Zaudējis spēku - Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumus Nr. 71 "Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz reglamentētās profesijas profesionālo darbību daļu, Latvijas Republikā reglamentētās profesijās".

Ministru kabineta noteikumi Nr.397

Rīgā 2005.gada 7.jūnijā (prot. Nr.34 21.§)

Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
36. panta 1. punktu, 44. panta trešās daļas 2. punktu,
45. panta otro un trešo daļu un 46. panta pirmo daļu
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.304 redakcijā)

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. papildu prasības ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kuru izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti vai to kopums (turpmāk — kvalifikācijas dokumenti) daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā reglamentētajā profesijā (turpmāk — Latvijas Republikā noteiktās prasības);

1.2. kārtību, kādā piemēro papildu prasības Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem attiecībā uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, ja pretendenta ārvalstī iegūtā profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no atbilstošai Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām;

1.3. kārtību, kādā institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētās profesijās (turpmāk — atzīšanas institūcija), piemēro kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, ja pretendenta izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

II. Papildu prasības, ja pretendenta ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no atbilstošai Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām

2. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un būtiski neatšķiras pēc izglītības satura un ja ar tiem apliecinātā izglītība neatšķiras pēc izglītības līmeņa vai ir par vienu izglītības līmeni zemāka, un izglītības kopējā ilguma atšķirība nav lielāka par diviem gadiem salīdzinājumā ar Latvijas Republikā noteikto izglītības līmeni un ilgumu attiecīgajai reglamentētajai profesijai, pretendentam ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanai vispirms piemēro papildu prasību par noteikta ilguma profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā pretendenta mītnes valstī (ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti ir iegūti Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai iegūti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ir atzīti Eiropas Ekonomikas zonas valstī, apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī) šādos gadījumos:

2.1. pretendenta kvalifikācijas dokumenti neapliecina attiecīga ilguma profesionālo darbību kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā valstī, kurā tie ir izsniegti, ja attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai šāds uzraudzītas profesionālās darbības laikposms ir nepieciešams;

2.2. ja Latvijas Republikā noteiktā prasība ir augstākās izglītības diploms, kas apliecina tādas studiju programmas apguvi, kuras ilgums nepārsniedz četrus gadus pilna laika studijās, vai pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms, vai diploms par profesionālo vidējo izglītību, pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina sekmīgi apgūtu vienu no šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstu izglītības programmām:

2.2.1. izglītības programmu ar noteiktu struktūru (1.pielikums);

2.2.2. reglamentētu izglītības programmu (2.pielikums);

2.2.3. ne mazāk kā gadu ilgu pilna laika vai līdzvērtīga ilguma nepilna laika izglītības programmu, kurā obligāts uzņemšanas noteikums ir sekmīga tādas vidējās izglītības programmas apguve, kas nepieciešama, lai iestātos augstākās izglītības iestādē;

2.3. pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina nereglamentētas izglītības programmas apguvi, un attiecīgā profesija Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kurā pretendents ir veicis profesionālo darbību, nav reglamentēta;

2.4. pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī, un šī profesija ietilpst ekonomiskās darbības jomās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās, pietiekams pretendenta kvalifikācijas apliecinājums ir noteikta ilguma un veida profesionālā pieredze šajā jomā.

3. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti ir iegūti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ir atzīti Eiropas Ekonomikas zonas valstī, pretendentam papildus daļējas atbilstības radīto atšķirību kompensēšanai nepieciešamajam profesionālās pieredzes ilgumam ir nepieciešama šāda ilguma profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā Eiropas Ekonomikas zonas valstī:

3.1. trīs gadi — papildus augstākās izglītības diplomam par studiju programmas apguvi, kuras ilgums nepārsniedz četrus gadus pilna laika studijās, vai diplomam par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai diplomam par vidējo profesionālo izglītību;

3.2. divi gadi — papildus atestātam par arodizglītību, kompetences apliecībai vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātam, kura iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

4. Ja atšķirība izglītības kopējā ilgumā ir mazāka par gadu un pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina visu būtisko mācību priekšmetu (studiju kursu) apguvi, kuri ir obligāti šādas profesijas apguvē Latvijas Republikā, profesionālā pieredze papildus nav nepieciešama, un pretendenta kvalifikācijas dokumentus atzīst bez citu papildu prasību piemērošanas.

5. Pieprasītās profesionālās pieredzes ilgums profesijās, kurās Latvijas Republikā noteiktā prasība ir augstākās izglītības diploms vai diploms par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai diploms par vidējo profesionālo izglītību, ir:

5.1. ne vairāk kā divas reizes garāks par trūkstošo izglītības ilgumu, bet nepārsniedz četrus gadus, ja pretendenta iesniegtie kvalifikācijas dokumenti apliecina atšķirību studiju (izglītības) programmā vai studiju (mācību) praksē;

5.2. līdzvērtīgs trūkstošajai profesionālajai darbībai kvalificēta profesijas pārstāvja uzraudzībā, bet nepārsniedz četrus gadus, ja pretendenta iesniegtie kvalifikācijas dokumenti apliecina atšķirību šādas uzraudzītas profesionālās darbības ilgumā;

5.3. vismaz divi gadi, ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina nereglamentētas izglītības programmas apguvi un pretendents ir veicis profesionālo darbību nereglamentētā profesijā, bet nepārsniedz četrus gadus, ja profesionālā pieredze ir nepieciešama citu atšķirību kompensēšanai.

6. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī un šī profesija ietilpst noteiktā ekonomiskās darbības jomā, daļējas atbilstības radīto atšķirību kompensēšanai nepieciešamo profesionālās pieredzes ilgumu un veidu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās.

7. Izvērtējot pretendenta profesionālās pieredzes apliecinājumus, ņem vērā arī pretendenta apgūto tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību, lai kompensētu atšķirības.

8. Ja pretendenta profesionālās pieredzes ilgums atbilst šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā minētajām prasībām vai noteiktu pieredzes posmu kompensē šo noteikumu 7.punktā minētā izglītība, pretendenta kvalifikācijas dokumentus atzīst bez citu papildu prasību piemērošanas.

9. Ja pretendentam nav profesionālās pieredzes vai tā nav pietiekami ilga, ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu.

III. Papildu prasības, ja pretendenta ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no atbilstošai Latvijas Republikā reglamentētai profesijai noteiktajām prasībām

10. Ja pretendenta iesniegtie kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un būtiski atšķiras pēc izglītības satura, bet ar tiem apliecinātā izglītība neatšķiras pēc izglītības līmeņa vai ir par vienu izglītības līmeni zemāka un tās kopējā ilguma atšķirība nav lielāka par diviem gadiem salīdzinājumā ar Latvijas Republikā noteikto izglītības līmeni un ilgumu attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atzīšanas institūcija pretendentam piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, dodot pretendentam iespēju izvēlēties vienu no tiem (ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti ir iegūti Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai ir iegūti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ir atzīti Eiropas Ekonomikas zonas valstī, apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī) šādos gadījumos:

10.1. pretendenta kvalifikācijas dokumenti neapliecina būtisko mācību priekšmetu (studiju kursu) apguvi, kuri ir obligāti attiecīgās profesijas apguvē Latvijas Republikā;

10.2. Latvijas Republikā reglamentētā profesija, kurai atbilst ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas nosaukums, ietver vismaz vienu vai vairākas reglamentētas profesionālās darbības, kuras neietilpst šāda nosaukuma reglamentētā vai nereglamentētā profesijā, kurā pretendents ir veicis patstāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī, un šīm darbībām atbilst noteikts izglītības un profesionālās apmācības apjoms;

10.3. pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī, un šī profesija ietilpst noteiktās ekonomiskās darbības jomās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās, pietiekams pretendenta kvalifikācijas apliecinājums ir noteikta ilguma un veida profesionālā pieredze šajā jomā;

10.4. pretendenta kvalifikācijas dokumenti apliecina nereglamentētas izglītības programmas apguvi, attiecīgā profesija šajā valstī nav reglamentēta, un pretendentam nav vismaz divus gadus ilgas profesionālās pieredzes šajā profesijā.

11. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti ir iegūti Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai iegūti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ir atzīti Eiropas Ekonomikas zonas valstī, tie apliecina pretendenta tiesības darboties attiecīgajā profesijā šajā valstī, un šī profesija ietilpst noteiktās ekonomiskās darbības jomās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās, pietiekams pretendenta kvalifikācijas apliecinājums ir noteikta ilguma un veida profesionālā pieredze šajā jomā, un kā pašnodarbinātai personai vai uzņēmuma vadības darbā šādas profesionālās darbības veikšanas neatņemama sastāvdaļa ir precīzas zināšanas par Latvijas normatīvajiem aktiem un to lietošana, sniedzot konsultācijas pakalpojumu saņēmējiem, līdzvērtīgi ar personām, kuras šādu profesionālo kvalifikāciju ir ieguvušas Latvijas Republikā, atzīšanas institūcija, ja iespējams, ņemot vērā pretendenta vēlmes, ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, ja pretendents ir veicis profesionālo darbību:

11.1. amatos, kuri ietver tiesības pārstāvēt komersantu (tai skaitā arī filiālēs);

11.2. vadošos amatos ar komerciāla un/vai tehniska rakstura pienākumiem un ir bijis atbildīgs par vismaz vienu komercsabiedrības struktūrvienību.

12. Pretendentam, kura kvalifikācijas dokumenti atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni un ilgumu un kurš vēlas veikt profesionālo darbību reglamentētā profesijā, kurā patstāvīgas profesionālās darbības veikšanas neatņemama sastāvdaļa Latvijas Republikā ir precīzas zināšanas par Latvijas normatīvajiem aktiem un to lietošana, sniedzot konsultācijas pakalpojumu saņēmējiem, atzīšanas institūcija ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, nedodot pretendentam izvēles tiesības.

13. Pretendentam, kura kvalifikācijas dokumenti apliecina, ka ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni un ilgumu un būtiski neatšķiras, bet patstāvīgas profesionālās darbības veikšanas neatņemama sastāvdaļa šajā profesijā Latvijas Republikā ir precīzas zināšanas par Latvijas normatīvajiem aktiem un to lietošana, sniedzot konsultācijas pakalpojumu saņēmējiem, daļējas atbilstības radīto atšķirību kompensēšanai atzīšanas institūcija:

13.1. vispirms piemēro papildu prasību par noteikta ilguma profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā pretendenta mītnes valstī;

13.2. pēc tam piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, nedodot pretendentam izvēles tiesības, saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu.

14. Ja pretendenta kvalifikācijas dokumenti ir iegūti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ir atzīti Eiropas Ekonomikas zonas valstī, pretendentam, lai daļējas atbilstības radīto atšķirību kompensēšanai piemērotu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, ir nepieciešama šāda ilguma profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā Eiropas Ekonomikas zonas valstī:

14.1. trīs gadi — papildus augstākās izglītības diplomam par studiju programmas apguvi, kuras ilgums nepārsniedz četrus gadus pilna laika studijās, vai diplomam par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai diplomam par vidējo profesionālo izglītību;

14.2. divi gadi — papildus atestātam par arodizglītību, kompetences apliecībai vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātam, kura iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

15. Pretendentiem, kuru kvalifikācijas dokumenti ir iegūti, strādājot attiecīgā nereglamentētā profesijā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ne mazāk kā trīs nepārtrauktus gadus normāla laika darbā vai līdzvērtīgu laikposmu nepilna laika darbā pēdējo 10 gadu laikā, ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, dodot iespēju pretendentam izvēlēties vienu no tiem, ja profesionālās darbības veikšanai attiecīgā Latvijas Republikā reglamentētā profesijā noteiktā prasība ir arodizglītības atestāts, kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

IV. Kvalifikācijas atbilstības pārbaude vai adaptācijas periods

16. Kvalifikācijas atbilstības pārbaude attiecas tikai uz pretendenta profesionālajām teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām, kas vajadzīgas patstāvīgai profesionālajai darbībai, un profesionālās darbības noteikumiem attiecīgā reglamentētā profesijā Latvijas Republikā.

17. Par adaptācijas perioda ilgumu konkrētam pretendentam nosaka minimālo laikposmu, kāds nepieciešams, lai iegūtu trūkstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas vajadzīgas patstāvīgai profesionālajai darbībai, un apgūtu profesionālās darbības noteikumus attiecīgā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, bet ne garāku par attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā noteikto profesionālās darbības periodu kvalificēta profesijas pārstāvja uzraudzībā personām, kuru kvalifikācijas dokumenti ir iegūti Latvijas Republikā.

18. Nosakot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas perioda ilgumu, ņem vērā arī pretendenta profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, apgūto tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību, lai kompensētu atšķirības.

19. Maksimālais adaptācijas perioda ilgums ir:

19.1. trīs gadi, ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms vai diploms par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai diploms par vidējo profesionālo izglītību;

19.2. divi gadi, ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai Latvijas Republikā noteiktā prasība ir arodizglītības atestāts, kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

20. Šo noteikumu 13.punktā minētajā gadījumā pretendenta kvalifikācijas dokumentu atzīšanai pēc papildu prasības par profesionālo pieredzi piemērošanas papildu prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu piemēro šādā kārtībā:

20.1. ja pretendenta profesionālās pieredzes ilgums atbilst izvirzītajām prasībām, piemēro kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;

20.2. ja pretendentam nav profesionālās pieredzes vai tā nav pietiekami ilga, piemēro adaptācijas periodu, kura ilgumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 18.punktam.

21. Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes piemērošanai atzīšanas institūcija izvērtē pretendenta kvalifikācijas dokumentu saturu un sagatavo lēmuma pielikumu par to būtisko mācību priekšmetu (studiju kursu) sarakstu, kuri nav ietverti pretendenta kvalifikācijas dokumentos, un/vai konkrētus jautājumus par profesionālās darbības noteikumiem attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā.

22. Adaptācijas perioda piemērošanai atzīšanas institūcija izvērtē pretendenta kvalifikācijas dokumentu saturu un sagatavo lēmuma pielikumu par tām teorētiskajām zināšanām, praktiskajām iemaņām un būtiskajiem profesionālās darbības noteikumu elementiem attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, kuri nav ietverti pretendenta kvalifikācijas dokumentos un kuru apguve ir nepieciešama adaptācijas perioda laikā.

23. Ja lēmuma pielikumā norādītajām teorētiskajām zināšanām, praktiskajām iemaņām vai būtiskākajiem profesionālās darbības noteikumu elementiem attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā atbilst noteikta tālākizglītība vai profesionālās pilnveides izglītība, norāda arī informāciju par vietu un laiku, kur šādu izglītību ir iespējams apgūt.

24. Lēmumā vai tā pielikumā norāda arī šādu informāciju par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu:

24.1. norises kārtība;

24.2. šajos noteikumos noteiktie vērtēšanas kritēriji;

24.3. kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vieta un laiks;

24.4. informācija par kvalificētiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem Latvijas Republikā, kuru uzraudzībā pretendents var iziet adaptācijas periodu.

25. Atzīšanas institūcija nodrošina kvalifikācijas atbilstības pārbaudes norisi tās noteiktajā vietā, laikā un kārtībā un novērtē to saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

26. Atzīšanas institūcija uzrauga adaptācijas perioda norisi, ja nepieciešams, sniedz pretendentam papildu konsultācijas par adaptācijas periodam izvirzītajiem uzdevumiem un novērtē pretendenta darbību šajā periodā.

V. Papildu iespējas pretendenta kvalifikācijas dokumentu atzīšanai

27. Eiropas Ekonomikas zonas valstī izsniegti kvalifikācijas dokumenti, kurus attiecīgā valsts ir atzinusi par izglītības līmeņa (pakāpes) ziņā līdzvērtīgiem augstākajai izglītībai vai vidējai izglītībai, šo noteikumu izpratnē tiek vērtēti tāpat kā augstāko izglītību vai vidējo izglītību apliecinoši kvalifikācijas dokumenti, ja par šādu atzīšanu ir informētas citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un Eiropas Komisija.

28. Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts tiesību aktiem ārpus šīm valstīm izsniegti kvalifikācijas dokumenti šo noteikumu izpratnē tiek vērtēti tāpat kā šajās valstīs izsniegti kvalifikācijas dokumenti, ja to atbilstību šādiem normatīvajiem aktiem apliecina attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments.

29. Lai uzlabotu pretendenta iespējas adaptēties profesionālajā vidē tādās profesijās, kurās Latvijas Republikā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms vai diploms par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, atzīšanas institūcija papildus šajos noteikumos minētajām prasībām ļauj pretendentam pēc līdzvērtības principa apgūt Latvijas Republikā to profesionālās izglītības daļu, kuru veido profesionālā prakse, ja šāda prakse pretendentam nav bijusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kurā ir iegūta profesionālā kvalifikācija. Šādu praksi iegūst Latvijas Republikas normatīvajos aktos profesionālās izglītības jomā noteiktajā kārtībā.

30. Šajos noteikumos neminētos gadījumos (arī attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, tajā skaitā arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem) ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 45.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 18.09.2007. noteikumiem Nr.627; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.304)

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

2) Padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācības atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK;

3) Eiropas Komisijas 1994.gada 26.jūlija Direktīvas 94/38/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK, C un Dpielikumu;

4) Eiropas Komisijas 1995.gada 20.jūlija Direktīvas 95/43/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK;

5) Eiropas Komisijas 1997.gada 20.jūnija Direktīvas 97/38/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK, Cpielikumu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija Direktīvas 1999/42/EK, ar ko izveido diplomu atzīšanas mehānismu attiecībā uz profesionālajām darbībām, kuras aptver liberalizācijas direktīvas un nosaka pārejas pasākumus, un papildina diplomu atzīšanas vispārējās sistēmas;

7) Eiropas Komisijas 2000.gada 25.februāra Direktīvas 2000/5/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK, Cun Dpielikumu (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu);

9) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/100/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

10) Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvas 2013/25/ES, ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.397

Eiropas Ekonomikas zonas valstu izglītības programmas ar noteiktu struktūru

(Pielikums grozīts ar MK 18.09.2007. noteikumiem Nr.627)

I.Veselības aprūpe, paramedicīna, bērnu aprūpe un pedagoģija

1. Vācijas Federatīvajā Republikā:

1.1. bērnu māsa (Kinderkrankenschwester vai Kinderkrankenpfleger);

1.2. fizioterapeits (līdz 1994.gada 1.jūnijam piešķirto kvalifikāciju nosaukums ir Krankengymnast(in), pēc 1994.gada 1.jūnija — Physiotherapeut(in));

1.3. darba terapeits vai ergoterapeits (Beschäftigungs- und Arbeits-therapeut vai Ergotherapeut);

1.4. logopēds (Logopaede vai Logopaedin);

1.5. ortoptists (Orthoptist(in));

1.6. valsts atzīts bērnu aprūpes darbinieks (Staatlich anerkannte(r) Erzieher(in));

1.7. valsts atzīts ārstējošais pedagogs (Staatlich anerkannte(r) Heilpaedagoge(in));

1.8. medicīnas laboratorijas tehniķis (medizinisch-technische(r) Laboratoriums-Assistent(in));

1.9. radiologa asistents (medizinisch-technische(r) Radiologie-Assistent(in));

1.10. medicīniskās funkcionālās diagnostikas tehniķis (medizinisch-technische(r) Assistent(in) für Funktionsdiagnostik);

1.11. veterinārmedicīnas tehniķis (veterinaermedizinisch-technische(r) Assistent(in));

1.12. diētas asistents (māsa) (Diaetassistent(in));

1.13. farmācijas tehniķis (Pharmazieingenieur), ar izglītību, kas iegūta līdz 1994.gada 31.martam bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā vai jaunajās federālajās zemēs;

1.14. psihiatrijas māsa (Psychiatrische(r) Krankenschwester vai Krankenpfleger);

1.15. runas terapeits (Sprachtherapeut(in)).

2. Čehijas Republikā:

2.1. veselības aprūpes asistents (Zdravotnický asistent). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13gadu, tostarp vismaz astoņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība un četrus gadus ilga vidējā arodizglītība medicīnas skolā, kuru beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu;

2.2. diētas asistents (Nutriční asistent), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13gadu, tostarp vismaz astoņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība un četrus gadus ilga vidējā arodizglītība medicīnas skolā, kuru beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu.

3. Itālijas Republikā:

3.1. zobu tehniķis (odontotecnico);

3.2. optiķis (ottico);

3.3. pedikīra speciālists (podogolo).

4. Kipras Republikā:

4.1. zobu tehniķis (οδοντοτεχνίτης).Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadu, tai skaitā vismaz sešus gadus ilga vispārējā pamatizglītība, sešus gadus ilga vidējā izglītība un divus gadus ilga arodizglītība, kas iegūta pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un papildināta ar gadu ilgu darba pieredzi;

4.2. optiķis (τεχνικός oπτικός). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadu, tai skaitā vismaz sešus gadus ilga vispārējā pamatizglītība, sešusgadus ilga vidējā izglītība un divus gadus ilga arodizglītība, kas iegūta pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un papildināta ar gadu ilgu darba pieredzi.

5. Luksemburgas Lielhercogistē — izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, tai skaitā vismaz trīs gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (atsevišķos gadījumos papildināta ar vienu vai divus gadus ilgu specializācijas kursu, kurš noslēdzas ar eksāmenu) vai vismaz divus ar pusi gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (izglītība noslēdzas ar eksāmenu un ir papildināta ar vismaz sešus mēnešus ilgu darba pieredzi vai uzraudzītu praksi šim nolūkam atzītā iestādē), vai vismaz divus gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (izglītība noslēdzas ar eksāmenu un ir papildināta ar vismaz gadu ilgu darba pieredzi vai uzraudzītu praksi šim nolūkam atzītā iestādē) šādās profesijās:

5.1. radiologa asistents (assistant(e) technique médical(e) en radiologie);

5.2. medicīnas laboratorijas tehniķis (assistant(e) technique médical(e) de laboratoire);

5.3. psihiatrijas māsa (infirmier/ière psychiatrique);

5.4. medicīnas tehniķis (ķirurģijā) (assistant(e) technique médical(e) en chirurgie);

5.5. bērnu māsa (infirmier/ière puériculteur/trice);

5.6. anestēzijas māsa (infirmier/ière anesthésiste);

5.7. kvalificēts masieris (masseur/euse diplômé(e));

5.8. bērnu aprūpes darbinieks (éducateur/trice).

6. Nīderlandes Karalistē:

6.1. veterinārārsta asistents (dierenartassistent). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, un tas ietver vienu no šādiem posmiem:

6.1.1. vismaz trīs gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā, kas noslēdzas ar eksāmenu un dažos gadījumos ir papildināta ar vienu vai divus gadus ilgu specializācijas kursu, kas noslēdzas ar eksāmenu;

6.1.2. divus ar pusi gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā, kas noslēdzas ar eksāmenu un ir papildināta ar vismaz sešus mēnešus ilgu profesionālo pieredzi vai praksi šim nolūkam atzītā iestādē;

6.1.3. vismaz divus gadus ilga profesionālā izglītība specializētā profesionālās izglītības skolā, kas noslēdzas ar eksāmenu un ir papildināta ar vismaz gadu ilgu profesionālo pieredzi vai praksi šim nolūkam atzītā iestādē;

6.1.4. trīs gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (MBO) vai trīs gadus ilga profesionālā izglītība duālajā sistēmā (LLW), kuras noslēdzas ar eksāmenu.

7. Austrijas Republikā:

7.1. izglītības un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga īpaša apmācības programma, un to veido vismaz trīs gadus ilgs mācekļlaiks, kura laikā izglītība daļēji tiek iegūta darbavietā un daļēji izglītības iestādē, un profesionālās prakses un apmācības laikposms, kas noslēdzas ar eksāmenu. Eksāmena nokārtošana apliecina tiesības strādāt un apmācīt mācekļus šādās profesijās:

7.1.1. māsa, kura specializējas bērnu un jauniešu aprūpē, ar īpašu pamatizglītības programmu (spezielle Grundausbildung in der Kinder- und Jugendlichenpflege);

7.1.2. psihiatrijas māsa, ar īpašu pamatizglītības programmu (spezielle Grundausbildung in der psychiatrischen Gesundheits- und Krankenpflege);

7.1.3. kontaktlēcu optiķis (Kontaktlinsenoptiker);

7.1.4. pedikīra speciālists (Fusspfleger);

7.1.5. dzirdes aparātu tehniķis (Hoergeraeteakustiker);

7.1.6. drogists (Drogist);

7.2. masieris (Masseur). Izglītības un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga īpaša mācību programma, kuru veido vismaz divus gadus ilgs mācekļlaiks, divus gadus ilga profesionālā prakse un mācību posmi un gadu ilga apmācība, kas noslēdzas ar eksāmenu. Eksāmena nokārtošana apliecina tiesības strādāt attiecīgajā profesijā un apmācīt mācekļus;

7.3. izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu. Tajā ietilpst piecu gadu izglītība specializētā skolā, kas noslēdzas ar eksāmenu, šādās profesijās:

7.3.1. bērnudārza darbinieks (Kindergaertner(in));

7.3.2. bērnu aprūpes darbinieks (Erzieher).

8. Slovākijas Republikā:

8.1. deju skolotājs mākslas pamatskolās (učiteľ v tanečnom odbore na základných umeleckých školách). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14,5 gadi, tai skaitā vismaz astoņus gadus ilga pamatizglītība, četrusgadus ilga vidējā speciālā izglītība un piecus semestrus ilgi deju pedagoģijas kursi;

8.2. speciālo mācību iestāžu un sociālā dienesta pedagogs (vychovávatel' v špeciálnych výchovných zariadeniach a v zariadeniach sociálnych služieb). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadi, tai skaitā 8-9 gadus ilga vispārējā pamatizglītība, četrus gadus ilga vidējā pedagoģiskā izglītība vai cita vidējā izglītība un divus gadus ilgas nepilna laika papildu pedagoģijas studijas.

II.Meistari un amatnieki

9. Dānijas Karalistē:

9.1. optiķis (optometrist). Izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 14 gadu, tai skaitā piecus gadus ilga profesionālā apmācība, kas sadalīta 2,5 gadus ilgā teorētiskajā apmācībā izglītības iestādē un 2,5 gadus ilgā praktiskās apmācības kursā darbavietā. Apmācība noslēdzas ar eksāmenu amata prasmē, iegūstot meistara tiesības;

9.2. ortopēdijas tehniķis (ortopaedimekaniker). Izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 12,5 gadi, tai skaitā 3,5 gadus ilga profesionālā apmācība, kuru veido sešus mēnešus ilga teorētiskā apmācība profesionālās izglītības iestādē un trīs gadus ilgs praktiskās apmācības kurss darbavietā. Apmācība noslēdzas ar eksāmenu amata prasmē, iegūstot meistara tiesības;

9.3. ortopēdisko apavu meistars (orthopaediskomager). Izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 13,5 gadi, tai skaitā 4,5 gadus ilga profesionālā apmācība. To veido divus gadus ilga teorētiskā apmācība izglītības iestādē un 2,5 gadus ilgs praktiskās apmācības kurss darbavietā. Apmācība noslēdzas ar eksāmenu amata prasmē, iegūstot meistara tiesības.

10. Vācijas Federatīvajā Republikā:

10.1. optiķis (Augenoptiker);

10.2. zobu tehniķis (Zahntechniker);

10.3. bandāžu, šinu, ģipša aplikumu tehniķis (bandāžists) (Bandagist);

10.4. dzirdes aparātu izgatavotājs (Hörgeräte-Akustiker);

10.5. ortopēdijas tehniķis (Orthopaediemechaniker);

10.6. ortopēdisko apavu meistars (Orthopaedieschuhmacher).

11. Luksemburgas Lielhercogistē — izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 14 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga profesionālā apmācība īpašā apmācības sistēmā, kas daļēji notiek darbavietā un daļēji — profesionālās izglītības iestādē un noslēdzas ar eksāmenu, lai persona varētu veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā gan kā darba ņēmējs, gan kā pašnodarbināta persona ar attiecīgu atbildības līmeni šādās profesijās:

11.1. praktizējošs optiķis (opticien);

11.2. zobu tehniķis (mécanicien dentaire);

11.3. dzirdes aparātu izgatavotājs (audioprothésiste);

11.4. ortopēdijas tehniķis/bandāžists (mécanicien orthopédiste/bandagiste);

11.5. ortopēdisko apavu meistars (orthopédiste-cordonnier).

12. Austrijas Republikā:

12.1. izglītības un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 14 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga īpaša apmācības programma, kas sastāv no vismaz trīs gadus ilga mācekļlaika (apmācība notiek daļēji darbavietā, daļēji — profesionālās izglītības iestādē) un vismaz divus gadus ilgas profesionālās prakses, kas noslēdzas ar meistara eksāmenu. Eksāmena nokārtošana apliecina tiesības strādāt profesijā, apmācīt mācekļus un lietot meistara nosaukumu šādās profesijās:

12.1.1. bandāžu, šinu, ģipša aplikumu tehniķis (bandāžists) (Bandagist);

12.1.2. korsešu tehniķis (Miederwarenerzeuger);

12.1.3. optiķis (Optiker);

12.1.4. ortopēdisko apavu meistars (Orthopaedieschuhmacher);

12.1.5. ortopēdijas tehniķis (Orthopaedietechniker);

12.1.6. zobu tehniķis (Zahntechniker);

12.1.7. dārznieks (Gaertner);

12.2. amatniecības meistaru apmācība lauksaimniecības un mežkopības jomā. Kopējais izglītības ilgums ir vismaz 15 gadu. Tajā ietilpst vismaz sešus gadus ilga specializētā apmācība, kas sastāv no trīs gadus ilga mācekļlaika (daļēji notiek darbavietā, daļēji — profesionālās izglītības iestādē) un trīs gadus ilgas profesionālās prakses, kas noslēdzas ar profesijai atbilstošu meistara eksāmenu. Eksāmena nokārtošana apliecina tiesības veikt profesionālo darbību, apmācīt mācekļus un lietot šādus meistara amata nosaukumus:

12.2.1. lauksaimniecības meistars (Meister in der Landwirtschaft);

12.2.2. mājturības meistars (Meister in der laendlichen Hauswirtschaft);

12.2.3. dārzkopības meistars (Meister im Gartenbau);

12.2.4. lauksaimniecības kultūru meistars (Meister im Feldgemüsebau);

12.2.5. pomoloģijas un augļu apstrādes meistars (Meister im Obstbau und in der Obstverwertung);

12.2.6. vīnu kultūras un vīnu ražošanas meistars (Meister im Weinbau und in der Kellerwirtschaft);

12.2.7. piena un siera apstrādes meistars (Meister in der Molkerei- und Kaesereiwirtschaft);

12.2.8. zirgkopības meistars (Meister in der Pferdewirtschaft);

12.2.9. zivkopības meistars (Meister in der Fischereiwirtschaft);

12.2.10. putnkopības meistars (Meister in der Geflügelwirtschaft);

12.2.11. biškopības meistars (Meister in der Bienenwirtschaft);

12.2.12. mežrūpniecības meistars (Meister in der Forstwirtschaft);

12.2.13. mežkopības meistars (Meister in der Forstgarten- und Forstpflegewirtschaft);

12.2.14. lauksaimniecības noliktavu meistars (Meister in der landwirtschaftlichen Lagerhaltung).

13. Polijas Republikā:

13.1. praktiskās arodmācības pedagogs (Nauczyciel praktycznej nauki zawodu). Izglītības ilgums ir:

13.1.1. astoņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība un piecus gadus ilga vidējā arodizglītība vai līdzvērtīga vidējā izglītība attiecīgajā nozarē, kas papildināta ar vismaz 150 stundu ilgu pedagoģijas izglītības programmu, darba drošības un higiēnas izglītības programmu un divus gadus ilgu darba pieredzi specialitātē, kuras priekšmetu attiecīgā persona mācīs;

13.1.2. astoņus gadus ilga vispārējā izglītība, piecus gadus ilga vidējā arodizglītība un pabeigta tehniskās pedagoģiskās skolas izglītība, kas iegūta pēc vidējās izglītības iegūšanas;

13.1.3. astoņus gadus ilga vispārējā izglītība un divus līdz trīs gadus ilga pamata vidējā arodizglītība, kā arī vismaz trīs gadus ilga darba pieredze, kuras beigās piešķir konkrētā amata meistara nosaukumu un kura tiek papildināta ar vismaz 150 stundu ilgu pedagoģijas izglītības programmu.

14. Slovākijas Republikā — arodizglītības meistars (majster odbornej výchovy). Izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12gadu, tai skaitā astoņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība, četrus gadus ilga arodizglītība (pabeigta vidējā arodizglītība un/vai mācekļlaiks atbilstīgā (līdzīgā) arodmācību programmā vai amata mācekļa programmā), vismaz trīs gadus ilga darba pieredze (iegūtās izglītības vai mācekļa specializācijas jomā) un papildu pedagoģijas studijas augstskolas pedagoģijas fakultātē vai tehniskajā universitātē vai arī pabeigta vidējā izglītība un mācekļlaiks atbilstīgā (līdzīgā) arodmācību programmā vai amata mācekļa programmā, vismaz trīs gadus ilga darba pieredze (iegūtās izglītības vai mācekļa specializācijas jomā) un papildu pedagoģijas studijas augstskolas pedagoģijas fakultātē, vai arī — līdz 2005.gada 1.septembrim — specializēta izglītība speciālās pedagoģijas jomā, kas iegūta metodoloģijas centros specializēto skolu arodizglītības meistariem un kam nav vajadzīgas papildu pedagoģijas studijas.

15. Norvēģijā — tehnisko un profesionālo priekšmetu skolotājs (yrkesfaglǽrer). Izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 18-20 gadu. Tajā ietilpst vismaz 8-10 gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība, vismaz trīs līdz četrus gadus ilgs mācekļlaiks (var aizvietot ar divus gadus ilgu profesionālo vidējo izglītību un divus gadus ilgu mācekļlaiku, kura noslēgumā iegūst amata zeļļa sertifikātu, vai vismaz četrus gadus ilgu profesionālo pieredzi amatnieka statusā, kas papildināta ar vismaz gadu ilgu teorētisko amatniecības apmācību un gadu ilgu izglītības programmu izglītības teorijā un praktiskajā piemērošanā).

III.Jūrniecība, jūras transporta profesijas

16. Čehijas Republikā:

16.1. klāja apkalpes palīgs (Palubní asistent);

16.2. navigācijas sardzes atbildīgais virsnieks (Námořní poručík);

16.3. vecākais kapteiņa palīgs (První palubní důstojník);

16.4. kapteinis (Kapitán);

16.5. mehāniķa palīgs (Strojní asistent);

16.6. inženiertehniskās sardzes virsnieks (Strojní důstojník);

16.7. otrais mehāniķis (Druhý strojní důstojník);

16.8. vecākais mehāniķis (První strojní důstojník);

16.9. elektrotehniķis (Elektrotechnik);

16.10. vecākais elektrotehniķis (Elektrodůstojník).

17. Dānijas Karalistē:

17.1. kuģa kapteinis (skibsfoerer);

17.2. kapteiņa pirmais palīgs (overstyrmand);

17.3. vecākais stūrmanis (enestyrmand, vagthavende styrmand);

17.4. stūrmanis (vagthavende styrmand);

17.5. mašīniekārtu inženieris (maskinchef);

17.6. pirmais mehāniķis (l.maskinmester);

17.7. pirmais mehāniķis/dežūrmehāniķis (l.maskinmester/vagthavende maskinmester).

18. Vācijas Federatīvajā Republikā:

18.1. liela piekrastes kuģa kapteinis (Kapitaen AM);

18.2. piekrastes kuģa kapteinis (Kapitaen AK);

18.3. liela piekrastes kuģa stūrmanis (Nautischer Schiffsoffizier AMW);

18.4. piekrastes kuģa stūrmanis (Nautischer Schiffsoffizier AKW);

18.5. galvenais inženieris, C pakāpe (Schiffsbetriebstechniker CT — Leiter von Maschinenanlagen);

18.6. kuģa mehāniķis, C pakāpe (Schiffsmaschinist CMa — Leiter von Maschinenanlagen);

18.7. kuģa inženieris, C pakāpe (Schiffsbetriebstechniker CTW);

18.8. kuģa mehāniķis, C pakāpe, soloinženieris (Schiffsmaschinist CMaW — Technischer Alleinoffizier).

19. Itālijas Republikā:

19.1. stūrmanis (ufficiale di coperta);

19.2. mašīniekārtu inženieris (ufficiale di macchina).

20. Nīderlandes Karalistē:

20.1. piekrastes kuģa kapteiņa pirmais palīgs (ar papildu apmācību) (stuurman kleine handelsvaart (met aanvulling));

20.2. diplomēts piekrastes inženieris (diploma motordrijver);

20.3. VTS amatpersona (VTS-functionaris), ja personai ir kvalifikācija, kuras ieguvēji atbilst šādām prasībām un kurā izglītības un mācību ilgums ir:

20.3.1. Čehijas Republikā iegūtai kvalifikācijai:

20.3.1.1. klāja apkalpes palīgs (Palubní asistent) — vismaz 20 gadu veca persona, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

20.3.1.1.1. ir pabeigtas mācības jūrniecības akadēmijas vai jūrniecības koledžas navigācijas nodaļā (abas izglītības programmas beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu) un ir vismaz sešus mēnešus ilga apliecināta jūras prakse studiju laikā;

20.3.1.1.2. ir vismaz divus gadus ilga apliecināta jūras prakse, tai skaitā navigācijas sardzes palīga amatā, kā arī jūrniecības akadēmijā vai jūrniecības koledžā apgūta apstiprināta izglītības programma, kas atbilst kompetences standartam, kurš norādīts STCW (Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu) Kodeksa A-II/1 iedaļā, kādā no valstīm, kura ir STCW konvencijas līgumslēdzēja puse, un nokārtots JTK (Čehijas Republikas Jūras transporta komiteja) atzītas eksaminācijas komisijas eksāmens;

20.3.1.2. sardzes stūrmanis (Námořní poručík) — ir apliecināta vismaz sešus mēnešus ilga jūras prakse klāja apkalpes palīga amatā (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 tilpības vienības un lielāka) jūrniecības akadēmijas vai jūrniecības koledžas absolventiem vai vismaz gadu ilga jūras prakse apstiprinātas izglītības programmas absolventiem (tai skaitā vismaz sešus mēnešus ilga prakse sardzes matroža amatā) un attiecīgi aizpildīta un apliecināta kuģa praktikanta prakses grāmata;

20.3.1.3. vecākais stūrmanis (První palubní důstojník) — ir sardzes stūrmaņa kvalifikācijas sertifikāts (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 tilpības vienības un lielāka) un vismaz gadu ilga apliecināta jūras prakse šajā amatā;

20.3.1.4. kapteinis (Kapitán) — ir sertifikāts par kapteiņa praksi uz kuģiem (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500-3000 tilpības vienības) vai vecākā stūrmaņa kvalifikācijas sertifikāts (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 tilpības vienības un lielāka) un vismaz sešus mēnešus ilga apliecināta jūras prakse vecākā stūrmaņa amatā (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 tilpības vienības un lielāka), un vismaz sešusmēnešus ilga apliecināta jūras prakse kapteiņa vecākā palīga amatā (uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 tilpības vienības un lielāka);

20.3.1.5. mehāniķa palīgs (Strojní asistent) — vismaz 20 gadus veca persona, kura beigusi studijas jūrniecības akadēmijas vai jūrniecības koledžas jūras inženiertehnikas nodaļā un kurai ir vismaz sešus mēnešus ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem studiju laikā;

20.3.1.6. sardzes mehāniķis (Strojní důstojník) — pēc jūrniecības akadēmijas vai koledžas beigšanas ir vismaz sešusmēnešus ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem mehāniķa palīga amatā;

20.3.1.7. otrais mehāniķis (Druhý strojní důstojník) — ir vismaz gadu ilga apliecināta jūras prakse trešā mehāniķa amatā uz kuģiem (uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 750 kW un lielāka);

20.3.1.8. vecākais mehāniķis (První strojní důstojník) — ir otrā mehāniķa diploms un sertifikāts par vismaz sešus mēnešus ilgu apliecinātu jūras praksi otrā mehāniķa amatā (uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3000 kW un lielāka);

20.3.1.9. elektrotehniķis (Elektrotechnik) — vismaz 18 gadus veca persona, kura beigusi studijas jūrniecības akadēmijā vai citā augstskolā elektrotehnikas fakultātē vai kurai ir elektrotehnikas tehniskajā skolā vai koledžā iegūta izglītība (abu izglītības programmu beigās jābūt nokārtotam "maturitní zkouška" eksāmenam) un vismaz gadu ilga apliecināta darba pieredze elektrotehnikas jomā;

20.3.1.10. vecākais elektrotehniķis (Elektrodůstojník) — ir pabeigtas studijas jūrniecības akadēmijas vai jūrniecības koledžas elektrotehnikas nodaļā vai arī citā elektrotehnikas augstskolā, vai profesionālās vidējās izglītības iestādē (ko beidz ar "maturitní zkouška" vai valsts eksāmenu) vai ir vismaz gadu ilga apliecināta jūras prakse uz kuģiem elektrotehniķa amatā (akadēmijas vai koledžas absolventiem) vai divus gadus ilga prakse (arodskolas absolventiem) un apstiprināts stāžs uz kuģiem elektrotehniķa amatā;

20.3.2. Dānijas Karalistē iegūtai kvalifikācijai — deviņus gadus ilga pamatizglītība, kam seko pamatapmācības kurss vai 17-36 mēnešus ilgs dienests jūrā ar gadu ilgu profesionālo papildu apmācību stūrmanim, citās profesijās — trīs gadus ilgu profesionālo apmācību;

20.3.3. Vācijas Federatīvajā Republikā iegūtai kvalifikācijai — 14-18 gadus ilga izglītība un apmācība, tai skaitā trīs gadus ilga profesionālā apmācība un gadu ilgs dienests jūrā, kam seko vienu līdz divus gadus ilga profesionālā apmācība, kura, ja nepieciešams, tiek papildināta ar divus gadus ilgu pieredzi navigācijā;

20.3.4. Latvijas Republikā iegūtai kvalifikācijai:

20.3.4.1. kuģu elektromehāniķis — vismaz 18 gadus veca persona, kuras izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12,5 gadi. Tajā ietilpst vismaz deviņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz trīs gadus ilga arodizglītība. Papildus tam nepieciešama vismaz sešus mēnešus ilga jūras prakse elektrotehniķa vai elektromehāniķa palīga amatā uz kuģiem, kuru ģeneratora jauda pārsniedz 750 kW. Arodmācības beigās ir īpašs kompetentās iestādes eksāmens atbilstoši mācību programmai, kuru apstiprina Satiksmes ministrija;

20.3.4.2. kuģa saldēšanas iekārtu mašīnists — vismaz 18 gadus veca persona, kuras izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu. Tajā ietilpst vismaz deviņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz trīs gadus ilga arodizglītība. Papildus tam nepieciešama vismaz 12mēnešus ilga jūras prakse uz kuģiem saldēšanas iekārtu mašīnista palīga amatā. Arodmācības beigās ir īpašs kompetentās iestādes eksāmens atbilstoši mācību programmai, kuru apstiprina Satiksmes ministrija;

20.3.5. Itālijas Republikā iegūtai kvalifikācijai — izglītības kopējais ilgums ir 13 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga profesionālā izglītība, kas noslēdzas ar eksāmenu un, ja nepieciešams, ir papildināta ar profesionālo praksi;

20.3.6. Nīderlandes Karalistē iegūtai kvalifikācijai:

20.3.6.1. piekrastes kuģa kapteiņa pirmais palīgs (ar papildu apmācību) un diplomēts piekrastes inženieris — 14 gadus ilga izglītība un apmācība. Tajā ietilpst vismaz divus gadus ilga izglītība profesionālās izglītības iestādē, kam seko gadu ilga prakse;

20.3.6.2. VTS amatpersona — vismaz 15 gadus ilga izglītība un apmācība. Tajā ietilpst trīs gadus ilga izglītība augstākās profesionālās izglītības iestādē (HBO) vai vidējās profesionālās izglītības iestādē (MBO), kas papildināta ar nacionālajiem un reģionālajiem specializācijas kursiem (vismaz 12 nedēļas ilga teorētiskā apmācība katrā), kas noslēdzas ar eksāmenu (saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu atzītā sistēmā).

20.¹ Rumānijas Republikā – kvalificēts sardzes matrozis atbilstoši STCW konvencijas II/4.noteikuma prasībām (timonier maritim) – vismaz 18 gadu veca persona, kurai ir šāda kvalifikācija:

20.¹ 1. matroža kompetences sertifikāts (matroža kursi pēc vidējās izglītības iegūšanas), 24 mēnešu darba stāžs uz kuģiem jūrā (tai skaitā vismaz 12 mēneši pēdējo piecu gadu laikā), apmeklēti septiņu dienu apmācības kursi amata paaugstināšanai uz izpildes līmeni;

20.¹ 2. matroža kompetences sertifikāts (matroža kursi pēc vidējās izglītības iegūšanas) un radiooperatora vai jūras mobilo sakaru sistēmas tehniskā operatora sertifikāts, 24 mēnešu darba stāžs uz kuģiem jūrā matroža un radiooperatora, jūras mobilo sakaru sistēmas tehniskā operatora vai GMDSS–GOC operatora amatā, apmeklēti septiņu dienu apmācības kursi amata paaugstināšanai uz izpildes līmeni.

21. Islandē — izglītības programmas, kurās kvalifikāciju iegūst par deviņus gadus ilgu pamatizglītību, kam seko divus gadus ilgs dienests jūrā, kas papildināts ar trīs gadus ilgu specializētu profesionālo apmācību (jūras inženierim — piecus gadus ilga specializētā apmācība) šādās profesijās:

21.1. kuģa kapteinis (skipstjóri);

21.2. stūrmanis (stýrimaður);

21.3. sardzes virsnieks (undirstýrimaður);

21.4. kuģa inženieris, pirmā pakāpe (vélstjóri 1.stigs).

22. Norvēģijas Karalistē:

22.1. izglītības programmas, kurās kvalifikāciju iegūst par deviņus gadus ilgu pamatizglītību, kam seko trīs gadus ilgs sākotnējās profesionālās apmācības kurss un dienests jūrā (virsniekiem mehāniķiem — 2,5 gadi). Tam jābūt papildinātam ar gadu ilgu specializētu profesionālo apmācību sardzes virsniekiem, citām profesijām — ar divus gadus ilgu specializēto profesionālo apmācību un turpmāku dienestu jūrā (saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu atzītā sistēmā) šādu profesiju apguvei:

22.1.1. jūrniecības meistars (kapteinis)/1.klases klāja virsnieks (skipsfører);

22.1.2. stūrmanis/2.klases klāja virsnieks (overstyrmann);

22.1.3. iekšējās tirdzniecības meistars/3.klases klāja virsnieks (kystskipper);

22.1.4. sardzes virsnieks/4.klases klāja virsnieks (styrmann);

22.1.5. vecākais mehāniķis/1.klases mehāniķis (maskinsjef);

22.1.6. otrais mehāniķis/2.klases mehāniķis (1.maskinist);

22.1.7. soloinženieris/3.klases mehāniķis (enemaskinist);

22.1.8. sardzes mehāniķis/4.klases mehāniķis (maskinoffiser);

22.2. elektroautomātikas virsnieks (kuģa elektriķis) (elektro-automasjonstekniker/skipselektriker), kura izglītības un apmācības kopējo ilgumu veido deviņus gadus ilga pamatizglītība, kurai seko divus gadus ilgs pamatapmācības kurss, kas papildināts ar gadu ilgu profesionālo pieredzi un dienestu jūrā un gadu ilgu specializētu profesionālo apmācību.

IV.Jūrniecības jomā ietilpstošās zvejniecības profesijas

23. Vācijas Federatīvajā Republikā:

23.1. dziļjūras zvejas kuģa kapteinis (Kapitaen BG/Fischerei);

23.2. piekrastes zvejas kuģa kapteinis (Kapitaen BLK/Fischerei);

23.3. dziļjūras zvejas kuģa stūrmanis (Nautischer Schiffsoffizier BGW/Fischerei);

23.4. piekrastes zvejas kuģa stūrmanis (Nautischer Schiffsoffizier BK/Fischerei).

24. Nīderlandes Karalistē — izglītības ilgums ir 13-15 gadu, tai skaitā vismaz divus gadus ilga profesionālā izglītība profesionālās izglītības iestādē, kas papildināta ar gadu ilgu darba pieredzi un tiek atzīta saskaņā ar 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (Torremolinas konvencija), vai izglītības ilgums ir 14-18 gadu, tai skaitā trīs gadus ilga pamata profesionālā apmācība un gadu ilgs dienests jūrā, kam seko vienu līdz divus gadus ilga specializētā profesionālā apmācība, kura, ja nepieciešams, tiek papildināta ar divus gadus ilgu pieredzi navigācijā (Vācijas Federatīvajā Republikā iegūtai kvalifikācijai) šādās profesijās:

24.1. kapteiņa pirmais palīgs/inženieris V (stuurman werktuigkundige V);

24.2. zvejas kuģa inženieris IV (werktuigkundige IV visvaart);

24.3. zvejas kuģa kapteiņa pirmais palīgs IV (stuurman IV visvaart);

24.4. kapteiņa pirmais palīgs/inženieris IV (stuurman werktuigkundige).

25. Islandē — izglītība, kuras kopējo ilgumu veido deviņus gadus ilga pamatizglītība, kam seko divus gadus ilgs dienests jūrā. Tā ir papildināta ar divus gadus ilgu specializētu profesionālo apmācību, kas noslēdzas ar eksāmenu un kuru atzīst saskaņā ar Torremolinas konvenciju (1977.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu drošību) šādās profesijās:

25.1. kuģa kapteinis (skipstjóri);

25.2. stūrmanis (stýrimaður);

25.3. sardzes virsnieks (undirstýrimaður).

V.Mobilo urbšanas ietaišu personāls jūrniecības jomā

26. Norvēģijā — izglītība, kuras kopējo ilgumu veido deviņus gadus ilga pamatizglītība, kam seko divus gadus ilgs pamatapmācības kurss. Tā ir papildināta ar gadu ilgu krasta dienestu un gadu ilgu specializēto profesionālo apmācību (kontroles telpas operatoram) vai 2,5 gadus ilgu specializēto profesionālo apmācību (pārējās profesijās) šādās profesijās:

26.1. platformu menedžeris (plattformsjef);

26.2. stabilitātes nodaļas menedžeris (stabilitetssjef);

26.3. kontroles telpas operators (kontrollromoperatør);

26.4. tehniskās nodaļas vadītājs (teknisk sjef);

26.5. tehniskās nodaļas vadītāja vietnieks (teknisk assistent).

VI.Tehniskais sektors

27. Čehijas Republikā:

27.1. sertificēts tehniķis, sertificēts celtnieks (autorizovaný technik, autorizovaný stavitel), kura arodmācības kopējais ilgums ir vismaz deviņigadi, tai skaitā četrus gadus ilga vidējā tehniskā izglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu (vidējās tehniskās skolas eksāmenu), piecus gadus ilga darba pieredze specialitātē un profesionālās kvalifikācijas pārbaude, lai iegūtu tiesības darboties attiecīgajā profesijā būvniecības jomā (atbilstīgi aktam Nr.50/1976Sb. (Būvniecības akts) un aktam Nr.360/1992Sb.);

27.2. kravas transportlīdzekļa vadītājs (Fyzická osoba řídící drážní vozidlo), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņusgadus ilga pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu un valsts eksāmenu par mehānisko transportlīdzekļu dzinēja uzbūvi;

27.3. kravas transportlīdzekļu mehāniķis (Drážní revizní technik), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņus gadus ilga pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība mehānikas vai elektronikas mācību iestādē, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu;

27.4. autoskolas pasniedzējs (Učitel autoškoly), kurš ir vismaz 24 gadus veca persona un kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņusgadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība satiksmes vai mehānikas jomā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu;

27.5. valsts tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei (Kontrolní technik STK), kurš ir vismaz 21 gadu veca persona un kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņus gadus ilga pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, un vismaz divus gadus ilga tehniskā darba pieredze. Šai personai nepieciešama autovadītāja apliecība, persona nedrīkst būt sodīta, un tai ir jābeidz īpašs valsts tehniķa mācību kurss vismaz 120 stundu apjomā, tā beigās sekmīgi nokārtojot eksāmenu;

27.6. autotransporta emisijas kontroles mehāniķis (Mechanik měření emisí), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņus gadus ilga pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu. Jābūt vismaz trīs gadus ilgai tehniskā darba pieredzei un jābeidz īpaša autotransporta emisijas kontroles mehāniķa izglītības programma astoņu stundu apjomā, tās beigās sekmīgi nokārtojot eksāmenu;

27.7. pirmāranga kuģa vadītājs (Kapitán I.třídy), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 15 gadu, tai skaitā vismaz astoņus gadus ilga pamatizglītība un vismaz trīs gadus ilga arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu un zināšanu pārbaudījumu, kura sekmīgu nokārtošanu apliecina sertifikāts. Pēc arodizglītības iegūšanas nepieciešama četrus gadus ilga darba pieredze, šī laikposma beigās sekmīgi nokārtojot eksāmenu;

27.8. pieminekļu restaurators amatniecības mākslas darbu jomā (restaurátor památek, které jsou díly uměleckých řemesel), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā pilna vidējā tehniskā izglītība restaurācijas jomā vai 10-12 gadus ilgas mācības līdzīgā jomā, kas papildinātas ar piecusgadus ilgu darba pieredzi (ja iegūta pilna vidējā izglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu) vai ar astoņus gadus ilgu darba pieredzi (ja iegūta vidējā tehniskā izglītība, ko beidz ar gala pārbaudījumu mācekļa nosaukuma iegūšanai);

27.9. tādu mākslas darbu restaurators, kuri nav pieminekļi un kuri glabājas muzeju un galeriju kolekcijās, kā arī citu kultūras vērtības objektu restaurators (restaurátor děl výtvarných umění, která nejsou památkami a jsou uložena ve sbírkách muzeí a galerií, a ostatních předmětů kulturní hodnoty), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, ko papildina piecus gadus ilga darba pieredze (ja iegūta pilna vidējā tehniskā izglītība restaurācijas jomā, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu);

27.10. atkritumu apsaimniekošanas speciālists (odpadový hospodář), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņusgadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu, kā arī pēdējo 10 gadu laikā iegūta vismaz piecusgadus ilga darba pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē;

27.11. spridzināšanas darbu tehniķis (Technický vedoucí odstřelů), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 12 gadu, tai skaitā vismaz astoņusgadus ilga vispārējā pamatizglītība un vismaz četrus gadus ilga vidējā arodizglītība, ko beidz ar "maturitní zkouška" eksāmenu un kura papildināta ar:

27.11.1. divus gadus ilgu darba pieredzi pazemes spridzināšanā (lai strādātu pazemes darbos) vai gadu ilgu darba pieredzi virszemes darbos (lai strādātu virszemes darbos), tai skaitā sešus mēnešus ilgu pieredzi spridzināšanas darbu tehniķa palīga amatā;

27.11.2. 100 stundu ilgu mācību kursu, kas ietver teorētisko un praktisko izglītību un ko beidz ar pārbaudījumu Reģionālajā kalnrūpniecības pārvaldē;

27.11.3. vismaz sešus mēnešus ilgu darba pieredzi liela apjoma spridzināšanas darbu plānošanā un veikšanā;

27.11.4. 32 stundas ilgu mācību kursu, kas ietver teorētisko un praktisko izglītību un ko beidz ar eksāmenu Čehijas Republikas Kalnrūpniecības pārvaldē.

28. Itālijas Republikā — izglītības un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, tai skaitā astoņus gadus ilga obligātā pamatizglītība un piecus gadus ilga vidējā izglītība. Tajā ietilpst trīs gadus ilga profesionālā izglītība, kas noslēdzas ar tehniskā bakalaura eksāmenu un kurai papildus nepieciešama vismaz divus gadus ilga profesionālā prakse vai darba pieredze attiecīgā uzņēmumā (būvinspektoram) vai vismaz divus gadus ilga profesionālā prakse, kas noslēdzas ar valsts eksāmenu (zemes inspektoriem) šādās profesijās:

28.1. būvinspektors (geometra);

28.2. zemes ierīcības inspektors (perito agrario).

29. Nīderlandes Karalistē:

29.1. tiesu izpildītājs (gerechtsdeurwaarder) — izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 19 gadu. Tajā ietilpst astoņus gadus ilga obligātā pamatizglītība un astoņus gadus ilga vidējā izglītība, kurā ietilpst četrus gadus ilga profesionālā apmācība, kas noslēdzas ar valsts eksāmenu un ir papildināta ar trīs gadus ilgu teorētisko un praktisko apmācību;

29.2. zobu protēžu izgatavotājs (tandprotheticus) — izglītības un apmācības kopējais ilgums ir 15 gadu pilna laika izglītība un trīs gadus ilga nepilna laika apmācība. Tajā ietilpst astoņus gadus ilga obligātā pamatizglītība, četrus gadus ilga vidējā izglītība un trīs gadus ilga profesionālā izglītība, tai skaitā zobu tehniķa teorētiskā un praktiskā apmācība. Tā ir papildināta ar trīs gadus ilgu nepilna laika apmācību zobu protēžu izgatavošanā, kas noslēdzas ar eksāmenu.

30. Austrijas Republikā:

30.1. izglītības kopējais ilgums ir vismaz 15 gadu. Tajā ietilpst vismaz astoņus gadus ilga obligātā pamatizglītība, kas papildināta ar vismaz piecus gadus ilgu vidējo tehnisko vai komerciālo izglītību, kas noslēdzas ar kvalifikācijas eksāmenu un ir papildināta ar vismaz divus gadus ilgu profesionālo izglītību un apmācību darbavietā un noslēdzas ar profesionālo eksāmenu šādās profesijās:

30.1.1. mežkopis (Foerster);

30.1.2. tehniskais konsultants (Technisches Buero);

30.1.3. personāla konsultants (Ueberlassung von Arbeitskraeften-Arbeitsleihe);

30.1.4. nodarbinātības aģents (Arbeitsvermittlung);

30.1.5. investīciju padomnieks (Vermoegensberater);

30.1.6. privātdetektīvs (Berufsdetektiv);

30.1.7. apsardzes darbinieks (Bewachungsgewerbe);

30.1.8. nekustamā īpašuma aģents (Immobilienmakler);

30.1.9. nekustamā īpašuma pārvaldnieks (Immobilienverwalter);

30.1.10. būvdarbu vadītājs (Bautraeger, Bauorganisator, Baubetreuer);

30.1.11. inkasents (Inkassobüro/Inkassoinstitut);

30.2. apdrošināšanas konsultants (Berater in Versicherungsangelegen-heiten), kura izglītības kopējais ilgums ir vismaz 15 gadu. Tajā ietilpst sešus gadus ilga īpašas struktūras apmācība, kas sadalīta trīs gadus ilgā mācekļlaikā un trīs gadus ilgā profesionālās prakses un apmācības posmā, kas noslēdzas ar eksāmenu;

30.3. izglītības un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 18 gadu. Tajā ietilpst vismaz deviņus gadus ilga profesionālā apmācība, kas sadalīta četrus gadus ilgās vidējās profesionālajās studijās un piecus gadus ilgā profesionālajā praksē un apmācībā, kas noslēdzas ar profesionālo eksāmenu. Eksāmena nokārtošana apliecina tiesības strādāt profesijā un apmācīt mācekļus, ciktāl tas attiecas uz tiesībām plānot ēkas, veikt tehniskās kalkulācijas un uzraudzīt būvdarbus (Marijas Terēzes privilēģija), šādās profesijās:

30.3.1. plānošanas un tehniskās kalkulācijas meistars būvniecībā (Planender Baumeister);

30.3.2. plānošanas un tehniskās kalkulācijas meistars kokapstrādē (Planender Zimmermeister);

30.4. algots grāmatvedis (Gewerblicher Buchhalter) — atbilstoši 1994.gada Austrijas Republikas profesiju (tirdzniecībā, amatniecībā un rūpniecībā) likumam;

30.5. pašnodarbināts grāmatvedis (Selbständiger Buchhalter) — atbilstoši 1999.gada federālajam Austrijas Republikas likumam par grāmatvedības profesijām.

31. Polijas Republikā:

31.1. tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pamatlīmeņa kontrolei tehniskās apskates stacijās (Diagnosta przeprowadzający badania techniczne w stacji kontroli pojazdów o podstawowym zakresie badań) — vismaz astoņus gadus ilga vispārējā pamatizglītība, piecus gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā un trīs gadus ilga darba pieredze autotransporta tehniskās apkopes jomā, kas papildināta ar 51 stundu ilgām mācībām mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā, kuras beidz ar kvalifikācijas eksāmenu (atbilstoši Polijas infrastruktūras ministra 2002.gada 28.novembra noteikumos "Noteikumi par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz autodiagnostikas tehniķiem" (OV, 2002, 208.nr., 1769.punkts) noteiktajam);

31.2. tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei rajonu tehniskās apskates stacijās (Diagnosta przeprowadzający badania techniczne pojazdu w okręgowej stacji kontroli pojazdów) — vismaz astoņusgadus ilga vispārējā pamatizglītība, piecus gadus ilga vidējā tehniskā izglītība mehānisko transportlīdzekļu jomā un četrus gadus ilga darba pieredze autotransporta apskates stacijā vai tehniskās apkopes stacijā, tai skaitā 51 stundu ilgi mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles apmācības kursi, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu (atbilstoši Polijas infrastruktūras ministra 2002.gada 28.novembra noteikumos "Noteikumi par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz autodiagnostikas tehniķiem" (OV, 2002, 208.nr., 1769.punkts) noteiktajam);

31.3. tehniķis mehānisko transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei tehniskās apskates stacijās (Diagnosta wykonujący badania techniczne pojazdów w stacji kontroli pojazdów) ar astoņus gadus ilgu vispārējo pamatizglītību un piecus gadus ilgu vidējo tehnisko izglītību mehānisko transportlīdzekļu jomā, kā arī četrus gadus ilgu apliecinātu darba pieredzi tehniskās apkopes stacijā vai remontdarbnīcā, vai astoņus gadus ilgu vispārējo pamatizglītību un piecus gadus ilgu vidējo tehnisko izglītību mehānisko transportlīdzekļu jomā, kā arī astoņus gadus ilgu darba pieredzi tehniskās apkopes stacijā vai remontdarbnīcā un 113 stundu ilgu apmācību, ietverot vispārējo un specializēto izglītības programmu (pēc katras fāzes kārtojot eksāmenu atbilstoši Polijas infrastruktūras ministra 2002.gada 28.novembra noteikumos "Noteikumi par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz autodiagnostikas tehniķiem" (OV, 2002, 208.nr., 1769.punkts) noteiktajam);

31.4. dzelzceļa dispečers (Dyżurny ruchu) ar vismaz astoņus gadus ilgu vispārējo pamatizglītību, četrus gadus ilgu vidējo arodizglītību, specializējoties dzelzceļa transporta jomā, un 45 dienas ilgiem sagatavošanas kursiem dzelzceļa dispečera darbam, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu, vai ar vismaz astoņus gadus ilgu vispārējo pamatizglītību, piecus gadus ilgu vidējo arodizglītību, specializējoties dzelzceļa transporta jomā, un 63dienas ilgiem sagatavošanas kursiem dzelzceļa dispečera darbam, ko beidz ar kvalifikācijas eksāmenu.

32. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē — izglītības programmas, kuras dod iespēju iegūt tādas kvalifikācijas atbilstošās profesijās, kuras Lielbritānijas Nacionālā profesionālo kvalifikāciju padome ir akreditējusi Nacionālo kvalifikāciju sistēmā vai kuras ir akreditētas Skotijas Kvalifikāciju sistēmā un atbilst attiecīgo kvalifikāciju sistēmu profesionālo kvalifikāciju trešajam un ceturtajam līmenim, kas ir aprakstīts šo noteikumu 2.pielikumā:

32.1. veterinārmedicīnas māsa (listed veterinary nurse);

32.2. kalnrūpniecības elektroinženieris (mine electrical engineer);

32.3. kalnrūpniecības inženieris mehāniķis (mine mechanical engineer);

32.4. zobu terapeits (dental therapist);

32.5. zobu higiēnists (dental hygienist);

32.6. praktizējošs optiķis (dispensing optician);

32.7. raktuvju pilnvarnieks (mine deputy);

32.8. maksātnespējas administrators (insolvency practitioner);

32.9. licencēts notārs (licensed conveyancer);

32.10. kapteiņa pirmais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģiem (neierobežoti) (first mate — freight/passenger ships);

32.11. kapteiņa otrais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģiem (neierobežoti) (second mate — freight/passenger ships);

32.12. kapteiņa trešais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģiem (neierobežoti) (third mate — freight/passenger ships);

32.13. stūrmanis uz kravas vai pasažieru kuģiem (neierobežoti) (deck officer — freight/passenger ships);

32.14. kuģa inženieris uz kravas vai pasažieru kuģiem (neierobežoti) (engineer officer — freight/passenger ships);

32.15. atkritumu apsaimniekošanas speciālists (certified technically competent person in waste management).

33. Lihtenšteinā — izglītība un apmācība šādu profesiju apguvei:

33.1. uzticības persona (Treuhänder). Izglītības kopējais ilgums ir 16-19 gadu. Tajā ietilpst deviņus gadus ilga obligātā pamatizglītība (ar noslēguma sertifikāta iegūšanu vai bez tās), trīs gadus ilgs mācekļlaiks komercuzņēmumā ar praktisku iemaņu apgūšanu, vienlaikus profesionālajā skolā iegūstot nepieciešamās teorētiskās zināšanas un vispārējo izglītību, abu apvienojums noslēdzas ar valsts pārbaudījumu (Nacionālais komercdarbinieka prasmju sertifikāts). Pēc trīs gadus ilgas profesionālās pieredzes uzņēmumā, kas savienota ar četrus gadus ilgu teorētisko apmācību, kuru var veikt paralēli, var iegūt nacionālo diplomu ar minēto profesionālo nosaukumu;

33.2. audita eksperts (Wirtschaftsprüfer). Izglītības kopējais ilgums ir 17-18 gadu. Tajā ietilpst deviņus gadus ilga obligāta pamatizglītība, trīs gadus ilgs mācekļlaiks komercuzņēmumā ar praktisku iemaņu apgūšanu, vienlaikus profesionālajā skolā iegūstot nepieciešamās teorētiskās zināšanas un vispārējo izglītību. Pēc trīs gadus ilgas profesionālās pieredzes uzņēmumā, kas savienota ar piecus gadus ilgu teorētisko apmācību, kuru var veikt paralēli kā tālmācību, var iegūt nacionālo diplomu ar minēto profesionālo nosaukumu. Kandidātiem, kuri praktisko pieredzi ieguvuši ārvalstīs, papildus jāiesniedz apliecinājums par gadu ilgu profesionālo pieredzi Lihtenšteinā.

Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.397

Eiropas Ekonomikas zonas valstu reglamentētās izglītības programmas

1. Austrijas Republikā:

1.1. izglītības programmas augstākajās profesionālajās skolās (Berufsbildende Hohere Schulen) un lauksaimniecības un mežkopības augstākās izglītības iestādēs (Hohere Land- und Forstwirtshaftliche Lehranstalten), tajā skaitā speciālas izglītības programmas (einschliesslich der Sonderformen), kuru struktūra un līmenis ir noteikti likumos, noteikumos un administratīvajās prasībās. Šādas izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, un tajā ietilpst piecus gadus ilga profesionālā izglītība, kas noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kura nokārtošanu apliecina profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments;

1.2. izglītības programmas meistaru skolās (Meisterschulen), meistaru klasēs (Meisterklassen), rūpnieciskajās meistaru skolās (Werkmeisterschulen) vai būvniecības amatnieku skolās (Bauhandwerkersschulen), kuru struktūra un līmenis ir noteikti likumos, noteikumos un administratīvajās prasībās. Šādas izglītības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, un tajā ietilpst deviņus gadus ilga obligātā pamatizglītība, kuru turpina ar trīs gadus ilgu profesionālo izglītību specializētā skolā vai vismaz trīs gadus ilgu apmācību uzņēmumā un paralēli profesionālās izglītības skolā (Berufsschule). Abas noslēdzas ar pārbaudījumu un ir papildinātas ar sekmīgi noslēgtu gadu ilgu apmācības programmu meistaru skolā (Meisterschule), meistaru klasēs (Meisterklassen), rūpnieciskajās meistaru skolās (Werkmeisterschulen) vai būvniecības amatnieku skolās (Bauhandwerkersschulen). Pamatā izglītības kopējais ilgums ir 15 gadu, un tajā ir ietverti darba pieredzes iegūšanas posmi, kuriem sagatavojas, apgūstot teorētisko apmācību šajās izglītības iestādēs, vai kuri ir papildināti ar nepilna laika izglītības kursiem (vismaz 960 stundu).

2. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē:

2.1. reglamentētās izglītības programmas, kuras Lielbritānijas Nacionālā profesionālo kvalifikāciju padome ir akreditējusi Nacionālo kvalifikāciju sistēmā vai kuras ir akreditētas Skotijas Kvalifikāciju sistēmā un atbilst attiecīgo kvalifikāciju sistēmu profesionālo kvalifikāciju trešajam un ceturtajam līmenim:

2.1.1. trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kas plaši un daudzveidīgi tiek izmantotas dažādās profesijās, turklāt to lietojums ir saistīts ar sarežģītiem un nestandarta apstākļiem. Augsts atbildības līmenis, patstāvīga darbība un paškontrole. Bieži jāpārrauga citu darbs;

2.1.2. ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kas izmantojamas plaši un daudzveidīgi sarežģītu, tehnisku profesiju jomās, ar lielu personīgo atbildību un patstāvību. Šī līmeņa darbiniekiem bieži jāuzņemas atbildība par citu veikumu un resursu izmantošanu.

3. Nīderlandes Karalistē:

3.1. reglamentētās izglītības programmas, kuru apguves kopējais ilgums ir vismaz 15 gadu. Uzņemšanas nosacījums ir sekmīga astoņus gadus ilgas pamatizglītības programmas apguve, kam seko četrus gadus ilga starpposma vispārējā vidējā izglītība (MAVO) vai sagatavojošā profesionālā izglītība (VBO), vai vispārējā vidējā izglītība (vidusskola, kas dod tiesības uzreiz pēc tās beigšanas iestāties universitātē) un kura noteikti jāpapildina ar vismaz trīs vai četrus gadus ilgu profesionālo izglītību koledžā (MBO), kas noslēdzas ar eksāmenu;

3.2. reglamentētas izglītības programmas, kuru apguves kopējais ilgums ir vismaz 15 gadu. Uzņemšanas nosacījums ir sekmīga astoņus gadus ilgas pamatizglītības programmas apguve, kam seko četrus gadus ilga sagatavojošā profesionālā izglītība (VBO) vai vispārējā vidējā izglītība (vidusskola, kas dod tiesības uzreiz pēc tās beigšanas iestāties universitātē) un kura noteikti jāpapildina ar vismaz četrus gadus ilgu profesionālo apmācību mācekļa statusā. Tajā ir paredzēta teorētiskā apmācība vismaz vienu dienu nedēļā, pārējās dienās paredzot praktisko apmācību centrā vai uzņēmumā, un kura noslēdzas ar vidējā vai augstākā līmeņa eksāmenu.

4. Vācijas Federatīvajā Republikā:

4.1. reglamentētās izglītības programmas, kuru apguve sagatavo tehniskā asistenta (technische(r) Assitent(in)) profesijai, komercasistenta (kaufmaennische(r) Assitent(in)) profesijai, sociālajām profesijām (soziale Berufe) un valsts atzīta elpošanas un dikcijas instruktora (statlich gepruefte(r) Atem-, Sprech- und Stimmelehrer(in)) profesijai, kuru kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu, un tajās ietilpst sekmīga vidējās izglītības apguve (mittlerer Bildungsabschluss). Tā ietver vienu no šādiem posmiem:

4.1.1. vismaz trīs gadus ilga vai divus gadus ilga (ja iegūta pilna vidējā vispārējā izglītība (Abitur), kas dod tiesības iestāties universitātē) profesionālā izglītība specializētā skolā (Fachschule), kas noslēdzas ar eksāmenu. Noteiktos gadījumos izglītību papildina ar vienu vai divus gadus ilgu specializācijas programmu, kuras apguve arī noslēdzas ar eksāmenu;

4.1.2. vismaz 2,5 gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (Fachschule), kuras apguve noslēdzas ar eksāmenu. Tā tiek papildināta ar vismaz sešus mēnešus ilgu darba pieredzi vai praksi šim nolūkam atzītā iestādē;

4.1.3. vismaz trīs gadus ilga profesionālā izglītība specializētā skolā (Fachschule), kura noslēdzas ar eksāmenu. Tā tiek papildināta ar vismaz gadu ilgu darba pieredzi vai praksi šim nolūkam atzītā iestādē;

4.2. reglamentētās izglītības programmas valsts atzīta tehniķa (staatlich gepruefte(r) Technicker(in)), ekonomista (Betriebswirt(in)), dizainera (Gestalter(in)) un ģimenes asistenta (Familienpfleger(in)) kvalifikācijas iegūšanai. Kopējais izglītības ilgums ir vismaz 16 gadu, tai skaitā vismaz deviņus gadus ilga obligātā pamatizglītība un vismaz trīs gadus ilgas izglītības programmas sekmīga apguve profesionālajā skolā (Berufsschule), kas papildināta ar vismaz divus gadus ilgu darba pieredzi un vismaz divus gadus ilgu pilna laika izglītību vai līdzvērtīga ilguma nepilna laika izglītību;

4.3. reglamentētās izglītības programmas un reglamentētās tālākizglītības programmas. Kopējais izglītības ilgums ir vismaz 15 gadu, tai skaitā vismaz deviņus gadus ilga obligātā pamatizglītība un vismaz trīs gadus ilga profesionālā izglītība, kas papildināta ar vismaz divus līdz trīs gadus ilgu darba pieredzi. Tā noslēdzas ar pārbaudījumu, ja tālākizglītības programmu apguves ilgums ir vismaz 1000 stundu vai vismaz gads pilna laika tālākizglītības programmā.

Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 397Pieņemts: 07.06.2005.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 92, 10.06.2005.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Izdoti saskaņā ar

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids