Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 591

Rīgā 2016. gada 6. septembrī (prot. Nr. 44 9. §)
Kārtība, kādā Drošības policija nodrošina aizsargājamo personu aizsardzību (apsardzi)
Izdoti saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma
15. panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas un kārtību, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi) un sadarbojas ar citām valsts institūcijām.

2. Drošības policija veic šādu amatpersonu aizsardzību (apsardzi):

2.1. valsts amatpersonas:

2.1.1. Saeimas priekšsēdētāju;

2.1.2. Ministru prezidentu;

2.1.3. ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas Prezidija lēmumu noteiktās amatpersonas;

2.1.4. amatpersonas, kurām radies pēkšņs apdraudējums;

2.2. ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvjus, izņemot tās amatpersonas, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Militārā policija (turpmāk – ārvalstu pārstāvji):

2.2.1. ārvalstu parlamenta vadītājus;

2.2.2. ārvalstu valdības vadītājus;

2.2.3. ārvalstu ārlietu ministrus;

2.2.4. Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītājus;

2.3. citus ārvalstu pārstāvjus – pēc Ārlietu ministrijas vai Saeimas Administrācijas ierosinājuma.

3. Drošības policija patstāvīgi vai sadarbībā ar Valsts policiju, kā arī iesaistot citas valsts un pašvaldību institūcijas, organizē valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) Latvijas Republikā un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam.

4. Drošības pasākumu pilns apjoms ir:

4.1. drošības eskorts – valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana;

4.2. darbavietas apsardze;

4.3. dzīvesvietas apsardze;

4.4. pagaidu uzturēšanās vietas apsardze;

4.5. informācijas nesankcionētas ieguves novēršana.

5. Drošības pasākumu daļējs apjoms ir atsevišķi šo noteikumu 4. punktā minētie drošības pasākumi.

6. Ja nepieciešams, Drošības policija, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka rīkojumu, veic drošības pasākumus valsts amatpersonu uzturēšanās laikā ārvalstīs.

7. Par nepieciešamību nodrošināt aizsardzību (apsardzi) valsts amatpersonai, kurai radies pēkšņs apdraudējums, valsts amatpersona vai augstākstāvoša valsts amatpersona iesniedz rakstisku ierosinājumu Drošības policijai. Drošības policijas priekšnieks, pamatojoties uz Drošības policijas veiktās apdraudējuma analīzes rezultātiem, pieņem lēmumu par drošības pasākumiem, to apjomu un organizācijas kārtību vai lēmumu atteikt drošības pasākumu veikšanu. Par pieņemto lēmumu Drošības policijas priekšnieks nekavējoties informē iekšlietu ministru un attiecīgo ierosinātāju.

8. Ja drošības pasākumus valsts amatpersonai, kurai radies pēkšņs apdraudējums, nepieciešams nodrošināt ilgāk par 15 diennaktīm, iekšlietu ministrs sagatavo un iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par drošības pasākumu nodrošināšanu.

9. Par ārvalstu pārstāvju plānotajām vizītēm Latvijas Republikā Ārlietu ministrijas Valsts protokols vai Saeimas Administrācija rakstiski informē Drošības policiju ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad Ārlietu ministrija vai Saeimas Administrācija ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu.

10. Drošības policijas priekšnieks triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ārvalstu pārstāvju plānoto vizīti, pamatojoties uz Drošības policijas veiktās apdraudējuma analīzes rezultātiem, pieņem lēmumu par drošības pasākumiem, to apjomu un organizācijas kārtību. Ja vizīte ir neplānota, attiecīgo lēmumu pieņem triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz vizītes sākumam. Par pieņemto lēmumu Drošības policijas priekšnieks attiecīgi informē Ārlietu ministriju vai Saeimas Administrāciju.

11. Par nepieciešamību nodrošināt aizsardzību (apsardzi) šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajām personām Ārlietu ministrija vai Saeimas Administrācija iesniedz rakstisku ierosinājumu Drošības policijai. Drošības policijas priekšnieks, pamatojoties uz Drošības policijas veiktās apdraudējuma analīzes rezultātiem, pieņem lēmumu par drošības pasākumiem, to apjomu un organizācijas kārtību vai lēmumu atteikt drošības pasākumu veikšanu. Par pieņemto lēmumu Drošības policijas priekšnieks attiecīgi informē Ārlietu ministriju vai Saeimas Administrāciju.

12. Ja drošības pasākumus šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajām personām nepieciešams nodrošināt ilgāk par 15 diennaktīm, iekšlietu ministrs, ja ierosinātājs ir Saeimas Administrācija, vai ārlietu ministrs, ja ierosinātājs ir Ārlietu ministrija, sagatavo un iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par drošības pasākumu nodrošināšanu.

13. Drošības policija nosaka drošības pasākumu apjomu un katra drošības pasākuma organizācijas kārtību un informē par to visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas un aizsargājamās valsts amatpersonas, kā arī, ja nepieciešams, aizsargājamos ārvalstu pārstāvjus. Drošības pasākumu organizācijas kārtību ievēro visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas, aizsargājamās valsts amatpersonas un ārvalstu pārstāvji.

14. Drošības pasākumos iesaistīto institūciju darbību koordinē Drošības policijas amatpersonas.

15. Drošības policija nosaka drošības pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu apmēru un transportlīdzekļu skaitu un veidu.

16. Drošības policija nodrošina aizsargājamo valsts amatpersonu un ārvalstu pārstāvju fizisko neaizskaramību.

17. Atkarībā no aizsargājamo valsts amatpersonu un ārvalstu pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti:

17.1. miesassargu eskorts, kuru nodrošina Drošības policija;

17.2. transportlīdzekļu eskorts, ja attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Transportlīdzekļu eskortu organizē Drošības policija un veic to patstāvīgi vai sadarbībā ar Valsts policiju. Pavadāmo transportlīdzekli vada Drošības policijas amatpersona vai, ja nepieciešams, Drošības policijas noteikta persona.

18. Aizsargājamo valsts amatpersonu darbavietu un dzīvesvietu apsardzi, kā arī aizsargājamo ārvalstu pārstāvju pagaidu uzturēšanās vietas apsardzi Latvijas Republikā Drošības policija organizē un veic sadarbībā ar Valsts policiju.

19. Aizsargājamo valsts amatpersonu darbavietu un dzīvesvietu apsardzei, kā arī aizsargājamo ārvalstu pārstāvju pagaidu uzturēšanās vietu apsardzei Latvijas Republikā var izmantot tehniskās drošības sistēmas.

20. Lai novērstu nesankcionētu informācijas ieguvi aizsargājamo valsts amatpersonu darbavietā un dzīvesvietā, kā arī aizsargājamo ārvalstu pārstāvju pagaidu uzturēšanās vietās Latvijas Republikā, Drošības policija veic attiecīgus drošības pasākumus.

21. Drošības policija koordinē Valsts policijas un citu iesaistīto institūciju darbības sabiedriskās kārtības uzturēšanā pasākumos, kuros piedalās aizsargājamās valsts amatpersonas, kā arī aizsargājamie ārvalstu pārstāvji atbilstoši Drošības policijas noteiktajiem drošības pasākumiem, to apjomam un organizācijas kārtībai.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 340 "Kārtība, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi)" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 97. nr.; 2009, 97. nr.; 2010, 4., 100. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 591Pieņemts: 06.09.2016.Stājas spēkā: 09.09.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 174 (5746), 08.09.2016. OP numurs: 2016/174.3
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
284597
09.09.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva