Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā

1.pants. Ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā Konvencija par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 3.pantu Latvijas Republikas kompetentā iestāde ir Finanšu ministrija vai tās pilnvarotais pārstāvis.

4.pants. Konvencija attiecas uz Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.panta trešo daļu Latvijas Republika patur tiesības informēt tās rezidentus un valstspiederīgos par informācijas pārsūtīšanu saskaņā ar Konvencijas 5. un 7.pantu.

6.pants. Latvijas Republika nepiemēro Konvencijas 21.panta trešo un ceturto daļu attiecībā uz Konvencijas dalībvalstīm, kuras tai pievienojušās līdz 2011.gada 1.jūnijam un nav ratificējušas 2010.gada 27. maija Protokolu par grozījumiem Konvencijā.

7.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz šādiem Konvencijas 2.panta pirmās daļas "b" punktā (turpmāk - "b" punkts) uzskaitītajiem citas Konvencijas dalībvalsts nodokļiem:

1) obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām sociālās apdrošināšanas institūcijām ["b" punkta (ii) apakšpunkts];

2) īpašuma, dāvinājuma vai mantojuma nodokļiem ["b" punkta (iii) A apakšpunkts];

3) nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai par to lietošanu ["b" punkta (iii) E apakšpunkts];

4) nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamu īpašumu, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi ["b" punkta (iii) F apakšpunkts];

5) jebkuriem citiem nodokļiem ["b" punkta (iii) G apakšpunkts];

6) "b" punkta (iii) apakšpunktā minēto kategoriju nodokļiem, ko uzliek citas Konvencijas dalībvalsts politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā ["b" punkta (iv) apakšpunkts].

8.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "b" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā attiecībā uz visiem nodokļiem, attiecībā uz kuriem Latvijas Republika ir noteikusi atrunu saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu.

9.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "c" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību attiecībā uz jebkuru nodokļu prasījumu, kas uz Konvencijas spēkā stāšanās datumu pastāv attiecībā uz Latvijas Republiku, vai - ja nodokļu prasījumi attiecas uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" vai "b" punktu ir noteikta atruna -, kas pastāv pirms datuma, ar kuru šāda atruna tiek atsaukta.

10.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "d" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu ir noteikta atruna.

11.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "f" punktu Latvijas Republika patur tiesības piemērot 28.panta septīto daļu, tikai lai sniegtu administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākās 1.janvārī vai pēc 1.janvāra trešajā gadā pirms gada, kurā attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā Konvencija.

12.pants. Attiecībā uz Latvijas Republiku Konvencija stājas spēkā tās 28.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

13.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 14.maijā

 

CONVENTION
ON MUTUAL ADMINISTRATIVE ASSISTANCE
IN TAX MATTERS

Preamble

The member States of the Council of Europe and the member countries of the Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), signatories of this Convention,

Considering that the development of international movement of persons, capital, goods and services - although highly beneficial in itself - has increased the possibilities of tax avoidance and evasion and therefore requires increasing co-operation among tax authorities;

Welcoming the various efforts made in recent years to combat tax avoidance and tax evasion on an international level, whether bilaterally or multilaterally;

Considering that a co-ordinated effort between States is necessary in order to foster all forms of administrative assistance in matters concerning taxes of any kind whilst at the same time ensuring adequate protection of the rights of taxpayers;

Recognising that international co-operation can play an important part in facilitating the proper determination of tax liabilities and in helping the taxpayer to secure his rights;

Considering that fundamental principles entitling every person to have his rights and obligations determined in accordance with a proper legal procedure should be recognised as applying to tax matters in all States and that States should endeavour to protect the legitimate interests of taxpayers, including appropriate protection against discrimination and double taxation;

Convinced therefore that States should carry out measures or supply information, having regard to the necessity of protecting the confidentiality of information, and taking account of international instruments for the protection of privacy and flows of personal data;

Considering that a new co-operative environment has emerged and that it is desirable that a multilateral instrument is made available to allow the widest number of States to obtain the benefits of the new co-operative environment and at the same time implement the highest international standards of co-operation in the tax field;

Desiring to conclude a convention on mutual administrative assistance in tax matters,

Have agreed as follows:

Chapter I - Scope of the Convention

Article 1 - Object of the Convention and persons covered

1. The Parties shall, subject to the provisions of Chapter IV, provide administrative assistance to each other in tax matters. Such assistance may involve, where appropriate, measures taken by judicial bodies.

2. Such administrative assistance shall comprise:

a. exchange of information, including simultaneous tax examinations and participation in tax examinations abroad;

b. assistance in recovery, including measures of conservancy; and

c. service of documents.

3. A Party shall provide administrative assistance whether the person affected is a resident or national of a Party or of any other State.

Article 2 - Taxes covered

1. This Convention shall apply:

a. to the following taxes:

i. taxes on income or profits,

ii. taxes on capital gains which are imposed separately from the tax on income or profits,

iii. taxes on net wealth,

imposed on behalf of a Party; and

b. to the following taxes:

i. taxes on income, profits, capital gains or net wealth which are imposed on behalf of political subdivisions or local authorities of a Party,

ii. compulsory social security contributions payable to general government or to social security institutions established under public law, and

iii. taxes in other categories, except customs duties, imposed on behalf of a Party, namely:

A estate, inheritance or gift taxes,

B taxes on immovable property,

C general consumption taxes, such as value added or sales taxes,

D specific taxes on goods and services such as excise taxes,

E taxes on the use or ownership of motor vehicles,

F taxes on the use or ownership of movable property other than motor vehicles,

G any other taxes;

iv. taxes in categories referred to in sub-paragraph iii. above which are imposed on behalf of political subdivisions or local authorities of a Party.

2. The existing taxes to which the Convention shall apply are listed in Annex A in the categories referred to in paragraph 1.

3. The Parties shall notify the Secretary General of the Council of Europe or the Secretary General of OECD (hereinafter referred to as the "Depositaries") of any change to be made to Annex A as a result of a modification of the list mentioned in paragraph 2. Such change shall take effect on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Depositary.

4. The Convention shall also apply, as from their adoption, to any identical or substantially similar taxes which are imposed in a Contracting State after the entry into force of the Convention in respect of that Party in addition to or in place of the existing taxes listed in Annex A and, in that event, the Party concerned shall notify one of the Depositaries of the adoption of the tax in question.

Chapter II - General definitions

Article 3 - Definitions

1. For the purposes of this Convention, unless the context otherwise requires:

a. the terms "applicant State" and "requested State" mean respectively any Party applying for administrative assistance in tax matters and any Party requested to provide such assistance;

b. the term "tax" means any tax or social security contribution to which the Convention applies pursuant to Article 2;

c. the term "tax claim" means any amount of tax, as well as interest thereon, related administrative fines and costs incidental to recovery, which are owed and not yet paid;

d. the term "competent authority" means the persons and authorities listed in Annex B;

e. the term "nationals" in relation to a Party means:

i. all individuals possessing the nationality of that Party, and

ii. all legal persons, partnerships, associations and other entities deriving their status as such from the laws in force in that Party.

For each Party that has made a declaration for that purpose, the terms used above will be understood as defined in Annex C.

2. As regards the application of the Convention by a Party, any term not defined therein shall, unless the context otherwise requires, have the meaning which it has under the law of that Party concerning the taxes covered by the Convention.

3. The Parties shall notify one of the Depositaries of any change to be made to Annexes B and C. Such change shall take effect on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Depositary in question.

Chapter III - Forms of assistance

Section I - Exchange of information

Article 4 - General provision

1. The Parties shall exchange any information, in particular as provided in this section, that is foreseeably relevant for the administration or enforcement of their domestic laws concerning the taxes covered by this Convention.

2. Deleted.

3. Any Party may, by a declaration addressed to one of the Depositaries, indicate that, according to its internal legislation, its authorities may inform its resident or national before transmitting information concerning him, in conformity with Articles 5 and 7.

Article 5 - Exchange of information on request

1. At the request of the applicant State, the requested State shall provide the applicant State with any information referred to in Article 4 which concerns particular persons or transactions.

2. If the information available in the tax files of the requested State is not sufficient to enable it to comply with the request for information, that State shall take all relevant measures to provide the applicant State with the information requested.

Article 6 - Automatic exchange of information

With respect to categories of cases and in accordance with procedures which they shall determine by mutual agreement, two or more Parties shall automatically exchange the information referred to in Article 4.

Article 7 - Spontaneous exchange of information

1. A Party shall, without prior request, forward to another Party information of which it has knowledge in the following circumstances:

a. the first-mentioned Party has grounds for supposing that there may be a loss of tax in the other Party;

b. a person liable to tax obtains a reduction in or an exemption from tax in the first-mentioned Party which would give rise to an increase in tax or to liability to tax in the other Party;

c. business dealings between a person liable to tax in a Party and a person liable to tax in another Party are conducted through one or more countries in such a way that a saving in tax may result in one or the other Party or in both;

d. a Party has grounds for supposing that a saving of tax may result from artificial transfers of profits within groups of enterprises;

e. information forwarded to the first-mentioned Party by the other Party has enabled information to be obtained which may be relevant in assessing liability to tax in the latter Party.

2. Each Party shall take such measures and implement such procedures as are necessary to ensure that information described in paragraph 1 will be made available for transmission to another Party.

Article 8 - Simultaneous tax examinations

1. At the request of one of them, two or more Parties shall consult together for the purposes of determining cases and procedures for simultaneous tax examinations. Each Party involved shall decide whether or not it wishes to participate in a particular simultaneous tax examination.

2. For the purposes of this Convention, a simultaneous tax examination means an arrangement between two or more Parties to examine simultaneously, each in its own territory, the tax affairs of a person or persons in which they have a common or related interest, with a view to exchanging any relevant information which they so obtain.

Article 9 - Tax examinations abroad

1. At the request of the competent authority of the applicant State, the competent authority of the requested State may allow representatives of the competent authority of the applicant State to be present at the appropriate part of a tax examination in the requested State.

2. If the request is acceded to, the competent authority of the requested State shall, as soon as possible, notify the competent authority of the applicant State about the time and place of the examination, the authority or official designated to carry out the examination and the procedures and conditions required by the requested State for the conduct of the examination. All decisions with respect to the conduct of the tax examination shall be made by the requested State.

3. A Party may inform one of the Depositaries of its intention not to accept, as a general rule, such requests as are referred to in paragraph 1. Such a declaration may be made or withdrawn at any time.

Article 10 - Conflicting information

If a Party receives from another Party information about a person's tax affairs which appears to it to conflict with information in its possession, it shall so advise the Party which has provided the information.

Section II - Assistance in recovery

Article 11 - Recovery of tax claims

1. At the request of the applicant State, the requested State shall, subject to the provisions of Articles 14 and 15, take the necessary steps to recover tax claims of the first-mentioned State as if they were its own tax claims.

2. The provision of paragraph 1 shall apply only to tax claims which form the subject of an instrument permitting their enforcement in the applicant State and, unless otherwise agreed between the Parties concerned, which are not contested.

However, where the claim is against a person who is not a resident of the applicant State, paragraph 1 shall only apply, unless otherwise agreed between the Parties concerned, where the claim may no longer be contested.

3. The obligation to provide assistance in the recovery of tax claims concerning a deceased person or his estate, is limited to the value of the estate or of the property acquired by each beneficiary of the estate, according to whether the claim is to be recovered from the estate or from the beneficiaries thereof.

Article 12 - Measures of conservancy

At the request of the applicant State, the requested State shall, with a view to the recovery of an amount of tax, take measures of conservancy even if the claim is contested or is not yet the subject of an instrument permitting enforcement.

Article 13 - Documents accompanying the request

1. The request for administrative assistance under this section shall be accompanied by:

a. a declaration that the tax claim concerns a tax covered by the Convention and, in the case of recovery that, subject to paragraph 2 of Article 11, the tax claim is not or may not be contested,

b. an official copy of the instrument permitting enforcement in the applicant State, and

c. any other document required for recovery or measures of conservancy.

2. The instrument permitting enforcement in the applicant State shall, where appropriate and in accordance with the provisions in force in the requested State, be accepted, recognised, supplemented or replaced as soon as possible after the date of the receipt of the request for assistance, by an instrument permitting enforcement in the latter State.

Article 14 - Time limits

1. Questions concerning any period beyond which a tax claim cannot be enforced shall be governed by the law of the applicant State. The request for assistance shall give particulars concerning that period.

2. Acts of recovery carried out by the requested State in pursuance of a request for assistance, which, according to the laws of that State, would have the effect of suspending or interrupting the period mentioned in paragraph 1, shall also have this effect under the laws of the applicant State. The requested State shall inform the applicant State about such acts.

3. In any case, the requested State is not obliged to comply with a request for assistance which is submitted after a period of 15 years from the date of the original instrument permitting enforcement.

Article 15 - Priority

The tax claim in the recovery of which assistance is provided shall not have in the requested State any priority specially accorded to the tax claims of that State even if the recovery procedure used is the one applicable to its own tax claims.

Article 16 - Deferral of payment

The requested State may allow deferral of payment or payment by instalments if its laws or administrative practice permit it to do so in similar circumstances, but shall first inform the applicant State.

Section III - Service of documents

Article 17 - Service of documents

1. At the request of the applicant State, the requested State shall serve upon the addressee documents, including those relating to judicial decisions, which emanate from the applicant State and which relate to a tax covered by this Convention.

2. The requested State shall effect service of documents:

a. by a method prescribed by its domestic laws for the service of documents of a substantially similar nature;

b. to the extent possible, by a particular method requested by the applicant State or the closest to such method available under its own laws.

3. A Party may effect service of documents directly through the post on a person within the territory of another Party.

4. Nothing in the Convention shall be construed as invalidating any service of documents by a Party in accordance with its laws.

5. When a document is served in accordance with this article, it need not be accompanied by a translation. However, where it is satisfied that the addressee cannot understand the language of the document, the requested State shall arrange to have it translated into or a summary drafted in its or one of its official languages. Alternatively, it may ask the applicant State to have the document either translated into or accompanied by a summary in one of the official languages of the requested State, the Council of Europe or the OECD.

Chapter IV - Provisions relating to all forms of assistance

Article 18 - Information to be provided by the applicant State

1. A request for assistance shall indicate where appropriate:

a. the authority or agency which initiated the request made by the competent authority;

b. the name, address, or any other particulars assisting in the identification of the person in respect of whom the request is made;

c. in the case of a request for information, the form in which the applicant State wishes the information to be supplied in order to meet its needs;

d. in the case of a request for assistance in recovery or measures of conservancy, the nature of the tax claim, the components of the tax claim and the assets from which the tax claim may be recovered;

e. in the case of a request for service of documents, the nature and the subject of the document to be served;

f. whether it is in conformity with the law and administrative practice of the applicant State and whether it is justified in the light of the requirements of Article 21.2.g.

2. As soon as any other information relevant to the request for assistance comes to its knowledge, the applicant State shall forward it to the requested State.

Article 19 - Deleted

Article 20 - Response to the request for assistance

1. If the request for assistance is complied with, the requested State shall inform the applicant State of the action taken and of the result of the assistance as soon as possible.

2. If the request is declined, the requested State shall inform the applicant State of that decision and the reason for it as soon as possible.

3. If, with respect to a request for information, the applicant State has specified the form in which it wishes the information to be supplied and the requested State is in a position to do so, the requested State shall supply it in the form requested.

Article 21 - Protection of persons and limits to the obligation to provide assistance

1. Nothing in this Convention shall affect the rights and safeguards secured to persons by the laws or administrative practice of the requested State.

2. Except in the case of Article 14, the provisions of this Convention shall not be construed so as to impose on the requested State the obligation:

a. to carry out measures at variance with its own laws or administrative practice or the laws or administrative practice of the applicant State;

b. to carry out measures which would be contrary to public policy (ordre public);

c. to supply information which is not obtainable under its own laws or its administrative practice or under the laws of the applicant State or its administrative practice;

d. to supply information which would disclose any trade, business, industrial, commercial or professional secret, or trade process, or information the disclosure of which would be contrary to public policy (ordre public);

e. to provide administrative assistance if and insofar as it considers the taxation in the applicant State to be contrary to generally accepted taxation principles or to the provisions of a convention for the avoidance of double taxation, or of any other convention which the requested State has concluded with the applicant State;

f. to provide administrative assistance for the purpose of administering or enforcing a provision of the tax law of the applicant State, or any requirement connected therewith, which discriminates against a national of the requested State as compared with a national of the applicant State in the same circumstances;

g. to provide administrative assistance if the applicant State has not pursued all reasonable measures available under its laws or administrative practice, except where recourse to such measures would give rise to disproportionate difficulty;

h. to provide assistance in recovery in those cases where the administrative burden for that State is clearly disproportionate to the benefit to be derived by the applicant State.

3. If information is requested by the applicant State in accordance with this Convention, the requested State shall use its information gathering measures to obtain the requested information, even though the requested State may not need such information for its own tax purposes. The obligation contained in the preceding sentence is subject to the limitations contained in this Convention, but in no case shall such limitations, including in particular those of paragraphs 1 and 2, be construed to permit a requested State to decline to supply information solely because it has no domestic interest in such information.

4. In no case shall the provisions of this Convention, including in particular those of paragraphs 1 and 2, be construed to permit a requested State to decline to supply information solely because the information is held by a bank, other financial institution, nominee or person acting in an agency or a fiduciary capacity or because it relates to ownership interests in a person.

Article 22 - Secrecy

1. Any information obtained by a Party under this Convention shall be treated as secret and protected in the same manner as information obtained under the domestic law of that Party and, to the extent needed to ensure the necessary level of protection of personal data, in accordance with the safeguards which may be specified by the supplying Party as required under its domestic law.

2. Such information shall in any case be disclosed only to persons or authorities (including courts and administrative or supervisory bodies) concerned with the assessment, collection or recovery of, the enforcement or prosecution in respect of, or the determination of appeals in relation to, taxes of that Party, or the oversight of the above. Only the persons or authorities mentioned above may use the information and then only for such purposes. They may, notwithstanding the provisions of paragraph 1, disclose it in public court proceedings or in judicial decisions relating to such taxes.

3. If a Party has made a reservation provided for in sub-paragraph a. of paragraph 1 of Article 30, any other Party obtaining information from that Party shall not use it for the purpose of a tax in a category subject to the reservation. Similarly, the Party making such a reservation shall not use information obtained under this Convention for the purpose of a tax in a category subject to the reservation.

4. Notwithstanding the provisions of paragraphs 1, 2 and 3, information received by a Party may be used for other purposes when such information may be used for such other purposes under the laws of the supplying Party and the competent authority of that Party authorises such use. Information provided by a Party to another Party may be transmitted by the latter to a third Party, subject to prior authorisation by the competent authority of the first-mentioned Party.

Article 23 - Proceedings

1. Proceedings relating to measures taken under this Convention by the requested State shall be brought only before the appropriate body of that State.

2. Proceedings relating to measures taken under this Convention by the applicant State, in particular those which, in the field of recovery, concern the existence or the amount of the tax claim or the instrument permitting its enforcement, shall be brought only before the appropriate body of that State. If such proceedings are brought, the applicant State shall inform the requested State which shall suspend the procedure pending the decision of the body in question. However, the requested State shall, if asked by the applicant State, take measures of conservancy to safeguard recovery. The requested State can also be informed of such proceedings by any interested person. Upon receipt of such information the requested State shall consult on the matter, if necessary, with the applicant State.

3. As soon as a final decision in the proceedings has been given, the requested State or the applicant State, as the case may be, shall notify the other State of the decision and the implications which it has for the request for assistance.

Chapter V - Special provisions

Article 24 - Implementation of the Convention

1. The Parties shall communicate with each other for the implementation of this Convention through their respective competent authorities. The competent authorities may communicate directly for this purpose and may authorise subordinate authorities to act on their behalf. The competent authorities of two or more Parties may mutually agree on the mode of application of the Convention among themselves.

2. Where the requested State considers that the application of this Convention in a particular case would have serious and undesirable consequences, the competent authorities of the requested and of the applicant State shall consult each other and endeavour to resolve the situation by mutual agreement.

3. A co-ordinating body composed of representatives of the competent authorities of the Parties shall monitor the implementation and development of this Convention, under the aegis of the OECD. To that end, the co-ordinating body shall recommend any action likely to further the general aims of the Convention. In particular it shall act as a forum for the study of new methods and procedures to increase international co-operation in tax matters and, where appropriate, it may recommend revisions or amendments to the Convention. States which have signed but not yet ratified, accepted or approved the Convention are entitled to be represented at the meetings of the co-ordinating body as observers.

4. A Party may ask the co-ordinating body to furnish opinions on the interpretation of the provisions of the Convention.

5. Where difficulties or doubts arise between two or more Parties regarding the implementation or interpretation of the Convention, the competent authorities of those Parties shall endeavour to resolve the matter by mutual agreement. The agreement shall be communicated to the co-ordinating body.

6. The Secretary General of OECD shall inform the Parties, and the Signatory States which have not yet ratified, accepted or approved the Convention, of opinions furnished by the co-ordinating body according to the provisions of paragraph 4 above and of mutual agreements reached under paragraph 5 above.

Article 25 - Language

Requests for assistance and answers thereto shall be drawn up in one of the official languages of the OECD and of the Council of Europe or in any other language agreed bilaterally between the Contracting States concerned.

Article 26 - Costs

Unless otherwise agreed bilaterally by the Parties concerned:

a. ordinary costs incurred in providing assistance shall be borne by the requested State;

b. extraordinary costs incurred in providing assistance shall be borne by the applicant State.

Chapter VI - Final provisions

Article 27 - Other international agreements or arrangements

1. The possibilities of assistance provided by this Convention do not limit, nor are they limited by, those contained in existing or future international agreements or other arrangements between the Parties concerned or other instruments which relate to co-operation in tax matters.

2. Notwithstanding paragraph 1, those Parties which are member States of the European Union can apply, in their mutual relations, the possibilities of assistance provided for by the Convention in so far as they allow a wider co-operation than the possibilities offered by the applicable European Union rules.

Article 28 - Signature and entry into force of the Convention

1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and the member countries of OECD. It is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with one of the Depositaries.

2. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which five States have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph 1.

3. In respect of any member State of the Council of Europe or any member country of OECD which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.

4. Any member State of the Council of Europe or any member country of OECD which becomes a Party to the Convention after the entry into force of the Protocol amending this Convention, opened for signature on 27th May 2010 (the "2010 Protocol"), shall be a Party to the Convention as amended by that Protocol, unless they express a different intention in a written communication to one of the Depositaries.

5. After the entry into force of the 2010 Protocol, any State which is not a member of the Council of Europe or of the OECD may request to be invited to sign and ratify this Convention as amended by the 2010 Protocol. Any request to this effect shall be addressed to one of the Depositaries, who shall transmit it to the Parties. The Depositary shall also inform the Committee of Ministers of the Council of Europe and the OECD Council. The decision to invite States which so request to become Party to this Convention shall be taken by consensus by the Parties to the Convention through the co-ordinating body. In respect of any State ratifying the Convention as amended by the 2010 Protocol in accordance with this paragraph, this Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of ratification with one of the Depositaries.

6. The provisions of this Convention, as amended by the 2010 Protocol, shall have effect for administrative assistance related to taxable periods beginning on or after 1 January of the year following the one in which the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered into force in respect of a Party, or where there is no taxable period, for administrative assistance related to charges to tax arising on or after 1 January of the year following the one in which the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered into force in respect of a Party. Any two or more Parties may mutually agree that the Convention, as amended by the 2010 Protocol, shall have effect for administrative assistance related to earlier taxable periods or charges to tax.

7. Notwithstanding paragraph 6, for tax matters involving intentional conduct which is liable to prosecution under the criminal laws of the applicant Party, the provisions of this Convention, as amended by the 2010 Protocol, shall have effect from the date of entry into force in respect of a Party in relation to earlier taxable periods or charges to tax.

Article 29 - Territorial application of the Convention

1. Each State may, at the time of signature, or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may, at any later date, by a declaration addressed to one of the Depositaries, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Depositary.

3. Any declaration made under either of the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to one of the Depositaries. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Depositary.

Article 30 - Reservations

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval or at any later date, declare that it reserves the right:

a. not to provide any form of assistance in relation to the taxes of other Parties in any of the categories listed in sub-paragraph b. of paragraph 1 of Article 2, provided that it has not included any domestic tax in that category under Annex A of the Convention;

b. not to provide assistance in the recovery of any tax claim, or in the recovery of an administrative fine, for all taxes or only for taxes in one or more of the categories listed in paragraph 1 of Article 2;

c. not to provide assistance in respect of any tax claim, which is in existence at the date of entry into force of the Convention in respect of that State or, where a reservation has previously been made under sub-paragraph a. or b. above, at the date of withdrawal of such a reservation in relation to taxes in the category in question;

d. not to provide assistance in the service of documents for all taxes or only for taxes in one or more of the categories listed in paragraph 1 of Article 2;

e. not to permit the service of documents through the post as provided for in paragraph 3 of Article 17;

f. to apply paragraph 7 of Article 28 exclusively for administrative assistance related to taxable periods beginning on or after 1 January of the third year preceding the one in which the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered into force in respect of a Party, or where there is no taxable period, for administrative assistance related to charges to tax arising on or after 1 January of the third year preceding the one in which the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered into force in respect of a Party.

2. No other reservation may be made.

3. After the entry into force of the Convention in respect of a Party, that Party may make one or more of the reservations listed in paragraph 1 which it did not make at the time of ratification, acceptance or approval. Such reservations shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the reservation by one of the Depositaries.

4. Any Party which has made a reservation under paragraphs 1 and 3 may wholly or partly withdraw it by means of a notification addressed to one of the Depositaries. The withdrawal shall take effect on the date of receipt of such notification by the Depositary in question.

5. A Party which has made a reservation in respect of a provision of this Convention may not require the application of that provision by any other Party; it may, however, if its reservation is partial, require the application of that provision insofar as it has itself accepted it.

Article 31 - Denunciation

1. Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to one of the Depositaries.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Depositary.

3. Any Party which denounces the Convention shall remain bound by the provisions of Article 22 for as long as it retains in its possession any documents or information obtained under the Convention.

Article 32 - Depositaries and their functions

1. The Depositary with whom an act, notification or communication has been accomplished, shall notify the member States of the Council of Europe and the member countries of OECD and any Party to this Convention of:

a. any signature;

b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance or approval;

c. any date of entry into force of this Convention in accordance with the provisions of Articles 28 and 29;

d. any declaration made in pursuance of the provisions of paragraph 3 of Article 4 or paragraph 3 of Article 9 and the withdrawal of any such declaration;

e. any reservation made in pursuance of the provisions of Article 30 and the withdrawal of any reservation effected in pursuance of the provisions of paragraph 4 of Article 30;

f. any notification received in pursuance of the provisions of paragraph 3 or 4 of Article 2, paragraph 3 of Article 3, Article 29 or paragraph 1 of Article 31;

g. any other act, notification or communication relating to this Convention.

2. The Depositary receiving a communication or making a notification in pursuance of the provisions of paragraph 1 shall inform immediately the other Depositary thereof.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed the Convention.

Established by the Depositaries the 1st day of June 2011 pursuant to Article X.4 of the Protocol amending the Convention on Mutual Administrative Assistance in Tax Matters, in English and French, both texts being equally authentic, in two copies of which one shall be deposited in the archives of each Depositary. The Depositaries shall transmit a certified copy to each Party to the Convention as amended by the Protocol and to each State entitled to become a party.

May 29, 2013.

For the Government of
the Republic of Latvia
Mrs. Sanita Pavļuta-Deslandes
the Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary
of the Republic of Latvia to the Republic of France

 

Annex A

Taxes covered

Article 2, paragraph 1.a.i :

- income tax;

- corporation tax;

Article 2, paragraph 1.a.ii : -

Article 2, paragraph 1.a.iii : -

Article 2, paragraph 1.b.i : -

Article 2, paragraph 1.b.ii : -

Article 2, paragraph 1.b.iii.A : -

Article 2, paragraph 1.b.iii.B :

- taxes on immovable property

Article 2, paragraph 1.b.iii.C :

- value-added tax

Article 2, paragraph 1.b.iii.D :

- excise taxes

Article 2, paragraph 1.b.iii.E : -

Article 2, paragraph 1.b.iii.F : -

Article 2, paragraph 1.b.iii.G : -

Article 2, paragraph 1.b.iv : -

 

Annex B

Competent authority

The Ministry of Finance of the Republic of Latvia or its authorised representative.

 

 

Neoficiālais tulkojums latviešu valodā

KONVENCIJA PAR SAVSTARPĒJO ADMINISTRATĪVO PALĪDZĪBU
NODOKĻU JOMĀ

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - ESAO) dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā to, ka personu, kapitāla, preču un pakalpojumu starptautiskas kustības attīstība - lai arī ļoti lietderīga kā tāda - ir palielinājusi iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sadarbību starp nodokļu administrācijām,

atzinīgi novērtējot pēdējo gadu laikā divpusēji un daudzpusēji veiktos dažādos pasākumus starptautiskā līmenī cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas,

ņemot vērā to, ka starp valstīm ir nepieciešama saskaņota rīcība, lai veicinātu visu veidu administratīvo sadarbību attiecībā uz visu veidu nodokļiem, tajā pat laikā nodrošinot pienācīgu nodokļu maksātāju aizsardzību,

atzīstot to, ka starptautiskajai sadarbībai var būt liela nozīme pareizas nodokļu saistību noteikšanas veicināšanā un palīdzības sniegšanā nodokļu maksātājiem to tiesību aizsardzības nodrošināšanā,

ņemot vērā to, ka saskaņā ar attiecīgo juridisko procedūru noteiktie pamatprincipi, kas nosaka katras personas tiesības un pienākumus, ir atzīstami, kā piemērojami nodokļu jomā visās valstīs un šīm valstīm ir jānodrošina nodokļu maksātāju likumīgo tiesību aizsardzība, tai skaitā atbilstoša aizsardzība pret diskrimināciju un nodokļu dubulto uzlikšanu,

tādēļ pārliecinoties par to, ka valstīm būtu jāveic pasākumi vai jāsniedz informācija, ņemot vērā informācijas konfidencialitātes aizsardzības nepieciešamību un privātuma un personas datu plūsmas aizsardzības starptautiskos līdzekļus,

ņemot vērā to, ka ir izveidojusies jauna sadarbības vide un ir vēlams, ka tiek padarīti pieejami daudzpusēji pasākumi, lai lielākai daļai valstu ļautu gūt labumu no jaunās sadarbības vides un tajā pat laikā ieviest augstākos starptautiskos sadarbības standartus nodokļu jomā,

apliecinādamas vēlēšanos noslēgt konvenciju par savstarpējo administratīvo sadarbību nodokļu jomā,

vienojas par tālāk minēto:

I NODAĻA

KONVENCIJAS TVĒRUMS

1.pants

Konvencijas priekšmets un personas, uz kurām tā attiecas

1. Saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem Puses viena otrai nodrošina savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Ja nepieciešams, šāda palīdzība var ietvert juridisko iestāžu pasākumu veikšanu.

2. Šāda administratīvā palīdzība ietver:

a) informācijas apmaiņu, tajā skaitā vienlaicīgas nodokļu pārbaudes un dalību nodokļu pārbaudēs ārvalstī;

b) palīdzību nodokļu piedziņā, tajā skaitā līdzekļu saglabāšanas pasākumus; un

c) dokumentu izsniegšanu.

3. Puse sniedz administratīvo palīdzību, neatkarīgi no tā, vai iesaistītā persona ir Puses vai jebkuras citas valsts rezidents vai valsts piederīgais.

2.pants

Nodokļi, uz ko attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija tiek piemērota attiecībā uz:

a) sekojošiem nodokļiem:

(i) ienākuma vai peļņas nodokļiem,

(ii) kapitāla pieauguma nodokļiem, kas tiek uzlikti atsevišķi no ienākuma vai peļņas nodokļiem,

(iii) kopējā īpašuma (labklājības) nodokļiem,

ko uzliek Puses labā; un

b) sekojošiem nodokļiem:

(i) ienākuma, peļņas, kapitāla pieauguma vai kopējā īpašuma (labklājības) nodokļiem, ko uzliek Puses politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā,

(ii) obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām sociālās apdrošināšanas institūcijām, un

(iii) citu kategoriju nodokļiem, izņemot muitas nodevas, ko uzliek Puses labā, proti:

A. īpašuma, mantojuma vai dāvinājuma nodokļiem,

B. nekustamā īpašuma nodokļiem,

C. vispārējiem patēriņa nodokļiem, kā piemēram, pievienotās vērtības vai pārdošanas nodokļiem,

D. īpašiem preču un pakalpojumu nodokļiem, kā piemēram, akcīzes nodokļiem,

E. nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai par to par lietošanu,

F. nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamo īpašumu, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi,

G. jebkuriem citiem nodokļiem;

(iv) (iii) apakšpunktā minēto kategoriju nodokļiem, ko uzliek Puses politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā.

2. Attiecībā uz pirmajā daļā minēto kategoriju esošie nodokļi, uz ko attiecas Konvencija, ir uzskaitīti A pielikumā.

3. Puses informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru vai ESAO ģenerālsekretāru (turpmāk minēti kā "Depozitāriji") par jebkurām izmaiņām, kas jāveic A pielikumā sakarā ar grozījumiem 2.punktā minētajā sarakstā. Šīs izmaiņas stājas spēkā ar attiecīgā mēneša pirmo dienu, kas seko trīs mēnešu periodam no datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

4. Pēc to pieņemšanas, Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot A pielikumā uzskaitītos esošos nodokļus, tiek ieviesti Līgumslēdzējā Valstī pēc datuma, ar kuru Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, šajā sakarā, attiecīgā Puse informē vienu no Depozitārijiem par attiecīgā nodokļa ieviešanu.

II NODAĻA

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

3.pants

Definīcijas

1. Ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā Konvencijā:

a) termins "Pieprasītāja Valsts" un "Saņēmēja Valsts" attiecīgi nozīmē jebkuru Pusi, kas pieprasa sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā un jebkuru Pusi, kurai tiek lūgts sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā;

b) termins "nodokļi" nozīmē jebkuru nodokli vai sociālās apdrošināšanas iemaksas, uz ko saskaņā ar 2.punktu attiecas Konvencija;

c) termins "nodokļu prasījumi" nozīmē jebkuru nesamaksāto nodokļu, kā arī procentu, saistīto administrēšanas soda naudu un piedziņas summas;

d) termins "kompetentā iestāde" nozīmē personas un iestādes, kas uzskaitītas B pielikumā;

e) attiecībā uz Pusi termins "valsts piederīgais" nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Puses piederība, un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību, apvienību un citu vienību, kas saskaņā ar Puses likumdošanu par tādu ir uzskatāma.

Katrai Pusei, kas šim nolūkam ir iesniegusi paziņojumu, augstāk minētie termini jāsaprot kā tie definēti C pielikumā.

2. Piemērojot šo Konvenciju katrā no Pusēm, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem ir šīs Puses normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi.

3. Puses informē vienu no Depozitārijiem par jebkurām B un C pielikumos veiktajām izmaiņām. Šīs izmaiņas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

III NODAĻA

PALĪDZĪBAS VEIDI

I IEDAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

4.pants

Vispārīgie noteikumi

1. Puses, atbilstoši šajā iedaļā noteiktajam, veic informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga Pušu nacionālo normatīvo aktu piemērošanai vai likuma izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas šī Konvencija.

2. Izslēgts.

3. Katra Puse var nosūtīt kādam no Depozitāriem oficiālu paziņojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem šīs Puses iestādes var pirms tam informēt tās rezidentus vai valsts piederīgos par informācijas, kas attiecas uz šīm personām, pārsūtīšanu saskaņā ar 5. un 7.pantu.

5.pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Saņēmēja Valsts pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma sniedz Pieprasītājai Valstij jebkuru 4.pantā minēto informāciju, kas attiecas uz konkrētām personām vai darījumiem.

2. Ja Saņēmējas Valsts rīcībā nav pietiekama attiecīgā nodokļu informācija, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, šī valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu Pieprasītājas Valsts pieprasīto informāciju.

6.pants

Automātiskā informācijas apmaiņa

Divas vai vairākas Puses veic automātisku 4.pantā minētās informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktām procedūrām.

7.pants

Spontānā informācijas apmaiņa

1. Puse bez iepriekšēja pieprasījuma sniedz otrai Pusei informāciju, kas tai ir kļuvusi zināma, sekojošos gadījumos:

a) pirmajai minētajai Pusei ir pamats uzskatīt, ka otrai Pusei var rasties nodokļu zaudējumi;

b) ar nodokli apliekamā persona piemēro nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas pirmajā minētajā Pusē, kas var radīt nodokļu vai nodokļu saistības palielinājumu otrā Pusē;

c) komercdarījumi starp vienas un otras Puses ar nodokli apliekamām personām tiek veikti izmantojot vienu vai vairākas valstis, tādējādi samazinot maksājamo nodokli vienā vai otrā, vai abās Pusēs.

d) pusei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;

e) informācija, ko kāda no pusēm nosūtījusi pirmajai minētajai Pusei, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības otrajā Pusē.

2. Katra puse veic atbilstošus pasākumus un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. punktā noteikto informāciju ir iespējams sniegt citai Pusei.

8.pants

Vienlaicīgas nodokļu pārbaudes

1. Pēc kādas Puses pieprasījuma divas vai vairākas Puses savstarpēji konsultējas, lai vienotos par vienlaicīgās nodokļu pārbaudes lietām un procedūru kārtību. Katra iesaistītā Puse izlemj vai tā vēlas vai nevēlas piedalīties attiecīgajā vienlaicīgajā nodokļu pārbaudē.

2. Šīs Konvencijas izpratnē "vienlaicīgas nodokļu pārbaudes" nozīmē vienošanos starp divām vai vairākām Pusēm katrai savā teritorijā attiecībā uz nodokļu jautājumiem veikt vienas vai vairāku personu vienlaicīgas pārbaudes, attiecībā uz kurām tām ir kopīgas vai saistītas intereses, nolūkā veikt jebkuras svarīgās informācijas, kuru tās varētu iegūt, apmaiņu.

9.pants

Nodokļu pārbaudes ārvalstī

1. Pēc Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes pieprasījuma Saņēmējas Valsts kompetentā iestāde var atļaut Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties attiecīgajās Saņēmējas Valsts nodokļu pārbaudēs.

2. Ja pieprasījums tiek apstiprināts, Saņēmējas Valsts kompetentā iestāde, cik ātri vien iespējams paziņo Pieprasītājas Valsts kompetentajai iestādei par pārbaudes laiku un vietu, iestādi vai amatpersonu, kas ir norīkota veikt pārbaudi, un Saņēmējas Valsts pārbaudes veikšanas kārtību un nosacījumus. Visus lēmumus attiecībā uz nodokļu pārbaudes veikšanu pieņem Saņēmēja Valsts.

3. Puse var informēt vienu no Depozitārijiem par tās nolūku nepieņemt 1.punktā noteikto pieprasījumu. Šāds paziņojums var tikt izteikts vai atsaukts jebkurā laikā.

10.pants

Pretrunīga informācija

Ja Puse saņem no citas Puses informāciju informācija par personas nodokļu lietām, kas atšķiras no tās rīcībā esošās informācijas, tad tā par to paziņo Pusei, kas šo informāciju ir sniegusi.

II IEDAĻA

PALĪDZĪBA NODOKĻU PIEDZIŅĀ

11.pants.

Nodokļu prasījumu piedziņa

1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts, atbilstoši 14. un 15.panta noteikumiem, veic nepieciešamos pasākumus pirmās minētās Valsts nodokļu piedziņai tādā pat veidā, it kā nodokļu prasījumi būtu Saņēmējai Valstij pienākošies nodokļu prasījumi.

2. 1.punkta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz tādiem nodokļu prasījumiem, kas ir piedzenami Pieprasītājā Valstī, un, izņemot, ja vien iesaistītās Puses nav savstarpēji vienojušās par citiem nosacījumiem, kas nav tikuši apstrīdēti.

Tomēr, ja nodokļu prasījums attiecas uz personu, kura nav Pieprasītājas Valsts rezidents, un iesaistītās Puses savstarpēji nav vienojušās par citiem nosacījumiem, 1.punkta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz prasījumiem, kurus vairs nevar ilgāk apstrīdēt.

3. Pienākums sniegt palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā attiecībā uz mirušu personu vai tās īpašumu, ir ierobežots ar attiecīgo īpašuma vai īpašuma, ko saņem katrs labuma guvējs vērtību, atkarībā no tā vai prasījumu piedziņa tiks veikta no īpašuma vai labuma guvēja.

12.pants

Līdzekļu saglabāšanas pasākumi

Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma, Saņēmēja Valsts nolūkā atgūt nodokļu summas, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus, pat ja piedziņa ir apstrīdēta vai par parādu vēl nav izdots izpildu dokuments, kas atļauj veikt tā piedziņu.

13.pants

Pieprasījuma pavaddokumenti

1. Saskaņā ar šajā sadaļā noteikto administratīvās palīdzības pieprasījumam pievieno:

a) apstiprinājumu, ka nodokļa parāds (saistība), attiecības uz nodokļiem uz ko attiecas Konvencija un, piedziņas gadījumā, ka saskaņā ar 11.panta 2.punktu, tas nav vai nevar tikt apstrīdēts.

b) oficiāla izpildu dokumenta, kas Pieprasītājā Valstī atļauj veikt piedziņu, kopija, un

c) citi dokumenti, kas nepieciešami piedziņas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu veikšanai.

2. Izpildu dokuments, kas Pieprasītājā Valstī atļauj veikt parāda piedziņu, atbilstoši un saskaņā ar Saņēmējas Valsts spēkā esošajiem noteikumiem tiek pieņemts, atzīts, papildināts vai cik vien ātri iespējams pēc administratīvās palīdzības pieprasījuma saņemšanas datuma, aizstāts ar izpildu dokumenta, kas ļauj veikt parāda piedziņu Saņēmējā Valstī.

14.pants

Termiņi

1. Jautājumos par jebkuru laika periodu pēc kura nodokļu prasība nevar tikt piedzīta, vadās pēc Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem. Palīdzības pieprasījumā norāda konkrētu lielumu attiecībā uz šo periodu.

2. Piedziņas pasākumi kurus veikusi Saņēmēja Valsts pildot palīdzības pieprasījumu, kas saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem, varētu ietekmēt 1.punktā minētos periodus, tos pārtraucot vai apturot, attiecas arī uz Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem. Saņēmēja Valsts informē Pieprasītāju Valsti par minētajiem normatīvajiem aktiem.

3. Jebkurā gadījumā Saņēmējai Valstij nav pienākums izpildīt palīdzības pieprasījumu, kas tiek pieprasīts pēc 15 gadu perioda pēc izpildu dokumenta, kas ļauj veikt parāda piedziņu, izdošanas datuma.

15.pants

Priekšrocības

Nodokļu prasību piedziņai attiecībā uz kurām tiek sniegta palīdzība, pieprasījuma Saņēmējā Valstī netiek piešķirta jebkāda priekšrocība salīdzinājumā ar šīs Valsts piedzenamajiem nodokļu prasījumiem, pat ja izmantotā piedziņas procedūra ir tāda pati, kādu tā izmanto attiecībā uz saviem piedzenamajiem nodokļu prasījumiem.

16.pants

Maksājumu atlikšana

Saņēmēja Valsts, ja tas atbilst tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei līdzīgās situācijās, var ļaut atlikt parāda maksājumus vai maksāt pa daļām, bet par to iepriekš ir jāinformē Pieprasītāja Valsts.

III DAĻA

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

17.pants

Dokumentu izsniegšana

1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts nosūta adresātam dokumentus, tajā skaitā attiecībā uz tiesu nolēmumiem, kas izriet no Pieprasītājas Valsts un attiecas uz nodokļiem, kuriem piemērojama Konvencija.

2. Saņēmēja Valsts nodrošina dokumentus nosūtīšanu:

a) atbilstoši tās nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai par pēc būtības līdzīgu dokumentu nosūtīšanu;

b) ciktāl iespējams, atbilstoši Pieprasītājas Valsts lūgtajai metodei, vai saskaņā ar Saņēmējas Valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām pēc būtības līdzīgajām metodēm.

3. Puse var veikt dokumentu nosūtīšanu pa pastu tieši personai otras Puses teritorijā.

4. Nekas šajā Konvencijā nevar tikts iztulkots kā tāds, kas aizliedz Pusei izsniegt dokumentus saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5. Izsniedzot dokumentus saskaņā ar šo pantu, tiem nav jāpievieno tulkojums. Tomēr ja ir noskaidrots, ka adresāts var nesaprast valodu, kurā dokuments ir sagatavots, tad Saņēmēja Valsts nodrošina dokumenta tulkojumu vai sagatavo tā kopsavilkumu tās oficiālajā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Kā alternatīvu tā var lūgt Pieprasītāju Valsti nodrošināt dokumenta tulkojumu, vai pievienot kopsavilkumu vienā no Saņēmējas Valsts, Eiropas Padomes vai ESAO oficiālajām valodām.

IV NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ VISU VEIDU PALĪDZĪBU

18.pants

Informācija, kuru sniedz pieprasījuma Pieprasītāja Valsts

1. Palīdzības pieprasījumā, ja nepieciešams, norāda:

a) iestādi vai aģentūru, kas ierosinājusi kompetentajai iestādei veikt pieprasījumu;

b) personas uz kuru attiecas pieprasījums - vārds, adrese vai jebkura cita svarīga informācija, kas ļauj to identificēt;

c) informācijas pieprasīšanas gadījumā - veidu, kādā Pieprasītāja Valsts vēlas saņemt informāciju, kas atbilst tās vajadzībām;

d) piedziņas un saglabāšanas pasākumu palīdzības pieprasījuma gadījumā - nodokļu prasījumu būtību, sastāvdaļas un aktīvus no kuriem var tikt veikta nodokļa parāda atlīdzināšana;

e) dokumentu izsniegšanas gadījumā - dokumenta būtību un saturu;

f) apstiprinājums, ka palīdzības pieprasījums atbilst Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei, un ka tas atbilst 21.panta 2.punkta g. apakšpunkta prasībām.

2. Tiklīdz jebkāda cita informācija, kas ir svarīga palīdzības pieprasījuma izpildei, kļūst zināma, Pieprasītāja Valsts to pārsūta Saņēmējai Valstij.

19.pants

Izslēgts

20.pants

Atbilde uz palīdzības pieprasījumu

1. Ja palīdzības pieprasījums ir atbilstošs, Saņēmēja Valsts informē Pieprasītāju Valsti par veiktajām darbībām un palīdzības rezultātiem cik ātri vien iespējams.

2. Ja pieprasījums tiek atteikts, tad Saņēmēja Valsts cik ātri vien iespējams informē Pieprasītāju Valsti par pieņemto lēmumu un tā iemesliem.

3. Ja attiecībā uz informācijas pieprasījumu Pieprasītāja Valsts ir norādījusi veidu kādā tā vēlas informāciju saņemt un Saņēmēja Valstij ir iespēja to tādā veidā sniegt, tad Saņēmēja Valsts to sniedz pieprasītajā veidā.

21.pants

Personu aizsardzība un pienākuma sniegt palīdzību ierobežojumi

1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē tiesības un aizsardzību, ko personai nodrošina Saņēmēja Valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi.

2. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, izņemot 14.pantā noteikto, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliek Saņēmējai Valstij pienākumu:

a) veikt pasākumus, kas neatbilst tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

c) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

e) sniegt administratīvo palīdzību, ja un ciktāl tiek uzskatīts, ka šādu nodokļu uzlikšana Pieprasītājā Valstī ir pretrunā ar vispārpieņemtiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem vai konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu noteikumiem vai jebkuras citas konvencijas noteikumiem, ko Saņēmēja Valsts ir noslēgusi ar Pieprasītāju Valsti;

f) sniegt administratīvo palīdzību, lai administrētu vai piemērotu Pieprasītājas Valsts nodokļu normatīvo aktu normu, vai citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Valsts valsts piederīgo salīdzinot ar Pieprasītājas Valsts valsts piederīgo, kas atrodas tādos pašos apstākļos;

g) sniegt administratīvo palīdzību, ja Pieprasītāja Valsts nav izmantojusi visus iespējami pieejamos pasākumus, atbilstoši tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei, izņemot ja šādu pasākumu veikšana radītu nesamērīgas grūtības;

h) sniegt palīdzību piedziņas gadījumos, kad šīs valsts administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst Pieprasītāja Valsts.

3. Ja saskaņā ar šo Konvenciju Pieprasītāja Valsts pieprasa informāciju, tad Saņēmēja Valsts izmanto savus informācijas iegūšanas līdzekļus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat ja Saņēmējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Konvencijā noteiktie ierobežojumi attiecas uz iepriekšējā teikumā minēto, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus, jo īpaši 1. un 2.punktā noteiktos, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmējai Valstij ļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai minētā informācija nav nepieciešama tās pašas nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

4. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, jo īpaši 1.un 2.punkta noteikumus, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmēja Valstij ļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas kā pilnvarnieks vai starpnieks, vai tādēļ, ka tā attiecas uz īpašuma tiesībām personā.

22.pants

Slepenība

1. Visa informācija, ko saskaņā ar šo Konvenciju saņem Puse, tiek uzskatīta par tikpat slepenu un aizsargājamu, kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem un, tiktāl cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamo personas datu aizsardzības līmeni, saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kādus var norādīt Puse, kas sniedz informāciju, kuri ir noteikti tās nacionālajos normatīvajos aktos.

2. Jebkurā gadījumā šāda informācija var tikt izpausta tikai tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un administratīvajām vai uzraugošajām iestādēm), kas ir iesaistītas šīs Puses nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai piedziņā, likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Tikai iepriekš minētās personas vai institūcijas drīkst izmantot šo informāciju vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās, neatkarīgi no pirmajā daļā noteiktā, drīkst to izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos, kas attiecas uz šādiem nodokļiem.

3. Ja Puse ir veikusi atrunu atbilstoši 30.panta 1.punkta a. apakšpunktā noteiktajam, tad cita Puse, kas saņem informāciju no šīs Puses to neizmanto attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem. Līdzīgi, Puse, kas izdarījusi šādu atrunu nedrīkst izmantot saskaņā ar Konvenciju saņemto informāciju attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem, informācija, ko Puse ir saņēmusi, var tikt izmantota citiem mērķiem, ja informācijas izmantošana citiem mērķiem atbilst Puses, kas sniedz informāciju, normatīvajiem aktiem un šīs Puses kompetentā iestāde ir devusi atļauju to tādā veidā izmantot. Informācija, ko viena Puse sniedz otrai Pusei, var tik pārsūtīta kādai citai Pusei, ja pirmās minētās Puse kompetentā iestāde iepriekš ir devusi šādu atļauju.

23.pants

Prasības

1. Prasības attiecībā uz Saņēmējas Valsts veiktajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs.

2. Prasības attiecībā uz Pieprasītājas Valsts veiktajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, it īpaši uz tiem, kas attiecas uz piedziņu, izpildu dokumenta, kas atļauj veikt parāda piedziņu vai nodokļu prasījumu pastāvēšanu vai tā summu, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs. Ja šāda prasība tiek iesniegta, tad Pieprasītāja Valsts par to informē Saņēmēju Valsti, kas atliek uzsāktās procedūras līdz attiecīgās iestādes lēmuma pieņemšanai. Tomēr Saņēmēja Valsts, ja to lūdz Pieprasītāja Valsts, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus, piedziņas nodrošināšanai. Jebkura ieinteresētā persona var informēt Saņēmēju Valsti par minēto prasību iesniegšanu. Saņemot šādu informāciju, ja nepieciešams, Saņēmēja Valsts var konsultēties ar Pieprasītāju Valsti par šādas informācijas saņemšanu.

3. Tiklīdz galīgais lēmums attiecībā uz prasību tiek pieņemts, Saņēmēja Valsts vai Pieprasītāja Valsts, atkarībā no apstākļiem, informē otru Valsti par šo lēmumu un tā ietekmi uz palīdzības pieprasījumu.

V NODAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

24.pants

Konvencijas ieviešana

1. Puses sazinās viena ar otru par Konvencijas ieviešanu izmantojot to kompetentās iestādes. Šim nolūkam kompetentās iestādes var sazināties tieši vai pilnvarot pakļautībā esošās iestādes rīkoties to vārdā. Divu vai vairāku pušu kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par savstarpējiem Konvencijas piemērošanas noteikumiem.

2. Ja Saņēmēja Valsts uzskata, ka Konvencijas piemērošana konkrētā gadījumā var novest pie nopietnām un nevēlamām sekām, Saņēmējas Valsts vai Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes savstarpēji konsultējās un cenšas atrisināt šo situāciju savstarpēji vienojoties.

3. Koordinējošā iestāde, kuras sastāvā ir Pušu kompetento iestāžu pārstāvji, ESAO vadībā pārrauga Konvencijas piemērošanu un attīstību. Koordinējošā iestāde iesaka iespējamos pasākumus, lai īstenotu Konvencijas galvenos mērķus. Jo īpaši tā darbojas, kā forums, kurā apzina un izpēta jaunas metodes un procesus, lai paplašinātu starptautisko sadarbību nodokļu jomā, un, ja nepieciešams, tā var ieteikt veikt labojumus vai grozījumus Konvencijā. Pusei, kas ir parakstījusi, bet vēl nav ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi Konvenciju, ir tiesības piedalīties koordinējošās iestādes sanāksmēs, kā novērotājiem.

4. Puse drīkst lūgt koordinējošo iestādi sniegt viedokli par Konvencijas noteikumu ieviešanu.

5. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas sarežģījumi vai šaubas attiecībā uz Konvencijas ieviešanu vai skaidrošanu, šo Pušu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties cenšas atrisināt šo situāciju. Par panākto vienošanos ir jāinformē koordinējošā iestāde.

6. ESAO ģenerālsekretārs informē Puses un Valstis, kas parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas Konvenciju, par koordinējošās iestādes pieņemtajiem 4.punktā minētajiem lēmumiem un 5.punktā minētajām panāktajām savstarpējām vienošanām.

25.pants

Valoda

Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz tiem ir sniedzami kādā no ESAO un Eiropas Padomes oficiālajām valodām, vai citā valodā par kuru divpusēji ir vienojušās Līgumslēdzējas Valstis.

26.pants

Izmaksas

Ja vien Puses savstarpēji nav vienojušās savādāk, tad:

a) palīdzības sniegšanas laikā radušos kārtējos izdevumus sedz Saņēmēja Valsts;

b) palīdzības sniegšanas laikā radušos ārkārtas izdevumus sedz Pieprasītāja Valsts.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27.pants

Citi starptautiskie līgumi vai pasākumi

1. Šajā Konvencijā noteiktās palīdzības sniegšanas iespējas neierobežo, ne arī tās var tikt ierobežotas ar spēkā esošajiem vai jauniem starptautiskajiem līgumiem vai citiem pasākumiem starp Valstīm, kā arī ar citiem sadarbības mehānismiem nodokļu jautājumos.

2. Neatkarīgi no 1.punktā noteiktā, tās Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis var piemērot, savās savstarpējās attiecībās Konvencijā noteiktās palīdzības iespējas, ja tās atļauj plašāku sadarbību, kā to paredz piemērojamie Eiropas Savienības noteikumi.

28.pants

Konvencijas parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes un ESAO dalībvalstīm. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Vienam no Depozitārijiem ir jādeponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akti.

2. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā piecas Valstis 1.punktā minētajā kārtībā ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties Konvencijā noteiktās saistības.

3. Attiecībā uz jebkuru Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsti, kas pēc tam apliecina savu piekrišanu pievienoties Konvencijai, Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā ir deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akts.

4. Jebkura Eiropas Padomes vai ESAO dalībvalsts, kas kļūst par Konvencijas Pusi pēc 2010.gada 27.maijā parakstīšanai atvērtā Protokola, kas groza Konvenciju (turpmāk - 2010.gada Protokols) stāšanās spēkā, ir ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas Puse, ja vien tā neizsaka citādu nodomu par to rakstiski informējot vienu no Depozitārijiem.

5. Pēc 2010.gada Protokola stāšanās spēkā, jebkura valsts, kas nav Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsts, var lūgt uzaicināt to parakstīt ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju. Visi šāda veida pieprasījumi ir jāsūta Depozitārijam, kas to pārsūta Pusēm. Depozitārijs informē arī Eiropas Padomes Ministru Komiteju un ESAO Padomi. Lēmums par valstu, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par Konvencijas Pusēm, uzaicināšanu tiek pieņemts Pusēm vienojoties izmantojot koordinējošo iestādi. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas ratificējusi ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju saskaņā ar šajā punkta noteikto, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā ratifikācijas raksts ir deponēts pie viena no Depozitārijiem.

6. Ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas noteikumi attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā ar taksācijas periodu, kas sākas 1.janvārī vai pēc tā, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī, vai ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz administratīvo palīdzību, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu, kalendārā gada 1.janvārī vai pēc tā, kas seko gadam, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī. Jebkuras divas vai vairākas valstis var savstarpēji vienoties, ka ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu uzlikšanu.

7. Neskatoties uz 6.punktā noteikto, ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas noteikumi attiecībā uz nodokļu lietām, kas ietver apzinātu rīcību, par kuru saskaņā ar Pieprasītājas Puses krimināltiesību normatīvajiem aktiem noteikta kriminālatbildība, attiecībā uz Pusi tiek piemēroti ar spēkā stāšanās datumu, attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu uzlikšanu.

29.pants

Konvencijas teritoriālā piemērošana

1. Katra Valsts parakstīšanas laikā vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas rakstu var noteikt teritoriju vai teritorijas uz kurām šī Konvencija attiecas.

2. Katra Valsts jebkurā vēlākā laikā, nosūtot paziņojumu vienam no Depozitārijiem, var paplašināt Konvencijas piemērošanu uz citām teritorijām, kas norādītas paziņojumā. Attiecībā uz šīm teritorijām Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkuru, atbilstoši abos iepriekšējos punktos noteiktajam, iesniegto paziņojumu, kurā uzskaitītas teritorijas, var atsaukt ar vienam no Depozitārijiem nosūtītu paziņojumu. Atsaukums stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30.pants

Atrunas

1. Katra Valsts parakstīšanas brīdī, vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanas brīdī, vai vēlākā laikā, var paziņot, ka tā atrunā savas tiesības:

a) nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz citas Puses 2.panta 1.punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām nodokļu kategorijām, ar noteikumu, ka tā Konvencijas A pielikumā nav iekļāvusi jebkurus šīs kategorijas iekšzemes nodokļus;

b) nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā uz vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;

c) nesniegt palīdzību attiecībā uz nodokļu prasījumu, kas attiecībā uz šo valsti pastāv uz Konvencijas spēkā stāšanās datumu, vai, ja saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu ir noteikta atruna, kas pastāv pirms datuma, ar kuru atsaukta šāda atruna attiecībā uz attiecīgo nodokļu kategoriju;

d) nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;

e) neveikt dokumentu izsniegšanu izmantojot pastu, kā noteikts 17.panta 3.punktā;

f) piemērot 28.panta 7.punktu, tikai, lai sniegtu administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākas 1.janvārī, vai pēc tā, trešajā gadā pirms gada, kad ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti, vai ja attiecībā uz administratīvo palīdzību attiecībā uz nodokļu uzlikšanu nav taksācijas perioda, ar 1.janvāri vai pēc tā, trešajā gadā, pirms gada, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti.

2. Citas atrunas nevar tik noteiktas.

3. Pēc Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz Pusi, tā drīkst noteikt vienu vai vairākas 1.punktā minētās atrunas, kuras tā nav noteikusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā. Šīs atrunas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā viens no Depozitārijiem ir saņēmis atrunu.

4. Katra Puse, kas atbilstoši 1. un 3.punktam ir noteikusi atrunu, var to pilnībā vai daļēji atsaukt nosūtot paziņojumu vienam no Depozitārijiem. Atsaukums stājās spēkā datumā, kad attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu.

5. Katra Puse, kas ir noteikusi atrunu attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem, nevar prasīt jebkurai citai Pusei piemērot šos noteikumus, ja atruna ir daļēja, Puse var prasīt šo noteikumu piemērošanu tiktāl, ciktāl tā pati tos ir pieņēmusi.

31.pants

Denonsēšana (atcelšana)

1. Katra Puse jebkurā laikā var izbeigt šo Konvenciju nosūtot vienam no Depozitārijiem paziņojumu.

2. Šāda izbeigšana stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkurai Pusei, kas izbeidz Konvenciju, paliek saistoši 22.panta noteikumi kamēr tās rīcībā ir jebkādi dokumenti vai informācija, kas iegūta saskaņā ar šo Konvenciju.

32.pants

Depozitāriji un to funkcijas

1. Depozitārijs, kas ir saņēmis rakstu, notu vai paziņojumu informē Eiropas Padomes, ESAO dalībvalstis un šīs Konvencijas Puses par:

a) jebkuru parakstīšanu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanu;

c) jebkuru datumu, kad šī Konvencija saskaņā ar 28. un 29.pantu ir stājusies spēkā;

d) visiem paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 4.panta 3.punktu un 9.panta 3.punktu un par visiem atsauktajiem šāda veida paziņojumiem;

e) visām atrunām, kas noteiktas saskaņā ar 30.pantu un saskaņā ar 30.panta 4.punktu iesniegtajiem atrunu atsaukumiem;

f) visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 2.panta 3. vai 4.punktu, 3.panta 3.punktu, 29.pantu un 31.panta 1.punktu;

g) jebkuru citu dokumentu, notu vai paziņojumu attiecībā uz šo Konvenciju.

2. Depozitārijs, kas saņem vai sniedz paziņojumu saskaņā ar 1.punkta noteikumiem, par to nekavējoties informē otru Depozitāriju.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvenciju sastādījuši Depozitāriji 2011.gada 1. jūnijā saskaņā ar Protokola ar ko groza Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā X.4.pantu angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, divos eksemplāros no kuriem viens tiek deponēts katra Depozitārija arhīvā. Depozitāriji katrai Pusei nosūta ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas apliecinātu kopiju un katrai Valstij, kas tiesīga kļūt par Pusi.

2013.gada 29.maijā.

Latvijas Republikas
valdības vārdā
Latvijas Republikas ārkārtējā
un pilnvarotā vēstniece
Francijas Republikā
Sanita Pavļuta-Deslandes

 

A Pielikums

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

2.panta pirmās daļas a) punkta (i) apakšpunkts:

- uzņēmumu ienākuma nodoklis;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

2.panta pirmās daļas a) punkta (ii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas a) punkta (iii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (i) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (ii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts A iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts B iedaļa:

- nekustamā īpašuma nodoklis.

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts C iedaļa:

- pievienotās vērtības nodoklis.

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts D iedaļa:

- akcīzes nodoklis

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts E iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts F iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts G iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iv) apakšpunkts: -

 

B Pielikums

Kompetentā iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 08.05.2014.Stājas spēkā: 15.05.2014.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 92 (5152), 14.05.2014. OP numurs: 2014/92.7
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
266161
15.05.2014
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva