Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 805

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 58. §)
Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 4. panta ceturto daļu,
10. panta ceturto, septīto, desmito un trīspadsmito daļu un
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence) laukuma noteikšanas kārtību;

1.2. ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību;

1.3. ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisijas darba organizāciju un funkcijas;

1.4. licenciāta maiņas kārtību un nosacījumus;

1.5. valsts nodevas apmēru par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licencēm un tās maksāšanas kārtību;

1.6. ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību Latvijas Republikas teritorijā uz sauszemes, Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk – jūra);

1.7. kompetentās iestādes darba organizāciju un funkcijas;

1.8. valsts līdzdalības kārtību ogļūdeņražu izpētē un ieguvē jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos;

1.9. vides aizsardzības prasības ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbiem jūrā un uz sauszemes;

1.10. ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu avārijas seku likvidācijas kārtību;

1.11. prasības, lai novērstu smagus negadījumus, kas saistīti ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā, un ierobežotu šādu negadījumu sekas.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apstiprinājums – kompetentās iestādes rakstveida paziņojums operatoram vai īpašniekam saistībā ar ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, ka ziņojums, ja to īsteno atbilstoši tajā izklāstītajam, atbilst šo noteikumu prasībām. Apstiprinājums nenozīmē, ka kompetentajai iestādei tiek nodota jebkāda atbildība par smagu apdraudējumu kontroli;

2.2. apvienota darbība – darbība, ko veic no kādas iekārtas ar citu iekārtu vai iekārtām, lai īstenotu ar citu iekārtu vai iekārtām saistītus mērķus, un kas tādējādi būtiski ietekmē cilvēku drošuma vai vides aizsardzības riskus uz kādas no šīm iekārtām vai uz visām šīm iekārtām;

2.3. ar ieguvi nesaistīta iekārta – iekārta, kas netiek izmantota naftas un gāzes ieguvei;

2.4. atbilstīgs – pienācīgi vai pilnīgi atbilstīgs (tostarp centienu un izmaksu samērīguma ziņā) konkrētai prasībai vai situācijai, balstīts uz objektīviem faktiem un pierādīts ar analīzi, salīdzinājumu ar atbilstīgiem standartiem vai citiem risinājumiem, ko salīdzināmās situācijās izmanto citas iestādes vai nozare;

2.5. būtiskas izmaiņas ir:

2.5.1. ziņojumā par smagu apdraudējumu – izmaiņas apstākļos, uz kuriem balstoties tika apstiprināts sākotnējais ziņojums, tai skaitā fiziskas izmaiņas, jaunu zināšanu vai tehnoloģiju pieejamība un izmaiņas darbības vadībā;

2.5.2. paziņojumā par darbībām ar urbumu vai apvienotām darbībām – izmaiņas apstākļos, uz kuriem balstoties tika iesniegts sākotnējais paziņojums, tai skaitā fiziskas izmaiņas, iekārtas aizstāšana ar citu iekārtu, jaunu zināšanu vai tehnoloģiju pieejamība un izmaiņas darbības vadībā;

2.6. darbība ar urbumu – jebkura ar urbumu saistīta darbība, kuras dēļ varētu notikt nejauša tādu vielu noplūde, kas var izraisīt smagu negadījumu (tostarp tādas darbības kā urbuma izveide, urbuma remonts vai izmaiņu veikšana tajā, darbību ar urbumu apturēšana uz laiku, urbuma konservācija vai likvidācija);

2.7. darbību sākšana – laiks, kad iekārta vai savienotā infrastruktūra pirmo reizi tiek izmantota darbībās, kurām tā ir paredzēta;

2.8. ieguves iekārta – iekārta, ko izmanto ieguves nolūkā;

2.9. iegula – telpiski norobežots ogļūdeņražu uzkrājums zemes dzīlēs;

2.10. iekārta – stacionāra, nostiprināta vai mobila ietaise vai vairākas ietaises, kas ir pastāvīgi savā starpā savienotas un kuras izmanto ogļūdeņražu izpētē un ieguvē vai saistībā ar tām. Iekārtas ietver mobilas iekārtas urbšanai tikai tad, ja tās ir izvietotas licences laukumā, lai veiktu urbšanas, ieguves vai citas ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi saistītas darbības;

2.11. iekšējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju – operatora vai licenciāta sagatavots plāns par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi saistīta smaga negadījuma eskalāciju vai ierobežot šāda negadījuma sekas;

2.12. kompetentā iestāde – šo noteikumu izpratnē – Būvniecības valsts kontroles birojs, kas ar vides drošību un aizsardzību saistītu funkciju veikšanai uz savstarpēja sadarbības līguma pamata piesaista Valsts vides dienestu (turpmāk – dienests);

2.13. kritiski drošuma un vides elementi – daļas iekārtā (tostarp datorprogrammas), kuru nolūks ir novērst vai ierobežot smagu negadījumu sekas vai kuru kļūme varētu izraisīt vai ievērojami veicināt smagu negadījumu;

2.14. licenciāts – persona, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā ir saņēmusi licenci atsevišķi vai kopīgi ar citām personām;

2.15. licences laukums jūrā – Ministru kabineta noteiktais laukums ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuru ierobežo līnijas, kas savieno punktus ar noteiktām ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātām 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātas WGS84), kā arī valstu robežas un to ekonomisko zonu robežas un krasta līnijas un kurā licenciātam ir tiesības veikt ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves darbus;

2.16. licences laukums uz sauszemes – Ministru kabineta noteiktais laukums Latvijas Republikas teritorijā uz sauszemes, kuru ierobežo līnijas, kas savieno punktus ar noteiktām koordinātām Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM (turpmāk – koordinātas LKS92TM), kā arī valstu robežas un krasta līnijas un kurā licenciātam ir tiesības veikt ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus;

2.17. līgumslēdzējs – jebkura vienība, ar kuru operators vai īpašnieks ir noslēdzis līgumu par konkrētu pienākumu izpildi operatora vai īpašnieka uzdevumā;

2.18. naftas un gāzes nozares darbības jūrā – visas attiecībā uz ogļūdeņražu izpēti un ieguvi veiktās darbības, kas ir saistītas ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru (tostarp tās konstruēšana, plānošana, būvniecība, ekspluatācija un tās pārtraukšana), bet neietver ogļūdeņražu pārvadi no viena krasta uz otru;

2.19. neatkarīga pārbaude – šo noteikumu izpratnē – tādu konkrētu rakstveida paziņojumu derīguma izvērtēšana un apstiprināšana, kurus sagatavojis vai nu komersants, vai arī operatora vai licenciāta organizatoriskā daļa, kuru nekontrolē un neietekmē tas komersants vai organizatoriskā daļa, kura minētos paziņojumus izmanto;

2.20. nozare – vienības, kuras ir tieši iesaistītas naftas un gāzes nozares darbībās jūrā, uz ko attiecas šo noteikumu prasības, vai kuru darbība ar minētajām darbībām ir cieši saistīta;

2.21. ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbi – ogļūdeņražu ieguves urbumu ierīkošana un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamu būvju būvniecība un tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana licences laukumā;

2.22. operators – komersants, kuru licenciāts ir iecēlis, lai tas veiktu naftas un gāzes nozares darbības, tostarp lai plānotu un īstenotu darbības ar urbumu vai pārvaldītu un kontrolētu ieguves iekārtu funkcijas;

2.23. pieļaujams risks – šo noteikumu izpratnē – riska līmenis, kura turpmākai samazināšanai nepieciešamais laiks, izmaksas vai centieni salīdzinājumā ar šādas samazināšanas ieguvumiem būtu uzkrītoši nesamērīgi. Izvērtējot, vai laiks, izmaksas vai centieni būtu uzkrītoši nesamērīgi salīdzinājumā ar šā riska samazināšanas radītajiem ieguvumiem, ņem vērā konkrētajām darbībām atbilstīgus paraugprakses riska līmeņus;

2.24. reaģēšanas pasākumu efektivitāte naftas noplūdes gadījumā – efektivitāte, ar kādu noplūdes reaģēšanas sistēmas reaģē uz naftas noplūdi. Tās pamatā ir analīze par tādu vides apstākļu biežumu, ilgumu un laiku, kas liegtu iespējas reaģēt. Reaģēšanas pasākumu efektivitāti naftas noplūdes gadījumā izsaka kā tā laika procentuālo daļu, kad šādi apstākļi nav konstatēti, un tajā iekļauj to darbības ierobežojumu aprakstu, kas šāda izvērtējuma rezultātā tiks attiecināti uz konkrētajām iekārtām;

2.25. savienotā infrastruktūra – licences laukumā izvietotas iekārtas vai licences laukumā:

2.25.1. izvietots jebkurš urbums un ar to saistītas struktūras, papildvienības un ierīces, kas ir savienotas ar izvietoto iekārtu;

2.25.2. izvietota jebkura aparatūra vai būve uz izvietotās iekārtas galvenās struktūras vai savienojumā ar to;

2.25.3. izvietoti jebkuri pievienoti cauruļvadi vai būve;

2.26. smags apdraudējums – situācija, kas var izraisīt smagu negadījumu;

2.27. smags negadījums saistībā ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru jūrā ir:

2.27.1. negadījums, kas saistīts ar eksploziju, ugunsgrēku, kontroles zudumu pār urbumu vai naftas, gāzes vai bīstamu vielu noplūdi un kas izraisa vai kam ir liela iespēja izraisīt cilvēku nāvi vai smagus ievainojumus;

2.27.2. starpgadījums, kura dēļ tiek izdarīti nopietni bojājumi iekārtai vai savienotajai infrastruktūrai un kas izraisa vai kam ir liela iespēja izraisīt cilvēku nāvi vai smagus ievainojumus;

2.27.3. jebkāds cits starpgadījums, kura rezultātā ir gājuši bojā vai guvuši smagus ievainojumus vismaz pieci cilvēki, kuri atrodas uz tās iekārtas jūrā, kurā izveidojusies bīstamā situācija, vai ir iesaistīti naftas un gāzes nozares darbībā saistībā ar šo iekārtu vai savienotu infrastruktūru;

2.27.4. jebkurš cits smags vides starpgadījums, ko izraisījuši šo noteikumu 2.27.1., 2.27.2. un 2.27.3. apakšpunktā minētie notikumi. Lai noteiktu, vai starpgadījums ir smags negadījums saskaņā ar šo noteikumu 2.27.1., 2.27.2. vai 2.27.3. apakšpunktu, iekārtu, uz kuras parasti nav personāla, vērtē tā, it kā uz tās būtu personāls;

2.28. trīspusēja konsultācija – oficiāla kārtība, lai dotu iespēju izvērst dialogu un sadarbību starp kompetento iestādi, operatoriem, īpašniekiem un darba ņēmēju pārstāvjiem;

2.29. vienība – jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura šādu personu grupa.

3. Ekonomikas ministrija un citas iestādes, kas šajos noteikumos norādītajā kārtībā saņem privātpersonas iesniegtus dokumentus, izskata tos Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, ja šajos noteikumos nav norādīta cita iesniegumu izskatīšanas kārtība.

4. Šajos noteikumos minēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

5. Ar urbumu ierīkošanu saistītas ogļūdeņražu izpētes un ogļūdeņražu ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu veic pēc licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei saņemšanas.

6. Ogļūdeņražu izpētē un ieguvē (tai skaitā eksperimentālajā ieguvē) izmantojamo būvju un ar izpēti un ieguvi tieši nesaistītu būvju būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, nojaukšanu, novietošanu, lietošanas veida maiņu bez pārbūves un konservāciju, kā arī iekārtu uzstādīšanu un demontāžu veic saskaņā ar Būvniecības likumu, vispārīgajiem un speciālajiem būvnoteikumiem.

7. Šajos noteikumos minēto prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic laboratorijas, kuras akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības", vai citās valstīs akreditētas laboratorijas, izmantojot starptautisku organizāciju standartmetodikas.

8. Valsts var piedalīties ogļūdeņražu ieguvē uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem vai jūrā, samaksājot noteiktu daļu (turpmāk – valsts līdzdalības daļa) no ogļūdeņražu ieguves izdevumiem un saņemot tai proporcionālu ienākumu daļu.

II. Ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves licences laukuma noteikšana

9. Licences laukuma noteikšanu jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem var ierosināt Ekonomikas ministrija vai komersants, kas vēlas veikt ogļūdeņražu meklēšanu vai ogļūdeņražu izpēti un ieguvi.

10. Licences laukuma noteikšanu uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav valsts īpašums, var ierosināt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks (īpašnieki) vai viņa (viņu) pilnvarota persona.

11. Nekustamā īpašuma īpašnieki vai viņu pilnvarotā persona var ierosināt vienā licences laukumā iekļaut vairākus nekustamos īpašumus, ja šiem nekustamajiem īpašumiem ir kopēja robeža. Minētajā gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieki vai viņu pilnvarotā persona iesniedz Ekonomikas ministrijā kopīgu iesniegumu ar ierosinājumu par licences laukuma noteikšanu.

12. Licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz sauszemes nosaka ne mazāku par 15 hektāriem.

13. Ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves ierosinātājs iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu par licences laukuma noteikšanu (1. pielikums). Iesniegumam pievieno plānotā licences laukuma shēmu un plānu elektroniskā veidā, norādot plānotā laukuma koordinātas kartē un shematiski laukuma atrašanās vietu attiecībā pret jūras vai sauszemes teritoriju.

14. Izskatot iesniegumu ar ierosinājumu par licences laukuma noteikšanu vai palielināšanu jūrā, Ekonomikas ministrija ņem vērā jūras telpisko plānojumu (ja tāds ir izstrādāts), kā arī informē tuvākās piekrastes pašvaldības, ja ierosinātais licences laukums atrodas jūrā divus kilometrus platā joslā no krasta līnijas.

15. Ja ierosinātājs vai komersants nav iesniedzis visus šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt šo noteikumu 13., 21., 22. vai 24. punktā minēto iesniegumu un par to informē ierosinātāju.

16. Ja šo noteikumu 13., 21., 22. vai 24. punktā minētais iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un piemērojamo normatīvo aktu prasībām, Ekonomikas ministrija viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas noteiktā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par licences laukuma noteikšanu vai grozījumu izdarīšanu licences laukumā.

17. Nosakot licences laukumu jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredz valsts līdzdalības daļu 10 procentu apmērā katrā licences laukumā vai no 0 līdz 50 procentiem, ja tam ir īpašs pamatojums.

18. Pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu meklēšanai jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos Ekonomikas ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē uzaicinājumu pretendentiem piedalīties konkursā par pieteikšanos uz licenci ogļūdeņražu meklēšanai.

19. Viena mēneša laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu meklēšanai vai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajā īpašumā, kas nav valsts īpašums, vai šāda rīkojuma projekta noraidīšanas Ekonomikas ministrija par to informē ierosinātāju.

20. Veicot ogļūdeņražu izpēti, licenciātam ir tiesības ierosināt palielināt ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu:

20.1. ja izpētes laikā licenciāts konstatē, ka tas nepieciešams potenciālās ogļūdeņražu atradnes izpētei;

20.2. šo noteikumu 172. un 219. punktā minētajos gadījumos.

21. Lai ierosinātu palielināt ogļūdeņražu izpētes un ieguves laukumu jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, iekļaujot tajā blakus esošās jūras teritorijas vai valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus, licenciāts iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licences laukumā (2. pielikums). Šo noteikumu 172. un 219. punktā minētajos gadījumos iesniegumam pievieno informāciju un izpētes datus (licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģisko uzbūvi raksturojošās kartes (izohronu un (vai) struktūrkartes), datu analīzi), kas liecina, ka ogļūdeņražu iegula pārsniedz licences laukuma robežas.

22. Lai ierosinātu palielināt ogļūdeņražu izpētes un ieguves laukumu uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav valsts īpašumā, tajā iekļaujot blakus esošos nekustamos īpašumus, kas nav valsts īpašumā, licenciāts iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licences laukumā (2. pielikums). Iesniegumam pievieno licences laukumā iekļaujamo zemesgabalu īpašnieku rakstveida piekrišanu (oriģinālu).

23. Ekonomikas ministrijai ir tiesības atteikt palielināt licences laukumu, ja:

23.1. palielināmais licences laukums pārklājas ar tādu licences laukumu, kurā tiek veikta ogļūdeņražu izpēte un ieguve, kam licence izsniegta pirms ierosinājuma palielināt licences laukumu;

23.2. palielināmajā licences laukumā paredzēts iekļaut teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem;

23.3. palielināmais licences laukums pārklājas ar licences laukumu vai atļaujas laukumu citas komercdarbības veikšanai jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

24. Ja licenciāts vēlas samazināt ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu, tas iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licences laukumā (2. pielikums).

25. Ierosinātājs vai licenciāts šo noteikumu 13., 21., 22. vai 24. punktā minēto iesniegumu var iesniegt atkārtoti.

III. Licencēšanas vispārīgā kārtība

26. Komersants drīkst veikt ogļūdeņražu meklēšanu, kā arī ogļūdeņražu izpēti un ieguvi tikai tad, ja tas ir saņēmis licenci šajos noteikumos norādītajā kārtībā.

27. Ekonomikas ministrija izsniedz un reģistrē šādas licences:

27.1. licenci ogļūdeņražu meklēšanai:

27.1.1. jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos – konkursa kārtībā;

27.1.2. nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašumā, – bez konkursa;

27.2. licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei:

27.2.1. jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos – konkursa kārtībā, pamatojoties uz ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisijas (turpmāk – licencēšanas komisija) lēmumu, izņemot šo noteikumu 20. punktā minēto gadījumu;

27.2.2. nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašumā, – bez konkursa nekustamā īpašuma īpašnieka izvēlētam komersantam, ja tas atbilst šo noteikumu 90. punktā minētajām prasībām.

28. Ja licenciātam ir izsniegta licence ogļūdeņražu meklēšanai, tā nenodrošina priekšrocību saņemt licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

29. Licenci ogļūdeņražu meklēšanai izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem.

30. Licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniedz uz laiku līdz 30 gadiem, tai skaitā izpētei – līdz 10 gadiem.

31. Ja licence ogļūdeņražu meklēšanai izsniegta uz termiņu, kas ir mazāks par šo noteikumu 29. punktā minēto, licenciāts ir tiesīgs lūgt licences termiņa pagarinājumu par laiku, kas kopā ar iepriekš noteikto laikposmu nepārsniedz šo noteikumu 29. punktā minēto termiņu.

32. Ja licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegta uz termiņu, kas ir mazāks par šo noteikumu 30. punktā minēto, licenciāts ir tiesīgs lūgt licences termiņa pagarinājumu par laiku, kas kopā ar iepriekš noteikto laikposmu nepārsniedz šo noteikumu 30. punktā minēto termiņu.

33. Iesniegums par ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves licences termiņa pagarināšanu iesniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms licences darbības laika beigām. Ja iesniegums par licences pagarināšanu tiek iesniegts vēlāk, Ekonomikas ministrija atsaka licences termiņa pagarināšanu.

34. Licenci ogļūdeņražu meklēšanai vai izpētei un ieguvei aptur vai atceļ saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 16. pantu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences apturēšanas vai atcelšanas par to informē dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs), kā arī kompetento iestādi un Jūras administrāciju, ja licences laukums atrodas jūrā.

IV. Ogļūdeņražu meklēšanas licencēšanas kārtība

35. Licence ogļūdeņražu meklēšanai nav ekskluzīva – uz vienu ogļūdeņražu meklēšanas licences laukumu var izsniegt vairākas licences, izņemot uz sauszemi, kas nav valsts īpašumā esošs nekustamais īpašums.

36. Pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu meklēšanai uz sauszemes, kas nav valsts īpašumā esošs nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma īpašnieks vai viņa pilnvarota persona izvēlas komersantu (turpmāk – pretendents), kas pretendē uz licences saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai.

37. Lai saņemtu licenci ogļūdeņražu meklēšanai Ministru kabineta noteiktajā licences laukumā, pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par licences saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai (3. pielikums). Iesniegumam pievieno šo noteikumu 3. pielikumā minētos dokumentus.

38. Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu 37. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja iesniegtā informācija un dokumenti atbilst minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci ogļūdeņražu meklēšanai.

39. Ja pretendents nav iesniedzis visus šo noteikumu 3. pielikumā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un par to informē pretendentu.

40. Pretendents šo noteikumu 37. punktā minēto iesniegumu var iesniegt atkārtoti.

41. Licencē ogļūdeņražu meklēšanai norāda:

41.1. licences izsniegšanas pamatojumu;

41.2. informāciju par licenciātu (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese);

41.3. licences darbības laiku;

41.4. licences laukuma plaknes koordinātas LKS92TM vai koordinātas WGS84;

41.5. ogļūdeņražu meklēšanas darbu programmu pa gadiem;

41.6. kārtību, kādā nododami dati, paraugi, pārskati un informācija, kas iegūta ogļūdeņražu meklēšanas darbos (4. pielikums).

42. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences ogļūdeņražu meklēšanai izsniegšanas nosūta tās kopiju dienestam un centram. Ja licence izsniegta ogļūdeņražu meklēšanai jūrā, Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju arī valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestam (turpmāk – Krasta apsardzes dienests).

V. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanas vispārīgā kārtība

43. Licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei dod licenciātam ekskluzīvas tiesības veikt ogļūdeņražu izpēti un ieguvi licences laukumā.

44. Licencē ogļūdeņražu izpētei un ieguvei norāda šādu informāciju:

44.1. licences izsniegšanas pamatojumu;

44.2. informāciju par licenciātu (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese);

44.3. licences darbības laiku;

44.4. licences laukuma plaknes koordinātas LKS92TM vai koordinātas WGS84;

44.5. ogļūdeņražu izpētes darbu sadalījumu pa gadiem;

44.6. minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un tās izmaksas sadalījumā pa gadiem un darbu veidiem;

44.7. kārtību, kādā nododami dati, paraugi, pārskati un informācija, kas iegūta ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos (4. pielikums);

44.8. informāciju par licences laukumā esošajiem urbumiem, kas ierīkoti pirms licences izsniegšanas (tas ir, par urbumiem, kas ierīkoti pirms licences laukuma noteikšanas un (vai) konkrētajā licences laukumā iepriekš izsniegtās ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences darbības laikā).

45. Ja vairāki komersanti vēlas kopīgi veikt ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, tie noslēdz savstarpējās sadarbības līgumu, kurā nosaka ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu operatoru un, pretendējot uz licences saņemšanu, iesniedz Ekonomikas ministrijā kopīgu iesniegumu, kurā norāda arī izvēlēto operatoru.

46. Ja licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei tiek izsniegta vairākiem komersantiem, tajā norāda visus komersantus un tiem piederošās licences daļas.

47. Ja licences laukumā tiek noteikta valsts līdzdalības daļa, šo noteikumu 44. punktā minētajā licencē un šo noteikumu 71. punktā minētajā konkursa nolikumā papildus šo noteikumu 44., 45. un 46. punktā minētajām prasībām norāda valsts līdzdalības daļu procentos.

48. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju dienestam un centram, kā arī kompetentajai iestādei, Jūras administrācijai un Krasta apsardzes dienestam, ja licences laukums atrodas jūrā.

VI. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija

49. Licencēšanas komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Licencēšanas komisijā iekļauj trīs pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas un pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, dienesta, ja nepieciešams, pieaicinot pārstāvjus no citām institūcijām, kā arī nozares ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Ja licences laukums ir noteikts jūrā, licencēšanas komisijā papildus iekļauj pa vienam pārstāvim no Jūras administrācijas un Krasta apsardzes dienesta.

50. Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

51. Licencēšanas komisijai ir šādas funkcijas:

51.1. izskatīt pretendentu iesniegumus licences saņemšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos un pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt licenci;

51.2. izskatīt licenciātu un pretendentu iesniegumus par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences vai tās daļas nodošanu trešajai personai (izņemot šo noteikumu 124. punktā minētos gadījumus) un pieņemt lēmumu par licences vai tās daļas nodošanu vai par atteikumu nodot licenci vai tās daļu trešajai personai, ja licences laukums ir noteikts jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem;

51.3. izskatīt licenciātu iesniegumus un pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, mainot minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu veidu.

52. Licencēšanas komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

53. Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs:

53.1. organizē un vada komisijas darbu;

53.2. nosaka komisijas sēžu laiku un darba kārtību;

53.3. sasauc un vada komisijas sēdes;

53.4. nosaka komisijas locekļu pienākumus.

54. Licencēšanas komisijas darbs notiek sēdēs. Sēdes ir slēgtas, izņemot tās sēdes, kurās atver konkursam iesniegtos iesniegumus.

55. Sēdes sasauc pēc vajadzības, paziņojot par to licencēšanas komisijas locekļiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgās sēdes.

56. Sēdi sasauc licencēšanas komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz divu licencēšanas komisijas locekļu priekšlikuma.

57. Sēdes darba kārtību licencēšanas komisijas locekļiem nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pirms komisijas sēdes.

58. Licencēšanas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse licencēšanas komisijas locekļu. Licencēšanas komisijas sēdes protokolē.

59. Ekonomikas ministrija piecu dienu laikā pēc licencēšanas komisijas sēdes visiem licencēšanas komisijas locekļiem elektroniski nosūta saskaņošanai sēdes protokola projektu. Licencēšanas komisijas locekļi triju dienu laikā, sākot ar nākamo dienu pēc sēdes protokola projekta saņemšanas, elektroniski saskaņo sēdes protokola projektu vai izdara tajā attiecīgus precizējumus. Ja triju dienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas iebildumi nav saņemti, protokola projektu uzskata par saskaņotu.

60. Licencēšanas komisijas sēdes protokolā ieraksta šādas ziņas:

60.1. komisijas nosaukums;

60.2. sēdes norises vieta, datums un laiks;

60.3. sēdes vadītāja un dalībnieku vārds un uzvārds;

60.4. uzaicināto personu vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats;

60.5. to komisijas locekļu vārds un uzvārds, kuri nepiedalās sēdē;

60.6. sēdes darba kārtības jautājumi;

60.7. komisijas lēmumi;

60.8. komisijas locekļu un uzaicināto personu viedokļi, kas atšķiras no komisijas pieņemtā lēmuma (ja kāds no sēdes dalībniekiem to pieprasa);

60.9. komisijas locekļu paraksts un tā atšifrējums.

61. Licencēšanas komisijas locekļiem jebkurā brīdī ir tiesības atkārtoti iepazīties ar parakstītu sēdes protokolu.

62. Licencēšanas komisijas sēžu protokolu saturs nav izpaužams trešajām personām.

63. Šo noteikumu 51. punktā minētos lēmumus licencēšanas komisija pieņem, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

64. Licencēšanas komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsošanas.

65. Ekonomikas ministrijas un licencēšanas komisijas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

66. Licencēšanas komisijas darbu materiāltehniski nodrošina Ekonomikas ministrija.

VII. Licencēšanas kārtība ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos

67. Sešu mēnešu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos Ekonomikas ministrija izsludina licencēšanas konkursu (turpmāk – konkurss).

68. Uzaicinājumu piedalīties konkursā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

69. Šo noteikumu 68. punktā minētajā uzaicinājumā norāda šādu informāciju:

69.1. konkursa izsludinātāju (Ekonomikas ministrija);

69.2. licences veidu;

69.3. konkursa nolikuma publicēšanas vietu un laiku;

69.4. pieteikumu iesniegšanas termiņu;

69.5. citu informāciju, kas dalībniekiem var būt nepieciešama, lai iesniegumu kvalitatīvi sagatavotu konkursam.

70. Iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 90 dienām no šo noteikumu 68. punktā minētā uzaicinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

71. Konkursa nolikumu izstrādā un apstiprina Ekonomikas ministrija. Konkursa nolikumam pievieno kopdarbības līguma projektu, kuru Ekonomikas ministrija sagatavo atbilstoši šo noteikumu 246. punktā minētajām prasībām un kas izmantojams tikai par sākotnējo pamatu konkursa uzvarētāja un valsts kapitālsabiedrības sarunām par kopdarbības līguma noslēgšanu šo noteikumu 174. vai 221. punktā minētajā termiņā.

72. Konkursa nolikumā nosaka:

72.1. informāciju par konkursa priekšmetu;

72.2. iesniegumu noformēšanas, iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību;

72.3. iesnieguma saturu un kvalifikācijas prasības konkursa dalībniekiem atbilstoši šo noteikumu 73. punktam;

72.4. konkursa nolikuma skaidrošanas kārtību;

72.5. iesnieguma grozīšanas, papildināšanas un atsaukšanas kārtību;

72.6. iesniegumu atvēršanas kārtību un vietu;

72.7. iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus atbilstoši šo noteikumu 75. punktam;

72.8. punktu piešķiršanas kārtību katram kritērijam;

72.9. iesnieguma sagatavošanas paraugu;

72.10. minimālo punktu skaitu, kas jāsaņem, lai licencēšanas komisija varētu pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu;

72.11. citu informāciju, kas nepieciešama konkursa norisei.

73. Lai piedalītos konkursā, dalībnieki tiek kvalificēti. Dalībnieka kvalifikāciju apliecina šādi dokumenti un informācija:

73.1. dalībnieka iesnieguma veidlapa atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajam paraugam;

73.2. informācija par dalībnieka pieredzi, kas raksturo tā spēju veikt ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus licences laukumā;

73.3. minimālā ogļūdeņražu izpētes darbu programma, kas ietver izpētes darbu apjomus, termiņus un izmaksas;

73.4. dokuments, kas apliecina, ka dalībnieks ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), vai standartu LVS EN ISO 14001:2005/AC:2009 "Vides pārvaldības sistēmas – Prasības vadlīniju pielietošanai (ISO 14001:2004/Cor 1:2009)";

73.5. izziņa, ko izsniegusi kompetenta komersantu reģistrācijas iestāde (ja komersants ir reģistrēts ārvalstīs) un kas satur šādu informāciju par pretendentu:

73.5.1. reģistrācijas valsts un datums, kad pretendents ir reģistrēts valstī, kas šobrīd ir Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

73.5.2. pretendenta amatpersonas, kurām ir tiesības rīkoties pretendenta vārdā;

73.6. dokumenti, kas apliecina, ka dalībnieks spēj finansiāli nodrošināt minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas izpildi, kā arī nodrošināt nodarīto zaudējumu atlīdzību, kas varētu izrietēt no konkrētajām darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā, īpaši teritorijās, kurām ir būtiska nozīme, iekļaujot atbildību par iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem;

73.7. informācija par līdzšinējām dalībnieka darbībām, kas saistītas ar drošuma un vides rezultātiem, tostarp saistībā ar smagiem negadījumiem.

74. Ja vairāki komersanti iesniedz Ekonomikas ministrijā kopīgu iesniegumu, pretendējot uz licences saņemšanu un iesniegumam pievienojot minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu, tad:

74.1. šo noteikumu 73.2. un 73.7. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī šo noteikumu 73.5. apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz par katru komersantu;

74.2. šo noteikumu 73.4. apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz par vismaz vienu komersantu;

74.3. šo noteikumu 73.6. apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz proporcionāli komersanta paredzamajai līdzdalības daļai licencē.

75. Konkursa nolikumā iekļauj šādus kritērijus:

75.1. veids, kādā dalībnieks piedāvā veikt ogļūdeņražu izpēti un sākt to ieguvi (minimālā ogļūdeņražu izpētes darbu programma);

75.2. dalībnieka darba pieredze ogļūdeņražu izpētē un ieguvē.

76. Šo noteikumu 75. punktā minētos kritērijus pirms iesniegumu iesniegšanas sākuma publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie kritēriji tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē tikai atsauci uz publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Jebkuras vēlākas kritēriju izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

77. Licencēšanas komisija izskata dalībnieku iesniegumus un vērtē tikai tos, kuri atbilst šo noteikumu 73. punktā un konkursa nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, piešķirot tiem punktus atbilstoši šo noteikumu 75. punktā un licencēšanas konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem.

78. Licencēšanas komisija par konkursa uzvarētāju atzīst to dalībnieku, kura iesniegumam piešķirts visvairāk punktu, bet ne mazāk par konkursa nolikumā noteikto minimālo punktu skaitu, kas nepieciešams licences saņemšanai.

79. Ja iesniegums neatbilst šiem noteikumiem vai konkursa nolikumam, licencēšanas komisija to nevērtē, bet sastāda attiecīgu protokolu un 10 dienu laikā pēc attiecīgās komisijas sēdes Ekonomikas ministrija par to rakstveidā informē pretendentu.

80. Ja vairāku dalībnieku iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, par uzvarētāju atzīst to dalībnieku, kura iesniegums saņēmis augstāko punktu skaitu par dalībnieka pieredzi ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos.

81. Ja konkursā saņemts tikai viens iesniegums un tas atbilst šajos noteikumos un nolikumā noteiktajām prasībām, licencēšanas komisija ir tiesīga nolemt, ka attiecīgais pretendents ir konkursa uzvarētājs.

82. Licencēšanas komisija lemj par licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegšanu konkursa uzvarētājam. Ekonomikas ministrija informē konkursa uzvarētāju par uzvaru konkursā, pamatojoties uz konkursa licencēšanas komisijas lēmumu, un piecu dienu laikā pēc licencēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas nosūta tam licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

83. Konkursa rezultātus piecu dienu laikā pēc licencēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un rakstveidā paziņo visiem konkursa dalībniekiem.

84. Konkurss ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir atzīstams par nenotikušu, ja:

84.1. nav saņemts neviens iesniegums;

84.2. ar licencēšanas komisijas lēmumu ir noraidīti visi iesniegtie iesniegumi;

84.3. ir saņemts viens iesniegums, bet konkursa uzvarētājs ir atteicies no licences.

85. Ja konkursa uzvarētājs 30 dienu laikā no licences spēkā stāšanās dienas atsakās no tās, tiesības saņemt licenci ir konkursa dalībniekam, kurš šajos noteikumos norādītajā kārtībā ir saņēmis nākamo labāko novērtējumu.

86. Ja pretendents, kurš ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanas konkursā ir saņēmis labāko novērtējumu, 30 dienu laikā ir atteicies no licences vai licenci nav saņēmis, Ekonomikas ministrija izslēdz minēto pretendentu no konkursa dalībnieku saraksta un 15 dienu laikā nosūta aicinājumu apliecināt vēlmi saņemt licenci konkursa pretendentam, kurš šajos noteikumos norādītajā kārtībā ir saņēmis nākamo labāko novērtējumu, kas nav mazāks par konkursa nolikumā noteikto minimālo punktu skaitu, kas nepieciešams licences saņemšanai.

87. Ja konkurss atbilstoši šo noteikumu 84. punktam ir atzīts par nenotikušu, Ekonomikas ministrija deviņu mēnešu laikā izsludina jaunu konkursu, paziņojot par to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

88. Konkurss nav jārīko, ja licences laukums tiek paplašināts šo noteikumu 20. punktā minētajā gadījumā vai licence tiek nodota šo noteikumu 115. vai 124. punktā minētajā gadījumā.

VIII. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanas kārtība nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums

89. Pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamā īpašuma īpašnieks (īpašnieki) vai viņa (viņu) pilnvarota persona izvēlas pretendentu ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences saņemšanai.

90. Lai saņemtu licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Ministru kabineta noteiktajā licences laukumā, pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu (5. pielikums). Iesniegumam pievieno šo noteikumu 5. pielikumā minētos dokumentus.

91. Ekonomikas ministrija izvērtē, vai šo noteikumu 90. punktā minētais pretendenta iesniegums un tam pievienotā informācija atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām.

92. Ja pretendents nav iesniedzis visus šo noteikumu 5. pielikumā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un par to informē pretendentu. Pretendents šo noteikumu 90. punktā minēto iesniegumu var iesniegt atkārtoti.

93. Ja šo noteikumu 90. punktā minētais iesniegums atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu un izsniedz licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

IX. Izmaiņu veikšana minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā

94. Licenciātam ir tiesības lūgt veikt vienu vai vairākas šādas izmaiņas licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā:

94.1. mainīt tajā iekļauto darbu veikšanas termiņus;

94.2. aizstāt programmā minētos darbus ar citiem darbiem;

94.3. mainīt darbu veikšanas apmēru.

95. Ja licenciāts vēlas mainīt minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļautos darbus, to veikšanas termiņus vai apmēru, tas laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas (ja tam izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums) vai 60 dienas (ja tam izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem vai jūrā) pirms darbu izpildes grafikā noteiktā termiņa sākuma iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu. Minētajā iesniegumā norāda:

95.1. kādu izpētes darbu veikšanas termiņus ir paredzēts mainīt;

95.2. kādus minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļautos darbus licenciāts vēlas aizstāt ar citiem izpētes darbiem;

95.3. kuru minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu veikšanas apmēru paredzēts mainīt;

95.4. paredzamo izpētes darbu uzsākšanas un beigu termiņus;

95.5. iemeslus, kādēļ licenciāts vēlas veikt izmaiņas licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā;

95.6. paredzamās minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu izmaksas.

96. Minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu veikšanas termiņi nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteikto laiku ogļūdeņražu izpētei.

97. Ja licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir izsniegta vairākiem licenciātiem, šo noteikumu 95. punktā minēto iesniegumu paraksta visi licenciāti.

98. Šo noteikumu 95. punktā minēto iesniegumu vērtē:

98.1. licencēšanas komisija – ja licenciāts, kas saņēmis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos vai jūrā, vēlas mainīt minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu veikšanas apmēru vai tajā iekļautos darbus aizstāt ar citiem izpētes darbiem;

98.2. Ekonomikas ministrija – visos citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 98.1. apakšpunktā (tai skaitā iesniegumus, ko iesniedzis licenciāts, kuram izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašumā).

99. Licencēšanas komisija pēc šo noteikumu 95. punktā minētā iesnieguma saņemšanas saskaņā ar nolikumu, atbilstoši kuram tika vērtēti konkursam iesniegtie iesniegumi licences saņemšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, izvērtē, vai iesniegumā norādītie plānotie minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas darbi ir vērtējami atbilstoši tam punktu skaitam, ar kādu licenciāts ieguva licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

100. Lai licencēšanas komisija varētu pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu, aizstājot minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļautos darbus ar citiem izpētes darbiem, licenciātam saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu jāsaņem tāds pats punktu skaits, kāds bija par pamatu lēmumu pieņemšanai par licences izsniegšanu, vai lielāks.

101. Ja šo noteikumu 95. punktā minētajā iesniegumā norādīto minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas darbu vērtējuma punktu skaits ir mazāks par punktu skaitu, ar kādu licenciāts ir saņēmis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, licencēšanas komisija lemj par atteikumu veikt izmaiņas minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā (izņemot gadījumu, ja licenciāta iesniegumā norādīto darbu izmaksu vērtējums kopsummā ar minimālās ogļūdeņražu izpētes darba programmas darbu vērtējumu ir vienāds ar punktu skaitu, kāds tika piešķirts licenciātam, lemjot par licences izsniegšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, vai lielāks).

102. Ja licenciāts, kurš vēlas aizstāt minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļautos darbus ar citiem izpētes darbiem vai mainīt darbu veikšanas apmēru, ir bijis vienīgais dalībnieks ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanas konkursā, kurā tas saņēmis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei attiecīgajā licences laukumā, tam saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu jāsaņem vismaz minimālais punktu skaits, kas noteikts konkursa nolikumā, lai komisija pieņemtu lēmumu par licences piešķiršanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei. Šādā gadījumā licenciāts iesniedz šo noteikumu 73. punktā minētos dokumentus, iekļaujot tajos informāciju arī par jau veiktajiem ogļūdeņražu izpētes darbiem licences laukumā un to izmaksām.

103. Ja licencēšanas komisija lemj par atteikumu veikt izmaiņas minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā un Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu atteikt licenciātam minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas izmaiņas, licenciāts šo noteikumu 95. punktā minēto iesniegumu var iesniegt atkārtoti.

104. Ja licenciātam izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums, Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu 95. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību normatīvo aktu prasībām un lemj par grozījumu izdarīšanu minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā.

105. Ja šo noteikumu 95. punktā minētais iesniegums atbilst šo noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija pārliecinās, ka licenciāts samaksājis šo noteikumu 133. punktā minēto nodevu un izsniedz licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, mainot minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā iekļauto darbu veidu, apjomu vai to veikšanas termiņu.

X. Licences vai tās daļas nodošana trešajai personai

106. Licenciātam ir tiesības ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenci vai tās daļu nodot trešajai personai.

107. Lai nodotu ogļūdeņražu meklēšanas licenci:

107.1. licenciāts iesniedz Ekonomikas ministrijā pamatotu iesniegumu, kurā norāda pretendentu, kuram par labu licence vai tās daļa tiek atsavināta, kā arī informāciju par šo noteikumu 133. punktā minētās valsts nodevas samaksu (valsts nodevas maksātāja nosaukums, valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta numurs, maksājuma datums, maksājuma summa un maksājumu iestādes piešķirtais maksājuma rīkojuma identifikācijas numurs). Iesniegumam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida apliecinājumu par pretendenta izvēli licences saņemšanai ogļūdeņražu meklēšanai;

107.2. pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par licences saņemšanu saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu.

108. Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī šo noteikumu 107.2. apakšpunktā minētā iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām. Ja iesniegtā informācija un dokumenti atbilst minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija izsniedz licenci ogļūdeņražu meklēšanai, nemainot sākotnējās licences darbības laiku. Ekonomikas ministrija 15 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju kompetentajai iestādei, dienestam un centram.

109. Ja pretendents nav iesniedzis visus šo noteikumu 3. pielikumā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un par to informē pretendentu.

110. Lai nodotu licenci vai tās daļu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajā īpašumā, kas nav valsts īpašums:

110.1. licenciāts iesniedz Ekonomikas ministrijā pamatotu iesniegumu, kurā norāda pretendentu, kuram par labu licence vai tās daļa tiek atsavināta, kā arī informāciju par šo noteikumu 133. punktā minētās valsts nodevas samaksu (valsts nodevas maksātāja nosaukums, valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta numurs, maksājuma datums, maksājuma summa un maksājumu iestādes piešķirtais maksājuma rīkojuma identifikācijas numurs). Iesniegumam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida apliecinājumu par pretendenta izvēli licences saņemšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei;

110.2. pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par licences saņemšanu saskaņā ar šo noteikumu 90. punktu, neiekļaujot tajā šo noteikumu 5. pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto informāciju. Pretendents iesniegumā apliecina, ka apņemas pildīt licenciāta piedāvāto, sākotnējā licencē iekļauto minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu licencē noteiktajā termiņā un apjomā, atbilstoši savai līdzdalības daļai licencē.

111. Ja licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir izsniegta vairākiem licenciātiem, šo noteikumu 110.1. apakšpunktā minēto iesniegumu paraksta visi licenciāti.

112. Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu 110. punktā minēto iesniegumu saņemšanas izvērtē, vai pretendenta iesniegtais iesniegums un informācija atbilst šo noteikumu 5. pielikumā (izņemot 3.2. apakšpunktu) minētajām prasībām.

113. Ja šo noteikumu 110. punktā minētie iesniegumi neatbilst šo noteikumu prasībām vai pretendents nav iesniedzis visus šo noteikumu 5. pielikumā (izņemot 3.2. apakšpunktu) minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumus un par to informē licenciātu un pretendentu.

114. Ja šo noteikumu 110. punktā minētie iesniegumi atbilst šo noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija lemj par licences izsniegšanu un izsniedz licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums, nemainot sākotnējā licencē noteikto licences darbības laiku un minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju dienestam un centram.

115. Lai nodotu licenci vai tās daļu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos:

115.1. licenciāts iesniedz Ekonomikas ministrijā pamatotu iesniegumu, kurā norāda pretendentu, kuram par labu licence vai tās daļa tiek atsavināta, kā arī informāciju par šo noteikumu 133. punktā minētās valsts nodevas samaksu (valsts nodevas maksātāja nosaukums, valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta numurs, maksājuma datums, maksājuma summa un maksājumu iestādes piešķirtais maksājuma rīkojuma identifikācijas numurs);

115.2. pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu par licences saņemšanu, kurā iekļauj informāciju par pretendentu (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese) un tā pieredzi, kas raksturo tā spēju veikt ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus licences laukumā;

115.3. šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minētajam iesniegumam pretendents pievieno šādus dokumentus:

115.3.1. dokumentu, kas apliecina, ka pretendents ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), vai standartu LVS EN ISO 14001:2005/AC:2009 "Vides pārvaldības sistēmas – Prasības vadlīniju pielietošanai (ISO 14001:2004/Cor 1:2009)";

115.3.2. izziņu, ko izsniegusi kompetenta komersantu reģistrācijas iestāde (ja komersants ir reģistrēts ārvalstīs) un kas satur šādu informāciju par pretendentu:

115.3.2.1. reģistrācijas valsts un datums, kad pretendents ir reģistrēts valstī, kas šobrīd ir Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

115.3.2.2. pretendenta amatpersonas, kurām ir tiesības rīkoties pretendenta vārdā;

115.3.3. apliecinājumu, ka pretendents pārņems kopdarbības līgumā (ja tāds ir noslēgts) licenciātam noteiktās tiesības un pienākumus;

115.3.4. dokumentu, kas apliecina, ka pretendents spēj finansiāli nodrošināt minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas izpildi atbilstoši tā līdzdalības daļai licencē.

116. Ja licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir izsniegta vairākiem licenciātiem, šo noteikumu 115.1. apakšpunktā minēto iesniegumu paraksta visi licenciāti.

117. Licencēšanas komisija pēc šo noteikumu 115. punktā minēto iesniegumu, dokumentu un informācijas saņemšanas izvērtē, vai tie atbilst šo noteikumu prasībām.

118. Ja licenciāts vai pretendents nav iesniedzis visus šo noteikumu 115. punktā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, komisija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un Ekonomikas ministrija par to informē licenciātu un pretendentu.

119. Ja šo noteikumu 115. punktā minētie iesniegumi, dokumenti un informācija atbilst šo noteikumu prasībām, licencēšanas komisija izvērtē pretendenta iesniegumu, piešķirot tam punktus atbilstoši vērtēšanas kritērijiem par dalībnieka tehniskajām iespējām un iepriekšējo pieredzi, kas noteikti licencēšanas konkursa nolikumā ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, uz kura pamata licenciāts ir ieguvis licenci.

120. Minimālais punktu skaits, kas jāsaņem, lai licencēšanas komisija varētu lemt par licences vai tās daļas nodošanu jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, ir pieci.

121. Ja iesniegums atbilst vērtēšanas kritērijiem par dalībnieka tehniskajām iespējām un iepriekšējo pieredzi, kas noteikti licencēšanas konkursa nolikumā ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, uz kura pamata licenciāts ir ieguvis licenci, un iesnieguma vērtējums nav zemāks par šo noteikumu 120. punktā minēto minimālo punktu skaitu, licencēšanas komisija lemj par licences izsniegšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

122. Ekonomikas ministrija šo noteikumu 121. punktā minēto licenci izsniedz, pamatojoties uz licencēšanas komisijas lēmumu, nemainot sākotnējā licencē noteikto licences darbības laiku un minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju dienestam un centram, kā arī kompetentajai iestādei, Jūras administrācijai un Krasta apsardzes dienestam, ja licences laukums atrodas jūrā.

123. Ja iesniegums neatbilst vērtēšanas kritērijiem par dalībnieka tehniskajām iespējām, iepriekšējo pieredzi un dalībnieka finansiālajām iespējām, kas noteikti licencēšanas konkursa nolikumā ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, uz kuru pamata licenciāts ir ieguvis licenci, vai ja tā vērtējums ir zemāks par šo noteikumu 120. punktā minēto minimālo punktu skaitu, licencēšanas komisija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un Ekonomikas ministrija par to 10 dienu laikā informē licenciātu un pretendentu.

124. Ja licenciāts, kurš ir ārvalstīs reģistrēts komersants, nodod licenci vai tās daļu meitas sabiedrībai, kas reģistrēta Latvijā, licenciāts un pretendents iesniedz Ekonomikas ministrijā šo noteikumu 110. punktā minētos dokumentus, ja licences laukums atrodas uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav valsts īpašums, vai šo noteikumu 115. punktā minētos dokumentus, ja licences laukums atrodas jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

125. Ekonomikas ministrija pēc šo noteikumu 124. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē, vai licenciāta un pretendenta iesniegtie iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti atbilst šo noteikumu 110. vai 115. punktā minētajām prasībām.

126. Ja licenciāts vai pretendents šo noteikumu 124. punktā minētajā gadījumā nav iesniedzis visus šo noteikumu 110. vai 115. punktā minētos dokumentus un informāciju, Ekonomikas ministrija nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja pieprasītie dokumenti un informācija noteiktajā termiņā nav iesniegti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu un par to informē licenciātu un pretendentu.

127. Ja šo noteikumu 124. punktā minētajā gadījumā iesniegtie dokumenti atbilst šo noteikumu 110. vai 115. punktā minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija izsniedz licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, nemainot sākotnējā licencē noteikto licences darbības laiku un minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc licences izsniegšanas nosūta tās kopiju dienestam un centram, kā arī kompetentajai iestādei, Jūras administrācijai un Krasta apsardzes dienestam, ja licences laukums atrodas jūrā.

XI. Valsts nodeva par licenci

128. Valsts nodevu par licenci maksā licenciāts.

129. Ja vairākiem licenciātiem tiek izsniegta kopīga licence, tie maksā valsts nodevu atbilstoši licencē noteiktajai licenciāta līdzdalības daļai.

130. Valsts nodeva par licenci ogļūdeņražu meklēšanai ir 700 euro.

131. Valsts nodeva par licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz sauszemes ir 3 000 euro.

132. Valsts nodeva par licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir 107 000 euro.

133. Ja pēc licenciāta ierosinājuma jāveic izmaiņas licencē, valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 350 euro.

134. Valsts nodevu par licenci licenciāts maksā ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

135. Ja licence tiek nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai sabojāta, licenciātam, pamatojoties uz tā iesniegumu ar paskaidrojumu, bez maksas izsniedz licences dublikātu.

XII. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves vispārīgā kārtība

136. Ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos iegūto ģeoloģisko un ģeofizikālo datu īpašnieks ir licenciāts. Licenciātam ir pienākums ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos iegūtos datus, paraugus un informāciju nodot valstij.

137. Ekonomikas ministrija un citas personas, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā saņem ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos iegūtos ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus un paraugus, rīkojas ar minētajiem datiem un paraugiem atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 23. panta otrajai un piektajai daļai vai Informācijas atklātības likuma 5. panta otrajai daļai un 7. pantam. Licenciātam ir tiesības noslēgt līgumu ar šajā punktā minētajām personām par licenciātam piederošās ierobežotas pieejamības informācijas nodošanu trešajām personām.

138. Ja ogļūdeņražu meklēšanas vai ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbi ir saistīti ar kuģu kustību vai gaisa kuģu izmantošanu, licenciāts pirms attiecīgo darbu veikšanas tos saskaņo ar Jūras administrāciju vai valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra".

139. Kuģošanas režīma ierobežošana un informēšana, veicot šajos noteikumos minētos darbus jūrā, notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

XIII. Ogļūdeņražu meklēšanas kārtība

140. Licenciāts ne vēlāk kā 30 dienas pirms ogļūdeņražu meklēšanas darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā ogļūdeņražu meklēšanas darbu izpildes grafiku. Tajā norāda licencē noteiktajā darbu programmā paredzēto meklēšanas darbu plānotos uzsākšanas un pabeigšanas termiņus, kā arī licences laukuma daļas (kurā tiks veikti attiecīgie darbi) plaknes koordinātas LKS92TM vai koordinātas WGS84.

141. Šo noteikumu 140. punktā minēto grafiku licenciāts iesniedz vienā oriģinālā eksemplārā, pievienojot tā elektronisku kopiju. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram grafika elektronisku kopiju. Ja meklēšana notiek licences laukumā jūrā, Ekonomikas ministrija grafika elektronisku kopiju piecu dienu laikā nosūta arī Jūras administrācijai un kompetentajai iestādei.

142. Licenciātam ir pienākums šo noteikumu 4. pielikumā minētajā kārtībā iesniegt centrā datus, paraugus, pārskatus un informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu meklēšanas darbos saskaņā ar licencē noteikto darbu programmu.

143. Licenciāta darbību jūrā var ierobežot, ja licences laukumā atrodas jau izveidotas mākslīgas salas, iekārtas vai būves, noteikti kuģu ceļi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

144. Ja licences laukums ogļūdeņražu meklēšanai pārklājas ar licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, licenciātam, kurš saņēmis licenci ogļūdeņražu meklēšanai, jāsaņem ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences licenciāta rakstveida atļauja veikt ogļūdeņražu meklēšanas darbus laukumā vai laukuma daļā, kas abiem šajā punktā minētajiem licenciātiem savstarpēji pārklājas. Ogļūdeņražu meklēšanas licences licenciāts atļaujas apstiprinātu kopiju ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc parakstīšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā.

145. Veicot seismisko izpēti jūrā, licenciātam ir tiesības seismiskos mērījumus turpināt licences laukumam blakus esošajā teritorijā, nepārsniedzot 2000 metru attālumu no licences laukuma robežas, kā arī nešķērsojot Latvijas Republikas robežu vai tās ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējo robežu. Licenciāts par minētajiem darbiem un to veikšanas laiku informē Ekonomikas ministriju un noslēdz rakstveida vienošanos ar blakus esošā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma licenciātu (ja tāds ir) par seismisko darbu veikšanu. Licenciāts minēto vienošanos ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās parakstīšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā un drīkst uzsākt ogļūdeņražu meklēšanas darbus.

146. Veicot seismisko izpēti uz sauszemes, licenciātam ir tiesības seismiskos mērījumus turpināt licences laukumam blakus esošajā teritorijā, nepārsniedzot 500 metru attālumu no licences laukuma robežas. Licenciāts noslēdz rakstveida vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku par seismiskās izpētes darbiem un to veikšanas laiku. Licenciāts minēto vienošanos ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās parakstīšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā un drīkst uzsākt ogļūdeņražu meklēšanas darbus.

XIV. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves vispārīgā kārtība

147. Licenciātam ir pienākums izpildīt licencē ogļūdeņražu izpētei un ieguvei noteikto minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu licencē noteiktajos termiņos.

148. Ja licenciāts, kas saņēmis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā vai uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, neizpilda kādu no minimālās ogļūdeņražu izpētes darbu programmas daļām pilnā apjomā, tas divu mēnešu laikā pēc darbu izpildes grafikā noteiktā termiņa beigām iemaksā valsts pamatbudžetā neizpildīto darbu izmaksām atbilstošu naudas summu, kas norādīta ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencē.

149. Licenciātam ir pienākums šo noteikumu 4. pielikumā minētajā kārtībā iesniegt centrā datus, paraugus, pārskatus un informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos saskaņā ar licencē noteikto minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un papildu izpētes darbu programmām (ja tādas ir).

150. Veicot ogļūdeņražu izpēti, licenciātam ir pienākums nodrošināt iespējamu vides piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu.

151. Lai veiktu ogļūdeņražu ieguvi, jāsaņem piesārņojošas darbības atļauja saskaņā ar šo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

152. Licenciāts operatora funkcijas var veikt pats vai nodot tās citam komersantam. Neatkarīgi no tā, kas veic operatora funkcijas, par ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu norisi licences laukumā un to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs licenciāts.

153. Ja ogļūdeņražu izpētes un ieguves laikā licenciāts nolemj mainīt operatoru, tas 30 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē Ekonomikas ministriju, norādot komersantu, kas izvēlēts par operatoru, tā reģistrācijas numuru, reģistrācijas datumu un vietu, kā arī tā kontaktinformāciju. Ja licence izsniegta vairākiem licenciātiem, informāciju paraksta visi licenciāti.

154. Ekonomikas ministrija, apspriežoties ar kompetento iestādi, var iebilst pret operatora iecelšanu. Ja šāds iebildums tiek izvirzīts, Ekonomikas ministrija pieprasa, lai licenciāts ieceļ piemērotu alternatīvu operatoru vai pats uzņemas operatora pienākumus.

155. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka operators vairs nespēj īstenot attiecīgās prasības saskaņā ar šo noteikumu vai citu normatīvo aktu prasībām, tā informē Ekonomikas ministriju. Ekonomikas ministrija par to informē licenciātu, un licenciāts uzņemas atbildību par attiecīgo pienākumu pildīšanu, kā arī piedāvā citu operatoru.

156. Licenciātam un operatoram ir pienākums nodrošināt, ka tiek īstenoti visi atbilstīgie pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus, kas saistīti ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi. Licenciātu no atbildības neatbrīvo fakts, ka darbības vai nolaidību, kas izraisījusi vai sekmējusi smagu negadījumu, veica līgumslēdzējs.

157. Ja notiek smags negadījums, operatoram jāveic visi piemērotie pasākumi, lai ierobežotu šā negadījuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

158. Licenciāts ir finansiāli atbildīgs par kaitējumu videi novēršanu, kā arī par to, lai nodarītais kaitējums videi un cilvēku veselībai, ko izraisījušas ogļūdeņražu izpētes un ieguves ietvaros veiktas darbības, kuras īsteno licenciāts vai operators vai kuras tiek īstenotas licenciāta vai operatora vārdā, tiktu atlīdzināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un zemes dzīlēm.

159. Jūrā un uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem iegūtie ogļūdeņraži kļūst par licenciāta īpašumu atbilstoši tā līdzdalības daļai licencē, kad tie šķērso mērījumu vietu. Mērījumu vieta ir ogļūdeņražu ieguves iekārtas, kurā nafta vai dabasgāze sasniedz ar urbuma atloku saistīto mērīšanas ierīci (skaitītāju).

160. Ekonomikas ministrija katru gadu nosūta Eiropas Komisijai pārskatu ar informāciju par izsludinātajiem licences laukumiem, izsniegtajām licencēm un licenciātiem.

XV. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtība uz sauszemes

161. Licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 14 dienas pirms licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto ogļūdeņražu izpētes darbu plānotās uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Ekonomikas ministrijā attiecīgo izpētes darbu programmas izpildes grafiku. Ekonomikas ministrija minētā grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram.

162. Šo noteikumu 161. un 171. punktā minētajos grafikos norāda licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu vai papildu izpētes darbu programmā paredzēto darbu plānotos uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

163. Ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums, licenciāts kopā ar šo noteikumu 161. un 171. punktā minētajiem grafikiem iesniedz Ekonomikas ministrijā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un paziņojumu par darbībām ar urbumu. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

163.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

163.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora vai tā līgumslēdzēja nosaukumu un adresi, kurš veic urbšanas darbības;

163.3. urbuma atrašanās vietas koordinātas LKS92TM, urbuma nosaukumu vai numuru;

163.4. informāciju par urbuma darba programmu, ietverot tā darbības periodu, informāciju par aizsargmehānismiem, ar kuriem novērš urbuma kontroles zudumu, un šo mehānismu pārbaudi (piemēram, aprīkojums, urbšanas šķidrumi, cements), urbuma ceļa virziena kontroli un drošas darbības ierobežojumus atbilstīgi riska pārvaldībai;

163.5. par esošu urbumu – informāciju par tā vēsturi un stāvokli;

163.6. datus par plānoto drošuma aprīkojumu;

163.7. riska novērtējumu, kas ietver aprakstu par:

163.7.1. konkrētiem apdraudējumiem, kas saistīti ar darbību ar urbumu;

163.7.2. atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

163.8. aprakstu par urbuma konfigurāciju, pabeidzot darbības (tas ir, pastāvīgi vai īslaicīgi pametot), un norādi, vai urbumā ir ievietots aprīkojums vēlākai izmantošanai.

164. Licenciāta pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi (ja tie saistīti ar neparedzētu vides negadījumu), ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošos urbumus un būves.

165. Ogļūdeņražu ieguves urbumu uz sauszemes drīkst ierīkot tikai tā, lai urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu būtu ne tuvāk par 50 metriem no jebkura, konkrētajā licences laukumā neiekļauta, nekustamā īpašuma robežas (izņemot gadījumu, ja licenciāts ir saņēmis attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida atļauju ierīkot urbumu citādi, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma).

166. Ja licenciāts vēlas uzsākt vai atsākt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā, tas:

166.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu plānotās uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafiku;

166.2. ne vēlāk kā septiņas dienas pirms eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu plānotās maiņas iesniedz Ekonomikas ministrijā eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafiku.

167. Eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafikā norāda:

167.1. urbumu skaitu un dziļumu;

167.2. katra urbuma nosaukumu vai numuru;

167.3. katra urbuma koordinātas LKS92TM;

167.4. plānoto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves apjomu un debitu katram urbumam;

167.5. izmantojamās iekārtas;

167.6. eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

168. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram šo noteikumu 166. punktā minēto dokumentu elektronisku kopiju.

169. Pēc eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas licenciāts katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Ekonomikas ministrijā pārskatu, kurā norāda eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaitu un dziļumu, urbumu nosaukumus vai numurus, katra urbuma koordinātas LKS92TM, faktisko iegūto ogļūdeņražu daudzumu katrā urbumā iepriekšējā mēnesī, novēroto debitu katrā urbumā (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), ieguves tehnoloģijas aprakstu, kā arī faktiskos darbu veikšanas termiņus, tai skaitā plānotos un neplānotos darbu pārtraukumus. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram minētā pārskata elektronisku kopiju.

170. Licenciāts eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā uz sauszemes, neatkarīgi no eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaita, var veikt ne ilgāk kā 1800 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā.

171. Ja licenciāts vēlas veikt papildu ogļūdeņražu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā, tas laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās papildu izpētes darbu uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Ekonomikas ministrijā papildu veicamo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un tās izpildes grafiku. Ekonomikas ministrija minēto grafiku 10 dienu laikā elektroniski nosūta dienestam un centram. Licenciāts drīkst uzsākt papildu izpētes darbus, ja 30 dienu laikā pēc grafika iesniegšanas Ekonomikas ministrija licenciātam nav pieprasījusi to papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti.

172. Ja licenciāts ogļūdeņražu izpētē noskaidro, ka ogļūdeņražu iegula pārsniedz licences laukuma robežas, viņš par to 30 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas paziņo Ekonomikas ministrijai, norādot iegulas koordinātas LKS92TM, nekustamā īpašuma nosaukumu vai kadastra numuru. Ja ogļūdeņražu iegula ārpus licences laukuma turpinās nekustamajā īpašumā, kas nav valsts īpašums, Ekonomikas ministrija par to 30 dienu laikā pēc licenciāta paziņojuma saņemšanas informē attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.

173. Licenciāts 180 dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai attiecīgās papildu programmas (ja tāda ir) izpildes iesniedz centrā ziņojuma oriģinālu. Ziņojumā iekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģisko raksturojumu, ogļūdeņražu kopējos un iegūstamos krājumus, izvērstu ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķinu un krājumu aprēķinu metodikas aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Ja licences laukumā esošā iegulas daļa atrodas valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, ziņojumā iekļauj arī licences laukumā esošās iegulas daļas ekonomisko novērtējumu. Centrs 10 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas nosūta tā kopiju Ekonomikas ministrijai.

174. Pirms šo noteikumu 175. punktā minētā dokumenta iesniegšanas licenciātam ir pienākums:

174.1. noslēgt kopdarbības līgumu ar valsts kapitālsabiedrību, ja licences laukums atrodas uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un licencē ir noteikta valsts līdzdalības daļa;

174.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt būvatļauju urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamu būvju būvniecībai.

175. Ja licenciāts vēlas veikt ogļūdeņražu ieguvi, tas iesniedz Ekonomikas ministrijā ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā nosūta dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

176. Ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā licenciāts norāda šādas ziņas:

176.1. ogļūdeņražu ieguves darbu grafiku, veicot dalījumu pa trim mēnešiem un darbu veidiem;

176.2. plānotos ogļūdeņražu ieguves apjomus kopā un pa gadiem, sagaidāmo vidējo debitu (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), licences laukumā esošās iegulas daļas izmantošanas ilgumu;

176.3. ogļūdeņražu izpētei un ieguvei plānoto urbumu un gāzes vai ūdens iesūknēšanai plānoto urbumu skaitu;

176.4. kopējos ģeoloģiskos krājumus un rūpnieciski iegūstamos ogļūdeņražu krājumus, kā arī to aprēķināšanas metodes aprakstu;

176.5. plānotos kapitālieguldījumus un citus izdevumus, tai skaitā ogļūdeņražu ieguvei izmantotā tehniskā aprīkojuma demontāžas darbu izmaksu aprēķinu, ja licence izsniegta ogļūdeņražu izpētei un ieguvei valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos;

176.6. apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt licenciāta iespējas izpildīt ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

177. Ekonomikas ministrija izskata šo noteikumu 175. punktā minēto dokumentu un izvērtē to atbilstību šo noteikumu 176. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Ja minētie dokumenti neatbilst noteiktajām prasībām, Ekonomikas ministrija pieprasa licenciātam papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti šo noteikumu 175. punktā minēto dokumentu. Ja šo noteikumu 175. punktā minētais dokuments atbilst noteiktajām prasībām, Ekonomikas ministrija nosūta licenciātam apstiprinājumu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbu uzsākšanai.

178. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu ieguvi uz sauszemes tikai pēc urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamo būvju būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, tai skaitā pirms minimālās ogļūdeņražu izpētes programmas izpildes pilnā apjomā.

179. Ja ogļūdeņražu ieguves laikā mainās ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā iekļautā informācija, licenciāts triju dienu laikā iesniedz Ekonomikas ministrijā precizētu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā nosūta dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

180. Ogļūdeņražu ieguves laikā uz sauszemes licenciāts katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz centrā pārskatu par paveiktajiem darbiem un iegūto ogļūdeņražu apjomiem pa mēnešiem iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši attiecīgās papildu ogļūdeņražu izpētes darbu programmas (ja tāda ir) grafikam un iesniegtajam ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānam, kā arī norāda kopējo un iegūstamo krājumu atlikumu un zudumus uz pārskata gada 31. decembri. Centrs 10 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas nosūta tā kopiju Ekonomikas ministrijai un dienestam.

XVI. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtība jūrā

181. Pirms jebkuru darbību naftas un gāzes nozarē veikšanas jūrā operators vai iekārtu īpašnieks sagatavo un laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo darbu plānotās uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē:

181.1. ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai (iekārta, kas netiek izmantota naftas un gāzes ieguvei), kurā ietver:

181.1.1. iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

181.1.2. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību smagu apdraudējumu ziņojuma sagatavošanā;

181.1.3. iekārtas aprakstu un – attiecībā uz mobilo iekārtu – aprakstu par tās pārvietošanas līdzekļiem no vienas atrašanās vietas uz citu, kā arī par tās nostiprināšanas sistēmu;

181.1.4. aprakstu par to darbību veidiem, kuras var īstenot ar iekārtu un kuras ir saistītas ar smagu apdraudējumu iespējamību, kā arī par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

181.1.5. apliecinājumu, ka ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi, ir novērtēta to iespējamība un sekas (tostarp vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi) un ka to kontroles pasākumi (tostarp saistītie kritiskie drošuma un vides elementi) ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu smaga negadījuma risku. Minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

181.1.6. aprakstu par mehānismu un pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu urbumu kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību smaga negadījuma sākuma stadijā;

181.1.7. aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu uz iekārtas esošos cilvēkus pret smagiem apdraudējumiem un nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, kā arī uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

181.1.8. informāciju par kodeksiem, standartiem un norādēm, kas izmantoti, iekārtu būvējot un nododot ekspluatācijā;

181.1.9. apliecinājumu, ka visām darbībām, ko var īstenot ar iekārtu, ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi un ka līdz pieļaujamam līmenim ir samazināts smaga negadījuma risks;

181.1.10. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

181.1.11. informāciju par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas ir būtiska ar ieguvi nesaistītai iekārtai;

181.1.12. iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

181.1.13. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

181.1.14. citu būtisku informāciju, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē smagu apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

181.1.15. attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, – jebkādu informāciju, kas iegūta ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, attiecībā uz tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi;

181.1.16. novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un cita veida pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to (tostarp par uzraudzību);

181.2. dokumentu, kurā izklāsta smagu negadījumu novēršanas korporatīvo politiku. Minētajā dokumentā ietver:

181.2.1. atbildību sabiedrības valdes līmenī par to, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka korporatīva smagu negadījumu novēršanas politika ir atbilstīga, tiek īstenota un darbojas, kā paredzēts;

181.2.2. pasākumus spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību nepārtrauktai drošai darbībai;

181.2.3. procesu revīzijas apjomu un intensitāti;

181.2.4. pasākumus, lai sniegtu atlīdzību un atzinību par vēlamo rīcību;

181.2.5. komersanta spēju un mērķu novērtēšanu;

181.2.6. pasākumus, lai drošuma un vides aizsardzības standartus uzturētu kā korporatīvu pamatvērtību;

181.2.7. oficiālas vadības un kontroles sistēmas, kas ietver sabiedrības valdes locekļus un augstāko vadību;

181.2.8. pieeju kompetencei visos sabiedrības līmeņos;

181.2.9. norādes par apmēru, kādā šo noteikumu 181.2.1., 181.2.2., 181.2.3., 181.2.4., 181.2.5., 181.2.6., 181.2.7. un 181.2.8. apakšpunktā minēto informāciju piemēro komersanta darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā, kuras veic ārpus Eiropas Savienības;

181.3. drošuma un vides pārvaldības sistēmas aprakstu, kurā ietver informāciju par:

181.3.1. organizācijas struktūru, personāla pienākumiem un atbildības jomām;

181.3.2. smagu apdraudējumu konstatēšanu un novērtēšanu, kā arī to iespējamību un iespējamām sekām;

181.3.3. vides ietekmes integrēšanu smagu negadījumu riska novērtējumos ziņojumā par smagiem apdraudējumiem;

181.3.4. smagu apdraudējumu kontroles pasākumiem darbības laikā;

181.3.5. izmaiņu pārvaldību;

181.3.6. plānošanu saistībā ar ārkārtas situāciju un reaģēšanu uz to;

181.3.7. vides kaitējuma ierobežošanu;

181.3.8. rezultātu pārraudzību;

181.3.9. revīzijas un pārskatīšanas pasākumiem, tai skaitā par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

181.3.10. pasākumiem līdzdalībai trīspusējās konsultācijās un to, kā tiek īstenotas no tām izrietošās darbības.

182. Licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto ogļūdeņražu izpētes darbu plānotās uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) kompetentajā iestādē attiecīgo izpētes darbu programmas izpildes grafiku. Kompetentā iestāde minētā grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai, dienestam un centram.

183. Šo noteikumu 182. un 208. punktā minētajos grafikos norāda licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā vai papildu izpētes darbu programmā paredzēto darbu plānotos uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

184. Ja šo noteikumu 182. un 208. punktā minētajā grafikā licenciāts norāda, ka ogļūdeņražu izpētes ietvaros tiks ierīkots ogļūdeņražu izpētes urbums, veikta ogļūdeņražu eksperimentālā ieguve vai veikta apvienota darbība, tas minētajam grafikam pievieno un iesniedz kompetentajā iestādē šo noteikumu 185. punktā minēto plānu, kura kopiju kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam un Krasta apsardzes dienestam.

185. Operators vai iekārtas īpašnieks sadarbībā ar dienestu un Krasta apsardzes dienestu izstrādā iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju. Minētajā plānā ietver:

185.1. to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kuras ir pilnvarotas sākt ārkārtas reaģēšanas procedūras, un tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kura vada iekšējo reaģēšanu ārkārtas situācijā;

185.2. tās personas vārdu, uzvārdu vai amatu, kura ir atbildīga par sadarbību ar dienestu un Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (turpmāk – MRCC Rīga);

185.3. apziņošanas shēmas avārijas gadījumā;

185.4. aprakstu par visiem paredzamajiem apstākļiem vai notikumiem, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu, kas aprakstīts ziņojumā par smagiem apdraudējumiem, kuram minētais plāns ir pievienots;

185.5. aprakstu par darbībām, kas tiks veiktas, lai kontrolētu apstākļus vai notikumus, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu, un lai ierobežotu to sekas;

185.6. aprakstu par pieejamo aprīkojumu un līdzekļiem (tostarp iespējamas noplūdes seku likvidēšanai), kurā iekļauj pieejamā aprīkojuma un tā īpašnieku atrašanās vietu sarakstu, kā arī informāciju par aprīkojuma transportēšanu uz iekārtu, aprīkojuma izvietošanas veidu un visām personām, kas ir saistītas ar iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju īstenošanu. Sarakstā nosaka ieviestos pasākumus, lai nodrošinātu aprīkojuma uzturēšanu labā darba stāvoklī;

185.7. pasākumus, ar ko ierobežot riskus uz iekārtas vai būves esošajiem cilvēkiem un videi (tostarp norādi, kā jāsniedz brīdinājumi un kādas darbības cilvēkiem jāveic, saņemot brīdinājumu);

185.8. attiecībā uz apvienotām darbībām – pasākumus izglābšanās, evakuācijas un glābšanas saskaņošanai starp attiecīgajām iekārtām vai būvēm, lai uz tām esošajiem cilvēkiem smaga negadījuma laikā nodrošinātu labas izredzes izdzīvot;

185.9. prognozes par to, cik efektīvi ir reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā. Reaģēšanas analīzē ņem vērā šādus vides apstākļus:

185.9.1. laikapstākļi (tostarp vējš, redzamība, nokrišņi un temperatūra);

185.9.2. apstākļi jūrā, straumes;

185.9.3. ledus un atlūzu klātbūtne;

185.9.4. dienasgaismas stundas;

185.9.5. citi zināmi vides apstākļi, kas varētu ietekmēt reaģēšanas aprīkojuma efektivitāti vai reaģēšanas darbību kopējo efektivitāti;

185.10. pasākumus, ar ko nodrošina sākotnējā ziņojuma par smagu negadījumu sniegšanu dienestam un MRCC Rīga, informāciju, kuru ietver sākotnējā ziņojumā, un pasākumus sīkākas informācijas sniegšanai, kad tāda ir pieejama;

185.11. pāreju uz Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk – Nacionālais gatavības plāns);

185.12. pasākumus personāla apmācībai iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju noteikto pienākumu veikšanai, kā arī saskaņotai pārejai uz Nacionālo gatavības plānu.

186. Šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apvieno ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību un glābšanu no negadījumā cietušas iekārtas vai būves, lai nodrošinātu labas darbinieku drošuma un izdzīvošanas izredzes.

187. Operators vai iekārtas īpašnieks šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju pārskata un atjauno atbilstoši jebkādām būtiskām izmaiņām ziņojumā par smagiem apdraudējumiem, kā arī paziņojumā par darbībām ar urbumu vai apvienotām darbībām. Atjaunotu iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju operators vai iekārtas īpašnieks iesniedz kompetentajā iestādē. Kompetentā iestāde minētā plāna kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un Krasta apsardzes dienestam.

188. Ja licenciāts vai operators ir noslēdzis līgumu ar institūciju vai komersantu par iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju paredzēto avārijas likvidācijas darbu veikšanu, apliecinātu līguma kopiju pievieno šo noteikumu 185. punktā minētajam iekšējam plānam reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

189. Operatoram jānodrošina, ka ogļūdeņražu izpēte un ieguve tiek veikta, pamatojoties uz sistēmisku riska pārvaldību, lai joprojām pastāvošie smagu negadījumu riski, kas ir kāda notikuma varbūtības un minētā notikuma seku apvienojums, attiecībā uz personām, vidi un ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamām iekārtām un būvēm būtu pieņemami.

190. Ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums jūrā, licenciāts kopā ar šo noteikumu 182. un 212. punktā minētajiem grafikiem iesniedz kompetentajā iestādē civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un paziņojumu par darbībām ar urbumu. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

190.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

190.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora vai – attiecībā uz ieguves iekārtu – tā līgumslēdzēja nosaukumu un adresi, kas veic urbšanas darbības;

190.3. urbuma identifikācijas datus un informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtu un savienoto infrastruktūru;

190.4. informāciju par urbuma darba programmu, ietverot tā darbības periodu, informāciju par aizsargmehānismiem, ar kuriem novērš urbuma kontroles zudumu, un šo mehānismu pārbaudi (piemēram, aprīkojums, urbšanas šķidrumi, cements), urbuma ceļa virziena kontroli un drošas darbības ierobežojumus atbilstīgi riska pārvaldībai;

190.5. par esošu urbumu – informāciju par tā vēsturi un stāvokli;

190.6. datus par plānoto drošuma aprīkojumu, kas nav aprakstīti esošajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem iekārtai;

190.7. riska novērtējumu, kas ietver aprakstu par:

190.7.1. konkrētiem apdraudējumiem, kas saistīti ar darbību ar urbumu (tostarp par vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītiem drošu darbību ierobežojumiem);

190.7.2. pazemes apdraudējumiem;

190.7.3. virsmas vai zemūdens darbībām, kas rada vienlaicīgu smagu apdraudējumu iespējamību;

190.7.4. atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

190.8. aprakstu par urbuma konfigurāciju, pabeidzot darbības (tas ir, pastāvīgi vai īslaicīgi pametot), un norādi, vai urbumā ir ievietots ieguves aprīkojums vēlākai izmantošanai;

190.9. iepriekš iesniegtu paziņojumu par darbībām ar tajā veiktajām izmaiņām urbumā – pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu paziņojumu;

190.10. ja urbuma ierīkošanā, pārveidē vai uzturēšanā izmanto ar ieguvi nesaistītu iekārtu, – šādu papildu informāciju:

190.10.1. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

190.10.2. aprakstu par vides apstākļiem, kas ir ņemti vērā iekārtas iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

190.10.3. tādu noteikumu par reaģēšanu ārkārtas situācijās (tostarp noteikumu par reaģēšanu uz vidi ietekmējošiem starpgadījumiem) aprakstu, kuri nav aprakstīti ziņojumā par smagiem apdraudējumiem;

190.11. aprakstu par to, kā tiks koordinētas urbuma operatora un licenciāta pārvaldības sistēmas, lai vienmēr nodrošinātu smagu apdraudējumu efektīvu kontroli;

190.12. informāciju, kas attiecas uz šiem noteikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē;

190.13. attiecībā uz darbībām ar urbumu – jebkādu informāciju, kas saistīta ar citām šo noteikumu prasībām un ir iegūta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu saistībā ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi.

191. Licenciāta pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi (ja tie saistīti ar neparedzētu vides negadījumu), ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošos urbumus un būves.

192. Plānojot un sagatavojot būtiskas izmaiņas iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu, licenciāts vai operators pieaicina neatkarīgu pārbaužu veicēju un nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkurām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu.

193. Ja darbības ar urbumu ietver risku attiecībā uz neplānotām ogļūdeņražu noplūdēm no urbuma, kuras varētu izraisīt smagu negadījumu, operators katru pirmdienu, sākot no dienas, kad tiek sāktas darbības ar urbumu, iesniedz kompetentajā iestādē ziņojumu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

193.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

193.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un operatora vai iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

193.3. urbuma identifikācijas datus un jebkuru informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtām vai savienoto infrastruktūru;

193.4. kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas kopš darbību sākšanas vai kopš iepriekšējā ziņojuma;

193.5. diametru un patieso vertikālo un izmērīto dziļumu ikvienam urbumam vai ierīkotajai šahtai;

193.6. urbšanas šķidruma blīvumu ziņojuma sagatavošanas laikā;

193.7. attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar jau ierīkotu urbumu, – tā pašreizējo darbības stāvokli.

194. Ja licenciāts ir paredzējis veikt ogļūdeņražu izpētes vai ieguves lauka darbus, kuri saistīti ar iedarbību uz jūras gultni, tas iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesniegumu ar ierosinājumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par gultnes drošību licences laukuma daļā, kurā paredzēti attiecīgie darbi.

195. Ja licenciāts jau veicis gultnes drošības pārbaudes darbu sagatavošanu, šo noteikumu 194. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

195.1. darbu programmas izpildes grafiku, kurā norāda paredzēto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma gultnes drošības pārbaudes darbu veidu, laika grafikus, uzsākšanas un pabeigšanas termiņus;

195.2. plānu tai ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma daļai, kurā paredzēta attiecīgo gultnes drošības pārbaudes darbu veikšana. Plānā norāda attiecīgās licences laukuma daļas koordinātas WGS84;

195.3. priekšlikumus par kārtību, kādā licenciāts ziņos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kā arī par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kurus nepieciešams iznīcināt, lai novērstu apdraudējumu ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu laikā.

196. Nacionālie bruņotie spēki viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 194. punktā minētā iesnieguma saņemšanas sniedz to rīcībā esošo informāciju par gultnes drošību licences laukuma daļā, kurā paredzēti ar iedarbību uz jūras gultni saistīti ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbi. Minētās informācijas kopiju Nacionālie bruņotie spēki 10 dienu laikā nosūta kompetentajai iestādei un Ekonomikas ministrijai.

197. Nacionālie bruņotie spēki uzrauga, kā licenciāts veic šo noteikumu 195.1. apakšpunktā un 199. punktā minētās darbības.

198. Nacionālie bruņotie spēki pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc šo noteikumu 195.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas iznīcina sprādzienbīstamos priekšmetus.

199. Ja gultnes drošības pārbaudē ir konstatēti sprādzienbīstami priekšmeti, kuru iznīcināšanai nepieciešams tehniskais aprīkojums, kura nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, Nacionālie bruņotie spēki viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 195.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas par to rakstveidā informē licenciātu. Pēc minētās informācijas saņemšanas licenciātam ir tiesības sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanai piesaistīt kompetentu trešo pusi, ar kuru tas noslēdz līgumu par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanu. Pirms līguma projekta parakstīšanas licenciāts to saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

200. Ja licenciāts ir paredzējis veikt ogļūdeņražu izpētes lauka darbus jūrā, tas iesniedz Jūras administrācijā iesniegumu ar ierosinājumu saskaņot ogļūdeņražu izpētes darbus no kuģošanas drošības viedokļa. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 195.1. un 195.2. apakšpunktā minēto informāciju.

201. Jūras administrācija pēc šo noteikumu 200. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nosūta licenciātam atzinumu par izpētes darbu saskaņošanu no kuģošanas drošības viedokļa. Minētā atzinuma kopiju Jūras administrācija 10 dienu laikā nosūta kompetentajai iestādei, Ekonomikas ministrijai un Krasta apsardzes dienestam.

202. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu izpētes darbus šo noteikumu 182. un 212. punktā minētajā grafikā norādītajā termiņā, ja attiecīgo darbu veikšana atbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī licencē noteiktajām prasībām un ja 30 dienu laikā no šo noteikumu 182. punktā minētā grafika iesniegšanas dienas vai 30 dienu laikā no šo noteikumu 212. punktā minētā grafika iesniegšanas, kā arī, ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums, no šo noteikumu 190. punktā minētā paziņojuma par darbībām ar urbumu un apdrošināšanas polises kopijas iesniegšanas dienas kompetentā iestāde licenciātam nav pieprasījusi minētos dokumentus papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti, kā arī kompetentā iestāde ir apstiprinājusi šo noteikumu 181.1. apakšpunktā minēto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

203. Ja ogļūdeņražu izpētes un ieguves laikā tiks veikta apvienota darbība, operators un iekārtas īpašnieks, kuri iesaistīti apvienotajā darbībā, kopīgi sagatavo paziņojumu par apvienotām darbībām, kuru laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās darbības uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē.

204. Paziņojumā par apvienotām darbībām iekļauj vismaz šādu informāciju:

204.1. tā operatora nosaukumu un adresi, kurš iesniedz paziņojumu;

204.2. ja apvienotajās darbībās ir iesaistīts cits operators vai iekārtas īpašnieks, – tā nosaukumu un adresi, kā arī apstiprinājumu, ka tas piekrīt paziņojuma saturam;

204.3. aprakstu, kas veidots kā pārejas dokuments, kuru akceptējušas visas dokumentu parakstījušās puses, par to, kā apvienotajā darbībā iesaistīto iekārtu pārvaldības sistēmas tiks koordinētas, lai samazinātu smaga negadījuma risku līdz pieļaujamam līmenim;

204.4. aprakstu par jebkuru aprīkojumu, kas izmantojams saistībā ar apvienoto darbību, bet kas nav aprakstīts esošajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem attiecībā uz apvienotajās darbībās iesaistītajām iekārtām;

204.5. visu apvienotās darbībās iesaistīto operatoru un iekārtu īpašnieku veiktā riska novērtējuma kopsavilkumu, kurā ietver:

204.5.1. aprakstu par jebkuru apvienotās darbības laikā veiktu darbību, kas var būt saistīta ar apdraudējumiem, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu uz iekārtas vai saistībā ar to;

204.5.2. aprakstu par visiem riska kontroles pasākumiem, kas ir ieviesti riska novērtējuma rezultātā;

204.6. aprakstu par apvienoto darbību un darbu programmu.

205. Kompetentā iestāde izskata paziņojumu par apvienotām darbībām un, ja uzskata par vajadzīgu, pirms apvienoto darbību sākšanas īsteno atbilstīgu rīcību, kas var ietvert aizliegumu sākt darbības.

206. Operators, kurš ir iesniedzis paziņojumu par apvienotām darbībām, nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā.

207. Ja licenciāts vēlas uzsākt vai atsākt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā jūrā, tas:

207.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu plānotās uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafika oriģinālu vienā eksemplārā;

207.2. ne vēlāk kā septiņas dienas pirms eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu plānotās maiņas iesniedz kompetentajā iestādē eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafika oriģinālu vienā eksemplārā.

208. Eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafikā norāda:

208.1. urbumu skaitu un dziļumu;

208.2. katra urbuma nosaukumu vai numuru;

208.3. katra urbuma koordinātas WGS84;

208.4. plānoto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves apjomu un debitu katram urbumam;

208.5. izmantojamās iekārtas;

208.6. eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

209. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai, dienestam, Jūras administrācijai un centram šo noteikumu 207. punktā minēto dokumentu elektronisku kopiju.

210. Pēc eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas licenciāts katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz kompetentajā iestādē pārskatu, kurā norāda eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaitu un dziļumu, urbumu nosaukumus vai numurus, katra urbuma koordinātas WGS84, faktisko iegūto ogļūdeņražu daudzumu katrā urbumā iepriekšējā mēnesī, novēroto debitu katrā urbumā (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), ieguves tehnoloģijas aprakstu, kā arī faktiskos darbu veikšanas termiņus, tai skaitā plānotos un neplānotos darbu pārtraukumus. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai, dienestam un centram minētā pārskata elektronisku kopiju.

211. Licenciāts eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā jūrā, neatkarīgi no eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaita, var veikt ne ilgāk kā 180 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā.

212. Ja licenciāts vēlas veikt papildu ogļūdeņražu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā, tas laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās papildu izpētes darbu uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) kompetentajā iestādē papildu veicamo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un tās izpildes grafiku atbilstoši šo noteikumu 183. punktā minētajām prasībām. Kompetentā iestāde grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai, dienestam un centram.

213. Ja ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītā iekārtā jāveic izmaiņas, kas rada būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītu iekārtu, iekārtas īpašnieks sagatavo grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, kuru laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānoto izmaiņu veikšanas iesniedz kompetentajā iestādē.

214. Šo noteikumu 213. punktā minētās izmaiņas veic un demontāžu sāk tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi grozīto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem stacionārai ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai vai mobilai ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai.

215. Ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks vismaz reizi piecos gados vai agrāk pēc kompetentās iestādes pieprasījuma rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai. Pārskatīšanas rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

216. Ja operatora vai iekārtas īpašnieka īstenota darbība rada tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai vai būtiski palielina smaga negadījuma risku, tam nekavējoties jāveic atbilstīgi pasākumi (tai skaitā ja tas tiek atzīts par vajadzīgu, jāaptur attiecīgā darbība, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai riska atbilstīga kontrole). Ja tiek veikti minētie pasākumi, operators vai īpašnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to veikšanas informē kompetento iestādi.

217. Veicot ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā, operatoram un iekārtu vai būvju īpašniekam ir pienākums:

217.1. pievērst īpašu uzmanību uzticamības un integritātes prasību novērtēšanai saistībā ar visām drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām, kā arī nodrošināt, ka tā pārbaudes un apkopes sistēmas garantē nepieciešamā drošuma un vides integritātes līmeņa sasniegšanu;

217.2. veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nenotiek bīstamu vielu neparedzēta noplūde no cauruļvadiem, kuģiem un sistēmām, kas paredzētas to drošai glabāšanai. Turklāt operatoram vai īpašniekam jānodrošina, ka neviena ierobežojuma atteice nevar radīt smagu negadījumu;

217.3. nodrošināt, ka tiem ir atbilstīga sistēma, lai uzraudzītu atbilstību visām atbilstošajām tiesību aktu prasībām, savās standarta darbības procedūrās ietverot tiesību aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz smagu apdraudējumu kontroli un vides aizsardzību;

217.4. pievērst īpašu uzmanību spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību pastāvīgi drošai ekspluatācijai, tostarp nodrošinot darba ņēmēju līdzdalību, izmantojot:

217.4.1. skaidras saistības veikt trīspusējas konsultācijas un no tām izrietošās darbības;

217.4.2. pamudinājumu ziņot par negadījumiem un novērstiem iespējamiem negadījumiem un apbalvot par šādu ziņošanu;

217.4.3. efektīvu sadarbību ar ievēlētajiem pārstāvjiem drošuma jautājumos;

217.4.4. ziņotāju aizsardzību.

218. 60 dienu laikā pēc katru minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto vai papildu izpētes darbu programmā iekļauto ogļūdeņražu izpētes darbu pabeigšanas licenciāts iesniedz kompetentajā iestādē rezultātu apkopojuma oriģinālu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā pēc rezultātu apkopojuma saņemšanas nosūta tā kopiju Ekonomikas ministrijai un centram.

219. Ja licenciāts ogļūdeņražu izpētē noskaidro, ka ogļūdeņražu iegula pārsniedz licences laukuma robežas, viņš par to 30 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas paziņo Ekonomikas ministrijai, norādot iegulas koordinātas WGS84.

220. Licenciāts 180 dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai attiecīgās papildu programmas (ja tāda ir) izpildes iesniedz kompetentajā iestādē ziņojuma oriģinālu. Ziņojumā iekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģisko raksturojumu, ogļūdeņražu kopējos un iegūstamos krājumus, izvērstu ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķinu un krājumu aprēķinu metodikas aprakstu, kā arī licences laukumā esošās iegulas daļas ekonomisko novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas nosūta tā kopiju Ekonomikas ministrijai un centram.

221. Pirms šo noteikumu 223. punktā minēto dokumentu iesniegšanas licenciātam ir pienākums:

221.1. pilnā apjomā izpildīt minimālajā ogļūdeņražu izpētes programmā iekļautos darbus un iesniegt kompetentajā iestādē šo noteikumu 220. punktā minēto ziņojumu;

221.2. noslēgt kopdarbības līgumu ar valsts kapitālsabiedrību, ja licencē ir noteikta valsts līdzdalības daļa;

221.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt būvatļauju urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamu būvju būvniecībai;

221.4. iesniegt kompetentajā iestādē paziņojumu par konstrukciju. Minētajā paziņojumā ietver:

221.4.1. iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

221.4.2. ieguves darbību un sistēmu konstruēšanas procesa aprakstu (no sākotnējās koncepcijas līdz iesniegtajai konstrukcijai vai esošas iekārtas izmantošanai), izmantotos attiecīgos standartus un procesa gaitā iekļautās konstrukcijas koncepcijas;

221.4.3. izraudzītās konstrukcijas koncepcijas aprakstu saistībā ar smagu apdraudējumu scenārijiem attiecībā uz konkrētu iekārtu un tās atrašanās vietu, kā arī primārajām riska kontroles iespējām;

221.4.4. apliecinājumu, ka minētā koncepcija palīdz samazināt smagu apdraudējumu riskus līdz pieļaujamam līmenim;

221.4.5. iekārtas un tās plānotās atrašanās vietas apstākļu aprakstu;

221.4.6. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

221.4.7. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kuras saistītas ar smagu apdraudējumu;

221.4.8. vispārēju aprakstu par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ar kuru jānodrošina, ka plānotie smagu negadījumu risku kontroles pasākumi ir pietiekami efektīvi;

221.4.9. shēmu neatkarīgai pārbaudei aprakstu un sākotnēju sarakstu, kurā uzskaitīti kritiskie drošuma un vides elementi un to atbilstīga darbība.

222. Kompetentā iestāde izvērtē paziņojumu par konstrukciju un sniedz komentārus, kuri operatoram jāņem vērā, sagatavojot ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

223. Ja licenciāts vēlas veikt ogļūdeņražu ieguvi, tas kompetentajā iestādē iesniedz:

223.1. ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu trijos oriģinālos eksemplāros. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai un dienestam vienu šā plāna eksemplāru;

223.2. rīcības plānu, kurš paredz glābšanas tehniskā nodrošinājuma gatavību personālam, kas tiks nodarbināts uz licences laukumā plānotajām ogļūdeņražu ieguvē izmantojamām mākslīgajām salām, būvēm un iekārtām, ja licences laukums atrodas jūrā;

223.3. rīcības plānu par naftas un bīstamo vielu piesārņojuma savākšanas tehniskā nodrošinājuma pastāvīgu gatavību veikt avārijas seku neatliekamos likvidācijas darbus licences laukumā, ja licences laukums atrodas jūrā;

223.4. dokumentus, kas apliecina, ka licenciāts spēj finansiāli nodrošināt ogļūdeņražu ieguves urbumu likvidēšanas vai konservācijas darbu izpildi saskaņā ar ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu un novērst kaitējumu videi, ja tāds radies;

223.5. operatora sagatavotu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

223.5.1. aprakstu par to, kā ir ņemta vērā kompetentās iestādes atbilde uz paziņojumu par konstrukciju;

223.5.2. iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

223.5.3. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanā;

223.5.4. aprakstu par iekārtu un norādi, kā iekārta ir saistīta ar citām iekārtām vai savienoto infrastruktūru (tostarp urbumiem);

223.5.5. apliecinājumu, ka ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi un novērtēta to iespējamība un sekas (tostarp vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi) un ka kontroles pasākumi (tostarp saistīti kritiski drošuma un vides elementi) ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu smaga negadījuma risku. Minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

223.5.6. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kas saistīti ar smagu apdraudējumu iespējamību, un par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

223.5.7. aprakstu par aprīkojumu un pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu urbuma kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību smaga negadījuma sākuma stadijā;

223.5.8. aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu uz iekārtas vai būves esošos cilvēkus pret smagiem apdraudējumiem un nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, kā arī uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

223.5.9. attiecīgos kodeksus, standartus un norādes, kas izmantoti, iekārtu vai būvi būvējot un nododot ekspluatācijā;

223.5.10. informāciju par operatora drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas attiecas uz ieguves iekārtu;

223.5.11. šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

223.5.12. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

223.5.13. visus citus būtiskus datus, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē smagu apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

223.5.14. visu informāciju, kas attiecas uz šiem noteikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē;

223.5.15. attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, – jebkādu informāciju, kas saistīta ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi, un kas saistīta ar citām šo noteikumu prasībām un iegūta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu;

223.5.16. novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to (tostarp par uzraudzību).

224. Ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā licenciāts norāda šādas ziņas:

224.1. ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbu grafiku sadalījumā pa trim mēnešiem un darbu veidiem;

224.2. plānotos ogļūdeņražu ieguves apjomus kopā un pa gadiem, sagaidāmo vidējo debitu (naftai – izteikts barelos diennaktī, dabasgāzei – izteikts tūkstošos kubikmetru diennaktī), licences laukumā esošās iegulas daļas izmantošanas ilgumu;

224.3. ogļūdeņražu izpētei un ieguvei plānoto urbumu un gāzes vai ūdens iesūknēšanai plānoto urbumu skaitu un dziļumu, to izvietojuma shēmu, norādot urbumu koordinātas WGS84 un iegūto ogļūdeņražu mērījumu vietas;

224.4. būvatļaujas numuru un izsniegšanas datumu;

224.5. tehnoloģisko iekārtu tehnisko specifikāciju un izvietojuma shēmu;

224.6. ogļūdeņražu ieguves, transportēšanas, uzglabāšanas un pārkraušanas kārtību un tehnoloģijas aprakstu;

224.7. kopējos un iegūstamos ogļūdeņražu krājumus un to aprēķināšanas metodes aprakstu;

224.8. plānotos kapitālieguldījumus un citus izdevumus, tai skaitā ogļūdeņražu ieguvei izmantotā tehniskā aprīkojuma demontāžas darbu izmaksu aprēķinu;

224.9. drošības pasākumus, kas veicami ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu laikā, tai skaitā pasākumus ārkārtējos apstākļos;

224.10. apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt licenciāta iespējas izpildīt ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

225. Saņemot kompetentās iestādes piekrišanu, ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai var sagatavot attiecībā uz iekārtu grupu.

226. Kompetentā iestāde 60 dienu laikā izskata šo noteikumu 223. punktā minētos dokumentus un izvērtē to atbilstību šo noteikumu 223. un 224. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Ja minētie dokumenti neatbilst noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde pieprasa licenciātam papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti šo noteikumu 223. punktā minētos dokumentus.

227. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo noteikumu 223. punktā minētie dokumenti atbilst šo noteikumu 223. un 224. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām, tā nosūta licenciātam apstiprinājumu.

228. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu ieguvi jūrā tikai pēc urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamo būvju būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā.

229. Lai uzsāktu ogļūdeņražu ieguvi, licenciāts ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas rakstveidā informē kompetento iestādi, norādot ieguves uzsākšanas datumu.

230. Operators ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai. Pārskatīšanas rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

231. Ja ogļūdeņražu ieguves iekārtai jāveic būtiskas izmaiņas, operators sagatavo un iesniedz kompetentajā iestādē grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai. Minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

231.1. operatora vai iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

231.2. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību pārskatītā ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanā;

231.3. pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu iepriekšējo ziņojumu par smagiem apdraudējumiem un ar to saistīto iekārtas iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kā arī lai parādītu, ka smagu apdraudējumu riski ir samazināti līdz pieļaujamam līmenim.

232. Kompetentā iestāde izvērtē šo noteikumu 231. punktā minēto precizēto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem un, ja konstatē, ka pirms tā apstiprināšanas ir vajadzīga papildu informācija, pieprasa operatoram šādu informāciju iesniegt un veikt visas nepieciešamās izmaiņas iesniegtajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem.

233. Šo noteikumu 231. punktā minētās izmaiņas drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

234. Ja esoša ieguves iekārta jāpārvieto uz jaunu ieguves vietu, kur to paredzēts ekspluatēt, operators vai licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās darbības uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē paziņojumu par pārvietošanu. Minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

234.1. iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

234.2. ieguves darbību un sistēmu konstruēšanas procesa aprakstu (no sākotnējās koncepcijas līdz iesniegtajai konstrukcijai vai esošas iekārtas izmantošanai), izmantotos attiecīgos standartus un procesa gaitā iekļautās konstrukcijas koncepcijas;

234.3. izraudzītās konstrukcijas koncepcijas aprakstu saistībā ar smagu apdraudējumu scenārijiem attiecībā uz konkrētu iekārtu un tās atrašanās vietu, kā arī primārajām riska kontroles iespējām;

234.4. apliecinājumu, ka minētā koncepcija palīdz samazināt smagu apdraudējumu riskus līdz pieļaujamam līmenim;

234.5. iekārtas un tās plānotās atrašanās vietas apstākļu aprakstu;

234.6. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

234.7. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kas saistīti ar smagu apdraudējumu;

234.8. vispārēju aprakstu par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ar kuru jānodrošina, ka plānotie smagu negadījumu risku kontroles pasākumi ir pietiekami efektīvi;

234.9. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei un to sākotnēju sarakstu, kurā uzskaitīti kritiskie drošuma un vides elementi un to atbilstīga darbība;

234.10. apliecinājumu, ka attiecīgā iekārta ir derīga ierosinātajai ieguves darbībai.

235. Ja ogļūdeņražu ieguves iekārta jāieved Latvijas Republikas jūras ūdeņos vai jāizved no tiem, operators rakstveidā informē kompetento iestādi ne vēlāk kā trīs dienas pirms paredzētās darbības veikšanas.

236. Ja ogļūdeņražu ieguves laikā mainās ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā iekļautā informācija, licenciāts nekavējoties iesniedz kompetentajā iestādē precizētu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta Ekonomikas ministrijai un dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

237. Ogļūdeņražu ieguves laikā jūrā licenciāts katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz centrā pārskata oriģinālu par paveiktajiem darbiem un iegūto ogļūdeņražu apjomiem pa mēnešiem iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši papildu ogļūdeņražu izpētes darbu programmu (ja tādas ir) grafikam un iesniegtajam ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānam, kā arī norāda kopējo un iegūstamo krājumu atlikumu un zudumus uz pārskata gada 31. decembri. Centrs 10 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas nosūta tā kopiju kompetentajai iestādei, Ekonomikas ministrijai un dienestam.

XVII. Vides aizsardzības prasības ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos

238. Ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu urbšanas torņa aprīkojumam jūrā jāatbilst 1973. gada Starptautiskās Konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola (turpmāk – MARPOL 73/78) I pielikuma 39. noteikuma prasībām.

239. Aizliegts novadīt jūrā atkritumus, tai skaitā piesārņotos ūdeņus un pārpalikumus, kas rodas kuģa vai platformas ekspluatācijā, bet kas nav kravu pārpalikumi un uz ko attiecas MARPOL 73/78 I, IV un V pielikums, kā arī ar kuģa kravu saistītos atkritumus, kas noteikti MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās.

240. Aizliegts novadīt jūrā ķīmiskās vielas, kas ietvertas Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību I pielikuma 1.2. apakšpunktā minētajā kaitīgo vielu sarakstā, un ķīmiskās vielas saturošos materiālus.

241. Aizliegts novadīt jūrā urbšanas duļķes un no tām radušos atkritumus.

242. Šajā nodaļā minētās prasības neattiecas uz gadījumiem, ja cilvēka dzīvībai vai ar izpēti vai ieguvi saistītajiem objektiem draud pilnīga iznīcība un novadīšana ir vienīgā iespēja novērst šos draudus, un novadīšanas nodarītais kaitējums ir mazāks par to, kas tiktu nodarīts, ja novadīšana nenotiktu. Novadīšana veicama tā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēka dzīvībai un videi. Šajā punktā minētie gadījumi nav pamats atbrīvošanai no Vides aizsardzības likumā noteiktās atbildības.

243. Par novadīšanu, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 242. punktu, licenciāts ziņo dienestam 24 stundu laikā pēc novadīšanas uzsākšanas, norādot novadīto vielu saturu, iespējamo apjomu, vietu un laiku.

244. Par zemes dzīļu piesārņošanu netiek uzskatīta gāzes un ūdens sūknēšana naftas slāņos ieguves veicināšanai, kā arī ogļūdeņražu ieguves procesā izsūknēto šķidrumu atpakaļsūknēšana naftas slāņos. Licenciāts minētās darbības paredz ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā.

XVIII. Valsts līdzdalība ogļūdeņražu izpētē un ieguvē jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos

245. Valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguvē Latvijas Republikas vārdā īsteno valsts kapitālsabiedrība, kura valsts vārdā noslēdz kopdarbības līgumu ar licenciātu. Kopdarbības līgumu un tā grozījumus valsts kapitālsabiedrība saskaņo ar ekonomikas ministru.

246. Kopdarbības līgumā nosaka:

246.1. kopdarbības vadības institūciju un tās kompetenci;

246.2. licenciāta un valsts savstarpējās saistības un atbildību;

246.3. licenciāta un valsts atbildību pret trešajām personām;

246.4. ogļūdeņražu ieguves darbu programmas un budžeta sagatavošanas kārtību;

246.5. operatora izvēles kārtību, tā funkcijas, tiesības, pienākumus un atbildību;

246.6. balsu skaitu. Lemjot par kopdarbības jautājumiem, valstij un licenciātam ir viņu līdzdalības daļai atbilstošs balsu skaits;

246.7. balsošanas kārtību kopdarbības vadības institūcijā;

246.8. ogļūdeņražu ieguves izdevumu savstarpēju saskaņošanas kārtību un segšanas nosacījumus;

246.9. proporcionālas ienākumu daļas saņemšanas kārtību;

246.10. būtiskus kopdarbības jautājumus, kuru apstiprināšanai būtu nepieciešams licenciāta un valsts kapitālsabiedrības vienbalsīgs lēmums;

246.11. ja puses uzskata par nepieciešamu, – licenciāta tiesības pilnībā vai daļēji nodot licenciātam piederošo licences daļu apakšlietojumā, tostarp nosakot kārtību lēmuma pieņemšanai par apakšlietotāju, apakšlietojuma uzsākšanu vai izbeigšanu, un regulējumu par abu kopdarbības līguma pušu un apakšlietotāja tiesībām, pienākumiem un atbildību;

246.12. kārtību, kādā veicami preču un pakalpojumu iepirkumi ogļūdeņražu ieguves sagatavošanai un īstenošanai;

246.13. citus nosacījumus, ko puses uzskata par svarīgiem.

247. Licenciāts sedz ogļūdeņražu izpētes izdevumus līdz dienai, kad tas iesniedz Ekonomikas ministrijā vai kompetentajā iestādē šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

248. Ja licences laukumā tiek noteikta valsts līdzdalības daļa un tiek iesniegti šo noteikumu 175. vai 223. punktā minētie dokumenti un informācija, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts kapitālsabiedrību triju mēnešu laikā pēc minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. vai 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanu, paredzot tajā šādas iespējas:

248.1. valsts līdzdalības daļa tiek finansēta no valsts budžeta. Šādā gadījumā konceptuālajā ziņojumā ietver atbilstoši valsts līdzdalības daļai iegūto ogļūdeņražu atsavināšanas principus un valsts kapitālsabiedrībai paredzēto atskaitījumu apmēru un to veikšanas kārtību;

248.2. valsts līdzdalības daļa netiek finansēta. Šādā gadījumā konceptuālajā ziņojumā ietver priekšlikumus valsts līdzdalības daļas atsavināšanai.

249. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanas iespēju un valsts kapitālsabiedrība saņem finansējumu valsts līdzdalības daļas nodrošināšanai, licenciāts sedz ogļūdeņražu ieguves izdevumus saskaņā ar kopdarbības līguma noteikumiem un nosacījumiem, tai skaitā valsts līdzdalības daļas apmērā. Ministru kabinets lēmumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanu pieņem sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 248. punktā minētā konceptuālā ziņojuma saņemšanas.

250. Ja licenciāts ir veicis finansiālus ieguldījumus ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ieguves darbos pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas Ekonomikas ministrijā vai kompetentajā iestādē un Ministru kabinets pieņem lēmumu finansēt valsts līdzdalības daļu, valsts sedz licenciātam šajā punktā minētos finansiālos ieguldījumus valsts līdzdalības daļas apmērā, papildus maksājot procentus Latvijas Republikas Civillikuma 1765. pantā noteiktajā apmērā. Valsts veic pamatsummas un procentu maksājumu licenciātam 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas.

251. Šo noteikumu 248.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja licenciāts ir veicis finansiālus ieguldījumus ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ieguves darbos pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas Ekonomikas ministrijā vai kompetentajā iestādē, persona, kurai par labu tiek atsavināta valsts līdzdalības daļa, sedz licenciātam šajā punktā minētos finansiālos ieguldījumus valsts līdzdalības daļas apmērā, papildus maksājot procentus Latvijas Republikas Civillikuma 1765. pantā noteiktajā apmērā. Persona veic pamatsummas un procentu maksājumu licenciātam triju mēnešu laikā no dienas, kad izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kurā personai tiek noteikta līdzdalības daļa.

252. Izdevumus, kas radušies valsts kapitālsabiedrībai, īstenojot valsts līdzdalību no šo noteikumu 27.2.1. apakšpunktā minētās licences izsniegšanas brīža, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

253. Pēc ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas izpētes un ieguves licences laukumā, kurā ir noteikta valsts līdzdalības daļa, šo noteikumu 252. punktā minētos izdevumus var segt no atskaitījumiem valsts kapitālsabiedrībai no ogļūdeņražu pārdošanas ienākumiem.

XIX. Kompetentā iestāde

254. Kompetentajai iestādei ir šādas regulatīvas funkcijas:

254.1. ziņojumu par smagiem apdraudējumiem novērtēšana un apstiprināšana, paziņojumu par konstrukciju novērtēšana, paziņojumu par darbībām ar urbumu vai apvienotajām darbībām novērtēšana, kā arī citu līdzīgu tai iesniegto dokumentu novērtēšana;

254.2. šo noteikumu ievērošanas uzraudzība attiecībā uz operatoriem un īpašniekiem, tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildes darbības;

254.3. padomu sniegšana citām iestādēm vai struktūrām;

254.4. gada plānu sagatavošana, ievērojot šo noteikumu 255.7. apakšpunktu, 260. punktu un 270.1. apakšpunktu;

254.5. ziņojumu sagatavošana;

254.6. sadarbība ar kompetentajām iestādēm vai kontaktpunktiem, ievērojot šo noteikumu 262., 263. un 264. punktu.

255. Kompetentā iestāde:

255.1. darbojas neatkarīgi no politikas, regulatīviem lēmumiem vai citiem apsvērumiem, kas nav saistīti ar tās uzdevumiem saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.2. skaidri norāda savu pienākumu apmēru un operatora un īpašnieka pienākumu kontrolēt smagu negadījumu riskus saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.3. izstrādā politiku, procesu un procedūras, saskaņā ar kurām rūpīgi izvērtē ziņojumus par smagiem apdraudējumiem un paziņojumus, kuri iesniegti, ievērojot šo noteikumu prasības, kā arī pārrauga šo noteikumu ievērošanu (tostarp izmantojot inspekcijas, izmeklēšanu un izpildes darbības);

255.4. politiku, procesu un procedūras saskaņā ar šo noteikumu 255.3. apakšpunktu dara pieejamas operatoriem un īpašniekiem un kopsavilkumus par minēto dara pieejamus sabiedrībai;

255.5. ja nepieciešams, sagatavo un īsteno koordinētas vai kopējas procedūras ar citām iestādēm Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai uzņemtos savus uzdevumus saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.6. pamato savu politiku, organizatoriskās un darbības procedūras uz šo noteikumu 260. un 261. punktā minētajiem principiem;

255.7. uzrauga, kā operatori un īpašnieki ievēro pasākumus, kas noteikti ziņojumā par smagiem apdraudējumiem un plānos, kuri minēti paziņojumā par darbībām ar urbumu un paziņojumā par apvienotajām darbībām.

256. Kompetentā iestāde izstrādā:

256.1. rakstveida stratēģiju, kurā aprakstīti tās uzdevumi, darbības prioritātes saistībā ar iekārtu konstrukciju un darbību, integritātes pārvaldību, kā arī sagatavotību un reaģēšanu ārkārtas situācijās, un norādes, kā to organizē;

256.2. darbības procedūras, kurās aprakstīts, kā tā pārbaudīs šajos noteikumos minētos operatoru un īpašnieku pienākumus un nodrošinās to izpildi, tostarp kā tā izskatīs, izvērtēs un apstiprinās ziņojumus par smagiem apdraudējumiem, izskatīs paziņojumus par darbībām ar urbumu un kā jānosaka intervāli smagu apdraudējumu risku kontroles pasākumu pārbaudē (tai skaitā vides jomā) konkrētajai iekārtai vai darbībām;

256.3. procedūras tās uzdevumu veikšanai.

257. Šo noteikumu 256.2. apakšpunktā minētajās procedūrās, lai izvērtētu ziņojumus par smagiem apdraudējumiem, ir nepieciešama visa faktiskā informācija un citas saskaņā ar šiem noteikumiem pieprasītās ziņas, kas jāsniedz operatoram vai īpašniekam. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek iesniegta vismaz šāda informācija un ka minētās prasības tiek skaidri norādītas pamatnostādnēs operatoriem un īpašniekiem:

257.1. visi paredzamie apdraudējumi, kas varētu izraisīt smagu negadījumu (tostarp attiecībā uz vidi), ir noteikti, to riski novērtēti un noteikti pasākumi (tostarp reaģēšana ārkārtas situācijās) šo risku kontrolei;

257.2. drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pienācīgi izklāstīta, lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu prasībām;

257.3. ir aprakstīti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz neatkarīgu pārbaudi un operatora vai īpašnieka veiktu revīziju.

258. Kompetentā iestāde izveido mehānismus, ar ko:

258.1. no jebkura avota sniegt konfidenciālu ziņojumu par drošuma un vides problēmām saistībā ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā;

258.2. izmeklēt šo noteikumu 258.1. apakšpunktā minētos ziņojumus, saglabājot iesaistīto personu anonimitāti.

259. Veicot rūpīgu novērtējumu attiecībā uz ziņojumiem par smagiem apdraudējumiem, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

259.1. ir sniegta visa prasītā faktiskā informācija;

259.2. operators vai īpašnieks ir noteicis visus iespējami paredzamos smagu negadījumu apdraudējuma gadījumus, kas saistās ar iekārtu un tās darbību, un ka pietiekami ir izskaidrota smagu negadījumu risku novērtēšanas metodika un kritēriji (tostarp ar analīzi saistītie nenoteiktības faktori);

259.3. riska pārvaldībā ir ņemti vērā visi iekārtas atbilstīgie dzīves cikla posmi un paredzēti visi paredzamie gadījumi, tostarp:

259.3.1. kā lēmumos par konstrukciju, kas aprakstīti paziņojumā par konstrukciju, ir ņemta vērā riska pārvaldība, lai nodrošinātu, ka tiek iekļauti raksturīgie drošuma un vides principi;

259.3.2. kā darbības laikā no iekārtas jāvada urbuma darbības;

259.3.3. kā urbuma darbības jāveic un uz laiku jāpārtrauc, pirms no ieguves iekārtas tiek sākta ieguve;

259.3.4. kā apvienotās darbības jāveic kopā ar citu iekārtu;

259.3.5. kā tiks veikta iekārtas ekspluatācijas pārtraukšana;

259.4. kā ir paredzēts īstenot riska pārvaldībā noteiktos riska samazināšanas pasākumus, ja riski jāsamazina līdz pieļaujamam līmenim;

259.5. vai, nosakot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pieļaujamus riska līmeņus, operators vai īpašnieks ir skaidri norādījis, kā ir ņemta vērā atbilstīgā paraugprakse un uz labu inženierijas praksi balstītie spriedumi, labākā vadības prakse un cilvēcisko un organizatorisko faktoru principi;

259.6. vai ir skaidri noteikti un pamatoti pasākumi un procedūras ārkārtas situāciju noteikšanai un ātrai un efektīvai reaģēšanai uz tām;

259.7. kā izglābšanās, evakuācijas un glābšanas procedūras, kā arī pasākumi ārkārtas situācijas eskalācijas novēršanai un tās ietekmes uz vidi samazināšanai ir loģiski un sistemātiski iekļauti, ņemot vērā iespējamos ārkārtas apstākļus, kādos tie tiks veikti;

259.8. kā attiecīgās prasības ir iekļautas iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un vai minēto plānu kopija vai pienācīgs apraksts ir iesniegts kompetentajā iestādē;

259.9. vai ziņojumā par smagiem apdraudējumiem aprakstītā drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pietiekama, lai nodrošinātu smago apdraudējumu risku kontroli katrā attiecīgajā iekārtas dzīves cikla posmā, un nodrošina atbilstību visām attiecīgajām tiesību normām un vai minētajā ziņojumā ir paredzēta revīzija un revīzijas ieteikumu īstenošana;

259.10. vai ir pietiekami izskaidrota shēma neatkarīgai pārbaudei.

260. Kompetentā iestāde izstrādā gada plānus, lai efektīvi pārraudzītu smagus apdraudējumus jūrā, tostarp veicot pārbaudes, pamatojoties uz riska pārvaldību un pievēršot īpašu uzmanību atbilstībai ziņojumam par smagiem apdraudējumiem un citiem dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar šiem noteikumiem. Kompetentā iestāde regulāri pārskata plānu efektivitāti, kā arī veic vajadzīgos pasākumus, lai tos uzlabotu.

261. Kompetentajai iestādei attiecībā uz licenciāta darbībām, kurš veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā, ir tiesības:

261.1. aizliegt ekspluatēt vai sākt darbības ar iekārtu vai jebkuru savienotu infrastruktūru, ja uzskata, ka ziņojumā par smagiem apdraudējumiem ierosinātie pasākumi smagu negadījumu novēršanai vai to seku mazināšanai vai paziņojumi par darbībām ar urbumu vai apvienotām darbībām neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

261.2. ārkārtas situācijās un gadījumos, ja tā uzskata, ka netiek apdraudēts drošums un vides aizsardzība, saīsināt starpposmu, kas nepieciešams starp ziņojuma par smagiem apdraudējumiem vai citu dokumentu iesniegšanu un darbību sākšanu;

261.3. pieprasīt, lai operators īsteno tādus samērīgus pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti visi atbilstīgie pasākumi smagu negadījumu novēršanai, kas saistīti ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā;

261.4. šo noteikumu 154. punktā minētajos gadījumos veikt atbilstīgus pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu darbību drošumu;

261.5. pieprasīt uzlabojumus un, ja nepieciešams, aizliegt turpināt jebkuras iekārtas vai tās daļas, vai savienotās infrastruktūras ekspluatāciju, ja inspekcijas rezultāti, novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 154. punktu, ziņojuma par smagiem apdraudējumiem periodisks pārskats vai citi dokumenti, kurus saskaņā ar šiem noteikumiem ir iesniedzis licenciāts, operators vai iekārtas īpašnieks, parāda, ka šo noteikumu prasības nav ievērotas vai ka pastāv pamatotas bažas par darbību naftas un gāzes nozarē jūrā vai iekārtu drošumu;

261.6. slēgt līgumus ar attiecīgām Eiropas Savienības aģentūrām vai citām piemērotām struktūrām par specializēto zināšanu sniegšanu, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt tās funkcijas;

261.7. iesniegt Ekonomikas ministrijā ierosinājumu par licences darbības apturēšanu vai darbības termiņa samazināšanu, ja netiek ievērotas šajos noteikumos minētās prasības.

262. Kompetentā iestāde regulāri veic savstarpēju zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm (tostarp izmantojot par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupu (EUOAG)) un iesaistās apspriedēs ar nozares pārstāvjiem, citām ieinteresētajām personām un Eiropas Komisiju par attiecīgo valstu un Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu.

263. Zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņa, kas notiek, ievērojot šo noteikumu 262. punktu, īpaši attiecas uz riska pārvaldības pasākumu darbību, smagu negadījumu novēršanu, atbilstības pārbaudēm un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām saistībā ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī – attiecīgā gadījumā – ārpus Eiropas Savienības.

264. Kompetentā iestāde piedalās skaidru kopīgu prioritāšu izveidē attiecībā uz to, kā sagatavot un atjaunināt standartus un norādes, lai noteiktu un veicinātu ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā saistītas paraugprakses īstenošanu un konsekventu piemērošanu.

XX. Ogļūdeņražu meklēšanas un ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu pārraudzība un kontrole

265. Ekonomikas ministrija veic ogļūdeņražu meklēšanas un ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu administratīvo pārraudzību, izvērtējot pretendenta vai licenciāta iesniegtos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbaudot iesniegto dokumentu autentiskumu.

266. Dienesta amatpersonas kontrolē vides normatīvo aktu, piesārņojošās darbības veikšanai izsniegtajā atļaujā minēto nosacījumu, kā arī piesārņojuma likvidācijas gatavības prasību ievērošanu ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos atbilstoši šādiem nosacījumiem:

266.1. dienests katru gadu līdz 20. oktobrim iesniedz kompetentajā iestādē un Ekonomikas ministrijā kontroles grafiku nākamajam kalendāra gadam, paredzot veikt pārbaudes vismaz reizi gadā;

266.2. dienesta amatpersonām ir tiesības atbilstoši kontroles grafikam un gadījumos, ja rodas pamatotas aizdomas, ka ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītais objekts radījis vides piesārņojumu, kontrolēt vides normatīvo aktu prasību ievērošanu, bez maksas uzturēties ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītajā objektā, kā arī saņemt to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentu kopijas.

267. Dienests, kontrolējot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus jūrā izvietotajās ogļūdeņražu ieguves vietās, var veikt neplānotu vai plānotu pārbaudi.

268. Ja dienests ir paredzējis veikt plānotu pārbaudi jūrā izvietotajās ogļūdeņražu ieguves vietās, tas 48 stundas pirms plānotās pārbaudes par to paziņo kompetentajai iestādei un licenciātam. Pārbaudē var piedalīties arī kompetentās iestādes un Ekonomikas ministrijas amatpersonas.

269. Dienests 14 dienu laikā rakstveidā informē kompetento iestādi, Ekonomikas ministriju, centru un licenciātu par kontroles rezultātiem.

270. Licenciāts nodrošina:

270.1. šo noteikumu 268. punktā minētajā gadījumā – dienesta, kompetentās iestādes un Ekonomikas ministrijas amatpersonu nogādāšanu uz iekārtu vai kuģi, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām, un no tā (tostarp iestāžu vai personu aprīkojuma pārvadāšanu) jebkurā pieņemamā laikā, kā arī izmitināšanu, ēdināšanu un citas uzturēšanās vajadzības saistībā ar iekārtu apmeklējumiem, lai palīdzētu dienestam, kompetentajai iestādei un Ekonomikas ministrijas amatpersonām veikt pārraudzību (tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildi);

270.2. vides normatīvo aktu prasību ievērošanas kontrolei nepieciešamās informācijas sniegšanu dienestam;

270.3. vides aizsardzības prasību un iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju pastāvīgu izpildi. Licenciāts reizi pusgadā, ja licences laukums ir noteikts jūrā, vai reizi gadā, ja licences laukums ir noteikts uz sauszemes, informē dienestu par minēto prasību un plāna izpildes rezultātiem;

270.4. emisijas periodisku automatizēto kontroli un reģistrāciju, kā arī regulāru pārskatu sniegšanu dienestam par vidē novadītajām vielām saskaņā ar atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai minētajiem nosacījumiem.

271. Operators vai ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks, apspriežoties ar kompetento iestādi un darba ņēmēju pārstāvjiem, sagatavo un pārskata standartus un norādes paraugpraksei attiecībā uz to, kā kontrolēt smagu apdraudējumu riskus jūrā visa darbību naftas un gāzes nozarē jūrā konstruēšanas un ekspluatācijas cikla laikā, un minēto standartu un norāžu izstrādē ievēro šādas prioritātes:

271.1. urbumu integritātes, urbumu kontroles aprīkojuma un ierobežojumu uzlabošana un to efektivitātes uzraudzība;

271.2. primārās ierobežošanas uzlabošana;

271.3. sekundārās ierobežošanas uzlabošana, lai ierobežotu smagus negadījumus (tostarp novērstu sprādzienus to sākotnējā stadijā);

271.4. pamatoti lēmumi;

271.5. ar smagu apdraudējumu saistītu darbību pārvaldība un uzraudzība;

271.6. vadošo darbinieku kompetence;

271.7. efektīva riska pārvaldība;

271.8. uzticamības novērtējums attiecībā uz drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām;

271.9. galvenie darbības rādītāji;

271.10. drošuma un vides pārvaldības sistēmu efektīva integrēšana starp operatoriem, īpašniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbībās naftas un gāzes nozarē.

272. Operators vai ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks izveido shēmas neatkarīgai pārbaudei un sagatavo šādu shēmu aprakstu, ko iesniedz kompetentajā iestādē saskaņā ar šo noteikumu 180.1.13., 221.4.9., 223.5.12. un 234.9. apakšpunktu. Minētajā aprakstā ietver:

272.1. atzinumu, ko sniedz operators vai īpašnieks pēc tam, kad ir izskatījis neatkarīgā pārbaudes veicēja ziņojumu, ka dati par kritiskiem drošuma un vides elementiem un to apkopes shēmu ir vai būs atbilstīgi saskaņā ar ziņojumu par smagiem apdraudējumiem;

272.2. shēmas neatkarīgai pārbaudei aprakstu, tostarp attiecībā uz neatkarīgo pārbaudes veicēju atlasi un pārbaudes līdzekļiem, lai noteiktu, ka kritiski drošuma un vides elementi un shēmā norādītais konkrētais mehānisms saņem apkopi un ir labā stāvoklī;

272.3. šo noteikumu 272.2. apakšpunktā minēto pārbaudes līdzekļu aprakstu, kurā iekļauj detalizētu to principu izklāstu, kurus izmantos shēmā paredzēto funkciju veikšanai un šīs shēmas regulārai pārskatīšanai visa iekārtas dzīves cikla laikā, tostarp:

272.3.1. kritisku drošuma un vides elementu pārbaudi un testēšanu, ko īsteno neatkarīgi un kompetenti pārbaudes veicēji;

272.3.2. konstrukcijas, standarta, sertifikācijas vai citu kritisku drošuma un vides elementu atbilstības sistēmu pārbaudi;

272.3.3. notiekošā darba pārbaudi;

272.3.4. ziņošanu par jebkuriem neatbilstības gadījumiem;

272.3.5. operatora vai īpašnieka veiktās koriģējošās darbības.

273. Shēmas neatkarīgai pārbaudei izstrādā attiecībā uz:

273.1. iekārtām, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka ziņojumā par smagiem apdraudējumiem aprakstītie kritiskie drošuma un vides elementi, kas noteikti iekārtas riska novērtējumā, ir un ka kritisko drošuma un vides elementu pārbaužu un testēšanas grafiks ir atbilstīgs, atjaunināts un darbojas, kā plānots;

273.2. paziņojumiem par darbībām ar urbumu, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka urbuma konstrukcija un urbuma kontroles pasākumi vienmēr ir atbilstīgi paredzētajiem urbuma apstākļiem.

274. Neatkarīga pārbaudes veicēja izvēle un shēmas neatkarīgai pārbaudei izstrāde atbilst šādiem kritērijiem:

274.1. saistībā ar pārbaudes veicēja neatkarību no operatora un iekārtas īpašnieka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

274.1.1. neatkarīgs pārbaudes veicējs saistībā ar tā funkcijām neizskata nevienu kritisku drošuma un vides elementu vai jebkādu iekārtas daļu, vai urbumu, vai urbuma iekārtu, ja pārbaudes veicējs ar to ir bijis saistīts pirms pārbaudes darbībām vai ja attiecībā uz to varētu būt apdraudēta viņa objektivitāte;

274.1.2. neatkarīgs pārbaudes veicējs ir pietiekami neatkarīgs no pārvaldības sistēmas, kas ir atbildīga vai ir bijusi atbildīga par jebkuru komponentu, uz kuru attiecas shēma neatkarīgai pārbaudei vai urbuma pārbaudei, lai nodrošinātu objektivitāti, viņam veicot savas funkcijas saskaņā ar minēto shēmu;

274.2. attiecībā uz shēmu neatkarīgai pārbaudei saistībā ar iekārtu vai urbumu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

274.2.1. neatkarīgam pārbaudes veicējam ir piemērota tehniskā kompetence, tostarp, ja nepieciešams, pietiekami kvalificēts un pieredzējis personāls atbilstīgā daudzumā, lai izpildītu šo noteikumu 274.1. apakšpunktā minētās prasības;

274.2.2. neatkarīgu pārbaužu veicējs nodrošina saskaņā ar shēmu neatkarīgām pārbaudēm veicamo uzdevumu atbilstīgu sadalījumu personālam, kam ir attiecīga kvalifikācija, lai tos veiktu;

274.2.3. ir nodrošināti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz informācijas plūsmu starp operatoru vai īpašnieku un neatkarīgo pārbaužu veicēju;

274.2.4. neatkarīgajam pārbaužu veicējam ir piešķirtas pietiekamas pilnvaras, lai tas varētu efektīvi veikt savas funkcijas.

275. Operators vai īpašnieks nodrošina, ka no neatkarīga pārbaudes veicēja saņemtus ieteikumus, ievērojot šo noteikumu 273.1. apakšpunktu, un, pamatojoties uz šādiem ieteikumiem, veiktās rīcības reģistrus operators vai īpašnieks dara pieejamas kompetentajai iestādei un saglabā sešus mēnešus pēc tam, kad ir pabeigtas attiecīgās darbības naftas un gāzes nozarē jūrā.

276. Urbuma operators neatkarīgā pārbaudes veicēja konstatējumus un komentārus, ievērojot šo noteikumu 273.2. apakšpunktu, un operatora rīcību, kas saistīta ar minētajiem konstatējumiem un komentāriem, izklāsta paziņojumā par darbībām ar urbumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 190. punktu.

277. Operatoram un iekārtas īpašniekam jāreaģē uz neatkarīga pārbaužu veicēja ieteikumiem un, pamatojoties uz tiem, jāveic atbilstīga rīcība.

278. Ogļūdeņražu ieguves iekārtai vai būvei jūrā neatkarīgās pārbaudes shēmu ievieš pirms attiecīgās iekārtas vai būves konstruēšanas pabeigšanas. Ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai jūrā shēmu ievieš pirms darbību sākšanas.

279. Ja šo noteikumu 273.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā vai 273.2. apakšpunktā minētajā paziņojumā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, operators vai ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks paziņo neatkarīgajam pārbaužu veicējam, lai tas veiktu papildu pārbaudi saskaņā ar shēmu neatkarīgai pārbaudei, un šādas papildu pārbaudes rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

280. Neatkarīgās pārbaudes rezultāti neskar operatora un īpašnieka atbildību par pārbaudāmā aprīkojuma un sistēmas pareizu un drošu darbību.

281. Operators vai ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju jūrā īpašnieks nodrošina, ka šo noteikumu 181.2. apakšpunktā minētais smagu negadījumu novēršanas korporatīvās politikas dokuments attiecas arī uz tā ogļūdeņražu ieguves iekārtām vai būvēm, kā arī ar ieguvi nesaistītām iekārtām, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

282. Operators vai ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks informē savus darbiniekus un līgumslēdzējus par šo noteikumu 258. punktā minētajiem kompetentās iestādes mehānismiem un nodrošina, ka atsauces uz konfidenciālajiem ziņojumiem tiek iekļautas attiecīgajās apmācībās un paziņojumos.

283. Komersanti, kas reģistrēti Latvijas Republikā un paši vai ar filiāļu starpniecību veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā ārpus Eiropas Savienības, un kā licenciāti vai operatori ir bijuši iesaistīti smagā negadījumā, 30 dienu laikā sniedz kompetentajai iestādei šo noteikumu 299. punktā minēto ziņojumu, kuram pievieno informāciju par smaga negadījuma apstākļiem.

284. Reaģēšana uz ārkārtas situācijām notiek saskaņā ar Nacionālo gatavības plānu (turpmāk arī – ārējais plāns), ko attiecina uz visām naftas un gāzes iekārtām, kas izvietotas jūrā, vai savienoto infrastruktūru un potenciāli skartajām teritorijām Latvijas jurisdikcijā, ņemot vērā to iekārtu vai savienotās infrastruktūras visjaunāko atjaunināto iekšējo plānu versiju, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot Nacionālā gatavības plāna darbības teritorijā. Licenciātu un operatoru uzdevumus un finansiālo ieguldījumu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju nosaka Nacionālajā gatavības plānā.

285. Lai nodrošinātu sadarbību reaģēšanai uz smagu negadījumu, Nacionālajā gatavības plānā nosaka iestāžu, ārkārtas situāciju plānu īstenotāju, koordinatoru un citu reaģēšanā uz ārkārtas situācijām iesaistīto personu uzdevumus. Naftā samirkušu dzīvnieku glābšanas pasākumi notiek atbilstoši Nacionālajam gatavības plānam.

286. Ārējo plānu dara pieejamu Eiropas Komisijai, citām potenciāli skartajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un sabiedrībai. Publicējot ārējo plānu, nodrošina, ka atklātā informācija nerada risku jūrā izvietoto naftas un gāzes iekārtu drošībai, drošumam un darbībai un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskajām interesēm vai uz Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonu personīgo drošumu un labklājību.

287. Krasta apsardzes dienests uztur datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojumu un pakalpojumiem. Šie dati ir pieejami citām potenciāli skartajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kā arī, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, valstīm ārpus Eiropas Savienības.

288. Lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un speciālo zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni, dienests un Krasta apsardzes dienests sadarbojas ar Baltijas jūras reģiona valstīm Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros, ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

289. Operatori un īpašnieki, uzsākot darbību vai vismaz reizi gadā, vai pēc Krasta apsardzes dienesta pieprasījuma testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, sadarbojoties ar dienestu un Krasta apsardzes dienestu.

290. Ja plānotās darbības naftas un gāzes nozarē Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos var izraisīt smagu apdraudējumu un var ievērojami ietekmēt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vidi, tad pirms šo darbību sākšanas potenciāli skarto valsti informē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu. Kompetentā iestāde sadarbībā ar dienestu sadarbojas ar potenciāli skarto Eiropas Savienības dalībvalsti, lai vienotos par pasākumiem kaitējuma novēršanai un, ja nepieciešams, kopīgi novērtētu pasākumu efektivitāti, neskarot tās kompetentās iestādes regulatīvās funkcijas saskaņā ar šo noteikumu 254.1., 254.2. un 254.3. apakšpunktu.

291. Smagu apdraudējumu ņem vērā iekšējā un ārējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai veicinātu kopīgu efektīvu reaģēšanu uz smagu negadījumu.

292. Ja ir paredzams risks, ka smagam negadījumam būs pārrobežu ietekme uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, informācijas apmaiņa notiek, ievērojot starptautiskos līgumus vai starpvalstu sadarbības līgumus par vides aizsardzību.

293. Lai novērstu iespējamu negatīvu pārrobežu ietekmi, ko izraisījušas darbības naftas un gāzes nozarē jūrā, Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Eiropas Savienības, tostarp ņem vērā Baltijas jūras reģiona valstu kopīgi izstrādātos rīcības plānus.

294. Atbildīgās iestādes regulāri pārbauda savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, sadarbojoties ar potenciāli skartajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, attiecīgajām Eiropas Savienības aģentūrām un ar Baltijas jūras reģiona valstīm HELCOM sadarbības ietvaros.

295. Ja ir noticis smags negadījums vai pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam ir vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir radusies attiecīgā situācija, nekavējoties informē Eiropas Komisiju un tās Eiropas Savienības dalībvalstis vai trešās valstis, ko šī situācija var skart, un nepārtraukti sniedz informāciju, kas ir lietderīga efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā.

XXI. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu avārijas seku likvidācija

296. Avārijas seku likvidēšanas iekārtām jūrā ir šādas prasības:

296.1. atbilstošs iekārtu daudzums, lai likvidētu iespējamās sekas, ja notikusi ogļūdeņražu noplūde no izpētes vai ieguves urbumiem, kuģa, platformas vai cauruļvada, ņemot vērā urbuma ģeoloģisko atrašanās vietu, ogļūdeņražu iztvaikošanu un emulsifikāciju;

296.2. ogļūdeņražu savākšanas sistēmas, bonas un transporta materiāli konstruēti tā, lai tos varētu izmantot un tie būtu efektīvi attiecīgajā rajonā valdošo straumju un viļņu augstuma apstākļos (viļņu augstums līdz diviem metriem un straumes ātrums līdz vienam mezglam), un iekārtas ir spējīgas darboties attiecīgajā rajonā dominējošās temperatūras apstākļos;

296.3. ir pārbaudīta ledus apstākļos izmantojamo avārijas seku likvidācijas iekārtu spēja likvidēt piesārņojumu zemas temperatūras, ledus un zemledus apstākļos;

296.4. iekārtas, kas paredzētas no ogļūdeņražiem atšķirīgu ievērojamā daudzumā lietotu kaitīgo vielu piesārņojuma likvidēšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

296.4.1. iekārtu daudzums un veids ir tāds, ka lietotājs var noteikt piesārņojuma apjomu un izvietojumu, ziņot par to, novērst vai samazināt lielāko iespējamo vielu apjoma izplūdi un likvidēt maksimāli lielākā apjoma piesārņojumu;

296.4.2. ja piesārņojums ir peldošs un ūdenī nešķīstošs, to iespējams ierobežot, savākt un transportēt šo noteikumu 296.2. apakšpunktā minētajos apstākļos.

297. Ja konstatēts vides piesārņojums, operatoram ir šādi pienākumi:

297.1. nekavējoties identificēt piesārņojuma avotu;

297.2. saskaņā ar iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju nekavējoties veikt nepieciešamās darbības piesārņojuma un tā cēloņu likvidēšanai;

297.3. ja piesārņojums noticis jūrā, nekavējoties ziņot MRCC Rīga un dienestam par:

297.3.1. piesārņojuma veidu un apjomu;

297.3.2. piesārņojuma konstatēšanas laiku un vietu;

297.3.3. piesārņojuma avotu;

297.3.4. darbībām, kas uzsāktas piesārņojuma un tā cēloņu likvidēšanai;

297.3.5. meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojuma vietā.

298. Veicot pasākumus, lai likvidētu piesārņojumu ar ogļūdeņražiem, pēc iespējas ierobežo dispersantu izmantošanu (tādu vielu vai produktu izmantošana, kas veicina piesārņojuma ar ogļūdeņražiem izkliedi). Dispersantu izmantošanu katru reizi iepriekš saskaņo ar dienestu. Ogļūdeņražus gremdējošu vielu izmantošana piesārņojuma likvidācijā ir aizliegta.

299. Ja, veicot ogļūdeņražu izpēti vai ieguvi jūrā, notiek negadījums, operators vai iekārtas īpašnieks sagatavo un 10 dienu laikā iesniedz kompetentajā iestādē ziņojumu par starpgadījumiem un smagiem negadījumiem ogļūdeņražu izpētē un ieguvē jūrā. Minēto ziņojumu iesniedz, ja noticis kāds no šādiem negadījumiem:

299.1. naftas, gāzes un citu bīstamu vielu nejauša noplūde ar uzliesmojumu vai bez tā;

299.2. urbuma kontroles zudums, kā rezultātā jāiedarbina urbuma kontroles aprīkojums, vai urbuma aizsargmehānisma atteice, kā rezultātā tas jāaizvieto vai jāremontē;

299.3. kritiska drošuma un vides elementa atteice;

299.4. strukturālās integritātes būtisks zudums, zaudēta aizsardzība pret ugunsgrēka vai sprādziena ietekmi, neplānota mobilās iekārtas pozīcijas maiņa;

299.5. kuģa pārvietošanās pa ceļu, uz kura iespējama sadursme, un kuģa faktiska sadursme ar ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē jūrā izmantojamām būvēm vai iekārtām;

299.6. helikoptera negadījums uz ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē jūrā izmantojamām būvēm vai iekārtām vai netālu no tām;

299.7. personāla evakuācija;

299.8. smags vides starpgadījums.

300. Kompetentā iestāde izvērtē šo noteikumu 299. punktā minēto ziņojumu un konstatē, vai negadījums ir uzskatāms par smagu negadījumu. Minēto informāciju kompetentā iestāde publicē savā tīmekļvietnē.

XXII. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu pārtraukšana

301. Ja ir paredzēts demontēt stacionāru ieguves iekārtu vai nojaukt būvi jūrā, operators sagatavo un ne vēlāk kā 60 dienas pirms plānotās darbu uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem. Minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

301.1. operatora vai iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

301.2. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību pārskatītā ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanā;

301.3. pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu iepriekšējo ziņojumu par smagiem apdraudējumiem un ar to saistīto iekārtas iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kā arī lai parādītu, ka smagu apdraudējumu riski ir samazināti līdz pieļaujamam līmenim;

301.4. ziņas par bīstamu vielu izolēšanas veidiem, kā arī – ar iekārtu savienotu urbumu gadījumā – par urbumu pastāvīgu atslēgšanu no iekārtas un vides;

301.5. aprakstu par tādiem smagiem apdraudējumu riskiem attiecībā uz darba ņēmējiem un vidi, kas saistīti ar iekārtas ekspluatācijas pārtraukšanu, riskam pakļauto iedzīvotāju kopskaitu un riska kontroles pasākumiem;

301.6. ziņas par pasākumiem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai garantētu personāla drošu evakuāciju un glābšanu un uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst smagu vides negadījumu.

302. Šo noteikumu 301. punktā minēto ieguves iekārtas demontāžu vai būves nojaukšanu jūrā drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

303. Ja licences laukumā ir ierīkoti ogļūdeņražu izpētes vai ieguves urbumi un uzbūvētas būves, kas izmantojamas ogļūdeņražu ieguvē, licenciāts ne vēlāk kā 60 dienas pirms ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu pārtraukšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā (ja licences laukums atrodas uz sauszemes) vai kompetentajā iestādē (ja licences laukums atrodas jūrā) darbu pārtraukšanas plānu, ja:

303.1. licenciāts atsakās no licences;

303.2. beidzas licences darbības laiks;

303.3. licenciāts vēlas izbeigt ogļūdeņražu izpētes vai ieguves urbuma vai citas ogļūdeņražu ieguvē izmantojamas būves vai iekārtas izmantošanu.

304. Darbu pārtraukšanas plānā norāda:

304.1. likvidējamo vai konservējamo urbumu, kā arī nojaucamo būvju un demontējamo iekārtu skaitu;

304.2. iekārtu demontāžas un būvju nojaukšanas kārtību;

304.3. demontēto iekārtu un būvju nojaukšanas rezultātā radušos būvgružu transportēšanas kārtību;

304.4. urbumu likvidācijas un konservācijas kārtību;

304.5. zemes rekultivācijas kārtību pēc iekārtu demontāžas un būvju nojaukšanas, ja licences laukums atrodas uz sauszemes;

304.6. ogļūdeņražu iekārtu demontāžas un būvju nojaukšanas darbu laikā radušos atkritumu savākšanas kārtību un metodi;

304.7. informāciju par turpmāko izmantošanu būvēm, kuras netiks nojauktas, vai iekārtām, kuras netiks demontētas;

304.8. citus ar ogļūdeņražu ieguves pārtraukšanu saistītus darbus.

305. Ja licences laukums atrodas uz sauszemes, šo noteikumu 303. punktā minētā darbu pārtraukšanas plāna kopiju Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūta dienestam. Ja licences laukums atrodas jūrā, kompetentā iestāde 10 dienu laikā pēc darbu pārtraukšanas plāna saņemšanas nosūta tā kopiju Ekonomikas ministrijai, dienestam, Krasta apsardzes dienestam un Jūras administrācijai.

306. Ja licenciāts atsakās no licences vai paredz izbeigt iekārtas, urbuma vai būvju izmantošanu nepārvaramas varas apstākļu dēļ, tas nekavējoties par to paziņo Ekonomikas ministrijai (ja licences laukums atrodas uz sauszemes) vai kompetentajai iestādei (ja licences laukums atrodas jūrā). Paziņojumā ietver informāciju atbilstoši šo noteikumu 303. punktam un norāda iemeslu, kādēļ tiek izbeigta iekārtas vai urbuma lietošana.

307. Licenciātam ir pienākums nodrošināt, lai pirms licences laukuma atstāšanas (izņemot gadījumus, ja licence tiek nodota trešajai personai) tiktu veikta darbu pārtraukšanas plānā paredzētā iekārtu demontāža, būvju nojaukšana, urbuma likvidācija vai konservācija, zemes rekultivācija, kā arī citas ar darbu pārtraukšanu saistītās darbības un tiktu izpildītas licencē noteiktās licenciāta saistības.

XXIII. Nepārvaramas varas apstākļi

308. Licenciāts nav atbildīgs par licencē noteikto saistību neizpildi vai izpildes nokavējumu, ja neizpilde vai nokavējums ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem.

309. Licenciāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā ziņo Ekonomikas ministrijai par nepārvaramas varas apstākļiem, pievienojot licenciāta rīcībā esošo informāciju par attiecīgo apstākļu raksturu un to izraisītajām sekām, un veic darbības seku mazināšanai.

310. Ja nepārvaramas varas apstākļi pārtrauc, aizkavē vai padara neiespējamus ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, licences darbības laiks, kā arī no licences izrietošo atsevišķo pienākumu izpildes termiņš ir pagarināms par laikposmu, kas vienāds ar nepārvaramas varas apstākļu ilgumu un laiku, kāds nepieciešams darbu atsākšanai, taču šāds pagarinājums nedrīkst pārsniegt laiku, kad ilga nepārvaramas varas apstākļi.

311. Ja nepārvaramas varas apstākļu dēļ licencē minēto mērķu sasniegšana nav iespējama, Ekonomikas ministrija kopīgi ar licenciātu lemj par licences noteikumu grozīšanu vai licences darbības pārtraukšanu.

XXIV. Noslēguma jautājumi

312. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumus Nr. 595 "Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 114. nr.).

313. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumus Nr. 256 "Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 50. nr.).

314. Licenciāts, kuram licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pilda licencē iekļauto minimālo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu licencē noteiktajā apjomā un termiņos (izņemot gadījumus, ja tajā veiktas izmaiņas pēc licenciāta ierosinājuma šajos noteikumos norādītajā kārtībā).

315. Licenciātam, kuram licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ir izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir tiesības attiecīgajā licences laukumā ierīkot ogļūdeņražu ieguves urbumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neievērojot šo noteikumu 164. un 165. punktā minētās prasības (izņemot prasību, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma).

316. Īpašniekiem, plānotas ieguves iekārtu operatoriem un operatoriem, kas plāno vai ierīko urbumus, līdz 2016. gada 19. jūlijam piemēro šo noteikumu prasības darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā.

317. Kompetentā iestāde līdz 2016. gada 19. jūlijam informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar piekļuvi zināšanām, līdzekļiem un ekspertu resursiem, ietverot informāciju par šo noteikumu 261.6. apakšpunktā minētajiem līgumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EEK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvas 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums

Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 805

Ekonomikas ministrijai
Iesniegums par zemes dzīļu izmantošanas licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu meklēšanai vai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 13. punktu, iesniedzu(-am) ierosinājumu par zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence) laukuma noteikšanu, kā arī šādu informāciju:

1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. komersanta nosaukums
1.2. komersanta reģistrācijas numurs, datums un vieta
 
1.3. juridiskā adrese
 
1.4. tālruņa numurs
1.5. faksa numurs (ja ir)
1.6. e-pasta adrese (ja ir)
1.7. tīmekļvietnes adrese (ja ir)
 

2. Zemes dzīļu izmantošanas mērķis ir ogļūdeņražu meklēšana/izpēte un ieguve licences laukumā

   (vajadzīgo pasvītrot)  

 3. Ierosinātā licences laukuma atrašanās vieta uz sauszemes:

,
(pagasts) (novads)

4. Informācija par licences laukumu:

4.1. uz sauszemes – plaknes koordinātas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM

 

4.2. jūrā – ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84

 

5. Iesniegumam pievienotās datnes, dokumentu oriģināli vai to apliecinātas kopijas:

5.1. ierosinājuma pamatojums licences laukuma noteikšanai (brīvā formā) ____ lp.
5.2. komersanta reģistrācijas apliecība (ja komersants ir reģistrēts ārvalstīs) ____ lp.
5.3. rakstiska informācija par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas šā iesnieguma 4. punktā minētajā licences laukumā*: ____ lp.
5.3.1. nekustamā īpašuma atrašanās vieta (pagasts, novads)

5.3.2. nekustamā īpašuma nosaukums

5.3.3. nekustamā īpašuma kadastra numurs

 
5.4. sertificēta mērnieka izsniegts (ne lielāks par A3 formātu) licences laukuma plāns (oriģināls (divos eksemplāros) un CD formātā (vienā eksemplārā) ar izšķirtspēju vismaz 300 dpi), kura mērogu nosaka ierosinātājs un kurā nekustamo īpašumu robežas un kadastra apzīmējumus attēlo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem*. Plānā norādīta šāda informācija: ____ lp.
5.4.1. licences laukuma plaknes koordinātas uz sauszemes Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM

5.4.2. licences laukumā iekļautā nekustamā īpašuma robežas

5.4.3. licences laukumā iekļautā nekustamā īpašuma nosaukums un kadastra numurs

5.4.4. licences laukuma platība un mērogs

5.4.5. licences laukuma izvietojuma shēma

 
5.5. ja ierosināta licences laukuma noteikšana jūrā, plānā norādīta šāda informācija:

5.5.1. licences laukuma shēma un platība

5.5.2. ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84

 
5.6. Valsts zemes dienesta izsniegta datne ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes datiem*  
5.7. notariāli apliecināts pilnvarojums personai, kura šo iesniegumu iesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā* ____ lp.
(datums**) (iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts**)

Piezīmes.

1. * Dokumentu iesniedz, ja ierosināta licences laukuma noteikšana uz sauszemes.

2. ** Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums

Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 805

Ekonomikas ministrijai
Iesniegums par grozījumu izdarīšanu zemes dzīļu izmantošanas licences laukumā ogļūdeņražu meklēšanai vai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 21., 22. un 24. punktu, iesniedzu(-am) priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence) laukumā, kas noteikts ar 

Ministru kabineta ____. gada ___. _____________rīkojumu Nr.  ,
(rīkojuma nosaukums)

kā arī šādu informāciju:

1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. komersanta nosaukums
1.2. komersanta reģistrācijas numurs, datums un vieta
 
1.3. juridiskā adrese
 
1.4. tālruņa numurs
1.5. faksa numurs (ja ir)
1.6. e-pasta adrese (ja ir)
1.7. tīmekļvietnes adrese (ja ir)
 

2. Grozījumu izdarīšana licences laukumā ogļūdeņražu meklēšanai/izpētei un ieguvei.

 (vajadzīgo pasvītrot)

 

3. Grozāmā licences laukuma atrašanās vieta uz sauszemes:

,
(pagasts) (novads)
4. Informācija par licences laukumu pēc grozījumu izdarīšanas:
4.1. uz sauszemes – plaknes koordinātas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM
 
4.2. jūrā – ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84
 

5. Iesniegumam pievienotās datnes, dokumentu oriģināli vai to apliecinātas kopijas:

5.1. pamatojums licences laukuma grozījumiem (brīvā formā) ____ lp.
5.2. komersanta reģistrācijas apliecība (ja komersants ir reģistrēts ārvalstīs) ____ lp.
5.3. rakstiska informācija par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas šā iesnieguma 4. punktā minētajā licences laukumā*: ____ lp.
5.3.1. nekustamā īpašuma atrašanās vieta (pagasts, novads)

5.3.2. nekustamā īpašuma nosaukums

5.3.3. nekustamā īpašuma kadastra numurs

5.3.4. nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisks apliecinājums par atļauju licences laukumu paplašināt viņa teritorijā

 
5.4. sertificēta mērnieka izsniegts (ne lielāks par A3 formātu) licences laukuma plāns (oriģināls (divos eksemplāros) un CD formātā (vienā eksemplārā) ar izšķirtspēju vismaz 300 dpi), kura mērogu nosaka ierosinātājs un kurā zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumus attēlo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem*. Plānā norādīta šāda informācija: ____ lp.
5.4.1. licences laukuma plaknes koordinātas uz sauszemes Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM

5.4.2. licences laukumā iekļautā nekustamā īpašuma robežas

5.4.3. licences laukumā iekļautā nekustamā īpašuma nosaukums un kadastra numurs

5.4.4. licences laukuma platība un mērogs

5.4.5. licences laukuma izvietojuma shēma

 
5.5. ja licences laukums ir jūrā, plānā norādīta šāda informācija:

5.5.1. licences laukuma shēma un platība

5.5.2. ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84

 
5.6. Valsts zemes dienesta izsniegta datne ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes datiem*  
5.7. notariāli apliecināts pilnvarojums personai, kura šo iesniegumu iesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā* ____ lp.
(datums**) (iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts**)

Piezīmes.

1. * Dokumentu iesniedz, ja licences laukums ir uz sauszemes.

2. ** Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

3. pielikums

Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 805

Ekonomikas ministrijai
Iesniegums par zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 37. punktu un

Ministru kabineta ____. gada ___. _____________rīkojumu Nr.  ,
(rīkojuma nosaukums)

iesniedzu(-am) šādu informāciju un dokumentus, lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas

,
(pagasts) (novads)

 

1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. komersanta nosaukums
1.2. komersanta reģistrācijas numurs, datums un vieta
 
1.3. juridiskā adrese
 
1.4. tālruņa numurs
1.5. faksa numurs (ja ir)
1.6. e-pasta adrese (ja ir)
1.7. tīmekļvietnes adrese (ja ir)
 

2. Vēlamais licences darbības laiks (gados)

 
3. Informācija par licences laukumu:
3.1. uz sauszemes – plaknes koordinātas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM
 
3.2. jūrā – ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84
 

4. Darbu programma ogļūdeņražu meklēšanai. Darbu programmā iekļauta šāda informācija:

4.1. pretendenta piedāvātais darbu sadalījums pa gadiem;

4.2. veicamo seismisko darbu apjoms (km, km2);

4.3. veids, kādā tehniski izpilda seismiskos darbus (2D (divdimensiju), 3D (trīsdimensiju) vai 4D (četrdimensiju) metodes izmantošana);

4.4. seismisko datu pārapstrāde, seismisko datu apstrāde, gravimetrisko, ģeoķīmisko un citu iespējamo datu iegūšana.

5. Iesniegumam pievienotie dokumentu oriģināli vai to apliecinātas kopijas:

5.1. komersanta reģistrācijas apliecība (ja komersants ir reģistrēts ārvalstīs) ____ lp.
5.2. dokuments, kas apliecina, ka pretendentu ir izvēlējušies visi licences laukuma teritorijā esošie zemes īpašnieki (izņemot valsti)* ____ lp.
(datums**) (iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts**)

Piezīmes.

1. * Dokumentu iesniedz, ja licences laukums ir uz sauszemes.

2. ** Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 805
Kārtība, kādā nododami dati, paraugi, pārskati un informācija, kas iegūta ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šis pielikums nosaka kārtību, kādā licenciāts nodod valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves gaitā iegūto ģeofizikālo un ģeoķīmisko pētījumu datus, jūras gultnes un grunšu pētījumu datus un paraugus, informāciju par urbšanas darbiem un citu informāciju.

2. Atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 23. panta otrajai daļai licenciāts sniedz centram datus un informāciju saskaņā ar grafiku un šo kārtību.

2. Ģeoloģiskā informācija par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbiem, kas veikti jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos

2.1. Ģeofizikālie pētījumi

3.  60 dienu laikā pēc ģeofizikālo pētījumu pabeigšanas jāiesniedz šādi dati, paraugi un pārskati dalījumā pa atsevišķiem darbu veidiem:

3.1. par seismiskajiem pētījumiem:

3.1.1. primārie seismiskie ieraksti SEGY formātā (Society of Exploration Geophysicists Y format (Izpētes ģeofiziķu sabiedrības formāts Y)) un attiecīgā lauku novērojumu dokumentācija;

3.1.2. priekšapstrādes summārie un migrētie griezumi SEGY formātā;

3.1.3. galīgās apstrādes summārie un migrētie griezumi SEGY formātā. Trīsdimensionālo (3D) pētījumu rezultāti – kā digitālie dati, kas ietver 3D seismisko kubu;

3.1.4. jebkuras citas speciālās apstrādes rezultātu digitālie dati;

3.1.5. datu pārapstrādes rezultāti;

3.1.6. galīgo summāro un migrēto seismisko griezumu izdrukas, citu speciālās apstrādes un pārapstrādes rezultātu izdrukas;

3.1.7. navigācijas dati UKOOA formātā (U. K. Offshore Operators Association format (Lielbritānijas jūras darbu izpildītāju asociācijas formāts));

3.1.8. seismiskās ierosas punktu karte (3D pētījumiem – 3D tīkla karte);

3.1.9. darbu izpildītāja sagatavots datu ieguves pārskats, kas satur pārapstrādei nepieciešamo informāciju;

3.1.10. darbu izpildītāja sagatavots datu apstrādes pārskats;

3.2. par gravimetriskajiem un magnetometriskajiem pētījumiem:

3.2.1. mērījumu dati un to apstrādes rezultāti digitālā formātā;

3.2.2. navigācijas dati;

3.2.3. pētījumu pārskati, kas satur informāciju par mērījumu metodēm, visas attiecīgās gravitācijas un magnētiskā lauka kartes, rezultāti un to interpretācijas. 

4. Datu nesējs un datu formāta detaļas jāsaskaņo ar centru.

2.2. Ģeoķīmiskie pētījumi

5.  60 dienu laikā pēc ģeoķīmisko pētījumu pabeigšanas jāiesniedz informācija par visām pētītajām substancēm, iegūtie dati, paraugi un informācija par to piesaisti uz kartes, kā arī pārskati par ģeoķīmiskajiem pētījumiem, kas satur informāciju par precīzu atrašanās vietu, izpētes metodēm un interpretācijas rezultātiem. 

2.3. Jūras gultnes un grunšu pētījumi

6.  60 dienu laikā pēc jūras gultnes un grunšu pētījumu pabeigšanas jāiesniedz darbu gaitā iegūtie dati, paraugi un informācija par to piesaisti uz kartes, kā arī pārskati, kas satur informāciju par pētījumu vietu piesaisti, analītiskajām metodēm, rezultātiem un interpretāciju.

2.4. Urbšanas darbi

7.  60 dienu laikā pēc urbšanas darbu pabeigšanas jāiesniedz:

7.1. dati un pārskati attiecībā uz monitoringu un pētījumiem urbumā, tai skaitā:

7.1.1. pārskats par urbšanas duļķu parametriem urbšanas gaitā;

7.1.2. karotāžas digitālie dati, kā arī plēves un papīra izdrukas katram karotāžas intervālam;

7.1.3. apvienoti, apstrādāti un interpretēti karotāžas digitālie dati, kā arī papīra izdrukas. Datu apstrādes un interpretācijas pārskati;

7.1.4. inklinometrijas dati;

7.1.5. vertikālās seismiskās profilēšanas dati, primārie digitālie dati un standartapstrādes rezultāti, seismisko viļņu ātrumu dati;

7.2. šādi paraugi (paraugi jāpiegādā iepakojumā, kas nodrošina to ilgtermiņa identifikāciju un uzglabāšanu):

7.2.1. iežu drumslu paraugi (nemazgāti, kā arī mazgāti un izžāvēti);

7.2.2. urbšanas duļķu paraugi;

7.2.3. urbšanas serdes un grunts sāntvērēja paraugi;

7.2.4. kolektorslāņa fluīda paraugi.

8.  120 dienu laikā pēc urbšanas darbu pabeigšanas jāiesniedz šādi pārskati par urbuma paraugu pētījumiem:

8.1. pārskati par veiktajiem stratigrāfiskajiem, sedimentoloģiskajiem un paleontoloģiskajiem pētījumiem;

8.2. seržu apraksti un krāsainas seržu fotogrāfijas;

8.3. seržu materiāla mērījumu un analīžu rezultāti;

8.4. slāņa ūdeņu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati;

8.5. pārskats par spiediena, apjoma un temperatūras attiecībām iegūtajos ogļūdeņražos – PVT pārskats (Pressure–Volume–Temperature (spiediens–apjoms–temperatūra));

8.6. pārskats par iespējamiem cilmiežiem.

9.  60 dienu laikā pēc eksperimentālās ieguves darbu pabeigšanas jāiesniedz pārskats par eksperimentālās ieguves primārajiem datiem un to apstrādes rezultātiem. Pārskatā jāiekļauj šāda informācija:

9.1. vispārīga informācija par urbumu, tā nosaukums, atrašanās vietas plaknes koordinātas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS92TM (turpmāk – koordinātas LKS92TM) (ja zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence) laukums atrodas uz sauszemes) vai ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (turpmāk – koordinātas WGS84) (ja licences laukums atrodas jūrā);

9.2. spiediena un temperatūras izmaiņu primārie dati urbumā un uz zemes virsmas, dati par separatoru, urbuma atveres izmēru, ieguvi laika vienībā un kopsummā, kā arī dati par to, cik procentos no kopējā iegūtā fluīda daudzuma diennaktī bija nafta un cik – naftas ūdeņi;

9.3. informācija par atsevišķiem eksperimentālās ieguves posmiem, ieskaitot perforācijas veidu un intervālus, kā arī urbumu tīrīšanu un naftas pieteces intensifikācijas izmantošanu;

9.4. citi izmērītie dati un parametri, kas iegūti eksperimentālās ieguves gaitā;

9.5. eksperimentālajā ieguvē aprēķinātie parametri;

9.6. galvenās līknes un grafiki, kas iegūti un izmantoti urbumu optimālā debita noteikšanai.

10.  180 dienu laikā pēc urbuma ierīkošanas pabeigšanas jāiesniedz noslēguma ģeoloģiski tehniskais pārskats. Pārskatā jāiekļauj šāda informācija:

10.1. vispārīga informācija par urbumu, tā nosaukums, atrašanās vietas plaknes koordinātas LKS92TM (ja licences laukums atrodas uz sauszemes) vai ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas WGS84 (ja licences laukums atrodas jūrā);

10.2. urbšanas iekārta, urbuma atveres absolūtā augstuma atzīme, darbu izpildītājs, darbu grafiks, laika patēriņš un urbuma dziļums, norādot iežu ģeoloģisko vecumu skaldvirsmas zonā, kā arī jūras dziļums, ja licences laukums atrodas jūrā;

10.3. urbšanas procesa apraksts, norādot tehniskās problēmas un to novērtējumu;

10.4. urbšanas gaitā iegūtās ģeoloģiskās informācijas apkopojums;

10.5. ziņas par izmantotajām apvalkcaurulēm un urbuma cementāciju;

10.6. apraksts par urbuma pabeigšanu un tā stāvokli darbu pabeigšanas brīdī;

10.7. apvienots urbuma ģeoloģiski tehniskais griezums ar karotāžas diagrammām, informāciju par urbuma konstrukciju, tamponāžu, seržu ņemšanu, izmēģinājumu intervāliem, litoloģiju un citiem datiem.

2.5. Datu un pārskatu iesniegšana

11. Ieguves darbu laikā līdz katra mēneša desmitajam datumam jāiesniedz ziņojums, kurā norādīts iepriekšējā mēnesī iegūtās naftas apjoms.

12.  180  dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai papildu programmas (ja tādas ir) izpildes un jebkuru citu pētījumu pabeigšanas jāiesniedz gala ziņojumu oriģināli ar apvienotiem šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. apakšnodaļā minētajiem datiem. Ziņojumā jāiekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģiskais raksturojums (ieskaitot ģeoloģiski tehniskos griezumus ar analizēto paraugu ņemšanas vietām), informācija par paraugiem veiktajām analīzēm, testēšanas metodiku un rezultātiem,  ogļūdeņražu kopējiem un iegūstamiem krājumiem, izvērsts ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķins (ieskaitot krājumu aprēķinu plānus, parametrus un to pamatojumu) un krājumu aprēķinu metodikas apraksts, kā arī licences laukumā esošās iegulas daļas ekonomiskais novērtējums.

3. Ģeoloģiskā informācija par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbiem, kuri veikti nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašumā

3.1. Ģeofizikālie pētījumi

13.  60 dienu laikā pēc ģeofizikālo pētījumu pabeigšanas jāiesniedz šādi dati, paraugi un pārskati dalījumā pa atsevišķiem darbu veidiem:

13.1. par seismiskajiem pētījumiem:

13.1.1. primārie seismiskie ieraksti SEGY formātā un attiecīgā lauku novērojumu dokumentācija;

13.1.2. priekšapstrādes summārie un migrētie griezumi SEGY formātā;

13.1.3. galīgās apstrādes summārie un migrētie griezumi SEGY formātā. Trīsdimensionālo (3D) pētījumu rezultāti – kā digitālie dati, kas ietver 3D seismisko kubu;

13.1.4. jebkuras citas speciālās apstrādes rezultātu digitālie dati;

13.1.5. galīgo summāro un migrēto seismisko griezumu izdrukas;

13.1.6. navigācijas dati;

13.1.7. seismiskās ierosas punktu karte (3D pētījumiem – 3D tīkla karte);

13.1.8. darbu izpildītāja sagatavots datu ieguves pārskats, kas satur pārapstrādei nepieciešamo informāciju;

13.1.9. darbu izpildītāja sagatavots datu apstrādes pārskats;

13.2. par gravimetriskajiem un magnetometriskajiem pētījumiem:

13.2.1. mērījumu dati digitālā formātā;

13.2.2. navigācijas dati;

13.2.3. pētījumu pārskati, kas satur informāciju par mērījumu metodēm, visas attiecīgās gravitācijas un magnētiskā lauka kartes un rezultāti. 

14. Datu nesējs un datu formāta detaļas jāsaskaņo ar centru.

3.2. Ģeoķīmiskie pētījumi

15.  60 dienu laikā pēc ģeoķīmisko pētījumu pabeigšanas jāiesniedz informācija par visām pētītajām substancēm, iegūtie dati, paraugi un informācija par to piesaisti uz kartes, pārskati par ģeoķīmiskajiem pētījumiem, kas satur informāciju par precīzu atrašanās vietu, izpētes metodēm un interpretācijas rezultātiem. 

3.3. Urbšanas darbi

16.  60 dienu laikā pēc urbšanas darbu pabeigšanas jāiesniedz:

16.1. dati un pārskati attiecībā uz monitoringu un pētījumiem urbumā, tai skaitā:

16.1.1. pārskats par urbšanas duļķu parametriem urbšanas gaitā;

16.1.2. karotāžas digitālie dati, kā arī plēves un papīra izdrukas katram karotāžas intervālam;

16.1.3. apvienoti un apstrādāti karotāžas digitālie dati, kā arī papīra izdrukas un datu apstrādes pārskati;

16.1.4. inklinometrijas dati;

16.1.5. vertikālās seismiskās profilēšanas dati, primārie digitālie dati un standartapstrādes rezultāti, seismisko viļņu ātrumu dati;

16.2. šādi paraugi (paraugi jāpiegādā iepakojumā, kas nodrošina to ilgtermiņa identifikāciju un uzglabāšanu):

16.2.1. iežu drumslu paraugi (nemazgāti, kā arī mazgāti un izžāvēti);

16.2.2. urbšanas duļķu paraugi;

16.2.3. urbšanas serdes un grunts sāntvērēja paraugi;

16.2.4. kolektorslāņa fluīda paraugi.

17.  120 dienu laikā pēc urbšanas darbu pabeigšanas jāiesniedz pārskati par urbuma paraugu pētījumiem:

17.1. pārskati par veiktajiem stratigrāfiskajiem, sedimentoloģiskajiem un paleontoloģiskajiem pētījumiem;

17.2. seržu apraksti un krāsainas seržu fotogrāfijas;

17.3. slāņa ūdeņu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati;

17.4. pārskats par spiediena, apjoma un temperatūras attiecībām iegūtajos ogļūdeņražos – PVT pārskats (Pressure–Volume–Temperature (spiediens–apjoms–temperatūra));

17.5. pārskats par iespējamiem cilmiežiem.

18.  60 dienu laikā pēc eksperimentālās ieguves darbu pabeigšanas jāiesniedz pārskats par eksperimentālās ieguves primārajiem datiem un to apstrādes rezultātiem. Pārskatā jāiekļauj šāda informācija:

18.1. vispārīga informācija par urbumu, tā nosaukums, atrašanās vietas plaknes koordinātas LKS92TM;

18.2. spiediena un temperatūras izmaiņu primārie dati urbumā un uz zemes virsmas, dati par separatoru, urbuma atveres izmēru, ieguvi laika vienībā un kopsummā, kā arī dati par to, cik procentos no kopējā iegūtā fluīda daudzuma diennaktī bija nafta un cik – naftas ūdeņi;

18.3. informācija par atsevišķiem eksperimentālās ieguves posmiem, ieskaitot perforācijas veidu un intervālus, kā arī urbumu tīrīšanu un naftas pieteces intensifikācijas izmantošanu;

18.4. citi izmērītie dati un parametri, kas iegūti eksperimentālās ieguves gaitā;

18.5. eksperimentālajā ieguvē aprēķinātie parametri;

18.6. galvenās līknes un grafiki, kas iegūti un izmantoti urbumu optimālā debita noteikšanai.

19.  180 dienu laikā pēc urbuma ierīkošanas pabeigšanas jāiesniedz noslēguma ģeoloģiski tehniskais pārskats. Pārskatā jāiekļauj šāda informācija:

19.1. vispārīga informācija par urbumu, tā nosaukums, atrašanās vietas plaknes koordinātas LKS92TM;

19.2. urbšanas iekārta, urbuma atveres absolūtā augstuma atzīme, darbu grafiks un urbuma dziļums, norādot iežu ģeoloģisko vecumu skaldvirsmas zonā;

19.3. urbšanas procesa apraksts, norādot tehniskās problēmas un to novērtējumu;

19.4. urbšanas gaitā iegūtās ģeoloģiskās informācijas apkopojums;

19.5. ziņas par izmantotajām apvalkcaurulēm un urbuma cementāciju;

19.6. apraksts par urbuma pabeigšanu un tā stāvokli darbu pabeigšanas brīdī;

19.7. apvienots urbuma ģeoloģiski tehniskais griezums ar karotāžas diagrammām, informāciju par urbuma konstrukciju, tamponāžu, seržu ņemšanu, izmēģinājumu intervāliem, litoloģiju un citiem datiem.

3.4. Datu un pārskatu iesniegšana

20. Ieguves darbu laikā līdz katra mēneša desmitajam datumam jāiesniedz ziņojums, kurā norādīts iepriekšējā mēnesī iegūto ogļūdeņražu apjoms.

21.  180 dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai papildu programmas (ja tādas ir) izpildes un jebkuru citu pētījumu pabeigšanas jāiesniedz gala ziņojumu oriģināli ar apvienotiem šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšnodaļā minētajiem datiem. Ziņojumā jāiekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģiskais raksturojums (ieskaitot ģeoloģiski tehniskos griezumus ar analizēto paraugu ņemšanas vietām), informācija par paraugiem veiktajām analīzēm, testēšanas metodiku un rezultātiem, ogļūdeņražu kopējiem un iegūstamiem krājumiem, izvērsts ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķins (ieskaitot krājumu aprēķinu plānus, parametrus un to pamatojumu) un krājumu aprēķinu metodikas apraksts.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

5. pielikums

Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 805

Ekonomikas ministrijai
Iesniegums par zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 90. punktu un

Ministru kabineta ____. gada ___. _____________rīkojumu Nr.  ,
(rīkojuma nosaukums)

iesniedzu(-am) šādu informāciju un dokumentus, lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas licenci (turpmāk – licence) ogļūdeņražu izpētei un ieguvei nekustamajos īpašumos, kas nav valsts īpašums,

, :
(pagasts) (novads)
1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. komersanta nosaukums
1.2. komersanta reģistrācijas numurs, datums un vieta
 
1.3. juridiskā adrese
 
1.4. tālruņa numurs
1.5. faksa numurs (ja ir)
1.6. e-pasta adrese (ja ir)
1.7. tīmekļvietnes adrese (ja ir)
 

2. Vēlamais licences darbības laiks (gados)

 

3. Iesniegumam pievienotie dokumenti:

3.1. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu ____ lp.
3.2. minimālā darbu programma, kurā iekļauta šāda informācija: ____ lp.
3.2.1. darbu sadalījums pa gadiem ogļūdeņražu izpētes darbu fāzē

3.2.2. veids, kādā tehniski izpilda seismiskos darbus (2D (divdimensiju), 3D (trīsdimensiju) vai 4D (četrdimensiju) metodes izmantošana)

3.2.3. seismisko datu apstrāde un interpretācija

3.2.4. gravimetrisko un ģeoķīmisko vai citu datu iegūšanas veidi

3.2.5. vispārējs teritorijas ģeoloģiskais raksturojums

3.2.6. izpētes darbu urbumu apraksts (plānoto urbumu ģeoloģiski tehniskais griezums un apraksts (urbumu skaits, dziļums)), ja tādi tiek plānoti;

3.2.7. pirms licences laukuma noteikšanas ierīkotā urbuma tehniskā stāvokļa novērtēšanas programma, lai noskaidrotu tā turpmākās izmantošanas iespējas ogļūdeņražu izpētē un ieguvē, ja pretendentam ir nodoms izmantot esošo urbumu, vai esošā urbuma likvidēšanas (noslēgšanas) programma atbilstoši vides aizsardzības prasībām

3.2.8. izpētes darbu apjoms un izmaksas euro pa atsevišķiem darbu veidiem

 
3.3. dokuments, kas apliecina, ka pretendents ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr.  761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), vai standartu LVS EN ISO 14001:2005/AC:2009 "Vides pārvaldības sistēmas – Prasības vadlīniju pielietošanai (ISO 14001:2004/Cor 1:2009)" ____ lp.
3.4. nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisks apliecinājums par pretendenta izvēli licences saņemšanai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ____ lp.
(datums*) (iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 805Pieņemts: 22.12.2015.Stājas spēkā: 12.01.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 6 (5578), 11.01.2016. OP numurs: 2016/6.3
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
279081
12.01.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva