Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238

Rīgā 2016. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 19 10. §)
Ugunsdrošības noteikumi
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.

2. Šo noteikumu izpratnē lieto šādus terminus:

2.1. atbildīgā persona – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantā noteiktais tiesību subjekts;

2.2. būvobjekts – objekts vai teritorija, kurā notiek būvniecības process;

2.3. daudzdzīvokļu objekts – objekts, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk;

2.4. elektroinstalācija – elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei;

2.5. evakuācijas plāns – vizuāli noformēti nepārprotami norādījumi, kā fiziskai personai rīkoties ugunsgrēka, avārijas vai bīstamas situācijas gadījumā un kā visātrāk nokļūt drošībā;

2.6. meža atbildīgā persona – Meža likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktais tiesību subjekts;

2.7. meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktais objekts;

2.8. mineralizētā josla – līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta vismaz 1,5 m plata augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos;

2.9. objekts – būve vai tās daļa;

2.10. publisks objekts – objekts, kurā tiek organizēts publisks pasākums, vai objekts, kurš neatkarīgi no tā faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kurš par maksu vai bez maksas ir pieejams ikvienai personai;

2.11. saimnieciskās darbības objekts – objekts, kurā privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, vai fiziskā persona savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu, piedāvā vai pārdod preci, izgatavo vai atjauno preci, vai publiska persona, publiskas personas institūcija, publisko tiesību juridiska persona, kura pilda valsts pārvaldes funkcijas;

2.12. teritorija – zemesgabals, kurā atrodas objekts, un zemesgabals, kas robežojas ar objektu, vai neapbūvēts zemesgabals;

2.13. ugunsbīstamie darbi – darbi, kuros izmanto atklātu liesmu vai kuros rodas dzirksteles, kā arī citi darbi, kas var izraisīt aizdegšanos;

2.14. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma – tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts ugunsdzēsības ūdens resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;

2.15. viendzīvokļa objekts – brīvi stāvoša savrupmāja (piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja;

2.16. dzelzceļa objekts – ritošais sastāvs, kā arī būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka Nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

4. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo prasību izpildei.

5. Ja ugunsdrošības prasības ir izstrādātas atbilstoši publicēto piemērojamo standartu prasībām, uzskatāms, ka ugunsdrošības prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti.

6. Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.

2. Pienākumi ugunsgrēka gadījumā

7. Ja izcēlies ugunsgrēks:

7.1. fiziskajai personai ir pienākums:

7.1.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

7.1.2. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;

7.2. saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgajai personai papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajam līdz brīdim, kad ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienība, ir pienākums nodrošināt:

7.2.1. ugunsdrošības instrukcijā noteikto ugunsdzēsības pasākumu veikšanu;

7.2.2. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu iedarbināšanu;

7.2.3. tehnoloģisko iekārtu, elektroinstalācijas, elektroiekārtu, elektroierīču un inženiertīklu atvienošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;

7.2.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vai avārijas dienestu izsaukšanu (ja nepieciešams).

3. Vispārīgās ugunsdrošības prasības

8. Atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar tādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju, ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām un ierīcēm, kas atbilst normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

9. Objektu un teritoriju ekspluatē atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, saskaņā ar būvprojektā (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) paredzētajiem un būvniecības gaitā pieņemtajiem ugunsdrošības risinājumiem un noteikto ugunsslodzi un ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā.

10. Šo noteikumu prasības objektos, kuros kompetentās iestādes ir ierobežojušas personām pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

3.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības objektā

11. Būvkonstrukcijas ugunsaizsarglīdzekļa bojājuma vietu vai tās ugunsdrošo īpašību zudumu novērš.

12. Ugunsdrošās konstrukcijas neblīvo vietu aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā ugunsizturības robeža.

13. Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu.

14. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt:

14.1. ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās;

14.2. inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

15. Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.

16. Pagrabā, cokolstāvā vai pazemes stāvā vietas, kur pazemes inženiertīklu ievadi šķērso objekta konstrukcijas, ir hermētiskas (gāzu necaurlaidīgas).

17. Atkritumu vadu lūku vāki ir cieši aizverami, bez defektiem un pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā.

18. Objektā, kas augstāks par diviem stāviem, katru kāpņu telpas stāvu nodrošina ar attiecīgā stāva kārtas numuru. Šā punkta prasības neattiecas uz objektu, kas ir viendzīvokļa objekts.

19. Lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, aprīko ar pašaizveres mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Šā punkta prasības neattiecas uz durvīm, kas atdala dzīvokli no kāpņu telpas.

20. Durvis, aizkari un vārti ugunsdrošā konstrukcijā ir pastāvīgi aizvērtā stāvoklī, ja to aizvēršanu nenodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma vai automātiskā ugunsdzēsības sistēma.

21. Ierīci, kas paredzēta ciešai durvju, vārtu un aizkara aizvēršanai ugunsdrošā konstrukcijā, uztur darba kārtībā.

22. Ja degtspējīgus priekšmetus vai vielas uzglabā noliktavas telpās pagrabā vai cokolstāvā, šajās telpās nodrošina dūmu izvadīšanu.

23. Ugunsgrēka gadījumā evakuācijai aizliegts izmantot liftu.

24. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības.

25. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar izsmēķiem paredzētu degtnespējīga materiāla trauku un apzīmē ar 6.1. zīmi un uzrakstu (1. pielikums).

26. Objektā aizliegts:

26.1. uzkopšanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;

26.2. atstāt bez uzraudzības iekurtas apkures ierīces, kā arī elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektroiekārtas un elektroierīces, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ierīces ekspluatācijas instrukcija;

26.3. izmantojot atklātu uguni, atkausēt aizsalušus cauruļvadus;

26.4. novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;

26.5. iebraukt mehāniskajiem transportlīdzekļiem (turpmāk – transportlīdzeklis), izņemot speciāli aprīkotus transportlīdzekļus, ja objektā var izveidoties sprādzienbīstama vide;

26.6. sprādzienbīstamā vidē iebraukt transportlīdzekļiem, kuru riepas aprīkotas ar radzēm vai ķēdēm.

3.2. Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā

27. Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām.

28. Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

29. Ceļus un piebrauktuves pie objekta un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Automātiski atveramiem vārtiem un barjerām nodrošina manuālu atvēršanu.

30. Pie katras iebrauktuves teritorijā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vieta, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.

31. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmā norāda teritorijas plānojumu, ugunsdzēsības ūdensvada hidrantus, aizbīdņus, vadības mezglus, sūkņu, putu koncentrāta un atklātas un slēgtas ugunsdzēsības ūdensņemšanas atrašanās vietas, izmantojot 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. zīmi (1. pielikums). Shēma ir viegli uztverama, un tās minimālais izmērs ir 1 x 1 m.

32. Teritoriju (izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju) nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajām prasībām.

33. Uzglabājot vielas un priekšmetus konteineros teritorijā, izveido 5 m platu ugunsdrošības atstarpi starp konteineru rindām. Konteineru rindas garums nedrīkst pārsniegt 100 m.

34. Ja teritorijā izlijušas šķidras degtspējīgas vielas, tās nekavējoties savāc, un vietas, kur tās izlijušas, apkaisa ar absorbējošu vielu. Absorbējošo vielu pēc tam savāc un uzglabā speciāli iekārtotā un apzīmētā vietā.

35. Transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, aizliegts novietot tuvāk par 50 m no publiska objekta, dzīvošanai paredzēta objekta, tilta, tuneļa un viadukta.

36. Par plānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Par neplānotu ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta vai tiek ierobežota ugunsdzēsības transportlīdzekļu (vai speciālās tehnikas) kustība, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

37. Aizliegts novietot transportlīdzekli un kuģošanas līdzekli zem tilta, viadukta un tunelī.

38. Vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības.

39. Smēķēšanai paredzēto vietu aprīko ar izsmēķiem paredzētu degtnespējīga materiāla trauku un apzīmē ar 6.1. zīmi un uzrakstu (1. pielikums).

40. Teritorijā aizliegts:

40.1. ugunsdrošības atstarpēs novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus;

40.2. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana objektam;

40.3. izliet šķidras degtspējīgas vielas kanalizācijas sistēmā;

40.4. uzglabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

40.5. smēķēt neatļautā vietā, kā arī ārpus īpaši aprīkotas un apzīmētas vietas, izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju.

3.3. Vispārīgās ugunsdrošības prasības būvobjektā

41. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu veicēja pienākums ir ievērot šajos noteikumos minētās prasības.

42. Ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju, tad, lai nesamazinātu objekta ugunsdrošību, objektā nodrošina attiecīgus kompensējošus ugunsdrošības pasākumus. Kompensējošos ugunsdrošības pasākumus norāda būvobjekta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

43. Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdensapgādi vai pielāgot esošās ūdensņemšanas vietas.

44. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (1. pielikums).

45. Būvlaukumā ierīko piebrauktuvi un caurbrauktuvi ugunsdzēsības transportlīdzekļiem. Piebrauktuvi apzīmē ar 7.1., 7.2., 7.3. vai 7.4. zīmi (1. pielikums).

46. Ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētās piebrauktuves un caurbrauktuves platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Strupceļā ierīko vismaz 12 x 12 m lielu laukumu vai loku, kur apgriezties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.

47. Pagaidu būvi un būvmateriālu uzglabāšanas laukumu izvieto ne tuvāk par 6 m no būvējama un uzbūvēta objekta, izņemot gadījumu, ja to izvieto pie objekta konstrukcijas, kura būvēta no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

48. Būvobjektu nodrošina ar ugunsgrēka izziņošanas ierīcēm un evakuācijas ceļiem nodarbināto evakuācijai. Evakuācijas ceļus nodrošina ar apgaismojumu.

49. Būvobjektā, kas augstāks par trim stāviem, kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām.

50. Būvobjektā, kas augstāks par 10 m, būvju sastatnes ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

51. Būvju sastatnes pa būves perimetru ik pēc 50 m aprīko ar sastatņu kāpnēm.

52. Slēgtā objektā un tvertnēs, kur notikusi darbība ar bīstamām vielām, kuras var veidot sprādzienbīstamu koncentrāciju, atļauts atsākt būvdarbus tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.

53. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru (5. pielikums).

4. Inženiertīklu ugunsdrošības prasības
4.1. Elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce

54. Elektroinstalācija (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīce) atbilst tehniskā projekta risinājumam, to uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

55. Elektroiekārtu un elektroierīci uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām (turpmāk – ražotāja prasības).

56. Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir:

56.1. sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados;

56.2. ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā.

57. Par elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (6. pielikums).

58. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar šo noteikumu 56. punktā minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (7. pielikums).

59. Elektroiekārtu un elektroierīci attīra no putekļiem un nosēdumiem.

60. Elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroinstalāciju tehnoloģiskajā iekārtā.

61. Objektā un teritorijā, kurā pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošā izpildījumā.

62. Aizliegts:

62.1. izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci;

62.2. ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);

62.3. lietot nekalibrētu vai paštaisītu elektroinstalācijas, elektroiekārtas vai elektroierīces aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi);

62.4. ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība;

62.5. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav atbilstoši aizsargāta (sprādziendrošā izpildījumā) un kurai nav 1.7. marķējuma (1. pielikums);

62.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no gaismas ķermeņiem, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;

62.7. elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus;

62.8. izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs.

4.2. Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce

63. Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

64. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:

64.1. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

64.2. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

65. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:

65.1. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

65.2. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

66. Šo noteikumu 64. un 65. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi.

67. Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.

68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.

69. Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

70. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi (turpmāk – gāzes aparāts), tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

71. Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un gāzes aparāta dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos:

71.1. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;

71.2. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;

71.3. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados.

72. Par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

72.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

72.2. dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts;

72.3. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu;

72.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;

72.5. atzinums par veiktā darba rezultātu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.

73. Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.

74. Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.

75. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

76. Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

77. Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā.

78. Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību.

79. Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam.

80. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra:

80.1. ne retāk kā reizi piecos gados;

80.2. ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

81. Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta.

82. Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda.

83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1) krāsu.

84. Gāzes aparātu vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.

85. Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar:

85.1. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60;

85.2. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60;

85.3. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-30.

86. Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m2. Šīs telpas nodrošina ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

87. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas.

88. Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas.

89. Aizliegts:

89.1. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;

89.2. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;

89.3. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;

89.4. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;

89.5. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;

89.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;

89.7. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;

89.8. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

89.9. izmantot dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;

89.10. daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;

89.11. dūmvadu, dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot;

89.12. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;

89.13. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).

90. Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.

91. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.

92. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

92.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

92.2. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts;

92.3. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi;

92.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;

92.5. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām;

92.6. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

92.7. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām;

92.8. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.

93. Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

94. Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.

95. Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē.

96. Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.

97. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope.

98. Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu.

99. Aizliegts:

99.1. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas;

99.2. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus;

99.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā.

5. Ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas
5.1. Ugunsdzēsības ūdensapgāde

100. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst tehniskā projekta risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai.

101. Ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai tās montāžas kārtas, kā arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar pieņemšanas aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

102. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus novērš pēc iespējas īsākā laikposmā, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža. Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

103. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, kā arī piebraukšanas ceļu pie tās apzīmē ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 4.2. un 4.3. zīmi (1. pielikums).

104. Ugunsdzēsības hidrantu akas vāku un virszemes ugunsdzēsības hidrantu krāso sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

105. Virszemes putu šķīduma ugunsdzēsības hidrantu marķē vidusdaļā ar 50 mm platu violeta krāsojuma (piemēram, RAL-4001) gredzenu.

106. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības hidranta pārbaudi ne retāk kā reizi gadā.

107. Par ugunsdzēsības hidranta pārbaudes rezultātiem persona, kura veica pārbaudi, sastāda pārbaudes aktu. Aktā norāda ugunsdzēsības hidranta numuru, tipu un ražību (litri sekundē), ūdens spiedienu ūdensvadā (bāri), ūdensapgādes cauruļvada diametru un ūdensapgādes sistēmas atbilstību tehniskā projekta risinājumiem un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes aktam pievieno ārējā ūdensapgādes tīkla plānu, kurā norādīta ugunsdzēsības hidranta atrašanās vieta.

108. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.

109. Aizliegts:

109.1. ierīkot stāvvietu un novietot transportlīdzekli uz ugunsdzēsības hidranta akas vai aizkraut to;

109.2. novietot vielas un priekšmetus 1,5 m rādiusā no ugunsdzēsības hidranta akas;

109.3. novietot vielas un priekšmetus tuvāk par 1 m no iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna.

110. Ugunsdzēsības rezervuāra un mākslīgas atklātas ūdens tilpnes atbildīgā persona nodrošina ūdensņemšanas vietas pārbaudi ne retāk kā divas reizes gadā (vasaras un ziemas periodā).

111. Mākslīgi izveidotajās ugunsdzēsības ūdens krātuvēs nodrošina būvprojektā paredzēto ūdens daudzumu objekta ugunsgrēka dzēšanai. Mākslīgās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas nodrošina ar stacionāru mērīšanas ierīci, kas ļauj kontrolēt ūdenslīmeni. Uz mērīšanas ierīces norāda maksimālo un minimālo ūdens līmeni.

112. Piebrauktuvi ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietai uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu pa to pārvietoties jebkurā gadalaikā.

113. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpā novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu.

114. Elektroaizbīdni, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmā, nodrošina ar dublējošu manuālās atvēršanas ierīci.

115. Ugunsdzēsības sūkņa un elektroaizbīdņa manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīci izvieto pieejamā vietā, nodrošina ar paskaidrojošu uzrakstu un aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu.

116. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī vai nišā, krānam pievieno šļūteni un stobru. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna šļūtenes garums ir vismaz 20 m. Šļūtenei pievienotais stobrs nodrošina kompaktu strūklu un ir noslēdzams.

117. Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm norāda krāna kārtas numuru, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kā arī izvieto 4.4. zīmi (1. pielikums). Ugunsdzēsības krāna pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. Pie ugunsdzēsības krāna izvieto informāciju par veikto pārbaudi (2. pielikums).

118. Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens rezervi aizliegts izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.

5.2. Ugunsaizsardzības ierīce un sistēma

119. Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

120. Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.

121. Izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā veic saskaņā ar ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām.

5.3. Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas prasības

122. Ugunsaizsardzības sistēmu pirms ekspluatācijas uzsākšanas (vai to montāžas kārtas, arī pēc veiktajām izmaiņām) pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

123. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.

124. Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma ir nepārtraukti ieslēgta automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.

125. Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, pie uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas (turpmāk – panelis) uzglabā:

125.1. ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko projektu vai atbildīgās personas apstiprinātu minētā dokumenta kopiju;

125.2. ugunsaizsardzības sistēmas pieņemšanas aktu un tam pievienotos dokumentus vai atbildīgās personas apstiprinātas minēto dokumentu kopijas;

125.3. ugunsaizsardzības sistēmas aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu vai grafisku aizsargājamo zonu attēlojumu telpās;

125.4. ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (9. pielikums).

126. Ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signālu vai signālu par sistēmas un sakaru kanāla bojājumu pārraida uz paneli, kuru pastāvīgi (diennakti) uzrauga šo noteikumu 127. punktā minētajā kārtībā instruēta persona.

127. Atbildīgā persona nodrošina personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ugunsdrošības instruktāžu par:

127.1. ugunsaizsardzības sistēmas darbspējas noteikšanas kārtību;

127.2. ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem;

127.3. aizsargājamo telpu nosaukumiem un atrašanās vietām. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz objekta personālu, kas neatrodas vienā objektā ar uzstādīto ugunsaizsardzības sistēmu;

127.4. rīcību gadījumā, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.

128. Personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ir pienākums zināt šo noteikumu 127. punktā minēto informāciju.

129. Objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkopi un tehniskās apkopes kontroli.

130. Ugunsaizsardzības sistēmai nodrošina tehnisko apkopi un remontu atbilstoši:

130.1. ugunsaizsardzības sistēmu būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām;

130.2. piemērojamo standartu prasībām;

130.3. ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām;

130.4. objekta ekspluatācijas īpatnībām.

131. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus (tai skaitā iedarbošanās gadījumus tehniskās apkopes gaitā) un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (9. pielikums).

132. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.

133. Ja darbspējas atjaunošanai nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas. Ugunsdrošības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, izstrādā rakstveidā un par tiem veic nodarbināto instruktāžu. Par veikto ugunsdrošības instruktāžu veic ierakstus Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

134. Ugunsaizsardzības sistēmas ierīču ekspluatācijas termiņš nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto ekspluatācijas termiņu.

135. Ugunsaizsardzības sistēmas iekārtas un ierīces nodrošina ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm, ja tās var mehāniski bojāt. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības parametrus.

136. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem valsts valodā un apzīmē ar 4.7. zīmi (1. pielikums).

137. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu.

138. Ugunsaizsardzības sistēmās izmanto ierīces un elektroinstalāciju, kas paredzēta uzstādīšanai un darbībai attiecīgajā vidē.

139. Ekspluatējot ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas, aizliegts:

139.1. pārbūvēt vai demontēt ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas vai to daļas un ierīces, neievērojot būvniecību un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darbības vai izmaiņas ugunsdrošībai nozīmīgajā inženiertehniskajā sistēmā un aizsargājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi;

139.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot gadījumu, ja būvdarbu vai citu darbu laikā šī sistēma var tikt bojāta;

139.3. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas, mainīt sistēmas darbības režīmu;

139.4. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm un iekārtām;

139.5. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie ugunsaizsardzības sistēmas ierīcēm, iekārtām, cauruļvadiem un kabeļiem.

5.4. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma

140. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas panelis signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem un, ja nepieciešams, nodrošina:

140.1. tehnoloģiskā procesa vadību;

140.2. inženiertehnisko sistēmu, iekārtu un inženiertīklu vadību;

140.3. citu ugunsaizsardzības sistēmu vadību.

141. Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām nodrošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli.

142. Ekspluatējot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, aizliegts:

142.1. tehniskajā projektā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru, ja tiek ietekmēta sistēmas darbspēja un funkciju izpilde;

142.2. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,5 m no ugunsgrēka detektoriem;

142.3. novietot apkures ierīces vai sildierīces tuvāk par 1 m no ugunsgrēka detektora un no uztveršanas un kontroles paneļa;

142.4. izvietot ventilācijas iekārtas un ierīces vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un ierīces ugunsgrēka detektora tuvumā, ja tās var ietekmēt detektora darbību.

5.5. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas

143. Stacionārā automātiskā ugunsdzēsības sprinkleru sistēma nodrošina ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas funkcijas.

144. Stacionāro automātisko ugunsdzēsības sistēmu (izņemot sprinkleru sistēmu) nodrošina ar tālvadības un manuālām iedarbināšanas ierīcēm.

145. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu un sūkņu telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu. Šā punkta prasības neattiecas uz telpu, ja tā atrodas iežogotā un apsargātā objektā vai citādi ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšanai.

146. Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu zīmi "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas stacijās – "Gāzes ugunsdzēsības stacija".

147. Pie stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtu telpas ieejas un iekārtām teritorijā uzstāda izgaismotu vai gaismu atstarojošu zīmi "Ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas".

148. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas telpā un sūkņu telpā izvieto:

148.1. sistēmas kopējo shēmu;

148.2. sistēmas piesaistes shēmu;

148.3. instrukciju par sistēmas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā;

148.4. instrukciju par sistēmas pārbaudes kārtību.

149. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem valsts valodā.

150. Pie katras stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu.

151. Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas vadības iekārtas novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumu, attiecīgo aizsardzības grupu numuru, kā arī darba spiedienu.

152. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas noslēgarmatūru apzīmē un numurē saskaņā ar sistēmas piesaistes shēmu. Ja noslēgarmatūras darba režīms netiek kontrolēts automātiski, to noplombē, saglabājot darba režīmu.

153. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu krāso atbilstoši šo noteikumu prasībām.

154. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Neienākt! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

155. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Gāze!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

156. Iedarbojoties gāzes ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Neienākt! Gāze!" un "Atstāt telpu! Gāze!" un skaņas signalizācijas ierīce.

157. Vietā, kur ierīkota gāzes ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.

158. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

159. Pie izejas no telpas, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar aerosola ugunsdzēsības sistēmu, novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Aerosols!" un nodrošina šo vietu ar skaņas signalizācijas ierīci.

160. Iedarbojoties aerosola ugunsdzēsības sistēmai, nodrošina, ka ieslēdzas izgaismotie uzraksti "Uzmanību! Aerosols! Ierobežota redzamība!" un "Atstāt telpu! Aerosols!" un skaņas signalizācijas ierīce.

161. Vietā, kur ierīkota aerosola ugunsdzēsības sistēma, nodrošina, ka skaņas signalizācijas ierīces skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 75 dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.

162. Pie ieejas telpā, kurā atrodas gāzes baloni (vienā balonā var būt dažādu gāzu maisījums), novieto 1.4. zīmi (1. pielikums).

163. Ja objektā ierīkota stacionārā gāzes, aerosola vai pulvera ugunsdzēsības sistēma, telpu durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

164. Aizliegts:

164.1. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 m no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem);

164.2. novietot apkures ierīces un citas ierīces, kas izdala siltumu, tuvāk par 1 m no sprinkleriem;

164.3. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem;

164.4. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cauruļvadiem, ja tas nav paredzēts tehniskajā projektā.

5.6. Gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēma

165. Atbildīgā persona nodrošina, ka:

165.1. gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas šahtas un vārsti (lūkas) ir hermētiski noslēgti;

165.2. dūmu vārsti (lūkas) ir aizvērti;

165.3. pie vadības ierīces, kas paredzēta gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas tālvadības un manuālai iedarbināšanai, ir izvietoti paskaidrojoši uzraksti valsts valodā par gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmas iedarbināšanu.

166. Aizliegts:

166.1. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē gaisa virsspiediena sistēmas vārsta (žalūziju) un dūmu vārsta (lūkas) darbību un tehnisko apkopi;

166.2. pieslēgt ventilācijas iekārtas pie gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmām;

166.3. dūmu novadīšanas šahtās izvietot kabeļus, iekārtas, ierīces un citus materiālus;

166.4. izmantot dūmu novadīšanas vārstus un lūkas vēdināšanai.

167. Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā, vienu no pārbaudēm veicot laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.

5.7. Automātiskā ugunsgrēka izziņošanas sistēma

168. Atbildīgā persona nodrošina, ka automātiskā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēma iedarbojas, iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai vai automātiskajai ugunsdzēsības sistēmai.

169. Vietā, kurā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēma, nodrošina, ka skaļruņu un sirēnu skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 65 dB (telpās, kur cilvēki tiek izmitināti naktī, – 75 dB) un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks.

170. Iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas paziņojumu translē ne mazāk kā 30 minūtes.

171. Evakuācijas paziņojumu translē visu evakuācijas laiku šādā secībā:

171.1. uzmanību piesaistošs signāls (4–10 sekundes);

171.2. īss klusuma brīdis (1–2 sekundes);

171.3. evakuācijas ziņojums;

171.4. klusuma brīdis (1–5 sekundes).

172. Atbildīgā persona nodrošina, ka skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam bez atvienošanas iespējas.

173. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1 m attālumā no skaļruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB.

174. Objektā, kurā var uzturēties ārzemnieki, ugunsgrēka izziņošanas tekstu translē valsts valodā, angļu valodā un krievu valodā. Atbildīgā persona var pieņemt lēmumu par izziņošanas teksta papildu translāciju citā svešvalodā.

175. Atbildīgā persona nodrošina, ka ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība (prioritārā secībā):

175.1. ugunsgrēka trauksmes mikrofons;

175.2. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;

175.3. citas pārraides un paziņojumi.

6. Ugunsdrošības instrukcija un ugunsdrošības instruktāža

176. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam (izņemot neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija ir saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums.

177. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj šo noteikumu 180.1.5., 180.2., 180.4. un 180.7. apakšpunktā minēto informāciju.

178. Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā:

178.1. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām);

178.2. saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).

179. Šo noteikumu 178.1. apakšpunktā minēto mācību programmu ir tiesīgas īstenot izglītības iestādes, kas īsteno šo noteikumu 178.2. apakšpunktā minēto mācību programmu.

180. Ugunsdrošības instrukcijā norāda šādu informāciju:

180.1. saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta vispārīga un ugunsdrošību raksturojoša informācija:

180.1.1. objekta un teritorijas lietošanas veidu;

180.1.2. teritorijā, objektā, tā ugunsdrošības nodalījumos un stāvos esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas;

180.1.3. apkures sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;

180.1.4. ventilācijas sistēmas ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;

180.1.5. maksimāli pieļaujamā ugunsslodze (MJ/m2) vai maksimāli pieļaujamais vielu un priekšmetu daudzums, kas vienlaikus var atrasties ražošanas vai noliktavas objektā;

180.1.6. esošo ugunsgrēka dzēšanai paredzēto ierīču, iekārtu, tehnikas, inventāra un aprīkojuma (turpmāk – ugunsdzēsības līdzekļi) raksturojums un izmantošanas kārtība;

180.1.7. iespējamie ugunsgrēka izcelšanās riski un preventīvie pasākumi to mazināšanai;

180.1.8. maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits objektā, ja objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, stāvā vai atsevišķā telpā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot daudzdzīvokļu objektu);

180.2. atbilstoši objekta vai teritorijas lietošanas veidam – citas ugunsdrošības prasības un norādījumi, kas nav minēti šajos noteikumos;

180.3. kārtība, kādā tiek uzturēti evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie objekta;

180.4. objekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas prasības, drošības pasākumi, kas veicami ugunsaizsardzības sistēmas bojājuma laikā, un ugunsaizsardzības sistēmas iekārtu (ierīču) ekspluatācijas termiņš;

180.5. tehnoloģiskā procesa apraksts, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, lietojamo un uzglabājamo vielu un priekšmetu sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un priekšmetu izmantošanas, uzglabāšanas un transportēšanas kārtība;

180.6. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

180.7. rīcība ugunsgrēka gadījumā:

180.7.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;

180.7.2. cilvēku evakuācijas kārtība;

180.7.3. kārtība, kādā tiek evakuēti cilvēki ar īpašām vajadzībām, un pasākumi evakuācijas nodrošināšanai;

180.7.4. tehnoloģisko iekārtu un inženiertīklu darbības apturēšanas kārtība;

180.7.5. elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanas kārtība;

180.7.6. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanas kārtība;

180.7.7. ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanas kārtība;

180.7.8. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

181. Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj patiesu un ar ugunsdrošību saistītu informāciju par objektu, lietojot šajos noteikumos minēto terminoloģiju. Ugunsdrošības instrukcija var sastāvēt no atsevišķām instrukcijām, kurās norādīta šo noteikumu 180. punktā minētā informācija.

182. Ugunsdrošības instrukciju izstrādā valsts valodā un, ja nepieciešams, tulko visām objektā nodarbinātajām, organizatoriski iesaistītajām personām, kā arī personām, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā (turpmāk – nodarbinātais), vai lietotājiem saprotamā valodā.

183. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja:

183.1. veiktas izmaiņas saimnieciskajā darbībā, kas ietekmē ugunsdrošību objektā;

183.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē objekta ugunsdrošību;

183.3. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, izejvielu vai izejmateriālu sortimentā;

183.4. veiktas izmaiņas objekta plānojumā un ugunsdrošības risinājumos;

183.5. veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas ugunsdrošības instrukcijā iekļaujamā informācijā.

184. Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instruktāžu visiem nodarbinātajiem.

185. Ugunsdrošības instruktāžu veic par ugunsdrošības instrukcijā norādīto informāciju, kas tieši attiecas uz nodarbināto. Šajos noteikumos minētajos gadījumos, ja nodarbinātajam nepieciešams ievērot īpašas ugunsdrošības prasības, nodarbinātajam veic atsevišķu ugunsdrošības instruktāžu.

186. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus.

187. Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina veiktās ugunsdrošības instruktāžas reģistrēšanu Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

188. Nodarbinātā pienākums ir apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, un ugunsgrēka gadījumā izpildīt šo noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā, kā arī ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības.

189. Kārtību, kādā ar ugunsdrošības prasībām iepazīstināma persona, kas nav nodarbinātais, nosaka atbildīgā persona.

190. Ugunsdrošības instruktāžu veic:

190.1. izglītības iestādēs – ne retāk kā divas reizes gadā;

190.2. ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā četras reizes gadā;

190.3. citos objektos – ne retāk kā reizi gadā.

191. Atkārtotu ugunsdrošības instruktāžu veic, ja:

191.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības instrukcijā;

191.2. nodarbinātie nav ievērojuši šajos noteikumos vai ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības;

191.3. objektā noticis ugunsgrēks (šajā gadījumā izvērtē ugunsgrēka apstākļus).

192. Saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".

193. Praktiskās nodarbības reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

194. Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības instrukcijā.

7. Ugunsdrošībai lietojamās zīmes un signālkrāsojums

195. Saimnieciskās darbības objektu un teritoriju nodrošina ar ugunsdrošības zīmēm (1. pielikums), lai sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem objektā.

196. Ugunsdrošības pasākumu īstenošanai lieto šādas zīmes:

196.1. izgaismota zīme – zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu un ir no iekšpuses vai ārpuses izgaismota. Izgaismotas zīmes darbībai nepieciešama elektroenerģija, kas nodrošināta ar autonomu elektroenerģijas avotu, ja atslēdzas pastāvīgais elektroenerģijas avots. Zīme ir ieslēgta pastāvīgi vai to ieslēdz automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ugunsgrēka gadījumā;

196.2. luminiscējoša zīme – zīme, kuras pigmentāciju var ierosināt ar redzamās gaismas vai ultravioleto starojumu un kura bez tālākas ierosmes pati izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 kd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm;

196.3. gaismu atstarojoša zīme – zīme, kas aprīkota vismaz ar 2. klases gaismu atstarojošo virsmu;

196.4. zīme, kuras redzamību nodrošina dabīgais vai telpu mākslīgais apgaismojums.

197. Zīme ir plakanas projekcijas vai telpiskas formas ar vienpusēju vai abpusēju piktogrammu. Piktogramma ir vienkārša un satur būtisko informāciju.

198. Zīme ir no mehāniski izturīga un pret dažādiem darba vides un klimatiskajiem laikapstākļiem izturīga materiāla. Ja vides iedarbības vai citu apstākļu dēļ zīme zaudējusi krāsojumu, saprotamību, nozīmi vai bojāta vairāk par 10 procentiem, to atjauno.

199. Zīmi izvieto tā, lai tā nemaldinātu lietotāju.

200. Ja nepieciešams, zīmes vienu no otras izvieto tā, lai tās sniegtu secīgu informāciju un būtu viegli saskatāmas.

201. Zīmes redzamību nodrošina:

201.1. iekšējais apgaismojums no pastāvīga un papildu autonoma elektroenerģijas avota vai avārijas apgaismojuma, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā;

201.2. ārējais apgaismojums no pastāvīga un avārijas elektroenerģijas avota, kas automātiski ieslēdzas pastāvīgā elektroenerģijas avota pārtraukuma gadījumā;

201.3. izstarojoši luminiscējoši elementi (zīmes fons vai piktogramma).

202. Izgaismota zīme izstaro pārtrauktu vai nepārtrauktu gaismas signālu. Pārtraukts gaismas signāls informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu rīcību. Pārtraukta gaismas signāla frekvence un izstarojuma ilgums ir tāds, lai to nevarētu sajaukt ar nepārtraukti izgaismotu zīmi un nodrošinātu pareizu informācijas uztveri.

203. Objektu, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki ar dzirdes traucējumiem un kurā fona trokšņa līmenis pārsniedz 80 dB, nodrošina ar izgaismotu 6.4. zīmi (1. pielikums), kas sniedz vizuālu informāciju par ugunsgrēka izcelšanos. Zīmei ir uzraksts "Ugunsgrēks" baltiem burtiem uz sarkana fona, kas iedegas ugunsgrēka gadījumā.

204. No iekšpuses izgaismotā zīme ir ar indikāciju, kas norāda, ka tā ir ieslēgta un ka tai ir radies bojājums.

205. Izgaismotai zīmei ar autonomu elektroenerģijas avotu pastāvīgā elektroenerģijas avota avārijas gadījumā jānodrošina gaismas izstarojums vismaz 30 minūtes.

206. Zīmi, kas norāda evakuācijas ceļu un izeju, kas paredzēta vismaz 50 cilvēku evakuācijai vai ja evakuācijas ceļš pārsniedz 20 m, nodrošina ar iekšējo apgaismojumu no pastāvīga un autonoma elektroenerģijas avota.

207. Gaiteņos, ja zīmi nav iespējams piestiprināt pie griestiem un tā nemaldinās lietotāju, zīmi stiprina pie sienām 90 vai 100 grādu leņķī attiecībā pret sienu tā, lai to iespējams redzēt no gaiteņa gala. Zīme nedrīkst traucēt cilvēku evakuāciju.

208. Objektu un teritoriju, kur uzglabājas vai tiek lietotas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi (turpmāk – bīstamas vielas), apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 6.2. un 6.3. zīmi (1. pielikums).

209. Brīdinājuma zīmi piestiprina pie objekta un objekta ieejas durvīm telpai, kurā atrodas bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avots. Teritorijā zīmi piestiprina uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avota.

210. 1.2. un 1.6. brīdinājuma zīmi (1. pielikums) uz cauruļvadiem novieto labi redzamā vietā ne tālāk kā 1 m attālumā no vārstiem, aizbīdņiem vai savienojumiem.

211. 2.1., 2.2. un 2.3. aizlieguma zīmi (1. pielikums) papildina ar paskaidrojošu uzrakstu, kas norāda zīmes darbības attālumu metros, vai paskaidrojošu uzrakstu par to, ka zīme tiek attiecināta uz visu objektu.

212. Zīmei, kura apzīmē ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, izmērs ir vismaz 200 x 200 mm.

213. 4.5. zīmi "Virziens uz ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietu" (1. pielikums) lieto kopā ar 4.1., 4.3., 4.4. un 4.7. zīmi (1. pielikums).

214. 5.9. zīmi "Virziens uz evakuācijas izeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem" (1. pielikums) lieto kopā ar 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.6. zīmi (1. pielikums).

215. Teritorijā uzstādītās zīmes, kas paredzētas ugunsdzēsības dienesta darbībai, pastāvīgi izgaismo vai tās ir gaismu atstarojošas. Attālums starp vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmēm, kas uzstādītas teritorijā, nedrīkst būt lielāks par 60 m.

216. Attālums no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 20 m.

217. Lai sniegtu papildu informāciju (ja zīmi nevar uztvert viennozīmīgi un nepārprotami), pie ugunsdrošības zīmes izvieto informācijas zīmi (paskaidrojošu uzrakstu). Informācijas grafiskajai formai jābūt signālmelnā (piemēram, RAL-9004) vai signālbaltā (piemēram, RAL-9003) krāsā. Zīmes izmērs nedrīkst traucēt ugunsdrošības zīmes informācijas uztveršanu.

218. Ugunsdzēsības sūkņu telpas un ugunsdzēsības vadības iekārtas telpas un vietas zīmi papildina ar informāciju par ugunsdzēsīgo vielu.

219. Ja ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums neatbilst tā saturam (tas pastāvīgi nesatur attiecīgo vielu), vadības iekārtas vai noslēgarmatūras tuvumā tas tiek marķēts ar attiecīgā signālkrāsojuma gredzenu pa cauruļvada aploci.

220. Ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada marķējumu veido ar 400 mm platu signālkrāsojuma pamatmarķējuma gredzenu atbilstoši vielai, ko attiecīgais cauruļvads satur. Sistēmās, kur ir svarīga precīza norāde, kādam mērķim cauruļvada saturs paredzēts, pamatmarķējuma signālkrāsojuma gredzena vidū izvieto 100 mm platus identifikācijas signālkrāsojuma gredzenus.

221. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto ik pēc 4 m atkarībā no cauruļvada posmu garuma, cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu.

222. Uz ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada izvietoto ugunsdzēsības iekārtu vai vadības mezglu krāsojums ir sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

223. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto slēgtā vai iežogotā ražošanas un noliktavu objekta teritorijā.

224. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonā aizliegts apstāties un stāvēt visu veidu transportlīdzekļiem, izņemot operatīvos transportlīdzekļus.

225. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonu un tās virzienu nosaka, ņemot vērā zīmes izvietošanas vietas īpatnības. Zīmes minimālā darbības zona ir 5 m.

226. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto:

226.1. vietās, kur atrodas ugunsdzēsības tehnikas pieslēgšanas ierīces objekta iekšējai un ārējai ugunsdzēsības sistēmai;

226.2. pie ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm.

227. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto ne augstāk par 2,5 m no teritorijas planējuma atzīmes. Zīmes minimālais izmērs ir 200 x 400 mm.

228. 7.4. zīmi "Vieta ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto pie objekta, kas ir augstāks par 10 stāviem, un vietās, kurās paredzēta autokāpņu vai autopacēlāju novietošana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Zīmes minimālais izmērs ir 400 x 400 mm.

8. Evakuācija
8.1. Evakuācijas plāns

229. Publiskā objektā, kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem, izstrādā un izvieto evakuācijas plānu.

230. Evakuācijas plāna minimālais izmērs ir 210 x 297 mm. Evakuācijas plānam ir grafiskā un teksta daļa.

231. Evakuācijas plāna grafisko daļu izstrādā, pamatojoties uz būvprojekta arhitektūras daļas vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas stāvu plāniem (tehniskās inventarizācijas lietas stāvu plāniem), norādot:

231.1. evakuācijas izejas, evakuācijas maršrutus un virzienus (piemēram, RAL-6032 krāsas nepārtraukta līnija ar virziena norādi);

231.2. evakuācijai un glābšanai izmantojamās kāpnes (piemēram, signālkrāsojums RAL–6032);

231.3. ugunsdzēsības un evakuācijas ārējās kāpnes;

231.4. ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas;

231.5. evakuācijas plāna izvietojuma vietu "Jūs atrodaties šeit" (apzīmē ar oranžu punktu);

231.6. manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu iedarbināšanas ierīču atrašanās vietas.

232. Evakuācijas plāna teksta daļā iekļauj īsu informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā.

233. Publiskā objektā, kurā var uzturēties ārzemnieki, evakuācijas plāna teksta daļu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un krievu valodā.

234. Evakuācijas plāns ir aktuāls, pārskatāms un izvietots katrā stāvā labi redzamā un apgaismotā vietā.

235. Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vietas un sniegta informācija par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

236. Evakuācijas plānus izvieto evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu vai izejām no objekta. Attālums starp evakuācijas plāniem nedrīkst pārsniegt 40 m.

237. Ja stāva platība pārsniedz 1000 m2, evakuācijas plānā norāda tikai tuvākos evakuācijas ceļus un izejas.

8.2. Evakuācijas ceļi un izejas

238. Publiskā objektā vai saimnieciskās darbības objektā, kurā izbūvēts ugunsdrošs priekškars vai vārti, tie ir ar elastīgu blīvējumu, lai nepieļautu uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā. Ugunsdroša priekškara un vārtu aizvēršanās ātrums ugunsgrēka gadījumā ir vismaz 0,2 m sekundē. Ugunsdrošo priekškaru un vārtus uztur darba kārtībā atbilstoši būvprojekta nosacījumiem.

239. Publiskā vai saimnieciskās darbības objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, objekta stāvā un telpā aizliegts atrasties:

239.1. vairāk par 50 cilvēkiem, ja ir viena evakuācijas izeja;

239.2. vairāk par 500 cilvēkiem, ja ir divas evakuācijas izejas;

239.3. vairāk par 1000 cilvēkiem, ja ir trīs evakuācijas izejas.

240. Šo noteikumu 239. punkta prasības neattiecas uz objektu, kura būvprojektā paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā ir paredzēti citi evakuācijas risinājumi, tos norāda ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

241. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1 m, pa to atļauts evakuēt cilvēkus, kuru skaits nepārsniedz 50. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1–1,2 m, pa to atļauts evakuēt 51–250 cilvēkus. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summārais platums katriem nākamajiem 100 lietotājiem ir par 50 cm lielāks. Ārstniecības un aprūpes iestādēs, ja evakuējamo cilvēku skaits pārsniedz 50, evakuācijas ceļa brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 1,80 m.

242. Šo noteikumu 241. punkta prasības attiecībā uz evakuācijas ceļa platumu neattiecas uz objektiem, kuru būvprojektos paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā noteikti citi evakuācijas risinājumi, kas neatbilst šo noteikumu 241. punkta prasībām, tos apraksta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

243. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem un ir apzīmētas ar 5.5., 5.6. un 5.9. zīmi (1. pielikums). Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm.

244. Evakuācijas ceļus un izejas apzīmē ar 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.7. un 5.8. zīmi (1. pielikums).

245. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā. Evakuācijas apgaismojuma (evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju) rezerves elektroapgādes elementi nodrošina tīkla darbību vismaz 30 minūtes. Evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju zīmes ir ieslēgtas pastāvīgi vai ieslēdzas evakuācijas laikā.

246. Evakuācijas ceļos aizliegts:

246.1. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī ugunsgrēka gadījumā (izņemot objektu, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem);

246.2. iestiklot atklātās zonas uz dūmaizsargātu kāpņu telpu;

246.3. cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem un slēdzenēm, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm vai citādi ierobežot to atvēršanu no iekšpuses;

246.4. kāpņu telpās ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim (veidam), izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem;

246.5. evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem;

246.6. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības;

246.7. izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm;

246.8. novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem;

246.9. izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju;

246.10. izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.

9. Ugunsdzēsības līdzekļi

247. Saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus.

248. Ja objektā un teritorijā var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēku klasēm, ugunsdzēsības aparātus izvēlas tādus, lai tie atbilstu katrai no šīm klasēm.

249. Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaitu A un B ugunsgrēku klasēm nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu šādā kārtībā:

249.1. nosaka objektu un objekta ugunsbīstamības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1. tabulu;

249.2. atbilstoši objekta ugunsbīstamības līmenim nosaka minimālo ugunsdzēsības aparātu dzēstspēju uz noteiktu objekta platību saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulu;

249.3. šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulā minētās dzēstspējas klases skaitļus dala ar izvēlētā ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju, lai noteiktu nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu.

250. Ja objektā ir ierīkota automātiskā ugunsdzēsības sistēma un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 25 procentiem.

251. Ja telpās ir ierīkoti iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, šajās telpās ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 10 procentiem.

252. Ugunsdzēsības aparātu var aizstāt ar pārvietojamu vai pārnēsājamu ugunsdzēsības ierīci, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 5. pielikumā minētā dzēstspēja.

253. Objektu nodrošina ar pārvietojamiem ugunsdzēsības aparātiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulu.

254. Ja objekta platība vai noteiktā attiecīgā aprēķina mērvienība ir mazāka par šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto, aprēķinam piemēro šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto minimālo ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju.

255. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu objektus (virtuves, ēdnīcas, kafejnīcas, restorānus) un ražotnes, kur ēdiena pagatavošanai vai ražošanai izmanto augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus, papildus nodrošina ar F klases ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 4. tabulai.

256. Viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

257. Degvielas uzpildes stacijās katru degvielas sūkni nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

258. Mehānisko transportlīdzekli nodrošina ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes drošību atbilstošu ugunsdzēsības aparātu skaitu. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja mehāniskajam transportlīdzeklim ir vismaz:

258.1. 8A 34B – vieglajam automobilim;

258.2. 34A 183B – pasažieru sabiedriskajam transportlīdzeklim;

258.3. 43A 233B – kravas, lielgabarīta automobilim un traktortehnikai.

259. Katru dzelzceļa ritošā sastāva vienību (izņemot vagonu, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai) nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja katrai dzelzceļa ritošā sastāva vienībai ir vismaz 21A 113B. Pasažieru vagonu elektroaparātu skapjos uzstāda pulvera pašiedarbes ugunsdzēsības aparātu vai tam līdzvērtīgu ugunsdzēsības aparātu.

260. Ugunsdzēsības pārklāju skaitu objektam un teritorijai nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 5. tabulai.

261. Ja objektā vai teritorijā atrodas elektroiekārtas ar darba spriegumu līdz 1000 voltiem, vismaz 50 procentiem ugunsdzēsības aparātu jābūt piemērotiem elektroiekārtu dzēšanai.

262. Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparāta atrašanās vietai:

262.1. publiskā objektā nedrīkst pārsniegt 20 m;

262.2. sprādzienbīstamā objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt 15 m;

262.3. ražošanas un noliktavu objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt:

262.3.1. 40 m, ja ugunsslodze ir 300 MJ/m2 vai mazāka;

262.3.2. 30 m, ja ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2.

263. Ja objektā ir iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, attālumu no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātam atļauts palielināt par 20 m.

264. Ugunsdzēsības līdzekļus izvieto un ekspluatē atbilstoši to ražotāja prasībām.

265. Ugunsdzēsības līdzekļus novieto redzamās, viegli pieejamās vietās. Šīs vietas apzīmē ar 4.1., 4.2., 4.3. vai 4.4. zīmi (1. pielikums).

266. Ugunsdzēsības aparāta novietojums no ugunsdzēsības aparāta roktura līdz grīdai vai pamatnei nedrīkst pārsniegt 1,5 m.

267. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi.

268. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā, bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas:

268.1. publiskā objektā, pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, pasažieru sabiedriskajā dzelzceļa vagonā vai pasažieru sabiedriskajā kuģošanas līdzeklī (izņemot ugunsdzēsības aparātus, kas ievietoti speciāli aprīkotā skapī), – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šā apakšpunkta izpratnē pasažieru sabiedriskais kuģošanas līdzeklis ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens pasažieru pārvadāšanai;

268.2. neapkurinātā objektā vai teritorijā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

269. Par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) izdara atzīmi attiecīgajā uzlīmē uz ugunsdzēsības aparāta (3. pielikums).

270. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates (novērtējuma) gaitā konstatēts ugunsdzēsības aparāta bojājums, ugunsdzēsības aparātam nodrošina tehnisko apkopi.

271. Par ugunsdzēsības aparāta bojājumu tiek uzskatīts:

271.1. korozija vai mehānisks bojājums uz aparāta korpusa vai tā daļām;

271.2. šļūtenes, sprauslas, taures vai iedarbināšanas mehānisma bojājums;

271.3. neatbilstošs spiediena rādījums spiediena indikācijas ierīcē vai ugunsdzēsīgās vielas (svara) trūkums ugunsdzēsības aparātā;

271.4. marķējuma vai lietošanas instrukcijas nesalasāmība vai to trūkums;

271.5. ražotāja noteiktās pazīmes, kas norāda uz ekspluatācijai nederīgu ugunsdzēsības aparātu.

272. Ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu un uzpildi veic atbilstoši ražotāja prasībām.

273. Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

274. Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados.

275. Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā.

276. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietu nodrošina ar atbilstošām iekārtām un ierīcēm, lai varētu veikt ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā ir pieejama ugunsdzēsības aparātu ražotāju informācija (valsts valodā) par ugunsdzēsības aparātu specifikāciju un tehniskās apkopes kārtību.

277. Atbildīgā persona, ekspluatējot ugunsdzēsības aparātus vidē vai apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi ugunsdzēsības aparāta tehniskajam stāvoklim, izvērtē ugunsdzēsības aparāta ekspluatācijas riskus, veic papildu tehniskā stāvokļa vizuālās apskates un izskata nepieciešamību veikt biežākas tehniskās apkopes, nekā minēts šo noteikumu 274. punktā.

278. Ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi izdara atzīmi uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi.

279. Uzlīme par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi satur šo noteikumu 4. pielikumā minēto informāciju.

280. Uzlīmei par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi jābūt izgatavotai no materiāla, kuru:

280.1. neietekmē saules vai vides iedarbība;

280.2. pēc uzlīmēšanas uz ugunsdzēsības aparāta nav iespējams noņemt vai noplēst, nesabojājot uzlīmi.

281. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes gaitā tiek konstatēts, ka ugunsdzēsības aparāts nav derīgs ekspluatācijai, ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par to informē ugunsdzēsības aparāta īpašnieku.

282. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa jābūt iestrādātam (iespiestam) individuālam vai partijas numuram un CE atbilstības marķējumam. Ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsai jābūt sarkanai (piemēram, RAL-3000).

283. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ugunsdzēsības aparāta ražotājs vai izplatītājs (ja to nav izdarījis ražotājs) piestiprina lietošanas instrukciju (turpmāk – informatīvā uzlīme) valsts valodā. Informatīvās uzlīmes krāsai ir jābūt kontrastā ar ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsu.

284. Ugunsdzēsības aparāta informatīvo uzlīmi izvieto tā, lai to varētu skaidri izlasīt un to nenosegtu ugunsdzēsības aparāta stiprinājums.

285. Ugunsdzēsības aparāta informatīvā uzlīme satur šādu informāciju:

285.1. ugunsdzēsības aparāta tips;

285.2. ugunsdzēsības aparāta tilpums;

285.3. ugunsdzēsīgās vielas nosaukums;

285.4. ugunsdzēsīgās vielas veids un tās nominālā pildījuma svars vai tilpums, ugunsdzēsības aparāta (tikai ogļskābās gāzes) svars bez ugunsdzēsīgās vielas;

285.5. ugunsdzēsības aparāta dzēstspējas klase;

285.6. lietošanas pamācība, kurā jāietver viena vai vairākas pietiekami izskaidrotas piktogrammas;

285.7. ekspluatācijas nosacījumi;

285.8. jebkuri lietošanas ierobežojumi vai briesmas, it sevišķi attiecībā uz toksiskumu un elektrotraumu risku;

285.9. ugunsdzēsības aparāta piemērotība ieslēgtu elektroiekārtu (līdz 1000 voltiem) dzēšanai un drošības attālums;

285.10. ugunsdzēsības aparāta darbības temperatūru robežas;

285.11. atsauce uz piemērojamo standartu, atbilstoši kura prasībām testēts ugunsdzēsības aparāts;

285.12. ražotāja un piegādātāja nosaukums un adrese;

285.13. ugunsdzēsības aparāta izgatavošanas gads.

286. Aizliegts:

286.1. izmantot ugunsdzēsības līdzekli (tai skaitā ugunsdzēsības aparātu) saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;

286.2. pārkāpt ugunsdzēsības līdzekļa (tai skaitā ugunsdzēsības aparāta) ražotāja ekspluatācijas noteikumus;

286.3. ekspluatēt bojātu ugunsdzēsības aparātu;

286.4. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātu, kuram noteiktajā kārtībā nav veikta tehniskā apkope;

286.5. veicot ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu vai uzpildi, samazināt ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktos kvalitātes un darbspējas rādītājus.

10. Tehnoloģiskās iekārtas

287. Tehnoloģiskās iekārtas ierīko atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un ekspluatē atbilstoši ražotāja prasībām.

288. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ierīcēm. Zemējuma ierīces nodrošina ar 1.5. zīmi (1. pielikums).

289. Degtspējīgu šķidrumu ražošanas procesā konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties.

290. Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē.

291. Vannas, kurās izmanto maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem izstrādājumu attaukošanai, mazgāšanai vai krāsošanai ar iegremdēšanas metodi, darba pārtraukumā nosedz ar vāku.

292. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus (ugunsreakcijas klase A1) materiālus.

293. Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīcēm.

294. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē atsevišķi ugunsdroši atdalītā telpā, kas aprīkota ar atsevišķu ventilāciju.

295. Tehnoloģisko iekārtu, kurā darbības laikā rodas degtspējīgi putekļi (līdz 1 mm), aprīko ar nosūces ventilāciju, kas ieslēdzas pirms tehnoloģiskās iekārtas iedarbošanās vai vienlaikus ar to.

296. Elektroiekrāvējus lādē un uzglabā atsevišķā ugunsdroši nodalītā telpā, kas aprīkota ar mehānisko ventilācijas sistēmu. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroiekrāvējiem, ja to akumulatori lādēšanas procesā neizdala sprādzienbīstamus tvaikus.

297. Elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpas nodrošina ar atsevišķu elektrības pievadu. Pie ieejas elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpā izvieto elektrības slēdzi lādēšanas apturēšanai.

298. Aizliegts:

298.1. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas;

298.2. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kontroles un mērīšanas ierīces.

11. Ugunsbīstamie darbi

299. Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

300. Ugunsbīstamos darbus veic:

300.1. īpaši iekārtotās vietās;

300.2. pagaidu vietās.

301. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona sastāda un izsniedz darba veicējam norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk – norīkojums). Norīkojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumam.

302. Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs – pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to uzglabā vismaz trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas.

303. Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus objektā var veikt atbildīgās personas vai tās rakstveidā pilnvarotas personas klātbūtnē bez norīkojuma.

304. Pirms norīkojuma izdošanas atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona nodrošina iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē darba veikšanas vietā, nosakot:

304.1. sagatavošanās darbus un to izpildes secību;

304.2. ugunsdrošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības līdzekļus;

304.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanas kārtību un līdzekļus;

304.4. gaisa kontroles kārtību sprādzienbīstamas vides noteikšanai;

304.5. darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos;

304.6. izpildītāju, kas atbildīgs par vietas sagatavošanu ugunsbīstamiem darbiem;

304.7. izpildītāju, kas atbildīgs par darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba pabeigšanas vai pārtraukumos;

304.8. darba veicēju.

305. Šo noteikumu 304.8. apakšpunktā minētajam darba veicējam ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša kvalifikācija, un tas ir speciāli instruēts ugunsbīstamo darbu veikšanai.

306. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzību nodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas. Šā punkta prasības neattiecas uz ugunsbīstamo darbu transformatoru apakšstacijās.

307. Pabeidzot ugunsbīstamos darbus, darba veicējs:

307.1. norīkojumā izdara ierakstu par datumu un laiku, kad darbi pabeigti;

307.2. norīkojumā izdara ierakstu par darba vietas pārbaudes datumu un laiku;

307.3. paraksta norīkojumu.

308. Atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas un darba vietas pārbaudes paraksta norīkojumu.

309. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem (5. pielikums).

310. Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem.

311. Ja vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā nav iespējams atbrīvot no degtspējīgiem materiāliem, tos aizsargā no aizdegšanās.

312. Ugunsbīstamo darbu pastāvīgā vieta:

312.1. atrodas teritorijā vismaz 10 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta konstrukcijām;

312.2. atrodas no cita lietošanas veida ugunsdroši atdalītā telpā;

312.3. atrodas telpā ar degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1FL) grīdu;

312.4. ir norobežota no citām darba vietām ar vismaz 2,5 m augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla.

313. Ugunsbīstamo darbu vietu pastāvīgi attīra no degtspējīgiem materiāliem.

314. Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts:

314.1. metināt, griezt, lodēt un karsēt:

314.1.1. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu šķidrumu pārklājumi;

314.1.2. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem vai kurās ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.3. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) siltumizolāciju;

314.1.4. vietās, kur ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.5. dobjas konstrukcijas, nepārliecinoties par to saturu;

314.2. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas, taukvielu vai degtspējīgu šķidrumu traipiem;

314.3. novietot degvielu tuvāk par 10 m no darbu veikšanas vietas;

314.4. elektrometināšanā par atpakaļvadu izmantot zemējuma tīklu, kā arī objekta inženiertīklu un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas.

12. Darbi ar degtspējīgiem šķidrumiem

315. Degtspējīgus šķidrumus sagatavo speciāli šim nolūkam paredzētās telpās ar atsevišķu ventilācijas sistēmu.

316. Ierīces un rīki, kurus izmanto degtspējīgu šķidrumu sagatavošanas un lietošanas procesā, nedrīkst šķilt dzirksteles, un tiem ir 1.7. marķējums (1. pielikums).

317. Apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, nepieļauj sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, nodrošinot telpu vēdināšanu. Objekta apstrādi sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejas.

318. Objektā, kurā sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, grīdas ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1FL) un dzirksteļdrošas.

319. Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma.

320. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu vilkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.

321. Krāsošanas kameras katru dienu attīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem.

322. Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā šo vielu uzglabāšanai paredzētā vietā.

323. Maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem pārvieto neplīstošā un blīvi noslēgtā kannā, tvertnē vai speciāli tam paredzētā iepakojumā.

13. Speciālās prasības saimnieciskās darbības objektiem
13.1. Publisks objekts

324. Ja atbildīgā persona nav publiska pasākuma organizators, katram publiskam pasākumam izstrādā individuālu ugunsdrošības instrukciju, iekļaujot objekta ugunsdrošības instrukcijā ietverto informāciju.

325. Publiska pasākuma atbildīgā persona (turpmāk – pasākuma atbildīgā persona) nodrošina ugunsdrošības instruktāžu pasākuma norisē nodarbinātajām un organizatoriski iesaistītajām personām. Veikto ugunsdrošības instruktāžu reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

326. Publiskajā objektā cilvēku skaits un tiem paredzēto vietu skaits nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos vai būvprojektā paredzēto skaitu. Minimālā platība vienam cilvēkam ir 1 m2 (izņemot izglītības iestādes un telpas ar stacionāri pie grīdas piestiprinātām sēdvietām).

327. Publiska pasākuma norises telpā, kurā ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un nodrošina, lai tie evakuācijas gadījumā nesagāztos. Publiska pasākuma norises telpā, kurā sēdvietas izvietotas ar grīdas līmeņu starpību, krēslus piestiprina pie grīdas.

328. Pārvietojamas būves publiskam pasākumam būvē no grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) vai degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) būvkonstrukcijām un materiāliem.

329. Objektā, kurā notiek publisks pasākums, cietā kurināmā apkures ierīču kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma.

330. Publiskā objektā atklātu uguni un pirotehniku izmanto tikai ar pasākuma atbildīgās personas rakstisku atļauju, ja nodrošināti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

331. Ja publiskā pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro pirotehnisko izstrādājumu apriti regulējošo normatīvo aktu un pirotehnisko izstrādājumu ražotāja prasības.

332. Ja publiskā pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtu un ierīču ražotāja noteiktos ekspluatācijas noteikumus un šajos noteikumos minētās ugunsdrošības prasības.

333. Pasākuma atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanu un uzraudzību visa pasākuma norises laikā. Nodarbināto, kurš uzrauga ugunsdrošības prasību ievērošanu visa pasākuma norises laikā, īpaši instruē par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

334. Publisku pasākumu, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, aizliegts rīkot:

334.1. telpā ar aizrestotiem logiem vai logiem, kas nav atverami vai viegli izsitami, vai ja ir citi šķēršļi cilvēku glābšanai;

334.2. telpā, kurā nav paredzēti dūmu izvades risinājumi (logi, durvis, lūkas un speciāli atvērumi ārsienās vai pārsegumā);

334.3. būvē, kuras platība pārsniedz 300 m2 un kurā nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz atklātām pagaidu būvēm;

334.4. būvē un telpā, kuras evakuācijas ceļi un izejas neatbilst šo noteikumu prasībām.

335. Publiska objekta atbildīgā persona vai pasākuma atbildīgā persona nodrošina, ka degtspējīgs transformējams (pārvietojams) skatuves noformējums un skatuves dekorācijas ir apstrādātas ar ugunsaizsarglīdzekļiem (nodrošinot to ugunsreakcijas klasi vismaz A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1 vai B-s3,d2) vai ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1).

336. Persona, kura apstrādā degtspējīgas transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējumu ar ugunsaizsarglīdzekļiem, par minēto darbu veikšanu sagatavo aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

336.1. vārds un uzvārds;

336.2. apstrādes darbu veikšanas datums;

336.3. apstrādes darbu apjoms, norādot, kāds transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējums tika apstrādāts;

336.4. ugunsaizsarglīdzekļa nosaukums un atbilstību apliecinošs dokuments (ugunsaizsarglīdzekļa atbilstību apliecinošo dokumentu pievieno aktam);

336.5. ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja norādītie apstrādes nosacījumi;

336.6. apliecinājums, ka apstrādes darbi veikti, ievērojot ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja nosacījumus.

337. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties aizver, lai norobežotu skatuvi no skatītāju zāles.

338. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodrošina vismaz 1 m platu eju pa skatuves perimetru.

339. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformējumu.

340. Publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja:

340.1. objektā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;

340.2. objektā ir ierīkota balss izziņošanas sistēma;

340.3. evakuācijas ceļu skaits un platums ir atbilstošs izmitināto cilvēku skaitam;

340.4. evakuācija ir nodrošināta tieši uz āru no būves zemes virmas līmenī, ja personas tiek izmitinātas ne augstāk par trešo stāvu, vai, ja personas tiek izmitinātas augstāk par trešo stāvu, evakuācija ir nodrošināta caur aizsargātu evakuācijas ceļu vai dūmaizsargātu un ugunsaizsargātu kāpņu telpu.

341. Publiskā objektā aizliegts:

341.1. uzglabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

341.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

341.3. skatītāju zāles un balkonu ejās novietot papildkrēslus;

341.4. ekspluatēt un uzglabāt sašķidrinātas naftas gāzes balonus vietās, kur notiek publisks pasākums, ja gāzes svars balonos var pārsniegt 14 kilogramus.

13.2. Tirdzniecības objekts

342. Tirdzniecības objektā aizliegts ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekšmetus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts šo noteikumu 241. punktā minētais evakuācijas ceļu platums.

343. Aizliegts pārdot un uzglabāt degtspējīgus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā kannā, tvertnē vai iepakojumā.

344. Kannu, tvertni vai iepakojumu, kurā atrodas degtspējīgs šķidrums, novieto stabili.

345. Sašķidrinātas gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

346. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās:

346.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām vismaz 2 m platas ejas, un pēc katriem 30 m tirdzniecības rindu ierīko vismaz 1,2 m platu šķērseju;

346.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m2 platību (brīvo platību ieskaitot). Starp grupām nodrošina vismaz 6 m attālumu;

346.3. aizliegts uzglabāt materiālus uz tirdzniecības objekta rampas;

346.4. nojumes iekārto ne tuvāk par 10 m no būvēm.

13.3. Noliktavu objekts un teritorija

347. Noliktavu objektā pretim noliktavas durvju ailām atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par 1 m.

348. Pēc darba beigām ar vienu kopējo elektrisko slēdzi atvieno noliktavas elektroinstalāciju. Noliktavas iekārtas, kuras darbojas diennakts režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektroinstalāciju no ievada līdz patērētājam.

349. Noliktavā, kurā glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apkurei izmanto ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apkures ierīču sildelementus.

350. Atklātu uguni izmanto ar atbildīgās personas vai tās pilnvarotas personas rakstisku atļauju. Atbildīgā persona izvērtē ugunsgrēka iespējamos izcelšanās riskus un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. Atļaujā norāda atklātas uguns izmantošanas laikā par ugunsdrošību atbildīgo nodarbināto.

351. Aizliegts pēc darba beigām darba vietās un tam neparedzētās vietās atstāt degtspējīgus atkritumus, degtspējīgas šķidras bīstamas vielas un izmantotos slaukāmos materiālus.

352. Noliktavu objektā aizliegts:

352.1. uzstādīt cietā kurināmā vietējās apkures ierīces;

352.2. uzglabāt materiālus uz noliktavas rampas;

352.3. novietot transportlīdzekļus (tai skaitā elektroiekrāvējus) telpās, kas nav ugunsdroši nodalītas no noliktavas.

13.4. Gāzes iekārtu, ierīču un balonu ekspluatācijas prasības

353. Objektā, kurā iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos.

354. Objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī, ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, uzstāda gāzes noplūdi signalizējošu detektoru. Gāzes noplūdi signalizējošu detektoru uztur darba kārtībā.

355. Sašķidrinātas naftas gāzes tvertņu uzpildes laikā, lai nepieļautu gāzes noplūdi teritorijā esošajos pazemes inženiertīklos, to lūkas hermētiski noslēdz.

356. Uzglabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no siltuma avotu iedarbības.

357. Gāzes balonus novieto ne tuvāk par 1 m no siltuma avotiem un ne tuvāk par 5 m no atklātas liesmas.

358. Degtspējīgu gāzu kompresoru stacijā pie ieejas izvieto ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas ierīces.

359. Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai oksidējošām gāzēm un vielām (izņemot balonus, kas pievienoti inženiertīkliem vai darba aprīkojumam) uzglabā ārpus objekta metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm pie objekta būves ugunsdrošām ārsienām bez logiem vai ne mazāk par 6 m no būvēm. Veselības aprūpes iestāžu telpās atļauts uzglabāt balonu rezervi, bet ne vairāk kā 12 litrus oksidējošu gāzu, ja šīs gāzes paredzētas cilvēka dzīvības nodrošināšanas iekārtām.

360. Teritorijā, uzglabājot gāzes balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 m. Gāzes balonu ventiļi ir pavērsti uz vienu pusi. Starp gāzes baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas.

361. Attiecībā uz tukšiem un uzpildītiem gāzes baloniem ievēro vienādus drošības pasākumus.

362. Aizliegts:

362.1. rīkojoties ar skābekļa balonu, pieļaut tā saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;

362.2. pārvietojot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;

362.3. objektā un teritorijā, kurā veic darbības ar degtspējīgām un oksidējošām gāzēm, nodarbinātajiem nēsāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

13.5. Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu uzglabāšana

363. Objektu un teritoriju, kur paredzēts uzglabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degtspējīgiem atkritumiem un kultūraugu atliekām, grunti noplanē un noblietē.

364. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltuma avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadiem, silta gaisa kanāliem).

365. Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grēdās.

366. Kraujot dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru grēdās, nepieļauj degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā.

367. Akmeņogļu vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi.

368. Aizliegts dzēst ar ūdeni aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdā. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā.

369. Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu grēdas maksimālā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2 un augstums 20 m. Minimālais ugunsdrošības attālums starp grēdām ir 8 m, bet ne mazāks par grēdu augstumu. Ugunsdrošības attālums no grēdām līdz ēkām un būvēm ir 8 m, bet ne mazāks par grēdas augstumu. Pie grēdām gar to garākajām malām nodrošina piebrauktuves vismaz no divām pusēm.

13.6. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objekts un teritorija

370. Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Tehnoloģiskās iekārtas, elektroiekārtas, apkures ierīces un iekārtas reizi diennaktī atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem.

371. Aizliegts teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem.

372. Kokapstrādes iekārtas, kurām darba procesā rodas putekļi, kas ir smalkāki par 1 mm, aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām, ja to ražotājs ir paredzējis putekļu nosūces sistēmu. Aizliegts strādāt ar izslēgtām mehāniskās ventilācijas, skaidu un putekļu nosūces sistēmām.

373. Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus. Ciklonus nedrīkst pārpildīt.

374. Ekspluatējot ar eļļu pildītu tehnoloģisko iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina kokmateriālus un koka konstrukcijas.

375. Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, uzglabā ugunsdroši nodalītās noliktavās vai metāla kastēs.

376. Kokmateriālu kaltei temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskiem temperatūras regulatoriem.

377. Ja kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apstājas konveijers, apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas.

378. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos un teritorijā kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm.

379. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos aizliegts ierīkot cietā kurināmā vietējās apkures iekārtas un ierīces.

380. Vietu, kur paredzēts izkraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degtspējīgiem atkritumiem.

381. Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas.

382. Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni.

13.7. Šķiedraugu uzglabāšanas objekts un teritorija

383. Teritorijā maksimāli pieļaujamā vienas grēdas, stirpas vai gubas (turpmāk – krautne) platība nedrīkst pārsniegt 320 m2, bet augstums – 10 m.

384. Šķiedraugu krautnes atrodas drošā attālumā no objekta, bet ne tuvāk par 30 m. Attālums no krautnes līdz elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu.

385. Starp krautnēm nodrošina 15 m platas atstarpes.

386. Krautnes nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

387. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

388. Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, kurus izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, nodrošina ar dzirksteļu slāpētājiem.

389. Šķiedraugu uzglabāšanas objektā:

389.1. maksimālais krautnes laukums nedrīkst pārsniegt 22 x 11 m, bet augstums – 8 m;

389.2. attālums no krautnēm līdz elektroiekārtām un elektroierīcēm nedrīkst būt mazāks par 1 m;

389.3. attālums starp krautnēm nedrīkst būt mazāks par 2 m;

389.4. attālums no krautnēm līdz objekta norobežojošām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 0,7 m.

13.8. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekts un teritorija

390. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu.

391. Lauksaimniecības transportlīdzekļa, traktortehnikas, agregāta un tehnoloģiskās iekārtas rotējošo detaļu un mezglu vārpstas regulāri attīra no degtspējīgiem materiāliem.

392. Starp salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 m platas atstarpes.

393. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekta elektroenerģijas atslēgšanas ierīci uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1) sienas, bet, ja siena ir degtspējīga (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F), – uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no objekta sienas.

394. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru novieto objekta ārpusē 1 m attālumā no degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) sienām un 2,5 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta norobežojošām konstrukcijām. Gaisa plūsmas caurules ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

395. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru nožogo ar degtnespējīga materiāla sietu, lai nepieļautu svešķermeņu nokļūšanu ventilatorā.

396. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru iedarbināšanas ierīci uzstāda uz degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) konstrukcijām.

397. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama putekļu veidošanās, izmanto elektroierīces un iekārtas sprādziendrošā izpildījumā un ar attiecīgu marķējumu.

398. Lauksaimniecības produktu kaltes objektu nodrošina ar temperatūras kontroles ierīci, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

399. Ja lauksaimniecības produktu kaltes tehnoloģija netiek regulēta automātiski, kaltes laikā atbildīgā persona nodrošina nepārtrauktu kaltes objekta uzraudzību.

400. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama ražošanas putekļu veidošanās:

400.1. uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos objektā;

400.2. objekta konstrukcijas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos;

400.3. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī.

401. Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, uztur brīvus un viegli atveramus.

402. Uzglabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) 1 m attālumā ierīko nožogojumu.

13.9. Kūdras ieguves objekts un teritorija

403. Izstrādājot kūdras ieguves teritoriju, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Transportlīdzekļus, kūdras ieguves tehniskos līdzekļus un iekārtas reizi diennaktī attīra no putekļiem un citiem degtspējīgiem nosēdumiem.

404. Katru transportlīdzekli un kūdras ieguves tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, spaini un 5 m garu virvi. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja kūdras ieguves tehniskajam līdzeklim ir vismaz 34A 233B.

405. Kūdras ieguves teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem (12. pielikums).

406. Kūdras ieguves teritorijā izmantojamā motorsūkņa ražība ir vismaz 600 litru minūtē.

407. Katru motorsūkni aprīko ar:

407.1. vismaz vienu divzaru dalītāju;

407.2. diviem noslēdzamiem ugunsdzēsības stobriem;

407.3. šļūtenēm, kuru diametrs ir lielāks par 51 mm un kuru kopējais garums ir vismaz 120 m;

407.4. šļūtenēm, kuru diametrs ir 51 mm vai mazāks un kuru kopējais garums ir vismaz 200 m.

408. Lai ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos kūdras ieguves objektā, to sadala ar vismaz 1 m platiem ugunsdrošības grāvjiem, kuru dziļums ir 0,5 m zem gruntsūdens līmeņa.

409. Kūdras ieguves vietā novāc ciršanas atlikumus un kritalas.

410. Žagarus un citus ciršanas atlikumus meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzina atbilstoši iekārtotās vietās kūdras ieguves teritorijas atbildīgās personas īpaši norīkota nodarbinātā uzraudzībā un tikai lietainā laikā.

411. Kūdras ieguves teritorijā vai uzglabāšanas objektā organizē kūdras temperatūras kontroli atbilstoši kūdras ieguves tehnoloģijai. Konstatējot kūdras temperatūras bīstamu paaugstināšanos, veic pasākumus, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

13.10. Meža objekts

412. Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

413. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā.

414. Lai samazinātu ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā, veido mineralizētās joslas. Mineralizētu joslu katru gadu atjauno un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī.

415. Valsts un pašvaldību autoceļa atbildīgā persona nodrošina mineralizētās joslas ierīkošanu vai vismaz 1,5 m platu grāvi, ja valsts un pašvaldību autoceļš robežojas ar meža objektu un mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m.

416. Dzelzceļa infrastruktūras objektus no meža objekta norobežo ar mineralizētu joslu vai vismaz 1,5 m plata grāvja ierīkošanu, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts robežojas ar meža objektu un mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m.

417. Meža objekta atbildīgā persona:

417.1. nodrošina mineralizēto joslu ierīkošanu tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves), kas šķērso par 50 ha lielākas I, II vai III ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas (13. pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m;

417.2. atjaunojot skujkoku mežaudzes silā, mētrājā, lānā un viršu ārenī, kā arī ieaudzējot mežaudzes un plantāciju mežus, platības, kas lielākas par 5 ha un kurās augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m, sadala daļās ar mineralizēto joslu tā, lai neviena no tām nebūtu lielāka par 5 ha. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz ieaudzētajām mežaudzēm un plantāciju mežiem, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu lapkokiem un 20 gadu vecumu skujkokiem;

417.3. meža objekta autoceļos un dabiskajās brauktuvēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1. maijam novāc pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;

417.4. katru gadu līdz 1. maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tās tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu.

418. Ja meža objektu atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam.

419. Par vienlaidu meža objekta platību uzskata viena meža objekta atbildīgās personas īpašumā vai valdījumā esošas zemes vienības ar zemes lietošanas veidu "mežs", ja tās atrodas ne tālāk par 100 m viena no otras vai ja tās sadala līnijveida infrastruktūras objekti (ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi).

420. Meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā iekļauj:

420.1. meža objekta atbildīgo personu sarakstu, tālruņu numurus, elektroniskā pasta adreses;

420.2. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un līdzekļu sarakstu;

420.3. grafiski attēlotu meža objekta shēmu (elektroniskā formātā). Shēmā norāda:

420.3.1. meža kvartālu tīklu;

420.3.2. ceļus, kas šķērso mežus un purvus;

420.3.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;

420.3.4. ūdensņemšanas vietas un ūdenskrātuves;

420.3.5. mineralizētās joslas;

420.3.6. atpūtas vietas;

420.3.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (13. pielikums);

420.3.8. mežaudžu ciršanas atlieku kaudzes, kas neatbilst šo noteikumu 424.4. apakšpunkta prasībām;

420.4. informācijas apmaiņas un aktualizācijas kārtību šo noteikumu 425. punkta prasību izpildei, ja paredzēts krautnēt (uzglabāt) mežaudžu ciršanas atlieku kaudzes, kas neatbilst šo noteikumu 424.4. apakšpunkta prasībām.

421. Meža objekta atbildīgā persona nodrošina šo noteikumu 420.3. apakšpunktā minētās shēmas izdrukas papīra formātā mērogā 1:50 000 iesniegšanu Valsts meža dienestā, kā arī turpmāk aktualizē šo shēmu un iesniedz reizi trijos gados.

422. Katru gadu līdz 1. aprīlim meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu iesniedz saskaņošanai Valsts meža dienesta reģionālajā struktūrvienībā.

423. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

423.1. kurināt ugunskurus mežā un purvos (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas);

423.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

423.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

423.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības (izņemot atbilstoši ierīkotas vietas);

423.5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

423.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai;

423.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

423.8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu (tai skaitā ciršanas atlieku dedzināšanu).

424. Meža objektā aizliegts:

424.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;

424.2. dedzināt atkritumus;

424.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru:

424.3.1. tuvāk par 2 m no augošiem kokiem;

424.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 m, izņemot gadījumu, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā;

424.4. laikposmā no 1. maija līdz 1. septembrim krautnēt (uzglabāt) kaudzēs mežaudžu ciršanas atliekas, ja kaudze atrodas tuvāk par 50 m no 10–40 gadus vecām skuju koku mežaudzēm, kuru platība ir lielāka par 1 ha, izņemot gadījumu, ja:

424.4.1. starp šo noteikumu 424.4. apakšpunktā minēto kaudzi un mežaudzi atrodas vismaz 10 m plata ceļa trase (no kokiem brīva zeme no vienas meža sienas līdz otrai (pretējai) meža sienai, ieskaitot ceļa klātni, novadgrāvjus un citus infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ceļa ekspluatācijai);

424.4.2. atbilstoši šo noteikumu 418. punkta prasībām izstrādātajā meža ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā ir noteikts citādi;

424.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

425. Ja iestājas sevišķas ugunsbīstamības apstākļi, meža ugunsbīstamības kompleksajam rādītājam sasniedzot vērtību 4000 un vairāk, kā arī ņemot vērā Valsts meža dienesta rīcībā esošās prognozes, ka minētie apstākļi var nepārtraukti ilgt 10 dienu vai ilgāk, Valsts meža dienests saskaņā ar meža ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā noteikto kārtību informē meža objekta atbildīgo personu par pienākumu septiņu dienu laikā veikt ciršanas atlieku kaudžu pārstrādi vai pārvietošanu atbilstoši šo noteikumu 424.4. apakšpunkta nosacījumiem.

426. Šīs nodaļas nosacījumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

13.11. Bīstamo vielu uzglabāšana, lietošana un ražošana

427. Saimnieciskās darbības objektu, tā ieeju un teritoriju, kurā uzglabā, lieto vai ražo bīstamo vielu, apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. zīmi (1. pielikums), ko papildina ar uzrakstiem, kuros norādīti vielu nosaukumi.

428. Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzglabā bīstamās vielas, ir pieejamas šo vielu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo bīstamo vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

429. Izmantojot bīstamās vielas, ievēro to drošības datu lapās minētos un ražotāju noteiktos norādījumus. Izmantojot un uzglabājot bīstamās vielas, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus, kādus veic attiecībā uz sprādzienbīstamām vielām vai produktiem.

430. Bīstamās vielas, kas, nonākot saskarē ar gaisu, ūdeni, citām vielām, var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, uzglabā atsevišķā ugunsdrošā objektā vai ugunsdrošā objekta nodalījumā.

431. Saimnieciskās darbības objekta ražošanas būvēs un telpās, kurās var rasties sprādzienbīstama vide, uzstāda automātiskos gaisa analizatorus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju. Automātiskos gaisa analizatorus uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

432. Saimnieciskās darbības objektā un teritorijā, kurā uzglabā bīstamās vielas, kuras ugunsgrēka gadījumā temperatūras iedarbībā var kust, uzstāda šo vielu izplūšanu ierobežojošas konstrukcijas.

433. Bīstamās vielas, kuras nedrīkst pakļaut saules staru iedarbībai, aizliegts uzglabāt atklātos laukumos.

434. Skābju vai sārmu noliktavas objektu nodrošina ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijas dēļ izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.

435. Amonija nitrātu uzglabā atsevišķā objektā vai objekta nodalījumā, kas izvietots pie ārsienām un atdalīts no citas nozīmes telpām ar ugunsdrošām starpsienām. Telpām jābūt sausām, un tajās nedrīkst atrasties citi materiāli.

436. Aizliegts uzglabāt vai fasēt amonija nitrātu objektā, kas būvēts no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) konstrukcijām. Objektā, kurā uzglabā amonija nitrātu, aizliegts izbūvēt koka starpsienas, konstrukcijas vai koka grīdas.

437. Objektu vai teritoriju, kurā uzglabā šķidras degtspējīgas vielas, norobežo ar dzelzsbetona vai cita degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla sienu vai zemes valni (turpmāk – apvaļņojums). Šā punkta prasības neattiecas uz tilpnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija rezervuāra iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj šajā punktā minētās vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas. Apvaļņojumu veido, ja objekta telpās uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 490 litri un vairāk, kā arī ja teritorijā uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 1000 litri un vairāk. Apvaļņojumu veido tehnoloģisko cauruļvadu aizbīdņiem vai citām noslēdzošām un vadības ierīcēm, ja šo cauruļvadu noslēdzošās un vadības ierīces bojājuma gadījumā iespējama šķidras degtspējīgas vielas nekontrolēta noplūde 1000 litri un vairāk. Šo noteikumu izpratnē degtspējīgs šķidrums ir īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uzliesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, kura uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz 100 °C.

438. Reizi divos gados veic apvaļņojuma pārbaudi, sastādot aktu. Aktā norāda vaļņa vai sienas stāvokli un atbilstību tehniskā projekta risinājumiem.

439. Saimnieciskās darbības objektu vai teritoriju, kurā uzglabā bīstamo vielu ar kopējo tilpumu 5000 m3 un vairāk, nodrošina ar putu koncentrātu. Putu koncentrāta daudzumu nodrošina vislielākā rezervuāra, apvaļņojuma laukuma, pildīšanas un noliešanas vietu, sūkņu stacijas, manifoldu un piestātnes tehnoloģiskā laukuma dzēšanai ar trīskāršu rezervi. Šā punkta prasības neattiecas uz objektiem, kuros bīstamās vielas tiek uzglabātas zemes iežos.

440. Putu koncentrāta uzglabāšanu un kvalitātes pārbaudi veic saskaņā ar ražotāja prasībām. Ja ražotājs nav noteicis putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes biežumu, pirmo pārbaudi veic pēc pieciem gadiem no putu koncentrāta ražošanas dienas, kā arī turpmāk ne retāk kā reizi gadā.

441. Par putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda putu koncentrāta atbilstību ražotāja prasībām.

442. Bīstamu vielu objekta teritorijā pastāvīgi pļauj zāli. Zāles garums nedrīkst pārsniegt 0,2 m.

443. Zemi apvaļņojuma iekšpusē horizontāli noplanē un novāc zāli.

444. Rezervuāru elpošanas vārstus, uguni norobežojošos šķēršļus un apvaļņojumu uztur darba kārtībā. Apvaļņojuma sienām jābūt bez bojājumiem un jāatbilst tehniskā projekta risinājumiem.

445. Apskatot rezervuārus, ņemot šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot tvertnes un veicot citus darbus, izmanto ierīces un rīkus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.

446. Pirms rezervuāru remonta tos atbrīvo no šķidruma, atvieno cauruļvadus, atver visas lūkas, rezervuārus iztīra, izmazgā un iztvaicē, kā arī veic gaisa analīzi, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona nodrošina nodarbinātos ar ierīcēm, kas paredzētas sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanai.

447. Uzglabājot bīstamas vielas mucās, starp tām liek starplikas, lai mucas nevarētu atsisties cita pret citu.

448. Mucas ar bīstamām vielām krauj grēdās divās kārtās divu mucu diametru platumā. Attālums starp grēdām ir vismaz 2 m.

449. Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu ūdeni, gaisu, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālajai uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10 °C zemākai nekā naftas produkta uzliesmojuma temperatūra. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildītāju uzsilda tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) ir vismaz 0,5 m.

450. Nodarbināto apģērbs ir no materiāla, kas neuzkrāj statisko strāvu, apavi nedrīkst būt ar naglām vai apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

451. Cisternu (tvertni, rezervuāru) ar bīstamām vielām nedrīkst pārpildīt. Cisternu ar bīstamām vielām nodrošina ar ierīci, kas kontrolē bīstamās vielas līmeni cisternā. Zibens laikā bīstamo vielu izliešanu un iepildīšanu pārtrauc. Šā punkta prasības neattiecas uz iekārtām, kuru tehnoloģiskais process notiek slēgtā sistēmā.

452. Lai izlietu vai piepildītu dzelzceļa cisternas, tās piestumj un aizvelk bez rāvieniem un grūdieniem.

453. Dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas laikā 100 m attālumā no dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas vietas nav atļauts bremzēt vai nostiprināt dzelzceļa cisternas ar bremžu kurpēm, kas var radīt dzirksteles.

454. Autocisternu izliešanas un iepildīšanas vietas aprīko ar cisternu korpusu zemējuma ierīcēm. Zemējuma ierīces apzīmē ar 1.5. zīmi (1. pielikums).

455. Sprādzienbīstamā vidē izmanto sprādziendrošas pārnēsājamās elektroierīces un sakaru līdzekļus. Sprādziendrošām pārnēsājamām elektroierīcēm un sakaru līdzekļiem ir 1.7. marķējums (1. pielikums).

456. Pie dzelzceļa estakādes uzstāda izgaismotu zīmi "Dīzeļlokomotīvju iebraukšana aizliegta". Zīmes ieslēgšanos nodrošina dzelzceļa estakādē uzstādītā iekārta, kas konstatē sprādzienbīstamas koncentrācijas rašanos.

457. Bīstamo vielu uzglabāšanas objektā vai teritorijā aizliegts:

457.1. dīzeļlokomotīvēm un mehāniskajiem transportlīdzekļiem iebraukt dzelzceļa estakādē cisternu noliešanas un pildīšanas laikā, ja dzelzceļa estakāde nav aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu un iekārtām, kas konstatē sprādzienbīstamas koncentrācijas rašanos;

457.2. izmantot atklātu liesmu sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas produktu, noslēgarmatūras daļu un cauruļvadu sildīšanai;

457.3. novietot apvaļņojuma iekšpusē materiālus un iekārtas;

457.4. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes;

457.5. uzglabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar oksidējošām gāzēm;

457.6. fasēt bīstamas vielas, uzglabāt iesaiņošanas materiālus un taru.

458. Akumulatoru, kurš uzlādēšanas procesā izdala sprādzienbīstamu gāzi (turpmāk – akumulators), uzlādē speciāli ierīkotā objektā.

459. Sārmu un skābju akumulatorus uzlādē un uzglabā atsevišķos objektos.

460. Telpu, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, nodrošina ar atsevišķu ventilācijas sistēmu, kura uzlādēšanas laikā darbojas nepārtraukti.

461. Ja saimnieciskās darbības objektā pārstāj darboties ventilācijas sistēma, nodrošina automātisku uzlādēšanas iekārtu atslēgšanu.

462. Šo noteikumu 460. punktā minētās telpas ventilācijas sistēmu aizliegts pievienot kopējai ventilācijas sistēmai.

463. Telpā, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, aizliegts remontēt akumulatoru.

464. Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai balonus ar oksidējošām gāzēm un vielām uzglabā teritorijā konteineros.

465. Konteiners ir:

465.1. veidots no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla;

465.2. labi vēdināms, lai gāzu noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos;

465.3. ar vismaz trim vertikālām vēdināmām ailām sienās. Ailas ir sienas apakšējā daļā virs grīdas virsmas. Katras ailas platība ir vismaz 30 procenti no sienas platības.

466. Konteineru novieto uz stabilas degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla pamatnes un apzīmē ar 1.4. zīmi (1. pielikums).

467. Maksimāli pieļaujamā gāzes balonu summārā ietilpība konteinerā nedrīkst pārsniegt 2000 litru.

468. Zona 3 m rādiusā ap konteineru ir sprādzienbīstama.

469. Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzglabā gāzes balonus, 10 m rādiusā ap noliktavu aizliegts novietot degtspējīgus materiālus.

470. Aizliegts smēķēt un lietot atklātu liesmu 10 m rādiusā ap konteineru. Par minēto aizliegumu izvieto 2.1. zīmi (1. pielikums).

471. Konteineru nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz A34 B138 un kurš paredzēts gāzes dzēšanai. Ugunsdzēsības aparāts nedrīkst atrasties tālāk par 15 m no konteinera.

472. Konteineru aizslēdz vai citādi nodrošina, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu.

473. Konteinera konstrukcija aizsargā gāzes balonus no tiešas saules staru iedarbības tā, lai tie neuzkarstu.

474. Minimālais attālums no konteinera, kurā ir baloni ar degtspējīgām vai sprādzienbīstamām gāzēm, līdz citam gāzes balonu konteineram ir 6 m.

475. Noliktavu būvēs un telpās, kurās var rasties sprādzienbīstama vide, uzstāda automātiskos gaisa sastāva analizatorus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju. Automātiskos gaisa analizatorus uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

476. Šķidras bīstamās vielas fasē tarā, kas atbilst šo vielu ražotāja prasībām.

477. Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju virsmas, kas paredzētas darbam ar degtspējīgiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

478. Darbam ar bīstamām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsma ir aprīkota ar degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla apmali, kas ir 1 cm augstāka par galda virsmu.

479. Bīstamās vielas uzglabā degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla skapjos.

480. Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.

481. Skābes, sārmus un citas kodīgas vielas pārnēsā un uzglabā ražotāja noteiktajā kārtībā.

482. Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus vai iekārtas.

483. Izglītības iestādē strādāt laboratorijā ar bīstamām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta vadībā.

484. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās bīstamās vielas uzglabā aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem vai laborantiem.

485. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritumus un slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk kā vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

13.12. Transportlīdzekļu novietošanas un apkopes objekts un teritorija

486. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts palielināt būvprojektā noteikto transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, mainīt transportlīdzekļu izvietojuma kārtību, samazināt attālumu starp transportlīdzekļiem, kā arī starp transportlīdzekļiem un objekta konstrukcijām.

487. Mehānisko transportlīdzekļu novietošanas objektu vai teritoriju, kura paredzēta vismaz 30 transportlīdzekļiem, nodrošina ar vilkšanas trosi un stieni. Uz katriem nākamajiem 30 transportlīdzekļiem paredz papildu vilkšanas trosi un stieni.

488. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā nedrīkst novietot priekšmetus un iekārtas, kas var traucēt transportlīdzekļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā.

489. Pēc darba beigām transportlīdzekļu apkopes objektu uzkopj, izvāc eļļainos materiālus un izlijušos degtspējīgos šķidrumus.

490. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts:

490.1. veikt ugunsbīstamos darbus un darbus ar degtspējīgiem šķidrumiem;

490.2. novietot transportlīdzekļus ar atvērtām degvielas tvertnēm un transportlīdzekļus, kuriem ir degvielas vai eļļas noplūde;

490.3. uzglabāt degvielu (izņemot degvielu transportlīdzekļu tvertnēs un transportlīdzekļos uzstādītajos gāzes balonos);

490.4. iepildīt transportlīdzekļu tvertnēs degvielu;

490.5. uzglabāt degvielas taru;

490.6. izmantot atklātu liesmu;

490.7. atstāt transportlīdzeklī eļļainus slaukāmos materiālus un apģērbu.

491. Transportlīdzekļu apkopes objektā aizliegts:

491.1. krāsot transportlīdzekli vai tā daļas nepiemērotā telpā;

491.2. veikt darbus ar degtspējīgiem šķidrumiem nepiemērotā telpā;

491.3. iepildīt transportlīdzekļa tvertnē degvielu.

13.13. Degvielas un gāzu uzpildes objekts un teritorija

492. Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā aizliegts smēķēt (izņemot speciāli ierīkotas vietas). Smēķēšanai paredzētā vieta ir aprīkota ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un atrodas drošā attālumā no degvielas pildīšanas vietām un tvertnēm. Smēķēšanai paredzētā vieta ir apzīmēta ar 6.1. zīmi un uzrakstu (1. pielikums).

493. Degvielas uzpildes objekta tvertņu mērīšanas un skataku vāki ir aizvērti.

494. Iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē, tā dzinējam jābūt izslēgtam. Degvielu atļauts iepildīt arī īpaši šim nolūkam paredzētā kannā, tvertnē vai iepakojumā. Kanna, tvertne vai iepakojums ir cieši noslēdzams, no neplīstoša materiāla, kas neuzkrāj statisko elektrību. Degvielu pildot, kannai, tvertnei vai iepakojumam jāatrodas ārpus transportlīdzekļa salona uz zemes vai speciālas pamatnes. Pildot degvielu kannā, tvertnē vai iepakojumā, ievēro kannas, tvertnes vai iepakojuma ražotāja ekspluatācijas prasības.

495. Virszemes moduļa tipa rezervuāru uzpildīšanas laikā atslēdz transportlīdzekļu degvielas uzpildes iekārtas.

496. Degvielas un gāzu uzpildes objekta remontdarbu laikā pārtrauc visas ar degvielas un gāzu pārsūknēšanu un uzpildi saistītās darbības. Šī prasība neattiecas uz sūkņiem un kompresoru ventilatoriem, kuriem jādarbojas nepārtraukti.

497. Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā ugunsbīstamos darbus veic drošā attālumā un ārpus sprādzienbīstamās vides, pirms tam veicot gaisa analīzi, lai pārliecinātos, vai vide nav sprādzienbīstama. Ugunsbīstamo darbu laikā pārtrauc uzpildes, izliešanas un iepildes darbības un novieto attiecīgas zīmes, kas aizliedz iebraukt transportlīdzekļiem.

498. Rezervuāru tīra un remontē tikai pēc tam, kad veikta rezervuāra tilpnes gaisa un gāzu paraugu analīze, lai pārliecinātos, ka rezervuārā nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

13.14. Dzelzceļa transports un objekts

499. Komersanti, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir saņēmuši drošības sertifikātu vai drošības apliecību, izstrādā ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 180. punktu, papildus iekļaujot ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz dzelzceļa objektu.

500. Novietojot ritošo sastāvu tehniskajā apkopē vai remontā, dīzeļdegvielu un eļļas nolej atsevišķās tvertnēs, kas paredzētas šo vielu glabāšanai.

501. Dzelzceļa ritošā sastāva tehniskās apkopes vai remonta punktā aizliegts:

501.1. novietot dzelzceļa cisternas ar uzliesmojošiem šķidrumiem;

501.2. ekipēt (komplektēt) dzelzceļa ritošo sastāvu tam neparedzētās vietās;

501.3. dzelzceļa ritošajā sastāvā atstāt ieslēgtas apkures iekārtas.

502. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa zemes nodalījuma joslas attīrīšanu no degtspējīga materiāla.

503. Zemi ap koka stabiem ne mazāk kā 1 m rādiusā apar vai uzrok.

504. Dzelzceļa posmos vai stacijās kokmateriālus (koka gulšņus, brusas) uzglabā grēdās paralēli sliežu ceļam, 30 m attālumā no sliežu ceļa malējās sliedes un objektiem. Teritoriju, kur paredzēts novietot kokmateriālus, ap kokmateriālu grēdām 3 m rādiusā uzar vai uzrok, kā arī attīra no zāles un citiem degtspējīgiem materiāliem.

505. Katrā grēdā krauj ne vairāk par 100 koka gulšņiem vai brusām. Līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu.

506. Attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par 1 m, bet starp grēdu grupām – mazāks par 10 m.

507. Degtspējīgus materiālus (sienu, salmus, zāģmateriālu kaudzes un citus) nedrīkst kraut tuvāk par 30 m no sliežu ceļa malējās sliedes.

508. Dzelzceļa infrastruktūras objektus no kūdras purviem norobežo ar vismaz 1,5 m platu grāvi.

509. Aizliegts ritošajā sastāvā ierīkot apkures ierīces, ja nav atbilstoša vagona būves vai modernizācijas projekta.

510. Pasažieru pārvadājumiem paredzētajā ritošajā sastāvā aizliegts pārvadāt viegli uzliesmojošus šķidrumus.

511. Aizliegts no ritošā sastāva izmest karstus izdedžus, ogles, pelnus un citus degošus priekšmetus.

14. Noslēguma jautājumi

512. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.).

513. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

514. Ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām, ir spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim.

515. Šo noteikumu 58. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

516. Šo noteikumu 89.10. apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

517. Šo noteikumu 119. un 256. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

518. Šo noteikumu 340. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Pārejas periodā līdz 2018. gada 31. decembrim publiskajā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja saņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām.

519. Šo noteikumu 354. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

520. Līdz 2017. gada 31. decembrim ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic atbilstoši Latvijas standartam LVS 332:2003 "Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Ugunsdrošībai lietojamās zīmes

1. Brīdinājuma zīmes

1.1. Sprādzienbīstams objekts

1.2. Oksidējoša viela

1.3. Bīstami, elektrība

1.4. Gāzu baloni


1.5. Zemējums

1.6. Eksplozīva vide

1.7. Elektroiekārtas un elektroaprīkojums sprādziendrošā izpildījumā

 

 

2. Aizlieguma zīmes

2.1. Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta

2.2. Nesmēķēt

2.3. Kurināt ugunskuru aizliegts

2.4. Nedzēst ar ūdeni

3. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu zīmes

3.1. Savienojošo cauruļvadu noslēdzošais aizbīdnis

3.2. Ugunsdzēsības ūdens tilpnes un ūdensņemšanas vietas atrašanās vieta

3.3. Ūdens ugunsdzēsības hidrants

3.4. Putu šķīduma ugunsdzēsības hidrants


3.5. Ugunsdzēsības ūdens tilpne un ūdensņemšanas vieta

     

     

Piezīme. 3.2., 3.3. un 3.4. zīmes apzīmējumi:
V – ugunsdzēsības ūdens tilpnes tilpums kubikmetros (minimālais burtu augstums – 40 mm);
C vai S – cilpveida vai strupzara ūdensvads (minimālais burtu augstums – 20 mm);
9999 – hidranta numurs (minimālais ciparu augstums – 20 mm);
R vai M – hidranta tips (minimālais burtu augstums – 20 mm);
300 – ūdensvada diametrs milimetros (minimālais ciparu augstums – 30 mm);
10,5 – attālums no zīmes līdz hidrantam metros (minimālais ciparu augstums – 30 mm);
UH – ūdens ugunsdzēsības hidrants (minimālais burtu augstums – 40 mm);
PH – putu šķīduma ugunsdzēsības hidrants (minimālais burtu augstums – 40 mm).

4. Ugunsdzēsības līdzekļu zīmes

4.1. Ugunsdzēsības līdzekļi

4.2. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas sausais cauruļvads

4.3. Ugunsdzēsības aparāts

4.4. Ugunsdzēsības krāns


4.5. Virziens uz ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietu (lieto kopā ar 4.1., 4.3., 4.4. un 4.7. zīmi)

4.6. Ugunsdzēsības kāpnes

4.7. Ugunsaizsardzības sistēmas manuālā iedarbināšanas ierīce

5. Evakuācijas ceļu zīmes

5.1. Virziens uz evakuācijas izeju

5.2. Virziens uz evakuācijas izeju

5.3. Virziens uz evakuācijas izeju

5.4. Virziens uz evakuācijas izeju


5.5. Virziens uz evakuācijas izeju

5.6. Virziens uz evakuācijas izeju

5.7. Virziens uz evakuācijas izeju

5.8. Evakuācijas izeja


5.9. Virziens uz evakuācijas izeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem

5.10. Atvērt stumjot

6. Rīkojuma zīmes

6.1. Smēķēšanas vieta

6.2. Jālieto antistatiski apavi

6.3. Ugunsgrēka gadījumā zvanīt


6.4. Ugunsgrēks

 

 

7. Zīmes ugunsdzēsības transportam

7.1. Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam. Apstāšanās vai stāvēšanas ierobežojums pa labi un pa kreisi no zīmes

7.2. Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam. Apstāšanās vai stāvēšanas ierobežojums pa kreisi no zīmes

7.3. Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam. Apstāšanās vai stāvēšanas ierobežojums pa labi no zīmes


7.4. Vieta ugunsdzēsības transportam

   

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Informācija par veikto iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna un tā aprīkojuma pārbaudi

Ugunsdzēsības krāna Nr._________

Pārbaudes datums

Spiediens (Bar)

Ražība (l/s)

Aprīkojuma stāvoklis

Atbilstība tehniskajam projektam

Pārbaudītāja vārds, uzvārds, paraksts

Piezīmes

             
             
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Uzlīme par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu)

Datums, kurā veikta ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālā apskate (novērtējums)

Ir vai nav konstatēts bojājums

Personas vārds, uzvārds un paraksts

     
     
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Uzlīme par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi
Uzlīmes kārtas numurs Ugunsdzēsības aparāta ražotājs un izplatītājs Ugunsdzēsības aparāta ražošanas gads
Tehniskās apkopes veicēja nosaukums, reģistrācijas numurs un sertifikāta numurs Iepriekšējās tehniskās apkopes datums, tās veicēja nosaukums un reģistrācijas numurs Tehniskās apkopes datums
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Ugunsdzēsības līdzekļu aprēķins

1. tabula

Objektu ugunsbīstamības līmenis ugunsdzēsības aparātu skaita aprēķināšanai A un B klases ugunsgrēkiem

Objekta ugunsbīstamības līmenis

mazs

vidējs

liels

I. Publisks vai saimnieciskās darbības objekts

Objekts, kas tiek izmantots visu diennakti un kurā cilvēku brīva kustība ir ierobežota vai kontrolēta, piemēram, ārstniecības stacionārā iestāde (tai skaitā dzemdību nams), bērnunams, patversme, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestāde, ar brīvības atņemšanu saistīta vieta vai cits objekts 1. Objekts, kas var tikt izmantots visu diennakti un kurā cilvēku kustība nav ierobežota, piemēram, viesnīca, dienesta viesnīca, hostelis, motelis, viesu māja, sanatorija, kempings, atpūtas bāze, atpūtas nometne, kazarmas, cits izmitināšanas objekts, restorāns, kafejnīca, bārs vai cits tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
2. Objekts, kas galvenokārt tiek izmantots dienā un kurā pastāvīgi atrodas nodarbinātais, kas pārzina objektu, piemēram, administratīvs objekts (tai skaitā tiesa, pasts, arhīvs, banka, birojs), izglītības iestādes objekts (universitāte, augstskola, zinātnes un pētniecības objekts, interešu izglītības iestāde, pirmsskolas izglītības iestāde, pamatskola, ģimnāzija, amatniecības skola), veikals, frizētava, ambulatorās ārstniecības objekts vai cits administratīvs, tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
3. Mehānisko transportlīdzekļu, dzelzceļa ritošā sastāva, gaisa kuģu, kuģošanas līdzekļu novietošanas objekts
1. Objekts, kas tiek izmantots publiskiem pasākumiem, piemēram, teātris, kinoteātris, koncertzāle, cirks, konferenču, izstāžu objekts, klubs, kultūras nams, muzejs, reliģiskās darbības objekts, bibliotēka vai cits objekts.
2. Tirdzniecības objekts, tirgus, dzelzceļa stacija, lidosta, autoosta, pasažieru osta, sporta būve vai cits objekts, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 100 cilvēkiem.
3. Mehānisko transportlīdzekļu, dzelzceļa ritošā sastāva, gaisa kuģu, kuģošanas līdzekļu tehniskās apkopes un remonta objekts.
4. Būvobjekts

II. Ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas objekts vai objekta teritorija

Ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2

Ugunsslodze no 300 MJ/m2 līdz 600 MJ/m2

Ugunsslodze virs 600 MJ/m2

2. tabula

Ugunsdzēsības aparātu dzēstspēja A un B klases ugunsgrēkiem un to nodrošinājums objektā

Objekta platība (m2)

Objekta ugunsbīstamības līmenis

mazs

vidējs

liels

Līdz 50

21A 113B

27A 144B

64A 296B

51–75

24A 129B

46A 220B

78A 368B

76–100

27A 144B

64A 296B

91A 440B

101–150

35A 164B

75A 339B

105A 512B

151–200

43A 183B

85A 382B

118A 584B

201–250

49A 208B

96A 439B

132A 656B

251–300

55A 233B

106A 495B

145A 728B

301–350

60A 265B

117A 556B

160A 800B

351–400

64A 296B

127A 608B

172A 872B

401–450

67A 312A

138A 665B

186A 944B

451–500

70A 327B

148A 721B

199A 1016B

501–550

78A 355B

159A 776A

213A 1088B

551–600

85A 382B

169A 834B

226A 1160B

601–650

88A 411B

180A 891B

240A 1232B

651–700

91A 440B

190A 947B

254A 1304B

701–750

99A 468B

201A 1004B

267A 1376B

751–800

106A 495B

211A 1060B

280A 1448B

801–850

112A 540B

222A 1117B

294A 1520B

851–900

118A 584B

232A 1173B

307A 1592B

901–950

123A 596B

243A 1230B

321A 1664B

951–1000

127A 608B

253A 1286B

334A 1736B

Katrus nākamos 250 m2 papildus nodrošina ar

21A 113B

27A 144B

64A 296B

3. tabula

Pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu nodrošinājums objektā

Nr.
p.k.

Objekts

Aprēķina mērvienība

Minimālā dzēstspēja uz aprēķina mērvienību

1. Publisks objekts ar skatuvi, kurā apmeklētāju skaits var būt lielāks par 800 cilvēkiem

1 skatuve

50A 233B
vai A IIB

2. Saimnieciskās darbības objekts ar sprādzienbīstamu vidi

800 m2

50A 233B
vai A IIB

3. Dzelzceļa estakāde, kurā notiek darbība ar bīstamo vielu

4 uzpildes vai noliešanas vietas

50A 233B
vai A IIB

4. Bīstamo vielu rezervuāri:    
4.1. rezervuāru kopējais tilpums nepārsniedz 5000 m3

rezervuāru laukums

25A 233B
vai A IB

4.2. rezervuāru kopējais tilpums virs 5000 m3

rezervuāru laukums

50A 233B
vai A IIB

5. Bīstamu vielu autocisternu uzpildes vai noliešanas vietas

2 uzpildes vai noliešanas vietas

50A 233B
vai A IIB

6. Kuģošanas līdzekļu piestātnes un tehnoloģiskais laukums

50 m2

50A 233B
vai A IIB

7. Mehānisko transportlīdzekļu novietošanas objekts:    
7.1. vieglajiem automobiļiem

75 vietas

25A 233B
vai A IB

7.2. kravas automobiļiem

50 vietas

50A 233B
vai A IIB

8. Degvielas un gāzu uzpildes stacijas

1 stacija

25A 233B
vai A IB

9. Gaisa kuģu stāvvietas (ja objektā nav patstāvīga ugunsdzēsības dienesta)

1 gaisa kuģis

50A 233B
vai A IIB

4. tabula

F klases ugunsdzēsības aparātu nodrošinājums objektā

Augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai tauku tilpums litros vienā ēdiena pagatavošanas ierīcē vai iekārtā

Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja

No 4 līdz 6

5F

Virs 6 līdz 11

10F

Virs 11 līdz 16

15F

Virs 16 līdz 21

20F

Virs 21 līdz 26

25F

Virs 26 līdz 31

30F

Virs 31 līdz 36

35F

Virs 36 līdz 41

40F

Virs 41 līdz 46

45F

Virs 46 līdz 51

50F

Virs 51 līdz 56

55F

Virs 56 līdz 61

60F

Virs 61 līdz 66

65F

Virs 66

70F

5. tabula

Ugunsdzēsības pārklāju skaita aprēķina tabula

Nr.
p.k.

Ugunsdzēsības pārklāja atrašanās vieta

Pārklāju skaits

Ugunsdzēsības pārklāja minimālais izmērs

1,2 m x 1,2 m

1,75 m x 1,85 m

1. Publisks vai saimnieciskās darbības objekts:      
1.1. virtuve

1

x

1.2. laboratorija

2

x

2. Degvielas uzpildes stacija, uz katru degvielas sūkni

1

x

3. Transportlīdzekļu novietošanas objekts vai objekta teritorija, uz katrām 50 vietām

2

x

Apzīmējumi:
x – jānodrošina;
– – nav jānodrošina.

Piezīmes.
1. Atbilstoši degošajam materiālam ugunsgrēkus iedala šādās klasēs:
1.1. A klase – ugunsgrēki, kuros deg cieti materiāli (parasti organiskas izcelsmes), kas sadegot veido kvēlojošas ogles;
1.2. B klase – ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi vai kūstoši cieti materiāli;
1.3. C klase – ugunsgrēki, kuros deg gāzes;
1.4. D klase – ugunsgrēki, kuros deg metāli;
1.5. F klase – ugunsgrēki, kuros deg ēdiena pagatavošanas ierīcēs vai iekārtās izmantojamās augu vai dzīvnieku eļļas un tauki.
2. Uz ugunsdzēsības aparāta informatīvās uzlīmes norādītais ugunsgrēka klases burts kopā ar skaitli vai bez tā norāda dzēstspēju.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
6. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumu, elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada nepārtrauktības pretestības un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes akts
   

(akta sastādīšanas datums)

 

Objekta nosaukums un adrese  
 

Darba norises vieta  

(norāda, vai mērījumi veikti visā objektā vai atsevišķās objekta daļās)


Darba pasūtītājs  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu)


Darba veicējs  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu)

Mēraparāta tehniskie dati

Nosaukums

Tips

Numurs

Kalibrēšanas sertifikāta numurs

       

Klimatiskie apstākļi mērījumu veikšanas gaitā

Darba veikšanas datums

Gaisa temperatūra (°C)

Gaisa mitrums (%)

     

Šis akts sastādīts par to, ka darba veicējs veica elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus, kā arī elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada vai metāliskās saites nepārtrauktības pretestības un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudi, kuras rezultātā konstatēts:

1. Elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumu rezultāti

Tīkla tips, elektroinstalācijas atrašanās vieta*

Kabeļa marka, dzīslu skaits, mērījuma vieta – grupa un nosaukums

Tīkla spriegums (V)

Pārbaudes spriegums (V)

Izolācijas pretestība (MΩ)

Aizsargierīces tips un nominālie parametri

Atzinums**

L1-L2

L1-L3

L2-L3

L1-N

L2-N

L3-N

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

                       
                       

* Ierakstus veic saskaņā ar elektroinstalācijas shēmu.
** Norāda atbilstību pievienoto elektroiekārtu ekspluatācijai – "atbilst" vai "neatbilst".

Norādījumi par turpmāko ekspluatāciju  
 

2. Elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada vai metāliskās saites nepārtrauktības pretestības pārbaude

Nr.
p.k.

Ierīces atrašanās vieta un pārbaudes vieta

Pretestība (Ω)

Atzinums

       
       

Norādījumi par turpmāko ekspluatāciju  
 

3. Zibensaizsardzības sistēmas pārbaude

Nr.
p. k.

Zibensaizsardzības sistēmas elementa atrašanās vieta

Pretestība (Ω)

Atzinums

       
       

Norādījumi par turpmāko ekspluatāciju  
 

Paraksti:

Darba veicējs:  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)


Akta eksemplāru saņēma:  
 

(darba pasūtītāja vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīmes.
1. Aktam pievieno:
1.1. darba veikšanas tiesības apliecinošu dokumentu;
1.2. mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopiju;
1.3. elektroinstalācijas shēmu.
2. Zemējuma kontūra pretestība nedrīkst pārsniegt 10 Ω.
3. Elektroiekārtu, zemējumietaises un zemējumvada vai metāliskās saites nepārtrauktības pretestība nedrīkst pārsniegt 0,4 Ω.
4. Izolācijas pretestības vērtība atkarībā no elektroinstalācijas nominālā sprieguma.

Nominālais spriegums (V)

Pārbaudes līdzspriegums (V)

Izolācijas pretestība (MΩ)

Drošības un aizsardzības mazsprieguma ķēdēs

250

≥ 0,5

Līdz 500 V (ieskaitot), tai skaitā funkcionālā mazsprieguma ķēdēs

500

≥ 1,0

Virs 500 V

1000

≥ 1,0

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
7. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudes akts
   

(akta sastādīšanas datums)

 

Objekta nosaukums un adrese  
 

Darba norises vieta  

(norāda, vai mērījumi veikti visā objektā vai atsevišķās objekta daļās)


Darba pasūtītājs  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu)


Darba veicējs  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu)

Termokameras tehniskie dati

Nosaukums

Tips

Numurs

Kalibrēšanas sertifikāta numurs

       

Klimatiskie apstākļi mērījumu veikšanas gaitā

Darba veikšanas datums

Gaisa temperatūra (°C)

Gaisa mitrums (%)

     

Šis akts sastādīts par to, ka darba veicējs veica elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudi, kuras rezultātā konstatēts:

Tīkla tips, elektroinstalācijas atrašanās vieta*

Mērījuma vieta – grupa un nosaukums

Caur kontaktu plūstošā strāva (A)

Mēraparāta rādījumu vizualizācija

Attēls dabā ar norādi uz problemātisko vietu

Atzinums**

1

2

3

4

5

6

           
           

* Ierakstus veic saskaņā ar elektroinstalācijas shēmu.
** Norāda atbilstību pievienoto elektroiekārtu ekspluatācijai – "atbilst" vai "neatbilst".

Norādījumi par turpmāko ekspluatāciju  
 

Paraksti:

Darba veicējs:  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)


Akta eksemplāru saņēma:  
 

(darba pasūtītāja vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīme. Aktam pievieno mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopiju un elektroinstalācijas shēmu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
8. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts
     

(akta sastādīšanas vieta)

 

(akta sastādīšanas datums)


Objekta nosaukums un adrese  
 

Atbildīgā persona  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu)


Pakalpojuma veicējs  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un sertifikāta vai izglītības dokumenta numuru)

Šis akts sastādīts par to, ka pakalpojuma veicējs veica tehniskā stāvokļa pārbaudi, kuras rezultātā konstatēts:

Nr.
p.k.

Pārbaudītās apkures ierīces, iekārtas, dūmvada vai dabīgās ventilācijas kanāla nosaukums, tā atrašanās vieta un numurs saskaņā ar aktā norādīto grafisko attēlojumu

Atbilstība normatīvo aktu prasībām
(vajadzīgo atzīmēt ar X)

Ekspluatācija
(vajadzīgo atzīmēt ar X)

      atbilst   neatbilst   atļauta   nav atļauta
      atbilst   neatbilst   atļauta   nav atļauta
      atbilst   neatbilst   atļauta   nav atļauta
      atbilst   neatbilst   atļauta   nav atļauta

Piezīmes  
 

(dūmvada šķērsgriezuma laukums un materiāli, no kā izbūvēts dūmvads)

 

Grafiskais attēlojums

 

Paraksti:

Pakalpojuma veicējs:  
 

(vārds, uzvārds, paraksts)


Akta eksemplāru saņēma:  
 

(atbildīgās personas vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīmes.

1. Aktu aizpilda drukātiem burtiem.

2. Sadaļā "Grafiskais attēlojums" lieto šādus apzīmējumus:

2.1. – apkures ierīce;

2.2. – cietā kurināmā dūmvads;

2.3. – gāzes apkures ierīces dūmvads;

2.4. – oderēts dūmvads;

2.5. – šķidrā kurināmā dūmvads;

2.6. – dabīgās ventilācijas kanāls;

2.7. – mehāniskās ventilācijas kanāls.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
9. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāls
Objekta piederība, nosaukums un adrese  

Sistēmas veids, tips un ekspluatācijā nodošanas datums  
   

Sistēmas tehniskās apkopes veicējs  
 

(komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, apkalpojošās personas vārds un uzvārds)


Nr.
p.k.

Aizpilda persona, kura uzrauga objekta sistēmas darbību

Aizpilda tehniskās apkopes veicējs

iedarbošanās vai bojājuma

iedarbošanās iemesls vai bojājuma raksturojums

persona, kurai paziņots par iedarbošanos vai bojājumu

persona, kura konstatēja iedarbošanos vai bojājumu un paziņoja par to

bojātās ierīces nosaukums, bojājuma iemesls un veiktie darbi

sistēmas darbspēja atjaunota

persona, kura novērsusi bojājumu

datums

laiks

vārds, uzvārds

laiks

vārds, uzvārds

paraksts

datums

laiks

vārds, uzvārds

paraksts

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

                         
                         

Nosacījumi sistēmas tehniskajai apkopei un uzturēšanai izstrādāti saskaņā ar  
 

(tiesību akta un sistēmas ierīču ražotāju izstrādātās dokumentācijas nosaukums, numurs un izdošanas datums)


Nr.
p.k.

Darba nosaukums

Darbu izpildes periodiskums

Objekta atbildīgā persona vai par sistēmas apkopi atbildīgā persona

1

2

3

4

       
       

Piezīme. Tabulas 4. ailē norāda, kura persona ir atbildīga par darba veikšanu noteiktā periodā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
10. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāls

Nr.
p.k.

Datums

Instruējamais

Instrukcijas nosaukums vai numurs

Persona, kas veic instruktāžu

Instruētā paraksts

vārds, uzvārds

dzimšanas datums

vārds, uzvārds

paraksts

1

2

3

4

5

6

7

8

               
               

Piezīme. Ja 5. ailē norāda instrukcijas numuru, ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālam pievieno sarakstu ar ugunsdrošības instrukciju numuru atšifrējumiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
11. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Norīkojums ugunsbīstamā darba veikšanai
     

(norīkojuma sastādīšanas vieta)

 

(norīkojuma sastādīšanas datums)


I daļa
(aizpilda pirms ugunsbīstamā darba veikšanas)

1. Objekta vai objekta teritorijas nosaukums un adrese  
 
2. Darba veikšanas vieta  

(norāda ugunsbīstamā darba veikšanas vietu)

 
3. Darba veids  

(norāda ugunsbīstamā darba veidu)

 
4. Objekta atbildīgā vai pilnvarotā persona  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu)

 
5. Darba veicējs un pilnvarotā persona  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu)

 
6. Darba uzsākšanas datums, laiks                

plkst.

       

(diena, mēnesis, gads)

 

(stundas, minūtes)

 
7. Darba beigšanas datums, laiks                

plkst.

       

(diena, mēnesis, gads)

 

(stundas, minūtes)

 
8. Par sagatavošanas darbiem atbildīgā persona  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu)

Paraksti:

Objekta atbildīgā vai pilnvarotā persona  

(vārds, uzvārds, paraksts)


Darba veicējs vai pilnvarotā persona  

(atbildīgās personas vārds, uzvārds, paraksts)


II daļa
(aizpilda pēc ugunsbīstamā darba izpildes)

9. Darbs pabeigts un darba izpildes vieta sakārtota                

plkst.

       

(diena, mēnesis, gads)

 

(stundas, minūtes)

 
10. Persona, kas atbild par darba vietas uzraudzību četru stundu laikā pēc darba izpildes beigām  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu)

Paraksti:

Objekta atbildīgā vai pilnvarotā persona  

(vārds, uzvārds, paraksts)


Darba veicējs vai pilnvarotā persona  

(atbildīgās personas vārds, uzvārds, paraksts)


III daļa
(aizpilda četras stundas pēc ugunsbīstamā darba pabeigšanas)

11. Darba vietas uzraudzība pabeigta un ugunsgrēka apdraudējuma nav                

plkst.

       

(diena, mēnesis, gads)

 

(stundas, minūtes)

 
12. Par darba vietas uzraudzību atbildīgā persona  

(norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu)

Paraksti:

Objekta atbildīgā vai pilnvarotā persona  

(vārds, uzvārds, paraksts)


Darba veicējs vai pilnvarotā persona  

(atbildīgās personas vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīme. Norīkojumu var apvienot ar cita veida bīstamo darbu veikšanai paredzētu dokumentu, ja tā saturs atbilst šā pielikuma prasībām.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
12. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Ugunsdzēsības līdzekļi kūdras ieguves objektos

Nr.
p.k.

Kūdras ieguves objekta platība (ha)

Motorsūkņi (gab.)

Pārvietojamās tvertnes ar tilpumu ne mazāk kā 2 m3

1.

10–250

2

1

2.

250–500

3

2

3.

501–750

4

2

4.

751–1000

5

2

5.

1001–2000

6

3

6.

2001–3000

7

4

7.

3001–4000

8

5

8.

4001–5000

9

6

9.

5001–6000

10

7

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
13. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 238
Mežaudžu un izcirtumu iedalījums ugunsbīstamības klasēs un prasības apzīmējumiem

Nr.
p.k.

Ugunsbīstamības klase

Mežaudzes vai izcirtuma apraksts

Krāsu kods un krāsu modelis ugunsbīstamības apzīmēšanai meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā

sarkans

zaļš

zils

1. I klase – paaugstināta ugunsbīstamība Skuju koku audzes, kas jaunākas par 40 gadiem, visos meža augšanas apstākļu tipos un lauksaimniecības zemēs ieaudzētie skuju koku plantāciju meži. Lauksaimniecības zemēs ieaudzētie lapu koku plantāciju meži, kas jaunāki par 10 gadiem. Mežaudzes un izcirtumi silā un grīnī

255

0

0

2. II klase – augsta ugunsbīstamība Mežaudzes un izcirtumi lānā, mētrājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī

255

0

255

3. III klase – vidēja ugunsbīstamība Mežaudzes un izcirtumi damaksnī, šaurlapu ārenī, mētru ārenī, šaurlapu kūdrenī un mētru kūdrenī

255

255

0

4. IV klase – zema ugunsbīstamība Mežaudzes un izcirtumi vērī, gāršā, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, platlapju kūdrenī un platlapju ārenī

0

255

0

5. V klase – ļoti zema ugunsbīstamība Mežaudzes un izcirtumi purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā

0

255

255

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 238Pieņemts: 19.04.2016.Stājas spēkā: 01.09.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 78 (5650), 22.04.2016.OP numurs: 2016/78.5
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
281646
01.09.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)