Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 11

Rīgā 2022. gada 11. janvārī (prot. Nr. 2 17. §)
Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu un 52. pantu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās (turpmāk – izglītības programma), un atskaitīti no tām;

1.2. obligātās prasības vispārējās izglītības programmu izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;

1.3. kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas.

II. Izglītojamā uzņemšanas kārtība izglītības programmā

2. Izglītojamo uzņem izglītības programmā, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītājam (turpmāk – vadītājs) adresētu rakstveida iesniegumu (turpmāk – iesniegums par uzņemšanu), ko iesniedz viens no izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāks), pilngadīgs izglītojamais vai par ieslodzītā resocializāciju atbildīgā amatpersona (turpmāk – atbildīgā amatpersona).

3. Iesniegumā par uzņemšanu norāda:

3.1. nepilngadīga izglītojamā vecāka vai pilngadīga izglītojamā, vai atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu;

3.2. informāciju par izglītojamā ārpusģimenes aprūpi (ja attiecināms);

3.3. izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja piešķirts) un dzimšanas datumu;

3.4. izglītojamā deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi vai papildu adresi Latvijā pirms reemigrācijas;

3.5. izvēlētās speciālās pirmsskolas izglītības grupu (ja attiecināms);

3.6. izvēlētās izglītības programmas nosaukumu un kodu;

3.7. izvēlētos mācību priekšmetus (kursus) (ja attiecināms);

3.8. saziņai ar izglītības iestādi – vecāka deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi vai atbildīgās amatpersonas institūciju, kuru tā pārstāv, un vecāka, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas elektroniskā pasta adresi (ja ir) vai oficiālo elektronisko adresi;

3.9. informāciju par diplomātiskās vai dienesta pases esību ārvalsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbinieka bērna vecākam (ja attiecināms).

4. Iesniegumam par uzņemšanu pievieno:

4.1. iepriekš iegūto izglītību apliecinošā dokumenta kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi (ja tādi ir), uzrādot vadītājam oriģinālu, izņemot gadījumu, ja izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā un vispārējās izglītības programmas 1. klasē;

4.2. kopiju lēmumam par izglītības dokumenta atzīšanu izglītības turpināšanai, uzrādot vadītājam oriģinālu, ja izglītību apliecinošais dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, izsniegts citā valstī;

4.3. bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr. 026/u), uzņemot izglītojamo speciālās pirmsskolas izglītības grupā vai vispārējās izglītības programmas 1.–12. klasē, iesniedzot to līdz lēmuma pieņemšanai par izglītojamā uzņemšanu izglītības programmā, izņemot ārzemnieku, kurš ir pieprasījis patvērumu vai kuram piemēro izraidīšanas procedūru;

4.4. izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) pilngadīgam izglītojamam, iesniedzot to līdz lēmuma pieņemšanai par izglītojamā uzņemšanu izglītības programmā, izņemot ārzemnieku, kurš ir pieprasījis patvērumu vai kuram piemēro izraidīšanas procedūru;

4.5. pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu, pedagoģiski medicīniskās komisijas, izglītības un skolu vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga atzinumu par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem (ja attiecināms).

5. Pirms izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā vecākam, pilngadīgajam izglītojamam vai atbildīgajai amatpersonai ir tiesības iepazīties ar šādiem dokumentiem:

5.1. izglītības iestādes nolikumu;

5.2. izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem;

5.3. izglītības iestādes apstiprināto izglītības programmas mācību priekšmetu (kursu) un stundu plānu vienam un trim mācību gadiem;

5.4. izglītības iestādes noteiktajiem iestājpārbaudījumiem un uzņemšanas kritērijiem, ja tādi ir noteikti;

5.5. citiem dokumentiem, kuriem nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

6. Izglītības iestāde pēc šo noteikumu 3. un 4. punktā norādīto dokumentu saņemšanas informāciju par izglītojamo ievada Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma).

7. Izglītojamo ar vadītāja rīkojumu uzņem izglītības iestādes vienas īstenotās izglītības programmas atbilstošā klasē, izņemot gadījumu, ja izglītojamais pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē tiek uzņemts arī starptautiskā bakalaurāta programmā. Izglītojamo ar vadītāja rīkojumu uzņem valsts izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmā un vispārējās vidējās izglītības programmā, kuru īsteno vienlaikus ar profesionālās ievirzes izglītības programmu, ja izglītojamais vienlaikus tiek uzņemts arī šīs izglītības iestādes īstenotajā profesionālās ievirzes izglītības programmā.

8. Ja izglītības iestāde organizē iestājpārbaudījumu, tā nodrošina, ka:

8.1. ar vadītāja rīkojumu ir izveidota iestājpārbaudījumu komisija;

8.2. ir noteikta iestājpārbaudījumu programma, iestājpārbaudījumu vērtēšanas kritēriji un kārtība, izglītojamam noteikti ne vairāk kā divi iestājpārbaudījumi, kā arī izsludināts pieteikšanās termiņš iestājpārbaudījumiem un izziņota to norises un vērtēšanas kārtība;

8.3. iestājpārbaudījumu rezultāti tiek fiksēti protokolā un protokolu paraksta visi iestājpārbaudījuma komisijas locekļi;

8.4. izglītojamais par iestājpārbaudījuma rezultātiem tiek informēts piecu darbdienu laikā pēc iestājpārbaudījuma norises.

9. Bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu uzņem prioritārā kārtā:

9.1. viņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākās pašvaldības izglītības iestādes speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā;

9.2. viņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākās pašvaldības izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmā, ja netiek organizēts iestājpārbaudījums un noteikti uzņemšanas kritēriji;

9.3. vispārējās vidējās izglītības programmā, ja netiek organizēts iestājpārbaudījums un noteikti uzņemšanas kritēriji;

9.4. vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā, ja iestājpārbaudījumā un noteiktajos uzņemšanas kritērijos viņš uzrāda vienādu rezultātu ar citu izglītojamo.

10. Ja izglītības iestāde neuzņem izglītojamo attiecīgajā izglītības programmā, vadītājs rakstiski informē iesnieguma par uzņemšanu iesniedzēju par izglītojamā uzņemšanas atteikumu un tā iemesliem.

11. Vadītājs par atteikumu uzņemt nepilngadīgu izglītojamo valsts vai pašvaldības izglītības iestādē pamatizglītības iegūšanai vai turpināšanai informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā ir deklarēta izglītojamā dzīvesvieta. Pašvaldība sniedz vecākam vai atbildīgajai amatpersonai informāciju par brīvajām vietām citās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs.

12. Vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:

12.1. iesniegumam pievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē;

12.2. izglītības iestāde nodrošina vecākam iespēju pastāvīgi iepazīties ar aktuālo attiecīgās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, mācību priekšmetu programmām un mācību saturu;

12.3. izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;

12.4. izglītības iestāde ne retāk kā divas reizes semestrī novērtē izglītojamā mācību sniegumu.

13. Uzņemot izglītības programmā izglītojamo, tajā skaitā ieslodzīto, kuram nav iepriekš iegūto izglītību apliecinoša vai Latvijas Nacionālā arhīva izsniegta dokumenta, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, ar vadītāja rīkojumu izveido izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā un nosaka izglītojamā apgūtā mācību satura līmeni, lai diagnosticētu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu.

14. Izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā grupā nepārsniedz:

14.1. 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;

14.2. 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;

14.3. 15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;

14.4. 15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;

14.5. 14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;

14.6. 12 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;

14.7. 14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;

14.8. 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;

14.9. sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

15. Izglītojamo uzņem speciālās izglītības klasē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktā speciālās izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā klasē nepārsniedz:

15.1. 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;

15.2. 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;

15.3. 16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;

15.4. 20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;

15.5. 14 izglītojamos ar valodas traucējumiem;

15.6. 14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;

15.7. 12 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;

15.8. 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;

15.9. sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

16. Izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.

17. Šo noteikumu 16. punktā minētais ierobežojums par izglītojamo iekļaušanu apvienotajā klasē neattiecas uz speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem īstenošanu speciālās izglītības iestādē.

18. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem vispārizglītojošajā klasē (grupā), un izglītības iestāde nodrošina, ka vienā klasē (grupā) tiek integrēti (iekļauti), ieskaitot attiecīgo izglītojamo, kopumā ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar garīgās attīstības traucējumiem vai ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem:

18.1. speciālās izglītības programmā;

18.2. vispārējās izglītības programmā, izņemot speciālās izglītības programmu, lai īstenotu pedagoģiski medicīniskās komisijas, izglītības un skolu vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga atzinumā noteiktās prasības par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

19. Izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē vispārējās pamatizglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām secīgām klasēm no 1. līdz 6. klasei. Minētais ierobežojums neattiecas uz šo noteikumu 16. un 17. punktā noteiktajiem gadījumiem.

20. Ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu.

21. Vadītājs, pamatojoties uz iesniegumu par uzņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī saskaņā ar izglītības iestādes izveidotās izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisijas (triju attiecīgās izglītības jomas pedagogu sastāvā) diagnosticētajām izglītojamā mācīšanās vajadzībām un plānoto mācīšanās procesu, eksterņa statusā ir tiesīgs uzņemt pilngadīgu personu, kura pašizglītības formā viena mācību gada laikā secīgi apgūst valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, nosakot, ka izglītojamais:

21.1. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos, lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi;

21.2. iegūst vai uzlabo vērtējumus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetos (kursos), lai saņemtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības apguvi;

21.3. uzlabo iepriekš vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetā (kursā) iegūto vērtējumu, lai iegūtu vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai valsts pārbaudes darbā, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts attiecīgs dokuments.

III. Izglītojamā pāriešana no vienas izglītības iestādes uz citu izglītības iestādi

22. Ja izglītojamais vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē, vecāks, pilngadīgs izglītojamais vai atbildīgā amatpersona iesniedz iesniegumu par uzņemšanu un tam pievienotos attiecīgos dokumentus (ja attiecināms) tās izglītības iestādes vadītājam, uz kuru izglītojamais vēlas pāriet, norādot izglītības iestādi, no kuras izglītojamais izstājas.

23. Iepriekšējā izglītības iestāde:

23.1. triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas informācijas sistēmā par izglītojamā uzņemšanu citā izglītības iestādē ar vadītāja rīkojumu atskaita izglītojamo no izglītības iestādes, norādot tās izglītības iestādes nosaukumu, uz kuru izglītojamais ir pārgājis mācīties;

23.2. 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas informācijas sistēmā par izglītojamā uzņemšanu citā izglītības iestādē šo noteikumu 4.3. vai 4.4. apakšpunktā minētos dokumentus nosūta tai izglītības iestādei, uz kuru izglītojamais ir pārgājis mācīties;

23.3. 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas informācijas sistēmā par tā izglītojamā uzņemšanu citā izglītības iestādē, kurš apgūst speciālās izglītības programmu vai kurš apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu ar atbalsta pasākumiem, nosūta izglītības iestādei, uz kuru izglītojamais ir pārgājis mācīties, izglītojamā individuālo izglītības programmas apguves plānu un tā izpildes novērtējumu.

24. Ja izglītojamais, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes un kurš iepriekš ir ieguvis izglītību Latvijā, citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, vai izglītojamais, kurš ir mācījies starptautiskās skolas īstenotā starptautiskā izglītības programmā Latvijā, ir pieteikts uzņemšanai izglītības programmā, izglītības iestāde:

24.1. iepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai (neattiecas uz starptautiskās skolas īstenotu starptautiskās izglītības programmu Latvijā), iepriekš iegūto izglītību apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, un izglītojamā apgūto mācību saturu un mācību sniegumu;

24.2. ar vadītāja rīkojumu izveido izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā, kas, pieaicinot izglītojamo un nepilngadīga izglītojamā vecāku vai atbildīgo amatpersonu, nosaka izglītojamā valodu prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni, lai diagnosticētu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;

24.3. ar vadītāja rīkojumu uzņem izglītojamo izglītības programmā viņa vecumam atbilstošā klasē;

24.4. ar vadītāja rīkojumu nosaka viena līdz divu mācību gadu laikā īstenojamos atbalsta pasākumus mācību priekšmeta "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra" apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos, pamatojoties uz noteikto izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni.

IV. Obligātās prasības izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē

25. Izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo ar vadītāja rīkojumu pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja:

25.1. 1.–3. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos (izņemot mācību priekšmetus vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumus vai pēc noteikto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījumu norises nav saņēmis pamatotu pedagoģiskās padomes ieteikumu par atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

25.2. 4.–8. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai ne vairāk kā viena mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm;

25.3. 10.–11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (kursos) (izņemot mācību priekšmetus (kursus), no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm.

26. Izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Šādā gadījumā izglītojamā atkārtoti apgūtajos mācību priekšmetos iegūtie vērtējumi ir uzskatāmi par gada vērtējumiem attiecīgajā mācību priekšmetā.

27. Izglītojamo, kurš apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem.

28. Ja vecāks, pilngadīgs izglītojamais vai atbildīgā amatpersona apstrīd izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai pēcpārbaudījumos un vienošanās ar attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogu nav panākta, vecākam, pilngadīgajam izglītojamam vai atbildīgajai amatpersonai ir tiesības divu nedēļu laikā pēc attiecīgā vērtējuma paziņošanas iesniegt rakstisku iesniegumu vadītājam par attiecīgā vērtējuma pārskatīšanu. Šādā gadījumā:

28.1. vadītājs ar rīkojumu izveido apelācijas komisiju ne mazāk kā triju pedagogu sastāvā, iekļaujot attiecīgā mācību priekšmeta pedagogu viedokļa sniegšanai;

28.2. apelācijas komisija, pamatojoties uz valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā noteiktajām prasībām un izglītojamā mācību snieguma izvērtējumu, pārskata attiecīgo vērtējumu, ja nepieciešams, organizē pārbaudījumu un sniedz rakstisku atzinumu vadītājam;

28.3. vadītājs pieņem lēmumu par izglītojamā mācību snieguma vērtējuma apstiprināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā un informē par to vecāku, pilngadīgo izglītojamo vai atbildīgo amatpersonu.

29. Ja pilngadīgs izglītojamais vai nepilngadīga izglītojamā vecāks vēlas, lai izglītojamais viena mācību gada laikā apgūst divu klašu mācību priekšmetu (kursu) saturu, tad:

29.1. vecāks, pilngadīgs izglītojamais vai atbildīgā amatpersona līdz attiecīgā mācību gada 31. oktobrim iesniedz vadītājam iesniegumu ar lūgumu atļaut izglītojamam vienā mācību gadā apgūt divu klašu visu mācību priekšmetu (kursu) saturu;

29.2. vadītājs ar rīkojumu, pamatojoties uz izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu, nosaka izglītojamam līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām kārtojamos pārbaudījumus par tās klases mācību priekšmetos (kursos) attiecīgajā mācību gadā apgūstamo mācību saturu, kurā izglītojamais sākotnēji uzsācis mācības;

29.3. vadītājs ar rīkojumu pārceļ izglītojamo nākamajā klasē un nosaka izglītojamam līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra beigām kārtojamos pārbaudījumus par nākamās klases visos mācību priekšmetos (kursos) attiecīgajā mācību gadā apgūstamo mācību saturu, ja līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām:

29.3.1. 1.–3. klases izglītojamais šo noteikumu 29.2. apakšpunktā katra mācību priekšmeta pārbaudījuma noteiktajos sasniedzamajos rezultātos ir saņēmis vērtējumus, kas izteikti ar ne zemāku apguves līmeni kā "apguvis";

29.3.2. 4.–8. un 10.–11. klases izglītojamais šo noteikumu 29.2. apakšpunktā katra mācību priekšmeta (kursa) pārbaudījuma noteiktajos sasniedzamajos rezultātos ir saņēmis vērtējumus, kas nav zemāki par sešām ballēm. 

30. Šo noteikumu 29.3.1. un 29.3.2. apakšpunktā minētā izglītojamā mācību priekšmetos (kursos) kārtoto pārbaudījumu rezultātus noformē protokola veidā.

31. Šo noteikumu 29. punktu attiecībā uz notiesāto vai ieslodzīto izglītojamo piemēro, ja atbildīgā amatpersona to uzskata par iespējamu un lietderīgu.

V. Papildu obligātās prasības – mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē pamatizglītības pakāpē

32. Papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pēc mācību gada noslēguma izglītojamam, kuru nav iespējams pārcelt nākamajā klasē atbilstoši šo noteikumu 25. punktam, ir obligāti:

32.1. 1.–3. klasē visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos (izņemot mācību priekšmetus vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), par kuriem nav saņemts vērtējums vai par kuriem ir saņemts pedagoģiskās padomes ieteikums attiecībā uz izglītojamam nepieciešamajiem papildu mācību pasākumiem;

32.2. 4.–8. klasē visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts.

33. Papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus organizē šādā kārtībā:

33.1. papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus nosaka ar vadītāja rīkojumu, ņemot vērā izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumus;

33.2. papildu mācību pasākumu skaits nedēļā nav mazāks kā mācību stundu skaits nedēļā attiecīgajā mācību priekšmetā;

33.3. papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi ir īstenojami saskaņā ar izglītības iestādes noteikto grafiku, nepārsniedzot trīs nedēļas, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā gada 25. augustam;

33.4. izglītības iestāde par papildu mācību pasākumiem, pēcpārbaudījumiem un to norises termiņiem informē vecāku, pilngadīgu izglītojamo vai atbildīgo amatpersonu.

34. Pēcpārbaudījuma vērtējumu noformē eksāmena protokola veidā. Izglītojamā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā.

35. Vadītājs lēmumu par tā izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē, kurš kārtojis pēcpārbaudījumu, pieņem ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 25. augustam.

36. Izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo vispārējās pamatizglītības programmā 1.–8. klasē ar vadītāja rīkojumu ir tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē vienu reizi. Vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamo uz otru gadu neatstāj.

VI. Izglītojamā atskaitīšanas kārtība no vispārējās izglītības programmas

37. Vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no pirmsskolas izglītības programmas:

37.1. pēc pirmsskolas izglītības programmas apguves, ja izglītojamais ir uzņemts vispārējās pamatizglītības programmā;

37.2. pamatojoties uz vecāka iesniegumu, izņemot obligātajā izglītības ieguves vecumā esošu izglītojamo;

37.3. ja izglītojamais ir uzņemts citā izglītības iestādē;

37.4. ja izglītojamais ir izbraucis no valsts šo noteikumu 42. punktā minētajā gadījumā.

38. Vadītājs izdod rīkojumu par obligātajā izglītības ieguves vecumā esoša izglītojamā atskaitīšanu no vispārējās pamatizglītības programmas:

38.1. ja izglītojamais ir uzņemts citā izglītības iestādē;

38.2. ja izglītojamais ir izbraucis no valsts šo noteikumu 42. punktā minētajā gadījumā;

38.3. ja izglītojamais ir saņēmis apliecību par vispārējo pamatizglītību;

38.4. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu.

39. Vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas:

39.1. ja izglītojamais nav pārcelts nākamajā klasē;

39.2. ja izglītojamais ir uzņemts citā izglītības iestādē;

39.3. ja izglītojamais ir izbraucis no valsts šo noteikumu 42. punktā minētajā gadījumā;

39.4. ja izglītojamais ir saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai liecību par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

39.5. pamatojoties uz vecāka, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu.

40. Vadītājs ir tiesīgs izdot rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no:

40.1. pirmsskolas izglītības programmas, ja izglītojamais, izņemot obligātajā izglītības vecumā esošu izglītojamo, bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis izglītības iestādi 60 dienas kalendāra gada laikā. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma izglītojamā prombūtne veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta izsniegta izziņa, izglītojamā pirmsskolas izglītības programmas apguves pārtraukums jūnijā, jūlijā, augustā vai citi gadījumi, par kuriem vecāks rakstveidā informē izglītības iestādi pirms plānotās prombūtnes;

40.2. vispārējās pamatizglītības programmas, ja pilngadīgs izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos izglītojamā pienākumus;

40.3. vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos pienākumus;

40.4. izglītības programmas privātā izglītības iestādē, ja netiek segta maksa par pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi vairāk nekā trīs mēnešus kalendāra gada laikā.

41. Ja izglītojamais devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs, izglītojamo neatskaita no izglītības iestādes uz laiku līdz četriem gadiem, pamatojoties uz vecāka vai pilngadīga izglītojamā iesniegumu un vadītāja rīkojumu. Informāciju par izglītojamā statusu vadītājs aktualizē informācijas sistēmā.

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 544 redakcijā)

42. Ja izglītojamais mācību gada laikā izbrauc no valsts un turpina izglītības ieguvi citā valstī:

42.1. vecāks vai pilngadīgs izglītojamais iesniedz izglītības iestādē iesniegumu, kurā apliecina, ka izglītojamais izbrauc no valsts;

42.2. izglītības iestāde vecākam vai pilngadīgam izglītojamam izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi;

42.3. vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no izglītības iestādes un rakstiski informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā ir deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, par izglītojamā izglītības ieguves turpināšanu ārvalstīs, kā arī informāciju par izglītojamā statusu aktualizē informācijas sistēmā.

VII. Noslēguma jautājumi

43. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumus Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 217. nr.; 2017, 129., 243. nr.; 2018, 231. nr.).

44. Šo noteikumu 26. punkts stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.

45. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktu attiecībā uz 3. klases izglītojamiem piemēro ar 2022. gada 1. septembri. Līdz minētajam datumam 3. klases izglītojamo pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja izglītojamais visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis gada vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai attiecīgi aprakstošo vērtējumu mācību priekšmetos, kas noteikti normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kurš bija spēkā līdz 2020. gada 31. augustam.

46. Šo noteikumu 29.3.1. apakšpunktā minēto prasību par vērtējuma izteikšanu ar ne zemāku apguves līmeni kā "apguvis" (1.–3. klasē) attiecībā uz 3. klases izglītojamiem piemēro ar 2022. gada 1. septembri. Līdz minētajam datumam 3. klases izglītojamo saņemtie vērtējumi tiek uzskatīti par atbilstošiem minētajai prasībai, ja izglītojamais visos mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai attiecīgi aprakstošo vērtējumu mācību priekšmetos, kas noteikti normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kurš bija spēkā līdz 2020. gada 31. augustam.

47. Šo noteikumu 32.1. apakšpunktu attiecībā uz 3. klases izglītojamiem piemēro ar 2022. gada 1. septembri. Līdz minētajam datumam 3. klases izglītojamiem papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pēc mācību gada noslēguma ir obligāti mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums nav saņemts vai ir bijis zemāks par četrām ballēm, vai attiecīgi nav saņemts aprakstošais vērtējums, vai nav saņemts vērtējums mācību priekšmetu un mācību stundu plāna īstenošanas ietvaros atbilstoši normatīvajam aktam par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. augustam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 11Pieņemts: 11.01.2022.Stājas spēkā: 13.01.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 8, 12.01.2022. OP numurs: 2022/8.4
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
329096
{"selected":{"value":"22.08.2024","content":"<font class='s-1'>22.08.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.08.2024","iso_value":"2024\/08\/22","content":"<font class='s-1'>22.08.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2022","iso_value":"2022\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2022.-21.08.2024.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.08.2024
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"