Ministru kabineta noteikumi Nr. 747
Rīgā 2018. gada 27. novembrī (prot. Nr. 56 38. §)
Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem
1. Noteikumi nosaka: 1.1. valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti šā standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, un vispārējās pamatizglītības mācību jomu nosaukumus; 1.2. prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par šajos noteikumos noteiktajiem pamatizglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem), un prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas (turpmāk – prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem). 2
(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 438 redakcijā) II. Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis un uzdevumi 2. Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots. 3
3. Pamatizglītības uzdevumi ir: 3.1. stiprināt visaptverošu izpratni par tiesiskumu un tādām vērtībām kā dzīvība (tajā skaitā veselība), cilvēka cieņa (tajā skaitā vienlīdzība), brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību; 3.2. nostiprināt un attīstīt zināšanas, izpratni un pamatprasmes šo noteikumu 7. punktā minētajās mācību jomās, lai sekmīgi turpinātu tālāko izglītību; 3.3. apgūt dažādos kontekstos un mācību jomās nepieciešamās šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētās caurviju prasmes, lai stiprinātu jaunu zināšanu sasaisti ar personisko pieredzi, veidotu pozitīvas attiecības un pieņemtu atbildīgus lēmumus. 4
III. Pamatizglītības saturā iekļaujamās vērtības 4. Pamatizglītības satura apguvē iekļaujamas Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumi. 5
IV. Pamatizglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti mācību jomās un īstenošanas principi 5. Pamatizglītības obligāto saturu veido: 5.1. Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktās vērtības un tikumi; 5.2. šādas caurviju prasmes: 5.2.1. kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns izzina, analizē un izvērtē dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu, pieņem izsvērtus un atbildīgus lēmumus, definē problēmas būtību un risina vienkāršus un kompleksus izaicinājumus; 5.2.2. jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot esošo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā; 5.2.3. pašvadīta mācīšanās – skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, pārvalda savas emocijas, domas un uzvedību, veido pozitīvas attiecības, ir motivēts sevi pilnveidot, izvirza mērķus, plāno savu darbību, īsteno plānu un izvērtē paveikto, mērķtiecīgi izmanto situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas un seko līdzi savam mācīšanās progresam; 5.2.4. sadarbība – skolēns ar cieņu pauž savu un uzklausa citu viedokļus, pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai īstenotu konkrētus mērķus, un sasniedz iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus; 5.2.5. pilsoniskā līdzdalība – skolēns saskata kopsakarības sabiedrībā un vidē, analizē savu iesaisti lokālos un globālos procesos un iesaistās to uzlabošanā, uzņemas atbildību par savu rīcību; 5.2.6. digitālā pratība – skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā; 5.3. zināšanas, izpratne un pamatprasmes valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. 6
6. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3., 6. un 9. klasi, noteikti šo noteikumu 1. pielikumā. 7
7. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības šādās mācību jomās: 7.1. valodu mācību joma – skolēns ir ieinteresēts valodu apguvē, izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā, skolēns lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli, skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā, uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos, izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai; 7.2. sociālā un pilsoniskā mācību joma – skolēns domā un rīkojas atbildīgi, apzinoties savas rīcības sekas un cienot dzīvību kā vērtību, viņam ir izveidojušies noturīgi, labvēlīgi sociālie ieradumi saziņā un saskarsmē ar līdzcilvēkiem, ir izkopta nacionālā, vēsturiskā un pilsoniskā apziņa un izpratne par sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem; 7.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma – skolēns praktiski darbojas, iztēlojas un gūst prieku radošajā procesā, atklāj un pilnveido savus radošos talantus, zināšanas, prasmes un tehnikas dažādos mākslas veidos, vērtē un interpretē daudzveidīgus radošās izpausmes veidus, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti, piedzīvo klātienē kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības, līdzdarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā; 7.4. dabaszinātņu mācību joma – skolēns atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem, izmanto pētnieciskās prasmes problēmu risināšanā, pētījumu veikšanā, izvērtējot riskus un ievērojot drošības nosacījumus, analizē un izvērtē datus, izsaka viedokli un argumentus dažādos veidos un secina no datiem, rīkojas personiski atbildīgi savas un citu veselības veicināšanā, vides kvalitātes saglabāšanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā; 7.5. matemātikas mācību joma – skolēns situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, jēgpilni lietojot matemātikas instrumentus, veic aprēķinus, apstrādā datus, lieto figūru īpašības, saskata sakarības starp lielumiem, spriež vispārīgi un matemātiski modelē, problēmsituācijās izvēlas atbilstošu pieeju vai paņēmienu, apzinās pierādījuma nepieciešamību un veido pamatotus spriedumus; 7.6. tehnoloģiju mācību joma – skolēns praktiski rada sev un sabiedrībai noderīgus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus, dizaina procesā plānojot, projektējot un konstruējot, mērķtiecīgi, droši un atbildīgi izmantojot dažādus paņēmienus, darbarīkus un ierīces, tajā skaitā digitālās, izvēloties piemērotus materiālus un apgūstot atbilstošās prasmes, un veidojot drošu un veselībai labvēlīgu darba vidi, atbilstoši rīkojas bīstamās sadzīves situācijās, izprot dizaina procesu un iegūst vienkārša tehnoloģiska procesa veikšanas un inženiertehnisku problēmu risināšanas pieredzi, spēj droši, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas dizaina procesā; 7.7. veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus. 8
8. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās, beidzot 3., 6. un 9. klasi, noteikti: 8.1. valodu mācību jomā – šo noteikumu 2. pielikumā; 8.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – šo noteikumu 3. pielikumā; 8.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – šo noteikumu 4. pielikumā; 8.4. dabaszinātņu mācību jomā – šo noteikumu 5. pielikumā; 8.5. matemātikas mācību jomā – šo noteikumu 6. pielikumā; 8.6. tehnoloģiju mācību jomā – šo noteikumu 7. pielikumā; 8.7. veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – šo noteikumu 8. pielikumā. 9
9. Lai sasniegtu šo noteikumu 2. punktā minēto mērķi un izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētos uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu īsteno atbilstoši šādiem principiem: 9.1. skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus, apliecinot vērtības un paužot attieksmes; 9.2. skolēna mācīšanās ir saistīta ar viņa pieredzi un ikdienu, skolēns ir iesaistīts viņam aktuālu lēmumu pieņemšanā, mācības rosina interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā un sabiedrībā notiekošajos procesos, raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus; 9.3. pedagogs plāno un vada skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju mācīties iedziļinoties – skaidrot darbību gaitu, domāt par mācīšanos un sasniegto rezultātu; 9.4. pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām; 9.5. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu; 9.6. izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu un izaugsmi; 9.7. izglītības iestāde veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos un tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās un attīstības vajadzībām; 9.8. pedagogi un pārējais izglītības iestādes personāls regulāri sadarbojas, kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus mācību un audzināšanas procesā, veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam; 9.9. izglītības iestāde pēc iespējas agrāk pirmreizēji noskaidro skolēna pamatprasmes un mācīšanās vajadzības un seko katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošā atbalsta izvēlē un īstenošanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā; 9.10. izglītības iestāde darbības mērķu un uzdevumu plānošanā un īstenošanā un pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību. 10
V. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība 10. Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu. 11
11. Mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: 11.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums; 11.2. atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji; 11.3. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus; 11.4. iekļaujošais princips – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam; 11.5. izaugsmes princips – mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma noslēgumā, tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības dinamika. 12
12. Mācību snieguma vērtēšanas veidi ir šādi: 12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvo vērtēšanu īsteno: 12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu; 12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu; 12.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno: 12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu; 12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci; 12.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno: 12.3.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā; 12.3.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā. 13
13. Skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts: 13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums); 13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums). 14
14. Mācību snieguma vērtēšana ir objektīva. Vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses. 15
15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem. 16
16. Valsts noteiktie pārbaudes darbi, beidzot 9. klasi, ir šādi: 16.1. valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – latviešu valoda; 16.2. valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – svešvaloda; 16.3. valsts pārbaudes darbs matemātikas mācību jomā; 16.4. starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. 17
17. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējuma izteikšanas veidu nosaka centrs. 18
VI. Pamatizglītības programmu paraugi 18. Šo noteikumu 11. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības programmas paraugs (kods 21011111) šādām programmām: 18.1. pamatizglītības pirmā posma programmai (kods 11011111); 18.2. pamatizglītības neklātienes programmai (kods 21011113); 18.3. pamatizglītības tālmācības programmai (kods 21011114); 18.4. pamatizglītības otrā posma programmai (kods 23011111); 18.5. pamatizglītības otrā posma neklātienes programmai (kods 23011113); 18.6. pamatizglītības otrā posma tālmācības programmai (kods 23011114). 19
19. Šo noteikumu 12. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts mazākumtautību pamatizglītības programmas paraugs (kods 21011121) šādām programmām: 19.1. pamatizglītības pirmā posma mazākumtautību programmai (kods 11011121); 19.2. pamatizglītības mazākumtautību neklātienes programmai (kods 21011123); 19.3. pamatizglītības mazākumtautību tālmācības programmai (kods 21011124); 19.4. pamatizglītības otrā posma mazākumtautību programmai (kods 23011121); 19.5. pamatizglītības otrā posma mazākumtautību neklātienes programmai (kods 23011123); 19.6. pamatizglītības otrā posma mazākumtautību tālmācības programmai (kods 23011124). 20
20. Šo noteikumu 13. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs (kods 21011911) šādām programmām: 20.1. pamatizglītības pirmā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 11011911); 20.2. pamatizglītības otrā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 23011911). 21
21. Šo noteikumu 14. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 21.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar redzes traucējumiem (kods 21015111); 21.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar redzes traucējumiem (kods 21015121); 21.3. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar dzirdes traucējumiem (kods 21015211); 21.4. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar dzirdes traucējumiem (kods 21015221); 21.5. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 21015311); 21.6. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 21015321); 21.7. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411); 21.8. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015421); 21.9. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar valodas traucējumiem (21015511); 21.10. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar valodas traucējumiem (21015521); 21.11. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611); 21.12. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015621); 21.13. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem (kods 21015711); 21.14. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem (kods 21015721). 22
22. Šo noteikumu 15. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 22.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811); 22.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015821). 23
23. Šo noteikumu 16. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 23.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 21015911); 23.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 21015921). 24
24. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā minētos mācību priekšmetus var īstenot integrēti. Šādos gadījumos izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā norāda, kurus mācību priekšmetus īsteno integrēti. 25
VI 1. Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem un prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (Nodaļa MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 438 redakcijā) 24.1 Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.1 1. plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā vai tās daļā ir noteikti augstāki nekā šo noteikumu 8. punktā noteiktie rezultāti un ir saskaņoti ar centru; 24.1 2. mācību stundu skaits mācību priekšmetos tiek samazināts ne vairāk kā par 25 procentiem no šo noteikumu 11. pielikuma 1. tabulā un 12. pielikuma 1. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā. 26
(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 438 redakcijā) 24.2 Prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.2 1. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un ir noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem triju gadu periodā valstī. Svešvalodā, kurā valsts pārbaudes darbu kārto tikai tās pamatizglītības programmas skolēni, kurā attiecīgajā daļā no mācību jomas ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem valstī triju gadu periodā valsts pārbaudes darbos pārējās svešvalodās kopā; 24.2 2. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un nav noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā, kas izteikts 10 ballu skalā, triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir 8 balles vai vairāk. Mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un kurā skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts apguves līmeņos, mācību sniegums triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir izteikts ar līmeni "apguvis padziļināti"; 24.2 3. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēni triju gadu periodā ir godalgotu vietu ieguvēji mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos vai projektos reģionālā, valsts vai starptautiskā mērogā; 24.2 4. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, izglītības iestāde katru gadu triju gadu periodā ir piedalījusies vai organizējusi koncertus, uzvedumus, konkursus, atklātās mācību priekšmetu olimpiādes, erudīcijas spēles vai citus ar attiecīgo mācību jomu saistītus pasākumus, kuros ir piedalījušies arī citu izglītības iestāžu skolēni vai citi sabiedrības pārstāvji. 27
(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 438 redakcijā) 26. Šie noteikumi attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē – 2022. gada 1. septembrī. Līdz minētajiem datumiem vispārējās izglītības programmas 2., 5. un 8. klasē un 3., 6. un 9. klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. 29
27. Šie noteikumi attiecībā uz latviešu valodas lietojuma proporciju mācību satura apguvē mazākumtautību izglītības programmas 9. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī. Līdz minētajam datumam latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmas 9. klasē lieto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. 30
28. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. 31
Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Kritiskā domāšana
un problēmrisināšana |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1. Formulē atvērtus,
uz izziņu vērstus jautājumus ar personisko pieredzi saistītās
situācijās. Vienkāršu informāciju salīdzina, interpretē,
novērtē, savieno un grupē pēc dotajiem kritērijiem. Meklē
pārbaudītus faktus, pats tos pārbauda |
1.1. Formulē atvērtus,
uz izziņu vērstus jautājumus situācijās ar dažādiem
kontekstiem. Salīdzina, interpretē, novērtē, savieno
informāciju, grupē to pēc dotajiem un paša radītajiem
kritērijiem. Pārliecinās, vai iegūta pietiekami vispusīga un
precīza informācija, pārbauda tās ticamību |
1.1. Formulē atvērtus,
uz izziņu vērstus jautājumus problēmsituācijās un
situācijās, kas ietver vairākas jomas. Izvērsti un
plānveidīgi raksturo rezultātus, savu darbību. Mērķtiecīgi
izzina, analizē, izvērtē un savieno dažāda veida informāciju
un situācijas, izprot to kontekstu. Tiecas iegūt vispusīgu un
precīzu informāciju, nosaka atsevišķus faktorus, kas traucē
iegūt patiesu informāciju |
| 1.2. Veido savā
pieredzē un viedoklī balstītu argumentāciju. Formulē savus
secinājumus pēc norādījumiem |
1.2. Spriež no
konkrētā uz vispārīgo. Atšķir svarīgo no mazāk svarīgā,
situācijai atbilstošo no neatbilstošā. Veido dotajā kontekstā
faktos balstītu argumentāciju. Formulē tiešus, vienkāršus
secinājumus |
1.2. Veido loģiskus
spriedumus, spriež no konkrētā uz vispārīgo un no vispārīgā
uz konkrēto. Abstrahē, vispārina vienkāršās situācijās.
Atšķir faktos balstītu apgalvojumu no pieņēmuma, faktus no
viedokļa. Izvirza argumentus un vērtē to atbilstību. Secina,
vai argumentācija ir pietiekama un korekta. Formulē pamatotus
secinājumus |
| 1.3. Atpazīst un
formulē problēmu saistošā, ar personisko pieredzi saistītā
kontekstā. Ar pedagoga atbalstu izvirza mērķi, piedāvā
risinājumus, izvēlas labāko risinājumu |
1.3. Ar pedagoga atbalstu
nosaka reālas vajadzības – atpazīst un formulē problēmu
saistībā ar noteiktu lielumu (īpašībām, uzbūvi, darbību,
izpausmēm u. tml.), parādību, procesu dotajā kontekstā, izsaka
un skaidro idejas problēmsituācijās. Izvirza mērķi, piedāvā
risinājumus, izvēlas labāko un nolemj to īstenot |
1.3. Nosaka reālas
vajadzības un raksturo problēmas būtību – atpazīst un
formulē problēmu kontekstā, kuru raksturo savstarpēji atkarīgi
lielumi, aspekti, cēloņsakarības. Izsaka, skaidro un analizē
idejas problēmsituācijās, formulē kontekstā balstītu un
strukturētu pieņēmumu. Izvirza mērķi, piedāvā risinājumus,
izvēlas labāko un nolemj to īstenot |
| 1.4. Raksturo savu
pieredzi līdzīgās situācijās, izsaka idejas risinājumam. Ar
pedagoga atbalstu veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu,
īsteno to, mācoties vairākas problēmrisināšanas
stratēģijas, un izvērtē rezultātu |
1.4. Veido izvēlētās
problēmas risinājuma plānu, īsteno to, izmantojot situācijai
piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas, – eksperimentē
domās un praktiski, veidojot reālus modeļus un objektus,
izpētot īpašības un pārbaudot pieņēmumu, veic pilno
pārlasi, sadala problēmu daļās, pāriet uz vienkāršāku
problēmu, izvērtē paveikto pēc paša radītiem kritērijiem un
iesaka uzlabojumus |
1.4. Veido izvēlētās
problēmas risinājuma plānu, īsteno to un, ja nepieciešams,
darba gaitā plānu pielāgo situācijai. Kompleksās situācijās
lieto piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas – veic
plānveida eksperimentu pieņēmuma pamatošanai. Spriež
"atpakaļgaitā", atrod pretpiemēru, veido situācijas abstrakto,
vispārīgo modeli, pārbauda iegūtos rezultātus problēmas
kontekstā. Meklē citu pieeju, paņēmienu, ja tas nepieciešams.
Izvērtē paveikto un plāno uzlabojumus turpmākajam darbam |
| 2. Jaunrade un
uzņēmējspēja |
| 2.1. Ir atvērts jaunai
pieredzei. Ar prieku fantazē par iespējamiem neierastiem
risinājumiem |
2.1. Nebijušas
situācijas uztver ar ieinteresētību, izmanto iztēli un
spontanitāti, lai veidotu neikdienišķas sakarības. Uzdrīkstas
mēģināt paveikt kaut ko jaunu |
2.1. Uz pasauli raugās
ar zinātkāri, iztēlojas nebijušus risinājumus. Ir gatavs
pieņemt nenoteiktību un jaunus izaicinājumus |
| 2.2. Uzdod jautājumus
par esošo situāciju un ar pieaugušā atbalstu izmanto vairākas
radošās domāšanas stratēģijas. Lai radītu idejas,
iedvesmojas no citu darbiem |
2.2. Izvērtē situāciju
un izmanto radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie
idejām tās pilnveidei, iedvesmojas no citu idejām, tās
papildina. Izzina pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu,
kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu
ieceri |
2.2. Izzina situāciju no
dažādiem skatpunktiem, lieto un pielāgo situācijai atbilstošas
radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie jaunām un
noderīgām idejām, iedvesmojas no citu pieredzes. Elastīgi un
izsvērti izmanto pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu,
kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu savu
ieceri |
| 2.3. Ar pedagoga atbalstu
nonāk pie sev jaunas un noderīgas idejas un īsteno to,
nepadodas, ja neizdodas to īstenot, bet mēģina vēlreiz |
2.3. Viens vai grupā
spēj jau esošiem risinājumiem vai produktiem vairot pievienoto
vērtību, plāno darbu un apzina resursus, lai īstenotu radīto
ideju. Saskaroties ar grūtībām, meklē atbalstu un izmanto
to |
2.3. Viens vai grupā
spēj radīt jaunu un sev vai citiem noderīgu produktu vai
risinājumu, prot vadīt procesu no idejas radīšanas līdz tās
īstenošanai. Saskaroties ar grūtībām, neatlaidīgi meklē un
rod risinājumu |
| 3. Pašvadīta
mācīšanās |
| 3.1. Ar pieaugušā
atbalstu izvirza mērķi mācību uzdevumā un plāno savas
darbības soļus, lai to izpildītu |
3.1. Patstāvīgi izvirza
vairākus mācīšanās mērķus un plāno, kā tos īstenot gan
vienatnē, gan grupā |
3.1. Izvirza īstermiņa
un ilgtermiņa mērķus, plāno to īstenošanas soļus, uzņemas
atbildību par to izpildi |
| 3.2. Pastāsta par savas
mācīšanās progresu un prasmēm, kas padodas vislabāk, kā arī
neizdošanos un kļūdām |
3.2. Nosauc savas
darbības stiprās un vēl pilnveidojamās puses, analizē
personiskās īpašības un uzvedību, kas ietekmē izvēli,
panākumus vai neizdošanos.
Prot pastāstīt par sava padarītā progresu, izmantojot
vienotu kritēriju sistēmu
|
3.2. Patstāvīgi
analizē savas darbības saistību ar personiskajām īpašībām
un uzvedību.
Atpazīst savas darbības stiprās puses un ar pieaugušā
atbalstu rod dažādus veidus, kā attīstīt savas domāšanas un
uzvedības pilnveidojamās puses
|
| 3.3. Nosauc un izmanto
vairākas uzmanības noturēšanas, iegaumēšanas un
atcerēšanās stratēģijas |
3.3. Lieto dažādas
domāšanas stratēģijas atbilstoši mācību kontekstam |
3.3. Izmanto savas
domāšanas stiprās puses un situācijai atbilstošas domāšanas
stratēģijas, lai attīstītu savas spējas un uzlabotu
sniegumu |
| 3.4. Skaidro dažādu
emociju ietekmi uz savu domāšanu un uzvedību.
Ikdienišķās situācijās emocijas pauž sociāli
pieņemami
|
3.4. Pauž savas emocijas
sociāli pieņemami arī neikdienišķās situācijās. Skaidro
faktorus, kas mācību situācijā rada dažādas emocijas, motivē
sevi darbībai. Patstāvīgi lieto apgūtos stresa pārvaldīšanas
paņēmienus |
3.4. Mācību procesa
laikā vada emocijas un uzvedību sociāli pieņemami. Analizē
domu un emociju ietekmi uz atbildīgu personisko lēmumu
pieņemšanu |
| 3.5. Mācību procesā ar
pedagoga atbalstu seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju
izpildei un novērtē savu mācību darbu un mācīšanās
pieredzi |
3.5. Patstāvīgi seko
iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un mācību
procesā nosaka, vai un kā sniegumu uzlabot |
3.5. Patstāvīgi veido
savus kritērijus, kas liecina par mērķa sasniegšanu, izzina
sava padarītā progresu un nosaka, vai un kā uzlabot sniegumu.
Kļūdas izmanto, lai mērķtiecīgi mainītu savu darbību.
Mācīšanās gaitā pārplāno dažus soļus, lai nonāktu pie
labāka risinājuma |
| 4. Sadarbība |
| 4.1. Pauž vārdos savas
vajadzības, domas un emocijas, kā arī skaidro, kā citu sejas
izteiksme un ķermeņa valoda saistās ar konkrētu emociju un kā
emocijas ietekmē attiecības ar citiem |
4.1. Ar pedagoga atbalstu
aktualizējot savu rīcību, mācās patstāvīgi pārvaldīt savas
emocijas un saglabā labvēlīgu attieksmi saskarsmē ar
citiem |
4.1. Izvērtē citu
cilvēku emocijas un rīcības iemeslus, izrāda empātiju un
pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši
situācijai |
| 4.2. Pārliecinās, kā
sarunas partneris ir sapratis teikto.
Ar pedagoga atbalstu mērķtiecīgi virza sarunu, lai saprastos,
un apzināti lieto savas sociālās prasmes, lai ar citiem
nodibinātu un uzturētu pozitīvas attiecības un iesaistītos
sociālās aktivitātēs
|
4.2. Saziņā ar citiem
atbilstoši situācijai lieto dažādus saziņas veidus un veido
sarunu ar cilvēku, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Atzīst un
respektē viedokļu dažādību, pieņem kopējus lēmumus par
piemērotāko rīcību un risina konfliktus pazīstamās
situācijās |
4.2. Pauž savu un
uzklausa otra viedokli, ievērojot cieņu pret sarunas partneri,
rod vienojošu viedokli situācijā, kad pusēm ir atšķirīgi
uzskati.
Ja nepieciešams, uzņemas sarunas vadību. Sasniedz abpusēji
pieņemamus kompromisus un tiecas pēc taisnīga risinājuma
|
| 4.3. Sadarbojas ar citiem
kopēju konstruktīvu uzdevumu veikšanai. |
4.3. Strādā komandā,
orientējas uz līdzvērtīgu ieguldījumu, pieņem un sadarbojas
ar dažādiem cilvēkiem, lai sasniegtu konkrētu mērķi |
4.3. Sadarbojas ar citiem
atbilstoši situācijai, kā arī veido un vada komandu, ievērojot
citu cilvēku vajadzības |
| 5. Pilsoniskā
līdzdalība |
| 5.1. Saskata vienkāršas
kopsakarības sabiedrībā (klasē, skolā, ģimenē un vietējā
kopienā) |
5.1. Saskata
kopsakarības sabiedrībā, vidē un kopienā nacionālā mērogā,
kā arī savu ietekmi, lomu un nepieciešamību iesaistīties savas
kopienas dzīves uzlabošanā. Skaidro vienas rīcības dažādās
sekas (to ietekmi uz citiem cilvēkiem, attiecībām, vidi) |
5.1. Skaidro savu
skatījumu par kopsakarībām sabiedrībā, vidē, kopienā Eiropas
mērogā un pamato to, saistot ar dažādos avotos gūtu
informāciju un statistikas datiem. Analizē, kā atsevišķu
indivīdu rīcība ietekmē sabiedrību un vidi |
| 5.2. Ievēro, ka
dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi, nosauc savas
vērtības. Ar pedagoga atbalstu rīkojas saskaņā ar savām
vērtībām |
5.2. Meklē pamatojumu
citu rīcībai un viedokļiem, nosauc un pamato savas, ģimenes
locekļu, skolas vērtības. Rīkojas saskaņā ar savām
vērtībām |
5.2. No pieredzes, kā
arī analizējot dažādus avotus, secina, kā vērtības laika
gaitā var mainīties. Balstoties savās vērtībās, izvēlas
pasākumus, kuros iesaistīties, un, ja nepieciešams, iesaista
citus, paskaidro un pamato savu izvēli vai iemeslus
neiesaistīties. Virza savu rīcību saskaņā ar savām
vērtībām, pamato savas izvēles |
| 5.3. Piedalās noteikumu
un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā un ar pedagoga
atbalstu rīkojas atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām.
Veic uzticētos pienākumus, saskata, ka rīcībai ir sekas, un
uzņemas atbildību par savu darbu |
5.3. Piedalās noteikumu
un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā, mācību
procesa plānošanā, pamato ar to saistītās izvēles, meklē
visiem iesaistītajiem labāko risinājumu un ievēro sev
izvirzītos noteikumus, lai uz viņu varētu paļauties.
Uzņemas atbildību ģimenē un attiecībās ar draugiem,
skaidro, kā rīkoties atbildīgi un veidot uzticēšanos
|
5.3. Patstāvīgi ievēro
sev izvirzītos noteikumus, lai būtu uzticams un uz viņu varētu
paļauties.
Analizē savu iesaisti globālos procesos un rīkojas
atbildīgi. Skaidro savas rīcības sekas un uzņemas par to
atbildību
|
| 5.4. Ar pedagoga atbalstu
iesaistās skolas dzīves uzlabošanā un nosaka, kas pēc tam ir
mainījies |
5.4. Iesaistās
vietējās kopienas dzīves uzlabošanā un analizē, vai un kā
iesaiste mainījusi kopienas dzīvi |
5.4. Piedāvā
īstenojamus un ilgtspējīgus risinājumus vietējās kopienas
dzīves uzlabošanai. Sadarbībā ar citiem kādu no tiem īsteno
un pamato savas iesaistes jēgu |
| 6. Digitālā
pratība |
| 6.1. Izmanto digitālās
tehnoloģijas mācību uzdevumu veikšanai pēc norādījumiem |
6.1. Izmanto digitālās
tehnoloģijas zināšanu ieguvei, apstrādei, prezentēšanai,
pārraidei un pamato digitālo tehnoloģiju lietojuma
nepieciešamību |
6.1. Izvēlas un izmanto
iecerei vai uzdevumam piemērotākās digitālo tehnoloģiju
sniegtās iespējas, lieto tās pašrealizācijai un daudzveidīga
satura radīšanai |
| 6.2. Nosaka digitālās
komunikācijas veidus |
6.2. Nosaka digitālās
komunikācijas veidus, to mērķus, formātus un ietekmi uz
auditoriju. Izmanto digitālās tehnoloģijas komunikācijai un
sadarbībai |
6.2. Atbildīgi izmanto
digitālo komunikāciju konkrētiem mērķiem, izvērtējot tās
piemērotību mērķgrupas vajadzībām |
| 6.3. Atpazīst mediju
radītus un popularizētus tēlus un simbolus |
6.3. Analizē mediju lomu
realitātes konstruēšanā un novērtē dažādu informācijas
avotu, tajā skaitā digitālā formā pieejamo avotu,
ticamību |
6.3. Kritiski analizē
mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, rada savu
mediju saturu |
| 6.4. Skaidro, kā
digitālās tehnoloģijas ietekmē ikdienu, ar pedagoga atbalstu
veido veselīgus un drošus paradumus digitālo tehnoloģiju
lietošanā |
6.4. Skaidro savu
izpratni par digitālo tehnoloģiju lomu sabiedrībā un
pašrealizācijā. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju
lietošanas paradumus |
6.4. Analizē un
novērtē tehnoloģiju ietekmi uz garīgo un fizisko veselību,
sabiedrību un vidi. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju
lietošanas paradumus, pamato to nepieciešamību. Konstruē,
kontrolē un pārvalda savu digitālo identitāti |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
I. Mācību saturs
valodu jomā. Latviešu valoda
| 1. Mēs sazināmies,
klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu
informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai
saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu
un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir
citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk
saprast dzimto valodu |
| 1.1. Saziņa
kontekstā |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Spriež par
valodas nozīmi cilvēku dzīvē, lietojot terminus "dzimtā
valoda" un "valsts valoda" |
1.1.1. Pamato latviešu
valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā un savā dzīvē, kā arī
dzimtās valodas nozīmi citu valodu apguvē |
1.1.1. Argumentēti pauž
viedokli par latviešu valodas un kultūras nozīmi un lietojumu
mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Izturas ar cieņu pret latviešu valodu un citu tautu valodām |
| 1.1.2. Klausoties
vienkāršas uzbūves tekstus un skatoties video sižetus, saprot
tekstu kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu,
laiku un galveno domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un
redzēto |
1.1.2. Klausoties ar
mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties video
sižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno
informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto/redzēto,
izmantojot konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas
detaļas |
1.1.2. Klausoties un
skatoties informatīvus raidījumus, intervijas, diskusijas,
saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju
viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas
dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē
dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli |
| 1.1.3. Skaidri un ar
izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu.
Atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus |
1.1.3. Veikli un ar
izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu.
Atrodot tajā galvenos vārdus un frāzes, atbildot uz jautājumiem
un uzdodot jautājumus pašiem, nosaka teksta galveno domu un tajā
paustās idejas. Formulē viedokli par izlasītā teksta
noderīgumu un turpmākajām izmantošanas iespējām |
1.1.3. Ar izpratni lasa
satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot
valodas lietojuma būtiskākās īpatnības. Analizē un skaidro
tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš
zināmo, nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir
radījis |
| 1.1.4. Iesaistās
saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar
personisko pieredzi. Ievēro saziņas tematu un dalībniekus |
1.1.4. Iesaistās
saziņā, ievērojot saziņas tematu, dalībniekus, vietu, laiku un
nolūku. Izmanto piemērotus verbālos un neverbālos saziņas
līdzekļus |
1.1.4. Iesaistās
daudzveidīgās saziņas situācijās, izmantojot kontekstam
piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Ievēro
saziņas kultūru, apzinoties tās lomu sociālo kontaktu un
sadarbības veidošanā |
| 1.1.5. Ir ieinteresēts
veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana
viedokļu atšķirības. Piedalās sarunās, pauž savu viedokli un
uzklausa citu viedokli |
1.1.5. Ierosina un uztur
dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties
diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu
viedokli |
1.1.5. Strukturē dialogu
un saziņas gaitu. Virza un vada izvērstu sarunu. Piedalās
diskusijā, spēj saprasties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem.
Veido saziņas situācijai atbilstošu monologu
|
| 1.1.6. Pamana un skaidro
atšķirības mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturā un apjomā
atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā |
1.1.6. Pielāgo mutvārdu
tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no
saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Lieto
piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus |
1.1.6. Variē un pielāgo
mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu
atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī
e-saziņā. Daudzveidīgās saziņas situācijās lieto piemērotu
teksta žanru un vizuālos līdzekļus |
| 1.1.7. Pamana un nosauc
saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas ikdienas
runas situācijās un tekstos |
1.1.7. Pamana un raksturo
saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas. Pamato
savu viedokli ar konkrētiem piemēriem, balstoties personiskajā
un citu pieredzē |
1.1.7. Raksturo saziņas
dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās
ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas
līdzekļus, lai paustu emocijas. Pamato savu viedokli |
| 1.1.8. Pamana valodas un
saziņas atšķirības formālās un neformālās saziņas
situācijās. Ievēro šīs atšķirības, iesaistoties
saziņā |
1.1.8. Saziņā pamana
citu un ievēro savu runātāja un rakstītāja kultūru formālās
un neformālās saziņas situācijās. Spēj sazināties ar
dažādu kultūru cilvēkiem |
1.1.8. Ievēro runātāja
un rakstītāja kultūru daudzveidīgās saziņas situācijās,
arī digitālajā vidē. Spēj piedalīties saziņā un sadarboties
ar dažādu kultūru cilvēkiem. Pielāgo savu runu klausītājiem,
kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, izvēloties
piemērotu runas tempu, leksiku un vienkāršas sintaktiskās
konstrukcijas |
| 1.1.9. Atrod informāciju
tekstā, arī tabulās, shēmās, diagrammās, domu kartēs.
Vērtē to pēc vienkāršiem kritērijiem: zināma/nezināma,
interesanta/garlaicīga, ticama/mazticama. Salīdzina ar personisko
pieredzi |
1.1.9. Apkopo
informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim.
Nošķir nepieciešamo no liekā, svarīgo no mazsvarīgā, vērtē
informācijas ticamību. Sakārto to noteiktā secībā vai
veidā |
1.1.9. Salīdzina
vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu
izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem
avotiem. Izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un
strukturēšanas veidu. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu
secību, cēloņus un sekas |
| 2. Valoda un teksti mums
palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un
kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā
autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju,
plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un
tekstveide |
| 2.1.1. Izmanto teksta
virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno
domu, salīdzina ar citu viedokli un secina par kopīgo un
atšķirīgo |
2.1.1. Izmanto teksta
virsrakstu, svarīgākos teikumus un atslēgvārdus, nosaka teksta
tematu, galveno domu un nolūku. Salīdzina ar citu viedokli un
veido secinājumus |
2.1.1. Izmanto
atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus un zināšanas par teksta
vizuālā noformējuma grafiskajiem līdzekļiem, lai interpretētu
un novērtētu tekstu un tā galveno domu. Salīdzina ar citu
viedokli un veido secinājumus |
| 2.1.2. Stāsta par
dzirdēta vai lasīta teksta notikumiem, īsi raksturo personas,
sasaistot stāstījumu ar personīgo pieredzi |
2.1.2. Raksturo un
salīdzina dzirdēta vai lasīta teksta notikumus un personas,
veido secinājumus. Sasaista stāstījumu ar personisko un citu
pieredzi, nosaka valodas īpatnības |
2.1.2. Detalizēti pamato
viedokli par teksta nolūku un noskaņu, personu rīcību un
izjūtām, notikumu cēloņiem un sekām. Raksturo autora
individuālo valodas stilu un tā ietekmi uz adresātu. Pamatojumā
izmanto argumentētus izteikumus un atbilstošu terminoloģiju |
| 2.1.3. Pirms teksta
veidošanas izplāno tā saturu, strukturē domas un idejas, arī
vienkāršos grafiskos attēlos. Pārrunā šo procesu un paveikto
ar citiem. Veido stāstījumu un raksta vēstījumu |
2.1.3. Pirms teksta
veidošanas veic piezīmes un plāno savu tekstu, reflektē par šo
posmu, izvērtē to un pārrunā savas ieceres ar citiem. Veido
stāstījumu. Raksta vēstījumu un aprakstu |
2.1.3. Patstāvīgi
izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu,
izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Reflektē
un izvērtē to, apspriežoties par teksta saturu un uzbūvi ar
citiem. Raksta pārspriedumu un argumentēto eseju |
| 2.1.4. Nosaka vienkārša
teksta uzbūves galvenās daļas (ievadu, galveno daļu,
nobeigumu). Raksta pēc parauga nelielus, ar personisko pieredzi un
fantāziju saistītus tekstus, noformējot tos atbilstoši teksta
adresātam un žanram |
2.1.4. Nosaka teksta
uzbūvi, pamana tās atšķirības dažādos tekstos, arī e-vidē.
Raksta pēc parauga un patstāvīgi ar personisko pieredzi un
fantāziju saistītus tekstus, ievērojot to uzbūvi, atbilsmi
saziņas adresātam, nolūkam un teksta žanram |
2.1.4. Novērtē teksta
uzbūvi un savdabīgas struktūras elementus, piemēram, neierastu
teksta daļu kārtību, citu tekstu iekļāvumu, komentārus,
attēlus. Raksta ar personisko pieredzi un izdomu, fantāziju
saistītus tekstus, ievērojot teksta uzbūvi un izmantojot žanra
prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas
līdzekļus |
| 2.1.5. Raksta pēc
parauga ielūgumu un apsveikumu, arī digitālajā formā |
2.1.5. Raksta
patstāvīgi ielūgumu un apsveikumu, pēc parauga un patstāvīgi
– privātās un lietišķās vēstules, iesniegumu,
paskaidrojumu, arī digitālajā formā un e-vidē |
2.1.5. Raksta
patstāvīgi ielūgumu, apsveikumu, lietišķo vēstuli,
iesniegumu, paskaidrojumu, dzīvesgaitas aprakstu (CV),
motivācijas vēstuli, arī digitālajā formā un e-vidē |
| 2.1.6. Izmanto burtus un
citas rakstzīmes sava teksta veidošanā un radošā
noformēšanā |
2.1.6. Skaidro
daudzveidīgu rakstzīmju, tai skaitā digitālo zīmju, lietojumu
tekstā. Izmanto tās savu tekstu veidošanā atbilstoši teksta
nolūkam un adresātam |
2.1.6. Izmanto
rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam
individuālajam stilam. Salīdzina, novērtē dažādus
rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko |
| 2.1.7. Ņemot vērā
pedagoga un klasesbiedru ieteikumus, labo un pilnveido savu
tekstu |
2.1.7. Veido un pilnveido
savu tekstu. Sniedz un iegūst atgriezenisko saiti par teksta
kvalitāti, prot strādāt individuāli un sadarboties teksta
rediģēšanas laikā. Reflektē par šo procesu, lai uzlabotu savu
tekstu |
2.1.7. Rediģē savu
tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Izmanto
dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai, piemēram, jautājumu
formulēšanu, diskusijas, nepieciešamo avotu un resursu
izmantošanu, laika plānojumu |
| 2.1.8. Veido saprotamu,
skaidri uztveramu, ar personisko pieredzi saistītu mutvārdu runu.
Reaģē uz klausītāju jautājumiem |
2.1.8. Pamana mutvārdu
runas atšķirības formālās un neformālās runas situācijās.
Mērķtiecīgi plāno un veido saturīgu, loģisku mutvārdu runu,
ievērojot tās uzbūvi un atbilsmi saziņas nolūkam un teksta
žanram. Iesaistās dialogā ar klausītājiem |
2.1.8. Salīdzina runas
atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās,
formulē secinājumus. Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu
un saturīgu mutvārdu runu. Izmanto tādus runas labošanas
paņēmienus kā stilistiski neveikli izteikto domu
pārfrāzēšana, neprecīzi izvēlēto jēdzienu aizstāšana ar
precīzākiem jēdzieniem un terminiem, ilustrējošu piemēru
minēšana. Rosina klausītājus uz diskusiju |
| 3. Valodas ir
sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido
teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem
un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās
uzbūvi |
| 3.1. Valodas
struktūra |
| 3.1.1. Aprakstoši
skaidro vārda nozīmi tekstā vai dara to, izmantojot sinonīmus
un antonīmus. Saskata un skaidro viennozīmīgus un
daudznozīmīgus vārdus. Lieto vārdnīcu |
3.1.1. Skaidro
daudznozīmīgu vārdu un frazeoloģismu nozīmi kontekstā.
Izmanto sinonīmus un daudznozīmīgus vārdus, kā arī
frazeoloģismus, veidojot tekstus. Iesaistās sarunā un pamato
netradicionālu vārdu izvēli |
3.1.1. Motivēti izvēlas
un lieto savā tekstā daudzveidīgu vārdu krājumu un
frazeoloģismus, lai izteiktu savas domas un panāktu noteiktu
ietekmi uz adresātu. Iesaistās sarunās par valodas jautājumiem,
lietojot atbilstošu terminoloģiju |
| 3.1.2. Saklausa un
skaidro ģimenē vai tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās
valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus,
izlokšņu vārdus, citu valodu ietekmē radušos vārdus |
3.1.2. Saklausa un
skaidro ģimenē un tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās
valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus,
aizguvumus, izlokšņu vārdus vai vārdus, kas rada emocionālu
ekspresiju. Pamato to lietojumu saziņā |
3.1.2. Saklausa dažādus
runātās valodas variantus un nosaka to atšķirības no
literārās valodas. Analizē, izprot un lieto formālajai vai
neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties
precīzākus vārdus, arī ar stilistisku vai emocionālu
ekspresiju. Pamato savu izvēli |
| 3.1.3. Saprotami izrunā
visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus.
Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus
|
3.1.3. Runā ievēro
pareizrunas normas, loģiskās pauzes un intonāciju. Pamato skaņu
un vārdu nozīmi valodā iztēles un emociju attīstīšanai,
piemēram, valodas spēlēs un dzejā |
3.1.3. Pamato
intonācijas, pauzes, žestu un mīmikas nozīmi runā. Prasmīgi
izmanto šīs zināšanas savos mutvārdu tekstos un citu runas
vērtēšanā. Analizē un izprot valodas spēles ikdienas valodā,
arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos |
| 3.1.4. Ievēro skaņu un
burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Pareizi raksta vārdus
ar dubultajiem līdzskaņiem. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos
sākumburtus |
3.1.4. Ievēro vārdu
izrunas un rakstības atšķirības. Pareizi raksta atvasinātus
vārdus, salikteņus un īpašvārdus, attīstot ieradumu izmantot
drukātos un digitālos palīglīdzekļus vārdu pareizrakstības
pārbaudei |
3.1.4. Raksta vārdus
atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja
nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes
līdzekļus savas valodas pilnveidei. Pamato noteikta avota
izvēli |
| 3.1.5. Saskata jaunu
vārdu darināšanas iespējas, darina vārdus sava teksta
veidošanas vajadzībām |
3.1.5. Saskata galvenos
vārddarināšanas paņēmienus. Darina vārdus, analizējot un
secinot, kādas ir latviešu valodas vārddarināšanas
iespējas |
3.1.5. Izmanto latviešu
valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta
iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī
jaunvārdus. Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas
apguvē, teksta bagātināšanā un noteikta efekta
radīšanā |
| 3.1.6. Nosaka lietvārdu,
īpašības vārdu, darbības vārdu un skaitļa vārdu piederību
vārdšķirai. Skaidro šo patstāvīgo vārdu nozīmi saviem
vārdiem |
3.1.6. Nosaka visu
patstāvīgo vārdu piederību vārdšķirai. Izvēlas precīzākos
no tiem sava teksta radīšanā un teikumu savstarpējā
sasaistē |
3.1.6. Apzināti izvēlas
un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas
noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida
tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu
gramatiskās formas |
| 3.1.7. Saviem vārdiem
skaidro teikuma virslocekļu nozīmi, izmantojot paša radītus
piemērus. Izmanto teksta veidošanā stāstījuma, jautājuma un
izsaukuma teikumus, sakārtojot vārdus loģiskā secībā |
3.1.7. Izmanto sava
teksta veidošanā vienkāršus un saliktus teikumus, tiešās
runas teikumus, uzrunu, vienlīdzīgus teikuma locekļus |
3.1.7. Zina un atdala ar
pieturzīmēm savrupinājumus un iespraudumus. Veido tekstu,
izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši
savām iecerēm un teksta adresātam |
| 3.1.8. Lieto atbilstošas
teikuma beigu pieturzīmes |
3.1.8. Lieto atbilstošas
pieturzīmes vienkāršos un saliktos teikumos |
3.1.8. Veidojot tekstu,
ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato
interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā. Skaidro
neierastu interpunkcijas zīmju lietojumu literāros darbos un
informatīvos tekstos |
II. Mācību
saturs valodu jomā. Latviešu valoda un literatūra izglītības
iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības
programmas
| 1. Mēs sazināmies,
klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu
informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai
saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu
un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir
citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk
saprast dzimto valodu |
| 1.1. Saziņa
kontekstā |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Ar pedagoga
atbalstu plāno un vērtē savu latviešu valodas apguvi,
piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli |
1.1.1. Plāno un vērtē
savu latviešu valodas apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu
portfeli. Vērtē savas valodas pilnveides iespējas. Spriež par
latviešu valodas lomu savā dzīvē un Latvijas sabiedrībā |
1.1.1. Pilnveido
latviešu valodas prasmes, strādājot patstāvīgi un
sadarbojoties ar citiem. Argumentēti pauž viedokli par latviešu
valodas un kultūras nozīmi un lietojumu mūsdienu daudzkultūru
sabiedrībā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Izturas ar cieņu pret
latviešu valodu un citu tautu valodām |
| 1.1.2. Klausās un
kopumā saprot lēnā tempā skaidri runātus neliela apjoma
vienkāršas uzbūves tekstus par notikumiem, vienaudžiem,
apkārtējo vidi, mācībām un interesēm. Veido tiešus
jautājumus par dzirdēto un atbild uz jautājumiem |
1.1.2. Klausās un saprot
dabiskā tempā skaidri runātus tekstus par notikumiem,
apkārtējo vidi, interesēm, mācībām un vienaudžiem. Veido
daudzveidīgus jautājumus par dzirdēto un atbild uz dažādu
veidu jautājumiem |
1.1.2. Klausoties un
skatoties informatīvus raidījumus, intervijas, diskusijas,
saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju
viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas
dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē
dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli |
| 1.1.3. Ar izpratni lasa
mācībām un savām interesēm atbilstošus vienkāršas uzbūves
tekstus.
Veido tiešus jautājumus par izlasīto un atbild uz
jautājumiem
|
1.1.3. Ar izpratni lasa
mācībām, savām vajadzībām un interesēm atbilstošus,
tematiski dažādus daiļliteratūras, publicistikas,
populārzinātniskus un informatīvus tekstus. Izmanto atbilstošas
lasīšanas prasmes, piemēram, detalizēta teksta uztvere,
konkrētas informācijas ieguve, teksta uztvere kopumā. Veido
daudzveidīgus jautājumus par izlasīto un atbild uz dažādu
veidu jautājumiem |
1.1.3. Ar izpratni lasa
satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot
valodas lietojuma būtiskākās īpatnības. Analizē un skaidro
tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš
zināmo. Nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir
radījis |
| 1.1.4. Vērojot,
klausoties un lasot vienkāršas uzbūves tekstus, nosaka to
galveno domu, atrod un pieraksta konkrētu informāciju |
1.1.4. Vērojot,
klausoties un lasot iegūst un sistematizē informāciju,
izmantojot dažādus informācijas pieraksta un strukturēšanas
veidus, piemēram, attēlojot vizuāli vai verbāli būtiskākos
jēdzienus un to kopsakarības. Vērtē ikdienas saziņā un
medijos gūtās informācijas ticamību |
1.1.4. Salīdzina
vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu
izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem
– izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un
strukturēšanas veidu. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu
secību, cēloņus un sekas |
| 1.1.5. Lieto vienkāršas
frāzes, lai iesāktu, uzturētu un pabeigtu īsu sarunu. Ievēro
saziņas kultūru |
1.1.5. Piemēro
atbilstošas frāzes, lai iesāktu, uzturētu un pabeigtu
vienkāršu divpusēju sarunu par pazīstamām tēmām. Ievēro
saziņas kultūru |
1.1.5. Iesaistās
daudzveidīgās saziņas situācijās, izmantojot kontekstam
piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Ievēro
saziņas kultūru, apzinoties tās lomu sociālo kontaktu un
sadarbības veidošanā |
| 1.1.6. Dialogā izsaka
savas domas un vajadzības sadzīves un mācību situācijās.
Veido vienkāršu monologu, pastāstot par sevi un apkārtni
|
1.1.6. Dialogā un
monologā izsaka viedokli, savus pārdzīvojumus, emocijas un
attieksmi |
1.1.6. Strukturē dialogu
un saziņas gaitu. Virza un vada izvērstu sarunu. Piedalās
diskusijā, spēj saprasties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem.
Veido saziņas situācijai atbilstošu monologu
|
| 1.1.7. Pamana
atšķirības mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturā un
izteiksmes veidā |
1.1.7. Pielāgo mutvārdu
tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no
saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā |
1.1.7. Variē un pielāgo
mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu
atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī
e-saziņā. Daudzveidīgās saziņas situācijās lieto piemērotu
teksta žanru un vizuālos līdzekļus |
| 1.1.8. Pamana un nosauc
saziņas dalībnieku un savas emocijas ikdienas runas
situācijā |
1.1.8. Pamana un raksturo
saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, kā arī
literārā darba noskaņu. Pamato savu viedokli ar konkrētiem
piemēriem, balstoties personiskajā un citu pieredzē |
1.1.8. Raksturo saziņas
dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās
ir radījuši. Raksturo literāra darba noskaņu. Analizē un lieto
verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas.
Pamato savu viedokli |
| 1.1.9. Saprot un
pamatlīmenī lieto valodu informācijas noskaidrošanai,
apmaiņai, attieksmes izteikšanai, darbības saskaņošanai, savu
domu un vajadzību izteikšanai |
1.1.9. Saprot un vidējā
līmenī lieto valodu formālās un neformālās saziņas
situācijās, piemēram, informācijas apmaiņai, emociju,
attieksmes paušanai un noskaidrošanai, darbības saskaņošanai,
viedokļa izteikšanai un pamatošanai |
1.1.9. Ievēro runātāja
un rakstītāja kultūru daudzveidīgās saziņas situācijās,
arī digitālajā vidē. Spēj piedalīties saziņā un sadarboties
ar dažādu kultūru cilvēkiem. Pielāgo savu runu klausītājiem,
kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, izvēloties
piemērotu runas tempu, leksiku un vienkāršas sintaktiskās
konstrukcijas |
| 2. Valoda un teksti mums
palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un
kultūru. Literatūra un folklora palīdz labāk iepazīt un
saprast Latvijas kultūrvidi, sabiedrību, tajā notiekošos
procesus un ir latviešu valodas apguves avots. Teksta radīšana
ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu
pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un
prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un
tekstveide |
| 2.1.1. Lasa savām
interesēm, vecumposmam un mācībām atbilstošus latviešu
folkloras un literāros darbus. Nosaka teksta galvenās daļas |
2.1.1. Raksturo latviešu
folkloras un literāro darbu kompozīcijas elementus, analizējot
valodas un teksta grafiskā noformējuma līdzekļus, kas izmantoti
teksta veidošanā |
2.1.1. Analizē un
vērtē vecumposmam atbilstošu latviešu folkloras vai literāro
darbu kompozīciju un izteiksmes veidu. Izsaka viedokli par
literārā darba māksliniecisko kvalitāti |
| 2.1.2. Nosaka literārā
darba tematu, galvenos tēlus, darbības norises vietu un laiku.
Īsi raksturo galvenos tēlus |
2.1.2. Nosaka literārā
darba un folkloras teksta tematiku un galveno domu. Izsaka un
pamato savas domas par darba virsrakstu, tā nozīmi teksta
galvenās domas atklāšanā. Raksturo tēlus, darbības norises
vietu un laiku. Prognozē sižeta attīstību |
2.1.2. Izsaka un
argumentē savu viedokli par literārajā darbā vai folkloras
tekstā paustajām idejām, problemātiku, tēliem un tēlu
rīcību. Izmanto dzimtajā valodā apgūtās zināšanas par
daiļdarba analīzes paņēmieniem |
| 2.1.3. Saskata latviešu
literārajos darbos tēlainās izteiksmes paņēmienus, piemēram,
salīdzinājumus, neparastus vārdus, kas raksturo tēlus vai
vidi |
2.1.3. Saskata latviešu
folkloras un literārajos darbos tēlainās izteiksmes līdzekļus,
piemēram, deminutīvus, personifikāciju, epitetus, metaforas.
Izsaka viedokli par to nozīmi tekstā |
2.1.3. Saskata
literārajā darbā izmantotos tēlainās izteiksmes līdzekļus,
interpretē to nozīmi tekstā. Vērtē literārā teksta valodas
savdabību, nozīmi tēlu un to rīcības raksturojumā, notikumu
un vides aprakstā, kā arī attēlotā laikmeta
atspoguļojumā |
| 2.1.4. Vienkāršas
uzbūves informatīvā tekstā atrod nozīmīgu informāciju,
nosakot teksta galveno domu, personas un darbības norises
vietu |
2.1.4. Informatīvā
tekstā nosaka un pamato galveno domu, darbības vietu, laiku un
dalībniekus, atrod atslēgas vārdus un teikumus, kas tos
raksturo |
2.1.4. Detalizēti pamato
viedokli par teksta nolūku un noskaņu, personu rīcību un
izjūtām, notikumu cēloņiem un sekām. Raksturo autora
individuālo valodas stilu un tā ietekmi uz adresātu. Pamatojumā
izmanto argumentētus izteikumus un atbilstošu terminoloģiju |
| 2.1.5. Saskata
vienkārša teksta virsraksta saistību ar saturu. Pamana tekstā
galvenos vārdus, kas ir svarīgi teksta satura sapratnei |
2.1.5. Izmantojot teksta
virsrakstu, svarīgākos teikumus un atslēgvārdus, nosaka teksta
galveno domu un nolūku |
2.1.5. Izmanto
atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus un zināšanas par teksta
vizuālā noformējuma grafiskajiem līdzekļiem, lai interpretētu
un novērtētu tekstu un tā galveno domu. Salīdzina ar citu
viedokli un veido secinājumus |
| 2.1.6. Veido īsu,
vienkāršu tekstu (20–40 vārdu), izmantojot vienkāršu plānu,
zīmējumus, jautājumus un atslēgas vārdus |
2.1.6. Plāno un veido
tekstu (80–100 vārdu) par pieredzēto, lasīto un dzirdēto,
izsakot savas domas un attieksmi, ievērojot notikumu secību un
teksta uzbūvi |
2.1.6. Patstāvīgi
izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu,
izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Reflektē
un izvērtē to, apspriežoties par teksta saturu un uzbūvi ar
citiem.
Raksta pārspriedumu un argumentēto eseju, kā arī citus ar
personisko pieredzi, izdomu un fantāziju saistītus tekstus
|
| 2.1.7. Pēc parauga
raksta īsu ziņu un apsveikumu. Sniedz par sevi informāciju
anketā |
2.1.7. Atbilstoši
adresātam un saziņas mērķim raksta un pēc parauga noformē
dažāda veida lietišķos tekstus: anketu, ielūgumu, afišu,
vēstuli |
2.1.7. Raksta
patstāvīgi ielūgumu, apsveikumu, lietišķo vēstuli,
iesniegumu, paskaidrojumu, dzīvesgaitas aprakstu (CV),
motivācijas vēstuli, arī digitālajā formā un e-vidē |
| 2.1.8. Izmanto burtus un
citas rakstzīmes sava teksta veidošanā un tā radošā
noformēšanā |
2.1.8. Izmanto
daudzveidīgas rakstzīmes, tai skaitā digitālās zīmes, savu
tekstu veidošanā. Lieto drukātus un elektroniskus uzziņu
avotus. Prot iesaistīt tekstā citātu, norādīt autoru un
avotu |
2.1.8. Izmanto
rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam
individuālajam stilam. Salīdzina un novērtē dažādus
rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko |
| 2.1.9. Saprot, ka
tekstveide ir process, kura laikā tekstu vairākkārt var uzlabot.
Pēc parauga un pedagoga ieteikumiem labo un pilnveido tekstu |
2.1.9. Labo un pilnveido
savu tekstu, sniedz un iegūst atgriezenisko saiti par teksta
saturu un noformējumu. Prot strādāt individuāli un sadarboties
teksta pilnveides laikā |
2.1.9. Rediģē savu
tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Izmanto
dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai, piemēram, jautājumu
formulēšanu, diskusijas, nepieciešamo avotu un resursu
izmantošanu, laika plānojumu |
| 2.1.10. Veido saprotamu,
ar personisko pieredzi saistītu mutvārdu runu. Reaģē uz
klausītāju jautājumiem |
2.1.10. Pēc plāna veido
saturīgu, loģisku mutvārdu runu, īsas prezentācijas.
Uzstājas, ievērojot runas uzbūvi, atbilsmi saziņas nolūkam un
teksta žanram, kā arī svarīgākās mutvārdu runas snieguma
prasības, piemēram, stāju, runas tempu, skaļumu. Iesaistās
dialogā ar klausītājiem |
2.1.10. Salīdzina runas
atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās,
formulē secinājumus.
Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu un saturīgu
mutvārdu runu. Izmanto tādus runas labošanas paņēmienus kā
stilistiski neveikli izteikto domu pārfrāzēšana, neprecīzi
izvēlēto jēdzienu aizstāšana ar precīzākiem jēdzieniem un
terminiem, ilustrējošu piemēru minēšana. Rosina klausītājus
uz diskusiju.
|
| 3. Valodas ir
sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido
teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem
un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās
uzbūvi |
| 3.1. Valodas
struktūra |
| 3.1.1. Nosaka vārda
nozīmi kontekstā. Izmanto dažādus paņēmienus vārdu nozīmes
skaidrošanai, piemēram, skaidro aprakstoši, lieto līdzīgas vai
pretējas nozīmes vārdus, vizualizē |
3.1.1. Interpretē vārda
nozīmi kontekstā un konteksta attiecības ar vārdu. Pamato
vārda lietojumu tiešajā vai pārnestajā nozīmē |
3.1.1. Pamatoti izvēlas
un lieto savā tekstā daudzveidīgu vārdu krājumu un
frazeoloģismus, lai izteiktu savas domas un panāktu noteiktu
ietekmi uz adresātu. Iesaistās sarunās par valodas jautājumiem,
lietojot atbilstošu terminoloģiju |
| 3.1.2. Izmanto apgūto
vārdu krājumu vienkāršās sadzīves un mācību
situācijās |
3.1.2. Izmanto
nepieciešamo vārdu krājumu mācību un sadzīves situācijās.
Teksta veidošanai lieto sinonīmus, antonīmus un
mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus |
3.1.2. Saklausa dažādus
runātās valodas variantus un nosaka to atšķirības no
literārās valodas. Analizē, izprot un lieto formālajai vai
neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties
precīzākos vārdus, arī ar stilistisko vai emocionālo
ekspresiju. Pamato savu izvēli |
| 3.1.3. Saklausa un
saprotami izrunā latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus.
Pazīst, sauc un raksta latviešu alfabēta burtus. Nošķir garos
un īsos patskaņus. Skaidro ar piemēriem skaņu un burtu
atbilsmes vārdu izrunā un rakstībā |
3.1.3. Nošķir
patskaņus, divskaņus un līdzskaņus.
Saskata vārdu izrunas un rakstības atšķirības un skaidro
tās
|
3.1.3. Pamato
intonācijas, pauzes, žestu un mīmikas nozīmi runā. Prasmīgi
izmanto šīs zināšanas savos mutvārdu tekstos un citu runas
vērtēšanā. Analizē un izprot valodas spēles ikdienas valodā,
arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos |
| 3.1.4. Pareizi raksta
vārdus, kuriem nav izrunas un rakstības atšķirību.
Pareizi noraksta drukātu un rakstītu tekstu, labo to pēc
parauga. Lieto lielos sākumburtus personvārdos un zināmajos
vietvārdos
|
3.1.4. Raksta tekstu,
izmantojot vienkāršākos vārdu pareizrakstības pārbaudes
paņēmienus. Lieto lielos sākumburtus personvārdos un
vietvārdos, ievēro pareizrakstību |
3.1.4. Raksta vārdus
atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām.
Nepieciešamības gadījumā izmanto vārdu pareizrakstības
pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei. Pamato noteikta
avota izvēli |
| 3.1.5. Izmanto
patstāvīgos vārdus un palīgvārdus, saskaņo tos, veidojot
vienkāršus teikumus |
3.1.5. Izmanto
patstāvīgos vārdus, palīgvārdus un izsauksmes vārdus,
izvēloties precīzākos sava teksta radīšanā un teikumu
savstarpējā sasaistē |
3.1.5. Apzināti izvēlas
un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas
noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida
tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu
gramatiskās formas |
| 3.1.6. Paplašina savu
vārdu krājumu, darinot vārdus pēc parauga |
3.1.6. Zina un
mērķtiecīgi izmanto raksturīgākos latviešu valodas
vārddarināšanas paņēmienus |
3.1.6. Izmanto latviešu
valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta
iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī
jaunvārdus.
Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas apguvē,
teksta bagātināšanā un noteikta efekta radīšanā
|
| 3.1.7. Saskaņo vārdus
vienkāršos teikumos, izmantojot vienkāršas gramatiskās
konstrukcijas |
3.1.7. Saskaņo vārdus
teikumos. Teikumu veidošanai lieto mācītās gramatiskās
konstrukcijas. Izprot teikuma veidošanas un paplašināšanas
principus |
3.1.7. Zina un atdala ar
pieturzīmēm savrupinājumus un iespraudumus. Veido tekstu,
izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši
savām iecerēm un teksta adresātam |
| 3.1.8. Teksta veidošanā
izmanto vienkāršus teikumus. Sāk teikumu ar lielo sākumburtu,
lieto teikuma beigu pieturzīmes |
3.1.8. Teksta veidošanā
izmanto dažādas sintaktiskās konstrukcijas: uzrunu,
vienlīdzīgus teikuma locekļus, vienkāršus un saliktus teikumus
ar biežāk lietotajiem saistītājvārdiem. Lieto atbilstošas
pieturzīmes |
3.1.8. Veidojot tekstu,
ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato
interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā. Skaidro
neierastu interpunkcijas zīmju lietojumu literāros darbos un
informatīvos tekstos |
III. Mācību
saturs valodu jomā. Mazākumtautību valoda
| 1. Mēs sazināmies,
klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu
informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai
saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu
un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir
citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk
saprast dzimto valodu |
| 1.1. Saziņa
kontekstā |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Spriež par
valodas nozīmi cilvēku dzīvē, lietojot terminus "dzimtā
valoda" un "valsts valoda" |
1.1.1. Skaidro dzimtās
valodas lomu sabiedrībā. Izmanto dzimto valodu citu valodu
apguvē |
1.1.1. Argumentēti pauž
viedokli par mazākumtautības valodas un kultūras nozīmi un
lietojumu vietējā kopienā, Latvijā, Eiropā un pasaulē. Ar
cieņu izturas pret savu un citu tautu valodām |
| 1.1.2. Saziņā ievēro
apgūtās kultūras īpatnības un saziņas tradīcijas |
1.1.2. Saskata
atšķirības dažādu tautu uzvedības un saziņas tradīcijās.
Saziņā izturas korekti, ar sapratni uztver saziņas problēmas,
novērš neskaidrības |
1.1.2. Daudzkultūru
saziņā gūst savstarpēju sapratni, pamatojoties uz apzinātu
labvēlīgu attieksmi pret citu kultūru un valodu dažādību,
noskaidro nesaprašanās iemeslus, piedāvā savus risinājumus
problēmsituācijās |
| 1.1.3. Uztver konkrēto
informāciju (vieta, laiks, dalībnieku lomas) saziņā,
informatīvos, literāros tekstos un folklorā |
1.1.3. Detalizēti un
kopumā uztver dažādu veidu informāciju (fakti, viedokļi,
attieksme) no vairākiem piedāvātajiem avotiem (arī e-vidē),
kritiski vērtē to saturu un ticamību |
1.1.3. Izmanto
komunikatīvu vidi (arī e-vidi) kā dažādas informācijas avotu,
lai izprastu un paustu faktus, viedokļus un idejas. Uztver
informāciju (arī pretrunīgu) no dažādiem avotiem, kritiski un
argumentēti vērtē to. Izvērtē piedāvāto avotu iespējas un
trūkumus, nosakot tos valodas līdzekļus un multimediālo saturu,
kas norāda uz informācijas ticamību |
| 1.1.4. Atlasa
informāciju no dažādiem avotiem atbilstoši saziņas mērķim.
Atrod informāciju tabulās, shēmās, diagrammās, domu kartē.
Atlasa nepieciešamo informāciju, arī norādītajā
tīmekļvietnē |
1.1.4. Apkopo
informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim.
Atlasa nepieciešamo un svarīgo informāciju dažādos avotos.
Uztver informāciju, kas uzsvērta grafiski (šrifts, krāsa, burtu
lielums, izvietojums lappusē), uzkrāj un sakārto to noteiktā
secībā vai veidā |
1.1.4. Integrē un
interpretē informāciju no dažādiem avotiem. Izvēlas mērķim
atbilstošu informācijas pārstrādes un strukturēšanas veidu,
arī izmantojot e-vidi. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu
secību, cēloņus un sekas. Veido patstāvīgus spriedumus un
pamato tos. Novērtē autora nostāju un nolūku, informācijas
atbilstību saziņas situācijai |
| 1.1.5. Sazinās, ņemot
vērā saziņas situāciju, tematu, dalībniekus. Izmanto apgūtās
runāšanas, klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas
prasmes |
1.1.5. Sazinās, ņemot
vērā saziņas mērķi, tematu, dalībniekus. Ievēro formālās
un neformālās saziņas īpatnības, izmanto apgūtās saziņas
stratēģijas |
1.1.5. Mērķtiecīgi
sazinās (arī e-vidē), plāno, vada, novērtē sarunas
efektivitāti atbilstoši saziņas situācijai. Izmanto sev
piemērotākās saziņas stratēģijas |
| 1.1.6. Stāsta par sevi,
redzēto, dzirdēto, lasīto un piedzīvoto. Izmanto verbālos un
neverbālos saziņas līdzekļus, lai uzsāktu un uzturētu
sarunu |
1.1.6. Veido saturīgu,
loģisku runu auditorijai (piemēram, priekšlasījums), atbild uz
jautājumiem. Izmanto piemērotus verbālos un neverbālos saziņas
līdzekļus (piemēram, žestus, acu kontaktu) uzstāšanās
laikā |
1.1.6. Veido
mērķtiecīgu, strukturētu, saturīgu runu auditorijai
(piemēram, publiskā runa), apspriež prezentēto. Izmanto
piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus kontakta
izveidei, uzmanības piesaistei un noturēšanai, neskaidrību
novēršanai |
| 1.1.7. Ar pedagoga
atbalstu novērtē savas uzstāšanās prasmes un to atbilstību
saziņas situācijai |
1.1.7. Novērtē savas un
citu runas kvalitāti atbilstoši saziņas situācijai atbilstoši
dotajiem vai grupā veidotajiem kritērijiem |
1.1.7. Novērtē savas
runas efektivitāti un kvalitāti (piemēram, atbilstību saziņas
situācijai, precizitāti, tēlainību), pilnveido savu sniegumu,
ņemot vērā ieteikumus |
| 1.1.8. Pamana un apraksta
savas un citu cilvēku emocijas ikdienas saziņas situācijās un
literārajos tekstos |
1.1.8. Salīdzina savas
emocijas ar citu cilvēku emocijām saziņā (piemēram,
literārajos tekstos, kinofilmās), raksturo tās, pamato savu
viedokli, izmantojot konkrētus piemērus |
1.1.8. Analizē savas un
citu cilvēku emocijas saziņā (piemēram, publicistiskajos un
literārajos tekstos). Pamato savu viedokli ar konkrētiem
piemēriem, raksturo saziņas dalībnieku un literāro varoņu
attiecības un emocijas |
| 1.1.9. Pauž savu
viedokli un uzklausa citu viedokli, ievērojot saziņas
kultūru |
1.1.9. Piedalās dažādu
jautājumu (piemēram, savstarpējo attiecību) apspriešanā.
Kopīgi novērtē savu un citu ieguldījumu tajā |
1.1.9. Piedalās
diskusijās, ievēro kopīgi izveidotos diskusijas noteikumus.
Korekti izsaka un pamato savu viedokli, noskaidro citu viedokļus,
nosaka kopīgo un atšķirīgo. Kopīgi novērtē savu un citu
ieguldījumu diskusijā |
| 1.1.10. Vāc informāciju
par savas tautas kultūru tuvākajā apkārtnē, piemēram,
ģimenē |
1.1.10. Vāc un apkopo
informāciju par savu valodas un kultūras mantojumu dažādos
avotos, arī e-vidē, apspriež tradicionālo vērtību atbilstību
mūsdienām |
1.1.10. Izpēta un
analizē savu valodas un kultūras mantojumu, vērtē un
interpretē tradicionālo vērtību atbilstību mūsdienām |
| 1.1.11. Strādājot
pārī vai grupā, apmainās ar informāciju, mācās viens no
otra. Novērtē sava darba rezultātu atbilstoši kritērijiem, kas
izstrādāti kopā ar pedagogu |
1.1.11. Lieto apgūtās
saziņas prasmes sadarbībā ar klasesbiedriem. Kopīgi nosaka
sadarbības veidu, izvirza mērķus, sadala pienākumus. Apmainās
ar informāciju, pieņem kopīgu lēmumu. Novērtē savu un citu
dalību grupas darba rezultāta sasniegšanā |
1.1.11. Lieto savas
saziņas prasmes efektīvai sadarbībai. Apspriež problēmu un
tās iespējamos risinājumus, ieklausās citu viedokļos,
salīdzina tos un izvēlas optimālu risinājumu. Novērtē grupas
darba efektivitāti, komentējot, kā izvēlētā rīcība
palīdzēja sasniegt rezultātu |
| 2. Valoda un teksti mums
palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un
kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā
autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju,
plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un
tekstveide |
| 2.1.1. Saskata morāles
vērtības tekstā, piemēram, labestība, godīgums. Izmanto
vienkāršus un neliela apjoma informatīvus un literārus tekstus,
lai izprastu savu vietu ģimenē, klasē, skolā |
2.1.1. Izmanto dažādus
tekstus, lai izprastu sevi un apkārtējo pasauli. Apspriež
informāciju par aktuālām dzīves problēmām un vērtībām,
veido savu vērtību sistēmu |
2.1.1. Apzināti izvēlas
tekstus savas emocionālās un intelektuālās pieredzes
bagātināšanai, tikumiskās pozīcijas izveidei, radošā
potenciāla attīstībai. Uztver humānas un demokrātiskas
vērtības, veido savu priekšstatu par sevi un pasauli, pauž to
paša radītos tekstos |
| 2.1.2. Nosaka neliela
apjoma literāra vai informatīva teksta tematu un galveno domu.
Analizē teksta uzbūvi: ievaddaļa, pamatdaļa, nobeigums |
2.1.2. Analizē teksta
saturu un uzbūvi: uzbūves daļas, rindkopas, to atbilstība
apgūtajiem teksta žanriem un formām, teksta loģiskā
saistība |
2.1.2. Analizē teksta
saturu un uzbūvi: atbilstību tematam, galvenajai domai, teksta
loģisko sakarību, uzbūves daļu un rindkopu atbilstību
apgūtajiem teksta žanriem un formām. Veido dažādu tekstu
plānus. Orientējas sarežģītas uzbūves hipertekstos |
| 2.1.3. Pedagoga vadībā
plāno teksta saturu un uzbūvi. Ievēro apgūtās prasības
tekstveidē: piedāvā tematam atbilstošu virsrakstu, sadala
tekstu rindkopās |
2.1.3. Plāno, kā tiks
veidots teksts (saturs, uzbūve un stils) atbilstoši saziņas
situācijai un autora nolūkam. Ievēro plānu un izvērtē
izveidoto tekstu |
2.1.3. Plāno savu
tekstveides procesu:
motīvs–mērķis–plānošana–īstenošana–pārbaudīšana–rediģēšana–vērtēšana.
Izvērtē savu un klasesbiedru darbu |
| 2.1.4. Raksta īsu,
vienkāršu plānu, lai strukturētu domas un idejas, veidojot
tekstu |
2.1.4. Raksta vienkāršu
vai saliktu plānu, veidojot savu tekstu. Raksta piezīmes |
2.1.4. Tekstveidē
izvēlas un izmanto mērķim atbilstošu plāna veidu vai izveido
savu plānu (piemēram, prezentācijas plānu) |
| 2.1.5. Saskata autora
lietotos izteiksmes līdzekļus un paskaidro to tēlainību |
2.1.5. Nosaka autora
lietoto izteiksmes līdzekļu atbilstību teksta žanram. Atpazīst
oriģinālus un radošus autora risinājumus |
2.1.5. Analizē autora
lietoto valodas līdzekļu atbilstību teksta žanram un stilam.
Atpazīst oriģinālu, radošu, inovatīvu pieeju tekstveidē,
pamato savu viedokli |
| 2.1.6. Veido tekstus
atbilstoši adresātam un saziņas mērķim (piemēram, zīmīte,
ielūgums) |
2.1.6. Veido dažādus
tekstus, izvēloties uzdevuma mērķim atbilstošu stilu
(daiļliteratūras, zinātniskais), žanru (priekšlasījums,
ziņojums, reportāža, intervija, vēstule) un formu (piemēram,
ar ilustrācijām) |
2.1.6. Veido dažādu
veidu, stilu un žanru tekstus (arī e-vidē). Izmanto žanra
prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas
līdzekļus |
| 2.1.7. Labo tekstus
saskaņā ar apgūtajām tekstveides prasībām, ņemot vērā arī
pedagoga un klasesbiedru ieteikumus |
2.1.7. Sniedz un iegūst
atgriezenisko saiti par teksta kvalitāti. Pilnveido tekstus
atbilstoši apgūtajām tekstveides prasībām un valodas
normām |
2.1.7. Pamato, kā teksta
uzbūve, valodas un noformējuma līdzekļi ietekmē tā satura
uztveri. Pilnveido tekstu atbilstoši tekstveides prasībām un
valodas normām, ņemot vērā atgriezenisko saiti (klasesbiedru un
pedagoga vērtējums) |
| 2.1.8. Atrod vai izveido
apsveikumu e-vidē |
2.1.8. Veido tekstu
e-vidē mācībām un saziņai atbilstoši mērķim un formai
(piemēram, īsziņas, prezentācijas slaidus) |
2.1.8. Ievēro interneta
stila īpatnības, radot tekstus e-vidē: emocionalitāte,
tēlainība, vienkāršība, žanru kombinēšana. Publicē tekstu
sociālajos tīklos, ievērojot informācijas aizsardzības un
informatīvās drošības noteikumus |
| 2.1.9. Izmanto atgādnes
grupas darba organizēšanai. Lieto domu kartes vai tabulu
rezultātu atspoguļošanai. Prezentē kopīgi izveidoto tekstu,
izvērtē rezultātu, izmantojot piedāvātās pašvērtējuma
formas |
2.1.9. Izveido plānu
darbam pārī vai grupā uzdevuma veikšanai, pieraksta idejas un
darba rezultātus (piemēram, tabulā). Prezentē kopīgi izveidoto
tekstu. Novērtē savu un citu darbu grupā pēc dotajiem vai
kopīgi izveidotiem kritērijiem |
2.1.9. Izmanto dažādas
uzbūves tekstus grupas darba organizēšanai (rīcības plāna
izstrādei, pienākumu sadalīšanai, kontrolei un paškontrolei,
informācijas atspoguļošanai, analīzei un prezentācijai).
Prezentē grupas darbu, izmantojot vizualizāciju, dramatizējumu,
e-vidi. Novērtē savu un grupas darbu pēc kopīgi izveidotiem
kritērijiem |
| 3. Valodas ir
sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido
teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem
un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās
uzbūvi |
| 3.1. Valodas
struktūra |
| 3.1.1. Skaidro, ka
valodā ir likumi un noteikumi. Atšķir vārdu izrunu un
pareizrakstību. Pieraksta vārdus un teikumus saskaņā ar
apgūtajām valodas normām. Pārbauda vārdu pareizrakstību (arī
izmantojot vārdnīcas). Ar pedagoga atbalstu paskaidro un labo
kļūdas |
3.1.1. Uztver valodu kā
sistēmu, skaidro un ievēro apgūtās valodas normas, analizē
savas kļūdas. Nosaka valodas vienības pēc nozīmes, formas un
funkcijas |
3.1.1. Uztver valodu kā
tautas kultūras sastāvdaļu, mainīgu parādību. Orientējas
valodas zīmēs un līmeņos. Analizē valodas vienības pēc
nozīmes, formas un funkcijas. Pārzina apgūtās valodas normas un
pamato to lietojumu, izmantojot lingvistisko terminoloģiju |
| 3.1.2. Atpazīst
vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds,
prievārds), grupē vārdus atbilstoši tām |
3.1.2. Raksturo
lietvārdus, īpašības vārdus, skaitļa vārdus un darbības
vārdus pēc to nozīmes, formas un funkcijas |
3.1.2. Raksturo vārda
piederību vārdšķirai pēc nozīmes, formas un funkcijas |
| 3.1.3. Skaidro vārdu
nozīmi, izmantojot skaidrojošo vārdnīcu. Atšķir vārda tiešo
un pārnesto nozīmi. Nosaka literārajā darbā sinonīmus un
antonīmus. Izmanto sinonīmus teksta pilnveidei |
3.1.3. Atšķir
vispārlietojamus vārdus no aizgūtiem vārdiem, vecvārdiem,
terminiem. Skaidro vārdu, frazeoloģismu un sakāmvārdu nozīmi,
izmantojot vārdnīcas (arī e-vidē). Uztver daudznozīmīgu
vārdu un frazeoloģismu nozīmi kontekstā |
3.1.3. Mērķtiecīgi
izmanto savā runā un tekstā daudzveidīgu slāņu leksiku,
ņemot vērā tās specifiku un stilistiskās īpatnības.
Noskaidro vārda nozīmi un izcelšanos, izmantojot e-vidi |
| 3.1.4. Nosaka vienkārša
teikuma virslocekļus un palīglocekļus, skaidro to savstarpējo
jēdzienisko saistību. Veido pēc izteikuma mērķa un
emocionālās nokrāsas vienkāršus teikumus, lieto tos saziņā
un tekstos |
3.1.4. Raksturo
vienkārša teikuma virslocekļus un palīglocekļus pēc formas
(viens vārds, vārda forma, vārdu savienojums) un pēc nozīmes
teikuma veidošanā. Veido un intonatīvi pareizi pēc izteikuma
mērķa un emocionālās nokrāsas izrunā dažādus teikumus |
3.1.4. Mērķtiecīgi
izmanto savā runā daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas,
ņemot vērā to specifiku un stilistiskās īpatnības, un skaidro
to nozīmi teksta uztverē un veidošanā. Mērķtiecīgi izmanto
dažādas struktūras teikumus, lai salīdzinātu, pretstatītu,
apvienotu, vispārinātu faktus, idejas un viedokļus |
| 3.1.5. Saskatot teikuma
veidošanas loģiku un interpunkcijas lomu domas izteikšanā,
veido vienkāršus teikumus |
3.1.5. Ievērojot
apgūtās sintakses normas, veido vienkāršus un saliktus
teikumus, piemēram, tiešo runu, uzrunu. Pārbauda pieturzīmju
lietojumu izziņas avotos, arī e-vidē |
3.1.5. Raksturo teikuma
pazīmes. Nosaka vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā (arī
pēc uzbūves sarežģītā) un saliktā teikumā. Ievēro
sintakses un interpunkcijas normas. Paskaidro teikuma pieturzīmju
lietojumu savā un citu tekstā, ņemot vērā jēgas, intonācijas
un pieturzīmju kopsakarību. Skaidro neierastu interpunkcijas
zīmju lietojumu literārajos darbos, reklāmās un citos
tekstos |
| 3.1.6. Nosaka vārda
skanisko sastāvu (skaņas, zilbes), norāda zilbes uzsvaru,
atpazīst vārdā apgūtās morfēmas |
3.1.6. Analizē vārda
morfēmisko sastāvu, nosauc apgūto morfēmu nozīmes |
3.1.6. Analizē vārda,
vārdformas morfēmisko sastāvu un to vārddarināšanas
paņēmienus. Paskaidro vārda nozīmi, tā rakstību, gramatiskās
pazīmes, pamatojoties uz vārddarināšanas analīzi |
| 3.1.7. Raksta tekstus,
izmantojot datora tastatūru. Izvēlas balstvārdus informācijas
meklēšanai e-vidē |
3.1.7. Izmanto e-vides
piedāvātās mācību iespējas savu valodas prasmju pilnveidei.
Veido pieprasījumu, meklējot informāciju e-vidē. Izmanto
e-resursus vārda vai vārdu savienojuma izrunas, pareizrakstības
un nozīmes precizēšanai |
3.1.7. Izmanto e-vides
piedāvātās mācību iespējas savu valodas prasmju pilnveidei,
palīdz apgūt un pilnveidot valodas prasmes citiem. Veido
pieprasījumu informācijas meklēšanai un atbilstoši
vajadzībām paplašina vai sašaurina meklēšanas jomu. Izmanto
e-resursus patstāvīgai tēmas apguvei (arī alternatīvai),
pašpārbaudei un valodas prasmju novērtējumam |
| 3.1.8. Ar pedagoga
atbalstu izskaidro mērķus valodas apguvē un izvērtē savus
sasniegumus pēc dotajiem kritērijiem |
3.1.8. Seko līdzi un
vērtē savus sasniegumus valodas apguvē atbilstoši dotajiem
kritērijiem. Mērķtiecīgi izmanto mācību līdzekļus,
vārdnīcas un uzziņu literatūru paškontrolei un
pašvērtējumam |
3.1.8. Pilnveido savas
valodas prasmes. Plāno valodas apguves procesu un vērtē savu
progresu. Analizē sasniegto kvantitatīvi un kvalitatīvi,
izmantojot atgriezenisko saiti, pašvērtējuma un paškontroles
prasmes |
IV. Mācību
saturs valodu jomā. Svešvaloda
| 1. Mēs sazināmies,
klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu
informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai
saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu
un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir
citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk
saprast dzimto valodu |
| 1.1. Saziņa
kontekstā |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Izmanto apgūtās
saziņas stratēģijas, lai noskaidrotu nezināmo mācību
situācijās |
1.1.1. Lieto apgūstamo
valodu citās mācību jomās, lai atrastu nepieciešamo
informāciju dažādos avotos, izmanto dažādas domāšanas
stratēģijas (piemēram, salīdzināšanu) |
1.1.1. Apzināti izmanto
daudzveidīgas domāšanas stratēģijas (piemēram, nosakot
cēloņu un seku sakarības) valodu apguvē un izziņai citās
mācību jomās, meklējot un salīdzinot nepieciešamo
informāciju dažādās valodās un avotos |
| 1.1.2. Stāsta par sevi,
savu ģimeni, draugiem, savu dzīvesvietu. Formulē vienkāršus
izteikumus par citu aprakstītu darbības laiku, vietu un
dalībniekiem |
1.1.2. Stāsta par savām
interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām),
apraksta tuvāko apkārtni, pamana tajā dažādas valodas un
kultūras, formulē vienkāršus secinājumus, izmantojot
paraugus |
1.1.2. Stāsta par
apkārtējo pasauli, savām interesēm, nākotnes nodomiem,
ceļojumiem, kultūras pasākumiem. Formulē secinājumus un
loģiskus spriedumus par kopīgo un atšķirīgo dažādās
valodās un kultūrās, izmantojot savu pieredzi |
| 1.1.3. Uztver un izmanto
sev nepieciešamo informāciju vienkāršos stāstos un aprakstos,
atbild uz jautājumiem |
1.1.3. Saskata notikumu
secību īsos stāstos un vienkāršos aprakstos. Uztver galveno
domu, parāda savu izpratni (piemēram, atbildot uz iepriekš
paredzamiem jautājumiem) |
1.1.3. Saskata un
salīdzina sakarības, notikumu secību tekstā, tabulās. Uztver
un formulē galveno domu, paskaidro teksta nolūku (piemēram,
paziņojumos un sludinājumos) |
| 1.1.4. Atbilstoši
uzvedības un saskarsmes normām parāda vai pavēsta, ka saprot
vai nesaprot dzirdēto/lasīto (piemēram, ar žestiem vai
iegaumētām frāzēm) |
1.1.4. Atbilstoši
uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot vai nesaprot
dzirdēto/lasīto, lūdz paskaidrot vai atkārtot |
1.1.4. Atbilstoši
uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot
dzirdēto/lasīto (piemēram, formulējot sarunas biedra teikto
saviem vārdiem), bet, ja nesaprot teikto, lūdz sarunu partneri to
paskaidrot vai precizēt |
| 1.1.5. Iepazīstas ar
dažādām emocijām, izmanto emocijzīmes un vārdus, lai izteiktu
savu attieksmi |
1.1.5. Pauž savu
attieksmi vienkāršos teikumos |
1.1.5. Pauž savu
attieksmi un paskaidro to |
| 1.1.6. Ar pedagoga
palīdzību vērtē un plāno savu valodu prasmju apguvi,
piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli, ievēro pedagoga
ieteikumus |
1.1.6. Izvērtē savus
sasniegumus valodu apguvē, nosaka valodas apguves stiprās un
vājās puses. Plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram,
izmantojot Eiropas Valodu portfeli |
1.1.6. Patstāvīgi
novērtē savus valodu apguves līmeņus un mērķtiecīgi plāno
savu valodu prasmju apguvi |
| 1.1.7. Iesaistās īsās
sarunās, uzklausa citu viedokļus, izrāda savu piekrišanu vai
nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā |
1.1.7. Iesaistās īsās
sarunās par tematiem, kas interesē. Uzklausa citu viedokļus,
saskata līdzīgo un atšķirīgo, izsaka savu piekrišanu vai
nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā |
1.1.7. Iesaistās
sarunās par sev interesējošiem vai zināmiem tematiem. Noskaidro
citu attieksmi un uzklausa citu viedokļus, salīdzina tos ar
saviem uzskatiem un sniedz atgriezenisko saiti, arī virtuālajā
vidē |
| 1.1.8. Pamana citu
attieksmi, piemēram, patiku/nepatiku, pauž savas domas un
emocijas, izmantojot skaņas, žestus un iegaumētas frāzes |
1.1.8. Novēro citu
attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas
situācijai un tās paskaidro, izmantojot vienkāršas frāzes un
neverbālus saziņas līdzekļus |
1.1.8. Analizē citu
attieksmi, pauž savas domas un emocijas jaunā kontekstā,
izmantojot verbālus un neverbālus saziņas līdzekļus |
| 1.1.9. Atpazīst un lieto
vienkāršas ikdienas pieklājības frāzes sasveicinoties,
atvadoties, pateicoties |
1.1.9. Atpazīst un lieto
pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram,
apsveicot svētkos) |
1.1.9. Atpazīst un lieto
pieklājības frāzes dažādās saziņas situācijās (piemēram,
uzrunājot pieaugušos) |
| 1.1.10. Uztver
vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (instrukcijas,
virsrakstus), atrod nepieciešamo informāciju digitālā tekstā
(piemēram, reklāmā) |
1.1.10. Izmanto virtuālo
vidi informācijas meklēšanā un uzkrāšanā par sev tuviem
tematiem, lietojot balstvārdus. Sazinās un sadarbojas, izmantojot
dažādus meklētājrīkus mācību mērķiem |
1.1.10. Patstāvīgi
izvēlas tekstus virtuālajā vidē par sev interesējošām
tēmām, izvērtē iegūtās informācijas ticamību, atsaucas uz
informācijas avotu. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus
rīkus un paņēmienus informācijas iegūšanai, mācībām,
izklaidei |
| 1.1.11. Uzdod
vienkāršus jautājumus un sadarbojas ar citiem skolēniem un
pedagogu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo informāciju |
1.1.11. Uzdod dažādus
jautājumus un sadarbojas ar citiem, lai noskaidrotu informāciju
par citiem cilvēkiem, viņu darbībām un motivāciju |
1.1.11. Līdzdarbojas
projektos un sadarbojas ar citiem kopēja mērķa sasniegšanai
starpkultūru situācijās |
| 2. Valoda un teksti mums
palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un
kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā
autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju,
plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un
tekstveide |
| 2.1.1. Kopā ar citiem
skolēniem un pedagogu izvēlas tekstus lasīšanai, atbilstoši
paraugam veido un nolasa/norunā dialogus |
2.1.1. Kopā ar citiem
skolēniem veido dialogus, īsus tekstus un dramatizējumus par
starpkultūru jautājumiem, sagatavo priekšnesumu, veido
audio/video ierakstus |
2.1.1. Apspriež un
analizē sabiedrībā aktuālas tēmas, veido diskusijas,
intervijas, iestudējumus, veido audio/video ierakstus |
| 2.1.2. Klausās un/vai
lasa vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus,
stāstījumus, dialogus), atlasa informāciju un veido
ilustrācijas |
2.1.2. Klausās vai lasa
vienkāršus tekstus, meklē un izvēlas sev nepieciešamo
informāciju dažādos tekstos (piemēram, sludinājumos,
aprakstos, intervijās) |
2.1.2. Klausās vai lasa
tekstus (piemēram, diskusijas, ziņu ierakstus, vēstules,
brošūras) par dažādām tēmām, salīdzina tekstu veidus un
izmanto iegūto informāciju mācību vajadzībām |
| 2.1.3. Izmanto vizuālo
materiālu un ķermeņa valodu, lai iegūtu un sniegtu
nepieciešamo informāciju. Meklē un salīdzina grafiskus
apzīmējumus digitālā tekstā, piemēram, krāsa, burtu
lielums |
2.1.3. Izmanto
vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu
sev nepieciešamo informāciju, izvēloties dažādus informācijas
avotus. Uztver un veido digitālu tekstu, izmantojot attēlus un
skaņu ierakstus |
2.1.3. Izmanto
vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu un
sakārtotu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties drošus
informācijas avotus. Veido digitālu tekstu, izmantojot grafiskos
apzīmējumus. Pārveido digitālu tekstu no viena veida citā,
piemēram, tabulas, shēmas, skaņu ierakstus vai attēlus |
| 2.1.4. Apspriež, vai
informācija tīmeklī ir patiesa vai nepatiesa |
2.1.4. Atbilstoši
noteiktiem kritērijiem apspriež informācijas ticamību tīmeklī
(piemēram, sociālajos tīklos) |
2.1.4. Izvērtē
informācijas ticamību tīmeklī, piemēram, ziņu portālos un
sociālajos tīklos, un pārbauda avotus. Atbildīgi apmainās ar
informāciju (ieraksti emuārā, komentāri forumā) |
| 2.1.5. Nosaka teksta
veidu, piemēram, dzeja vai proza. |
2.1.5. Nosaka dažādu
tekstu veidus un mērķus (piemēram, izglītojošs, informatīvs,
reklāmraksts). Atšķir sarunvalodu no literārās valodas |
2.1.5. Nosaka un izprot
dažādu tekstu uzbūves principus un mērķus (piemēram,
daiļliteratūra, publicistika, zinātniskā literatūra), to
stilistisko nokrāsu (piemēram, lietišķs, humoristisks) un
formalitātes līmeni |
| 2.1.6. Veido domu karti,
sarakstu, izmantojot apgūtos vārdus, frāzes, informāciju un
ilustrācijas mācību grāmatā |
2.1.6. Veido domu karti,
sarakstu, balstvārdus, rindkopas, īsi apraksta izdomātus vai
reālus notikumus, pagātnē paveikto vai personiski
pieredzēto |
2.1.6. Raksta stāstus
par dažādām tēmām, izmantojot apgūtos teksta organizēšanas
paņēmienus (piemēram, domu karti, shēmas), veido sava teksta
melnrakstu, to uzlabo un papildina. Apraksta pieredzētos
notikumus, to dalībniekus un viņu lomas, atklājot savu attieksmi
un emocijas |
| 2.1.7. Norunā īsu,
paša radītu tekstu, piemēram, dzejoli, stāstījumu par sevi,
savu ģimeni |
2.1.7. Veido savu tekstu
par tuvāko apkārtni, ikdienas darbībām, interesēm, izmantojot
informāciju no vairākiem avotiem un ievērojot autortiesības, un
to publisko |
2.1.7. Apkopo vairākus
tekstus un tos radoši izmanto sava teksta veidošanā, ievērojot
autortiesības, un to publisko. Atbild uz jautājumiem |
| 2.1.8. Ar pedagoga
atbalstu apgūst mācīšanās stratēģijas (piemēram,
sadarbība, plānošana) un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram,
Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus) |
2.1.8. Ar pedagoga
atbalstu izmanto mācīšanās stratēģijas un rīkus svešvalodu
apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un
audio ierakstus, interaktīvos valodas testus) |
2.1.8. Uzņemas
atbildību par savas runas un rakstu pratības pilnveidi.
Patstāvīgi izvēlas un izmanto mācīšanās stratēģijas
atbilstoši saziņas situācijai un mācību mērķiem |
| 3. Valodas ir
sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido
teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem
un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās
uzbūvi |
| 3.1. Valodas struktūra
(teikums, vārds, burts, skaņa, simbols) |
| 3.1.1. Izmanto mācību
grāmatas un bilžu vārdnīcas savas valodas sistēmas (gramatisko
struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai |
3.1.1. Izmanto
vārdnīcas, lasāmgrāmatas, paraugus/piemērus mācību grāmatā
savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma)
attīstīšanai |
3.1.1. Patstāvīgi
izvēlas un izmanto dažādus tekstus, skaidrojošās vārdnīcas
un citus avotus savas valodas sistēmas attīstīšanai |
| 3.1.2. Atpazīst valodu
pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā
valodā un atdarina tos saziņā. Salīdzina ar savu
valodu/kultūru |
3.1.2. Salīdzina
dažādas intonācijas, uzsvarus un žestus apgūstamajā valodā
ar savu valodu/kultūru. Izmanto tos saziņā |
3.1.2. Pēta un apspriež
apgūstamajai valodai raksturīgo ķermeņa valodu un intonāciju
empātijas izteikšanai un citu attieksmes noskaidrošanai.
Salīdzina to ar savu valodu/kultūru. Novērtē runātāja izrunas
īpatnības |
| 3.1.3. Salīdzina skaņas
un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un
atšķirīgo |
3.1.3. Salīdzina
internacionālismus un īpašvārdus dzimtajā un apgūstamajā
valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo |
3.1.3. Salīdzina valodas
sistēmu aprakstošos terminus dzimtajā un apgūstamajā valodā,
analizē līdzīgo un atšķirīgo |
| 3.1.4. No vārdu daļām
(morfēmām) darina vārdus |
3.1.4. No vārdu daļām
(morfēmām) darina vārdus, salīdzina to nozīmi ar zināmajiem.
Meklē līdzīgus vārdus un izmanto tos (piemēram, veidojot savu
vārdnīcu) |
3.1.4. No vārdiem un
vārdu daļām (morfēmām) veido salikteņus un tos radoši lieto
savā tekstā. Meklē un izmanto sinonīmus un antonīmus,
noskaidro nozīmju atšķirības |
| 3.1.5. Meklē līdzīgus
vārdus (piemēram, vārdus, kas sākas ar lielo burtu) un atzīmē
tos (pasvītro, iekrāso) |
3.1.5. Atpazīst
vārdšķiras (lietvārds, vietniekvārds, darbības vārds) |
3.1.5. Atpazīst vārdus
pēc to uzbūves, vārdšķiras un teikumu veidus un klasificē tos
pēc pazīmēm. Skaidro atšķirības to lietojumā |
| 3.1.6. Pasvītro vai
pārraksta vārdus, noskaidro un/vai pārbauda to nozīmi (ar
pedagoga palīdzību) |
3.1.6. Pieraksta vārdus
un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot |
3.1.6. Pieraksta vārdus
un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot,
noskaidro nesaprastā nozīmi |
| 3.1.7. Savieno un atdala
vārdus vai vārdu grupas un teikumus ar saikli "un", lai veidotu
stāstījumu. Sadala tekstu teikumos, izmantojot pieturzīmes.
Runā lieto pauzes, lai atdalītu domas |
3.1.7. Savieno vārdus
vai vārdu grupas ar saistītājvārdiem, piemēram, "un", "bet",
"tāpēc ka", lai secīgi izklāstītu vienkāršu stāstu vai kaut
ko aprakstītu. Lieto pauzes un interpunkciju, lai atdalītu
domas |
3.1.7. Savieno vārdus,
vārdu grupas un teikumus, prasmīgi izmantojot dažādus
saistītājvārdus, piemēram, "jo", "kad", "kas", "kur", lai
veidotu loģiski saistītu tekstu. Apzināti lieto dažāda garuma
pauzes runā un izvēlas atbilstošu interpunkciju savu domu
izteikšanai rakstos |
| 3.1.8. Raksta
vienkāršus, īsus teikumus ar atbilstošu vārdu kārtību,
izmantojot paraugus un/vai pedagoga palīdzību |
3.1.8. Raksta
vienkāršus teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras
paraugus un atbilstošu vārdu kārtību |
3.1.8. Veido dažādu
veidu teikumus, radoši izmantojot apgūtos teikumu struktūras
paraugus, atbilstošu vārdu kārtību vienkāršos un saliktos
teikumos |
| 3.1.9. Ar pedagoga
palīdzību uzlabo savu tekstu |
3.1.9. Uzlabo
pareizrakstību un valodas lietojumu savā tekstā, izmantojot
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
3.1.9. Izvērtē un
rediģē savus un citu tekstus (piemēram, piedāvā sinonīmus),
izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| 4. Svešvalodu apguvē
skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski
pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo |
| 4.1. Beidzot 3. klasi,
skolēns spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un
elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības.
Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus
jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu,
pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj
elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri,
un ir gatavs palīdzēt otram (valodas apguves līmenis A1).
Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos
līmeņos
|
4.1. Beidzot 6. klasi,
skolēns spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus
izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram,
informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni,
darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek
vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem.
Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni,
izteikt savas vajadzības (valodas apguves līmenis A2).
Apgūstot otro svešvalodu no 4. klases, beidzot 6. klasi,
skolēns var sasniegt vismaz valodas prasmes līmeni A1.
Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos
līmeņos
|
4.1. Beidzot 9. klasi,
skolēns spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā
valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu,
skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā
situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā
apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu
par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj
aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus,
īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus (valodas apguves
līmenis B1).
Apgūstot otro svešvalodu no 4. klases, beidzot 9. klasi,
atkarībā no izmantotā stundu skaita skolēns var sasniegt
valodas prasmes A2–B1 līmeni. Atsevišķi valodas prasmes
elementi var būt dažādos līmeņos
|
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Katrs cilvēks ir
unikāls un vērtīgs |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1. Nosauc savas
emocijas, rakstura īpašības, vēlmes, vajadzības un stiprās
puses. Nosauc vērtības, kuras pastāv ģimenē. Pazīstamās
situācijās pauž emocijas sociāli pieņemamos veidos,
patstāvīgi demonstrē situācijai atbilstošu uzvedību |
1.1. Paskaidro, kā paša
domas un emocijas, arī augot un attīstoties, ietekmē uzvedību.
Nosauc, kādas vērtības, tikumi un ieradumi ir paša rīcības
pamatā. Pauž emocijas atbilstoši situācijai sociāli
pieņemamā veidā. Nosauc savas intereses, stiprās puses un
rakstura īpašības vai personības iezīmes, kuras vēl
jāattīsta |
1.1. Skaidro gribas,
rakstura, motivācijas, pozitīva pašvērtējuma, emociju, domu un
uzvedības pārvaldīšanas lomu garīgajā un fiziskajā
veselībā un savstarpējās attiecībās. Pieņemot lēmumus,
apsver savas un citu cilvēku vajadzības, vēlmes un intereses.
Patstāvīgi lieto stresa pārvaldīšanas paņēmienus un spēj
atbalstīt citus
|
| 1.2. Pauž savus uzskatus
par sadzīves situācijām, ņemot vērā savas un citu cilvēku
vajadzības un vēlmes |
1.2. Paskaidro dažādu
vērtību, tikumu, ieradumu un sabiedrībā atzīto uzvedības
normu ietekmi uz cilvēka uzvedību, uzklausa atšķirīgus
viedokļus |
1.2. Uzklausa
atšķirīgus viedokļus un argumentēti pamato savus uzskatus.
Skaidro, ka dažādas vērtības var būt savstarpējā pretrunā.
Savā uzvedībā ievēro vispārpieņemtās vērtības un
sabiedrībā atzītās uzvedības normas |
| 1.3. Izmantojot
vienkāršu situāciju piemērus, pamato, kāpēc cilvēka
dzīvība, veselība un cieņa ir vērtība. Pazīstamās
situācijās demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko
atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību |
1.3. Balstoties uz
dažādiem informācijas avotiem un saviem novērojumiem,
salīdzina cilvēku uzvedības normas, uzskatus un tikumus
pagātnē un mūsdienās. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un
personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un
labklājību |
1.3. Atpazīst un
piedāvā risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta
cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutē par
dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem.
Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par
savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās
situācijās |
| 1.4. Skaidro, kā
zināšanas un jaunas prasmes palīdz cilvēkam sevi pilnveidot un
piepildīt savas vēlmes un vajadzības ikdienā. Izvirza
īstermiņa mērķus savu interešu attīstīšanai, jaunu
zināšanu un prasmju apgūšanai. Ar skolotāja atbalstu plāno
laiku mācībām un darbam |
1.4. Apkopo informāciju,
lai izprastu nodarbošanās veidu mainību. Analizējot savas
stiprās puses un attīstības jomas, prognozē sev nākotnē
piemērotas darbības jomas. Izvirza sev īstermiņa mērķus,
izmantojot gan savu, gan nozīmīgu citu cilvēku pieredzi.
Patstāvīgi plāno laiku mācībām un darbam |
1.4. Izvēlas savām
vajadzībām un interesēm atbilstošas aktivitātes un nosaka šo
izvēļu ieguvumus un alternatīvās izmaksas. Skaidro, kas būtu
jāveic īstermiņā, lai varētu virzīties uz ilgtermiņa
mērķiem, arī tad, ja šie mērķi vēl ir neskaidri. Plāno savu
izaugsmi saistībā ar mācībām un vaļaspriekiem, balstoties uz
savu stipro pušu un grūtību jomu apzināšanos |
| 1.5. Ar piemēriem
ilustrē savu piederību latviešu vai citai Latvijas kultūrai. No
sava redzespunkta stāsta par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida
pazīmēm |
1.5. Raksturo Latvijas
sabiedrību un tās kultūras un vēsturisko mantojumu, balstoties
uz savu pieredzi un iepazīstot vēstures avotus un plašsaziņas
līdzekļos pieejamo informāciju |
1.5. Salīdzina dažādu
cilvēku pieredzētos notikumus ar atbilstošā laika Latvijas,
Baltijas reģiona un Eiropas notikumiem. Skaidro, kas veido
nacionālo (piederība Latvijai) un eiropeisko identitāti |
| 1.6. Veido stāstījumu
par cilvēkiem, kuru rakstura īpašības, zināšanas un prasmes
ir pašam nozīmīgas, pamato savu izvēli |
1.6. Iepazīst un
izvērtē nozīmīgas Latvijas personības, lai izdarītu
secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas
nodrošinājušas panākumus |
1.6. Salīdzina
vēsturiski nozīmīgas Latvijas un pasaules personības dažādos
laikos, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un
īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus. Spriež, ka
jebkuram indivīdam ar savu darbību ir un būs iespēja ietekmēt
vēstures notikumus |
| 2. Cilvēki veido
attiecības ar citiem cilvēkiem |
| 2.1. Uzvedībā pauž
iejūtību pret citiem cilvēkiem un cieņu pret dzīvās dabas
daudzveidību. Ievēro un izprot cilvēku un viņa vajadzību
dažādību. Apsver savas rīcības ietekmi uz
apkārtējiem, apkārtējo vidi un dabu. Sadarbojas viendabīgās
grupās, lai sasniegtu kopīgu rezultātu, ievērojot grupas
noteikumus un atpazīstot noteikumu pārkāpumus |
2.1. Izrāda iniciatīvu
līdzdarboties ģimenē, vienaudžu vidē dažādos kontekstos.
Pamato savu ieguldījumu un atbildību dažādās situācijās,
ieskaitot problēmsituācijas. Veido un uztur savstarpēji
apmierinošas attiecības ar citiem cilvēkiem, arī
līdzgaitniekiem ar dažādām speciālām vajadzībām. Pamato,
kāpēc pašam un citiem šādas attiecības ir svarīgas |
2.1. Salīdzina cilvēku
rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma,
godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās
kultūrās un sabiedrībās. Veido un uztur cieņpilnas attiecības
ar dažādiem cilvēkiem. Pieņemot lēmumus, respektē citu
vajadzības, intereses un vērtības |
| 2.2. Raksturo tuvākajā
kopienā pārstāvētas sociālās grupas, izmantojot dažādus
pedagoga piedāvātus informācijas avotus |
2.2. Analizējot
dažādus informācijas avotus, saskata kopīgās un atšķirīgās
iezīmes, mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības
piemērus, lai secinātu, kādu ietekmi uz sabiedrību vēsturiski
ir radījusi un rada dažādu grupu darbība |
2.2. Secina, kādas
vērtības, mērķi un intereses ir dažādām sociālajām
grupām, lai atpazītu savas sociālās lomas vietējā kopienā un
veicinātu sociāli atbildīgu un konstruktīvu sadarbību,
balstoties uz visiem nozīmīgām vērtībām |
| 2.3. Atšķir
labvēlīgas un nelabvēlīgas attiecības ar cilvēkiem (bērniem
un pieaugušajiem). Skaidro, kā būtu jārīkojas nedrošās
situācijās, kad tiek apdraudēts pats vai apkārtējie |
2.3. Atpazīst konfliktu
cēloņus un izmanto dažādus konfliktu risināšanas
paņēmienus. Skaidro morālo vērtību un tikumu nozīmīgumu labu
attiecību un labas savstarpējās sadarbības veidošanā un
uzturēšanā. Atbilstoši pauž savas emocijas, uzskatus un
uzvedību arī pretrunīgās situācijās |
2.3. Skaidro, kā
cilvēku līdztiesības un vienlīdzības principu ievērošana
veicina cilvēku savstarpējo attiecību veidošanu un
uzturēšanu. Balstoties uz pieredzi un novērojumiem, piedāvā
uzvedības principus, kas palīdz mazināt nevienlīdzību,
emocionālo un fizisko vardarbību, kā arī draudus un konfliktus.
Skaidro radikalizācijas draudu esību, atpazīst radikalizācijas
pazīmes vienaudžu vai citu cilvēku uzvedībā |
| 2.4. Attiecībās
ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu
viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli |
2.4. Ģimenē,
attiecībās ar draugiem un vienaudžiem vērtē savstarpējo
attiecību emocionālos, lietišķos un morālos aspektus, lai īsi
raksturotu labvēlīgu attiecību pazīmes un novērtētu savas
attiecības ar citiem cilvēkiem pēc šīm pazīmēm |
2.4. Pamato viedokli par
ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai,
izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar
nereģistrētām attiecībām |
| 2.5. Balstoties savā
pieredzē, skaidro, kādi lēmumi ir paša indivīda ziņā un
kādi prasa kopīgu līdzdalību. Piedalās lēmumu pieņemšanā.
Spriež par iesaistīšanās un līdzdalības nozīmi un
nepieciešamību |
2.5. Izzina iespējas un
motīvus piedalīties sabiedrības dzīvē, lēmumu pieņemšanā
un izvēļu izdarīšanā. Gūst daudzveidīgu, kolektīvi
nozīmīgu lēmumu pieņemšanas pieredzi klasē un skolā.
Izmantojot dažādus informācijas avotus, secina par sociālās
līdzdalības nozīmi un nepieciešamību |
2.5. Sadarbojoties
grupā, gūst pilsoniskās un politiskās līdzdalības pieredzi,
iesaistoties vietējai kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā
vai lēmumu pieņemšanā. Spriež par dažādiem līdzdalības
veidiem, to piedāvātajām iespējām un to, kurš no veidiem
visefektīvāk ļauj ietekmēt lēmumu pieņemšanu un vajadzību
apmierināšanu sabiedrībā un kurš ir visefektīvākais veids,
lai līdzdarbotos sabiedriski nozīmīgos procesos |
| 2.6. Skaidro
savstarpējā atbalsta nepieciešamību un izpausmes sabiedrībā
un piedalās tā nodrošināšanā |
2.6. Analizē piemērus
par sociālās palīdzības (apgādības, jo īpaši labdarības)
izpausmēm sabiedrībā mūsdienās un vēsturē, lai izmantotu
pieredzi savu ierosmju izvirzīšanā un īstenošanā |
2.6. Veido rīcības
plānu un īsteno sabiedriskas aktivitātes savā dzīvesvietā vai
reģionā, kas ir vērstas uz kopīgā sabiedriskā labuma
īstenošanu, lai pievērstu plašākas auditorijas uzmanību
sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, sabiedriskā
drošība un veselība |
| 3. Mūsdienu sabiedrības
pašorganizācijas forma ir demokrātiska valsts. Demokrātiskas
valstis savstarpējo attiecību regulēšanai veido starpvalstu
organizācijas |
| 3.1. Izsaka savas domas,
kāpēc sabiedrības pastāvēšanai vajag noteikumus, un apspriež
iespējas tos pilnveidot. Nosauc un ievēro noteikumus |
3.1. Izvirza idejas,
kāpēc likumi rada gan iespējas, gan ierobežojumus, tomēr
veicina cilvēku labklājību. Skaidro, ka cilvēki vienojas veidot
dažādas institūcijas, lai nodrošinātu cilvēku un
organizāciju (sabiedrības locekļu) attiecību regulēšanu.
Stāsta, ka valsts institūcijas izdod cilvēku un organizāciju
darbību regulējošus normatīvos aktus un rūpējas, lai tos
ievērotu |
3.1. Pauž viedokli,
kāpēc mūsdienu sabiedrībā nepieciešama demokrātiska valsts.
Analizē valsts pamatlikumu (Satversmi) un skaidro likumdošanas
varas, izpildvaras, tiesu varas un plašsaziņas līdzekļu
("ceturtās varas") lomu un funkcijas mūsdienu demokrātiskā
sabiedrībā. Izsaka savas domas par pilsonisko un nevalstisko
iniciatīvu leģitīmajām iespējām un to lomu demokrātiskā
sabiedrībā |
| 3.2. Ikdienas dzīves
situācijās atšķir grupas locekļu tiesības un pienākumus.
Vienojas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai veidotu drošu
vidi sev un citiem |
3.2. Izzina Bērnu
tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērnu tiesības un
pienākumus, lai izvērtētu to izpausmes dzīvē. Veido
priekšlikumu plānu, kuras bērnu tiesības un kurus pienākumus
vajadzētu vairāk izmantot un ievērot |
3.2. Skaidro normatīvo
aktu hierarhiju. Pamato viedokli par cilvēktiesību fundamentālo
lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē. Atbilstoši noteiktiem
kritērijiem atpazīst vardarbīgās ideoloģijas un skaidro to
neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,
cilvēktiesību un vispārējām demokrātiskas sabiedrības
normām. Atpazīst cilvēktiesību pārkāpumus, lai sekmētu to
novēršanu ikdienā |
| 3.3. Skaidro, kāpēc ir
jāiegūst tiesības, lai lietotu citu personu veidotu saturu.
Veidojot dokumentu, atsaucas uz izmantotajiem informācijas
avotiem |
3.3. Salīdzina dažādus
programmatūras licenču tipus, skaidrojot jēdzienus
"autortiesības" un "intelektuālais īpašums", to nozīmi un
ievērošanu, radot savus risinājumus. Veidojot dokumentus, kuros
izmantota citos resursos atrastā informācija, norāda tās
avotu |
3.3. Ievēro
intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus
un izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas. Veidojot
dokumentus, kuros ir citēta vai apkopota citos resursos atrastā
informācija, veido korektas atsauces uz tās avotu |
| 3.4. Stāsta par skolas
pašpārvaldes vadību, skaidro, kāpēc vajadzīgas
amatpersonas |
3.4. Iepazīstot skolas
un vietējās pašvaldības pārvaldi, nosaka pārvaldes
institūciju funkcijas un savas iespējas sadarboties ar tām |
3.4. Salīdzina valsts
pārvaldes struktūru Latvijā un citās valstīs dažādos
vēstures periodos, lai izvērtētu daudzveidīgas varas un valsts
pārvaldes formas. Skaidro dažādu politisko režīmu darbību un
to ietekmi uz indivīdu un sabiedrību. Izprot demokrātiskas
sabiedrības un valsts vērtības un demokrātiskus valsts
pārvaldes principus. Pamato savu viedokli par ārējiem un
iekšējiem faktoriem, kas var apdraudēt vai vājināt
demokrātisku valsti |
| 3.5. Atpazīst Latvijas
valsts simbolus un ievēro ar tiem saistītos rituālus, apzinoties
savu piederību Latvijas valstij. Stāsta par to, kas ir
patriotisms un kā tas var izpausties |
3.5. Izmantojot Latvijas
iedzīvotāju vēsturiskajā pieredzē balstītus faktus, veido
argumentus par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību.
Skaidro patriotisma nozīmīgumu |
3.5. Izvērtē politiskos
veidojumus Latvijas teritorijā dažādos vēstures periodos un to
mantojuma nozīmi Latvijas valstiskuma tapšanā. Skaidro Latvijas
valstiskuma idejas attīstību un valsts izveidošanos. Pauž
viedokli par pilsonību, pilsoņu tiesībām un pienākumiem, to
aktualitāti |
| 3.6. Izvērtējot
dažādas ikdienišķas situācijas, izsaka domas, kāpēc
cilvēkiem ir svarīgi lepoties ar savu valsti |
3.6. Stāsta par Latvijas
kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības valstīm. Pamato, kādēļ
valstīm ir jāuztur labas attiecības ar citām valstīm. Skaidro,
kāpēc valsts ir aizsargājama |
3.6. Skaidro, kādas var
būt lojalitātes un patriotisma izpausmes mūsdienu (Latvijas)
sabiedrībā. Spriež par pilsoņa pamatpienākumiem pret valsti,
tai skaitā aizstāvēt valsti, skaidro NBS lomu un uzdevumus.
Pamato viedokli par ieguvumiem un izaicinājumiem, veidojot
starpvalstu attiecības, globālā, starptautiskā vidē, Eiropas
Savienībā un tādās starptautiskās organizācijās kā ANO un
NATO |
| 4. Uzņēmējspēju
attīstīšana sekmē sabiedrībā izmantojamo resursu apvienošanu
kopējam un individuālajam labumam |
| 4.1. Skaidro, kā jaunas
prasmes, zināšanas un uzņēmība palīdz sasniegt mērķus un
īstenot savas intereses un iespējas darba tirgū |
4.1. Izmantojot pedagoga
dotos piemērus, plāno savu darbību ilglaicīgu mērķu
sasniegšanai. Spriež, kā cilvēku spējas un zināšanas rada
pievienoto vērtību. Prognozē, kā izglītība var ietekmēt
dzīves labklājību nākotnē |
4.1. Izmantojot dažādus
informācijas avotus, izvērtē iegūtās izglītības (līmeņa)
nozīmi dažādās sabiedrībās. Skaidro darba ražīguma ietekmi
uz ekonomisko situāciju un indivīda un sabiedrības labklājību.
Analizē faktorus, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas
un darbaspēka pietiekamību nākotnē. Skaidro, kā rodas bezdarbs
un kāda ir tā ietekme individuālā un valsts līmenī
|
| 4.2. Salīdzina
uzņēmumus savā novadā un pilsētā, meklē informāciju par
veiksmīgiem sava novada uzņēmumiem un stāsta par tiem |
4.2. Analizējot
pašvaldības publiski pieejamo informāciju, noskaidro, kādi
uzņēmumi un kādās darbības jomās ir izplatīti vietējā
pašvaldībā, un izvirza savus pieņēmumus, kāpēc tieši šīs
jomas ir pārstāvētas.
Analizē, kā darba dalīšana un darbības jomas ietekmē
produktu un pakalpojumu radīšanu. Stāsta, kā specializācija
izpaužas tuvākajā apkārtnē
|
4.2. Balstoties uz
konkrētiem piemēriem, analizē uzņēmēja lomu resursu
organizēšanā, lai radītu jaunu preci vai pakalpojumu, analizē
dažādas uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības.
Analizē reģiona vai valsts konkurētspējas priekšrocības
noteiktu nozaru attīstībā un produktu ražošanā, skaidro, kā
valstu līmenī specializācija veicina labklājības līmeņa
pieaugumu. Vērtē starptautiskās tirdzniecības lomu
mūsdienās
|
| 4.3. Gūst pieredzi,
piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos, veic
aprēķinus par ienākumiem, izdevumiem un peļņu |
4.3. Gūst pieredzi,
piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos un
izstrādājot biznesa idejas. Analizē radīto produktu
pieprasījuma un piedāvājuma situāciju tirgū, skaidro, kā
veidojas cena. Secina par uzņēmumu konkurētspēju, nosaka
uzņēmuma radītā produkta pievienoto vērtību |
4.3. Vietējas nozīmes
uzņēmējdarbības pasākumos gūst praktisku uzņēmējdarbības
pieredzi, analizē sava mācību uzņēmuma darbību, nosakot tā
peļņu, ražīgumu, kā arī izstrādā priekšlikumus uzņēmuma
konkurētspējas uzlabošanai. Analizē cenu veidojošos faktorus.
Skaidro un salīdzina, kā notiek resursu sadale un kā darbojas
tirgus mehānisms dažādās ekonomiskajās sistēmās. Analizē
vēsturiskās saimniekošanas formas un tehnoloģiju pilnveides
ietekmi uz sabiedrības attīstību
|
| 5. Cilvēki apzinās
alternatīvas, plānojot pieejamo resursu izlietojumu |
| 5.1. Skaidro, ka,
savietojot vajadzības ar pieejamiem resursiem, cilvēki izdara
izvēles. Ar pedagoga palīdzību sastāda budžetu, pamato savu
izvēli apdomīgam naudas izlietojumam. Spriež par izdarīto
izvēļu sekām |
5.1. Izmantojot dažādus
informācijas avotus, modelē iespējamos situāciju scenārijus,
kas saistīti ar dažādām vajadzībām un resursu ierobežotību.
Skaidro cilvēkiem pieejamo resursu izlietojumu noteiktā
laikposmā, secina un plāno resursu sadalījumu, lai īstenotu
vajadzības |
5.1. Argumentē, kādēļ
ierobežoto resursu dēļ vajadzību apmierināšanai izvēles
jāveic ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējam un
valstij gan lokālā, gan globālā mērogā. Pamato savu viedokli
par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmīgumu |
| 5.2. Vērtē situācijas,
kurās tiek iegūta un tērēta nauda, un to, kā nauda palīdz
situācijā, kad pārdevējam vajag pārdot saražoto un pircējam
nopirkt nepieciešamo preci |
5.2. Vērtē savu
patēriņu, pieņem lēmumu un rīkojas kā atbildīgs
patērētājs. Izmantojot dažādus avotus, novērtē noteiktas
sabiedrības grupas budžetu un to, kādas funkcijas veic nauda.
Salīdzina dažādus norēķinu veidus dažādos laikos, secina,
kādas ir katra norēķinu veida priekšrocības un trūkumi
pagātnē un mūsdienās |
5.2. Analizē valsts
budžeta veidošanas pamatprincipus Latvijā. Spriež, kādi
nodokļi veido valsts budžetu, un pamato nepieciešamību tos
maksāt. Raksturo kopējo ienākumu veidošanos tautsaimniecībā,
diskutē, kādi faktori nodrošina virzību uz augstākas
pievienotās vērtības produktu radīšanu.
Skaidro inflācijas ietekmi un centrālo banku darbību,
īstenojot monetāro politiku Latvijā un eirosistēmā
|
| 5.3. Izstrādā un
praktiski īsteno ideju, kā iespējams atkārtoti izmantot
dažādas lietas. Balstoties uz savu pieredzi, citiem skaidro
resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību |
5.3. Piedāvā
priekšlikumus, kā sabiedrībā mainīt paradumus, lai taupītu
pieejamos resursus tuvākajā kopienā un valstī. Izmantojot
dažādus informācijas avotus, izdara secinājumus un pamato
resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību |
5.3. Vērtē cilvēku
saimnieciskās un politiskās darbības radītās sekas vidē
lokālā un globālā mērogā, veido argumentētus ieteikumus
ilgtspējīgai attīstībai |
| 5.4. Saviem vārdiem
pastāsta par aizņemšanās un aizdošanas būtību, izmantojot
pedagoga piedāvātās situācijas |
5.4. Izmantojot pedagoga
dotos piemērus, vērtē banku sniegtos pakalpojumus, uzdevumus un
nozīmi sabiedrībā. Spriež par vajadzību veidot uzkrājumus
nākotnei |
5.4. Pieņem atbildīgus
lēmumus, izvērtējot dažādu finanšu institūciju piedāvāto
pakalpojumu izdevīgumu. Analizē sakarības starp
nepieciešamajiem finanšu resursiem un iedzīvotāju vajadzībām
un vērtībām, kas nosaka noguldījumu un aizņēmumu
iespējamību |
| 6. Apzinoties un
iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus,
izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas
cieņa starpkultūru komunikācijā |
| 6.1. Atpazīst un stāsta
par tuvākajā kopienā pārstāvēto kultūru raksturīgākajām
tradīcijām, svētkiem un simboliem. Radoši darbojoties, veido
apkopojumu par tiem |
6.1. Raksturo Latvijas
kultūras savdabību, iekšējo daudzveidību un saikni ar Eiropas
un pasaules kultūru. Analizē nozīmīgākās tautas tradīcijas
kā vērtību izpausmes formu |
6.1. Analizē Latvijas
kultūrvides vēsturisko veidošanos un īpatnības, izvērtē un
piedāvā rīcības modeļus, lai veicinātu iekļaujošas
sabiedrības veidošanos.
Analizē reliģiskos priekšstatus dažādos vēstures
laikmetos, nosaka līdzīgo un atšķirīgo. Spriež par reliģiju
vietu un nozīmi sabiedrības dzīvē, skaidro kristietības lomu
Latvijas kultūrā. Spriež par eksistenciāliem jautājumiem un
kristīgām ētiskām vērtībām pagātnē un mūsdienās
|
| 6.2. Vērtē savu
rīcību attiecībās ar dažādu kultūras grupu
pārstāvjiem |
6.2. Skaidro stereotipu
un aizspriedumu būtību un apzinās to ietekmi uz cilvēku
savstarpējām attiecībām, piedāvā rīcības iespējas to
negatīvās ietekmes mazināšanai |
6.2. Gūst daudzveidīgu
pieredzi iedziļināties un diskutēt par dažādiem pretrunīgiem
sabiedriskiem, politiskiem un vēstures jautājumiem, ievērojot
pieklājību, toleranci un pašcieņu, veidojot izpratni par
cilvēcīgumu un taisnīgumu |
| 6.3. Atpazīst
vēsturiskos kultūras izmaiņu piemērus savā apkārtnē |
6.3. Analizē Latvijai
nozīmīgu kultūras parādību vēsturisko izcelsmi un pamato
nepieciešamību tās saglabāt, vērtē izcilu kultūras un
zinātnes personību lomu to attīstībā |
6.3. Nosaka kultūras
liecību piederību noteiktām sabiedrībām un vēsturiskiem
laikmetiem, vērtē dažādus faktorus, kas ietekmē vēsturisko
kultūras attīstību |
| 6.4. Atpazīst
tradīcijas, kas ir ienākušas Latvijā no citām kultūrām, lai
secinātu, kā mijiedarbojas dažādas kultūras |
6.4. Analizējot
dažādus informācijas avotus, skaidro, kāpēc Latvijā ir
izveidojusies etniskā, lingvistiskā un reliģiskā daudzveidība.
Atrod un raksturo šīs daudzveidības ietekmi uz mūsdienu
sabiedrību |
6.4. Izmantojot
daudzveidīgus informācijas avotus, izvērtē Latvijas, Eiropas un
pasaules dažādu laiku sabiedrību kultūras, to mainību,
pēctecību un zinātnes galvenos sasniegumus, lai secinātu par to
nozīmi cilvēces attīstībā, saskatītu to piemērus
saglabātajā kultūras mantojumā un atpazītu katra laikmeta
kultūrai raksturīgās liecības, piemēram, zīmes un simbolus.
Gūst starpkultūru mijiedarbības pieredzi, lai skaidrotu dažādu
kultūras atšķirību cēloņus un izpausmes |
| 6.5. Apmeklē skolas un
pašvaldības kultūras pasākumus un valsts svētku svinību
norises un līdzdarbojas tajās, atpazīst sava novada/pilsētas
nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus |
6.5. Līdzdarbojas
skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts svētku
svinību norisēs. Piedalās un īsteno dažādas aktivitātes, lai
iepazītu, popularizētu un aizsargātu sava novada/pilsētas un
Latvijas kultūras un vēsturiskās vērtības |
6.5. Dažādos veidos
iesaistās skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts
svētku svinību norisēs. Gan reālā, gan digitālā vidē
ierosina un pamato kultūras pasākumu idejas, līdzdarbojas to
īstenošanā, aicina piedalīties citus |
| 7. Laika gaitā
sabiedrība daudzveidīgu cēloņu ietekmē piedzīvo
pārmaiņas |
| 7.1. Secīgi sakārto
ģimenes notikumus, lai saskatītu, kādas pārmaiņas laikā
gaitā ir notikušas |
7.1. Hronoloģiskā
secībā kārto nozīmīgākos sava novada un Latvijas vēstures
notikumus, lai secinātu, ka viens notikums ietekmē citu notikumu
norisi (cēloņsakarības). Salīdzina dažādas pārmaiņas
sabiedrībā un tehnoloģijās, lai secinātu, kādas līdzības un
atšķirības ir novērojamas sabiedrībā pagātnē un
mūsdienās |
7.1. Skaidro tuvākajā
apkaimē laika gaitā notikušās pārmaiņas, lai secinātu, ka
ikkatra indivīda piedzīvotie notikumi pagātnē ir saistīti ar
notikumiem Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas
ietekmējošus faktorus.
Saskata, atklāj un analizē cēloņsakarības vēstures
procesos un izmanto tās sabiedrisko procesu skaidrošanai
|
| 7.2. Saskaņā ar paraugu
veido vēsturisko liecību aprakstu |
7.2. Izmanto muzejos un
savā apkārtnē atrodamos vēstures avotus, lai veidotu savu
vēsturisko vēstījumu, pamato, kāpēc šīs pagātnes liecības
jāsaglabā |
7.2. Veido savas un
vērtē citu, tai skaitā vēsturnieku un sadzīvē izplatītās
vēsturiskās rekonstrukcijas, pamatojoties uz faktiem un atklājot
atšķirīgo viedokļu cēloņus |
| 7.3. Atpazīst piemērus
savā personiskajā un citu cilvēku pieredzē, kas apliecina laika
pastāvēšanu (gadalaiku maiņa, cilvēka mūžs) |
7.3. Skaidro, kā
dažādi faktori – norises ekonomikā, sabiedrības
pārvaldīšanas veids, dominējošās vērtības, dabas apstākļi
– ietekmē pārmaiņu norisi sabiedrībā, lai secinātu, ka
pārmaiņām ir daudzveidīgi cēloņi un sekas |
7.3. Raksturo
iedzīvotāju izvietojuma izmaiņas pasaulē un Latvijā,
analizējot teritorijas apdzīvotību un apdzīvojumu
ietekmējošos faktorus |
| 8. Informācijas avoti,
kas atspoguļo norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir
izvērtējami kritiski |
| 8.1. Raksturo dažādu
plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas izmantošanas
iespējas, atrod un atlasa faktus |
8.1. Kritiski izvērtē
un izmanto dažādu plašsaziņas līdzekļu un vēstures avotu
sniegto informāciju. Salīdzina dažādos informācijas avotos
atrodamos faktus, meklē līdzības un atšķirības |
8.1. Analizē un skaidro
plašsaziņas līdzekļu iespējas atspoguļot un ietekmēt
cilvēku politiskos, sabiedriskos, estētiskos priekšstatus un
uzskatus, manipulēt ar personisko un kultūras identitātes
izpratni, priekšstatiem par kultūras mantojumu un
vērtībām |
| 8.2. Izvērtējot
dažādu informāciju un vēstījumus, atpazīst un grupē faktus
un viedokļus |
8.2. Salīdzina dažādos
plašsaziņas līdzekļos izmantoto argumentāciju, lai noteiktu
tajos pausto viedokļu pamatotību, izprot atšķirību starp
realitāti un tās atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos |
8.2. No dažādiem
informācijas avotiem, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem,
iegūst un analizē viedokļus par vietējiem un globāliem
procesiem, lai veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskiem
procesiem pagātnē un mūsdienās |
| 8.3. Atpazīst sev
noderīgu un nozīmīgu informāciju un pieredzi vēstures stāstos
un rekonstrukcijās |
8.3. Atpazīst un vērtē
dažādas ikdienišķas situācijas, kuru skaidrošanai tiek
izmantoti sabiedrības vēsturiskajā pieredzē balstīti
argumenti |
8.3. Izvērtē, kādu
informāciju (ticamu, apšaubāmu) iespējams iegūt no dažādiem
vēstures avotiem, lai to izmantotu argumentācijā. Skaidro, kādi
faktori ietekmē vēstures avotu ticamību. Nosaka avotu ticamību,
izmantojot piedāvātos kritērijus.
Analizē dažādu sabiedrības grupu izteiktos vēstures norišu
vērtējumus un pārmaiņas sabiedrības grupu vēsturiskajā
atmiņā, meklējot vērtējumos un vēsturiskajā atmiņā kopīgo
un izprotot atšķirību cēloņus
|
| |
8.4. Izmantojot dažādus
avotus un vēstījumus, meklē piemērus, kā organizācijas un
cilvēki veido savu digitālo identitāti, lai secinātu, kādu
informāciju tā ietver. Atbildīgi lieto sociālos medijus |
8.4. Izmantojot dažādus
avotus, savu un citu pieredzi, secina, kādi ir pārdomāti
veidotas digitālās identitātes kritēriji, atbildīgi un
apzināti veido savu digitālo identitāti |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Katram mākslas veidam
ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1. Stāsta par īpašo
un neparasto mākslā (literatūra, vizuālā un audiovizuālā
māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) |
1.1. Raksturo mākslas
(literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika,
teātris, arhitektūra un dizains) izteiksmes līdzekļus un
novērtē iespējas ar tiem radoši izpausties |
1.1. Sava radošā darba
prezentācijā un aprakstā izmanto informācijas avotus un
atsauces uz tiem, lai pamatotu izvēlēto mākslas veidu
(literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika,
teātris, arhitektūra un dizains) un tā izteiksmes
līdzekļus |
| 1.2. Atšķir vizuālās
mākslas izteiksmes līdzekļus (līnija, laukums, forma, krāsa,
ritms, apjoms, telpa). Eksperimentē ar katru no tiem un kombinē
tos. Stāsta par savu pieredzi |
1.2. Atpazīst un nosauc
vairāku vizuālās mākslas veidu izteiksmes līdzekļus (līnija,
laukums, forma, krāsa, tonis, gaisma, virsmas īpatnības, ritms,
apjoms, telpa, mērogs, virziens) un kompozīcijas izveides
paņēmienus (formāts, līdzsvars, kontrasts, ritms, proporcijas).
Kombinē tos, pamatojot savas izvēles ietekmi uz gala
rezultātu |
1.2. Raksturo dažādu
vizuālās mākslas veidu (glezniecība, grafika, tēlniecība,
arhitektūra, dizains un audiovizuālā māksla) vizuālos
izteiksmes līdzekļus un kompozīcijas izveides paņēmienus un
paredz to ietekmi uz gala rezultātu. Kombinē tos atbilstoši
radošā darba mērķim un idejai un izvērtē ietekmi uz mākslas
darbu |
| 1.3. Saskata mākslas
darbos zīmes (piemēram, vienkāršākās etnogrāfiskās zīmes
un informatīvās zīmes) un plaši lietotus simbolus reālajā un
digitālajā vidē, skaidro to nozīmi, līdzīgo un atšķirīgo.
Lieto zīmes un simbolus radošā darbā, izmantojot tiem
atbilstošus vizuālus izteiksmes līdzekļus, kuru izvēli
pamato |
1.3. Radošā darbā gan
brīvi kombinē, gan mērķtiecīgi lieto zīmes un simbolus
(piemēram, etnogrāfiskās zīmes, informatīvās zīmes un
simbolus) ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem un kompozīcijas
principiem. Salīdzina un izvērtē abas pieejas |
1.3. Veido radošu darbu
ar idejai atbilstošu kompozīciju. Sintezējot vairākus
vizuālās mākslas veidus, mērķtiecīgi izmanto, pārveido un
kombinē zīmes un simbolus |
| 1.4. Saklausa, atšķir,
dziedot un muzicējot kopā ar visiem lieto mūzikas izteiksmes
līdzekļus (melodija, dinamika, temps, skaņas nokrāsa,
reģistrs). Eksperimentējot ar tiem (piemēram, lēnu tempu
nomaina ar ātru, augstu reģistru ar zemu), stāsta par izmaiņu
radīto noskaņu |
1.4. Klausās, atpazīst
un daudzveidīgā muzikālā darbībā lieto mūzikas izteiksmes
līdzekļus (melodija, dinamika, temps, tembrs, reģistrs,
skaņveides paņēmieni). Vērtē, kā skaņdarba vai dziesmas
raksturs mainās, tos variējot |
1.4. Atpazīst
skaņdarbā un nošu rakstā apgūtajiem mūzikas stiliem
raksturīgos mūzikas izteiksmes līdzekļus, mērķtiecīgi tos
izmanto muzikāli radošajā darbībā. Pēta nošu pieraksta
paraugus, izzina, kā veidojies un attīstījies nošu raksts.
Pieraksta savu muzikālo sacerējumu, izvērtē to pēc kopīgi
izstrādātiem kritērijiem |
| 1.5. Dzied unisonā pēc
dzirdes jebkurā tonalitātē. Dzied unisonā pēc notīm
vienkāršas melodijas ar pakāpju nosaukumiem un ar nošu
nosaukumiem Do mažorā un la minorā. Saklausa un atšķir
noturīgās un nenoturīgās pakāpes skaņkārtā, skaidro tonikas
trijskaņa uzdevumu mūzikā |
1.5. Dzied kopā ar
visiem unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā
tonalitātē, dzied ar pakāpju nosaukumiem un pēc notīm
vienkāršas melodijas tonalitātēs ar vienu zīmi. Skaidro toņa,
pustoņa, alterācijas zīmju (diēzs, bemols, bekars) nozīmi
mūzikā. Saklausa atšķirības starp vienkāršajiem intervāliem
un saskaņām (disonanses, konsonanses), skaņkārtu, trijskani
(mažors, minors), skaidro to nozīmi mūzikas tēla veidošanā.
Instrumentspēlē (metalofons, ksilofons) lieto burtu
apzīmējumus |
1.5. Dzied kopā ar
visiem un grupā unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā
tonalitātē, dzied un spēlē pēc notīm vienkāršas melodijas
tonalitātēs līdz divām zīmēm. Saskata un saklausa
atšķirības starp konsonansēm un disonansēm, raksturo to
nozīmi mūzikas tēla veidošanā. Veido vienkāršus dziesmu
pavadījumus, izmantojot I, IV, V pakāpes trijskaņus. Iestudē
priekšnesumu, ietverot apgūtās dziesmas, skandēšanas
partitūras, un izvērtē repertuāra atbilstību priekšnesuma
iecerei |
| 1.6. Skandē un dzied,
spēlē ritma instrumentus, veido vienkāršus ritma pavadījumus,
izmantojot dažāda ilguma ritma vienības 2/4, 3/4 un 4/4
taktsmērā. |
1.6. Skandē un dzied,
grupē un veido skanošo žestu un ritma pavadījumus, izmantojot
apgūtās ritma vienības un ritma grupas, un punktētos ritmus
radošos vingrinājumos iepriekš apgūtajos taktsmēros un 3/8 un
6/8 taktsmērā, skaidro to ietekmi uz mūzikas raksturu un
noskaņu |
1.6. Saklausa un kombinē
apgūtās ritma struktūras dažādos taktsmēros, lieto radošos
vingrinājumos muzicēšanas procesā, skaidro ritma līdzekļu
atbilstību apgūtajiem mūzikas žanriem un stiliem |
| 1.7. Skatuviskā
darbībā izmanto kustības un runu cilvēka un dažādu citu tēlu
darbības un rīcības atdarināšanai, pauž savu viedokli par
gūto pieredzi |
1.7. Izmanto savu
ķermeni un balsi monologa, dialoga un etīžu veidošanā,
balstoties uz personisko pieredzi un viedokli. Savu un citu veikumu
izvērtē pēc iepriekš veidotiem kritērijiem |
1.7. Piedzīvo un vērtē
teātri kā starpdisciplināru mākslu, kurā izteiksmes līdzeklis
ir pats aktieris. Izvērtē, vai darbs ir procesā veidota izrāde,
improvizācijas teātra izrāde vai atbilstoši scenārijam veidots
priekšnesums. Pamato savu viedokli |
| 1.8. Skaidri un apzināti
lasa mācībām un savām interesēm atbilstošus folkloras un
literāros darbus, nosaka literārā darba kompozīcijas galvenās
daļas |
1.8. Raksturo un mācās
vērtēt savas un cittautu folkloras un literārā darba
kompozīcijas elementus. Pauž savu viedokli par literāru darbu un
mācās izprast tā māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar
citiem mākslas darbiem |
1.8. Analizē un vērtē
savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīciju un
izteiksmes veidu. Vērtē literārā darba māksliniecisko
kvalitāti salīdzinājumā ar citiem tekstiem un mākslas
darbiem |
| 1.9. Saskata vienkāršus
tēlainās izteiksmes līdzekļus, piemēram, salīdzinājumus,
stāsta par literārā darba notikumiem, īsi raksturo tēlus un to
rīcību |
1.9. Pazīst, izvēlas un
lieto valodas un tēlainās izteiksmes līdzekļus (pārnestā
nozīme, deminutīvs, alegorija, personifikācija, epitets,
metafora), kuri nepieciešami literārā darba izveidē. Vērtē
lietojumu, salīdzina un pamato ietekmi uz tekstu |
1.9. Saskata literārā
darbā izmantotos tēlainās izteiksmes līdzekļus (simbols,
asonanse, aliterācija), interpretē to nozīmi tekstā. Vērtē
literārā teksta valodas savdabību |
| 1.10. Saskata un
salīdzina dzejas, prozas un dramaturģijas teksta atšķirīgo
veidojumu |
1.10. Salīdzina dažādu
folkloras (dziesmu folklora, vēstītājfolklora, brahiloģismi) un
literatūras veidu un žanru (fabula, dzejolis, literārā pasaka,
stāsts, pasaku luga) pazīmes latviešu un cittautu literāros
darbos |
1.10. Argumentēti pamato
dažādu folkloras un literatūras veidu (lirika, epika, liroepika,
drāma) un žanru (novele, romāns, dzejolis, miniatūra,
komēdija, drāma, eposs, poēma, balāde, dzejproza) pazīmes
latviešu un cittautu literāros darbos |
| 2. Ideju, emociju un
viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība
izmēģināt dažādas pieejas |
| 2.1. Īsteno radošas
idejas dažādiem sev aktuāliem nolūkiem, pamatojot to personisko
aktualitāti |
2.1. Īsteno radošas un
mākslinieciskas idejas dažādiem sev aktuāliem mērķiem,
iedvesmojoties no notikumiem sabiedrībā vai personiskajā
dzīvē, no vizuālās un audiovizuālās mākslas, mūzikas,
teātra mākslas, literārajiem darbiem, arhitektūras un dizaina
vai dabas norisēm. Fiksē tos (pieraksta, skicē, fotografē,
ieraksta vai filmē). Izmanto radošās domāšanas paņēmienus
ideju precizēšanā |
2.1. Īsteno radošas un
mākslinieciskas idejas sabiedrībai un sev aktuāliem mērķiem.
Izmanto daudzveidīgus radošās domāšanas paņēmienus ideju
precizēšanā. Idejas realizēšanai izmanto tekstu, skaņu,
attēlu, kustību un dažādas tehnoloģijas |
| 2.2. Stāsta par ideju
radīšanas procesā gūtajiem atklājumiem, prieku, gandarījumu
un ieguldījumu kopīgajā darbā. Pārrunā grūtības. Sarunājas
un uzklausa citus |
2.2. Raksturo savu ideju
radīšanas procesu, uzdrīkstēšanos, izvēles, ieguldījumu,
gandarījumu, grūtību pārvarēšanu |
2.2. Analizē ideju
radīšanas procesu, izvērtē savu ieguldījumu, pieredzi un
grupas darbību. Prezentējot ideju, atbildīgi un cieņpilni
izturas pret auditoriju |
| 2.3. Uzstājas
auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā. Stāsta par
uzstāšanās laikā piedzīvoto, vērtē savu sniegumu |
2.3. Uzstājas
auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā, atpazīst
uztraukumu un bailes un ar pedagoga palīdzību meklē tam
risinājumu. Vērtē savu un citu sniegumu |
2.3. Publiskās
uzstāšanās laikā mērķtiecīgi izmanto apgūtās prasmes
(runa, kustība, iztēle). Izvērtē savu un citu snieguma
kvalitāti atbilstoši ieceres mērķim. Izvērtē savu
izaugsmi |
| 3. Radošajā darbībā
cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus
pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un
mākslinieciskas inovācijas |
| 3.1. Individuāli, pārī
vai grupā vienojas par idejas īstenošanas soļiem un
eksperimentējot veido radošu darbu (piemēram, raksta nelielus
radošus darbus rakstos vai mutvārdos apgūto žanru un tēlainās
izteiksmes līdzekļu apjomā. Izzinot un pētot skaņu avotus,
eksperimentē ar skaņu rīkiem, sacer vienkāršas melodijas ar
folkloras tekstiem brīvā formā, rada un ieraksta skaņu
gleznas). Izvērtē darbu atbilstoši noteiktiem kritērijiem |
3.1. Diskutē, apspriež
idejas, individuāli, pārī vai grupā veido radošu darbu
(piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus,
monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus,
fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus, sacer
skaņdarbu, izmantojot kādu no apgūtajām mūzikas formām, veido
skaņu partitūras, rada skaņu stāstus), eksperimentējot un
kombinējot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus atbilstoši
radošā darba ieceres mērķim |
3.1. Sekojot paša
plānotiem radošā procesa soļiem, daudzveidīgi izmanto
mākslinieciskos un tēlainās izteiksmes līdzekļus atbilstoši
ieceres mērķim, apvieno audiālos un vizuālos, divdimensiju un
trīsdimensiju mākslas veidus radoša darba izveidē (piemēram,
eksperimentējot raksta dzejas, prozas vai dramaturģijas tekstu,
sacer skaņdarbu literāram tekstam vai animācijas filmai, veido
iestudējumu un tā noformējumu), mērķtiecīgi izmanto
digitālās tehnoloģijas. Atbildīgi izvērtē savu un citu
paveikto atbilstoši kopīgi veidotiem kritērijiem |
| 3.2. Atpazīst un
radošā darbā izmanto dažādu mākslas veidu dažādus
materiālus, tehnikas un paņēmienus (piemēram, veido sižetus un
tēlus leļļu un objektu teātra tehnikā, zīmē, veido, glezno,
darina kolāžas, fotografē) |
3.2. Dalās pieredzē,
eksperimentē un kombinē dažādus materiālus, tehnikas,
paņēmienus un tehnoloģijas radošam darbam (piemēram, izgatavo
skaņu rīkus, realizē skatuvisku priekšnesumu, zīmē, glezno,
veido, fotografē, filmē, veido animācijas). Pamato savu
izvēli |
3.2. Sadarbojas un
atbildīgi īsteno radošā darba ideju. Uzklausa citu viedokli,
diskutē un patstāvīgi pieņem lēmumus par idejas īstenošanai
atbilstošu materiālu, tehnikas, paņēmienu un tehnoloģiju
izvēli |
| 3.3. Interpretē viena
mākslas veida darbu ar cita mākslas veida izteiksmes līdzekļiem
vecumposmam atbilstošā apjomā, piemēram, ilustrē literāru vai
folkloras darbu, dziesmu vai skaņdarbu ar vizuālās mākslas
izteiksmes līdzekļiem, stāsta cits citam, kādus tēlus var
radīt |
3.3. Izmanto dažādu
mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla,
mūzika, teātris) iespējas savu emociju, vērtību un ideju
paušanai. Interpretē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un
audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) vecumposmam atbilstošā
apjomā ar citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļiem. Salīdzina,
kā atšķiras viena un tā paša sižeta atspoguļojums dažādos
mākslas veidos |
3.3. Radošajā darbā
izmanto savu estētisko pieredzi. Interpretē mākslas darbu
(literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika,
teātris) vecumposmam atbilstošā apjomā, izvēloties un
izmantojot citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļus, argumentē
savu izvēli |
| 3.4. Stāsta par radošā
darba gaitu, savu tehnisko un valodisko meistarību un izvērtē
savu sniegumu atbilstoši iecerei. Atbildīgi izturas pret savu un
citu veidotiem darbiem |
3.4. Demonstrē,
eksponē, atskaņo, raksta un lasa sadarbībā paveikto. Novērtē
savu un klasesbiedru veidotus darbus kā autordarbus. Izmantojot
citu autoru darbus vai idejas, atsaucas uz tiem, norādot
avotus |
3.4. Analizē atklājuma,
līdzpārdzīvojuma, radīšanas prieka, uzdrīkstēšanās un
problēmu risināšanas pieredzi radošajā procesā un
sadarbībā. Ievēro autortiesības regulējošas normas |
| 3.5. Izzina un
atbilstoši noteiktiem kritērijiem novērtē mākslas
(literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika,
teātris, dizains un arhitektūra) darbu personisko nozīmību.
Pauž savus uzskatus un uzklausa atšķirīgus uzskatus |
3.5. Pēta un atbilstoši
paša veidotiem kritērijiem vērtē iespēju nozīmīgākajos
pasaules un Latvijas mākslas (literatūra, vizuālā un
audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains)
darbos un kultūrtelpā paust identitāti. Izvēlas darbus, kas
kļuvuši personiski nozīmīgi, to izpētē iedvesmojas savam
radošajam darbam |
3.5. Analizē
sabiedrībā aktuālu procesu izpausmes dažādos laikmetīgās
mākslas veidos, komentē personiski nozīmīgo |
| 3.6. Apliecina savu
piederību noteiktai kultūrai, piedaloties tautas tradīciju
pasākumos. Skaidro to personisko nozīmību |
3.6. Raksturo un vērtē
materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram,
mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju
svētki) nozīmi identitātes saglabāšanā |
3.6. Pēta un analizē
materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram,
mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju
svētki) nozīmi. Pamato savu unikālo piederību noteiktai
kultūrai un dzīvesvidei. Novērtē sevi kā kultūras mantojuma
veidotāju |
| 3.7. Sadarbojas kultūras
mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, iesaistoties kopīgā
darbībā, īstenojot idejas publiskajā telpā (skolā un ārpus
tās) |
3.7. Sadarbojas kultūras
mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, kopīgi īstenojot
sociāli, ekonomiski vai ekoloģiski nozīmīgas mākslas idejas
publiskajā telpā. Izsaka savu identitāti mākslā, ietekmējot
apkārtējās vides veidošanu un veicinot dažādu sociālu grupu
un kultūru saprašanos |
3.7. Sadarbojas kultūras
mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Iesaistās mācību,
dzīves un atpūtas vides izveidē, novērš trūkumus. Pamato
nepieciešamību radīt, apzinās radošo procesu kā autora
pašizpausmes un uzņēmības rezultātu |
| 3.8. Klausās un atšķir
latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli,
trideksni, sietiņu, stabuli) pēc attēla un skanējuma. Grupās
pēta un atklāj instrumentu skaņas veidošanās principus |
3.8. Saklausa, pēta un
skaidro atšķirības starp Baltijas un citu tautu
tradicionālajiem mūzikas instrumentiem. Stāsta par mūzikas
instrumentu lomu tautas tradīcijās |
3.8. Klausās, pēta,
atšķir pēc attēla, nosaukuma un tembra klasiskos un populārās
mūzikas instrumentus, skaidro to lietojumu atbilstoši mūzikas
stilam, laikmetam. Klausās un salīdzina viena un tā paša
skaņdarba dažādas interpretācijas |
| 3.9. Individuālā, pāru
un grupu skatuviskā darbībā atdarina redzēto. Atspoguļo
personisko pieredzi, atveidojot ikdienas dzīves notikumus un
eksperimentējot ar veidiem, kā tos izpaust |
3.9. Iejūtas lomā,
darbojas tēlā, sadarbojas tēla ietvaros ar citu tēlu. Risina
problēmas un konfliktus skatuviskajā darbībā tēla ietvaros.
Izsaka viedokli par gūto pieredzi un raksturo emocijas |
3.9. Veido lomu,
skatuvisku tēlu un priekšnesuma saturu, mērķtiecīgi izmantojot
savu ķermeni, runu un iztēli. Analizē un izvērtē sava un citu
veikuma atbilstību mērķim |
| 4. Mākslas darbi rodas
noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido
daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni
un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā |
| 4.1. Apmeklē kultūras
notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus,
literārus pasākumus), vēro pilsētvidi, stāsta par saviem
iespaidiem, uzklausa atšķirīgus uzskatus. Kultūras notikuma
apmeklējuma laikā mācās ievērot atbilstošu uzvedības
modeli |
4.1. Apmeklē kultūras
notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus,
literārus pasākumus), veidojot savu kultūras pieredzi. Izvērtē
to personisko nozīmību un aktualitāti, pauž un pamato savu
viedokli un pieņem atšķirīgus viedokļus. Kultūras notikuma
apmeklējuma laikā ievēro atbilstošu uzvedības modeli |
4.1. Izvēlas savām
interesēm atbilstošus kultūras notikumus. Mutiski un rakstiski
vērtē savu kultūras pieredzi, paužot savu attieksmi pret
dzīves un kultūras vērtībām, ko rosinājuši
oriģināldarbi |
| 4.2. Aprakstoši stāsta
par mākslas darbā uztveramo (piemēram, objekti, tēli, sižets,
tēmas) un par to, ko iespējams iztēloties (piemēram, noskaņa,
pārdzīvojums, asociācijas) |
4.2. Individuāli
novērtē mākslas darba iedarbību uz dažādiem uztveres veidiem
(piemēram, valodiskais, vizuālais, audiālais, kinestētiskais).
Interpretē mākslas darbā (vizuālā un audiovizuālā māksla,
mūzika, literatūra, teātris, arhitektūra un dizains) ietverto
informāciju un idejas un iztēlē uztveramo, pauž savu viedokli,
emocionālo attieksmi un estētisko vērtējumu |
4.2. Analizē un apraksta
mākslas darbu formu un estētisko aspektu. Interpretē darbus to
veselumā (saturs un forma) |
| 4.3. Novērtē neparasto,
dabisko, krāšņo, senlaicīgo kā vērtības dzīvē. Saviem
vārdiem skaidro tuvākās apkārtnes mākslas, dizaina un
arhitektūras piemēru nozīmi personiskajā un sabiedriskajā
vidē |
4.3. Saskata un novērtē
autora pašizpausmes, cilvēka pārdzīvojumu un savstarpējo
attiecību, kultūras un apkārtējās vides atspoguļojumu
mākslas darbos (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla,
mūzika, teātris, arhitektūra un dizains). Raksturo un vērtē
mākslas darbā aktualizētās problēmas un vērtības, saistot
tās ar personisko pieredzi un pasaulē notiekošo |
4.3. Analizē un diskutē
par mākslas darbā (literatūra, vizuālā māksla, mūzika,
teātris) ietvertām individuālām un sabiedrībai kopumā
svarīgām vērtībām |
| 4.4. Klausās, skatās,
vēro, saviem vārdiem skaidro mākslas darba (piemēram, dziesma,
skaņdarbs, vizuālās un audiovizuālās mākslas darbs) galvenās
pazīmes |
4.4. Lasa, klausās,
skatās un vēro mācīšanās mērķim atbilstošus dažādu
mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla,
mūzika, teātris) darbus. Izsaka savu viedokli par lasīto,
saklausīto, redzēto un raksturo dažādu žanru un stilu darbus
mūzikā un vizuālajā mākslā. Mācās atšķirt un izvēlēties
augstvērtīgus mākslas darbus |
4.4. Lasa, klausās,
skatās, vēro mācīšanās mērķim atbilstošus dažādu
mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla,
mūzika, teātris), žanru, stilu un virzienu darbus, paplašinot
savu ētisko un estētisko pieredzi. Analizē un diskutē par
pazīmēm un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem atbilstoši
žanram, stilam un virzienam mūzikā un vizuālajā mākslā.
Mācās atšķirt un izvēlēties augstvērtīgus mākslas
darbus |
| |
4.5. Raksturo tēlus,
salīdzina tēlu un savas vērtības un intereses. Iepazīstina ar
sev zināmu populāru mākslas darbu (literatūra, vizuālā un
audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains)
un tēlu daudzveidību, pamatojot interpretē to popularitāti
sabiedrībā |
4.5. Analizē mākslas
darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika,
teātris, arhitektūra un dizains) un tēlu nozīmi dažādu
ideoloģiju un politikas izpausmēs. Vērtē mākslas darba, tā
autora ietekmi un atbildību sabiedrības uzskatu veidošanā.
Analizē autoru un viņu darbu popularitāti noteiktā laikā |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr.747 Sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Visumā matērija
sastāv no ļoti mazām daļiņām |
| 1.1. Matērijas uzbūve,
daudzveidība |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Pastāsta saviem
vārdiem, ka objektiem (ķermeņiem) ir noteikta uzbūve un ka tie
ir dalāmi.
1.1.2. Grupē materiālus un maisījumus pēc pazīmēm (ciets,
šķidrs, gāzveida, krāsa, smarža, šķīst, nešķīst
ūdenī), ievērojot drošības noteikumus
|
1.1.1. Novēro
eksperimentā (piemēram, smaržas izplatīšanos telpā, vielas
sajaukšanos ar ūdeni, šķidruma izžūšanu) netiešu
apliecinājumu, ka matērija sadalās sīkās, neredzamās
daļiņās.
1.1.2. Grupē ikdienā sastopamus maisījumus (viendabīgs,
neviendabīgs) pēc pazīmēm, izmantojot savus novērojumus,
eksperimentējot un ievērojot drošības noteikumus
|
1.1.1. Skaidro matērijas
uzbūvi (no atomiem, molekulām, joniem) un to veidojošo daļiņu
savstarpējo mijiedarbību (atomos, molekulās, kristāliskās un
amorfās vielās). Attēlo atoma uzbūvi (kodols: protoni,
neitroni, elektronapvalks) ķīmisko elementu periodiskās tabulas
1.–3. perioda elementiem. Skaidro siltuma pārnesi,
elektrovadītspēju, vielu magnētiskās īpašības kā daļiņu
kustības apliecinājumu.
1.1.2. Klasificē vielas pēc to sastāva – neorganiskās
vielas (metāli, nemetāli, oksīdi, skābes, bāzes, sāļi),
organiskās vielas (ogļūdeņraži, spirti, organiskās
skābes).
1.1.3. Pamato vielu maisījumu sadalīšanas (iztvaicēšana,
destilēšana, filtrēšana) iespēju, eksperimentējot atbilstoši
drošības noteikumiem un izmantojot informācijas avotus
|
| 1.2. Vielu
stāvokļi |
| 1.2.1. Pastāsta par
ūdens pārvērtībām dabā (kušana, vārīšanās) saistībā ar
temperatūras maiņu, veicot eksperimentus pedagoga vadībā un
ievērojot drošības noteikumus |
1.2.1. Attēlo vielas
agregātstāvokļa maiņu kušanas, vārīšanās, sasalšanas,
kondensēšanās procesā un tilpuma maiņu (izplešanās,
saraušanās), parādot, kā, mainoties attālumiem starp vielu
veidojošajām daļiņām temperatūras ietekmē, mainās vielas
agregātstāvoklis |
1.2.1. Salīdzina vielu
agregātstāvokļus, attēlojot vielu veidojošo daļiņu
izvietojumu un skaidro grafikā vielas agregātstāvokļu maiņu un
temperatūras atkarību no siltuma pievadīšanas ilguma |
| 1.3. Matērijas
īpašības |
| 1.3.1. Salīdzina
dažādu vienāda tilpuma ķermeņu masu, nosakot, kurš ir
vieglāks vai smagāks.
1.3.2. Veicot eksperimentus, pamato materiālu izvēli (metāls,
plastmasa, koks, akmens, papīrs, māls, āda, audums, stikls)
konkrētu priekšmetu izgatavošanai, salīdzinot materiālu
īpašības (cietība, elastība, ūdens caurlaidība)
|
1.3.1. Vārdos formulē
sakarības par vielu blīvumu, eksperimentējot ar dažādu un
vienādu ķermeņu masu un tilpumu.
1.3.2. Pamato, kādus priekšmetus var izgatavot no materiāla
(metāls, plastmasa, koks, akmens, papīrs, māls, āda, audums,
stikls) vai iegūt jaunu materiālu (piemēram,
kompozītmateriālu), izmantojot dažādus informācijas avotus un
eksperimentā pārbaudītās īpašības (blīvums, ūdens
necaurlaidība), siltumvadītspēju, elektrovadītspēju
|
1.3.1. Izsaka blīvumu
kā matemātisku sakarību starp masu un tilpumu, nosaka to
eksperimentāli un atrod dažādos informācijas avotos.
1.3.2. Pamato vielu un to maisījumu izmantošanas iespējas
noteiktam mērķim saistībā ar to fizikālajām un ķīmiskajām
īpašībām (metālu un sakausējumu izmantošana, skābju un
bāzu izmantošana).
1.3.3. Apraksta vielu pēc tās raksturīgajām fizikālajām un
ķīmiskajām īpašībām, secina par vielu raksturīgajām,
līdzīgajām un atšķirīgajām ķīmiskajām īpašībām
saistībā ar to sastāvu, parāda saistību starp vielu klasēm
(metāli, nemetāli, oksīdi, skābes, bāzes un sāļi), veicot
eksperimentus
|
| 1.4. Procesi ar
vielām |
| 1.4.1. Guvis pieredzi
veikt eksperimentus (vielas, kuras jaucas un kuras nejaucas ar
ūdeni, šķīst ūdenī) pedagoga vadībā, ievērojot drošības
noteikumus.
1.4.2. Nosauc ikdienā sastopamus vielu pārvērtību piemērus
(piemēram, koksni sasmalcina un sadedzina, cukuru sasmalcina un
karsē)
|
1.4.1. Apraksta vielas
šķīšanas procesu, lietojot jēdzienus "izšķīdusī viela",
"šķīdinātājs", "šķīdums", eksperimentējot un salīdzinot
dažādu vielu šķīšanu ūdenī.
1.4.2. Apraksta, veicot eksperimentus atbilstoši drošības
noteikumiem vai novērojot ikdienā vielu pārvērtības, kas var
notikt atkārtoti (viela nemainās), piemēram, ūdens sasalst, un
pārvērtības, kuras notiek tikai vienu reizi (viela mainās),
piemēram, koksne sadeg
|
1.4.1. Salīdzina vielas
šķīdību dažādās temperatūrās, lietojot jēdzienus
"piesātināts šķīdums", "nepiesātināts šķīdums",
"šķīdība", "kristalizācija", izmantojot grafikus un citu
informāciju no dažādiem avotiem.
1.4.2. Saskata fizikālo un ķīmisko pārvērtību pazīmes,
eksperimentējot atbilstoši drošības noteikumiem vai
novērojumos ikdienā. Klasificē pārvērtības, izmantojot to
pazīmes.
1.4.3. Skaidro ķīmisko pārvērtību (piemēram, degšana,
neitralizācija) būtību saistībā ar vielas sastāva izmaiņām
un vielas masas nezūdamību. Prognozē vielu savstarpējo
iedarbību (vienkāršu vielu un ogļūdeņražu degšana, metālu
reakcijas ar sēru, hloru un skābi, skābju reakcijas ar bāzēm,
oksīdu reakcijas ar ūdeni, metālu oksīdu reakcijas ar
ūdeņradi, karbonātu reakcijas ar skābi), izmantojot ķīmisko
elementu periodisko tabulu, šķīdības tabulu, metālu
aktivitātes rindu, pierakstot tās ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem
|
| 2. Objekti var
attālināti iedarboties cits uz citu |
| 2.1. Starojums –
skaņas viļņi un elektromagnētiskie viļņi |
| 2.1.1. Nosauc piemērus,
kur praktiski izmanto vai/un novēro dabīgus un mākslīgus
gaismas avotus, atstarošanu.
2.1.2. Skaidro ar ikdienas piemēriem, ka vide (piem., pagrabs,
mežs, biezi mūri) un attālums ietekmē starojuma uztveršanu,
eksperimentējot ar dažādu tehnoloģiju tālvadības ierīcēm,
mobilajiem telefoniem, novērojot
|
2.1.1. Skaidro ar
ikdienas piemēriem gaismas izplatīšanos (ēna), atstarošanu
(plakanais spogulis) un laušanu (lupa, varavīksne),
eksperimentējot un vērojot demonstrējumus.
2.1.2. Skaidro saviem vārdiem, ka skaņu var pastiprināt, tā
var atstaroties (atbalss) un skaņas īpašības (augsta, zema,
skaļa, klusa) ir atkarīgas no svārstībām
|
2.1.1. Izmantojot gaismas
stara modeli, salīdzina gaismas un citu elektromagnētisko viļņu
izplatīšanos, atstarošanu, laušanu un izmantošanu
tehnoloģijās (piemēram, brilles, bezvadu ierīces, radio,
mikroviļņu krāsns), eksperimentējot un vērojot
demonstrējumus.
2.1.2. Saskata un skaidro kopīgās īpašības mehāniskajiem
(skaņas) un elektromagnētiskajiem viļņiem (rašanās,
izplatīšanās, absorbcija, uztveršana, ietekme uz cilvēku,
pielietojums), eksperimentējot, vērojot demonstrējumus,
izmantojot dažādus informācijas avotus.
2.1.3. Saista skaņas raksturlielumus (periods, frekvence,
amplitūda) ar subjektīvo skaņas uztveršanu (augstums,
skaļums)
|
| 2.2. Fizikālie lauki –
magnētiskais lauks, gravitācijas lauks un elektriskais lauks |
| 2.2.1. Skaidro,
izmantojot piemērus, ka Zeme pievelk visus priekšmetus.
2.2.2. Guvis pieredzi, veicot eksperimentus par magnētu
savstarpējo iedarbību un iedarbību ar materiāliem, kurus
magnēti pievelk
|
2.2.1. Skaidro ar
eksperimentā iegūtiem piemēriem magnētiskā lauka ietekmi uz
kompasu un kompasa praktisko lietojumu. |
2.2.1. Saskata
elektriskā, magnētiskā un gravitācijas lauka kopīgās
īpašības (darbības virziens, pievilkšanās/atgrūšanās
mijiedarbība, lauka intensitātes atkarība dažādos attālumos
no lauka avota), vērojot demonstrējumus un simulācijas, attēlo
magnētisko un elektrisko lauku |
| 3. Objekta kustības
maiņai ir nepieciešama kopējā spēka iedarbība |
| 3.1. Kustība |
| 3.1.1. Salīdzina
savstarpēji divu priekšmetu kustību, izmantojot jēdzienus
"ātrāks", "lēnāks", "lielāks ātrums", "mazāks ātrums",
novērojot un eksperimentējot |
3.1.1. Veido jēdzienu
"ātrums", salīdzinot vienā laika vienībā veiktos attālumus,
eksperimentējot un izsakot to ar vārdisku un matemātisku
sakarību.
3.1.2. Skaidro saviem vārdiem, ka kustības laikā ātrums var
mainīties, un aprēķina vidējo ātrumu eksperimentējot un
novērojot
|
3.1.1. Analizē
vienmērīgu un nevienmērīgu kustību, izmantojot kustības
raksturlielumu (ceļš, vidējais ātrums, momentānais ātrums,
laiks) grafisko attēlojumu.
3.1.2. Salīdzina vienmērīgu un nevienmērīgu kustību, kā
arī taisnlīnijas, līklīnijas un svārstību kustību,
eksperimentējot un vērojot demonstrējumus
|
| 3.2. Spēku darbība |
| 3.2.1. Skaidro, ka,
pieliekot spēku (grūžot, velkot, metot vai ceļot), var
mainīties objekta kustība un/vai tas var deformēties, veicot
eksperimentus.
3.2.2. Veicot eksperimentus, skaidro, ka berze ir atkarīga no
materiāla un virsmas
|
3.2.1. Skaidro, ka
objekta kustības ātruma izmaiņas straujums (vai deformācijas
lielums) ir atkarīgs no objekta masas un pieliktā spēka lieluma,
eksperimentējot un izmantojot IKT, nosauc uz priekšmetu
darbojošos spēkus, skaidrojot līdzsvaru, modelējot dažādas
situācijas.
3.2.2. Skaidro ar piemēriem ikdienā izmantoto vienkāršo
mehānismu (slīpās plaknes, sviras un trīsis) priekšrocības un
izmantošanas iespējas, veicot eksperimentus.
3.2.3. Veicot eksperimentus, raksturo objektus, kas uzpeld vai
nogrimst
|
3.2.1. Skaidro ķermeņu
mijiedarbību, zīmējumā attēlojot spēkus (norādot darbības
virzienu, lielumu, pielikšanas punktu) un kustības maiņu,
izmantojot rezultējošā spēka un inerces jēdzienus. Nosaka
berzes spēku, ķermeņa smaguma spēku un svaru.
3.2.2. Eksperimentējot un veicot nepieciešamos aprēķinus,
skaidro peldēšanas (piemēram, kuģu un zemūdeņu) vai
lidošanas (piemēram, gaisa balons) nosacījumus.
3.2.3. Nosaka spiediena atkarību no ķermeņa smaguma spēka un
atbalsta laukuma, eksperimentējot un lietojot aprēķinos. Skaidro
spiediena (mehāniskā gāzēs un šķidrumos) praktisko lietojumu,
eksperimentējot, vērojot demonstrējumus, izmantojot dažādus
informācijas avotus
|
| 3.3. Drošība |
| 3.3.1. Nosauc drošas
kustības piemērus skolā un ceļā uz skolu, eksperimentējot
(berze, inerce) un sadarbojoties izveido ieteikumus drošai
kustībai |
3.3.1. Skaidro saviem
vārdiem, ka priekšmeta apstāšanos ietekmē tā masa, ātrums,
ceļa segums un citi apstākļi, izmantojot informāciju no
piedāvātajiem avotiem par transportlīdzekļu bremzēšanu |
3.3.1. Izvērtē riska
faktorus transportlīdzekļu kustībā, eksperimentējot, vērojot
demonstrējumus, izmantojot dažādus informācijas avotus |
| 4. Enerģija Visumā
nezūd un nerodas, enerģija var tikt uzkrāta dažādās formās
un noteiktos procesos tā pāriet no vienas formas citā |
| 4.1. Mehāniskā
enerģija |
| 4.1.1. Izmantojot
piemērus un eksperimentējot, raksturo, ka krītoša objekta
izraisītās sekas ir atkarīgas no objekta masas un augstuma, no
kura objekts krīt |
4.1.1. Izmantojot
piemērus un eksperimentējot, skaidro, ka kustībā esoša objekta
izraisītās sekas ir atkarīgas no objekta masas un ātruma |
4.1.1. Skaidro, ka
mehānisko enerģiju var uzkrāt, paceļot ķermeni virs zemes,
iekustinot ķermeni vai atgriezeniski to deformējot.
4.1.2. Skaidro enerģijas (kinētiskā, potenciālā, pilnā
mehāniskā enerģija) izmaiņu kustībā, izmantojot kinētiskās
un potenciālās enerģijas noteikšanas matemātiskās sakarības,
stabiņveida diagrammas, eksperimentējot, vērojot
demonstrējumus, izmantojot dažādus informācijas avotus
|
| 4.2. Iekšējā
enerģija |
| 4.2.1. Skaidro saviem
vārdiem eksperimentā iegūtos novērojumus, ka objektu
uzsildīšanai vai vielas agregātstāvokļa izmaiņai ir
nepieciešama enerģija |
4.2.1. Eksperimentē un,
izmantojot piemērus, skaidro, ka, iedarbojoties mehāniski
(berzējot) vai sildot priekšmetu vai vielu, var mainīt to
temperatūru vai agregātstāvokli. Skaidro, ka ķermeņu
uzsildīšanas ātrums ir atkarīgs no sākuma temperatūras,
virsmas laukuma un masas |
4.2.1. Izmantojot
piemērus, skaidro, ka vielas uzsilšanas ātrums vienādos
sildīšanas apstākļos dažādām vielām atšķiras un ka,
sadegot vienādam daudzumam kurināmo materiālu, iegūst
atšķirīgu siltuma daudzumu.
4.2.2. Skaidro siltuma procesus (sasilšana, atdzišana) un
nosaka matemātiskās sakarības siltuma daudzuma noteikšanai, kā
arī skaidro ar piemēriem, ka procesos (kušana, sacietēšana,
iztvaikošana, kondensēšanās) vielas temperatūra nemainās,
eksperimentējot, vērojot demonstrējumu, izmantojot informāciju
no fizikālo lielumu tabulām un siltuma procesu grafikiem
|
| |
4.2.2. Nosauc piemērus,
kā procesi un parādības ir aprakstāmi ar enerģijas apmaiņu
(piemēram, augu augšana, ķermeņu atdzišana,
laikapstākļi) |
4.2.3. Skaidro, ka
ķīmiskajās reakcijās enerģija vai nu rodas, vai tiek
patērēta, ka vielās ir uzkrāta enerģija, kas, daļiņām
pārgrupējoties, tiek izdalīta vai uzņemta. Enerģijas
izdalīšanos var būt nepieciešams aktivizēt |
| 4.2.2. Skaidro saviem
vārdiem novērojumus – lai elektroierīce darbotos (piemēram,
spuldzīte spīdētu, telefons darbotos), ir nepieciešams
elektroenerģijas avots.
4.2.3. Nosauc ikdienā lietotos elektroenerģijas avotus un
ievēro drošības noteikumus, darbojoties ar elektroenerģijas
avotiem, atpazīst un ievēro brīdinājuma zīmes
|
4.2.3. Skaidro, ka
elektriskā enerģija ir lādētu daļiņu pievilkšanās, kas
pārtop kustībā, noslēdzot ķēdi. Praktiski pārbauda un
raksturo – lai elektroierīce darbotos, tai ir jābūt
pieslēgtai pie elektroenerģijas avota noslēgtā ķēdē.
Atpazīst elektrību raksturojošā lieluma apzīmējumus
(spriegums voltos).
4.2.4. Nosauc konkrētus piemērus elektrības un siltuma
vadītājiem un izolatoriem, to lietošanas iespējām, izmantojot
eksperimentā iegūtos novērojumus par materiālu
elektrovadītspēju un siltumvadītspēju
|
4.2.4. Skaidro
elektriskos procesus, izmantojot matemātiskas sakarības starp
elektriskajiem raksturlielumiem (strāvas stiprums, spriegums,
elektriskā pretestība), eksperimentējot un vizualizējot virknes
un paralēlo slēgumu |
| 4.3. Enerģijas plūsma
(enerģijas nezūdamības likums) |
| |
4.3.1. Apraksta,
izmantojot piemēru, ka no elektroenerģijas var iegūt citus
enerģijas veidus (siltuma enerģiju, mehānisko enerģiju) |
4.3.1. Skaidro pilnās
mehāniskās enerģijas izmaiņu kustībā, izmantojot berzes
pāreju siltumā, eksperimentējot, vērojot demonstrējumus,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
| 4.3.2. Nosauc piemērus,
ka viena veida enerģija pārvēršas cita veida enerģijā
(piemēram, dabasgāzes, degvielas, koka, cita kurināmā, Saules
– siltumenerģijā, Saules, ūdens – elektroenerģijā),
izmantojot IKT vai vērojot demonstrējumu |
4.3.2. Skaidro konkrētā
piemērā, ka enerģiju (elektroenerģiju, siltumenerģiju, gaismu,
enerģiju dzīviem organismiem) var iegūt no dažādiem dabas
resursiem un tā pāriet no viena veida citā, izmantojot
informāciju no dažādiem avotiem, sadarbojoties |
4.3.2. Skaidro, ka
ķermenis ar augstāku temperatūru uzsilda apkārt esošos
ķermeņus, ar kuriem tas atrodas kontaktā, līdz to temperatūra
izlīdzinās. Skaidro citus enerģijas pārneses mehānismus ar
elektromagnētisko starojumu un konvekciju. Izvērtē dažādu
elektroenerģijas iegūšanas veidu priekšrocības un trūkumus
(piemēram, termo-, hidro-, kodol-, Saules un vēja
elektrostacijas) |
| 4.3.3. Lieto un pamato
nepieciešamību veikt vienkāršas darbības (piemēram,
izslēdzot gaismu telpā, to atstājot) enerģijas taupīšanai
ikdienā |
4.3.3. Lieto
efektīvākos enerģijas taupīšanas paņēmienus un izvēlas
piemērotākos, pamatojot savu izvēli |
4.3.3. Izvēlas
enerģijas taupīšanas paņēmienus ikdienas situācijās,
piedāvājot risinājumus efektīvai elektroenerģijas un
siltumenerģijas izmantošanai |
| 4.4. Darbs |
| 4.4.1. Nosauc piemērus,
ka darba veikšanai ir nepieciešama enerģija. Jo tālāk
jāaizvelk vai augstāk jāpaceļ priekšmets, jo lielāka
enerģija ir jāpatērē |
4.4.1. Apraksta pēc
praktiski pārbaudītā, ka vienu un to pašu darbu var paveikt,
ilgāk strādājot ar mazāku jaudu vai īsākā laikā, izmantojot
jaudīgāku ierīci |
4.4.1. Atrod
likumsakarības starp darbu, enerģiju un jaudu, salīdzinot
dažādās enerģijas izpausmes (mehāniskā, elektriskā,
siltums), lietojot fizikālos jēdzienus, lielumus, apzīmējumus
un matemātiskās sakarības, izmantojot dažādus informācijas
avotus, eksperimentējot |
| 5. Zemes sistēmu
mijiedarbība ietekmē Zemes virsmas un klimata veidošanos |
| 5.1. Litosfēra |
| 5.1.1. Apraksta
tuvākajā apkārtnē atrodamos iežus pēc vienkāršām pazīmēm
(krāsa, cietība) un, veicot lauka darbu, nosaka, ka augsne ir
veidota no iežu daļām |
5.1.1. Atpazīst Latvijā
sastopamos iežus (kaļķakmens, granīts, smilts, smilšakmens,
māls) un saskata to izmantošanas piemērus saimniecībā un
sadzīvē (celtniecībā, ceļu būvē, sadzīves priekšmetu
izgatavošanā), veicot lauka darbu.
5.1.2. Apraksta Zemes uzbūvi (Zemes garoza, mantija, kodols) un
reljefa formas (kalni/ielejas, augstienes, zemienes/līdzenumi),
veidojot un izmantojot vienkāršus modeļus.
5.1.3. Skaidro dabas procesu (vēja un ūdens darbība,
temperatūras izmaiņas) un cilvēka darbības (ceļu un upju
dambju būvniecība, tīrumu iekopšana, derīgo izrakteņu ieguve)
ietekmi uz Zemes virsmas izmaiņām Latvijā (upju un jūru krastu
noskalošana, noslīdeņu veidošanās, karjeru veidošana,
teritorijas veģetācijas izmaiņas), izmantojot lauka darba laikā
veiktos novērojumus un salīdzinot atšķirīgu gadu
kartogrāfiskos materiālus (satelīta attēli,
aerofotogrāfijas)
|
5.1.1. Skaidro iežu
(magmatiskie, metamorfie, nogulumieži) veidošanos dabas procesu
(erozija, dēdēšana, tektonisko plātņu kustība) darbības
rezultātā, modelējot iežu apriti un izmantojot informācijas
avotus.
5.1.2. Skaidro, kā dabas procesi ietekmējuši ģeoloģisko
apdraudējumu (vulkāni, zemestrīces), Zemes virsmas (kalnu
grēdas, līdzenumi, zemienes, Latvijas reljefa lielformas un
vidējformas) un Pasaules okeāna (dziļvagas, vidusokeāniskās
grēdas) reljefa formu veidošanos un izvietojumu, izmantojot
informācijas avotus, kartogrāfiskos materiālus, lietojot
digitālo karšu servisus un tiešsaistes datubāzes, veidojot
uzskates modeļus un veicot lauka darbu (Latvijas reljefa formu
apsekojumi).
5.1.3. Skaidro augsnes veidošanos un izmaiņas dabas procesu
mijiedarbības rezultātā, augšņu tipu un tiem raksturīgā
augāja izvietojumu Latvijā, izmantojot augšņu horizontu
modeļus, kartogrāfiskos materiālus un veicot lauka darbu
|
| 5.2. Hidrosfēra |
| 5.2.1. Apraksta
tuvākajā apkārtnē sastopamās Zemes virsmas formas (paugurs,
līdzenums), ūdenstilpes (ezers, upe, jūra, dīķis, kanāls),
saskatot dabā apsekotajos piemēros līdzības (piemēram, visiem
pauguriem ir virsotnes, visām ūdenstilpēm ir krasti) un
atšķirības (pauguru augstums, cilvēka veidota un dabiski
veidojusies ūdenstilpe) un modelējot |
5.2.1. Grupē
hidrosfēras daļas pēc dažādām pazīmēm
(saldūdeņi/sāļūdeņi, iekšējie ūdeņi/okeāni un jūras,
pazemes/virszemes ūdeņi) un apraksta to savstarpējās saistības
piemērus, ūdens apjomu un izvietojumu uz Zemes, izmantojot ūdens
aprites modeli, kartogrāfiskos materiālus un informācijas avotos
pieejamos datus |
5.2.1. Raksturo ūdens
apriti un iztvaikošanas/nokrišņu attiecības ģeogrāfiskās
atšķirības uz Zemes, veicot ūdens bilances aprēķinus,
modelējot un izmantojot kartogrāfiskos materiālus.
5.2.2. Skaidro hidrosfēras daļu (upes, ezeri, jūras, pazemes
ūdeņi) veidošanās apstākļus un raksturo to izvietojumu
pasaulē un Latvijā, izmantojot kartogrāfiskos materiālus,
informācijas avotus un veicot lauka darbu.
5.2.3. Skaidro un apraksta Pasaules okeāna cirkulācijas
likumsakarības un to nozīmi klimata atšķirību veidošanā uz
Zemes, izmantojot kartogrāfiskos materiālus, informācijas avotus
(klimatogrammas) un datus (ūdens temperatūras un sāļuma
atšķirības)
|
| 5.3. Atmosfēra |
| 5.3.1. Apraksta
laikapstākļu (temperatūra, nokrišņu veids un daudzums, vēja
ātrums un virziens) diennakts un sezonālās atšķirības
tuvākajā apkārtnē un izvēlas laikapstākļiem atbilstošu
apģērbu, veicot sistemātiskus laikapstākļu novērojumus un
izmantojot meteoroloģiskās prognozes |
5.3.1. Apraksta
atmosfēras uzbūvi (slāņi) un sastāvu (gaiss kā dažādu gāzu
maisījums) un skaidro atmosfēras procesus (vēja veidošanās),
veicot lauka darbu un izmantojot modeļus, kartogrāfiskos
materiālus un informācijas avotus.
5.3.2. Skaidro siltuma joslu (aukstā, mērenā, karstā)
izvietojumu uz Zemes un sezonālo atšķirību (Ziemeļu puslodē
vasara – Dienvidu puslodē ziema) likumsakarības, izmantojot
Zemes un Saules mijiedarbības modeli
|
5.3.1. Skaidro klimata
ģeogrāfisko atšķirību (klimata joslas, kontinentāls un
okeānisks klimats) cēloņus (teritorijas ģeogrāfiskais
novietojums un saules staru krišanas leņķis, reljefs,
atmosfēras cirkulācija, sauszemes un ūdens nevienmērīga
sasilšana un atdzišana) pasaulē un Latvijā, izmantojot
kartogrāfiskos materiālus, informācijas avotus (mācību
materiāli, datu tabulas, klimatogrammas) |
| 5.4. Dabas resursi |
| 5.4.1. Nosauc dabas
resursu vai to sastāvdaļu (tai skaitā gaiss, ūdens, mežs,
nafta) izmantošanas piemērus savas ģimenes ikdienā un apraksta
to aizvietošanas un saudzēšanas iespējas |
5.4.1. Grupē dabas
resursus (atjaunojamie un neatjaunojamie) un apraksta to
saglabāšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādāšanas
iespējas, izmantojot informācijas avotus un veiktos
novērojumus |
5.4.1. Apraksta dabas
resursu un pasaules nozīmes derīgo izrakteņu izvietojuma un
pieejamības likumsakarības pasaulē un Latvijā, to racionālas
izmantošanas piemērus un atjaunošanas iespējas, apkopojot
informāciju no avotiem un kartogrāfiskajiem materiāliem |
| 5.5. Dabas
apdraudējumi |
| 5.5.1. Apraksta dabas
apdraudējumu (negaiss, vētra, stipra snigšana, plūdi, karstums)
piemērus un drošas rīcības principus iespējamo risku
mazināšanai, izmantojot informācijas avotus |
5.5.1. Apraksta dabas
apdraudējumu (noslīdeņi, nogruvumi, plūdi, krasta noskalošana)
cēloņus un radītās sekas, un dažādus iespējamos risinājumus
seku mazināšanai, izmantojot informācijas avotus un lauka darba
laikā veiktos novērojumus |
5.5.1. Skaidro dabas
apdraudējumu (zemestrīces, vulkānu izvirdumi, cunami, mežu
ugunsgrēki, pārtuksnešošanās, viesuļvētras) cēloņus,
radītās sekas, izvietojumu, prognozēšanas, monitoringa un seku
mazināšanas tehnoloģiskās iespējas, izmantojot informācijas
avotus un kartogrāfiskos materiālus.
5.5.2. Skaidro dabas parādību (zemestrīces, vulkānu
izvirdumi, plūdi, viesuļvētras) zinātniskās izpētes un
tehnoloģisko sasniegumu nozīmi dabas apdraudējumu iespējamās
norises vietas/laika prognozēšanā un vides problēmu
risināšanā, izmantojot kartogrāfiskos materiālus un
informācijas avotus
|
| 6. Mūsu Saules sistēma
ir ļoti maza daļa (viena no miljardiem galaktiku) Visumā |
| 6.1. Visuma elementi |
| |
6.1.1. Nosauc Visuma
elementus (piemēram, Polārzvaigzne) un zvaigznājus (piemēram,
Lielie Greizie Rati, Mazie Greizie Rati), izmantojot zvaigžņu
kartes un novērojumus |
6.1.1. Ilustrē Visuma
mērogu un tā struktūru hierarhiju (planētas ap zvaigznēm,
galaktikas, galaktiku kopas), skaidro, kā iegūstama informācija
par Visuma uzbūves elementiem un to īpašībām.
6.1.2. Skaidro, kas ir galaktika, individuāli vai grupā
strukturē informāciju par galaktiku daudzveidību
|
| 6.2. Saules sistēma |
| 6.2.1. Skaidro saviem
vārdiem, ka zvaigznes ir Visuma objekti, kas izstaro gaismu un
siltumu, izmantojot Zemei tuvākās zvaigznes – Saules –
novērojumus, IKT |
6.2.1. Nosauc Saules
sistēmas elementus (visas planētas, Sauli) un saskata to
savstarpējo saistību, modelējot, novērojot un izmantojot
IKT |
6.2.1. Skaidro Saules
sistēmas uzbūvi un ķermeņu kustību, salīdzina Sauli ar citām
zvaigznēm (izmērs, temperatūra, krāsa, izstarotā enerģija),
izmantojot shematisko zvaigžņu evolūcijas attēlojumu, skaidro
būtiskākās pārmaiņas Saulē tās evolūcijas gaitā |
| 6.3. Planēta Zeme |
| 6.3.1. Apraksta Mēness
fāžu maiņu, dienas un nakts miju, dienas garuma izmaiņas,
novērojot un modelējot Saules, Zemes un Mēness savstarpējo
kustību |
6.3.1. Apraksta Mēness
un Saules aptumsuma veidošanos, plūdmaiņas un gadalaiku maiņas
uz Zemes likumsakarības, novērojot un modelējot Saules, Zemes un
Mēness savstarpējo kustību |
6.3.1. Skaidro Zemes
sistēmu (litosfēra, hidrosfēra, atmosfēra, biosfēra)
veidošanās gaitu un apraksta (dzīvie organismi, klimats, dabas
procesi) Zemes attīstības posmus, atsaucoties uz mūsdienu
zinātnes aktuālām hipotēzēm un teorijām un izmantojot
informācijas avotus (ģeohronoloģiskā tabula) |
| 7. Organismu dzīvības
procesus nodrošina šūnas, kuru dzīves ilgums ir
ierobežots |
| 7.1. Dzīvības procesi,
dzīvības uzturēšana |
| 7.1.1. Novērojot augus
un dzīvniekus tuvākajā apkārtnē, saskata atšķirību starp
dzīvo un nedzīvo dabā, nosaucot piemērus dzīvības procesiem
(kustība, vairošanās, reaģēšana uz stimulu).
7.1.2. Ar faktiem pamato, ka dzīvnieku un augu dzīvības
uzturēšanu nodrošina ūdens un gaisa uzņemšana, barības
uzņemšana vai ražošana, atkritumu izvadīšana, temperatūras
uzturēšana
|
7.1.1. Skaidro saviem
vārdiem dzīvības procesu norisi (barošanās, augšana un
attīstība, vairošanās, izvadīšana), novērojot dzīvniekus to
dabiskajā vidē, izmantojot IKT un pavairojot un audzējot
augus |
7.1.1. Salīdzina
dažādu dzīvo organismu valstu (dzīvnieku, augu, sēņu)
dzīvības procesu norisi (elpošana, vielu izvadīšana,
barošanās, vairošanās, vielu transports, organisma regulācija,
reaģēšana uz kairinājumu), modelējot, eksperimentējot,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
| 7.2. Organismu
uzbūve |
| 7.2.1. Nosaka augus,
dzīvniekus un to daļas, izmantojot augu un dzīvnieku modeļus,
zīmējumus, organismus, informācijas avotus, tai skaitā
digitālos (biežāk sastopamos augus un dzīvniekus no tuvējās
apkārtnes, piemēram, ozols, bērzs, pienene, alnis, vilks, ezis,
suns, kaķis, čūska, muša, balodis, slieka).
7.2.2. Apraksta saviem vārdiem, kādus uzdevumus paša
organismā veic dažādi orgāni
|
7.2.1. Eksperimentējot,
vizualizējot, izmantojot dažādus informācijas avotus,
novērojot ar mikroskopu augu šūnas, skaidro, ka dzīvnieku un
auga daļās – orgānos – ir dažādas šūnas (atšķirīga
forma, krāsa un izvietojums), kas ietekmē orgānos notiekošos
procesus.
7.2.2. Atrod saistību starp dažādu dzīvnieku orgānu
sistēmām (elpošanas, gremošanas, asinsrites un balsta un
kustību) un to nozīmi dzīvības uzturēšanā, izmantojot
pedagoga piedāvātus informācijas avotus, modeļus.
7.2.3. Apraksta principu, kā darbojas paša organisma sistēmas
(elpošanas, gremošanas, asinsrites un balsta un kustību)
|
7.2.1. Skaidro augu un
dzīvnieku valsts dzīvības procesu (augšana, attīstība,
vairošanās, vielu uzņemšana un izvadīšana) saistību ar
organisma (audi, orgāni, orgānu sistēmas) un šūnu (kodols,
plazmatiskā membrāna, citoplazma, šūnapvalks, vakuola,
hloroplasts) uzbūvi, veidojot vizuālus materiālus, modeļus,
eksperimentējot, novērojot ar mikroskopu.
7.2.2. Salīdzina dažādu dzīvnieku (mugurkaulnieki,
posmkāji, tārpi, gliemji) orgānu sistēmas (elpošanas,
gremošanas, asinsrites un balsta un kustību), izmantojot
dažādus informācijas avotus, modeļus.
7.2.3. Atrod likumsakarības starp cilvēkā notiekošajiem
procesiem, eksperimentējot (asinsspiediens, pulss, elpošanas
biežums, plaušu dzīvības tilpums) un izmantojot dažādus
informācijas avotus
|
| 7.3. Dzīves cikls |
| 7.3.1. Skaidro saviem
vārdiem, ka dzīvie organismi laika gaitā aug, attīstās un
mainās, attēlojot vizuāli, modelējot.
7.3.2. Skaidro saviem vārdiem pārmaiņas, kas notiek ar
cilvēku, tam augot un attīstoties
|
7.3.1. Eksperimentējot
skaidro auga attīstības ciklu (auga dīgšana no sēklas,
augšana, ziedēšana, apputeksnēšanās, augļa attīstība,
sēklas attīstība) un vardes un tauriņa attīstības ciklu,
novērojot un lietojot jēdzienus "ola", "kāpurs", "kurkulis",
"kūniņa", "pieaudzis dzīvnieks".
7.3.2. Skaidro saviem vārdiem cilvēka attīstību pusaudžu
vecumā, ķermeņa izmaiņas pubertātes laikā, pieņem sava
ķermeņa īpatnības, skaidro personīgās higiēnas nozīmi
|
7.3.1. Novērojot un
izmantojot dažādus informācijas avotus, salīdzina dzīvnieku
(tauriņa, sienāža, putna, zivs, rāpuļa, abinieka, zīdītāja)
attīstības ciklu stadijas.
7.3.2. Skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to
ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā
(dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme), izmantojot
dažādus informācijas avotus un izvērtējot to ticamību
|
| 7.4. Organizācijas
līmeņi |
| 7.4.1. Skaidro, ka
organisms sastāv no orgāniem, kas veic noteiktus uzdevumus,
novērojot un izmantojot IKT |
7.4.1. Skaidro organismu
dzīvības organizācijas līmeņu (šūna, orgāns, orgānu
sistēma, organisms) pakārtotību, novērojot un izmantojot
IKT |
7.4.1. Skaidro organismu
dzīvības organizācijas līmeņu (molekula, šūna, audi,
orgāns, orgānu sistēma, organisms) pakārtotību, modelējot,
novērojot un izmantojot dažādu veidu informāciju.
7.4.2. Salīdzina un attēlo bioloģiskajā zīmējumā šūnas
un audus, izmantojot mikroskopu, aplūkojot gatavus un veidotus
mikropreparātus
|
| 7.5. Veselīgs
dzīvesveids |
| 7.5.1. Veido ieradumu
rūpēties par sava organisma veselību (personīgā higiēna,
atbilstošs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte, miegs) un
attīstīšanu, pamato savu veikto darbību nozīmi |
7.5.1. Rīkojas
atbildīgi pret savu un citu veselību, veidojot ieteikumus par
dzīvesveida (personīgā higiēna, veselīgs uzturs, fiziskās
aktivitātes, dienas režīms, reproduktīvā veselība), kā arī
atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi uz cilvēka
veselību, izmantojot dažādu informāciju |
7.5.1. Rīkojas
atbildīgi pret savu un citu veselību, veidojot ieteikumus un
secinot par dzīvesveida (uzturs, fiziskās aktivitātes, kaitīgie
ieradumi), dienas režīma un vides apstākļu ietekmi uz organisma
veselību, izmantojot daudzveidīgos informācijas avotos
atspoguļoto informāciju un izvērtējot tās ticamību |
| 8. Organismi bieži ir
atkarīgi no citiem organismiem vai konkurē ar tiem par enerģiju
un materiāliem |
| 8.1. Barības ķēde |
| 8.1.1. Eksperimentē un
skaidro saviem vārdiem, ka zaļie augi no Saules gaismas var
ražot arī barības vielas, kas tiem nepieciešamas, un arī
uzglabāt tās.
8.1.2. Novērojot un izmantojot piedāvātos informācijas
avotus, skaidro saviem vārdiem, ka dzīvnieki iegūst enerģiju,
apēdot augus vai citus dzīvniekus, izveidojot barības ķēdi
(līdz 3 posmiem)
|
8.1.1. Izveido barības
ķēdi (līdz 5 posmiem), izmantojot dotos informācijas avotus un
mācību spēles. Ar piemēriem skaidro, kā dabā veidojas un
darbojas barības ķēdes (augēdājs, gaļēdājs,
visēdājs) |
8.1.1. Veido barības
ķēdes un tīklus, izmantojot dažādus informācijas avotus,
novērojumus, veicot lauka darbu. Skaidro organismu mijiedarbības
veidus (simbioze, neitrālisms, plēsonība, konkurence,
parazītisms) un enerģijas plūsmu ekosistēmās.
8.1.2. Skaidro organismu savstarpējo saistību ekosistēmā,
grupējot tos pēc enerģijas un vielu iegūšanas veida
(ražotāji, patērētāji, noārdītāji), izmantojot dažādus
informācijas avotus, novērojumus, modelējot
|
| 8.2. Ekosistēma |
| 8.2.1. Attēlo ar
piemēriem, kas var augt un dzīvot tuvākajā apkārtnē, pļavā,
mežā un purvā, novērojot, izmantojot piedāvātos informācijas
avotus, lauka darbā iegūtos novērojumus, IKT |
8.2.1. Salīdzina
cilvēku veidotās (pilsēta, parks) un dabiskās (mežs, purvs,
pļava) ekosistēmas pēc sugu daudzveidības (augi, dzīvnieki,
sēnes) un dabas apstākļiem (temperatūra, mitrums, augsnes
slāņu biezums un krāsa, iežu daļiņu izmērs), veicot
novērojumus, lauka darbu un modelējot |
8.2.1. Salīdzina
Latvijai raksturīgās ekosistēmas pēc sugu daudzveidības (augi,
sēnes, gliemji, posmkāji, mugurkaulnieki), dabas apstākļiem
(temperatūra, nokrišņu daudzums un režīms, augsnes tips,
apgaismojums), izvietojuma, veicot lauka darbu un modelējot.
8.2.2. Raksturo biomas un to izvietojumu uz Zemes (ieskaitot
augstumjoslojumu), salīdzinot to novietojumu, raksturīgos vides
apstākļus (nokrišņu daudzums un režīms, temperatūra,
augšņu tips, augstums virs jūras līmeņa) un dzīvo organismu
daudzveidību, izmantojot kartogrāfiskos materiālus un
informācijas avotus (klimatogrammas)
|
| |
8.2.2. Parāda saistību
starp organismu, sugu un ekosistēmu, novērojot un izmantojot
IKT |
8.2.3. Skaidro
pakārtotību organismu dzīvības organizācijas līmeņiem
(organisms, suga, ekosistēma, bioma, biosfēra), modelējot,
novērojot un izmantojot dažāda veida informāciju |
| 9. Ģenētiskā
informācija tiek nodota no vienas organismu paaudzes
nākamajai |
| 9.1. Nosauc ārējo
pazīmju pārmantošanas piemērus augiem un dzīvniekiem, vērojot
dažādu dzīvnieku un augu attēlus, ģimenes fotoattēlus |
9.1. Grupē un skaidro ar
piemēriem, ka ir iedzimstošās un neiedzimstošās pazīmes,
novērojot un izmantojot savas vai citas ģimenes fotoattēlus.
9.2. Skaidro ar piemēriem (piemēram, augļu koku, suņu
šķirņu) selekcijas mērķus un nepieciešamību jaunas šķirnes
iegūšanai ar vēlamajām īpašībām, izmantojot dažādus
informācijas avotus
|
9.1. Prognozē pazīmju
iedzimšanu, analizējot attēlus un izstrādājot ciltskoku vienai
pazīmei.
9.2. Skaidro organismu ģenētiskās modificēšanas mērķus,
izmantojot dažādus informācijas avotus.
9.3. Skaidro pazīmju pārmantošanu (bezdzimumvairošanās,
dzimumvairošanās), izmantojot ģenētikas jēdzienus (šūna,
kodols, hromosomas, gēni, DNS). Pamato, kāpēc
bezdzimumvairošanās procesā rodas pēcnācēji ar identisku
iedzimtības informāciju un dzimumvairošanās procesā rodas
pēcnācēji ar atšķirīgu iedzimtības informāciju
|
| 10. Esošo un izmirušo
organismu daudzveidība ir evolūcijas rezultāts |
| 10.1. Attēlo vai modelē
dzīvnieka ārējās pazīmes (forma, krāsa, barības iegūšanas
veids, ķermeņa daļas), lai piemēros parādītu dzīvnieku
pielāgotību videi.
10.2. Atpazīst raksturīgākos tuvākajā apkārtnē esošos
augus un dzīvniekus, izmantojot zīmējumu un shēmu
atgādnes.
10.3. Izmantojot vienkāršus informācijas avotus un
eksperimentējot, ar piemēriem skaidro, kādu augu augšanai un
attīstībai Latvijā ir piemēroti apstākļi
|
10.1. Modelē dzīvnieku
(zīdītāju, rāpuļu, abinieku, putnu, posmkāju) un augu
pielāgotību (barības iegūšana, vairošanās, dzīvošana)
noteiktai ekosistēmai.
10.2. Skaidro, ka uz Zemes ir liela augu un dzīvnieku
dažādība, izmantojot IKT un pētot fosilijas vai to
attēlus.
10.3. Nosaka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem raksturīgos
augus un dzīvniekus, izmantojot noteicējus un sistemātikas
shēmas, novērojot un veicot lauka darbu
|
10.1. Skaidro, ka
mūsdienu dzīvo organismu (mugurkaulnieku, posmkāju, augu)
daudzveidības un pielāgotības dzīves videi pamatā ir
evolūcija, izmantojot filoģenētiskās, sistemātikas un
evolūcijas shēmas, dažādus informācijas avotus, novērojot,
modelējot.
10.2. Skaidro dažādu faktoru (temperatūra, gaisa sastāvs,
ūdens, gaisma, barības pieejamība) ietekmi uz dzīvo organismu
izdzīvošanu un attīstību, izmantojot dažādus informācijas
avotus, modelējot, eksperimentējot.
10.3. Nosaka organisma sistemātisko piederību (Latvijā
sastopamos augus un dzīvniekus) atkarībā no pētījuma mērķa,
lietojot organismu noteicējus, klasifikācijas shēmas, novērojot
un veicot lauka darbu
|
| 11. Zinātnes uzdevums ir
atrast dabā notiekošo parādību cēloņus |
| 11.1. Secināšana,
cēloņsakarību saskatīšana |
| 11.1.1. Apraksta
vienkāršas sakarības, izmantojot pedagoga palīdzību un
praktiski iegūtos datus, atbild uz pētījuma jautājumu |
11.1.1. Saskata izmaiņas
dabā, formulē cēloņsakarības, tai skaitā eksperimenta datos,
izdara secinājumus par izvirzīto pētījuma jautājumu |
11.1.1. Nosauc piemērus
cēloņsakarībām dabā. Izmanto pētījuma datus/rezultātus
likumsakarību atklāšanai un pamatošanai, secināšanai, izvirza
priekšlikumus nākamajiem pētījumiem |
| 11.2. Mērīšana. Ko
mēra, ar ko mēra un kā mēra |
| 11.2.1. Lieto
mērinstrumentu (sākumpunkts, skata leņķis, mērvienība, skalas
virziens), nosaka garumu ar lineālu, mērlenti (m, cm, mm),
temperatūru ar termometru (°C), tilpumu ar mērtrauku (l, ml),
masu ar svariem (kg, g), tai skaitā ar digitālām mērierīcēm.
Izmantojot piemērus, skaidro, ka mērīšana ir salīdzināšana
ar etalonu, mērvienību, tam tiek izmantota skala |
11.2.1. Izvēlas
mērapjomam un uzdevumam atbilstošu mērierīci, mēra
temperatūru ar sensoru, laiku ar hronometru (h, min, s), masu ar
svariem (mg), nosaka debespuses un azimutu ar kompasu, saprotot
iedaļas vērtību arī tad, ja tā ir atšķirīga (piemēram, 2
ml). Skaidro, kas notiek vienkāršos mērinstrumentos (piemēram,
šķidruma termometrs) mērīšanas laikā. Ar piemēriem parāda,
kurus lielumus var izmērīt tieši, kuru iegūšanai papildus
jāizmanto aprēķini. Ilustrē ar piemēriem, ka mērīšanas
precizitāti ietekmē dažādi faktori |
11.2.1. Pamato
mērinstrumenta, tai skaitā digitālā, izvēli (piemēram,
strāvas stipruma un sprieguma, atmosfēras spiediena, plaušu
dzīvības tilpuma, asinsspiediena, apgaismojuma, spēka, skaņas
intensitātes līmeņa, gāzes koncentrācijas, šķīduma vides
pH), pierakstot mērījumu rezultātus, izmantojot pieņemtus
apzīmējumus, nosaukumus, mērvienības. Ar praktiskiem piemēriem
skaidro, kā veidojas mērinstrumenta skala, un mērinstrumentu
kalibrēšanas nepieciešamību. Saista mērinstrumenta lietošanas
ierobežojumus (piemēram, mērapjoms) ar mērinstrumenta uzbūvi
(piemēram, šķidruma sasalšanas temperatūra) |
| 11.3. Plānošana.
Pētījuma jautājums, hipotēze un prognozēšana, eksperimenta
plānošana |
| 11.3.1. Vienkāršā,
pazīstamā, interesējošā situācijā, kur notiek lielumu
maiņa, formulē, ko grib izpētīt, – jautā un/vai prognozē.
Pedagoga rosināts, stāsta, kuru jautājumu atbildēšanai
nepieciešams eksperiments, kurus ir/nav iespējams eksperimentāli
pārbaudīt.
11.3.2. Ar pedagoga palīdzību plāno vienkāršu eksperimentu,
lauka darbu, lai pārbaudītu prognozi/atbildētu uz pētījuma
jautājumu un iegūtu datus, izvēloties un mainot vienu lielumu un
sekojot (mērot) otra lieluma izmaiņām
|
11.3.1. Izvirza
pētījuma jautājumu, prognozējot lielumu maiņu aprakstoši
(vārdiski) situācijās, kuras iespējams eksperimentāli
pārbaudīt.
11.3.2. Plāno vienkāršu eksperimentu, lauka darbu, ievērojot
drošības noteikumus, paredzot, kā noteiks lielumus, kā lielumus
mērīs. Ar pedagoga palīdzību izvēlas piemērotāko metodi un
datu reģistrēšanas veidu atkarībā no pētāmā objekta
|
11.3.1. Pētot vielu un
vielu maisījumu sastāvu un īpašības, dzīvos organismus,
teritoriju, dabas objektus, parādības vai procesus, veido
pētījuma jautājumu un/vai hipotēzi par kvalitatīvām un
kvantitatīvām sakarībām starp atkarīgo, neatkarīgo un
fiksētajiem lielumiem.
11.3.2. Mērķtiecīgi plāno eksperimentu datu iegūšanai,
paredzot, kā lielumus (kvantitatīvos/kvalitatīvos) mērīs,
mainīs, izvēloties mērījumu skaitu, atbilstošas vielas,
aprakstot un attēlojot izmantotos objektus, ierīces, iekārtas un
piederumus vielas sintēzes un analīzes veikšanai, procesu
analizēšanai, paredzot drošības noteikumu ievērošanu. Ar
piemēriem skaidro eksperimenta nozīmi pierādījumu
iegūšanai.
11.3.3. Plāno lauka darbu, lai aprakstītu likumsakarības un
izmaiņas dabā, ģeogrāfiskos procesus, parādības, izvēloties
piemērotāko metodi (parauglaukuma metode, fotografēšana,
atseguma zīmēšana, kartēšana) un datu reģistrēšanas veidu
atkarībā no pētāmā objekta
|
| 11.4. Tehnika un prasmes
ar ieradumu tās veikt (drošība) |
| 11.4.1. Izmanto ikdienā
pieejamus piederumus, traukus, vienkāršas ierīces, veicot
vienkāršus eksperimentus, ievērojot drošības noteikumus un
bīstamo vielu marķējumu. Veido ieradumu sakārtot darba
vietu |
11.4.1. Pēc parauga
izmanto vienkāršus piederumus, traukus (piemēram, nosakot ledus
kušanas temperatūru, saslēdzot elektriskās ķēdes), veido
vienkāršu iekārtu, piemēram, cietas vielas atdalīšanai no
šķidruma, izmantojot ikdienā pieejamas ierīces un materiālus.
Veido ieradumu ievērot drošības noteikumus |
11.4.1. Lieto
eksperimentam un lauka darbam vajadzīgos traukus, piederumus,
saliekot nepieciešamās iekārtas (piemēram, gāzu iegūšanai un
uzkrāšanai, maisījumu sadalīšanai), izmantojot aprakstu.
Skaidro drošības noteikumu jēgu un rīkojas atbilstoši savai un
apkārtējo drošībai, pētot vidi dabaszinātņu laboratorijās
un sadzīvē |
| 11.5. Eksperimenta
metodes. Vielu analīze |
| 11.5.1. Guvis pieredzi
novērot materiālu un vielu īpašības (piemēram, krāsa,
smarža) |
11.5.1. Apraksta paša
veiktā eksperimentā novērotās vielu īpašības (piemēram,
cietība, elastība, kušanas temperatūra).
11.5.2. Veic vienkāršus eksperimentus pēc darba gaitas
apraksta (piemēram, eksperimentāli pierāda, ka traukā ir
gaiss). Izmanto piederumus un vielas atbilstoši izvirzītajam
pētāmajam jautājumam, ievērojot darba drošības noteikumus
|
11.5.1. Novēro
eksperimentos ķīmisko reakciju raksturīgās pazīmes, tās
izmanto vielu pierādīšanai un apraksta vielai raksturīgās
fizikālās īpašības (krāsa, agregātstāvoklis, smarža,
blīvums), nosaka faktorus, kas ietekmē reakcijas ātrumu, veicot
eksperimentus atbilstoši drošības noteikumiem.
11.5.2. Eksperimentāli nosaka un aprēķina izšķīdušās
vielas masas daļu, izmantojot sev piemērotāko matemātisko
stratēģiju. Pagatavo šķīdumu ar noteiktu izšķīdušās
vielas masas daļu, aprēķinot nepieciešamo vielas masu un
šķīdinātāja tilpumu, ievērojot drošības noteikumus
|
| 11.6. Eksperimenta
metodes. Vielu sintēze |
| |
|
11.6.1. Veic vielas
sintēzi (piemēram, kalcija karbonātu) pēc apraksta. Aprēķina
vielas daudzumu, masu, tilpumu un reakcijas produkta un izejvielas
masu vai tilpumu (gāzēm) pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma,
izmantojot sev piemērotāko matemātisko stratēģiju |
| 11.7. Eksperimenta
metodes. Lauka darbs |
| 11.7.1. Ar pedagoga
palīdzību veic vienkāršu lauka darbu tuvākajā apkārtnē
(skola, dzīvesvieta), lai novērotu augus un dzīvniekus,
laikapstākļus, zemes virsmas atšķirības, ūdenstilpes un
aprakstītu iežus un augšņu paraugus, saudzīgi izturoties pret
vidi |
11.7.1. Saskaņā ar
darba gaitas aprakstu veic lauka darbu tuvākajā apkārtnē
(pilsēta, novads), lai zīmētu apkārtnes plānu, noteiktu vēja
virzienu un mērītu tā ātrumu, novērotu Zemes virsmas izmaiņas
(nogruvumi, noslīdeņi, upju un jūras krastu izmaiņas),
aprakstītu ekosistēmas (augi, dzīvnieki un sēnes, vides
apstākļi), iežu izmantošanas piemērus sadzīvē, lietojot
parauglaukuma metodi, modelējot barības ķēdes, saudzīgi
izturoties pret vidi |
11.7.1. Saudzīgi
izturoties pret vidi, veic lauka darbu, lai skaidrotu dabā
notiekošos procesus (enerģijas plūsma ekosistēmā, augsnes
veidošanās, ūdens un ledāja erozija, sanešu uzkrāšanās), to
ietekmi uz Zemes virsmas izmaiņām un dabas objektu (veģetācijas
tipi, upes, ezeri, reljefa formas) izvietojumu Latvijā, novērojot
ekosistēmas (organismu daudzveidība, vides apstākļi), lietojot
parauglaukuma metodi, modelējot barības tīklus, zīmējot
augšņu profilus un atsegumu šķērsgriezumus, aprakstot
ūdenstilpes (upes straumes ātrumu, upes slīpumu un kritumu,
veidošanās apstākļus) un reljefu, lietojot digitālas lietotnes
ar iebūvētu ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu, lai
iegūtu datus par savas atrašanās vietas ģeolokāciju |
| 11.8. Eksperimenta
metodes. Mikroskopēšana |
| 11.8.1. Ar pedagoga
palīdzību novēro vienkāršus objektus ar lupu, mikroskopu un
stāsta par novēroto |
11.8.1. Salīdzina šūnu
formu, krāsu, izmantojot mikroskopu un lietojot gatavus
mikropreparātus |
11.8.1. Novēro (šūnas,
audus) un skaidro novēroto, uzbūves saistību ar veicamajām
funkcijām, izmantojot mikroskopu ar atbilstošo palielinājumu,
lietojot gatavus vai pašu veidotus mikropreparātus |
| 11.9. Novērošana un
datu reģistrēšana |
| 11.9.1. Novēro objektus
dabā un veic eksperimentu, pieraksta lauka darba un eksperimenta
laikā veiktos novērojumus un datus (skaitu, īpašības),
izmantojot pedagoga doto/ieteikto apkopojuma veidu, piemēram,
tabulu, fotoattēlu |
11.9.1. Veicot lauka
darbu un eksperimentu, novēro objektus un to izmaiņas. Novēroto
– iegūtos datus (lielumu kvantitatīvās un kvalitatīvās
izmaiņas) – reģistrē ar pedagoga palīdzību, izvēloties
atbilstošu datu reģistrēšanas veidu |
11.9.1. Reģistrē lauka
darba un eksperimenta laikā veiktos novērojumus un iegūtos
datus, izvēloties piemērotāko datu reģistrēšanas veidu
(zīmējums, bioloģiskais zīmējums, tabula, grafiks,
kartoshēma, fotogrāfija) un tehnoloģisko rīku |
| 11.10. Datu apstrāde un
analīze |
| 11.10.1. Attēlo
eksperimentā iegūtos vai citus datus uzskatāmā veidā,
piemēram, diagrammā |
11.10.1. Pēc parauga
apstrādā lauka darba un eksperimenta laikā iegūtos datus vai
citu iegūtus, pieejamus datus (piemēram, statistikas datus),
veicot vienkāršus aprēķinus, izmantojot atbilstošas
mērvienības, attēlojot datus uzskatāmā veidā |
11.10.1. Analizē un
apstrādā eksperimenta un lauka darbu laikā iegūtos datus vai
citu iegūtus, pieejamus datus (piemēram, datus par vides
kvalitāti), novērtējot to precizitāti un ticamību, izvēloties
piemērotāko datu attēlojuma veidu (vārdiski, shematiski,
vizuāli, grafiski, simboliski, statistiski, kartogrāfiski) un
paņēmienu (IKT), izmantojot nepieciešamās mērvienības un to
pārveidojumus, veicot vajadzīgos aprēķinus un salīdzinot ar
citiem informācijas avotiem |
| 11.11. Eksperimenta
izvērtēšana, ticamības noteikšana, zinātniskums |
| 11.11.1. Pēc pedagoga
dotiem kritērijiem novērtē eksperimenta gaitu un ar pedagoga
palīdzību spriež par uzlabojumu nepieciešamību. Atbild uz
jautājumiem par iegūto datu ticamību |
11.11.1. Izvērtē
eksperimenta un lauka darba gaitu pēc kritērijiem un piedāvā
uzlabojumus.
11.11.2. Izvērtē iegūto datu ticamību, salīdzinot savus
iegūtos datus ar citu skolēnu datiem un teorētiskajiem
datiem
|
11.11.1. Izveidojies
ieradums izvērtēt eksperimenta, lauka darba gaitu un piedāvāt
uzlabojumus precizitātes un norises uzlabošanai |
| 11.12. Sadarbība un
komunikācija pētniecībā |
| 11.12.1. Iepazīstina ar
eksperimenta un lauka darba rezultātiem, ar pedagoga palīdzību
sagatavojot vienkāršu prezentāciju vai eksperimenta aprakstu.
11.12.2. Sadarbojas grupā vienkāršu pētniecības uzdevumu
veikšanai
|
11.12.1. Pēc pedagoga
dotā parauga sagatavojot prezentāciju, kartogrāfisku vai
rakstisku materiālu, informē par eksperimenta un lauka darba
rezultātiem un secinājumiem.
11.12.2. Sadarbojas grupā pētniecības uzdevumu veikšanai,
sadalot pienākumus, uzņemoties atbildību par savu darba
daļu
|
11.12.1. Informē par
pētījuma, eksperimenta un lauka darba rezultātiem un
secinājumiem, izmantojot dotos kritērijus un izvēloties
piemērotāko rezultātu izplatīšanas veidu (piemēram,
protokols, prezentācija, infografika, kartoshēma) plānotajai
auditorijai, tehnoloģijas (IKT) un terminoloģiju.
11.12.2. Sadarbojas komandā vienota mērķa sasniegšanai,
risinot vienkāršas dabaszinātniskas problēmas, veicot
pētījumu, līdzdarbojoties dabaszinātņu projektos, daloties ar
resursiem, uzņemoties kopīgu atbildību par rezultātu un
apzinoties, ka, darot kopā, iespējams sasniegt vairāk
|
| 12.1. Skaidrojumi,
teorijas un modeļi ir zinātniski, ja tie vislabāk atbilst
konkrētajā laikā pieejamiem novērojumiem un faktiem |
| 12.1.1. Zinātniskais
skaidrojums un argumentēšana |
| 12.1.1.1. Apraksta
novērotās dabā notiekošās parādības (gadalaiku maiņa,
laikapstākļi) un procesus (kušana, iztvaikošana), lietojot
vienkāršus zinātniskus terminus.
12.1.1.2. Veido apgalvojumus, izmantojot faktus, lai atbildētu
uz vienkāršiem dabaszinātniskiem jautājumiem, izmantojot
pierādījumus no patstāvīgi veiktiem novērojumiem un
mērījumiem
|
12.1.1.1. Skaidro
procesus un parādības, izmantojot datus no vairākiem avotiem,
lietojot zinātniskus terminus.
12.1.1.2. Veido apgalvojumu, vispārinot, izvērtējot faktus,
atsaucoties uz savu un citu klasesbiedru veikto eksperimentu un
novērojumu datu ticamību un kvalitāti (mērījumu skaits un
precizitāte, novērojumu biežums, fiksēšana)
|
12.1.1.1. Skaidro
procesus un parādības, izmantojot abstraktas idejas, jēdzienus,
sakarības, matemātisko instrumentāriju (simbolus, grafikus),
zinātnisku terminoloģiju.
12.1.1.2. Stāsta, kā zinātnē rodas atšķirīgi skaidrojumi,
un piedāvā paša iegūtu datu vairākas interpretācijas.
12.1.1.3. Veido strukturētus skaidrojumus, argumentus,
pretargumentus par dabaszinātnēs aktuāliem jautājumiem
(piemēram, klimata izmaiņas, piesārņojums, ģenētiski
modificētie organismi, invazīvi augi, alternatīvie enerģijas
avoti), izmantojot ticamus informācijas avotus, modeļus,
atsaucoties uz zinātniskiem skaidrojumiem, teorijām,
eksperimentiem, pētījumiem
|
| 12.2. Modelēšana |
| 12.2.1. Veido
vienkāršus fiziskus modeļus (piemēram, Zemes virsmas formas,
organismu daļas), kas attēlo dabā novērojamus objektus vai
organismus. Skaidro, ka modeļi ļauj uzskatāmāk attēlot
reālās pasaules objektus un iztēloties dabā notiekošos
procesus |
12.2.1. Veido modeļus,
kas attēlo dabā notiekošos un tehnoloģiskos procesus, objektu
un organismu uzbūves saistību ar funkcijām. Skaidro, ka modeļus
(tai skaitā shēmas, formulas) ērti izmantot, skaidrojot netieši
novērojamas parādības (Saules un Mēness aptumsumi), procesus
(ūdens aprite) un sistēmas (barības ķēde). Saskata
modelēšanas procesa soļus |
12.2.1. Veido
daudzveidīgus modeļus (tai skaitā digitālus), lai skaidrotu
procesus, parādības, sistēmas (piemēram, vielu un enerģijas
aprite iežu un ūdens ciklos, enerģijas plūsma ekosistēmās,
šūnas uzbūve un tās saistība ar veicamajām funkcijām,
organismu uzbūves pielāgotība vides apstākļiem, ķermeņu
uzsilšana, siltumvadīšana, termiskā izplešanās, kustības –
vienmērīga, nevienmērīga – svārstību). Mērķtiecīgi
ievēro modelēšanas procesa soļus.
12.2.2. Izmanto modeļus prognozēšanai, tos savstarpēji
sasaistot (piemēram, atoma uzbūve un ķīmisko elementu
periodiskais likums, sistēma, atmosfēras un okeāna
cirkulācija).
12.2.3. Parāda konkrētā piemērā (heliocentriskais modelis),
kā, laika gaitā attīstoties teorijām, dažādi modeļi tiek
pārskatīti
|
| 12.3. Simbolu valoda
dabaszinātnēs |
| 12.3.1. Pastāsta saviem
vārdiem neliela, vienkārša dabaszinātniska teksta (vienlaidus
teksta vai attēla) galveno domu |
12.3.1. Saskata atslēgas
vārdus vienkāršā dabaszinātniskā (2 veidu) tekstā.
Strukturē tekstu, lieto apzīmējumus, shēmas, diagrammas |
12.3.1. Saskata kompleksa
dabaszinātniska teksta jēgu un pārveido izlasīto, lietojot
simbolus, apzīmējumus, formulas, grafiskus attēlus un
vienādojumus, izvēloties atbilstošāko stratēģiju |
| |
12.3.2. Apraksta vielu
pārvērtības, izmantojot ikdienā izmantoto vielu nosaukumus |
12.3.2. Nosauc vielas,
sastāda vielu formulas, modelē vienkāršo vielu un ķīmisko
savienojumu (bināri savienojumi, tai skaitā oksīdi, skābes,
bāzes, sāļi, organiskie savienojumi: metāns, butāns, etēns,
etīns, etanols, metanols, etānskābe) kvalitatīvo un
kvantitatīvo sastāvu.
12.3.3. Attēlo ķīmisko pārvērtību norisi (savienošanās,
sadalīšanās, aizvietošanās, apmaiņas reakcijas) ar ķīmisko
reakciju vienādojumiem, modeļiem un vārdiski, izvēloties
piemērotāko stratēģiju
|
| 12.3.2. Skaidro, ka
karte, plāns un globuss ir samazināts Zemes attēlojums, veidojot
vienkāršu apkārtējās teritorijas (skolas vai dzīvesvietas
apkārtne) plānu, novērotos objektus, atzīmējot ar simboliem un
nosaukumiem.
12.3.3. Nosaka ģeogrāfisko objektu (parki, pilsētas, ciemi,
kalni, upes, ezeri) atrašanās vietu (pilsētā, valstī,
kontinentā) kartē un uz globusa, lai atbildētu uz vienkāršiem
jautājumiem
|
12.3.3. Veido teritorijas
(piemēram, skola, dzīvesvieta) plānu, lai aprakstītu
ģeogrāfisko objektu un parādību izvietojumu un parādītu lauka
darba laikā apmeklētās vietas un iegūtos datus, izmantojot
mērogu, debespuses, azimutu, apzīmējumus, krāsojumu.
12.3.4. Skaidro, kā kartes īpašības (objektivitāte,
simbolizācija, mērogs, saturs, veids – digitālās un papīra)
nosaka tās izmantošanas mērķi, izvēloties atbilstoša mēroga
un tematikas kartes (fizioģeogrāfiskās kartes, klimata kartes
– nokrišņi, janvāra un jūlija temperatūras, topogrāfiskās
un orientēšanās kartes), lai aprakstītu teritorijai
raksturīgos ģeogrāfiskos objektus, procesus, parādības un to
novietojumu, plānotu maršrutus un pārvietotos
|
12.3.4. Analizē
kartogrāfiskās informācijas avotus, lai raksturotu ģeogrāfisko
objektu un parādību novietojumu, izvietojuma likumsakarības un
izmaiņas dažāda mēroga teritorijās.
12.3.5. Skaidro Zemes attēlojumu (globuss, kartes, plāns,
aerofotogrāfijas, satelītatēli) izmantošanas iespējas
dažādās situācijās (ceļojuma maršruts, pārgājiens,
teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums), salīdzinot veidošanas
pieeju atšķirības (Ģeogrāfiskā informācijas sistēma –
ĢIS, Globālā pozicionēšanas sistēma – GPS, Zemes
tālizpēte, karšu projekcijas), detalizācijas pakāpi un
pamatelementus (kartēm – mērogs, virziens, leģenda,
koordinātu tīkls, nosaukums).
12.3.6. Veido kartogrāfisko materiālu (tai skaitā digitālu),
izmantojot informācijas avotos (mācību materiāli, tiešsaistes
resursi, brīvpieejas datubāzes – CSB, Eurostat) un lauka
darbu laikā (ĢIS, GPS, novērojumi) iegūtos datus, lai attēlotu
un aprakstītu ģeogrāfisko parādību telpiskās
likumsakarības.
12.3.7. Salīdzina dažādos laikos radītus teritoriju
attēlojumus (satelītkartes, aerofotogrāfijas, plānus,
topogrāfiskās kartes, tematiskās kartes), lai interpretētu
teritorijās notikušās ģeogrāfisko objektu izmaiņas
|
| 13. Zinātnes
pielietojumam bieži vien ir ētisks, politisks, ekonomisks un
sociāls konteksts |
| 13.1. Dabaszinātņu
sasniegumu attīstība |
| 13.1.1. Nosauc piemērus,
kā dabaszinātņu sasniegumi ietekmē cilvēka ikdienu (saziņas
līdzekļu, sadzīves tehnoloģiju attīstība), veselību |
13.1.1. Saskata un
novērtē zinātnes sasniegumu un tehnoloģiju attīstības,
saimnieciskās darbības (ūdens, pārtikas, medicīnas resursu
pieejamība, pārapdzīvotība, atkritumu radīšana) ietekmi uz
vidi un cilvēka veselību, izmantojot informācijas avotus |
13.1.1. Pamato ar faktiem
dabaszinātņu vēsturisko attīstību un sasniegumu (piemēram,
transports, saziņa, datu saglabāšana, ģenētiski modificētie
organismi, vakcinācija, roboti, vielas, modernie materiāli)
ietekmi uz cilvēku labklājību un vidi, izmanto dažādus
informācijas avotus, tos kritiski izvērtējot. Izvērtē
zinātnes sasniegumu ētiskos, ekonomiskos un politiskos
aspektus |
| 13.2. Resursu
izmantošana, ietekme uz vidi |
| 13.2.1. Nosauc cilvēka
darbības piemēru tuvākajā apkārtnē (tai skaitā tīrumu
iekopšana, karjeru rakšana, ceļu būvēšana, parku un
dzīvojamo teritoriju ierīkošana, koku izciršana, transporta
izmantošana) ietekmi uz vidi – resursu izsīkšanu, novērojot
un veicot lauka darbu.
13.2.2. Raksturo iespējas šķirot un šķiro sadzīvē
izmantojamos materiālus atbilstoši atkritumu šķirošanas
noteikumiem. Izsaka idejas resursu taupīšanai, saudzēšanai un
atkārtotai izmantošanai, veidojot jaunus priekšmetus, par
izejvielu izmantojot reiz jau radītus un lietotus materiālus
|
13.2.1. Skaidro dabas
resursu racionālas izmantošanas (vēja enerģija, ūdens resursi,
koksne) un ģeogrāfisko procesu ietekmi (krastu noskalošana,
noslīdeņi) uz vidi, cilvēka dzīves apstākļiem, apkopojot
informāciju no dažādiem avotiem.
13.2.2. Mērķtiecīgi šķiro sadzīvē izmantojamos
materiālus atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem un
marķējumam uz iepakojuma (arī baterijas, zāles un citus
bīstamos atkritumus) un pamato materiālu otrreizējo izmantošanu
kā iespēju taupīt izejvielas un enerģiju
|
13.2.1. Piedāvā
risinājumu piemērus cilvēka saimnieciskās un rūpnieciskās
darbības ietekmes mazināšanai un resursu taupīšanas iespējas
ilgtspējīgai attīstībai, veicot pētījumu, apkopojot
informāciju no avotiem un veidojot informatīvus materiālus.
13.2.2. Pamato sadzīvē izmantojamo materiālu (papīrs,
metāls, plastmasa, stikls, bioloģiskie atkritumi) šķirošanas
un otrreizējās pārstrādes procesa posmu (šķirošana,
savākšana, pārstrāde) nepieciešamību un ekonomisko
izdevīgumu jaunu resursu iegūšanai
|
| 13.3. Sociāli atbildīgu
lēmumu pieņemšana |
| 13.3.1. Guvis pieredzi,
līdzdarbojoties skolas vides sakopšanas projektos |
13.3.1. Guvis pieredzi,
līdzdarbojoties vides saglabāšanas projektos ārpus skolas.
Ierosina nelielus projektus tuvākās apkārtnes sakopšanai,
pamatojot to nepieciešamību |
13.3.1. Iesaistās
diskusijās un citās aktivitātēs sociāli atbildīgu lēmumu
pieņemšanai, argumentējot, ka lēmumu pieņemšana pamatojas
zinātnes atziņās, balstās vērtībās, ekonomiskos apsvērumos,
cilvēces vajadzībās. Līdzdarbojas praktiskos pasākumos
ilgtspējīgai attīstībai |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti matemātikas mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Matemātikas valodu
izmanto saziņai un zinātniskai jēdzienu, ideju, problēmu
risinājumu aprakstīšanai |
| 1.1. Matemātisks teksts,
pieņemtie simboli un apzīmējumi |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Lasa un veido
matemātisku tekstu, demonstrējot izpratni par cipariem kā
simboliem skaitļu pierakstam, par aritmētisko darbību zīmēm,
vienādības un nevienādības zīmēm, piemēram, simbolu "=" lasa
kā "vienāds ar", "tikpat" |
1.1.1. Lasa un veido
matemātisku tekstu, demonstrējot izpratni par simbolu lietojumu,
pierakstot mērus, nevienādības (tai skaitā nestingrās),
racionālus skaitļus, to aptuveno vērtību un moduli (absolūto
vērtību); par simbolu " ̶ ", "+", ":" lietošanu dažādos
kontekstos un dažādās nozīmēs.
1.1.2. Skaidro skaitļu pieraksta ar romiešu cipariem
atšķirību no decimālās sistēmas, izmantojot konkrētus
piemērus
|
1.1.1. Lieto pieņemtos
simbolus, tai skaitā kopu, to elementu un darbību ar kopām
attēlošanai, lasot un veidojot matemātisku komunikāciju |
| 1.1.2. Lieto piktogrammas
vai burtus, ja kāds no skaitļiem nav zināms vai nav konkrēts,
skaidro šādus pierakstus, piemēram, a · 4 = a + a + a + a,
lieto garuma, masas, laika, naudas mērvienību apzīmējumus |
1.1.3. Lasa, lieto burtu
kā simbolu dažādās nozīmēs un skaidro tā lietojumu,
piemēram, kā nezināmu lielumu, kā mērvienību, kā lieluma
apzīmējumu formulā, kā apzīmējumu figūru attēlojumos |
1.1.2. Pieraksta
algebriskas izteiksmes, sakarības, izvēloties un lietojot burtu
simbolus atbilstoši kontekstam.
1.1.3. Lasa, pieraksta šaurā leņķa trigonometriskās
sakarības, demonstrējot izpratni par simbolu lietojumu
|
| |
1.1.4. Kombinētos
plaknes figūru attēlos saskata un raksturo gan katru figūru
atsevišķi, gan figūras, kas veidojas no tām |
1.1.4. Lasa, veido
zīmējumus (tai skaitā telpisku ķermeņu attēlus), ievērojot,
ka ne vienmēr ir mērķtiecīgi vai ne vienmēr ir iespējams
ievērot figūru patiesos izmērus, īpašības un/vai savstarpējo
novietojumu
1.1.5. Izveidojies ieradums ģeometriskā zīmējumā lietot
burtu simbolus, parādīt/apzīmēt vienāda garuma nogriežņus,
vienādus leņķus, taisnu leņķi, lietojot pieņemtos
apzīmējumus
|
| 1.2. Dažādi attēlojumi
(reprezentācijas) |
| 1.2.1. Attēlo uzdevumā
aprakstīto situāciju darbībā, ar priekšmetiem, matemātiskā
zīmējumā, apkopo informāciju vienkāršās tabulās, stāsta,
kā tas palīdz saprast uzdevumu |
1.2.1. Veido
vizualizāciju, kas palīdz atrisināt matemātisko problēmu,
strukturē informāciju, piemēram, izmantojot koku diagrammas,
Eilera-Venna diagrammas, saista dažādus uzdevumā aprakstītās
situācijas attēlojumus, pāriet no viena uz citu |
1.2.1. Veido situācijai
atbilstošu, noderīgu attēlojumu, piemēram, skice vai precīzs
zīmējums, visa figūra vai kāda tās daļa, izmanto grafiskos
organizatorus risinājuma strukturēšanai |
| 1.2.2. Naturālo skaitļu
salīdzināšanu un darbības ar tiem modelē ar reāliem
objektiem, ģeometriski, uz skaitļu taisnes, ar simta kvadrātu,
skaidro matemātisku jēdzienu ar paša izvēlētu attēlojumu,
tēlu, asociāciju u. tml.
1.2.3. Ģeometriskās figūrās, objektos nosaka parastās
daļas, salīdzina tās
|
1.2.2. Izmanto dažādus
attēlojumus, skaidrojot darbības ar racionāliem skaitļiem,
racionālu skaitļu salīdzināšanu, piemēram, skaitļu taisne un
ģeometriski objekti parasto daļu salīdzināšanai,
saskaitīšanai, vērsti nogriežņi uz vienas taisnes darbībām
ar dažādzīmju skaitļiem |
1.2.2. Saista algebrisku
un ģeometrisku objektu attēlojumus, piemēram, ģeometriski
modelē matemātiskas izteiksmes, iracionālus skaitļus, kas
pierakstīti kā kvadrātsakne no naturāla skaitļa |
| 1.2.4. Naturālu skaitli,
skaitlisku izteiksmi pieraksta dažādos veidos, saglabājot vienu
un to pašu vērtību |
1.2.3. Racionālu
skaitli, skaitlisku izteiksmi, vienādību un nevienādību
pieraksta dažādos veidos, saglabājot vienu un to pašu
vērtību/saturu |
1.2.3. Ar piemēriem
skaidro, kā jebkuru skaitli, skaitlisku un algebrisku izteiksmi,
vienādojumu, nevienādību, funkciju var attēlot dažādos
veidos, saglabājot vienu un to pašu vērtību/saturu |
| 2. Risināt problēmu
matemātikai raksturīgi nozīmē saskatīt struktūras, sistēmas,
sakarības, veidot vispārinājumus un tos pierādīt |
| 2.1. Spriešana (pēc
analoģijas, induktīva un deduktīva, lietojot matemātiskās
loģikas elementus) |
| 2.1.1. Spriež, rīkojas
pēc analoģijas ar iepriekš apgūto, piemēram, veicot darbības
ar lielākiem skaitļiem, nekā iepriekš aplūkots, pētot
īpašības daudzstūriem ar lielāku virsotņu skaitu, nekā
iepriekš aplūkots |
2.1.1. Jaunā situācijā
spriež, rīkojas pēc analoģijas, piemēram, saskaitot, atņemot
decimāldaļas, atbilstošo šķiru skaitu raksta vienu zem otra,
izmanto mērinstrumentus ar dažādām skalām |
2.1.1. Izvērtē
iespējas spriest pēc analoģijas, piemēram, veicot darbības ar
monomiem, polinomiem |
| 2.1.2. Formulē
apgalvojumu pēc novērotā, veiktām praktiskām darbībām,
aprēķiniem un/vai spriedumiem galvā, piemēram, secina, ka
vairāku saskaitāmo secību var mainīt vietām, izsaka
pieņēmumu par nākamo virknes locekli |
2.1.2. Jaunā situācijā
skaidro novēroto, saista to ar zināmo, piemēram, skaidro, kā
aprēķināt skaitli, ja zināma tā daļas vērtība.
2.1.3. Veido un pārbauda vispārinājumus, aplūkojot
atsevišķus gadījumus, piemēram, formulējot dalāmības
pazīmes naturāliem skaitļiem, vai spriež vispārīgi,
piemēram, salīdzinot vienas darbības burtu izteiksmes
|
2.1.2. Jaunā situācijā
formulē vispārīgu apgalvojumu, piemēram, par figūru
īpašībām, parametru ietekmi uz funkcijas grafika novietojumu
koordinātu plaknē, pamatojoties uz konkrētiem piemēriem un
vispārīgiem spriedumiem, arī lietojot digitālos rīkus |
| 2.1.3. Veido objektu ar
noteiktām īpašībām (ne vairāk kā divām), vienkāršās
situācijās izspriež un nosaka objektu skaitu.
2.1.4. Nosaka objektu kopīgās, atšķirīgās īpašības,
grupē objektus atbilstoši dotai pazīmei, pierakstīšanai
izmantojot Eilera-Venna diagrammas
|
2.1.4. Nosaka objektu ar
noteiktām īpašībām (ne vairāk kā divām) eksistenci, skaitu,
demonstrējot izpratni par nolieguma, vārdu "eksistē", "katrs",
saikļu "un", "vai", "vai nu, vai", jēdzienu "kopa", "apakškopa",
"kopas elements" lietojumu |
2.1.3. Spriež, secina
par objektu un to kopu (tai skaitā sakārtotu un nesakārtotu
izlašu) ar noteiktām īpašībām eksistenci, skaitu, lietojot
darbības (apvienojums, šķēlums) ar kopām, to vizuālo
interpretāciju |
| 2.2. Matemātiskā
modelēšana (reāla problēma → matemātiskais modelis →
matemātiskais atrisinājums → reālās problēmas atrisinājums)
un citi problēmrisināšanas paņēmieni |
| 2.2.1. Pēc norādēm
individuāli vai grupā veic atsevišķus matemātiskās
modelēšanas soļus jaunās situācijās |
2.2.1. Jaunā situācijā
individuāli vai sadarbojoties (arī ar pedagogu) veic
matemātiskās modelēšanas soļus |
2.2.1. Skaidro
matemātiskās modelēšanas soļus, to mērķi, savstarpējo
saistību konkrētos piemēros.
2.2.2. Nosauc matemātisku modeļu (izteiksme, vienādojums,
funkcija, ģeometriska figūra, shematisks attēls u. tml.)
piemērus un raksturo to lietošanu problēmu risināšanā.
2.2.3. Jaunā situācijā individuāli vai grupā atrisina
problēmu, veicot visus matemātiskās modelēšanas soļus (tai
skaitā izmantojot digitālos rīkus)
|
| 2.2.2. Situācijas
aprakstā nosaka, kas ir/nav zināms, ko var/nevar aprēķināt,
kādus lielumus raksturo skaitļi, vai visi dotie lielumi
nepieciešami, vai dotā informācija par lielumiem ir
pietiekama |
2.2.2. Situācijas
aprakstu raksturo saviem vārdiem, demonstrējot izpratni par
dotajiem lielumiem un sakarībām starp tiem.
2.2.3. Pēc norādēm formulē jautājumus situācijas
precizēšanai, izpratnei
|
2.2.4. Patstāvīgi
formulē jautājumus situācijas precizēšanai, izpratnei |
| 2.2.3. Pedagoga
rosināts, izsaka savas domas par matemātiski iegūtā
atrisinājuma atbilstību reālajam kontekstam |
2.2.4. Izveidojies
ieradums pārbaudīt iegūtā rezultāta atbilstību reālajam
kontekstam |
|
| 2.2.4. Pedagoga
rosināts, meklē vairākus risinājumus |
2.2.5. Komentē,
salīdzina savu un citu skolēnu veidotos risinājumus |
2.2.5. Izskata
alternatīvas pieejas risinājumam un izvērtē risinājumu
efektivitāti, apzinoties, ka iespējami dažādi risinājuma ceļi
un dažkārt arī dažādi atrisinājumi |
| 2.2.5. Pazīstamās un
jaunās situācijās lieto paņēmienu "mēģinu un pārbaudu" |
2.2.6. Pazīstamās un
jaunās situācijās lieto paņēmienus "spriežu no beigām",
piemēram, nosakot sākotnējo daudzumu situācijā, kas raksturota
ar daļām, "sadalu problēmu daļās", piemēram,
problēmsituācijā atsevišķi aplūko pozitīvus un negatīvus
skaitļus |
2.2.6. Pazīstamās un
jaunās situācijās lieto paņēmienus "pāreju uz līdzīgu,
vienkāršāku problēmu", piemēram, nosakot plaknes figūru
skaitu, "apskatu kaut kādā ziņā "īpašu" lielumu", piemēram,
izmanto kvadrātfunkcijas lielāko/mazāko vērtību |
| 2.3. Apgalvojumi un to
patiesuma pierādīšana |
| 2.3.1. Nosaka atsevišķa
apgalvojuma patiesumu (lieto vārdus "pareizi/nepareizi", "tā
ir/tā nav" u. tml.), paskaidrojot, kāpēc tā domā |
2.3.1. Lieto jēdzienus
"patiess/aplams apgalvojums".
2.3.2. Pazīstamās situācijās formulē vispārīgam
apgalvojumam atbilstošu atsevišķu apgalvojumu
|
2.3.1. Atšķir
atsevišķu apgalvojumu no vispārīga apgalvojuma, ar piemēriem
skaidro, ka atsevišķu apgalvojumu patiesums nenodrošina
vispārīga apgalvojuma patiesumu.
2.3.2. Zina, kas ir aksioma un teorēma, skaidro, kas ir
īpašība un pazīme
|
| 2.3.2. Atrod piemēru,
kas parāda, ka apgalvojums ir aplams, ja matemātiskais konteksts
ir pazīstams, bieži lietots, piemēram, vai tiesa, ka divu
nepāra skaitļu summa ir nepāra skaitlis |
2.3.3. Izveido
pretpiemēru jaunā situācijā, saistot to ar zināmo, piemēram,
izvērtē patiesumu apgalvojumam "taisnstūriem ar vienādu
perimetru arī laukumi ir vienādi" |
2.3.3. Izveido
pretpiemēru, kas parāda, ka vispārīgs apgalvojums (Ja .., tad
..; Katrs .. ir ..) nav patiess |
| 2.3.3. Pedagoga
rosināts, attēlo visus iespējamos gadījumus (veic pilno
pārlasi), piemēram, pētot skaitļa sastāvu, veidojot
figūras |
2.3.4. Pazīstamās
situācijās lieto pilno pārlasi, lai pamatotu apgalvojuma
patiesumu, piemēram, pētot iespējamos kuba izklājumus |
2.3.4. Pazīstamās un
jaunās situācijās lieto pilno pārlasi, lai noteiktu un pamatotu
objektu eksistenci un skaitu |
| 2.3.4. Pazīstamu figūru
īpašības pamato praktiski – ar locīšanu, savietojot,
pārvietojot |
2.3.5. Veido spriedumu
formā ".., jo ..", atsaucoties uz faktiem, likumiem, formulām,
izvērtē sprieduma korektumu.
2.3.6. Pamato apgalvojumu, veidojot strukturētu tekstu, kas
pārliecina par apgalvojuma patiesumu
|
2.3.5. Izvērtē
pierādījuma korektumu, atrod un skaidro kļūdas tajā.
2.3.6. Pierāda vispārīgus apgalvojumus, loģiski saistot
2–3 spriedumus, izmantojot zināmus un/vai iepriekš pierādītus
faktus, apgalvojumus
|
| 3. Skaitļus izmanto
konkrētu, arī praktisku uzdevumu atrisināšanai. Katrai
darbībai ar skaitļiem ir noteikta jēga, un to izpildei ir
noteikti likumi/algoritmi |
| 3.1. Skaitļa pieraksts
un skaitļu salīdzināšana |
| 3.1.1. Skaidro naturāla
skaitļa decimālo sastāvu, tā saistību ar pierakstu konkrētos
piemēros, izmantojot dažādus modeļus un attēlojumus.
3.1.2. Lasa parastās daļas ar saucējiem 10 apjomā un
pieraksta tās, skaidro katra skaitļa nozīmi parastās daļas
pierakstā.
3.1.3. Lasa negatīvus skaitļus, nosakot temperatūru, un
izsaka centos un/vai eiro naudas summu, kas pierakstīta
decimāldaļas veidā
|
3.1.1. Skaidro racionāla
skaitļa (pierakstīts kā decimāldaļa) decimālo sastāvu, tā
saistību ar pierakstu konkrētos piemēros.
3.1.2. Atbilstoši situācijas kontekstam pieraksta racionālu
skaitli dažādos veidos, piemēram, paplašina parasto daļu, lai
izdalītu ar veselu skaitli, procentus uzraksta kā decimāldaļu,
sadala skaitli reizinātājos
|
3.1.1. Konkrētos
piemēros skaidro, kas ir iracionāla skaitļa, kas pierakstīts
kā kvadrātsakne no racionāla skaitļa, skaitliskā vērtība un
kā to iegūt, lietojot arī digitālos rīkus.
3.1.2. Lasa un pieraksta reālu skaitli dažādos veidos
atbilstoši situācijas kontekstam, tai skaitā izmantojot 10
pakāpes (kāpinātājs ir vesels skaitlis)
|
| 3.1.4. Skaidro skaitļu
salīdzināšanu, izmantojot skaitļu decimālo sastāvu,
ģeometriskus modeļus, skaitļu taisni, lietojot simbolisko
pierakstu, sakārto naturālus skaitļus, lielumu skaitliskās
vērtības augošā/dilstošā secībā.
3.1.5. Grupē skaitļus pēc noteiktas pazīmes (ciparu skaits,
pāra/nepāra u. tml.)
|
3.1.3. Skaidro racionālu
skaitļu salīdzināšanu, izmantojot dažādus skaitļa
attēlojumus, sakārto tos augošā/dilstošā secībā.
3.1.4. Grupē racionālus skaitļus pēc noteiktas pazīmes,
atšķir pirmskaitļus un saliktus skaitļus (līdz 100)
|
3.1.3. Salīdzina
dažādā veidā pierakstītus reālus skaitļus, sakārto tos
augošā/dilstošā secībā.
3.1.4. Nosaka, pamato skaitļu piederību noteiktai reālo
skaitļu apakškopai
|
| 3.2. Darbības ar
skaitļiem, to īpašības, algoritmi |
| 3.2.1. Veic darbības ar
naturāliem skaitļiem (saskaita un atņem 1000 apjomā, reizina un
dala ar viencipara skaitli, ar 10, ar 100), izmantojot skaitļu
decimālo sastāvu, darbību īpašības, skaidrojot izvēlēto/
izmantoto darbību izpildes paņēmienu.
3.2.2. Darbības ar naturāliem skaitļiem vienkāršākos
gadījumos izpilda galvā (saskaitīšanu, atņemšanu 20 apjomā
un pilnos desmitos, simtos, reizināšanas tabulas apjomā).
3.2.3. Aprēķina vērtību naturālu skaitļu izteiksmēm
(ietver līdz divām darbībām un iekavas), ievērojot darbību
secību un atbilstošu pierakstu.
3.2.4. Veic aritmētiskās darbības ar nosauktiem
skaitļiem
|
3.2.1. Veic darbības ar
parastajām daļām, decimāldaļām, pozitīviem un negatīviem
skaitļiem (saskaita, atņem, reizina, dala, kāpina), izmantojot
atbilstošus skaitļa pieraksta veidus, lietojot darbību
īpašības, saistību starp darbībām, piemērotus algoritmus.
3.2.2. Skaidro ar daļām, procentiem saistītos jēdzienus un
identiskos pārveidojumus, piemēram, kurš lielums dotajā
situācijā ir veselais jeb 100 %, ko nozīmē saīsināt
daļu.
3.2.3. Aprēķina vērtību racionālu skaitļu izteiksmēm,
demonstrējot ieradumu vienkāršus aprēķinus izpildīt galvā,
ja nepieciešams, lietot digitālos rīkus
|
3.2.1. Veic darbības ar
reāliem skaitļiem (saskaita, atņem, reizina, dala, kāpina
veselā pakāpē, aprēķina kvadrātsaknes vērtību), izvēloties
atbilstošu skaitļa pieraksta veidu, lietojot darbību
īpašības, saistību starp darbībām, piemērotus algoritmus.
3.2.2. Skaidro darbības ar reāliem skaitļiem, korekti
lietojot jēdzienus un matemātisko simboliku, veido, formulē,
pieraksta algoritmus darbību izpildei ar kvadrātsaknēm.
3.2.3. Izvēlas atbilstošus, efektīvus paņēmienus un/vai
rīkus, veicot skaitliskos aprēķinus ar reāliem skaitļiem
matemātiskā, citu mācību jomu un reālā kontekstā
|
| 3.2.5. Nosaka daļu
(saucējs 10 apjomā) no kāda objekta, lieluma, skaita
situācijās ar reālu kontekstu, vārdiski lietojot atbilstošus
jēdzienus, spriežot, veidojot sev nepieciešamo pierakstu vai
veicot aprēķinus galvā |
3.2.4. Aprēķina
vērtību daļai (procentiem) no skaitļa, skaitli, ja zināma tā
daļas (procentu) vērtība, izsaka vienu skaitli kā otra skaitļa
daļu (procentus) situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu
un reālu kontekstu, izvēloties atbilstošu un sev piemērotu
risinājuma gaitu |
3.2.4. Lieto daļas,
procentus, procentuālo palielinājumu, samazinājumu,
salīdzinājumu, situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu
un reālu kontekstu, tai skaitā izmantojot digitālos rīkus.
3.2.5. Analizē un izvērtē procentu lietojumu ikdienā,
plašsaziņas līdzekļu materiālos
|
| 3.2.6. Salīdzina
naturālu skaitļu izteiksmju ar 1 darbību vērtības, arī
spriežot, neaprēķinot precīzas vērtības |
3.2.5. Salīdzina
racionālu skaitļu izteiksmju (1–2 darbības) vērtības
spriežot, neaprēķinot precīzas vērtības |
3.2.6. Salīdzina reālu
skaitļu izteiksmju (1–2 darbības) vērtības spriežot,
pamatojot spriedumus |
| 3.2.7. Pedagoga
rosināts, izmanto precīzus skaitļus vai to aptuvenās
vērtības, pārbaudot darbības rezultātu.
3.2.8. Izmanto digitālos rīkus darbību izpildei, rezultāta
pārbaudei
|
3.2.6. Izmanto konkrētus
skaitļus vai to aptuvenās vērtības reālā kontekstā,
piemēram, plānojot izdevumus, veidojot spriedumus matemātiskā
kontekstā, prognozējot un/vai pārbaudot iegūto rezultātu,
veicot darbības ar racionāliem skaitļiem, tai skaitā ar
digitāliem rīkiem |
3.2.7. Apzināti seko
aprēķinu gaitai kopumā un pārbauda iegūtos rezultātus (tai
skaitā starprezultātus), lietojot digitālos rīkus vai galvā
nosakot aptuveno vērtību, veicot darbības ar reāliem
skaitļiem.
3.2.8. Noapaļo bezgalīgu decimāldaļu ar norādīto vai
izvēlēto precizitāti
|
| 3.3. Darbības ar
skaitļiem kā reālu situāciju modeļi |
| 3.3.1. Pieraksta reālu
situāciju ar aritmētiskām darbībām, naturālu skaitļu
izteiksmēm (1–2 darbības) |
3.3.1. Veido racionālu
skaitļu izteiksmes (2–3 darbības), pierakstot situāciju ar
reālu, matemātisku, citu jomu kontekstu |
3.3.1. Skaidro reālu
skaitļu precīzu vai aptuvenu vērtību izmantošanu reālā vai
matemātiskā kontekstā |
| 4. Sakarības starp
lielumiem apraksta algebriskie modeļi un funkcijas. Izmantojot
šos modeļus problēmu risināšanai, tos pārveido, nodrošinot
ekvivalenci |
| 4.1. Sakārtojumi,
struktūras |
| 4.1.1. Turpina, papildina
reālu objektu, figūru, skaitļu virkni un figūru, skaitļu
sakārtojumus, piemēram, skaitļu kvadrātus, vienkāršās
situācijās, ievērojot saskatīto likumsakarību, piemēram,
periodiskumu, saistību ar citiem elementiem.
4.1.2. Rada savu virkni, skaitļu sakārtojumu, ornamentu un
saviem vārdiem īsi raksturo likumsakarību, kurai atbilstoši tas
veidots
|
4.1.1. Turpina, papildina
racionālu skaitļu virkni, nosaka virknes elementus arī tad, ja
tie neseko tieši aiz dotajiem.
4.1.2. Veido racionālu skaitļu virkni atbilstoši aprakstam,
tai skaitā situācijās, kurās iespējami vairāki
risinājumi.
4.1.3. Formulē, lietojot atbilstošus jēdzienus,
likumsakarību, kurai atbilstoši veidota "figūru virkne" un
figūru sakārtojums
|
4.1.1. Saskata
likumsakarību reālu skaitļu virknē, tai skaitā aritmētiskajā
progresijā, "figūru virknē", un pieraksta to formulas veidā.
4.1.2. Saskata, formulē likumsakarības skaitļu
sakārtojumos
|
| 4.2. Lielumi un
sakarības starp tiem, funkcija |
| 4.2.1. Ar personisko
pieredzi saistītās situācijās nosaka, nosauc lielumus, kuri ir
savstarpēji saistīti, attēlo/pieraksta tos vienkāršā tabulā
un apraksta vārdiski, kā, mainoties vienam, mainās otrs |
4.2.1. Vārdiski formulē
vispārīgu sakarību starp dotiem lielumiem reālā kontekstā.
4.2.2. Raksturo sakarību, kas pierakstīta ar vienkāršu
formulu, attēlota grafiski.
4.2.3. Veido un izmanto sakarības starp trim lielumiem viena
aprēķināšanai, ja divi no tiem zināmi, piemēram, ātrums –
ceļš – laiks
|
4.2.1. Pieraksta formulas
veidā vispārīgu sakarību starp lielumiem, tai skaitā starp
tieši un apgriezti proporcionāliem lielumiem, nosakot
neatkarīgos, atkarīgos lielumus un lielumus, kas dotajā
situācijā nemainās.
4.2.2. Veido un lasa funkcijas (lineāra, kvadrātfunkcija,
 ,  ,  kā arī
svešas/nezināmas) attēlojumus dažādos veidos (tabulā,
vārdiski, grafiski, ar formulu), pāriet no vienas attēlojuma
formas uz citu, izmantojot arī digitālos rīkus, situācijās ar
matemātisku un citu jomu reālu kontekstu.
4.2.3. Skaidro reālo situāciju pēc grafiskā attēla,
lietojot gan matemātisko terminoloģiju (definīcijas apgabals,
vērtību apgabals, arguments, funkcijas vērtība,
augoša/dilstoša funkcija, funkcijas nulles, funkcijas vērtības
– pozitīvas/negatīvas), gan reālo kontekstu
|
| 4.2.2. Raksturo
sakarības starp skaitļiem, lielumiem, lietojot atbilstošus
jēdzienus (par tik lielāks/mazāks, vairāk/mazāk, tik reižu
lielāks/mazāks, vairāk/mazāk u. tml.).
4.2.3. Skaitliskās izteiksmēs (1–2 darbības ar naturāliem
skaitļiem) prognozē izteiksmes vērtības izmaiņu, mainot vienu
darbības locekli
|
4.2.4. Ilustrējot ar
piemēriem, skaidro, kas ir tieši proporcionāli lielumi,
apgriezti proporcionāli lielumi, risina uzdevumus par
proporcionāliem lielumiem, spriežot un veicot secīgas darbības,
izvēloties sev piemērotu paņēmienu.
4.2.5. Spriež par izteiksmes vērtības maiņu, mainot kādu
darbības locekli.
4.2.6. Skaitli, lielumu sadala noteiktā attiecībā, piemēram,
a : b : c, situācijās ar matemātisku, reālu kontekstu.
4.2.7. Lieto mērogu matemātiskā, reālā kontekstā
|
4.2.4. Skaidro sakarības
starp lielumiem proporcijā, ilustrējot ar piemēriem |
| 4.3. Izteiksmju
pārveidošana, vienādojumu un nevienādību atrisināšana |
| 4.3.1. Situācijas
aprakstā, attēlojumā, vienādībā ar naturāliem skaitļiem
nosaka skaitli – nezināmo darbības locekli, kas apzīmēts ar
simbolu (piktogramma, burts u. tml.), skaidro savu spriedumu,
pārbauda atrisinājumu |
4.3.1. Nosaka nezināmo
skaitli – darbības locekli – vienādībā, nevienādībā, tai
skaitā izmantojot skaitļu taisni vai vizuālus modeļus,
skaidrojot savu darbību vai spriedumus |
4.3.1. Skaidro (korekti
lietojot jēdzienus un simbolus) ar pakāpēm, monomiem,
polinomiem, vienādojumiem, nevienādībām, to sistēmām
saistītos jēdzienus un pārveidojumus, piemēram, ko nozīmē
izteiksmi sadalīt reizinātājos, ko nozīmē atrisināt
vienādojumu.
4.3.2. Formulē algoritmus darbību izpildei ar algebriskām
izteiksmēm.
4.3.3. Veic darbības ar monomiem un polinomiem, lieto pakāpju
īpašības, sadala polinomus reizinātājos, iznesot kopīgo
reizinātāju pirms iekavām un lietojot saīsinātās
reizināšanas formulas (kvadrātu starpība, summas/starpības
kvadrāts).
4.3.4. Atrisina lineāru vienādojumu, kvadrātvienādojumu, to
sistēmas, vienādojumu  (x –
nezināmais), atrisina lineāru nevienādību un
kvadrātnevienādību, izvēloties sev piemērotāko vai
situācijai atbilstošāko risinājuma paņēmienu.
4.3.5. Aprēķina proporcijas nezināmo locekli situācijās ar
matemātisku, citu jomu kontekstu, izvēloties sev piemērotāko
paņēmienu.
4.3.6. Izsaka lielumu no formulas, kas satur trīs un vairāk
lielumu, tai skaitā daļu, kuras skaitītājs, saucējs ir
vispārīgi lielumi
|
| 4.4. Izteiksme,
vienādojums, nevienādība kā situācijas vispārīgs
modelis |
| 4.4.1. Nosauc piemērus
situācijām, kuras apraksta dotā izteiksme vai vienādība.
4.4.2. Veido vienādību, nezināmo lielumu apzīmējot ar
izvēlētu simbolu
|
4.4.1. Skaidro, kā
situāciju, problēmu un tās atrisinājumu var pierakstīt,
izmantojot nezināmos (simbolus), izteiksmes, vienādības.
4.4.2. Veido izteiksmes, vienādības, pierakstot situāciju ar
matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu
|
4.4.1. Modelē ar
algebriskām izteiksmēm, vienādojumiem (tai skaitā proporcijām)
un to sistēmām, nevienādībām situāciju ar matemātisku, citu
mācību jomu un reālu kontekstu |
| 5. Datus par objektiem,
situācijām, notikumiem, procesiem var matemātiski apstrādāt,
analizēt, lai pieņemtu pamatotus lēmumus |
| 5.1. Dati, to
organizēšana, attēlošana, analīze |
| 5.1.1. Praktiski veic
datu ieguvi (tai skaitā veicot mērījumus) pēc norādēm.
5.1.2. Nolasa informāciju no dažādu veidu tabulām,
diagrammām, īsa vārdiska teksta
|
5.1.1. Formulē, kādi
dati nepieciešami pētījumam, un veic datu ieguvi, lietojot
digitālos aptauju veidošanas, mērīšanas rīkus, sensorus u.
tml.
5.1.2. Nolasa informāciju no infogrammām, daudzveidīgi
strukturētiem tekstiem
|
5.1.1. Atbildīgi un
ieinteresēti izvēlas pētījuma mērķi, atbilstoši tam plāno
pētījuma gaitu un situācijai piemērotākos rīkus, izmantojot
arī tiešsaistes sadarbības iespējas, prezentē pētījumu.
5.1.2. Iegūst datus, izvēloties situācijai atbilstošu veidu
(mērot, veicot aptauju, atrodot un nolasot informāciju u.
tml.)
|
| 5.1.3. Lasa un ar
pedagoga palīdzību veido vienkāršas tabulas lielumu
pierakstīšanai, tabulā apkopotos datus attēlo stabiņveida
diagrammā (tai skaitā veidotā ar piktogrammām, punktiem) un
otrādi |
5.1.3. Nolasa dažādi
organizētās stabiņveida un sektora diagrammās attēlotos datus.
5.1.4. Sakārto, apkopo, strukturē datus (tai skaitā ar
digitāliem rīkiem), veidojot tabulu un atbilstoša veida
diagrammu.
5.1.5. Aprēķina datu kopas aritmētisko vidējo
|
5.1.3. Apkopo un
organizē datus, izvēloties piemērotāko veidu.
5.1.4. Aprēķina datu kopas modu, mediānu, amplitūdu,
absolūto un relatīvo biežumu, izmantojot arī izklājlapās
iebūvētās funkcijas
|
| 5.1.4. Salīdzina datus
par diviem dažādiem objektiem.
5.1.5. Pēc personiskās pieredzes vērtē iegūto datu
ticamību
|
5.1.6. Salīdzina datus
par vienu objektu ar datiem par visu objektu kopu, analizē
diagrammās attēlotos datus, lietojot matemātikas zināšanas,
piemēram, par procentiem.
5.1.7. Izmanto datus secinājuma formulēšanai par veikto
pētījumu/pētāmo jautājumu un izvērtē doto vai iegūto datu
ticamību, izmantojot doto/zināmo informāciju
|
5.1.5. Salīdzina datus
par divām objektu kopām, analizē datus, lietojot datu kopas
vidējos lielumus.
5.1.6. Izvērtē datu ticamību, formulē datos balstītus
secinājumus un raksturo tendences
|
| 5.2. Notikumi un to
varbūtība |
| 5.2.1. Praktiskā
darbībā ar reāliem objektiem, piemēram, ar metamo kauliņu,
divkrāsu ripiņām, modelē un izsaka domas par konkrēta notikuma
biežumu |
5.2.1. Modelē notikumus,
lietojot atbilstošus digitālos rīkus, un, izmantojot piemērus,
skaidro, kas ir biežums, notikuma varbūtība |
5.2.1. Skaidro,
izmantojot matemātiskus terminus un ilustrējot ar dzīves
situācijām, kas ir varbūtība.
5.2.2. Izvēlas paņēmienu notikuma visu vienādi iespējamo
iznākumu skaita un labvēlīgo iznākumu skaita noteikšanai un
aprēķina notikuma varbūtību.
5.2.3. Formulē pieņēmumu par notikuma varbūtības skaitlisko
vērtību, izvērtē jēdziena "varbūtība" lietošanu ikdienā,
plašsaziņas līdzekļos
|
| 5.3. Mērīšana,
mērvienības un sakarības starp tām |
| 5.3.1. Praktiski darot un
spriežot, nosaka garumu, laukumu, tilpumu kā nosacītu vienību
skaitu.
5.3.2. Mēra nogriežņa garumu ar situācijai atbilstošu
precizitāti – metros, centimetros, milimetros.
5.3.3. Nosaka laiku, izmantojot gan analogo, gan digitālo
pulksteni
|
5.3.1. Skaidro, kā mēra
leņķi, un mēra leņķa lielumu ar transportieri (tai skaitā ar
digitāliem rīkiem), izvērtē, ar kādu precizitāti veikti
mērījumi.
5.3.2. Skaidro un/vai ilustrē ar modeli laukuma un tilpuma
vienības, ātruma mērvienības km/h, m/s.
5.3.3. Lieto mērvienības, to apzīmējumus, risinot uzdevumus
ar citu mācību jomu un reālu kontekstu
|
5.3.1. Skaidro, ka
mērījumos iegūst precīzās vērtības tuvinājumus, izvērtē,
ar kādu precizitāti veicami mērījumi konkrētā
situācijā |
| 5.3.4. Zina galvenās
sakarības starp garuma, masas, laika, naudas mērvienībām un
izsaka lielāku mērvienību (garumam, masai, naudai) mazākā,
pāriet no vienas laika vienības uz citu |
5.3.4. Pāriet no
mazākas mērvienības uz lielāku un otrādi, lietojot sakarības
starp mērvienībām un izpratni par to, kā veidojas saliktās
mērvienības (tai skaitā praktiskās, piemēram, degvielas
patēriņš), lieto dažādus kalkulatorus mērvienību
pārveidošanai, kas pieejami tīmeklī |
5.3.2. Pārveido
mērvienības atbilstoši situācijas kontekstam un skaidro, kā
pāriet no vienas mērvienības uz citu, izvēlas un lieto sev
atbilstošāko pieeju, piemēram, zināšanas par sakarībām,
izpratne par salikto mērvienību veidošanos, izpratne par "kilo",
"mili" u. c. lietošanu |
| 6. Figūru īpašību,
novietojuma, to raksturojošo lielumu izpēte ļauj risināt
konkrētas, arī praktiskas, problēmas, formulēt vispārīgus
secinājumus par objektiem, telpu, formu |
| 6.1. Figūras un to
elementi. Figūru īpašības |
| 6.1.1. Praktiskā
darbībā nosaka figūru, telpisku ķermeņu īpašības, raksturo
tās, lietojot jēdzienus "liekta līnija", "taisna līnija",
"nogrieznis", "lauzta līnija", "riņķis", "daudzstūris",
"šķautne", "skaldne", "kubs", "taisnstūru skaldnis",
"piramīda", "lode", "cilindrs", "konuss", praktiski veido figūras
ar noteiktu īpašību.
6.1.2. Klasificē daudzstūrus, četrstūrus, taisnstūrus,
grupē figūras, nosakot kopīgo un atšķirīgo, piederību
grupai.
6.1.3. Saskata un raksturo simetriju dabas objektos,
priekšmetos, ornamentos, figūrās
|
6.1.1. Raksturo
vārdiski, uzskicējot, ilustrējot ar reālu modeli plaknes
figūras, telpiskus ķermeņus un to īpašības, lietojot
jēdzienus "attālums", "taisne", "stars", "leņķis", "paralēlas,
krustiskas, perpendikulāras taisnes", "virsotne", "mala", "riņķa
līnija", "rādiuss", "diametrs", "riņķa sektors", spriež un
secina par skaidrojuma atbilstību.
6.1.2. Veido, zīmē plaknes figūras atbilstoši 1–2
īpašībām.
6.1.3. Klasificē leņķus pēc to veida (šaurs, taisns, plats)
vai lieluma, trijstūrus pēc malām vai leņķiem
|
6.1.1. Lieto zināmās un
jaunās situācijās, tai skaitā praktiskos kontekstos, plaknes
figūru un to elementu (izstiepts leņķis, atvērts leņķis,
krustleņķi, blakusleņķi, iekšējie vienpusleņķi, iekšējie
šķērsleņķi, kāpšļu leņķi, perpendikuls pret taisni,
leņķa bisektrise, trijstūra augstums, bisektrise, mediāna,
viduslīnija, riņķa līnijas pieskare, riņķa līnijas loks,
paralelograms, rombs, to diagonāles un augstums, trapece, tās
diagonāle, augstums un viduslīnija, regulārs daudzstūris)
definīcijas un īpašības.
6.1.2. Definē jaunas plaknes figūras, izvērtē
definīcijas.
6.1.3. Klasificē četrstūrus, paralelogramus, trapeces, citas
plaknes figūras pēc dažādām, tai skaitā paša noteiktām,
pazīmēm.
6.1.4. Spriež, secina par punktu ar noteiktu īpašību
novietojumu plaknē (punktu ģeometrisko vietu).
6.1.5. Nosaka un pierāda plaknes figūru īpašības, pazīmes,
loģiski saistot 2–3 spriedumus
|
| 6.1.4. Zīmē plaknes
figūras, ornamentus ar brīvu roku rūtiņu tīklā, uz baltas
lapas, uzzīmē nogriezni, lauztu līniju, daudzstūri, lietojot
lineālu |
6.1.4. Lietojot lineālu
un uzstūri, uzzīmē figūras, kas ietver paralēlus un
perpendikulārus nogriežņus, lietojot transportieri, uzzīmē
noteikta lieluma leņķi, lietojot cirkuli, – riņķa līniju.
6.1.5. Pēc attēla vārdiski apraksta telpisku ķermeni,
raksturojot plaknes figūras, kas veido tā virsmu
|
6.1.6. Skaidro savu
darbību un ar lineālu un cirkuli konstruē nogriežņa
viduspunktu, leņķa bisektrisi, attālumu no punkta līdz taisnei,
perpendikulāras, paralēlas taisnes, trijstūri, četrstūri,
trijstūrī ievilktu un ap to apvilktu riņķa līniju.
6.1.7. Skaidro, kuri lielumi vai to attiecības saglabājas,
kuri nesaglabājas attēlojumā, un uzzīmē taisnstūra
paralēlskaldni, zīmē plaknes un telpiskas figūras, izmantojot
atbilstošus digitālos rīkus.
6.1.8. Attēlos un modeļos raksturo telpiskus ķermeņus,
lietojot jēdzienus "šķautne", "skaldne", "prizma", "augstums",
"rādiuss", "diagonāle", "pamats", "sānu virsma", "virsma"
|
| 6.1.5. Izveido plaknes
figūras (kā plaknes daļu, kā līnijas, kas to ierobežo) un
telpiskus ķermeņus, izmantojot dažādus pieejamos
materiālus |
6.1.6. Izvēlas resursus,
plāno un praktiski izveido plaknes figūras (kā plaknes daļas,
kā līnijas, kas to ierobežo) un telpiskus ķermeņus.
6.1.7. Plāno, zīmē taisnstūra paralēlskaldņa virsmas
izklājumu plaknē un veido tam atbilstošo telpisko ķermeni
|
6.1.9. Plāno, zīmē
regulāras piramīdas, cilindra, konusa virsmas izklājumu plaknē
un veido tam atbilstošo telpisko ķermeni |
| 6.1.6. Nosaka telpiska
ķermeņa skatus dažādās plaknēs, izmantojot modeļus |
6.1.8. Iztēlojas
telpisko ķermeni pēc dotā attēla un nosaka tā skatus
dažādās plaknēs |
6.1.10. Nosaka, raksturo
iespējamo telpisko ķermeni pēc dažiem tā skatiem |
| 6.2. Figūru novietojums
plaknē, telpā un to savstarpējais novietojums |
| 6.2.1. Vārdiski apraksta
un atbilstoši aprakstam veido objektu un telpisku ķermeņu
izvietojumu telpā un plaknes figūru izvietojumu
lapā/plaknē |
6.2.1. Koordinātu
plaknē nosaka punkta koordinātas un atliek punktu pēc tā
koordinātām, attēlo plaknes figūru atbilstoši dotajiem
nosacījumiem |
|
| 6.2.2. Praktiskā
darbībā pēta, kādas figūras var izveidot, dalot doto figūru
daļās vai savietojot dotās figūras |
6.2.2. Zīmējot un
skicējot pēta figūru savstarpējo novietojumu – kādas plaknes
figūras veidojas, savietojot vai pārklājot dotās figūras, kā
doto figūru sadalīt daļās, ievērojot dotos nosacījumus |
6.2.1. Pēta un secina,
kādiem jābūt nogriežņu garumiem, lai nogriežņi veidotu
trijstūri.
6.2.2. Pēta daudzstūru un riņķa līnijas, regulāru
daudzstūru un riņķa līnijas, divu riņķa līniju savstarpējo
novietojumu, tai skaitā lietojot digitālos rīkus
|
| 6.3. Figūru vienādība
un līdzība. Figūru pārvietojumi un pārveidojumi plaknē |
| 6.3.1. Nosaka, vai
figūras ir vienādas, tās praktiski savietojot, iegūst vienādas
figūras rūtiņu tīklā zīmējot, ar locīšanu, izmantojot
digitālos attēlu apstrādes rīkus |
6.3.1. Secina par figūru
vienādību matemātiskā un reālā kontekstā, rūtiņu tīklā
zīmē dotajai figūrai vienādu figūru, ievērojot nosacījumus
par novietojumu/pārvietojumu plaknē, tai skaitā veicot
pagriezienu par 90°, 180°.
6.3.2. Rūtiņu tīklā zīmē dotajai figūrai
aksiālsimetrisku figūru, secina par simetrijas ass
novietojumu
|
6.3.1. Lieto trijstūru
vienādību situācijās ar matemātisku un reālu kontekstu.
6.3.2. Pierāda trijstūru vienādību pēc vienādības
pazīmēm
|
| 6.3.2. Pedagoga
rosināts, skaidro, kas mainās, kas nemainās, ar digitāliem
rīkiem samazinot/palielinot plaknes figūras matemātiskos un
praktiskos kontekstos |
6.3.3. Ar zīmuli vai ar
digitāliem rīkiem zīmē, pēta, raksturo līdzīgu plaknes
figūru lielumus (malu garumi, leņķi, laukumi), lietojot
matemātisko valodu |
6.3.3. Nosaka līdzīgus
trijstūrus, lieto sakarības starp to lielumiem matemātiskos un
praktiskos kontekstos, demonstrējot izpratni par jēdzienu
"attiecība", "proporcionalitāte" lietošanu ģeometriskā
kontekstā.
6.3.4. Pierāda trijstūru līdzību pēc līdzības
pazīmēm
|
| 6.4. Figūru un to
elementu lielumi |
| 6.4.1. Salīdzina objektu
un figūru lielumus, tos tieši savietojot, mērot, salīdzinot ar
kādu etalonu praktiskos un matemātiskos kontekstos.
6.4.2. Aprēķina lauztas līnijas garumu, daudzstūra
apkārtmēru, izmantojot mērījumos iegūtos vai dotos mērus,
nosaka plaknes figūras laukumu un telpiska ķermeņa tilpumu kā
rūtiņu vai kubiņu skaitu
|
6.4.1. Praktiskos un
matemātiskos kontekstos aprēķina leņķa lielumu, lietojot
sakarības starp leņķiem, kurus veido stari ar vienu
sākumpunktu, taisnstūra perimetru, laukumu, malu, ja zināms
otras malas garums un laukums vai perimetrs, kombinētu (var
sadalīt taisnstūros) figūru laukumu, riņķa līnijas garumu
(aptuveni trīs diametri), taisnstūra paralēlskaldņa tilpumu.
6.4.2. Rūtiņu tīklā zīmē vienlielas figūras atbilstoši
dotajiem nosacījumiem
|
6.4.1. Zināmās un
jaunās situācijās, arī ar praktisku kontekstu, aprēķina
leņķus, kas rodas, krustojoties 2–3 taisnēm, trijstūru,
četrstūru nezināmos leņķus un malas, taisnleņķa trijstūra
nezināmo malu, izmantojot Pitagora teorēmu un tai apgriezto
teorēmu, šaurā leņķa trigonometriskās sakarības, riņķa
līnijas garumu (sakarība ar π) un riņķa laukumu, trijstūra,
dažādu četrstūru laukumus (lietojot laukuma īpašības un
atbilstošas formulas), telpisku figūru (prizma, cilindrs) virsmas
laukumus un tilpumu |
| |
6.4.3. Ar matemātisku
izteiksmi apraksta ģeometrisku figūru lielumus un sakarības
starp tiem situācijās ar matemātisku un reālu kontekstu |
6.4.2. Algebriski modelē
ģeometrisku figūru lielumus un sakarības starp tiem pazīstamās
un jaunās situācijās.
6.4.3. Lieto trijstūra nevienādību situācijās ar
matemātisku un reālu kontekstu
|
| 6.4.3. Nosaka aptuvenu
nogriežņa garumu dabā un to pārbauda izmērot |
6.4.4. Nosaka aptuvenu
taisnstūra laukumu dabā un to pārbauda, iegūstot informāciju,
veicot mērījumus un aprēķinus |
|
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti tehnoloģiju mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Dizaina risinājumi
(produktu un informācijas dizains, vides risinājumi) tiek radīti
dizaina procesā |
| 1.1. Lietotāju
vajadzību un iespēju apzināšana |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Vērojot
apkārtējo vidi un ikdienā sastopamās lietas, nosauc to stiprās
puses, trūkumus un iespējas uzlabojumiem |
1.1.1. Vērojot
apkārtējo vidi un dokumentējot to skicēs, attēlos vai video,
izvērtē tajā esošos produktus un vides risinājumus atbilstoši
šādiem kritērijiem: funkcionalitāte, pieejamība, materiāli,
krāsu un faktūru atbilstība, ilgtspēja, inženiertehniskais
risinājums |
1.1.1. Pētot dažādus
dizaina risinājumus, patstāvīgi nonāk pie secinājumiem par to
dažādām īpašībām, piemēram, darbības principiem,
estētiskajām un funkcionālajām īpašībām (proporcijām,
formu, struktūru), inženiertehnisko risinājumu, kā arī
ilgtspēju un ergonomikas kritērijiem |
| 1.1.2. Noskaidro un
izvērtē savas un tuvāko līdzcilvēku (draugu, ģimenes
locekļu, klasesbiedru) vajadzības ikdienā. Apkopo iegūto
informāciju iecerētās lietas dizaina risinājuma
radīšanai |
1.1.2. Apkopo dažādu
veidu informāciju par cilvēku grupu vajadzībām un apstākļiem,
kādos tās radušās, par dizaina risinājumiem. Novērtē to
kvalitāti, secina, vai tie ir atbilstoši viņu prasībām, un
piedāvā idejas uzlabojumiem |
1.1.2. Lieto dažādas
pieejas un metodes, lai apzinātu vides pieejamību dažādu
sabiedrības grupu vajadzībām. Izmantojot dizaina procesu,
saskata risinājumus vides uzlabojumiem |
| 1.1.3. Lai radītu
iecerēto lietu (dizaina risinājumu), prot darboties ar
vienkāršiem rokas instrumentiem (piemēram, lineālu, šķērēm,
papīra nazi). Atbilstoši savai iecerei māk izvēlēties un
izmantot dažādus materiālus, piemēram, papīru,
tekstilmateriālus, veidošanas materiālus. Ar skolotāja
palīdzību izvēlas piemērotākās tehnikas idejas
īstenošanai |
1.1.3. Prot veikt
darbības ar vienkāršiem rokas un elektriskajiem instrumentiem,
ierīcēm un iekārtām. Izvēlas piemērotākos materiālus un
tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei |
1.1.3. Prot veikt
darbības ar rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm,
iekārtām un programmvadāmajām ierīcēm darbā ar dažādiem
materiāliem. Izvērtē un izvēlas piemērotākos materiālus un
tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei |
| 1.2. Risinājuma
meklēšana un izvēle |
| 1.2.1. Ar skolotāja
atbalstu izmanto ideju ģenerēšanas metodes, lai radītu
dažādas idejas problēmas risinājumam. Kā ierosmes avotus
izmanto dabā novērotās parādības, amatniecības,
etnogrāfijas, dizaina un arhitektūras piemērus |
1.2.1. Rada dažādas
idejas problēmas risinājumam, izmantojot daudzveidīgas ideju
ģenerēšanas metodes.
Kā ierosmes avotus izmanto dabā novērotās parādības,
amatniecības, etnogrāfijas, dizaina un arhitektūras piemērus,
kā arī sabiedrībā novērotos procesus
|
1.2.1. Rada
daudzveidīgas idejas problēmu risinājumam, mērķtiecīgi
izvēloties situācijai piemērotāko ideju ģenerēšanas metodi.
Kā ierosmes avotus izmanto dabu, kultūras mantojumu,
laikmetīgo dizainu, arhitektūru, zinātni, procesus
sabiedrībā
|
| 1.2.2. Izvērtē
radītās idejas, pārrunā, kā to īstenošana ietekmē
lietotājus un apkārtējo vidi. Izvēlas piemērotāko lietas
(dizaina risinājuma) risinājumu, vizualizē to skicē, aprakstā,
modelī |
1.2.2. Izvērtē pēc
iepriekš noteiktiem kritērijiem radītās idejas un analizē, kā
radīto ideju īstenošana ietekmē vidi un sabiedrību. Izvēlas
piemērotāko risinājumu, plāno un veic tā vizuālo un rakstisko
dokumentāciju |
1.2.2. Izveido
kritērijus savas idejas vērtēšanai un izvērtē, kā radīto
ideju īstenošana ietekmē vidi un sabiedrību. Izvēlas
piemērotāko risinājumu, plāno un veido piemērotāko
dokumentācijas veidu |
| |
|
1.2.3. Atrod, apkopo un
pēta pieejamo informāciju par konkrētās problēmas
risināšanas iespējām un jau esošiem līdzīgiem risinājumiem.
Novērtē sava risinājuma konkurētspēju ar esošajiem
risinājumiem
|
| 1.3. Risinājuma
plānošana un īstenošana |
| 1.3.1. Atbilstoši
dizaina procesa soļiem ar skolotāja atbalstu secīgi rada
vienkāršu lietas (dizaina risinājuma) prototipu. Izvēlas
nepieciešamos materiālus un darbarīkus, veido vienkāršas
skices |
1.3.1. Atbilstoši
dizaina procesa soļiem plāno un apraksta dizaina risinājuma
secīgu izstrādes procesu.
Veido risinājuma aprakstu, izskatot alternatīvas un pamatojot
materiālu un tehniku (instrumentu un ierīču izmantošanu
tehnoloģiskajā procesā) izvēli. Veido detalizētus tehniskos
zīmējumus, rasējumus un shēmas
|
1.3.1. Patstāvīgi vai
sadarbībā ar citiem plāno un apraksta dizaina risinājuma
izstrādes procesu. Salīdzina dažādu materiālu un tehniku
iespējas un ietekmi uz vidi.
Izvēlas un pamato piemērotāko risinājumu.
Veido un atbilstoši noformē risinājuma dokumentāciju –
rasējumus, tehniskos zīmējumus, 3D modeļus un
vizualizācijas
|
| 1.3.2. Lasa un lieto
paša radītas vai citu izveidotas shēmas, aprakstus, veidnes,
instrukcijas vai receptes |
1.3.2. Savām
vajadzībām pielāgo skolotāja dotās skices, piegrieztnes,
shēmas, instrukcijas, receptes un algoritmu paraugus |
1.3.2. Meklē un savām
vajadzībām pielāgo no dažādiem informācijas avotiem iegūtus
tehniskos zīmējumus, piegrieztnes, shēmas, instrukcijas,
receptes un algoritmu paraugus |
| 1.3.3. Ar skolotāja
atbalstu secīgi īsteno izplānoto risinājumu |
1.3.3. Mērķtiecīgi
īsteno dizaina risinājumu atbilstoši iepriekš izstrādātajam
darba plānam un vērtēšanas kritērijiem. Īstenošanas procesā
dokumentē būtiskākos elementus, darba posmus un starprezultātus
un nosaka nepieciešamās izmaiņas |
1.3.3. Patstāvīgi
īsteno dizaina risinājumu atbilstoši iepriekš radītajam darba
plānam un vērtēšanas kritērijiem. Īstenošanas procesā
dokumentē un novērtē pēc kritērijiem īstenošanas procesu un
vajadzības gadījumā precizē vai maina materiālu izvēli,
tehnikas, darba gaitu un pielāgo izmaiņām turpmāko darba
plānu |
| 1.3.4. Ar skolotāja
atbalstu izmanto lietojumprogrammas atbilstošā risinājuma
īstenošanai |
1.3.4. Izvēlas
programmvadāmās ierīces programmu izvēlētā izstrādājuma
īstenošanai |
1.3.4. Izvēlas
programmvadāmās ierīces programmu izvēlētā izstrādājuma
īstenošanai. Pamato savu izvēli un tās ietekmi uz uzdevuma
veikšanas gaitu un rezultātu |
| 1.4. Risinājuma
testēšana, vērtēšana un pilnveide |
| 1.4.1. Nosauc iespēju,
kā uzlabot darba procesu vai sasniegto rezultātu |
1.4.1. Saskata un prot
nosaukt vairākas iespējas, kā uzlabot izstrādes procesu un
radīto dizaina risinājumu atbilstoši dotajiem vai paša
veidotiem kritērijiem |
1.4.1. Analizē
izstrādes procesā radīto dizaina risinājumu un tā uzlabošanas
iespējas.
Formulē pamatotus ierosinājumus un pilnveido stratēģijas
mērķa sasniegšanai
|
| 1.4.2. Pārbauda, vai
radītā lieta (dizaina risinājums) atbilst iecerei, noskaidro
citu lietotāju viedokli par to |
1.4.2. Testē radīto
dizaina risinājumu. Noskaidro lietotāju viedokli. Apkopo un
novērtē testēšanas rezultātus, veic nepieciešamos
uzlabojumus |
1.4.2. Plānveidīgi
testē radīto dizaina risinājumu un dokumentē testēšanas
rezultātus. Noskaidro lietotāja viedokli un pilnveido prototipu
vai gatavo dizaina risinājumu |
| 1.4.3. Vērtē sava darba
rezultātus atbilstoši skolotāja norādēm.
Salīdzina savu un klasesbiedru radītās lietas (dizaina
risinājumus), lai saviem vārdiem skaidrotu, ko darītu citādi un
kā pilnveidotu savu produktu.
Skaidro savas radītās lietas iekļaušanos ikdienas dzīvē,
tās nozīmi un lietojumu
|
1.4.3. Vērtē savu un
citu skolēnu izstrādāto dizaina risinājumu atbilstoši dotajiem
kritērijiem. Sniedz atgriezenisko saiti par savu un citu darba
rezultātu, šo risinājumu lietojamību |
1.4.3. Vērtē savu un
citu skolēnu izstrādāto dizaina risinājumu atbilstoši pašu
izstrādātajiem kritērijiem.
Sniedz pamatotu atgriezenisko saiti par savu un citu darba
rezultātu, šī risinājuma lietojamību, kā arī ietekmi uz
vidi
|
| 1.5. Risinājuma
ieviešana |
| 1.5.1. Ar skolotāja
atbalstu sagatavo un prezentē radīto lietu (dizaina risinājumu)
klasē vai citos skolas pasākumos |
1.5.1. Patstāvīgi
prezentē izstrādāto dizaina risinājumu, raksturo tā tapšanu
un lietojamību |
1.5.1. Patstāvīgi
prezentē izstrādāto dizaina risinājumu, raksturojot tā
tapšanu un izmantošanas iespējas, pamatojot tā risinājumu
izvēli |
| 2. Atbilstošu un drošu
materiālu un tehnoloģiju izvēle, to prasmīga izmantošana dod
iespēju radīt labākus dizaina risinājumus (produktu un
informācijas dizaina, vides risinājumus) |
| 2.1. Darbs ar
materiāliem un to apstrādes tehnikas |
| 2.1.1. Atpazīst un
novērtē dažādus materiālus un to īpašības, izmantojot visas
maņas. Eksperimentē ar dažādiem materiāliem un to
savienošanas iespējām. Ar skolotāja palīdzību izvēlas
dažādus materiālus, neradot apdraudējumu sev un videi |
2.1.1. Pēta un novērtē
materiālu fizikālās īpašības, eksperimentē ar dažādiem
materiāliem, tos savienojot, sadalot un kombinējot atbilstoši
iecerei. Izvēlas atbilstošus materiālus, no kuriem var radīt
dizaina risinājumus, neradot apdraudējumu sev un videi |
2.1.1. Ievērojot
materiālu īpašības, pamato to izvēli atbilstoši iecerētajai
idejai, plānotajai funkcionalitātei un lietotāja vajadzībām,
lai neradītu apdraudējumu sabiedrībai un videi |
| 2.1.2. Ņemot vērā
skolotāja norādes, izmēģina, lieto un skaidro dažādu
materiālu drošas apstrādes tehnikas |
2.1.2. Izmēģina
dažādas apstrādes tehnikas un tehnoloģijas darbā ar dažādiem
materiāliem, ievērojot drošības nosacījumus |
2.1.2. Izmēģina
apstrādes un apdares tehnikas un tehnoloģijas darbā ar
daudzveidīgiem materiāliem un atbilstoši risinājuma
lietojamībai, ievērojot drošības nosacījumus |
| 2.1.3. Ņemot vērā
skolotāja norādes, izgatavo lietas (dizaina risinājumus),
savienojot vai sadalot dažādus materiālus ar atbilstošiem
paņēmieniem un tehnikām. Izmanto iegūtās prasmes līdzīgās
situācijās. Ar skolotāja palīdzību labo apstrādē radušās
kļūdas |
2.1.3. Izveido savu
dizaina risinājumu, savienojot, sadalot un apstrādājot dažādus
materiālus ar atbilstošiem paņēmieniem un tehnikām. Saskata un
nosauc radušās kļūdas un labo tās |
2.1.3. Izveido savu
dizaina risinājumu, izvēloties piemērotākās savienošanas,
sadalīšanas un apstrādes tehnikas un tehnoloģijas, pamato savu
izvēli. Izvērtē materiālu apstrādē radušās kļūdas un to
labošanas iespējas, veic nepieciešamos un iespējamos
uzlabojumus |
| 2.2. Pārtikas
tehnoloģijas un galda kultūra |
| 2.2.1. Nosaka dažādu
pārtikas produktu īpašības (krāsa, garša, tekstūra,
konsistence), izmantojot savas maņas. Izvēlas atbilstošus,
patēriņam drošus produktus, raksturojot pārtikas produktu
kvalitāti pēc skolotāja norādījumiem |
2.2.1. Novērtē
pārtikas produktu īpašības un to savstarpējo saderību.
Izvēlas atbilstošus, patēriņam drošus produktus, raksturojot
pārtikas produktu kvalitāti pēc izskata, krāsas, smaržas,
konsistences un sastāva, kas norādīts uz iepakojuma |
2.2.1. Novērtē produktu
īpašības, to savstarpējo saderību, aizvietošanas un
kombinēšanas iespējas. Izvēlas sabalansēta uztura prasībām
atbilstošus patēriņam drošus produktus, ievērojot pārtikas
produktu kvalitāti |
| 2.2.2. Nosauc dažas
īpašības, ko ēdienam piešķir katra sastāvdaļa un tās
daudzums |
2.2.2. Skaidro, kā
atšķirtos pagatavotā ēdiena īpašības atbilstoši
sabalansētam uzturam, ja tiek mainītas ēdienam pievienotās
sastāvdaļas un to daudzums |
2.2.2. Skaidro, kā
atšķirtos pagatavotā ēdiena īpašības atbilstoši
sabalansētam uzturam, ja apstrādes procesā lietotu dažādus
apstrādes veidus, tehnikas un mainītu ēdiena sastāvdaļas un to
daudzumu |
| 2.2.3. Pēc skolotāja
dotas vienkāršas receptes gatavo veselīgus ēdienus bez
termiskas apstrādes, taupīgi un racionāli izmantojot pieejamos
pārtikas produktus |
2.2.3. Gatavo veselīgus
ēdienus pēc dotas vai savas receptes, produktus termiski
apstrādājot, taupīgi un racionāli izmantojot pieejamos
pārtikas produktus |
2.2.3. Gatavo veselīgus
ēdienus pēc dotas vai paša izstrādātas receptes, izmantojot
dažādas pagatavošanas tehnoloģijas.
Plāno nepieciešamo produktu izvēli un daudzumu konkrētam
ēdienam, kas paredzēts noteiktam mērķim un atbilstoši
individuālajām pārtikas lietošanas vajadzībām
|
| 2.2.4. Pēc skolotāja
norādēm klāj galdu maltītei atbilstoši savai iecerei, izvēlas
un lieto vajadzīgos traukus un galda piederumus |
2.2.4. Atbilstoši savai
idejai veido tematisku ēdienkarti, izvēlas ēdiena noformēšanas
un servēšanas veidu un galda klājuma kompozīciju |
2.2.4. Izvērtē
dažādus ēdiena noformēšanas un servēšanas veidus, galda
klājumu kompozīciju veidus, tematiskās ēdienkartes, izvēloties
savai idejai, vietai un mērķim piemērotāko un atbilstošāko
risinājumu |
| 2.3. Programmvadāmu
ierīču un datortīklu lietošana un atmiņas ierīču
pārvaldība |
| 2.3.1. Risinājuma
izstrādē veic vienkāršas darbības ar mācību procesā
lietotajām programmvadāmajām ierīcēm, atpazīst dažu
lietotņu un datņu ikonas, kā arī atver un aizver lietotnes,
izmantojot operētājsistēmas grafiskās saskarnes piedāvātās
standartiespējas |
2.3.1. Veic darbības ar
mācību procesā lietotajām programmvadāmajām ierīcēm, maina
raksturīgākos operētājsistēmas saskarnes iestatījumus, kā
arī ar skolotāja palīdzību atvieno un pievieno datoram
dažādas mācību procesā izmantojamās un datoram pieslēdzamās
ierīces, kas neprasa instalēt papildu programmatūru. Skaidro
mācību procesā izmantojamo programmvadāmo ierīču tehniskos
parametrus un to ietekmi uz šīs ierīces funkcionalitāti |
2.3.1. Lieto dažādas
programmvadāmas ierīces, salīdzina populārākās
operētājsistēmas un pielāgo operētājsistēmas saskarnes
iestatījumus atbilstoši savām vajadzībām, veic programmatūras
instalēšanu un atinstalēšanu, kā arī atvieno un pievieno
dažādas datoram pieslēdzamās ierīces. Izvērtē mācību
procesā izmantojamo programmvadāmo ierīču (to skaitā datora
galveno sastāvdaļu) tehniskos parametrus un to ietekmi uz šīs
ierīces funkcionalitāti |
| 2.3.2. Skaidro, ka
programmvadāmās ierīces var būt pievienotas dažādiem
datortīkliem (to skaitā bezvadu interneta tīklam WiFi un
mobilo datu tīklam), kuriem var būt dažādi izmantošanas
noteikumi |
2.3.2. Skaidro, ka
sadzīvē tiek lietoti dažādu veidu datortīkli un ar tiem
saistītas ierīces, salīdzina to lietošanas priekšrocības un
trūkumus un izvēlas piemērotāko bezvadu datortīklu |
2.3.2. Skaidro
vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus (to skaitā
klientservera arhitektūru). Klasificē ar datortīkliem biežāk
saistītas ierīces un apraksta to izmantošanas iespējas,
modelējot biežāk lietoto datortīklu piemērus |
| 2.3.3. Pēc skolotāja
norādēm orientējas atmiņas ierīču datņu un mapju sistēmā
un sameklē nepieciešamo datni vai mapi |
2.3.3. Pārvalda un lieto
atmiņas ierīču datņu un mapju pārvaldības sistēmu |
2.3.3. Pārvalda un
organizē datņu un mapju sistēmu, ievērojot informācijas
strukturēšanas labās prakses piemērus un lietojot konkrētajā
situācijā pieejamo datņu pārvaldības sistēmu. Veic datu
arhivēšanu un atarhivēšanu |
| 2.4. Biroja, attēlu,
video un audio apstrādnes lietotņu un tām raksturīgākās un
kopīgās funkcionalitātes pārvaldīšana un lietošana |
| 2.4.1. Ievada un rediģē
tekstu, ievērojot teksta ievades pamatprincipus un lietojot
pareizrakstības līdzekļus, formatē tekstu, izmantojot
iebūvētos stilus un vienkāršākos formatēšanas rīkus,
papildina tekstu ar attēliem |
2.4.1. Radot risinājumu,
lieto tekstapstrādes lietotni, izvēloties ievades valodu un
lietojot tās pareizrakstības līdzekļus, iekļaujot tekstā
specializētos simbolus, sarakstus, formulas, tabulas un dažādus
grafiskos objektus. Maina lappuses iestatījumus, formatē tabulas
un grafiskos objektus |
2.4.1. Veido lielus
strukturētus dokumentus, izvēloties piemērotākos lappuses
iestatījumus, rediģējot galveni un kājeni, pievienojot vēri,
automātisko satura rādītāju, vairāklīmeņu sarakstus.
Formatē teksta dokumentu atbilstoši normatīvajām
prasībām |
| |
2.4.2. Strukturē datus
tabulā, lietojot izklājlapu (rēķintabulu) lietotni. Veic datu
ievadi (to skaitā izmantojot šūnu automātiskas aizpildīšanas
iespējas) un rediģēšanu. Veic vienkāršus aprēķinus, izmanto
relatīvo un absolūto adresi. Risinājuma izveidei plāno, veido
un rediģē stabiņu, joslu līniju un sektora diagrammas |
2.4.2. Strukturē datus,
izvēloties to piemērotāko attēlošanas veidu un racionālākos
paņēmienus, izmantojot izklājlapu (rēķintabulu) lietotni. Veic
datu apstrādi un analīzi, izmantojot datu kārtošanu un atlasi,
aprēķinus. Veic darbības ar darbgrāmatas lapām. Importē un
eksportē datus |
| |
2.4.3. Salīdzina
dažādus datu attēlošanas veidus, izvēlas piemērotāko,
veidojot strukturētus un vizuāli viegli uztveramus dizaina
risinājumus |
2.4.3. Pārzina dažādus
datu attēlošanas veidus (to skaitā tiešsaistē) un tos lieto
atbilstoši savu mērķu sasniegšanai |
| |
2.4.4. Prezentāciju
lietotnē veido prezentāciju, ievērojot vienota dizaina
veidošanas pamatprincipus (to skaitā rakstzīmju izmērs, teksta
apjoms, krāsu lietojums). Izvēlas piemērotu slaida izkārtojuma
veidu, animācijas un slaidu pāreju veidus. Demonstrē
prezentāciju, ievērojot prezentēšanai atvēlēto laiku |
2.4.4. Prezentācijas
sagatavošanai un demonstrēšanai efektīvi izmanto prezentāciju
lietotnes rīkus un tehniskas ierīces. Plāno, izveido un
demonstrē prezentācijas saturu, ievērojot mērķauditoriju.
Sagatavo izdales materiālus |
| 2.4.5. Īstenojot
uzdevumu, veido un rediģē rastrgrafikas attēlu un tā daļu,
lietojot dažus zīmēšanas pamatrīkus un vienā veidā iestatot
darba laukumu, kā arī papildina attēlu ar tekstu |
2.4.5. Skaidro
datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un
trūkumus, nosauc galvenās atšķirības starp rastrgrafiku un
vektorgrafiku. No gatavām formām veido, formatē un rediģē
vektorgrafikas attēlu, izvēloties un lietojot atbilstošos
rīkus. Veido vienkāršu animāciju, izmantojot paša veidotus vai
gatavus attēlus |
2.4.5. Izveido zīmējumu
vai veic digitālā attēla apstrādi, lietojot piemērotus rīkus,
grafikas veidu un lietotnes, nosaka digitāla attēla galvenos
raksturlielumus |
| 2.4.6. Digitālā
ierīcē pagriež, apskata un dzēš attēlu, atskaņo audio un
noskatās video |
2.4.6. Veic ar digitālu
ierīci paša iegūtā attēla apstrādi (tai skaitā kvalitātes
uzlabošanu un malu apgriešanu), lietojot vienkāršu attēlu
apstrādes lietotni. Veic ar digitālu ierīci iegūtā video
apstrādi, lietojot vienkāršu video apstrādes lietotni |
2.4.6. Skaidro video
veidošanas un rediģēšanas pamatprincipus. Filmē, fotografē un
atrod vai ieraksta audio pēc izveidotā scenārija, veic iegūto
materiālu video pēcapstrādi. Izvēlas lietošanas mērķim
atbilstošu attēla, audio vai video izmēru un saglabāšanas
formātu |
| 2.4.7. Izvēlas
piemērotāko lietotni izvirzītā uzdevuma (problēmas)
atrisināšanai pēc skolotāja dotiem norādījumiem |
2.4.7. Izvēlas
piemērotāko lietotni izvirzītā uzdevuma (problēmas)
atrisināšanai no piedāvātā saraksta |
2.4.7. Izvēlas vienu vai
vairākas piemērotākās lietotnes, veidojot kompleksu pieeju
izvirzītā uzdevuma (problēmas) atrisināšanai, un pamato savu
izvēli |
| 2.4.8. Pielāgo ar
skolotāja palīdzību dažus lietotnes iestatījumus atbilstoši
lietotāja vajadzībām |
2.4.8. Pielāgo tipiskos
lietotnes iestatījumus atbilstoši lietotāja vajadzībām, to
skaitā pieejamo rīku izvietojumu |
2.4.8. Patstāvīgi
pielāgo lietotnes iestatījumus atbilstoši lietotāja
vajadzībām, lai paaugstinātu darba produktivitāti un drošību,
ievērojot un izvērtējot veicamā uzdevuma specifiku |
| 2.4.9. Risinājuma
radīšanā dublē tekstu, attēlus starp vairākiem vienlaikus
atvērtiem vienas vai divu lietotņu dokumentiem |
2.4.9. Risinājuma
radīšanā dublē un pārvieto dažādu veidu dokumentu fragmentus
(teksts, attēls, citi objekti) starp vairākiem dokumentiem,
lietojot īpašo ielīmēšanu |
2.4.9. Risinājuma
radīšanā dublē dažāda veida saturu starp dažādu tipu
dokumentiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot vienvirziena
informācijas sinhronizāciju starp avota un mērķa dokumentu |
| 2.4.10. Saglabā
dokumentu lietotnes automātiski piedāvātajā vietā un
formātā, kā arī regulāri saglabā dokumenta izmaiņas, mazinot
datu zuduma riskus |
2.4.10. Datu drošības
nolūkos, saglabājot dokumentu, izvēlas vietu, formātu un datu
nesēju, ievērojot ieteikumus nosaukumu piešķiršanai datnēm un
mapēm |
2.4.10. Saglabā
dokumentu izvēlētajā vai norādītajā atmiņas ierīces (tai
skaitā mākoņkrātuves) mapē un formātā, nepieciešamības
gadījumā aizsargājot vai ierobežojot piekļuves tiesības šai
datnei |
| |
2.4.11. Izmanto lietotņu
palīdzības un atbalsta sistēmas standarta situācijās, meklē
risinājumus tiešsaistes kopienās |
2.4.11. Izmanto lietotņu
palīdzības un atbalsta sistēmas, tiešsaistes kopienas, tai
skaitā meklējot risinājumus nestandarta situāciju un
nepazīstamu kļūdu paziņojumu izvades gadījumos |
| 2.5. Interneta
pakalpojumu un tiešsaistes informācijas apstrādes un sadarbības
rīku lietošana |
| 2.5.1. Apmainās ar
informāciju virtuālajā vidē, tai skaitā veic darbības ar
e-pasta ziņojumiem skolvadības vai citā skolēniem pieejamā
sistēmā |
2.5.1. Apmainās ar
informāciju virtuālajā vidē, lieto skolvadības vai citas
skolēniem pieejamās sistēmas e-pastu un organizē tajā
ziņojumus, kā arī sagatavo ziņojumu ar piesaistni, apskata vai
saglabā saņemtā ziņojuma piesaistnē esošās datnes |
2.5.1. Apmainās ar
informāciju virtuālajā vidē, izmantojot dažādas formas un
risinājumus, tai skaitā skaidro e-pasta adreses struktūru un
lieto dažādas e-pasta sistēmas un citus saziņas rīkus |
| 2.5.2. Veic pieteikšanos
tīmekļvietnē ar autorizāciju, lai izmantotu mācību procesā
nepieciešamos e-pakalpojumus, tai skaitā skolvadības sistēmu un
citus mācību resursus |
2.5.2. Lieto
tīmekļvietnes, kurās nepieciešama autorizācija. Izmanto
mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus un citus mācību
resursus, tai skaitā veic datņu augšupielādi un
lejupielādi |
2.5.2. Lieto
tīmekļvietnes ar autorizāciju un bez tās, tai skaitā veic
lietotāja konta aktivizēšanu, deaktivizēšanu un dzēšanu.
Izmanto mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus un citus
mācību resursus, tai skaitā digitālās kartes, tiešsaistes
datubāzes un lietotnes ar iebūvētu ģeogrāfiskās
pozicionēšanas sistēmu, tiešsaistes enciklopēdijas,
izvērtējot tajās atrodamās informācijas ticamību un datu
apmaiņas drošību |
| |
2.5.3. Izmanto skolotāja
dotos koplietošanas dokumentus un citus resursus, kā arī
tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes |
2.5.3. Izvēlas un lieto
piemērotākos tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes
konkrētā uzdevuma veikšanai, veic dokumentu un datņu
koplietošanu |
| |
|
2.5.4. Nosauc
piemērotākā interneta pakalpojumu sniedzēja un interneta
pieslēguma abonēšanas veida izvēles svarīgākos kritērijus,
kā arī biežāk lietoto interneta pakalpojumu veidus. Raksturo
tiešsaistes sadarbības pakalpojumu un rīku izmantošanas
priekšrocības un iespējamos riskus |
| 2.6. Algoritmi, datu
struktūras, programmēšanas valodas un programmatūras
izstrāde |
| 2.6.1. Pieraksta, lasa un
izpilda vienkāršas vārdiski un grafiski (tai skaitā shematiski)
pierakstītas darbības, kuras satur vairākas secīgas darbības
vai vienu ciklisku vai sazarotu darbību |
2.6.1. Pieraksta, lasa un
izpilda vienkāršus vārdiski un grafiski (tai skaitā ar
blokshēmu) pierakstītus algoritmus, kas satur vairākas secīgas,
cikliskas un sazarotas darbības. Pieraksta algoritmu vienā no
vizuālās programmēšanas valodām, kas vada objektu, tēlu vai
ierīci, izmantojot šīs valodas vienkāršākos priekšrakstus
(konstrukcijas) |
2.6.1. Pieraksta, lasa un
izpilda vārdiski un grafiski pierakstītus algoritmus, kas satur
vairākas secīgas, dažādu veidu cikliskas un komplicētas
darbības. Pieraksta algoritmu, izmanto atbilstošas vienkāršas
datu struktūras vienā no programmēšanas valodām. Ievēro
programmas pieraksta un strukturēšanas labās prakses
ieteikumus |
| 2.6.2. Pēc dotām
norādēm pārbauda, vai pierakstītās darbības izpilda doto
uzdevumu, kā arī saskata pierakstā pieļautās kļūdas un
izlabo tās |
2.6.2. Ar mēģinājuma
metodi pārbauda, vai algoritms izpilda doto uzdevumu, kā arī
saskata algoritma pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo
tās |
2.6.2. Izstrādā
kritērijus, pēc kuriem novērtē sava algoritma precizitāti un
iespējamās kļūdas. Mērķtiecīgi (pēc iepriekš sastādīta
plāna) pārbauda, vai algoritms izpilda doto uzdevumu, meklē
algoritma pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo tās |
| 2.7. Inženiertehnisku
risinājumu izstrāde |
| 2.7.1. Nosauc
vienkāršus modeļus un rotaļlietas un stāsta par to
darbību |
2.7.1. Salīdzina
vienkāršu inženiertehnisko risinājumu piemērus, to
funkcionalitāti un izmantotos materiālus |
2.7.1. Pēta dažādus
inženiertehniskos risinājumus, kas veidoti, ņemot vērā vides
faktorus, nepieciešamo funkcionalitāti un pieejamos resursus |
| 2.7.2. Veido vienkāršas
rotaļlietas un modeļus (tai skaitā transportlīdzekļus,
celtnes, ierīces) atbilstoši instrukcijai un pārbauda to
darbību |
2.7.2. Veido vienkāršus
inženiertehnisku risinājumu modeļus, izprot darbības principus.
Pārbauda to funkcionalitāti pēc skolotāja dotiem
kritērijiem |
2.7.2. Plāno un veido
inženiertehniskus risinājumus un to modeļus, skaidro to
darbības principus, lietojamību un pārbauda to konstrukcijas,
parametru vai materiālu izmaiņu ietekmi uz funkcionalitāti |
| |
2.7.3. Secina par
inženiertehnisku konstrukciju izturību (piemēram, trijstūru,
četrstūru konstrukcijas) atkarībā no tās uzbūves un
lietotajiem materiāliem, vienkāršos risinājumos aizstājot
dažādas detaļas un konstrukcijas |
2.7.3. Izstrādā
prototipu inženiertehniskai konstrukcijai, ievērojot vides
faktorus, nepieciešamo funkcionalitāti un pieejamos resursus |
| 2.8. Robotikas
risinājumu un programmvadāmu ierīču veidošana |
| 2.8.1. Veido modeli pēc
instrukcijas, izmantojot mehānisko konstruktoru |
2.8.1. Konstruē modeļus
un vienkāršus robotus, izmantojot konstruktoru un lietojot robotu
vadīšanas programmas |
2.8.1. Izstrādā
robotizētu risinājumu pēc dotā vai paša veidotā shematiskā
zīmējuma, izmantojot dažādas detaļu savienošanas metodes (tai
skaitā salodē) |
| |
2.8.2. Pēta un
salīdzina dažādu programmvadāmo ierīču galveno sastāvdaļu
lietojumu, to raksturlielumus un pamato to izvēli un ietekmi uz
modeli |
2.8.2. Izveido
programmvadāmu ierīci no gatavām sastāvdaļām un moduļiem,
skaidrojot to darbības principus, uzbūvi un funkcionalitāti |
| 2.9. Vides risinājumu
izstrāde |
| 2.9.1. Skaidro
atšķirības starp dabisku un apbūvētu vidi. Vizualizē telpu
atbilstoši lietotāja vajadzībām |
2.9.1. Pēta un
salīdzina dažādus apbūvētās vides risinājumus un to
atbilstību lietotāju vajadzībām. Modelē telpas risinājumus
dažādu lietotāju kopdzīvei |
2.9.1. Pēta publisko
ārtelpu tuvējā apkārtnē. Analizē trūkumus un vērtības tās
uzbūvē. Piedāvā idejas āra telpas labiekārtojumam atbilstoši
visu tās lietotāju vajadzībām |
| 2.9.2. Skaidro savu lomu
apbūvētās vides veidošanā un samērojamības nozīmi tajā.
Veido privātās telpas un tās iekārtojuma maketu noteiktā
mērogā, samērojot tās lietotāja vajadzības ar iespējām |
2.9.2. Modelē dzīves
koptelpu, ievērojot dažādu tās lietotāju savstarpējās
vajadzības un iespējas. Nosauc kopīgo un atšķirīgo dažāda
mēroga telpām |
2.9.2. Modelē un veido
publiskas ārtelpas un tās labiekārtojuma maketu noteiktā
mērogā, ievērojot tās lietotāju savstarpējās vajadzības un
iespējas. Pēta un salīdzina dažāda mēroga telpas apkārtējā
vidē |
| 2.9.3. Nosauc
savstarpēji saistīto elementu grupas, no kurām sastāv būve.
Skaidro to funkcionālo, konstruktīvo un vizuālo nozīmi ēkā.
Veido vienkāršas telpiskas struktūras maketu |
2.9.3. Skaidro
nepieciešamību savstarpēji līdzsvarot trīs arhitektūras
pamatīpašības kvalitatīvā apbūvētā vidē. Modelē savā
risinājumā to apvienošanu apbūvē |
2.9.3. Pēta
ilgtspējīgas attīstības principu ietekmi uz dažādiem
apbūvētās vides risinājumiem. Modelē to izmantošanu savos
risinājumos |
| 3. Dizaina risinājumus
(produktu un informācijas dizaina, vides risinājumus) rada
atbilstoši konkrēta lietotāja un sabiedrības vajadzībām,
vēlmēm un iespējām |
| 3.1. Kultūras mantojums
ir nozīmīgs iedvesmas avots jaunu un inovatīvu dizaina
risinājumu radīšanai |
| 3.1.1. Nosauc
vienkāršus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā,
etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā |
3.1.1. Salīdzina un
raksturo dažādus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā,
etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā |
3.1.1. Padziļināti
pēta dažādus kultūras mantojuma piemērus amatniecībā,
etnogrāfijā, dizainā vai arhitektūrā, kas raksturo kultūras,
tehnoloģiju un vides risinājumu mijiedarbību |
| 3.1.2. Rada savu lietu
(dizaina risinājumu), izmantojot vienkāršus kultūras mantojuma
elementus |
3.1.2. Izstrādā savu
dizaina risinājumu, pamatojoties uz kultūras mantojuma un
tehnoloģiju mijiedarbību |
3.1.2. Balstoties uz
kultūras mantojuma izpēti un iedvesmojoties no tā, rada savu
dizaina risinājumu |
| 3.2. Pārdomāti dizaina
risinājumi ir lietderīgi un ilgtspējīgi |
| 3.2.1. Nosauc piemērus,
kā taupīgi izmantot izvēlētos materiālus un tehnoloģijas, lai
pēc iespējas samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi |
3.2.1. Taupīgi izmanto
izvēlētos materiālus un tehnoloģijas, lai pēc iespējas
samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi. Izprot materiālu
otrreizējas izmantošanas jēgu |
3.2.1. Pēta un novērtē
videi draudzīgu materiālu un pakalpojumu izmantošanu
ikdienā |
| 3.2.2. Pēc skolotāja
norādēm pielāgo atsevišķas esošas lietas (dizaina
risinājumus) konkrētai lietotāju vajadzībai |
3.2.2. Izvērtē jaunu
dizaina risinājumu radīšanas nepieciešamību, pielāgo
atsevišķus esošos dizaina risinājumus dažādām lietotāja
vajadzībām |
3.2.2. Rada un īsteno
savu ieceri atbilstoši ilgtspējības principiem |
| 3.3. Kvalitatīvu dizaina
risinājumu izstrādē svarīgi ievērot darba vides, darba
drošības un ētiskos apsvērumus |
| 3.3.1. Pēc skolotāja
norādēm organizē darba vidi, ievēro darba drošības noteikumus
un ieteikumus veselībai labvēlīgam darbam. Skaidro dažādus
faktorus, kas var apdraudēt veselību vai radīt procesu
atkarības, un vēršas pēc palīdzības pie pieaugušā
kritiskās situācijās |
3.3.1. Rūpējas par savu
veselību un atbilstoši veselību veicinošas darba vides
nosacījumiem pēc skolotāja norādījumiem pielāgo darba vidi,
strādājot veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem
apdraudējumiem un atkarībām, tai skaitā datorspēļu,
viedierīču un sociālo tīklu pārmērīgas lietošanas |
3.3.1. Raksturo
ergonomiskās prasības darba vides iekārtošanai. Patstāvīgi
veic un ievēro pasākumus veselības traucējumu mazināšanai
darbā. Apzinās faktorus, kas var ietekmēt un apdraudēt
veselību, un veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem
apdraudējumiem un atkarībām, tai skaitā datorspēļu,
viedierīču un sociālo tīklu pārmērīgas lietošanas |
| 3.3.2. Skaidro drošības
noteikumus un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus pēc
skolotāja norādēm atbilstoši veicamajiem uzdevumiem lietu
(dizaina risinājumu) izstrādē |
3.3.2. Dizaina
risinājuma izstrādes procesā ievēro darba drošības prasības,
elektroinstrumentu un elektroierīču ekspluatācijas noteikumus un
lieto individuālos aizsardzības līdzekļus |
3.3.2. Dizaina
risinājuma izstrādes procesā ievēro darba drošības prasības
un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus darbā ar rokas,
elektriskajiem, portatīvajiem instrumentiem, darbgaldiem un citiem
darba palīglīdzekļiem |
| 3.3.3. Ar piemēriem
skaidro iespējamos apdraudējumus virtuālajā vidē un ziņo
skolotājam vai pieaugušajiem, ja ir saskāries ar tiem |
3.3.3. Ievēro drošības
noteikumus un pasākumus darbā ar programmvadāmajām ierīcēm
tiešsaistē, zina, kam un kā ziņot par apdraudējumiem
virtuālajā vidē, ja saskāries ar tiem |
3.3.3. Rīkojas saskaņā
ar drošības un ētikas normām darbā ar programmvadāmajām
ierīcēm un tiešsaistē un skaidro to nozīmi |
| 3.3.4. Digitālajā
saziņā ievēro pieklājības normas un ētikas
pamatprincipus |
3.3.4. Atbildīgi veido
un pārvalda savu identitāti, ievērojot drošu paroļu
veidošanas principus un personisko datu neizpaušanu
tīmeklī |
3.3.4. Mazina
identitātes zādzības iespējas, raksturojot identitātes
zādzības metodes un piemērus |
| 3.3.5. Apzinās dažus
faktorus, kas var apdraudēt ierīces, programmatūras un datu
drošību (tai skaitā virtuālajā vidē), un kritiskās
situācijās vēršas pēc palīdzības pie pieaugušā |
3.3.5. Ievēro drošības
noteikumus un pasākumus darbā ar programmvadāmajām ierīcēm.
Apzinās faktorus, kas var ietekmēt un apdraudēt ierīces,
programmatūras un datu drošību, un ar kompetentas personas
palīdzību veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem
apdraudējumiem |
3.3.5. Apzinās faktorus,
kas var ietekmēt un apdraudēt ierīces, programmatūras un datu
drošību, un veic pasākumus, lai izvairītos no iespējamajiem
apdraudējumiem |
| 3.3.6. Skaidro, kāpēc
ir jāiegūst tiesības, lai lietotu citu personu veidotu saturu.
Veidojot dokumentu, atsaucas uz izmantotajiem informācijas
avotiem |
3.3.6. Salīdzina
dažādus programmatūras licenču tipus, skaidrojot jēdzienus
"autortiesības" un "intelektuālais īpašums", to nozīmi un
ievērošanu, radot savus risinājumus. Veidojot dokumentus, kuros
izmantota citos resursos atrastā informācija, norāda tās
avotu |
3.3.6. Ievēro
intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus
un izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas. Veidojot
dokumentus, kuros ir citēta vai apkopota citos resursos atrastā
informācija, veido korektas atsauces uz tās avotu |
| 3.3.7. Nosauc piemērus
sadzīvē izmantojamām bīstamām vielām un to radītajiem
apdraudējumiem cilvēkam un videi |
3.3.7. Izmantojot
dažādus informācijas avotus, skaidro dažādu materiālu un
bīstamu vielu ietekmi uz cilvēku un vidi |
3.3.7. Izmantojot
informāciju par bīstamu vielu ietekmi uz cilvēka veselību un
vidi, secina par dažādu materiālu un bīstamu vielu lietošanu
dizaina risinājumu izstrādē un izmantošanā |
| 3.4. Attīstoties
zinātnei un tehnoloģijām, rodas jauni, inovatīvi dizaina
risinājumi |
| 3.4.1. Nosauc un
salīdzina piemērus lietām (dizaina risinājumiem), kas tiek
radītas ar rokām, izmantojot vienkāršus rokas instrumentus.
Apraksta savu pieredzi lietu tapšanas procesā |
3.4.1. Salīdzina ar
rokām un rūpnieciski radītu lietu (dizaina risinājumu)
priekšrocības, vērtību un trūkumus, izmantojot paša pieredzi,
novēroto un dažādus informācijas avotus |
3.4.1. Pēta un
salīdzina ražošanas procesā radītas daudzveidīgas lietas
(dizaina risinājumi), skaidro atšķirības, priekšrocības un
trūkumus dažādos ražošanas un risinājumu radīšanas
procesos |
| 3.4.2. Stāsta par
piemēriem, kur lietas (dizaina risinājuma) radīšanā tiek
izmantoti tehnoloģiski risinājumi |
3.4.2. Skaidro un
raksturo ražošanas procesu (tehnoloģiskie risinājumi, lai
nodrošinātu ražošanu) dizaina risinājumu izstrādi |
3.4.2. Modelē
ražošanas tehnoloģiskos procesus un to galveno posmu norisi |
| 3.4.3. Nosauc dažādu
sadzīves priekšmetu izgatavošanā izmantotās izejvielas |
3.4.3. Skaidro saviem
vārdiem vienkāršus tehnoloģiskos procesus (izejviela, process,
produkts), eksperimentējot veido tehnoloģisko procesu prototipus,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
3.4.3. Skaidro galveno
tehnoloģisko procesu norisi, izmantojot dabaszinātņu
likumsakarības un daudzveidīgus informācijas avotus |
| |
|
3.4.4. Pēta, kā
uzņēmumi un dizaina risinājumu izstrādātāji plāno un īsteno
inovācijas procesus un attīsta produktus |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Daudzveidīgu
pamatkustību apguve dod iespēju iesaistīties interesantās,
drošās un veselību veicinošās fiziskajās aktivitātēs un ir
pamats fiziskās veselības nostiprināšanai |
| 1.1. Pārvietošanās
(soļošana, skriešana, rāpošana, pārvietošanās ar sporta
inventāru, peldēšana)* |
| Beidzot 3. klasi |
Beidzot 6. klasi |
Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Mērķtiecīgi un
radoši veic dažādus vingrinājumus soļojot, skrienot un
rāpojot ar ritma, soļu garuma un virziena maiņu atbilstoši
videi, piemēram, patstāvīgi izvēlas pamatkustību veikšanas
secību |
1.1.1. Atbilstoši vides
situācijai individuāli un pāros kombinē soļošanu, skriešanu,
rāpošanu ar citām pamatkustībām, piemēram, patstāvīgi
izveido vingrinājumu apļus |
1.1.1. Analizē,
izvērtē un patstāvīgi pieņem lēmumus, kombinējot soļošanas
un skriešanas vingrinājumus savienojumā ar citām
pamatkustībām, piemēram, lēkšanu, mešanu |
| 1.1.2. Demonstrē
slīdēšanas, braukšanas, ripošanas pamatkustības pa dažādām
virsmām, dažādās vidēs (klasiskie soļi, nobraucieni,
bremzēšana, kāpšana, taisnvirziena kustība uz priekšu,
krišana, braukšanas uzsākšana un apstāšanās, slidināšanās
ar kājām) |
1.1.2. Pārvietojas,
kombinējot dažādus soļus/kustības pa dažādām virsmām,
reljefiem un atbilstoši laikapstākļiem individuāli vai pāros
(slīdsoļi, nelīdzenumu pārvarēšana, kustība uz priekšu,
atmuguriski, krustsolis, šķēršļu apbraukšana) |
1.1.2. Patstāvīgi
pieņem labāko risinājumu, kā veikt slēpošanas, slidošanas un
braukšanas (ar skrejriteni, ar pašriti, ar velosipēdu un/vai ar
skrituļdēli) vingrinājumus atbilstoši situācijai un drošai
rīcībai |
| 1.1.3. Atpazīst un lieto
sagatavotu, piemērotu sporta inventāru un individuālās
aizsardzības līdzekļus, pielāgo tos savam augumam (nūjas,
slēpes, zābakus, slidas, velosipēdu, ķiveri, roku un kāju
sargus) |
1.1.3. Sagatavo sev
piemērotu sporta inventāru un individuālos aizsardzības
līdzekļus atbilstoši izvēlētajai fiziskajai aktivitātei un
laikapstākļiem |
1.1.3. Analizē,
izvērtē un pieņem izsvērtus lēmumus par sava un citu
izvēlētā sporta inventāra un individuālo aizsardzības
līdzekļu atbilstību fizisko aktivitāšu mērķa
īstenošanai |
| 1.1.4. Izpilda elpošanas
vingrinājumus ūdenī, slīdējumu, roku un kāju kustības ar
palīglīdzekļiem un bez tiem, bez noteikta stila |
1.1.4. Peld brīvā
stilā un izpilda lēcienus ūdenī no baseina malas, saglabājot
vertikālu stāvokli |
1.1.4. Veic attālumu
brīvi izvēlētā peldēšanas stilā atbilstoši savām spējām
un analizē sava peldēšanas stila sniegumu pēc paša iepriekš
noteiktiem kritērijiem, lai plānotu savu turpmāko darbību |
| 1.1.5. Nirst dziļumā,
paceļot priekšmetus zem ūdens no baseina dibena |
1.1.5. Nirst tālumā
atbilstoši savām spējām, izpildot zem ūdens patvaļīgas
kustības ar rokām un kājām, virzoties uz priekšu |
1.1.5. Rada un izpilda
savām interesēm atbilstošus peldēšanas vingrinājumus
niršanas prasmju pilnveidei |
| 1.2. Šķēršļu
pārvarēšana (lēkšana, līšana, kāpšana, rāpšanās,
velšanās) |
| 1.2.1. Individuāli
izpilda dažāda augstuma, attāluma horizontālus un vertikālus
lēcienus uz vietas un pārvietojoties, atsperoties uz vienas vai
abām kājām ar inventāru un bez tā (lēcieni apļos, no vienas
līnijas uz otru, uzlēcieni un lēcieni uz/no
paaugstinājuma) |
1.2.1. Kombinē un
savieno lēkšanu ar citām pamatkustībām dažādās vidēs un ar
dažādu inventāru (horizontālās un vertikālās lēkšanas,
dažādu zemo konstrukciju pārvarēšana ar pagriezieniem un bez
tiem) individuāli un pāros |
1.2.1. Savieno un
pilnveido lēkšanas kustības vingrošanas, vieglatlētikas un
parkūra vingrinājumos atbilstoši situācijai un drošai
rīcībai (izmanto mūziku, auklas, atspērienu kārtis, baļķi un
dabiskos šķēršļus vidē) |
| 1.2.2. Individuāli
pārvar šķēršļus veļoties, kāpjot, rāpojot, lienot uz
dažādām virsmām, dažādos virzienos atbilstīgi daudzveidīgai
videi |
1.2.2. Kombinē un
savstarpēji saista līšanu, velšanos, rāpošanu (pārvēlieni,
kūleņi, stājas, pārmetieni, balsti, līdzsvari, piramīdas) un
kāpšanu (pa vingrošanas sienu, kāpnēm) ar citām
pamatkustībām, piemēram, lēkšanu dažādās vidēs, ar
inventāru un bez tā individuāli un pāros |
1.2.2. Analizē,
izvērtē, patstāvīgi pieņem lēmumus un demonstrē kāpšanu pa
dažādu konstrukciju sienām, radošas vingrošanas kombinācijas,
izvēlas atbilstošu inventāru un muzikālo pavadījumu |
| 1.3. Priekšmetu
pārvietošana (mešana, ripināšana, tveršana un sitieni pa
priekšmetu) |
| 1.3.1. Ar pedagoga
atbalstu izvēlas labāko risinājumu un to īsteno daudzveidīgu
priekšmetu (piemēram, dažāda izmēra un smaguma bumbu, apļu,
dabas objektu) mešanai, tveršanai, ripināšanai un sitieniem pa
priekšmetu dažādos virzienos un mērķos uz vietas un kustībā,
ar vienu roku, kāju vai abām |
1.3.1. Kritiski
izvērtējot savas spējas, kombinē un savieno mešanu, tveršanu,
ripināšanu un sitienus pa priekšmetiem ar citām
pamatkustībām, piemēram, skriešanu, lēkšanu, uzkāpšanu
individuāli, pāros kustībā |
1.3.1. Analizē,
izvērtē, patstāvīgi pieņem lēmumus, darbojoties pazīstamās
un jaunās situācijās vieglatlētikas, sporta spēļu un
vienspēļu vingrinājumos un vingrinājumu kopumos, pārvietojot
priekšmetus (metot, ripinot, tverot un sitot pa priekšmetu),
piemēram, futbola prasmju un fiziskās sagatavotības
sekmēšanai |
| 2. Regulāras,
sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ir
fiziskās veselības un veselīga dzīvesveida paradumu
pamatā |
| 2.1. Kustību rotaļas un
spēles, sporta spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem
un vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem** |
| 2.1.1. Darbojas ar
daudzveidīgiem priekšmetiem kustību rotaļās un spēlēs,
ierosina alternatīvas un atbilstoši spēļu situācijai apvieno
priekšmeta vadīšanu, piespēles, metienus/sitienus |
2.1.1. Mērķtiecīgi
lieto bumbas/priekšmeta vadīšanu, piespēles, serves,
metienus/sitienus sporta spēlēs un vienspēlēs ar atvieglotiem
noteikumiem vai to vingrinājumos, izpilda vienkāršus uzbrukuma
un aizsardzības paņēmienus |
2.1.1. Plāno, izvērtē
un lieto jaunus un radošus risinājumus, uzbrukuma un
aizsardzības paņēmienus dažādās spēles situācijās
bumbas/priekšmeta vadīšanai, piespēlēšanai, servēšanai,
tveršanai un mešanai/sišanai grozā/vārtos/zonā, ir
līdzatbildīgs par sasniegto rezultātu |
| 2.1.2. Sadarbībā ar
pedagogu pieņem un ievēro godīgas spēles noteikumus, kontrolē
rīcību un dažādu emociju izpausmes rotaļu un spēļu
situācijās |
2.1.2. Demonstrē ētisku
uzvedību, godīgu spēli, kontrolē un atbilstoši situācijai
pauž savas emocijas, pārvalda stresu, izmantojot, piemēram,
relaksācijas un elpošanas vingrinājumus |
2.1.2. Pārvalda savas
domas, emocijas un uzvedību saspringtā un strīdīgā spēļu
situācijā |
| 2.2. Dejas un ritmiskās
kombinācijas |
| 2.2.1. Izpilda dažādu
deju pamatsoļus, satvērienus un ritmiskos vingrinājumus
individuāli ar priekšmetu un bez tā mūzikas pavadījumā,
piemēram, gājiena, polkas, galopa soļus, iekšējo roku sānisko
satvērienu, ritmisku soļošanu ar roku kustībām |
2.2.1. Mērķtiecīgi
izpilda dažādu stilu atsevišķus deju soļus un figūras pāros,
apvieno dažādus ritmiskos un vingrošanas vingrinājumus |
2.2.1. Izvēlas savām
interesēm atbilstošus dažāda stila deju soļus, dejas, kustību
kombinācijas ar priekšmetu un bez tā, improvizē, patstāvīgi
izvēlas muzikālo pavadījumu |
| 2.3. Piedzīvojumu
aktivitātes |
| 2.3.1. Pārvietojas ar
apvidus shēmu pazīstamā un labi pārredzamā apvidū (prot
orientēt karti pēc apkārtējiem objektiem, saprot kartes
shematisku attēlojumu redzamības attālumā, piemēram, skolas
stadions, pagalms) |
2.3.1. Pārvietojas ar
karti labi pārredzamā apvidū (atpazīst orientēšanās kartes
krāsas un 10 karšu zīmes skolas apkārtnē), nosaka un kontrolē
attālumu kartē un apvidū (izprot kartes mērogu), izmanto
kompasu kartes orientēšanai |
2.3.1. Pārvietojas
nepazīstamā apvidū, izmantojot dažādas kartes, tai skaitā
digitālās (atpazīst 20 orientēšanās karšu zīmes, izmanto
precīzo virzienu ar kompasu, atrod objektus blakus līnijveida
orientieriem), un izvērtē savu sniegumu |
| 2.3.2. Ar pedagoga
atbalstu pārvar šķēršļus dabā (nokrituši koki, reljefa
nelīdzenumi) vai pašu veidotus šķēršļus (šķēršļu josla
ar līdzsvara taciņu, konusi, barjeras) |
2.3.2. Dodas
pārgājienā un patstāvīgi pārvar šķēršļus dabā, kopīgi
ar klasesbiedriem darbojas sadraudzības rotaļās un spēlēs |
2.3.2. Plāno un
piedalās pārgājienā, pārvarot šķēršļus dabā, orientējas
apvidū, veic fiziskos, tūrisma, komunikācijas un sadarbības
vingrinājumus, kārto mugursomas saturu atbilstoši pārgājiena
ilgumam, attālumam un veidam |
| 2.4.
Pašaizsardzība |
| 2.4.1. Mērķtiecīgi
mācās drošas pašaizsardzības stājas, pārvietošanos un
savilkšanos kamoliņā |
2.4.1. Atpazīst
situāciju pašaizsardzības paņēmienu lietošanai, izmanto
atbilstošu stāju, izpilda kritienus no dažādiem stāvokļiem uz
dažādām ķermeņa daļām, prot aizsargāties pret sitieniem,
kas izdarīti ar rokām un kājām |
2.4.1. Kritiski novērtē
situāciju un, izmantojot pašaizsardzības paņēmienus, izvairās
un atbrīvojas no pretinieka satvērieniem un apķērieniem,
metieniem un žņaugšanas tvērieniem |
| 3. Fiziskā aktivitāte
ir priekšnosacījums labai fiziskajai un garīgajai
veselībai |
| 3.1. Darbojoties
fiziskajās aktivitātēs, raksturo ķermeņa reakcijas, piemēram,
sirds ritms, elpošanas biežums, nogurums |
3.1. Raksturo sakarību
starp fizisko aktivitāti un kognitīvām spējām, piemēram,
smadzeņu funkcijām – koncentrēšanos, atmiņu |
3.1. Analizē, izvērtē
un lieto vingrinājumus, kas ietekmē vielmaiņas, imūnsistēmas,
sirds un asinsvadu, kaulu un muskuļu sistēmas veselību |
| 3.2. Apzināti pēc
parauga sagatavojas fiziskajām aktivitātēm (iesildīšanās,
stiepšanās vingrinājumi) |
3.2. Atbildīgi un
patstāvīgi sagatavojas fiziskajām aktivitātēm |
3.2. Salīdzina paša un
citu izvēlētos sagatavošanās vingrinājumus pirms dažādu
fizisko aktivitāšu veikšanas |
| 3.3. Pedagoga vadībā
piedalās vispārējo fizisko spēju attīstīšanas vingrinājumos
(kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums,
lokanība), uzrāda savas fiziskās gatavības dinamiku, piemēram,
lietojot soļu skaitīšanas reģistrēšanas iespējas
ikdienā |
3.3. Patstāvīgi
atpazīst un lieto atsevišķus vingrinājumus savu vispārējo
fizisko spēju attīstīšanai (kustību koordinācija,
vispārējā izturība, spēks, ātrums, lokanība) un seko līdzi
savas fiziskās gatavības izmaiņām veselību veicinošās
nodarbībās. Iepazīstas ar digitālo tehnoloģiju iespējām
izmantot tās veselīga dzīvesveida praktizēšanā, piemēram,
lai reģistrētu slodzes apjomu, skaitītu soļus |
3.3. Analizē sev
nepieciešamo vispārējās fiziskās sagatavotības vingrinājumu
(kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums,
lokanība) slodzi atbilstoši savām darba spējām un izvērtē
savas fiziskās sagatavotības izmaiņas. Izvēlas un lieto
digitālās tehnoloģijas savas veselības, dzīvesveida
kontrolēšanai un uzturēšanai, piemēram, mobilās lietotnes,
plānojot pārgājienus, orientēšanos, klasificē un reģistrē
veikto darbu Globālās pozicionēšanas sistēmā (GPS) |
| 3.4. Ģērbjas
atbilstoši fizisko aktivitāšu mērķim un laikapstākļiem |
3.4. Patstāvīgi
izvēlas un lieto apģērbu un apavus atbilstoši fizisko
aktivitāšu specifikai, ievēro personīgo higiēnu (piemēram,
lietojot mazgāšanās līdzekļus) pirms un pēc fiziskajām
aktivitātēm |
3.4. Izvēlas, izvērtē
un lieto piemērotu apģērbu un apavus savām interesēm
atbilstošām fiziskām aktivitātēm gan telpās, gan ārā.
Ievēro personīgo higiēnu, lai pasargātu sevi no infekcijām,
organismam nevēlamām reakcijām un traumām, un skaidro ar
reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un
profilakses nozīmi |
| 3.5. Pedagoga vadībā
plāno un ievēro savu dienas režīmu (miegs, mācības,
atpūta) |
3.5. Patstāvīgi seko
līdzi iepriekš izvirzītam fizisko aktivitāšu daudzumam un
saturam savā dienas režīmā |
3.5. Spriež par dienas
plānojuma ietekmi uz darbspējām, veselību un izvirza mērķus
dienas plānojuma uzlabošanai un mērķu sasniegšanai, lai
nenodarītu pāri savam ķermenim un pasargātu sevi no
traumām |
| 3.6. Stāsta par saviem
ikdienas ēšanas paradumiem un spriež par to lietošanu
kontekstā ar fiziskām aktivitātēm |
3.6. Pēta un pēc paša
veidotiem kritērijiem izvēlas lietot veselīgu uzturu pirms un
pēc fiziskām aktivitātēm |
3.6. Analizē sakarību
starp enerģiju, ko uzņem ar uzturu, un ikdienas aktivitātēs
patērēto enerģiju un, pamatojoties uz dažādiem informācijas
avotiem, veido savu uztura plānu saistībā ar fizisko
aktivitāšu apjomu |
| 3.7. Pazīst veselīgu
skolas vidi, piemēram, āra un iekštelpu fizisko aktivitāšu
zonas, pārveidojams klases telpas iekārtojums, relaksējošā
zona, svaigs gaiss, gaisma |
3.7. Rīkojas veselību
veicinoši, rosina un motivē citus veidot veselīgu skolas
vidi |
3.7. Pieņem personiski
un sociāli atbildīgus lēmumus, iesaistoties veselību
veicinošas skolas vides veidošanā |
| 4. Drošību un veselību
sev un citiem ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties
varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība
atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās
situācijās |
| 4.1. Atpazīst drošu
rīcību savā ikdienā, piemēram, mājas, mācību un
apkārtējā vidē, saskarsmē ar cilvēkiem, ārkārtas
situācijās, un ar pieaugušā atbalstu rīkojas droši.
4.2. Atpazīst drošu situāciju un ievēro ceļu satiksmes
noteikumus, piemēram, izmantojot velosipēdu, skrituļdēli,
skrejriteni, skrituļslidas, atrodoties dzelzceļa tuvumā,
šķērsojot ielu, ceļu, dzelzceļu.
4.3. Ar pedagoga atbalstu nosauc publiskās fizisko aktivitāšu
un brīvā laika pavadīšanas vietas, kurās uzturas (sporta
centri, laukumi, slēpošanas un snovborda trases), un to
izstrādātos drošības noteikumus
|
4.1. Novērtē
situāciju, pieņem lēmumus un uzņemas atbildību par atbilstošu
rīcību, lai pasargātu sevi un citus, atrodoties vietās, kur
pulcējas daudz cilvēku, piemēram, stacijās, sabiedriskajā
transportā, masu pasākumos, tirdzniecības centros, kinoteātros.
4.2. Izmēģinot jaunas aktivitātes, patstāvīgi izvērtē
drošu rīcību ceļu satiksmē, piemēram, braucot ar velosipēdu,
skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidām.
4.3. Mērķtiecīgi un ar izpratni ievēro tuvākajā apkārtnē
esošo publisko fizisko aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas
vietu izstrādātos drošības noteikumus
|
4.1. Modelē, plāno un
analizē dažādus apdraudējumu gadījumus tuvākajā apkārtnē,
piemēram, ja ir plūdi, vētra, ķīmisko vielu noplūde,
ugunsgrēks, sakaru līdzekļu traucējumu gadījumos.
4.2. Izvērtē un novērš riskus, pieņem lēmumus atbilstoši
apkārtējās vides situācijai, braucot ar velosipēdu, mopēdu,
skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidām, slēpojot, slidojot un
nūjojot.
4.3. Izvērtē publisko fizisko aktivitāšu un brīvā laika
pavadīšanas vietu izstrādātos drošības noteikumus un saskata
iespējas, ko varētu mainīt, lai uzlabotu vides drošību
|
| 4.4. Pedagoga vadībā
apgūst koordinācijas vingrinājumus personiskās drošības
nodrošināšanai, piemēram, spēju orientēties telpā, kustību
reakcijas laiku un māku pielāgot kustības mainīgā situācijā
un neierastos uzdevumos |
4.4. Izvēlas
atbilstošus koordinācijas, spēka un izturības vingrinājumus un
lieto tos savas drošības sekmēšanai, piemēram, bēgot pārvar
šķēršļus |
4.4. Sadarbojoties
izvēlas un lieto piemērotus fizisko sagatavotību sekmējošus
vingrinājumus, kas palīdz pieņemt drošus lēmumus atbildīgai
rīcībai dažādās negaidītās, bīstamās situācijās,
piemēram, orientēties cilvēku pūlī un telpu izvietojumā
evakuācijas laikā un izvairīties no sadursmēm ar citiem |
| 4.5. Apguvis drošas
uzvedības pamatnoteikumus uz ūdens un atpazīst drošas
situācijas baseinā un atklātā ūdenī |
4.5. Atpazīst un
izvērtē situācijas, kad jāsniedz palīdzība "slīkstošajam"
(imitē baseinā) no krasta, kad nepieciešams izmantot glābšanas
vestes |
4.5. Demonstrē drošu
rīcību ūdenī un pieņem lēmumu, kā rīkoties iespējamās
bīstamās situācijās ūdenī (aizrīšanās ar ūdeni, upes un
jūras zemūdens straumes, krampji kājās, aizpeldēšana par
tālu no krasta, atrašanās aukstā ūdenī, laivas
apgāšanās) |
| 4.6. Izglītības
iestādes organizētajās evakuācijas mācībās seko līdzi
skolotāja norādījumiem par evakuācijas norisi, iegaumē un
ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās
vietu |
4.6. Izpēta ārkārtas
situāciju iespējamību skolas rīkotajos pasākumos un analizē
drošu rīcību |
4.6. Sadarbojoties
modelē iespējamās bīstamās situācijas, kad nepieciešama
evakuācija (no masu pasākumiem, tirdzniecības centriem,
kinoteātriem), jāpieņem droši un atbildīgi lēmumi un
atbilstoši jārīkojas |
| 4.7. Pedagoga vadībā
apgūst prasmi apkopt sasitumus, brūces un vieglas traumas,
atpazīst situācijas, kad nepieciešams lūgt palīdzību
pieaugušajam veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā,
nosauc ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112 |
4.7. Spēj novērtēt
paaugstināta traumatisma riskus, sniegt pirmo palīdzību sev un
nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem, lieto ārkārtas palīdzības
izsaukuma numuru 112, kā arī citu institūciju, piemēram,
krīzes centru un uzticības tālruņu, numurus |
4.7. Darbojas atbilstoši
pirmās palīdzības rīcības secībai negadījuma vietā, pieņem
pamatotu lēmumu par palīdzības dienestu izsaukšanu |
Piezīmes.
1. * Skola atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības
iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam piedāvā
iespēju skolēniem apgūt 1.–9. klašu grupā pārvietošanās
pamatkustības, vingrinoties vismaz divos pārvietošanās veidos
(slēpošana, slidošana, skrituļošana, braukšana ar
skrejriteni, ar pašriti, ar velosipēdu un skrituļdēli,
nūjošana un peldēšana).
2. ** Skola atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības
iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam piedāvā
iespēju skolēniem apgūt 4.–9. klašu grupā vismaz sešas
sporta spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem,
piemēram, basketbola, volejbola, futbola, handbola, frisbija,
florbola, touch (pieskāriena) regbija, kinn-ball,
ūdenspolo un citu spēļu vingrinājumus, vismaz četras
vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, piemēram,
badmintona, galda tenisa, diska golfa, mini kriketa, bočijas,
gorodku, mini kērlinga, spīdmintona un citu vienspēļu
vingrinājumus.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
9. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību snieguma vērtēšana apguves līmeņos 1. Skolēna sniegums atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam tiek vērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem: 1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju un attieksmju apjoms un kvalitāte; 1.2. atbalsta nepieciešamība; 1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā. 2. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "sācis apgūt", ja: 2.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve; 2.2. skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei; 2.3. skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu. 3. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "turpina apgūt", ja: 3.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs; 3.2. skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei; 3.3. skolēnam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes. 4. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "apguvis", ja: 4.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs; 4.2. skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi; 4.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. 5. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni "apguvis padziļināti", ja: 5.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli; 5.2. skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā; 5.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu. Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji: 1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; 1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes; 1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus; 1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika. 2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 – labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā. 3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja: 3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai un kompleksu problēmu risināšanai mainīgajās reālās dzīves situācijās; 3.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības; 3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti; 3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas; 3.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā. 4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja: 4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā; 4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus; 4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības; 4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī; 4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi; 4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi. 5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja: 5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, risina lielāko daļu tipveida uzdevumu bez kļūdām; 5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami; 5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus; 5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu; 5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes; 5.6. mācību sasniegumi attīstās. 6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja: 6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu; 6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā; 6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa; 6.4. nav attīstīta sadarbības prasme; 6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama. 7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs. Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 (Pielikums grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 438) Pamatizglītības programmas paraugs
(izglītības programmas kodi
21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113,
23011114)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības programmas (turpmāk – izglītības
programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību
un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt
vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties
sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu
personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts
pamatizglītības standartam.
II. Izglītības
saturs
2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos
rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības
standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā
arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes,
neklātienes un tālmācības formā.
5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde
atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot 1. vai 2.
tabulā noteikto kopējo mācību stundu skaitu mācību
priekšmetos.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda2 |
624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. |
svešvaloda 1, svešvaloda
23 |
208 (6) |
385 (11) |
525 (15) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
245 (7) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
174 (5) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.3. |
literatūra |
|
140 (4) |
210 (6) |
| 3.4. |
teātra māksla |
|
35 (1) |
35 (1) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
140 (4) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
140 (4) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
210 (6) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
210 (6) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
175 (5) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība4 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā
ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu
nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā
noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek
uzsākta 4. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot
pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā
2. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda2 |
312 (9) |
315 (9) |
315 (9) |
| 1.2. |
svešvaloda 1, svešvaloda
23 |
104 (3) |
210 (6) |
210 (6) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
35 (1) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
175 (5) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla4 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika4 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. |
literatūra |
|
105 (3) |
105 (3) |
| 3.4. |
teātra māksla4 |
|
35 (1) |
35 (1) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
104 (3) |
105 (3) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
70 (2) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
70 (2) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
105 (3) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
105 (3) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
243 (7) |
315 (9) |
315 (9) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un
tehnoloģijas4 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
105 (3) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība4 |
104 (3) |
104 (3) |
104 (3) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā
ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu
nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā
noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek
uzsākta 4. klasē.
4 Mācību priekšmetos Teātra māksla,
Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un
tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt
mācību satura teorētisko daļu.
6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim
gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot
mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši
sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības
iestādes iespējām.
7. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu
skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un
uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un
7.–9. klase.
8. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt
mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 %
no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā,
kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju,
kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm
7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu
skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā
stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu
skaits tiek mainīts.
9. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko
mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības
standarta nosacījumus.
10. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka
saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem,
ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
11. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši
mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam
plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un
audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās,
gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes tiek iekļautas:
12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un
audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram,
veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības
jautājumus;
12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris,
Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un
Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai,
ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku
iesniegums);
12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
12.4. pasākumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
13. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo
izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam
iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas
mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību
stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no
citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas
mācīšanās vajadzības.
14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi,
kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības
vajadzībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli
uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu
kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
17. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības
programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts
pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus,
nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko
nodrošinājumu, piemēram, videolekciju un individuālu
tiešsaistes konsultāciju organizēšanai, saziņai izglītības
iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai
paredzēto mācību materiālu izstrādei.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā.
19. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības
standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, piemēram,
nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā,
pārbaudījumu apjomu un skaitu, vienai klasei vienā dienā
neplānojot vairāk par vienu līdz diviem temata noslēguma
pārbaudes darbiem, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna
vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību,
"nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
21. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī
obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
22. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
23. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas
sedz:
23.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts
budžeta;
23.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts un pašvaldības budžeta;
23.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
24. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
25. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
26. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību
priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne
vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus
atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā
mācību stundu.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
12. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs
(izglītības programmas kodi
21011121, 11011121, 21011123, 21011124, 23011121, 23011123,
23011124)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk –
izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna
vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns
gribētu un valsts valodā varētu turpināt vispārējo
izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības
dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības
standartam.
2. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:
2.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;
2.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta
apguve;
2.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.
II. Izglītības
saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos
rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības
standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā
arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
5. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes,
neklātienes un tālmācības formā.
6. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde
atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā
pielikuma 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu skaitu
mācību priekšmetos.
Mācību stundu
skaits trīs gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda un literatūra |
520 (15) |
525 (15) |
525 (15) |
| 1.2. |
svešvalodas |
174 (5) |
245 (7) |
315 (9) |
| 1.3. |
mazākumtautības valoda un
literatūra |
312 (9) |
315 (9) |
315 (9) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
245 (7) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. |
teātra māksla |
|
70 (2) |
|
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
140 (4) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
140 (4) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
210 (6) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
140 (4) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
175 (5) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība2 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot
pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā
2. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda un literatūra |
312 (9) |
350 (10) |
455 (13) |
| 1.2. |
svešvalodas |
139 (4) |
140 (4) |
140 (4) |
| 1.3. |
mazākumtautības valoda un
literatūra |
104 (3) |
210 (6) |
210 (6) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
70 (2) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
105 (3) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla2 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika2 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. |
teātra māksla2 |
|
35 (1) |
|
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
104 (3) |
105 (3) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
105 (3) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
105 (3) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
105 (3) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
140 (4) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
243 (7) |
350 (10) |
385 (11) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un
tehnoloģijas2 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
105 (3) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība2 |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetos Teātra māksla,
Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un
tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt
mācību satura teorētisko daļu.
7. Izglītības iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai
izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību
satura apguvei:
7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot
svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli;
7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 %
apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā,
ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu
valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību
stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību
priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un
bilingvāli;
7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot
mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības
programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību
priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne
mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus,
kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9.
klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot
svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim
gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot
mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši
sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības
iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt
mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 %
no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā
stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura
atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm
7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu
skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā
stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu
skaits tiek mainīts.
10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu
skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību
gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6.
klase un 7.–9. klase.
11. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko
mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības
standarta nosacījumus.
12. Pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka
saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem,
ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
13. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši
mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam
plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un
audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās,
gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes iekļauj:
14.1. klases stundas, kuras tiek plānotas atbilstoši mācību
un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram,
veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības
jautājumus;
14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris,
Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un
Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai,
ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku
iesniegums);
14.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
14.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
15. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu
izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam
iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas
mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu,
nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību
stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no
citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas
mācīšanās vajadzības.
16. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
18. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi
atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības
īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli
uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu
kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
19. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības
programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts
pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus,
nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko
nodrošinājumu, piemēram, videolekciju un individuālu
tiešsaistes konsultāciju organizēšanai, saziņai izglītības
iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai
paredzēto mācību materiālu izstrādei.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā.
21. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības
standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, piemēram,
nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā,
pārbaudījumu apjomu un skaitu, vienai klasei vienā dienā
neplānojot vairāk par vienu līdz diviem temata noslēguma
pārbaudes darbiem, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna
vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību,
"nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
22. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
23. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī
obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
25. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas
sedz:
25.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts
budžeta;
25.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts un pašvaldības budžeta;
25.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
26. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
27. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
28. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību
priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne
vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus
atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā
mācību stundu.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 (Pielikums grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 438) Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs
(izglītības programmas kodi
23011911, 11011911, 21011911)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības
programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir
nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu
izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot
iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtas uzvedības
normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir
īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas
īpašais veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības
iestādē.
II. Izglītības
saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos
rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības
standarts.
4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības
programmas īstenošanas plānā.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek
ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.
6. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās
korekcijas izglītības iestādē.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Pedagoģiskā procesa īstenošanai izglītības iestāde
veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā
pielikuma 1. tabulā noteikto mācību stundu skaitu mācību
priekšmetos.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda2 |
624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. |
svešvaloda 1, svešvaloda
23 |
208 (6) |
385 (11) |
525 (15) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
245 (7) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
174 (5) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.3. |
literatūra |
|
140 (4) |
210 (6) |
| 3.4. |
teātra māksla |
|
35 (1) |
35 (1) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
140 (4) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
140 (4) |
| 4.4. |
boloģija |
|
|
210 (6) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
210 (6) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
175 (5) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība4 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā
ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu
nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā
noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek
uzsākta 4. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim
gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot
mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši
sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības
iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt
mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 %
no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā
stundu skaits tiek mainīts.
10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu
skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību
gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6.
klase un 7.–9. klase.
11. Pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka
saskaņā ar tās nolikumā definētajiem mērķiem un uzdevumiem,
ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
12. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās
skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums
ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim
skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos
normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta
pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.
13. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai
skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi,
iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde
izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves
plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību
stundas vai cita veida atbalstu.
14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas
nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību
līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta noteikumos
par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas,
mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas
metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
16. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu
uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē
grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un
individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes
pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju
un sekmē reintegrāciju.
17. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam
plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās
korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības
noteikumus:
17.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības
iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās
korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un
drošības noteikumiem;
17.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) –
skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas
plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās
un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;
17.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):
17.3.1. darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un
karjeras izglītība;
17.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei
sabiedrībā;
17.3.3. individuālās/grupu nodarbības;
17.4. reintegrācijas veicināšana – sociālās korekcijas
izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas
iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas
izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas
veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo
vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi,
vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, un sociālās
korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.
18. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas
lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc
katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un
veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās
korekcijas plānā.
19. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma
ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta
sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas
nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek
visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus
apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.
20. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu
paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās
nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot
tam nepieciešamo materiālo bāzi.
21. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši
skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu
sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās
nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu
intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu
skolēnus.
22. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās
korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību
gada laikā noteikts šā pielikuma 2. tabulā.
2. tabula
| Nodarbība/klase |
Nodarbību skaits
nedēļā pa klasēm |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Darba prasmju, informācijas
tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
| Vērtībizglītība un sagatavošana
dzīvei sabiedrībā |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
| Individuālās/grupu nodarbības |
0–6 |
0–6 |
0–6 |
0–6 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
| Maksimālā nodarbību stundu slodze
nedēļā |
12 |
12 |
12 |
12 |
14 |
14 |
14 |
14 |
14 |
23. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās
korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas
izglītības iestādē brīvlaikā noteikts šā pielikuma 3.
tabulā.
3. tabula
| Klase |
Nodarbību skaits
nedēļā pa klasēm |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās/grupu nodarbības |
6 |
6 |
6 |
6 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
24. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas
nodarbību saraksta izveidei:
24.1. nodarbības darba prasmju, informācijas tehnoloģiju
apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam
vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram,
šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas
un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tajā
skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām,
uzņēmumiem;
24.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei
sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai,
viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības
iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu
dzīvesveidu;
24.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde
organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas
darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši
skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī
skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības
iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības
programmu, tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas
mācību vielas apguvei.
V. Mācību vides
raksturojums
25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi
atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un
universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama
informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs
noformējums grīdā un iekštelpās.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā.
27. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības
standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, piemēram,
nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā,
pārbaudījumu apjomu un skaitu, vienai klasei vienā dienā
neplānojot vairāk par vienu līdz diviem temata noslēguma
pārbaudes darbiem, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna
vecāku vai viņa likumisko pārstāvju informēšanas kārtību,
"nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
28. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
29. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī
obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
30. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem
apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu
atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti
vispārējās izglītības dokumenti.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
32. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas
īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē,
piešķir no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts
budžeta likumu.
33. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās
korekcijas nodarbību plānam.
34. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar
sociālās korekcijas nodarbību plānu.
35. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
36. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas
izglītības iestādes vienā klasē – 10 skolēni, minimālais
skolēnu skaits vienā klasē – 6 skolēni. Ja skolēnu skaits
klasē ir mazāks, klases apvieno.
37. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes
pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4.
tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības
iestādes finansiālajām iespējām.
4. tabula
| Amats |
Skolēnu skaits |
| līdz 24 |
25 un vairāk |
| 1. Direktors |
1 |
| 2. Direktora vietnieks
izglītības jomā |
0,5 |
1 |
| 3. Izglītības
psihologs |
0,5 |
1 |
| 4. Sporta
organizators |
|
0,5 |
| 5. Bibliotekārs |
0,2 |
0,25 |
| 6. Sociālais
pedagogs |
Izzina
skolēna problēmu loku.
Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai
novēršanai.
Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un
uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to.
Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi.
Reizi mēnesī 30–40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar
katru skolēnu
|
| 7. Internāta
skolotājs |
Skolēnu
skaits internāta grupā no 6 līdz 10.
Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam,
nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas
procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu.
Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu –
pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas
darbu izpilde
|
| 8. Speciālais
pedagogs |
Ja iestādē
ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 (Pielikums grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 438) Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs
(izglītības programmas kodi
21015111, 21015121, 21015211, 21015221, 21015311, 21015321,
21015411, 21015421, 21015511, 21015521, 21015611, 21015621,
21015711, 21015721)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes
traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības
traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem,
mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem
(turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt
skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai
skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai
apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties
par laimīgu un atbildīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt
nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura
apguvē skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
3. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:
3.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;
3.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta
apguve;
3.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.
II. Izglītības
saturs
4. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos
rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības
standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā
arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo
pārcelšanai uz nākamo klasi.
6. Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar
valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas
atzinumu.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde
atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido
mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot
šā pielikuma 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu
skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda2 |
624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. |
svešvaloda 1, svešvaloda
23 |
208 (6) |
385 (11) |
525 (15) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
245 (7) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
174 (5) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.3. |
literatūra |
|
140 (4) |
210 (6) |
| 3.4. |
teātra māksla |
|
35 (1) |
35 (1) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
140 (4) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
140 (4) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
210 (6) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
210 (6) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| Matemātika |
416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| |
Dizains un tehnoloģijas |
173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| |
Datorika |
|
105 (3) |
175 (5) |
| |
Inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| Sports un veselība4 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā
ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu
nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā
noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek
uzsākta 4. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā1
mazākumtautību izglītības programmā
2. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda un literatūra |
520 (15) |
525 (15) |
525 (15) |
| 1.2. |
svešvalodas |
174 (5) |
245 (7) |
315 (9) |
| 1.3. |
mazākumtautības valoda un
literatūra |
312 (9) |
315 (9) |
315 (9) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
|
105 (3) |
| 2.2. |
sociālās zinības un vēsture |
|
245 (7) |
|
| 2.3. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. |
teātra māksla |
|
70 (2) |
|
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. |
ķīmija |
|
|
140 (4) |
| 4.3. |
fizika |
|
|
140 (4) |
| 4.4. |
bioloģija |
|
|
210 (6) |
| 4.5. |
ģeogrāfija |
|
|
140 (4) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
175(5) |
| 6.3. |
inženierzinības |
|
|
35 (1) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība2 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim
gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot
mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši
sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības
iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt
mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 %
no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā
stundu skaits tiek mainīts.
10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu
katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un
uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un
7.–9. klase.
11. Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai
tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā
noteiktajam ilgumam.
12. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko
mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības
standarta nosacījumus.
13. Mazākumtautību izglītības iestādes pedagoģiskā
procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma
proporcijām mācību satura apguvei:
13.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot
svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli;
13.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 %
apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā,
ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē apgūstami
latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību
stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību
priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un
bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību
gadā;
13.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot
mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības
programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību
priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne
mazāk kā 50 % apjomā, 7.–9. klasē apgūstami latviešu
valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu
slodzes mācību gadā.
14. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas
Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka
saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem,
ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
15. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
speciālajām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības
programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos
kopējā mācību procesā.
16. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi,
tai skaitā Braila rakstā, un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību, tai
skaitā latviešu zīmju valodā.
17. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši
mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam
plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un
audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās,
gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
18. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes iekļauj:
18.1. klases stundas, kuras tiek plānotas atbilstoši mācību
un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram,
veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības
jautājumus;
18.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris,
Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei
un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu
grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un
brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko
pārstāvju iesniegums);
18.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna
speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
18.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
19. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
20. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno
atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās
sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu
ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli
nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.
21. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
22. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās
izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina
individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna
speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 3.–9.
tabulā noteikto nodarbību skaitu:
Nodarbību skaits
skolēniem ar redzes traucējumiem
3. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
6 |
5 |
5 |
5 |
6 |
6 |
5 |
4 |
4 |
| Individuālās vai grupu nodarbības
orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā |
6 |
5 |
5 |
5 |
4 |
4 |
4 |
3 |
3 |
| Kopā |
12 |
10 |
10 |
10 |
10 |
10 |
9 |
7 |
7 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar dzirdes traucējumiem
4. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai |
18 |
18 |
18 |
18 |
8 |
6 |
6 |
6 |
6 |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
4 |
5 |
5 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
| Kopā |
22 |
23 |
23 |
21 |
11 |
9 |
9 |
9 |
9 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem
5. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
12 |
12 |
14 |
14 |
15 |
15 |
15 |
14 |
14 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar somatiskām saslimšanām
6. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
5 |
5 |
5 |
5 |
4 |
4 |
3 |
3 |
4 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar valodas traucējumiem
7. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
12 |
12 |
12 |
12 |
10 |
8 |
8 |
8 |
8 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar mācīšanās traucējumiem
8. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
8 |
8 |
8 |
8 |
5 |
5 |
3 |
3 |
2 |
Nodarbību skaits
skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem
9. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
5 |
6 |
6 |
6 |
6 |
6 |
2 |
2 |
2 |
23. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības
vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar
speciālajām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes
finansējuma ietvaros.
24. Individuālajās un grupu nodarbībās var apvienot vairāku
klašu skolēnus.
V. Mācību vides
raksturojums
25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi
atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības
īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli
uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu
kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
26. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts pamatizglītības standartā.
27. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības
standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, piemēram,
nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā,
pārbaudījumu apjomu un skaitu, vienai klasei vienā dienā
neplānojot vairāk par vienu līdz diviem tēmas noslēguma
pārbaudes darbiem, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna
vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību,
"nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
28. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
29. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām
prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
30. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
31. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz:
31.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts
budžeta;
31.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts un pašvaldības budžeta;
31.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
32. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un
grupu atbalsta nodarbību skaitam.
33. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
34. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību
priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne
vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus
atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā
mācību stundu.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
15. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs (Pielikums grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 573)
(izglītības programmas kodi
21015811, 21015821)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar
garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk – izglītības
programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību
un vērtīborientāciju, lai skolēns savu spēju robežās varētu
turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties
sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu
personību.
2. Izglītības programmas uzdevumi ir nodrošināt
nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura
apguvē skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem
atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un
attīstības līmenim.
3. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:
3.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;
3.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta
apguve;
3.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.
II. Izglītības
saturs
4. Speciālās pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts
pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības
stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
5. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu
programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta
nodarbību plāns.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
6. Skolēnu uzņemšana 1.–9. klasē notiek atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie
tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti
no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās
izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
7. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai
pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās
prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim,
spējām un attīstības līmenim.
9. Izglītības programmas īstenošana skolēniem ar garīgās
attīstības traucējumiem paredzēta deviņiem gadiem.
10. Vispārējās izglītības klasē iekļautajiem skolēniem
izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai
tos iekļautu kopējā mācību procesā.
11. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde
atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido
mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot
šā pielikuma 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu
skaitu mācību priekšmetos.
Mācību stundu
skaits trīs gados mācību priekšmetā1
1. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda |
624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. |
svešvaloda |
174 (5) |
210 (6) |
210 (6) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 2.2. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
208 (6) |
210 (6) |
210 (6) |
| 3.2. |
mūzika |
138 (4) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. |
literatūra |
|
175 (5) |
210 (6) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
210 (6) |
| 4.2. |
ģeogrāfija |
|
|
210 (6) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
451 (13) |
455 (13) |
490 (14) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
208 (6) |
560 (16) |
805 (23) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
105 (3) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| Sports un veselība2 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Mācību stundu
skaits trijos gados mācību priekšmetā mazākumtautību
izglītības programmās1
2. tabula
Nr.
p.k. |
Mācību joma un mācību
priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7. –9. klase |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda un literatūra |
350 (10) |
420 (12) |
420 (12) |
| 1.2. |
svešvaloda |
174 (5) |
210 (6) |
210 (6) |
| 1.3. |
mazākumtautības valoda un
literatūra |
312 (9) |
315 (9) |
315 (9) |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| 2.1. |
sociālās zinības |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 2.2. |
Latvijas un pasaules vēsture |
|
|
210 (6) |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.2. |
mūzika |
104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
208 (6) |
210 (6) |
210 (6) |
| 4.2. |
ģeogrāfija |
|
|
210 (6) |
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
451 (13) |
455 (13) |
490 (14) |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
208 (6) |
490 (14) |
770 (20) |
| 6.2. |
datorika |
|
105 (3) |
105 (3) |
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība2 |
278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
Piezīmes.
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits
nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība
regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās
klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
12. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim
gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot
mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši
sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības
iestādes iespējām.
13. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā
izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt
mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 %
no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā
stundu skaits tiek mainīts.
14. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu
katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un
uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un
7.–9. klase.
15. Mazākumtautību izglītības programmās izglītības
iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no
šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura
apguvei:
15.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot
svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli;
15.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas
1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 %
apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā,
ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē apgūstami
latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību
stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību
priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un
bilingvāli;
15.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot
mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības
programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību
priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne
mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes
mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus,
kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, 7.–9. klasē
latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no
kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot
svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami
mazākumtautības valodā un bilingvāli.
16. Dabaszinību un dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetu
saturā integrēti iekļauj fizikas, ķīmijas un bioloģijas
mācību priekšmetu atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību
saturu.
17. Apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības
oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar
tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot
vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
18. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši
mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Skolēnam
plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un
audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās,
gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
19. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes iekļauj:
19.1. klases stundas, kuras tiek plānotas atbilstoši mācību
un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram,
veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības
jautājumus;
19.2. fakultatīvās nodarbības (t. sk. Koris, Kolektīvā
muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības
mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot
skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības
principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju
iesniegums);
19.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna
speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
19.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
20. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
21. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno
atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās
sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu
ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli
nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.
22. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
23. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās
izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases skolēniem ar
garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina individuālās un
grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēnu individuālajām
vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 3. tabulā noteikto
nodarbību skaitu:
3. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
6 |
6 |
6 |
6 |
5 |
5 |
2 |
2 |
2 |
24. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības
vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar
garīgās attīstības traucējumiem nodrošina izglītības
iestādes finansējuma ietvaros.
25. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot
vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides
raksturojums
26. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi
atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības
īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli
uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu
kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
27. Skolēnu iegūtās pamatizglītības vērtēšanas
pamatprincipi un kārtība ir noteikta normatīvajos aktos par
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās
izglītības programmās.
28. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību, nosakot vērtēšanas mērķi,
tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu,
vienai klasei vienā dienā neplānojot vairāk par vienu temata
noslēguma pārbaudes darbu, vērtējuma izteikšanas veidu,
skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas
kārtību, "nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
29. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes vērtēšanas
kārtību.
30. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām
prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
32. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz:
32.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts
budžeta;
32.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts un pašvaldības budžeta;
32.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
33. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un
grupu atbalsta nodarbību skaitam.
34. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
35. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību
priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot
skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan
daļā mācību stundu.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
16. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747 Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs (Pielikums grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 573)
(izglītības programmas kodi
21015911, 21015921)
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar
smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem
attīstības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma)
mērķis ir nodrošināt skolēnam iespēju apgūt pamatprasmes
atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības
līmenim, nodrošinot attīstības traucējuma korekciju un
kompensēšanu vai nodrošinot veselības saglabāšanu, lai
skolēns varētu iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties
par laimīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt
nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura
apguvē skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem
vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem atbilstoši
skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības
līmenim.
3. Izglītības programma paredz katram skolēnam individuālā
izglītības programmas apguves plāna izstrādi un
īstenošanu.
4. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:
4.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;
4.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta
apguve;
4.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.
II. Izglītības
saturs
5. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu
programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta
nodarbību plāns.
6. Mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra
skolēna individuālajam izglītības programmas apguves
plānam.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
7. Skolēnu uzņemšana 1.–9. klasē notiek atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie
tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti
no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās
izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
8. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai
pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
9. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās
prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim,
spējām un attīstības līmenim.
10. Izglītības programmas īstenošana skolēniem paredzēta
deviņiem gadiem. Atkarībā no skolēna veselības stāvokļa un
izglītības iestādes iespējām izglītības programmas
īstenošana var ilgt līdz 12 gadiem.
11. Izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un
veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls
izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no
diviem izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu
plānu variantiem.
1. variants
Nr.
p.k. |
Mācību joma un
mācību priekšmets |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| latviešu valoda |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| sociālās zinības |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3.2. |
mūzika |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3.3. |
literatūra |
|
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| dabaszinības |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 6.2. |
datorika |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| Maksimālā mācību
stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
2. variants
Nr.
p.k. |
Mācību joma un
mācību priekšmets |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| 1. |
Saskarsme (komunikācija, valodas
uztvere, izpratne, lietošana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 2. |
Sociālās zinības (sociālās
iemaņas) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3. |
Vizuālā māksla (pasaules
izzināšana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 4. |
Sports un veselība (kustību
attīstīšana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| Maksimālā mācību
stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
12. Mazākumtautību izglītības programmās, izvērtējot
skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli,
skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves
plāns, par pamatu ņemot vienu no diviem mācību priekšmetu un
stundu plānu variantiem.
1. variants
Nr.
p.k. |
Mācību joma un
mācību priekšmets |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| 1. |
Valodu mācību joma |
| 1.1. |
latviešu valoda un literatūra |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 1.2. |
mazākumtautības valoda un
literatūra |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 2. |
Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
| sociālās zinības |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3. |
Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
| 3.1. |
vizuālā māksla |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3.2. |
mūzika |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 4. |
Dabaszinātņu mācību
joma |
| 4.1. |
dabaszinības |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
| 5. |
Matemātikas mācību
joma |
| matemātika |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 6. |
Tehnoloģiju mācību
joma |
| 6.1. |
dizains un tehnoloģijas |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 6.2. |
datorika |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
| 7. |
Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
| sports un veselība |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| Maksimālā mācību
stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
2. variants
Nr.
p.k. |
Mācību joma un
mācību priekšmets |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| 1. |
Saskarsme (komunikācija, valodas
uztvere, izpratne, lietošana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 2. |
Sociālās zinības (sociālās
iemaņas) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3. |
Vizuālā māksla (pasaules
izzināšana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 4. |
Sports un veselība (kustību
attīstīšana) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| Maksimālā mācību
stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
13. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu
plāns pielāgojams katra skolēna veselības stāvoklim, spējām
un attīstības līmenim. Stundu skaits nedēļā individuālajā
plānā var būt mazāks par mācību priekšmetu un stundu plānā
maksimāli pieļaujamo.
14. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu
sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši
mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Skolēnam
plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un
audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās,
gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
15. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu
slodzes iekļauj:
15.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši skolēnu
mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās,
piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības
jautājumus;
15.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu
grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un
brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko
pārstāvju iesniegums);
15.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši
katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības
dinamikai;
15.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
16. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno
atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās
sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu
ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli
nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.
17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
18. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās
pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
19. Izglītības iestāde skolēnam ar smagiem garīgās
attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības
traucējumiem nodrošina individuālās un grupu atbalsta
nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām,
ievērojot šā pielikuma 1. tabulā noteikto nodarbību
skaitu.
1. tabula
| Nodarbība |
Klase |
| 1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
| Individuālās vai grupu atbalsta
nodarbības |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
7 |
7 |
7 |
20. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības
vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar
smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem
attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādei
piešķirtā finansējuma ietvaros.
21. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot
vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides
raksturojums
22. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un
veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi
atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības
īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli
uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu
kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
23. Skolēnu iegūtās pamatizglītības vērtēšanas
pamatprincipi un kārtība ir noteikti normatīvajos aktos par
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās
izglītības programmās.
24. Skolēni no valsts pārbaudes darbiem ir atbrīvoti.
25. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību, nosakot, piemēram,
vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, izteikšanas
veidu, vecāku informēšanas kārtību, "nv" (nav vērtējuma)
izmantošanas gadījumus.
26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus, izglītības iestādē īstenoto
pamatizglītības programmu un izglītības iestādē izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību
priekšmetā mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām
prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
28. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde
ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības
iestāžu darbību.
29. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz:
29.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts
budžeta;
29.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts un pašvaldības budžeta;
29.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no
valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
30. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātam mācību
priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo
atbalsta nodarbību skaitam.
31. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
32. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba
samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību
priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot
skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan
daļā mācību stundu.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokuments
-
Skaidrojumi
-
Citi saistītie dokumenti
|
