(MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

29. III un IV kategorijas pārbrauktuvēm nav nepieciešama dežurējoša apkalpe šādos gadījumos:

29.1. ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un automātiskās barjeras, pārbrauktuve ir aprīkota ar tālkontroles ierīcēm un ir ievērotas šādas prasības:

29.1.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām;

29.1.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60° vai lielāks;

29.2. ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un ir ievērotas šādas prasības:

29.2.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

29.2.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60° vai lielāks.

(MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

2. Dežurējošās apkalpes atcelšana un atjaunošana

30. Dežurējošo apkalpi var atcelt, ja ir mainījušies pārbrauktuves darba apstākļi, piemēram:

30.1. vilcienu kustības vai transportlīdzekļu satiksmes intensitātes samazināšanās dēļ mainīta pārbrauktuves kategorija;

30.2. pārbrauktuve aprīkota atbilstoši šo noteikumu 28. vai 29.punktā noteiktajām prasībām;

30.3. (svītrots ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337).

(Grozīts ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337)

31. Lai atceltu dežurējošo apkalpi, persona, kas to ierosina, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai viņa pilnvarotai personai iesniedz dežurējošās apkalpes atcelšanas pieteikumu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.

32. Komisija, ņemot vērā vilcienu kustības un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti attiecīgajā pārbrauktuvē (1.pielikums), nosaka, kurai kategorijai pārbrauktuve atbilst, un saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas 1.apakšnodaļu novērtē iespēju atcelt dežurējošo apkalpi. Vilcienu kustības intensitāti nosaka, pamatojoties uz vilcienu kustības grafiku attiecīgajā sliežu ceļu posmā. Transportlīdzekļu satiksmes intensitāti nosaka, pamatojoties uz dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka rīcībā esošajiem skaitīšanas datiem. Ja minēto datu nav, komisija nosaka laiku un kārtību, kādā ieinteresētajai personai jāiesniedz komisijā nepieciešamās ziņas.

33. Pārbrauktuves apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai atceltu dežurējošo apkalpi, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Aktam pievienojama shēma, kurā norādīts esošais un paredzētais stāvoklis, kā arī iezīmēti esošie un paredzētie redzamības trijstūri.

34. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta un šo noteikumu 33.punktā minētās shēmas eksemplāru. Pamatojoties uz aktu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var veikt nepieciešamos projektēšanas darbus un izdarīt grozījumus tehniskajā dokumentācijā, instrukcijās un staciju tehniskās rīcības dokumentos.

35. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas labi redzamā vietā jāuzstāda brīdinājuma uzraksti ar šāda satura tekstu: "No (datums) pārbrauktuvē nav dežurējošās apkalpes". Uzrakstu izvietojums jāsaskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem. Uzraksti noņemami mēnesi pēc dežurējošās apkalpes atcelšanas.

36. Pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs attiecīgi aprīko pārbrauktuvi, bet dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmums uzstāda attiecīgas ceļa zīmes.

37. Pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas komisija atkārtoti apskata pārbrauktuvi, lai pārbaudītu aktā noteikto pasākumu izpildi. Ja aktā noteiktie pasākumi ir izpildīti, apskates rezultātus norāda atkārtotās apskates aktā un pieņem lēmumu atcelt dežurējošo apkalpi. Atkārtotās apskates aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu atkārtotās apskates akta eksemplāru.

38. Pēc atkārtotās apskates akta saņemšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izdod rīkojumu par pasākumiem, kas veicami attiecībā uz pārbrauktuves aprīkojuma maiņu saistībā ar dežurējošās apkalpes darbību.

(MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

39. Dežurējošās apkalpes atjaunošana sakarā ar vilcienu kustības vai transportlīdzekļu satiksmes intensitātes palielināšanos, vilcienu kustības ātruma palielināšanos vai citiem apstākļiem notiek saskaņā ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumu. Rīkojums izdodams, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, institūcijas, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, vai attiecīgās pašvaldības priekšlikumu, kā arī pēc komisijas sasaukšanas, akta sastādīšanas un nepieciešamo sagatavošanas pasākumu veikšanas.

3. Pārbrauktuvju un pāreju uzturēšana un remonts

40. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:

40.1. pārbrauktuves seguma uzturēšanu;

40.2. darbinieka norīkošanu šo noteikumu 41.1.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildei dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmuma noteiktajā laikā;

40.3. elektroapgādes iekārtu un citu dzelzceļa darbībai nepieciešamo iekārtu un ierīču uzturēšanu un remontu starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām;

40.4. rezerves barjeru uzturēšanu un remontu.

(Grozīts ar MK 25.06.2003. noteikumiem Nr.337)

41. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:

41.1. autoceļa un autoceļa inženierbūvju (izņemot šo noteikumu 40.punktā minētās inženierbūves) uzturēšanu un remontu starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām. Minētie darbi jāveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā;

41.2. ceļa zīmju (arī 134. un 135.ceļa zīmes), signālstabiņu un cita autoceļu aprīkojuma uzturēšanu un remontu virzienā no sliežu ceļa aiz 134. vai 135.ceļa zīmes vai aiz barjeras.

42. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par pieeju uzturēšanu un remontu līdz pārejas segumam (arī par pārejas seguma uzturēšanu un remontu, ja pārejai ir atsevišķs lietotājs), kā arī par brīdinājuma uzrakstu un pārejas norobežojuma iekārtu uzturēšanu un remontu. Pārejas seguma remontdarbi veicami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā.

43. Ja paredzams, ka pārbrauktuves aprīkojuma remonta laikā tiks traucēta vai apgrūtināta transportlīdzekļu satiksme, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, un ceļa īpašnieku kārtību, kādā organizējama transportlīdzekļu satiksme pāri pārbrauktuvei vai tās apbraukšana pa apvedceļu.

44. Ja paredzams, ka, remontējot neapsargājamu pārbrauktuvi vai apsargājamu pārbrauktuvi, kur dežurējošā apkalpe neatrodas pie pārbrauktuves, tiks traucēta luksoforu signalizācijas darbība, veic vienu no šādiem pasākumiem:

44.1. luksoforu signalizācijas galviņas aizklāj ar blīvu, necaurspīdīgu un neatstarojošu materiālu, abās pusēs pārbrauktuvei uzstāda 207.ceļa zīmi un brīdinājuma uzrakstu "Uzmanību! Pārbrauktuves signalizācija nedarbojas" (5.pielikums). Ja pārbrauktuve ir aprīkota ar automātiskajām barjerām, tās noslēdz atvērtā stāvoklī;

44.2. abās pusēs pārbrauktuvei uzstāda 207.ceļa zīmi un norīko dežurējošo apkalpi pie pārbrauktuves. Ja pārbrauktuve ir aprīkota ar automātiskajām barjerām, tās noslēdz atvērtā stāvoklī.

(MK 07.08.2012. noteikumu Nr.543 redakcijā)

4. Satiksmes drošība uz pārbrauktuvēm un pārejām

45. Lai pārbaudītu, vai pārbrauktuves tiek uzturētas lietošanas kārtībā, katru gadu maijā vai jūnijā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku. Ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sanākšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par komisijas sanākšanas vietu un laiku paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kura lemj par nepieciešamību piedalīties attiecīgās pārbrauktuves apskatē. Ja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis ierodas u z pārbrauktuves apskati, viņš apskatē piedalās kā komisijas loceklis.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.29)

46. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai noteiktu pārbrauktuves aprīkojuma un ierīču, kā arī blakus esošo ceļu iecirkņu atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, tipveida projektiem un ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu standartu prasībām.

47. Pārbrauktuves apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai novērstu trūkumus, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta eksemplāru.

48. Ja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis pārbrauktuves apskatē nav piedalījies, akta kopija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad to parakstījušas šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētās personas, nosūtāma Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informācijai.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.29)

49. Ja nepieciešams, pāreja tiek apskatīta saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu. Šādā gadījumā komisijas sastāvā ir ieinteresētā persona, dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks un attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

50. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:

50.1. regulāru (reizi gadā) komisijas sasaukšanu;

50.2. tā pārziņā esošā pārbrauktuves un pārejas tehniskā aprīkojuma uzturēšanu tehniskā kārtībā;

50.3. satiksmes drošības kontroli, ja pārbrauktuvi šķērso lielgabarīta transportlīdzekļi, kā arī speciālie transportlīdzekļi, kuri pārvadā sevišķi smagas kravas;

50.4 . satiksmes drošības kontroli, ja pārbrauktuvi, kura atrodas zem elektrificētas līnijas, šķērso transportlīdzekļi ar kravu, kas augstāka par 4,5 m;

50.5. informācijas sniegšanu sabiedrības informācijas līdzekļos par visām pārmaiņām pārbrauktuves ekspluatācijā (pārbrauktuves atvēršanu, atjaunošanu vai slēgšanu vai dežurējošās apkalpes atcelšanu vai atjaunošanu).

51. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai — viņa uzdevumā — ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:

51.1. autoceļa seguma, ūdensnovades ietaišu un citu autoceļa konstrukciju, ceļa zīmju, horizontālo apzīmējumu un citu viņa pārziņā esošo iekārtu uzturēšanu tehniskā kārtībā;

51.2. kompetentu pārstāvju piedalīšanos komisijās.

52. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par:

52.1. dzelzceļa pārejas pieejas un viņa pārziņā esošā pārejas aprīkojuma uzturēšanu lietošanas kārtībā;

52.2. kompetentu pārstāvju piedalīšanos komisijās.

52.1 Ja dzelzceļa aprīkojuma bojājuma dēļ uz pārbrauktuves radusies ceļa transportlīdzekļu kustībai bīstama situācija un gada laikā pārbrauktuves apskates komisija nav sasaukta, šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētās personas ir tiesīgas sasaukt komisiju pēc vienošanās ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.

(MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

53. Jebkuras personas pienākums ir informēt dzelzceļa infrastruktūras pārstāvjus par apstākļiem, kas var apdraudēt vai apdraud satiksmes drošību uz pārbrauktuvēm vai pārejām.

54. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbinieku pienākumus, kas saistīti ar pārbrauktuves darbību un ekspluatāciju, nosaka Ministru kabinets.

VI. Pārbrauktuvju un pāreju slēgšana

55. Infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju, lai lemtu par pastāvīgas pārbrauktuves slēgšanu, ja sliežu ceļu šķērso inženiertehniska konstrukcija, kas nodrošina sliežu ceļa un autoceļa krustošanos dažādos līmeņos un atrodas ne vairāk kā 2 km attālumā no pārbrauktuves apdzīvotās vietās vai ne vairāk kā 5 km attālumā no pārbrauktuves ārpus apdzīvotām vietām.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

55.1 Infrastruktūras pārvaldītājs mēneša laikā sasauc komisiju, lai lemtu par pagaidu pārbrauktuves slēgšanu, ja ir pabeigti dzelzceļu šķērsojošo inženierbūvju avārijas situācijas novēršanas vai būvniecības darbi.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

56. Lai slēgtu pārbrauktuvi šo noteikumu 55. un 55.1 punktā neminētos gadījumos, persona, kas to ierosina, par iespēju slēgt pārbrauktuvi vispirms vienojas ar tām institūcijām, kuru pārstāvji ir komisijas sastāvā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kura ierosina slēgt pārbrauktuvi, mēneša laikā sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.

(MK 15.01.2008. noteikumu Nr.29 redakcijā)

57. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai novērtētu iespēju to slēgt. Apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai pārbrauktuvi slēgtu, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta eksemplāru.

58. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms pārbrauktuves slēgšanas attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs paziņo institūcijai, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, attiecīgajai pašvaldībai un personai, kas ierosinājusi slēgt pārbrauktuvi, kā arī publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par attiecīgās pārbrauktuves slēgšanu.

59. Ne vēlāk kā mēnesi pirms pārbrauktuves slēgšanas labi redzamā vietā jāuzstāda brīdinājuma uzraksti ar šāda satura tekstu: "No (datums) pārbrauktuve slēgta". Uzrakstu izvietojums jāsaskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem.

60. Pirms pastāvīgās pārbrauktuves slēgšanas persona, kas ierosinājusi slēgt pārbrauktuvi, izbūvē attiecīgās dzelzceļa pārbrauktuves pieejās laukumus, lai transportlīdzekļi varētu apgriezties.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.29)

61. Pēc pārbrauktuves slēgšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izdod rīkojumu par:

61.1. pārbrauktuves seguma noņemšanu, dzelzceļa pārbrauktuves pieeju aizšķērsošanu ar barjerām visā dzelzceļa pārbrauktuves pieejas platumā (ne mazāk kā 10 m attālumā no malējās sliedes) un, ja nepieciešams, — ar grāvi (attālumā, kas nav mazāks par 2 m no barjeras uz dzelzceļa pusi);

61.2. aprīkojuma un ierīču demontāžu.

62. Pēc pārbrauktuves slēgšanas dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks noņem uz pieejām un pārbrauktuvēm izvietotās brīdinājuma zīmes un uzstāda zīmes ar apbraukšanas ceļa shēmu un citas atbilstošas ceļa zīmes.

63. Ja pārbrauktuve tiek slēgta īslaicīgi (piemēram, uz remontdarbu laiku vai avārijas seku likvidēšanas laiku), pēc šo noteikumu 55., 56., 57., 58., 59. un 60.punktā minēto pasākumu veikšanas automātiskās luksoforu signalizācijas ierīces tiek izslēgtas, bet rezerves barjeru brusas tiek novietotas tā, lai nepieļautu transportlīdzekļu satiksmi, un noslēgtas ar atslēgām.

64. Lai slēgtu pāreju, persona, kas to ierosina, minēto jautājumu saskaņo ar dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieku un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

65. Ja saņemta šo noteikumu 64.punktā minēto personu piekrišana, persona, kas ierosinājusi slēgt pāreju, vienojas ar pārejas aprīkojuma īpašnieku par aprīkojuma demontēšanu un nodrošina to. Demontāžas darbi veicami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā.

66. Persona, kas ierosinājusi slēgt pāreju, uz trijiem mēnešiem (sākot no demontāžas darbu uzsākšanas brīža) labi redzamā vietā uzstāda brīdinājuma uzrakstus ar šāda satura tekstu: "Pāreja slēgta", kā arī norādi par iespējamo sliežu ceļu šķērsošanas vietu.

66.1 Par dzelzceļa infrastruktūras likvidāciju tās īpašnieks paziņo šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajām personām. Puses, savstarpēji vienojoties, nosaka pārbrauktuves aprīkojuma demontēšanas kārtību.

(MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

VII. Noslēguma jautājums

67. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.novembri.

Ministru prezidents G.Krasts

Satiksmes ministrs V.Krištopans
1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Dzelzceļa pārbrauktuvju klasifikācija, ņemot vērā vilcienu un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti

Sliežu ceļu veids

Vilcienu kustības summārā intensitāte pa galveno sliežu ceļu
(vilcieni diennaktī divos virzienos)

Transportlīdzekļu satiksmes summārā intensitāte
(transportlīdzekļu vienības diennaktī divos virzienos)

līdz 200 (ieskaitot)

201- 1000

1001- 3000

3001- 7000

vairāk par 7000

Staciju ceļi un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļi

neatkarīgi no intensitātes

IV kategorija

IV kategorija

IV kategorija

III kategorija

II kategorija

Galvenie sliežu ceļi

līdz 16 (ieskaitot)

IV kategorija

IV kategorija

IV kategorija

III kategorija

II kategorija

17-100

IV kategorija

IV kategorija

III kategorija

II kategorija

I kategorija

101-200

IV kategorija

III kategorija

II kategorija

I kategorija

I kategorija

vairāk par 200

III kategorija

II kategorija

II kategorija

I kategorija

I kategorija

Satiksmes ministrs V.Krištopans
2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Minimālais redzamības attālums

Transportlīdzekļa ātrums (km/h)

Minimālais transportlīdzekļa atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad kļūst redzams vilciens (m)

Minimālais vilciena atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad tas kļūst redzams transportlīdzekļa vadītājam (m)

Minimālais vilciena atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad vilciena vadītājam kļūst pārredzams pārbrauktuves centrs (m)

150

300

400

1000

120

250

400

1000

100

200

400

1000

80

150

400

1000

60

85

400

1000

50

75

400

1000

40

55

400

1000

30

45

400

1000

Satiksmes ministrs V.Krištopans
3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Nepieciešamais vilciena redzamības attālums

Vilciena ātrums (km/h)

I un II kategorijas pārbrauktuves

III un IV kategorijas pārbrauktuves

apdzīvotās vietās

neapdzīvotās vietās

minimālais transportlīdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)

minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m)

minimālais transportlīdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)

minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m)

minimālais transportlīdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)

minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m)

121-140

50

500

50

400

50

400

81-120

50

400

50

300

50

400

41-80

50

250

pie luksofora*

350

40

250

26-40

50

150

pie luksofora*

180

30

150

25 un mazāk

50

100

pie luksofora*

120

pie luksofora*

120

* Jāapstājas pie luksofora vai 207.ceļa zīmes (pie tā objekta, kas atrodas tālāk no transportlīdzeklim tuvākās sliedes), bet, ja luksofora vai 207.ceļa zīmes nav, - ne tuvāk par 10 m no tuvākās sliedes.

Satiksmes ministrs V.Krištopans
4.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Nepieciešamais vilciena redzamības attālums pārbrauktuvēm, kuras aprīkotas ar luksoforu signalizāciju, automātiskajām barjerām un tālkontroles ierīcēm

(Pielikums MK 25.06.2003. noteikumu Nr.337 redakcijā)

Vilciena ātrums (km/h)

Minimālais vilciena redzamības attālums no transportlīdzekļa, kas stāv pie luksofora (m)

I un II kategorijas pārbrauktuves

III un IV kategorijas pārbrauktuves

121-140

700

600

81-120

600

500

41-80

450

350

26-40

300

180

25 un mazāk

200

120

5.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Brīdinājuma uzraksta paraugs, tā izveidošanas un lietošanas kārtība

(Pielikums MK 07.08.2012. noteikumu Nr.543 redakcijā)

1. Brīdinājuma uzraksta fons ir dzeltens, burti – melni. Fona un burtu krāsa atbilst valsts standarta LVS 77 prasībām.

2. Fons un 142.ceļa zīmes attēls ir no I klases gaismu atstarojošas virsmas materiāla atbilstoši LVS 77 prasībām.

3. Izmēru pielaide ± 1 %.

4. Attālums no apakšmalas līdz ceļa seguma virsmai ir no 1,8 m līdz 2 m.

5. Horizontālais attālums no brauktuves malas, bet, ja ir nomale, no ceļa klātnes šķautnes līdz tuvākajai brīdinājuma uzraksta malai ir no 0,5 m līdz 5 m.

6. Attālumam no tuvākās dzelzceļa sliedes ir no 6 m līdz 10 m.

7. Brīdinājuma uzrakstu uzstāda tā, lai netraucētu pārbrauktuves luksoforu un ceļa zīmju redzamību.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 392Pieņemts: 06.10.1998.Stājas spēkā: 01.11.1998.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 289/290 (1350/1351), 09.10.1998.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
50059
{"selected":{"value":"11.08.2012","content":"<font class='s-1'>11.08.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.08.2012","iso_value":"2012\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2008","iso_value":"2008\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2008.-10.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2003","iso_value":"2003\/07\/02","content":"<font class='s-1'>02.07.2003.-18.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.09.2001","iso_value":"2001\/09\/26","content":"<font class='s-1'>26.09.2001.-01.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1998","iso_value":"1998\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1998.-25.09.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.08.2012
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva