Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 71

Rīgā 2017. gada 31. janvārī (prot. Nr. 5 22. §)
Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilstoši iesniegtajiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem (turpmāk – kvalifikācijas dokumenti) daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai) (turpmāk – reglamentētai profesijai noteiktās prasības).

II. Papildu prasības, ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām

2. Ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī, nosakot, ka pretendenta iegūtajai profesionālajai pieredzei jābūt pēc profesionālās darbības veida līdzvērtīgai un kopējā ilguma ziņā ne mazākai par praktiskā darba pieredzi, kuras ilgumu nosaka reglamentētai profesijai noteiktās prasības. Papildu prasības piemēro šādos gadījumos:

2.1. pretendents nav ieguvis noteiktā ilguma praktiskā darba pieredzi kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā pretendenta mītnes valstī, bet attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai šāds uzraudzītas profesionālās darbības laikposms ir nepieciešams praktiskā darba pieredzes iegūšanai;

2.2. pretendentam nav profesionālās pieredzes vai tās ilgums ir mazāks par reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās paredzēto ilgumu, ja noteikta ilguma profesionālā pieredze ir attiecīgajā profesijā noteiktā prasība.

3. Ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām un attiecīgā prasība Latvijas Republikā ir iegūta augstākā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamais kopējais profesionālās pieredzes ilgums:

3.1. ne vairāk kā divas reizes pārsniedz trūkstošo izglītības ilgumu, ja ir atšķirības pretendenta apgūtās izglītības programmas saturā vai studiju (mācību) praksē;

3.2. ir līdzvērtīgs trūkstošās iegūtās praktiskā darba pieredzes ilgumam kvalificēta profesijas pārstāvja uzraudzībā, ja pretendents nav apguvis praktiskā darba pieredzi kvalificēta profesijas pārstāvja uzraudzībā, bet šādas noteikta ilguma pieredzes ieguve ietverta reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās.

III. Papildu prasību – kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda – piemērošana, ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām

4. Ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai izvirza papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām šādos gadījumos:

4.1. ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 45. panta pirmās daļas 4. punktu, bet pretendents apguvis mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, un iegūtās izglītības līmenis ir līdzvērtīgs vai par vienu līmeni zemāks un tās kopējais ilgums nav mazāks vairāk kā par vienu gadu, salīdzinot ar Latvijas Republikā noteikto, bet pretendentam nav vismaz gadu ilgas pilna laika vai līdzvērtīga ilguma daļlaika profesionālās darbības pieredzes iepriekšējo 10 gadu laikā;

4.2. pretendenta iegūtās izglītības līmenis ir līdzvērtīgs vai par vienu līmeni zemāks un tās kopējais ilgums nav mazāks par diviem gadiem, salīdzinot ar attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai noteiktajām prasībām.

5. Ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai izvirza papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, nedodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām:

5.1. reglamentētajā profesijā, kurā patstāvīgas profesionālās darbības veikšanas neatņemama sastāvdaļa Latvijas Republikā ir zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un to piemērošanu;

5.2. ārsta reglamentētās profesijas specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializētā zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita, arhitekta profesijās, ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

5.3. ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina:

5.3.1. ka iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 44. panta otrās daļas 5. punktā noteiktajam 5. līmenim, bet Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktās prasības profesionālajai darbībai reglamentētā profesijā atbilst minētā likuma 44. panta otrās daļas 3. punktā noteiktajam 3. līmenim vai 2. punktā noteiktajam 2. līmenim;

5.3.2. ka iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 44. panta otrās daļas 4. punktā noteiktajam 4. līmenim, bet Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktās prasības profesionālajai darbībai reglamentētā profesijā atbilst minētā likuma 44. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam attiecīgi 1. vai 2. līmenim.

6. Ja pretendenta medicīniskā izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

7. Nosakot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas perioda ilgumu, ņem vērā arī pretendenta profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, apgūto tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību, kuru ieguvi ir apstiprinājušas pretendenta mītnes valsts kompetentās iestādes vai tās valsts kompetentās iestādes, kurā minētās zināšanas, tālākizglītība vai profesionālās pilnveides izglītība iegūta. Atzīšanas institūcija izvērtē, vai minētās pretendenta profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, apgūtā tālākizglītība un profesionālās pilnveides izglītība kompensē trūkstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas saskaņā ar reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām.

8. Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētās profesijās (turpmāk – atzīšanas institūcija), lēmumā par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda piemērošanu norāda profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijā nepieciešamo izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeni atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 44. panta otrajā daļā norādītajam iedalījumam un pamato, kādēļ pretendenta kvalifikācijas dokumentos apliecinātā izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām, kā arī to, kādēļ šo neatbilstību nekompensē pretendenta profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, apgūtā tālākizglītība un profesionālās pilnveides izglītība.

9. Atzīšanas institūcija lēmumā par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes piemērošanu iekļauj to būtisko mācību priekšmetu (studiju kursu) sarakstu vai satura raksturojumu, kas atbilst Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām, bet kuru apguvi neapliecina pretendenta kvalifikācijas dokumenti, un kas tiks vērtēts kvalifikācijas atbilstības pārbaudē.

10. Atzīšanas institūcija lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu iekļauj pārskatu par teorētiskajām zināšanām, praktiskajām iemaņām un būtiskajiem profesionālās darbības noteikumiem, kas atbilst reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām un kuru pārzināšanu neapliecina pretendenta kvalifikācijas dokumenti, un kuru apguve ir nepieciešama adaptācijas perioda laikā.

11. Ja šo noteikumu 9. un 10. punktā minētajos lēmumos norādīto teorētisko zināšanu, praktisko iemaņu vai būtiskāko profesionālās darbības noteikumu apguvei attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā atbilst noteikta izglītības programma, minētajos lēmumos norāda arī informāciju par vietu un laiku, kur šādu izglītību ir iespējams apgūt.

12. Par adaptācijas perioda ilgumu nosaka minimālo laiku, kāds nepieciešams, lai iegūtu trūkstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgai profesionālajai darbībai, un apgūtu profesionālās darbības noteikumus attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā.

13. Maksimālais adaptācijas perioda ilgums ir:

13.1. trīs gadi, ja reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās ietilpst augstākā vai vidējā profesionālā izglītība;

13.2. divi gadi, ja reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās ietilpstošās izglītības ieguvi apliecina arodizglītības atestāts, kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

14. Šo noteikumu 9. un 10. punktā minētajā lēmumā norāda arī šādu informāciju par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu:

14.1. norises kārtība;

14.2. vērtēšanas kritēriji;

14.3. kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vieta – institūcija (vai institūcijas, ja ir iespējama izvēle) Latvijas Republikā, kurā pretendents to var kārtot, un laiks saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 46. panta ceturtajā daļā noteikto (attiecas uz šo noteikumu 9. punktā minēto lēmumu);

14.4. informācija par kvalificētiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem Latvijas Republikā, kuri var veikt pretendenta uzraudzību adaptācijas periodā (attiecas uz šo noteikumu 10. punktā minēto lēmumu).

15. Ja atzīšanas institūcija pieņem lēmumu par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, tā pirms lēmuma nosūtīšanas pretendentam informē šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minēto institūciju (vai institūcijas, ja ir iespējama izvēle) par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes laikā nosakāmo zināšanu, prasmju un kompetenču saturu un apjomu, kā arī vienojas par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes norises kārtību.

16. Atzīšanas institūcija nodrošina kvalifikācijas atbilstības pārbaudes norisi tās noteiktajā vietā, laikā un kārtībā. Kvalifikācijas atbilstības pārbaudē veic to zināšanu, prasmju un kompetenču atbilstības pārbaudi, kuras attiecas uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošajai reglamentētajai profesijai Latvijas Republikā, bet kuru apguvi neapliecina pretendenta izglītību un kvalifikāciju, kā arī profesionālo pieredzi apliecinošie dokumenti. Institūcija, kas veic kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, tās noslēgumā pretendentam izsniedz dokumentu, kas apliecina kvalifikācijas atbilstības pārbaudes rezultātus.

17. Atzīšanas institūcija uzrauga adaptācijas perioda norisi, ja nepieciešams, sniedz pretendentam papildu konsultācijas par adaptācijas periodam izvirzītajiem uzdevumiem un novērtē pretendenta darbību šajā periodā.

IV. Papildu iespējas pretendenta kvalifikācijas dokumentu atzīšanai

18. Ja prasība profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir iegūta izglītība, kas atbilst likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 44. panta otrās daļas 3. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai izglītības programmai, un pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina šādas izglītības programmas apguvi, un tiem pievienots pretendenta mītnes valsts kompetento iestāžu apstiprināts sertifikāts, kurā apliecināts, ka pretendenta apgūtās izglītības līmenis ir līdzvērtīgs minētā likuma 44. panta otrās daļas 3. punkta "b" vai "c" apakšpunktā noteiktajai izglītības programmai, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai netiek piemērota papildu prasība par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu.

19. Atzīstot profesionālo kvalifikāciju reglamentētajā profesijā, kurā, lai iegūtu tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību, Latvijas Republikā ir spēkā prasība iegūt noteikta ilguma praktiskā darba pieredzi kvalificēta speciālista (praktiskā darba pieredzes iegūšanas vadītāja) uzraudzībā, atzīst praktiskā darba pieredzi, kas iegūta citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un ņem vērā praktiskā darba pieredzi, kas iegūta valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Ārvalstīs iegūtās praktiskā darba pieredzes atzīšana neaizstāj citas prasības, kas noteiktas, lai saņemtu tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā.

20. Atzīstot ārvalstīs iegūto praktiskā darba pieredzi saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, to izvērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:

20.1. praktiskā darba pieredzes iegūšanas laikā ārvalstīs veikto uzdevumu kvantitatīvie (apjoma, daudzuma, ilguma un citi) un kvalitatīvie (satura, sarežģītības pakāpes, daudzpusīguma un citi) raksturlielumi un iegūto prasmju atbilstība praktiskā darba pieredzes iegūšanas laikā Latvijā līdzvērtīgiem rādītājiem attiecīgajā reglamentētajā profesijā;

20.2. praktiskā darba pieredzes iegūšanas vadītāja loma praktiskā darba pieredzes iegūšanas laikā, piemēram, praktiskā darba pieredzes iegūšanas vadītāja izvirzītie mērķi pretendentam un to sasniegšana, pretendenta līdzdalības pakāpe un raksturs kopdarbos ar praktiskā darba pieredzes iegūšanas vadītāju, kā arī patstāvīgi veikto uzdevumu kontrole.

21. Atzīstot profesionālo kvalifikāciju šo noteikumu 19. punktā minētajos gadījumos, atzīšanas institūcija var noteikt ierobežotu ārvalstīs iegūtās praktiskā darba pieredzes ilgumu, ja attiecīgajā reglamentētajā profesijā praktiskā darba pieredzes iegūšanas laikā ir jāiegūst zināšanas un prasmes, kas ir apgūstamas tikai Latvijā.

22. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā pretendenta mītnes valstī un šī profesija ietilpst ekonomiskās darbības jomā, kurai izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, daļējas atbilstības radīto atšķirību kompensēšanai nepieciešamo profesionālās pieredzes ilgumu un veidu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās.

23. Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī izsniegti kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 44. panta otrās daļas 5. punktā noteiktā 5. līmeņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanu un kurus attiecīgā valsts ir atzinusi par izglītības līmeņa (pakāpes) ziņā līdzvērtīgiem augstākajai izglītībai vai vidējai izglītībai, šo noteikumu izpratnē tiek vērtēti kā līdzvērtīgi augstāko izglītību vai vidējo izglītību apliecinošiem kvalifikācijas dokumentiem.

24. Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts tiesību aktiem ārpus šīm valstīm izsniegti kvalifikācijas dokumenti šo noteikumu izpratnē tiek vērtēti tāpat kā šajās valstīs izsniegti kvalifikācijas dokumenti, ja to atbilstību šādiem normatīvajiem aktiem apliecina attiecīgās valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments.

V. Noslēguma jautājums
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu).

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 71Pieņemts: 31.01.2017.Stājas spēkā: 09.02.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 30 (5857), 08.02.2017. OP numurs: 2017/30.6
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
288584
09.02.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva