Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.48

Rīgā 2012.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 21.§)
Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likuma
22.panta 1., 2., 3. un 6.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas un būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) – kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

2. Valsts zemes dienests ēkas, inženierbūves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai kadastrālās uzmērīšanas dienā iegūtu faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta datu un telpisko datu reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

3. Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju. Papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā):

3.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:

3.1.1. ģenerālplānu;

3.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);

3.1.3. stāva plānu ar pievienotu telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

3.1.4. būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu;

3.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

3.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;

3.4. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;

3.5. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavotu zemes robežu plānu, topogrāfisko plānu, situācijas plānu vai izpilduzmērījumu dokumentu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto dokumentu (turpmāk – projekta dokumentācija).

4. Šo noteikumu 3.1.1., 3.1.3., 3.1.4. un 3.5.apakšpunktā minētos dokumentus ierosinātājs var iesniegt elektronisko datu nesējā vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta.

5. Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst:

5.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot būvi apvidū un:

5.1.1. veicot mērījumus;

5.1.2. fiksējot vizuāli nosakāmus būvi raksturojošus rādītājus;

5.1.3. veicot aprēķinus;

5.2. izmantojot:

5.2.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus;

5.2.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

5.2.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

6. Kadastrāli neuzmēra:

6.1. ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129.punktā minēto gadījumu);

6.2. ēku un telpu grupu, kuras iekštelpu lielākais augstums ir mazāks par 1,60 metriem;

6.3. ēkas bēniņus;

6.4. iekārtu, kas saskaņā ar normatīvajos aktos apstiprināto būvju klasifikāciju (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējama kā būve;

6.5. meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm, tai skaitā ceļu, dambju, aizsprostu un zivju dīķu notekas un caurtekas;

6.6. inženierbūves pamatus, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas;

6.7. ēkas iekšējās kontūras robežās esošos inženiertīklus (inženierkomunikācijas), kā arī uz ēkas jumta esošās inženierbūves.

7. Katru būvi uzmēra un klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs.

8. Ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā būve tiek sadalīta reālās daļās atbilstoši projekta dokumentācijai, informāciju par visām atdalāmajām būves daļām kā par atsevišķām būvēm iegūst vienlaikus, veicot katras atsevišķās izveidojamās būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Būves sadales līniju atbilstoši konstruktīvajām izmaiņām nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam.

9. Būves kadastrālo uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:

9.1. līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot:

9.1.1. ēku ar kopējo būvtilpumu, lielāku par 5000 m3;

9.1.2. inženierbūvi;

9.2. līdz 15 darbdienām:

9.2.1. kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku un telpu grupu;

9.2.2. aktualizējot ēkas nolietojuma procentu;

9.3. līdz 10 darbdienām – veicot pārējās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū;

9.4. normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju noteiktajā termiņā – veicot šo noteikumu 132.punktā minētās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības.

10. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (turpmāk – darbu izpilde) aptur:

10.1. uz laiku līdz trim mēnešiem no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu;

10.2. uz laiku līdz vienam mēnesim:

10.2.1. no šo noteikumu 40.punktā paredzētā rakstiskā iesnieguma saņemšanas dienas;

10.2.2. no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – uzmērītājs).

11. Uzmērītājs darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo, ja:

11.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

11.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;

11.3. uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.

12. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz ierosinātājam. Ja ierosinātājs atsakās saņemt darbu izpildes apturēšanas paziņojumu vai to nav iespējams izsniegt, darbu izpildes apturēšanas paziņojumu ierosinātājam nosūta pa pastu.

13. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norāda:

13.1. būves adresi;

13.2. būves kadastra apzīmējumu;

13.3. darbu izpildes apturēšanas iemeslu;

13.4. darbu izpildes atsākšanas nosacījumus;

13.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu un paziņojuma sagatavošanas datumu.

14. Apturēto darbu izpildi turpina, ja:

14.1. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ir saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes turpināšanu;

14.2. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā:

14.2.1. novērsti šo noteikumu 11.punktā minētie darbu izpildes apturēšanas iemesli;

14.2.2. iesniegts šo noteikumu 40.punktā noteiktajā kārtībā sagatavots akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vai, ja tāds nav iesniegts, – pēc darbu izpildes apturēšanas termiņa izbeigšanās.

15. Laiku, uz kuru darbu izpilde ir apturēta, neieskaita šo noteikumu 9.punktā norādītajos termiņos.

16. Būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc šādos gadījumos:

16.1. saņemts attiecīgs ierosinātāja rakstisks iesniegums;

16.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem kritērijiem;

16.3. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ierosinātājs nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par darbu izpildes turpināšanu;

16.4. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā nav novērsti darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norādītie darbu izpildes apturēšanas iemesli.

17. Šo noteikumu 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu par atteikumu veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

18. Telpās, kas atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās var apdraudēt uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, kā arī nesagatavo ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus. Šādu telpu raksturojošo informāciju iegūst no ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem, bet, ja dokumentos šī informācija nav norādīta, to nosaka pēc ēkas ārējiem apjoma rādītājiem.

19. Ierosinātājs nodrošina iespēju veikt būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū ar Valsts zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņotā laikā, ja:

19.1. būves kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nepieciešams veikt objekta apsekošanu apvidū;

19.2. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās apsekošanas veic darbu kvalitātes kontroli;

19.3. ierosinātājs apstrīd darbu izpildes rezultātus.

20. Būves kadastrālajā uzmērīšanā mērījumus veic ar šādu precizitāti:

20.1. ēkām un inženierbūvēm mērījumiem līdz astoņiem metriem +/–0,02 m;

20.2. ēkām mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %;

20.3. inženierbūvēm mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,5 %.

21. Lai kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām piemērotu būves konfigurācijai atbilstošu uzmērīšanas metodiku, būvju klasifikācijā noteiktās inženierbūves grupē pēc tipu grupām:

21.1. lineārās inženierbūves:

21.1.1. 211101 – valsts autoceļi;

21.1.2. 211201 – ielas un ceļi;

21.1.3. 212101 – platsliežu dzelzceļi;

21.1.4. 212102 – šaursliežu dzelzceļi;

21.1.5. 212201 – tramvaju ceļi;

21.1.6. 213001 – lidlauku skrejceļi;

21.1.7. 214101 – autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi;

21.1.8. 214102 – kājāmgājēju tilti;

21.1.9. 214103 – estakādes;

21.1.10. 214201 – transporta un gājēju tuneļi;

21.1.11. 215101 – piestātnes un piestātņu krastmalas;

21.1.12. 215102 – ostu akvatoriju būves;

21.1.13. 215201 – dambji;

21.1.14. 215301 – akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves;

21.1.15. 221101 – maģistrālie naftas produktu cauruļvadi;

21.1.16. 221102 – gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas;

21.1.17. 221201 – maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.18. 221302 – maģistrālās sakaru līnijas;

21.1.19. 221401 – elektropārvades virszemes līnijas;

21.1.20. 221402 – elektropārvades pazemes līnijas;

21.1.21. 221403 – elektrosadales virszemes līnijas;

21.1.22. 221404 – elektrosadales pazemes līnijas;

21.1.23. 222101 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot);

21.1.24. 222102 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem;

21.1.25. 222203 – ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.26. 222204 – siltumapgādes cauruļvadi;

21.1.27. 222301 – kanalizācijas tīklu cauruļvadi;

21.1.28. 222401 – vietējie sakaru kabeļi;

21.1.29. 242004 – apgaismes būves;

21.2. punktveida inženierbūves:

21.2.1. 221301 – masti un torņi;

21.2.2. 222201 – ūdens ieguves urbumi un grodu akas;

21.2.3. 222202 – ūdenstorņi;

21.2.4. 222205 – ūdens gradētavas;

21.2.5. 222302 – notekūdeņu attīrīšanas būves;

21.2.6. 230101 – ieguves rūpniecības vai iežieguves būves;

21.2.7. 230201 – spēkstaciju būves;

21.2.8. 230301 – ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.9. 230401 – iepriekš neklasificētas smagās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.10. 241101 – sporta un atpūtas būves;

21.2.11. 241201 – citas sporta un atpūtas būves;

21.2.12. 242001 – dūmeņi;

21.2.13. 242002 – baseini;

21.2.14. 242003 – elevatortipa noliktavu uzņēmumu būves;

21.2.15. 242005 – žogi;

21.2.16. 242006 – kultūrvēsturiskas inženierbūves.

22. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, būvi un tajā esošās telpu grupas, izmantojot kadastra karti, piesaista Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), nosakot būves kontūras iekšpusē brīvi izvēlēta punkta (turpmāk – būves punkts) koordinātas.

23. Lineārai inženierbūvei nosaka vismaz divus būves punktus tā, lai tie raksturotu inženierbūves kontūru.

2. Ēkas kadastrālā uzmērīšana
2.1. Ēkas apsekošana apvidū

24. Ēkas ārējā apsekošanā:

24.1. nosaka:

24.1.1. stāvu skaitu;

24.1.2. ārējos apjoma rādītājus;

24.1.3. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja atbilstoši šo noteikumu 116.punktam ir paredzēts izgatavot apbūves plānu;

24.1.4. pamatu, ārsienu (karkasu), pārsegumu un jumta (turpmāk – konstruktīvie elementi) materiālu un nolietojuma pazīmes;

24.1.5. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

24.2. iegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru, nodrošinot, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

25. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, tai skaitā cokola stāvs, virszemes tehniskais stāvs, mansards un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi.

26. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, norāda lielāko stāvu skaitu.

27. Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) numurē virzienā uz leju, sākot ar "–1".

28. Lai noteiktu ēkas ārējos apjoma rādītājus, uzmēra:

28.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pamatu virszemes līmenī;

28.2. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

28.3. caurbrauktuves projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs;

28.4. ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos;

28.5. ēkas pirmajam stāvam – attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās;

28.6. vienstāva ēkām bez pārseguma – vertikālā virzienā katras ārsienas augstumu, kas nepieciešams ēkas būvtilpuma aprēķināšanai.

29. Lai noteiktu ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā un izgatavotu apbūves plānu:

29.1. iegūst informāciju par visu zemes vienībā esošo ēku savstarpējo izvietojumu, izmantojot kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksēto informāciju, kā arī vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

29.1.1. zemes robežu plānu;

29.1.2. projekta dokumentācijā esošos plānus;

29.1.3. iepriekš sagatavotos kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) grafiskos dokumentus;

29.2. uzmēra zemes vienībā esošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru un attālumus starp ēkām, kā arī vismaz vienas ēkas attālumu no zemes vienības robežas vai tuvākā pastāvīgā apvidus objekta, ja tas tehniski ir iespējams.

30. Ja kadastrāli uzmērāmā ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, visu zemes vienību robežās nosaka visu ēku savstarpējo izvietojumu.

31. Ja, veicot šo noteikumu 29.punktā minētās darbības, konstatē:

31.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, uzmērītājs sagatavo informāciju, kurā norāda:

31.1.1. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas ēka;

31.1.2. ēkas apbūves laukumu;

31.1.3. ēkas virszemes stāvu skaitu;

31.2. apvidū neesošu (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus), bet Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku, sagatavo informāciju par ēkas neesību, kurā norāda:

31.2.1. dokumenta sastādīšanas vietu un datumu;

31.2.2. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēka;

31.2.3. ēkas kadastra apzīmējumu;

31.2.4. konstatētos apstākļus, kas liecina par ēkas neesību;

31.2.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu.

32. Ēkas iekšējā apsekošanā:

32.1. veic telpu uzmērīšanu;

32.2. nosaka (ja to nav bijis iespējams noteikt ēkas ārējā apsekošanā):

32.2.1. konstruktīvo elementu materiālu;

32.2.2. konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes;

32.2.3. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

32.2.4. ēkas stāvu skaitu.

33. Telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala:

33.1. iekštelpās – konstruktīvi ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota ēkas daļa, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru;

33.2. ārtelpās:

33.2.1. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm nenorobežota ēkas daļa, kas atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām atbilst balkona, lodžijas, terases vai nojumes pazīmēm;

33.2.2. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm norobežota, bet ar pārsegumu vai jumtu nenorobežota ēkas daļa;

33.2.3. tāda ēkas daļa, kas atbilst šo noteikumu 33.2.1. un 33.2.2.apakšpunktā minētajām ārtelpas pazīmēm, bet radusies nepabeigtu būvdarbu (jaunbūve) vai sabrukšanas dēļ.

34. Ārtelpām par telpas norobežojošajām līnijām pieņem:

34.1. balkonam, lodžijai un terasei – grīdas līmenī aizņemto platību robežas līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām;

34.2. nojumei – jumta virsmas ārējo malu projekciju horizontālā plaknē;

34.3. valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupām un jaunbūvei – pamatu virszemes daļu vai to fragmentu savienojošo līniju ārējo perimetru vai pārsegumu ārējo perimetru.

35. Ja nojume ir atsevišķa ēka, visas nojumē esošās telpas ir ārtelpas.

36. Telpām uzmēra:

36.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp sienu virsmām pa telpas perimetru grīdas līmenī (bez grīdas līstēm);

36.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās;

36.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

36.4. pārsegumu biezumus;

36.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

36.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

36.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, pakāpienu horizontālos izmērus.

37. Konstruktīvo elementu:

37.1. materiālu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumu;

37.2. nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumu;

37.3. konstrukcijas veidu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumu.

38. Ja konstruktīvā elementa apsekošana un vizuālā apskate nav iespējama tehnisku iemeslu vai drošības apsvērumu dēļ:

38.1. materiālu un konstrukcijas veidu nosaka atbilstoši projekta dokumentācijā, aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) lietā vai citā dokumentā norādītajam materiālam, bet, ja dokumentu nav, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai;

38.2. pamatu, pārsegumu un jumta nolietojuma pazīmes nosaka atbilstoši vizuāli konstatētajām ārsienu (karkasu) nolietojuma pazīmēm.

39. Uzmērītājs sagatavo aktu divos eksemplāros par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums). Vienu akta eksemplāru pret parakstu izsniedz ierosinātājam vai personai, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, vai, ja ierosinātājs vai persona, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, atsakās to saņemt vai izsniegšana nav iespējama, nosūta ierosinātājam pa pastu.

40. Ierosinātājam ir tiesības līdz darbu izpildes pabeigšanai Valsts zemes dienesta attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniegt rakstisku iesniegumu ar lūgumu apturēt darbu izpildi. Iesniegumā ierosinātājs apliecina, ka mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas uzmērītāja sagatavotā akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vietā tiks iesniegts būvniecības jomā sertificēta speciālista akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas sagatavots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

41. Ja ierosinātājs mēneša laikā neiesniedz būvniecības jomā sertificēta speciālista sagatavotu aktu par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas uzmērītāja sagatavotā akta vietā ir izmantojams ēkas nolietojuma noteikšanai, ēkas kadastrālo uzmērīšanu turpina, izmantojot šo noteikumu 39.punktā minēto uzmērītāja aktu.

2.2. Ēkas apjoma rādītāju un telpu veidu noteikšana

42. Izmantojot ēkas apsekošanā iegūto informāciju, aprēķina šādus ēkas apjoma rādītājus:

42.1. apbūves laukumu, noapaļojot līdz 0,1 m2;

42.2. būvtilpumu, noapaļojot līdz 1 m3 (tilpumu, ko veido nojume, būvtilpumā neieskaita);

42.3. ēkas, telpu grupas un telpas platību grīdas līmenī, noapaļojot līdz 0,1 m2.

43. Ēkas apbūves laukumu aprēķina atbilstoši laukuma projekcijai pamatu virszemes līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, summējot:

43.1. laukumu zem ēkas;

43.2. laukumu zem ēkas daļas, kas izvietota uz stabiem;

43.3. caurbrauktuves laukumu zem ēkas;

43.4. laukumu zem nojumes (kas nav atsevišķa ēka), lieveņa, terases, ārējām kāpnēm un pandusa.

44. Nojumes apbūves laukumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktajam norobežojumam.

45. Apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem (pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu) vai, ja iekļūšana nav iespējama, – pēc projekta dokumentācijā norādītājiem izmēriem.

46. Ēkas būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām, summējot ēkas:

46.1. virszemes daļas, izņemot bēniņus, tilpumu;

46.2. pazemes daļas tilpumu.

47. Ēkas būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido:

47.1. gaisa telpa zem ēkas vai tās daļas, kas būvēta uz stabiem;

47.2. caurbrauktuve;

47.3. ārējais balkons, ārējās kāpnes, panduss, lievenis, terase vai nojume;

47.4. ārsienas arhitektūras detaļa vai konstrukcijas elementa izvirzījums;

47.5. ēkas daļa, kas ir zem zemākā stāva grīdas virsmas līmeņa.

48. Telpas platību aprēķina:

48.1. iekštelpām – kā telpu sienu iekšējo virsmu ierobežojošo laukuma perimetru tīrās grīdas līmenī (bez grīdas līstēm), ieskaitot pārvietojamo starpsienu un sienas skapju aizņemto platību;

48.2. ārtelpām – kā laukumu grīdas līmenī starp šo noteikumu 34.punktā norādītajā kārtībā noteiktajām telpu norobežojošajām līnijām.

49. Telpas platību nojumei aprēķina kā apbūves laukumu, no kura atņem vertikālo konstrukciju aizņemto platību.

50. Iekšējo kāpņu laida projekcijas laukuma aizņemto platību ieskaita tās telpas platībā, no kuras kāpnes ved augšup.

51. Ja starp divām telpām atrodas aila bez durvīm:

51.1. kuras platums aizņem mazāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā ir uzskatāma par durvju ailu, kas atdala abas telpas;

51.2. kuras platums aizņem vairāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā nav uzskatāma par durvju ailu un netiek veidotas divas atsevišķas telpas.

52. Iekštelpas platībā neieskaita:

52.1. telpas daļu zem slīpām konstrukcijām (izņemot zem iekšējo kāpņu laidiem), ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m;

52.2. logu un durvju ailu platības;

52.3. tādu nišas platību, kura izvietota zem loga ailas;

52.4. platības, kuras aizņem iebūvētie stacionārie elementi – krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, apkures katli, kolonnas.

53. Telpu grupas kopējo platību aprēķina, summējot visu telpu grupas iekštelpu un ārtelpu platības.

54. Ēkas kopējo platību, izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu, aprēķina, summējot visu ēkā esošo telpu grupu platības.

55. Katrā ēkā veido vismaz vienu telpu grupu. Ja ēka paredzēta vairākām funkcijām, telpas apvieno telpu grupās atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijai. Daudzdzīvokļu ēkas un bloķēto garāžu boksu ēkas telpu grupās dala atbilstoši konstruktīvajam risinājumam tā, lai katrs atsevišķais dzīvoklis vai atsevišķais garāžas bokss veidotu atsevišķu telpu grupu.

56. Koplietošanas telpu grupas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "901", bet pārējās telpu grupas – pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "001" no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas.

57. Telpu grupā ietilpstošās telpas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "1", vispirms numurējot pirmā stāva iekštelpas un ārtelpas un numerāciju turpinot katrā nākamajā virszemes stāvā, vispirms iekštelpas, pēc tam – attiecīgā stāva ārtelpas.

58. Pēc virszemes stāvos esošo telpu sanumurēšanas telpu numerāciju turpina ar pirmā pazemes stāva iekštelpām un ārtelpām, pēc tam ar nākamajiem pazemes stāviem.

59. Katrai telpai norāda telpas veidu atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

60. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "11 – Dzīvojamās mājas", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

60.1. dzīvojamā telpa;

60.2. dzīvojamās telpu grupas palīgtelpa;

60.3. dzīvojamās telpu grupas ārtelpa.

61. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "12 – Nedzīvojamās ēkas", izņemot klasi "1200 – Koplietošanas telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

61.1. nedzīvojamā iekštelpa;

61.2. nedzīvojamā ārtelpa.

62. Koplietošanas telpu grupā ietilpstošajām telpām norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

62.1. koplietošanas iekštelpa;

62.2. koplietošanas ārtelpa.

63. Ēkas kopējo platību iedala:

63.1. lietderīgajā platībā, kura sastāv no:

63.1.1. dzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.1.2. nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.2. koplietošanas telpu grupu kopējā platībā.

64. Dzīvojamo telpu grupas kopējā platība sastāv no:

64.1. dzīvojamo telpu grupas iekštelpu platības, kura sastāv no:

64.1.1. dzīvojamo telpu platības;

64.1.2. palīgtelpu platības;

64.2. dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platības.

65. Nedzīvojamo telpu grupas platība sastāv no:

65.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

65.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

66. Koplietošanas telpu grupu kopējā platība sastāv no:

66.1. koplietošanas iekštelpu platības;

66.2. koplietošanas ārtelpu platības.

2.3. Ēkas nolietojuma noteikšana

67. Ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā:

67.1. katra konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados;

67.2. katra konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu;

67.3. apsekošanas dienā vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes katram konstruktīvajam elementam;

67.4. konstruktīvo elementu īpatsvaru.

68. Ēkas konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no ēkas pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitļa atņemot lielāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadskaitli, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā. Ja pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitlis ir mazāks par reģistrēto gadskaitli, kad ēka pieņemta ekspluatācijā, uzskata, ka ēkas faktiskais kalpošanas ilgums ir nulle gadu.

69. Ja nav zināms, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā, vai ēka nav pieņemta ekspluatācijā, par ekspluatācijā pieņemšanas gadskaitli uzskata ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gadu, kuru nosaka:

69.1. jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām ēkām – atbilstoši būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadam vai ierosinātās kadastrālās uzmērīšanas gadam, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu;

69.2. atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādītajam ēkas uzbūvēšanas gadam vai, ja tāds nav norādīts, atbilstoši īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sastādīšanas vai izdošanas gadam;

69.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām ēkām, ja nav šo noteikumu 69.1. un 69.2.apakšpunktā minēto dokumentu, – atbilstoši ēkas pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadam.

70. Uzmērītājs, sagatavojot šo noteikumu 39.punktā minēto aktu, katram konstruktīvajam elementam nosaka:

70.1. materiālu (1.pielikums);

70.2. konstrukcijas veidu (3.pielikums);

70.3. konstruktīvā elementa normatīvo kalpošanas ilgumu, kas vienāds ar attiecīgā konstrukcijas veida normatīvo kalpošanas ilgumu (3.pielikums) vai gadījumā, ja konstruktīvajam elementam norādīti divi konstrukciju veidi, – vienāds ar abu konstrukciju veidu vidējo aritmētisko normatīvo kalpošanas ilgumu;

70.4. nolietojuma intervālu (procentos) (2.pielikums);

70.5. ekspluatācijā pieņemšanas gadu.

71. Konstruktīvo elementu īpatsvaru (5.pielikums) nosaka atbilstoši apvidū konstatētajam ēkas konstruktīvajam risinājumam un stāvu skaitam.

72. Ja konstruktīvais elements ir paredzēts, bet nav izbūvēts vai nav saglabājies, tā īpatsvaru proporcionāli sadala starp esošo konstruktīvo elementu īpatsvariem, rezultātu noapaļojot līdz vienam procentam tā, lai esošo konstruktīvo elementu īpatsvaru summa veidotu 100 %.

73. Izmantojot aktā par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums) norādīto informāciju, ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu nosaka šādi:

73.1. konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu un rezultātu noapaļojot līdz vienam procentam:

KKI = FKI / NKI × IRS, kur

KKI – konstruktīvā elementa koriģētais kalpošanas ilgums;

FKI – konstruktīvā elementa faktiskais kalpošanas ilgums gados;

NKI – konstruktīvā elementa normatīvais kalpošanas ilgums gados (3.pielikums);

IRS – konstruktīvā elementa nolietojuma procenta intervāla augšējās un apakšējās robežas starpība (30 %–0 %, 60 %–30 % vai 100 %–60 %);

73.2. aprēķina konstruktīvā elementa nolietojumu (KEN), ievērojot šādus nosacījumus:

73.2.1. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 0 % līdz 30 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (0 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 30 %, pieņem, ka tas ir 30 %;

73.2.2. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 30 % līdz 60 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (30 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 60 %, pieņem, ka tas ir 60 %;

73.2.3. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 60 % līdz 100 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (60 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 100 %, pieņem, ka tas ir 100 %.

74. Ēkas nolietojumu nosaka šādi:

74.1. aprēķina konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma, izmantojot šādu formulu:

KEND = (V× KEN) / 100, kur

KEND – konstruktīvā elementa nolietojuma daļa no ēkas nolietojuma;

V – konstruktīvo elementu īpatsvars;

KEN – šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktais konstruktīvā elementa nolietojums;

74.2. konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma noapaļo līdz vienam procentam;

74.3. summē visu konstruktīvo elementu nolietojuma daļas.

75. Pazemes ēkām, kuras saskaņā ar būvju klasifikāciju ietilpst klasē "1252 – Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas" un kuru konstruktīvais risinājums atbilst šo noteikumu 5.pielikumā minētajam pazemes ēku (bez jumta) konstruktīvajam risinājumam, nolietojumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 6.pielikumu un šādu formulu:

Ep = F / N × 100 %, kur

Ep – pazemes ēkas (bez jumta) nolietojuma procents;

F – ēkas faktiskais kalpošanas ilgums, kas ir vienāds ar konstrukcijas veidu vidējo aritmētisko kalpošanas ilgumu;

N – ēkas tipa normatīvais kalpošanas ilgums.

76. Ja iesniegta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sastādīta ēkas datu deklarācija, pieņem, ka ēkas nolietojums ir 0 %.

77. Ja aprēķinātais ēkas nolietojuma procents ir lielāks par 85 %, pieņem, ka tas ir 85 %.

2.4. Ēku raksturojošās informācijas iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

78. Atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai) vai, ja tādu nav, būves tiesisku iegūšanu apliecinošam dokumentam iegūst šādu ēku raksturojošo informāciju:

78.1. ēkas nosaukums;

78.2. ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads;

78.3. ēkas galvenais lietošanas veids;

78.4. telpu grupas nosaukums;

78.5. telpu grupas lietošanas veids;

78.6. telpu nosaukums.

79. Ja vairākos dokumentos ir norādīta pretrunīga šo noteikumu 78.punktā minētā informācija, noteicošais ir jaunākais dokuments.

80. Ja ēkā ir vairākas telpu grupas ar atšķirīgiem telpu grupu lietošanas veidiem, ēkas galveno lietošanas veidu aprēķina būvju klasifikācijā noteiktajā kārtībā.

81. Ēkas tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos ietverto informāciju.

82. Ja jaunbūvei nav uzbūvētas projekta dokumentācijā paredzētās telpu grupas, daļēji izbūvēto ēkas daļu uzmēra kā vienu telpu grupu, kurai telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam.

83. Ēkas, telpu grupas un telpas nosaukums ir projekta dokumentācijas autora piešķirta normatīvajos aktos neklasificēta ēku raksturojoša informācija, kas netiek ņemta vērā citu ēku raksturojošo rādītāju noteikšanā.

84. Ja šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos nav norādīts ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums, tos norāda:

84.1. ēkai – atbilstoši ēkas galvenā lietošanas veida nosaukumam;

84.2. telpu grupai – atbilstoši telpu grupas lietošanas veida nosaukumam;

84.3. iekštelpai – "iekštelpa";

84.4. ārtelpai – "ārtelpa".

85. Informāciju par ēkas un telpu grupas labiekārtojumu iegūst no:

85.1. akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu;

85.2. inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta;

85.3. ierosinātāja aizpildītas un parakstītas labiekārtojumu anketas (7.pielikums), ja ēka nav pieņemta ekspluatācijā vai ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 85.1. vai 85.2.apakšpunktā minētā dokumenta.

3. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālā uzmērīšana

86. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālajā uzmērīšanā:

86.1. piemēro šo noteikumu prasības par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem;

86.2. veic tikai ārējo ēkas apsekošanu apvidū;

86.3. ēku raksturojošos rādītājus iegūst atbilstoši ārējā apsekošanā veiktajiem uzmērījumiem, ja nepieciešams, ņemot vērā šo noteikumu 18. un 38.punktā noteikto kārtību, un ierosinātāja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai.

87. Valsts noslēpuma statusam atbilstošai ēkai:

87.1. neiegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;

87.2. nenorāda pazemes stāvus un to skaitu;

87.3. nemēra attālumus, pēc kuriem var noteikt logu un durvju atrašanās vietu ārsienās;

87.4. telpu grupu skaitu nosaka atbilstoši ēkas virszemes stāvu skaitam neatkarīgi no ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita tā, lai katrā stāvā būtu viena telpu grupa ar nosaukumu "telpu grupa" un viena iekštelpa ar nosaukumu "iekštelpa";

87.5. norāda telpu veidus "nedzīvojamā iekštelpa" un "nedzīvojamā ārtelpa";

87.6. visām telpu grupām lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam;

87.7. no šo noteikumu 114.punktā minētajiem grafiskajiem plāniem sagatavo tikai ēkas apbūves plānu.

88. Ēkām vai telpu grupām, kurās atrodas ārvalstu pārstāvniecības, piemēro valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālās uzmērīšanas nosacījumus, ciktāl tas nav pretrunā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

4. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana
4.1. Inženierbūves apsekošana apvidū

89. Inženierbūves apsekošanā apvidū:

89.1. nosaka:

89.1.1. inženierbūves vai inženierbūves daļas kontūru;

89.1.2. šajos noteikumos noteiktos izmērus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas apjoma rādītāju iegūšanai;

89.1.3. raksturojošos rādītājus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas tipa noteikšanai atbilstoši būvju klasifikācijai;

89.2. iegūst inženierbūves attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru:

89.2.1. nodrošinot punktveida inženierbūves kopskatu;

89.2.2. vietās, kur lineārai inženierbūvei noteikti būves punkti.

90. Ja kadastrāli uzmērāmās inženierbūves kontūras robežās atrodas cita inženierbūve, par kuru nav iesniegts ierosinātāja iesniegums par tās kadastrālo uzmērīšanu, kadastrālo uzmērīšanu šai inženierbūvei neveic.

91. Ja lineāra inženierbūve, izņemot tiltu, viaduktu un ceļa pārvadu, izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvās teritorijas robežu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

92. Autoceļus, dzelzceļus, ielas, tramvaju ceļus, ja to turpinājums ir tilts, viadukts vai ceļa pārvads, pa tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo krasta balstu ārējo malu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

93. Saskaņā ar ierosinātāja rakstisku iesniegumu lineāru inženierbūvi pieļaujams sadalīt atsevišķās inženierbūvēs atbilstoši:

93.1. zemes vienību robežām;

93.2. inženierbūves daļu robežām.

94. Ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus būvi.

95. Kanālu pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.

96. Inženierbūves pazemes vai zemūdens daļas neuzmēra, ja tas nav iespējams bez konstrukciju atsegšanas. Šādu inženierbūves daļu pazemes vai zemūdens apjoma rādītājus un ārējās kontūras atrašanās vietu nosaka pēc projekta dokumentācijas.

97. Virszemes inženierbūvei uzmēra tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē, kā arī nosaka inženierbūves sastāvu un inženierbūvi sadalošo inženierbūvju un ēku atrašanās vietu. Ēkas un inženierbūves atdalošā robeža ir ēkas ārsienas ārējā mala.

98. Par torņu un mastu ārējās kontūras robežu uzskatāma torņu un mastu atsaišu atrašanās vietu ārējās savienojošās līnijas.

99. Par autoceļa, ielas vai ceļa ārējo kontūru uzskatāma autoceļa, ielas vai ceļa brauktuves ārējā kontūra kopā ar apmalēm.

100. Sliežu ceļiem, cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet uzmēra attiecīgās inženierbūves viduspunktu atrašanās vietu.

101. Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka, uzmērot laidumu ārējās malas vertikālās projekcijas horizontālā plaknē, ko no autoceļa, dzelzceļa vai ielas atdala tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo balstu ārējās malas.

102. Inženierbūvē esošās iekštelpas uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu. Ja iesniegtajos dokumentos nav norādīts šādas telpu grupas lietošanas veids, inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda telpu grupu lietošanas veidu "1274 – Cita, iepriekš neklasificēta, telpu grupa".

103. Inženierbūves apjoma rādītājus nosaka vai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam.

4.2. Inženierbūvi raksturojošo rādītāju iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

104. No šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem vai, ja tādu nav, no būves tiesisku iegūšanu apliecinošiem dokumentiem par inženierbūvi vai tās daļu iegūst šādas ziņas:

104.1. nosaukums;

104.2. ekspluatācijā pieņemšanas gads;

104.3. galvenais lietošanas veids;

104.4. tips un materiāls (atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam);

104.5. pazemes vai zemūdens daļas vai pazemes vai zemūdens inženierbūves apjoma rādītāji.

105. Inženierbūves galveno lietošanas veidu un tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai.

106. Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošie apjoma rādītāji vai materiāli, katrai šādai inženierbūves daļai:

106.1. piešķir numuru intervālā no "0001" līdz "9999";

106.2. piemēro inženierbūves tipu no vienas tipu grupas.

4.3. Inženierbūves nolietojuma noteikšana

107. Inženierbūvei, tai skaitā uz inženierbūves datu deklarācijas pamata reģistrējamai inženierbūvei, nolietojuma procentu nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 6.pielikumā norādīto inženierbūvju tipu normatīvo kalpošanas ilgumu un inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu. Iegūto rezultātu noapaļo līdz vienam procentam.

108. Inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina šo noteikumu 68.punktā paredzētajā kārtībā.

109. Ja nav zināms, kad inženierbūve pieņemta ekspluatācijā, vai ir veikta inženierbūves rekonstrukcija vai renovācija, par ekspluatācijā pieņemšanas gadu uzskata:

109.1. būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu vai ierosinātās kadastrālās uzmērīšanas gadu, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu;

109.2. inženierbūves datu deklarācijā norādīto ekspluatācijas uzsākšanas gadu;

109.3. citā valsts vai pašvaldības institūcijas izdotā vai inženierbūves turētāja izsniegtā dokumentā, kas apliecina inženierbūves uzbūvēšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas gadu, norādīto gadskaitli vai šī dokumenta izdošanas gadu.

110. Inženierbūvēm nolietojuma procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = F / N × 100 %, kur

I – inženierbūves nolietojuma procents;

F – inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums;

N – inženierbūves tipa normatīvais kalpošanas ilgums.

111. Ja inženierbūves nolietojuma procents aprēķināts lielāks par 80 %, pieņem, ka inženierbūves nolietojuma procents ir 80 %.

112. Inženierbūvei, kurai piemēroti vairāki inženierbūvju tipi, faktisko kalpošanas ilgumu aprēķina pēc tās inženierbūves daļas datiem, kurai ir lielākais apjoms.

5. Grafisko plānu sagatavošana

113. Būves grafiskos plānus sagatavo digitālā veidā vektordatu formā, izmantojot:

113.1. būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto informāciju;

113.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus, ja grafisko plānu sagatavošanai nepieciešamo informāciju nav bijis iespējams iegūt būves kadastrālajā uzmērīšanā;

113.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos būves teksta datus un telpiskos datus;

113.4. Valsts zemes dienesta arhīvā esošo informāciju.

114. Izmantojot šo noteikumu 8.pielikumā noteikto apzīmējumu specifikāciju, sagatavo šādus grafiskos plānus:

114.1. apbūves plānu (9.pielikums);

114.2. stāva plānu (10.pielikums);

114.3. telpu grupas plānu (11.pielikums);

114.4. inženierbūves plānu (12.pielikums).

115. Grafiskos plānus, norādot izdrukās noteikto mērogu, sagatavo tā, lai izdrukās nodrošinātu pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju. Izšķiršanas spējas nodrošināšanai atsevišķas plāna daļas var norādīt palielinātā mērogā iznesumu veidā.

116. Apbūves plānu sagatavo atbilstoši ēkas ārējā apsekošanā iegūtajai informācijai par ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja būves kadastrālo uzmērīšanu, apsekojot apvidū, veic:

116.1. Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētai ēkai;

116.2. ēkai, kas ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un kurai konstruktīvo izmaiņu dēļ mainījies apbūves laukums;

116.3. ēkai, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta ēku masveida apsekošanā.

117. Stāva plānu sagatavo ēkas vai telpu grupas grīdas līmenī, projicējot tajā šo noteikumu 8.pielikumā paredzētos elementu attēlus un apzīmējumus atbilstoši ēkas iekšējā apsekošanā iegūtajai informācijai.

118. Stāva plānu nesagatavo:

118.1. šo noteikumu 18.punktā norādītajām ēkām;

118.2. valsts noslēpuma statusam atbilstošām ēkām.

119. Telpu grupas plānu visos gadījumos sagatavo no digitālā veidā vektordatu formā sagatavota ēkas stāva plāna tā, lai telpu grupas plānā norādītā informācija neatšķirtos no ēkas stāva plānā esošās informācijas par telpu grupu.

120. Inženierbūves plānu sagatavo tā, lai tajā būtu attēlota informācija par inženierbūves katras daļas kontūru vai viduslīniju. Inženierbūvē esošās iekštelpas attēlo atbilstoši šo noteikumu 11.pielikumam.

121. Ja atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kadastra informācijas izsniegšanas kārtību, ierosinātājs pieprasa izsniegt tādu aktuālu grafisko plānu, kurš iepriekš ir bijis sagatavots manuāli papīra formā, grafisko plānu pirms izsniegšanas sagatavo digitālā veidā vektordatu formā atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju un iepriekš manuāli sagatavotos grafiskos plānus.

122. Ja grafiskie plāni tiek sagatavoti bez apsekošanas apvidū, uz katras grafiskā plāna lapas norāda – "Izgatavots no Valsts zemes dienesta arhīva materiāliem bez apsekošanas apvidū".

6. Būves kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija

123. Būves kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, veicot būves kadastrālo uzmērīšanu vai šajos noteikumos noteiktās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības, apsekojot vai neapsekojot būvi apvidū.

124. Ierosinot būves datu daļēju (būves mainītās daļas vai atsevišķu datu) aktualizāciju, ierosinātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbild par to, lai būvi raksturojošā informācija, kura netiek aktualizēta, atbilstu faktiskajai situācijai apvidū.

125. Būves kadastrālo uzmērīšanu, apsekojot būvi vai telpu grupu apvidū, veic, ja rekonstrukcijas, renovācijas, vienkāršotās renovācijas vai citu būvdarbu dēļ mainījies vismaz viens no šādiem būvi vai telpu grupu raksturojošajiem rādītājiem:

125.1. telpu logu vai durvju aiļu izvietojums;

125.2. telpu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;

125.3. telpu vai telpu grupu savstarpējais sadalījums vai skaits;

125.4. telpu vai telpu grupu platība vai augstums;

125.5. būves apbūves laukums, kopējā platība vai būvtilpums.

126. Šo noteikumu 125.punktā norādītajos gadījumos būves vai telpu grupas apsekošanu apvidū un uzmērījumus veic tikai tajā būves vai telpu grupas daļā, kurā notikušas faktiskās izmaiņas.

127. Apsekojot būvi vai telpu grupu apvidū (ja iepriekš ar fotoaparatūru vai citu aparatūru nav iegūti būves attēli, kurā atrodas apsekojamā telpu grupa), iegūst šo noteikumu 24.2. vai 89.2.apakšpunktā minētos attēlus.

128. Aktualizējot apjoma rādītājus būves daļai, kurā veiktas faktiskās izmaiņas, vienlaikus aktualizē:

128.1. citus būves datus, kurus ietekmē mainītie būves daļas apjoma rādītāji;

128.2. konstruktīvo elementu materiālu un konstrukciju veidu, kā arī būves nolietojuma procentu, izņemot gadījumus, kad datu aktualizācijai ierosināta telpu grupas kā atsevišķa nekustamā īpašuma objekta kadastrālā uzmērīšana;

128.3. ēkas stāvu plānus.

129. Būves apsekošanā apvidū konstatējot, ka ēkai, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas iekštelpas, tās nav saglabājušās, aktualizē informāciju par telpām atbilstoši faktiskajai situācijai apvidū, norādot attiecīgos ārtelpu veidus.

130. Ēkas nolietojuma aktualizāciju veic šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā reizē ar šo noteikumu 125.punktā norādīto datu aktualizāciju vai kā atsevišķu būves kadastrālās uzmērīšanas darbību.

131. Ēkas nolietojuma aktualizāciju veicot kā atsevišķu būves kadastrālās uzmērīšanas darbību, papildus ēkas nolietojuma procentam aktualizē arī informāciju par konstruktīvo elementu materiālu un konstrukciju veidu.

132. Bez apsekošanas apvidū aktualizē šādus būves kadastrālās uzmērīšanas datus:

132.1. pamatojoties uz šo noteikumu 2.4.apakšnodaļā minētajiem ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem:

132.1.1. būves galveno lietošanas veidu, telpu grupas lietošanas veidu vai būves tipu;

132.1.2. būves vai telpu grupas labiekārtojumu;

132.1.3. būves vai telpu grupas ekspluatācijā pieņemšanas gadu;

132.2. inženierbūves nolietojumu (šajā gadījumā par inženierbūves apsekošanas gadskaitli pieņem aktualizācijas gadu).

133. Ja tiek aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas mākslinieku darbnīcas telpu grupas dati, bet ierosinātāja iesniegtajos dokumentos nav norādīts mākslinieku darbnīcas telpu grupas lietošanas veids, to klasificē kā dzīvojamo telpu grupu.

134. Kadastra informācijas sistēmā ēkai vai telpu grupai reģistrētos labiekārtojumus var dzēst, vienīgi pamatojoties uz šo noteikumu 85.1. un 85.2.apakšpunktā norādītajiem dokumentiem, bet, ierosinot papildu (jaunu) labiekārtojumu reģistrāciju, minēto dokumentu vietā var iesniegt šo noteikumu 7.pielikumā paredzēto labiekārtojumu anketu.

135. Ja, aktualizējot būves datus, mainās ēkas tips vai telpu grupas lietošanas veids, bet aktualizācijai iesniegtajos dokumentos ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums nav mainīts, tas ir aktualizējams šo noteikumu 84.punktā minētajā kārtībā.

136. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē pašvaldības būvvaldi par būves vai telpu grupas izmantošanu pretēji Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam telpu grupas lietošanas veidam, ja būve vai telpu grupa ir nodota ekspluatācijā un tajā tiek veikta būves vai tās daļas kadastrālā uzmērīšana.

137. Datu aktualizāciju kā atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību bez apsekošanas apvidū var ierosināt arī tādai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai būvei vai telpu grupai, kurai kadastrālā uzmērīšana veikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un iegūtie teksta dati vai grafiskie plāni atbilst kadastra dokumenta prasībām, bet neatbilst šajos noteikumos norādītajiem datu iegūšanas, aprēķināšanas un attēlošanas nosacījumiem, ja būvē vai telpu grupā nav notikušas konstruktīvas pārmaiņas.

7. Ēku masveida apsekošanā iegūto datu aktualizācija

138. Ēkas datus, kuri Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēku masveida apsekošanā, aktualizē, veicot visas ēkas kadastrālo uzmērīšanu.

139. Ja šo noteikumu 138.punktā minētajām ēkām Valsts zemes dienesta arhīva glabātavā ir tehniskās inventarizācijas dokumenti, kas nav kadastra dokumenti, ierosinātājs var aktualizēt ēkas datus bez apsekošanas apvidū, ievērojot šādus nosacījumus:

139.1. tehniskās inventarizācijas dokumentos ir informācija par ēkas un tajā ietilpstošo telpu grupu raksturojošiem rādītājiem, kas nepieciešami ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam un grafisko plānu sagatavošanai digitālā veidā vektordatu formā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

139.2. ierosinātājs apliecina, ka ēkā kopš pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas nav veiktas konstruktīvas izmaiņas, kuru dēļ būtu mainījušies ēku raksturojošie rādītāji.

140. Veicot šo noteikumu 139.punktā paredzēto ēkas datu aktualizāciju:

140.1. norāda to Kadastra informācijas sistēmā jau reģistrēto vai tehniskās inventarizācijas dokumentos, kas nav kadastra dokumenti, fiksēto ēkas nolietojuma procentu, kuram ir lielāka vērtība;

140.2. ja tehniskās inventarizācijas dokumentos, kas nav kadastra dokumenti, nav informācijas par telpu grupu lietošanas veidiem, visu telpu grupu lietošanas veidus norāda atbilstoši būves galvenajam lietošanas veidam.

8. Noslēguma jautājumi

141. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" visām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām telpu grupām, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai privatizētas kā mākslinieku darbnīcas un nav tiesiski pārbūvētas par citu dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu grupu vai kurām nav tiesiski mainīts lietošanas veids, vai kurām projekta dokumentācijā norādītais telpu grupas lietošanas veids ir "mākslinieku darbnīca", telpu grupas lietošanas veidu maina uz dzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupu.

142. Līdz 2012.gada 31.martam Valsts zemes dienests atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam veic izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas labiekārtojumu klasifikatorā.

143. Grozījumi šo noteikumu 12. un 39. punktā, kas paredz ieviest oficiālās elektroniskās adreses lietošanu, stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 533 redakcijā; minētie grozījumi iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.06.2018.)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Ēku konstruktīvo elementu materiālu klasifikators

Materiāla kods

Materiāla grupa

Materiāla veids

Materiāls

1 Dabiskie materiāli
  11   Kokmateriāli
    1101     Koka baļķi
    1102     Koka brusas
    1103     Koka dēļi
    1104     Koka jumstiņi
    1105     Koka karkasa konstrukcijas
    1106     Koka sijas
    1107     Koka skaidas (lubas)
    1108     Koka spāres
    1109     Koka stabi
    1110     Koka vairogi
  12   Būvakmeņi
    1201     Dolomīts
    1202     Granīts
    1203     Laukakmens
    1204     Kaļķakmens
    1205     Marmors
    1206     Šūnakmens
  13   Pārējie dabiskie materiāli
    1301     Niedres
    1302     Salmi
    1303     Slānekļa plātnes
    1304     Smiltis
    1305     Grants
2 Mākslīgie materiāli
  21   Azbestcements
    2101     Azbestcementa caurules
    2102     Azbestcementa loksnes
    2103     Azbestcementa paneļi
  22   Betons
    2201     Betona kārniņi
    2202     Betona plātnes
    2203     Betona bloki
    2204     Monolītais betons
  23   Dzelzsbetons
    2301     Dzelzsbetona bloki
    2302     Dzelzsbetona karkasa konstrukcijas
    2303     Dzelzsbetona paneļi
    2304     Dzelzsbetona pāļi
    2305     Dzelzsbetona plātnes
    2306     Dzelzsbetona sijas
    2307     Monolītais dzelzsbetons
  24   Elastīgie lokšņu materiāli
    2401     Bitumena plātnes (šindeļi)
    2402     Ruberoīds
  25   Mastikas
    2501     Mastikas nestiegrotie segumi
    2502     Mastikas stiegrotie segumi
    2503     Asfalts
    2504     Asfaltbetons
    2505     Ar bitumu apstrādāta grants
  26   Metāli
    2601     Skārda loksnes ar antikorozijas pārklājumu
    2602     Skārda loksnes bez antikorozijas pārklājuma
    2603     Metāla caurules
    2604     Metāla dakstiņi
    2605     Metāla karkasa konstrukcijas
    2606     Metāla plātnes
    2607     Metāla sijas
    2608     Profilētā tērauda loksnes
  27   Polimēri (plastmasa)
    2701     Polimēru bloki
    2702     Polimēru caurules
    2703     Polimēru plātnes
    2704     Polimēru plēve
  28   Vieglbetoni
    2801     Arbolīta bloki
    2802     Gāzbetona bloki
    2803     Gāzbetona paneļi
2804 Ģipšbetona bloki
    2805     Ģipšbetona paneļi
    2806     Izdedžbetona bloki
    2807     Keramzītbetona bloki
    2808     Keramzītbetona paneļi
    2809     Māla kleķis
    2810     Skaidbetons
  29   Pārējie mākslīgie materiāli
    2901     Fibrolīta plātnes
    2902     Keramikas bloki
    2903     Keramikas plātnes
    2904     Kokšķiedru plātnes
    2905     Māla kārniņi
    2906     Minerālvates plātnes (stikla vates, akmens vates)
2907 Māla ķieģeļi
    2908     Silikātķieģeļi
    2909     Sintētisko materiālu audums
    2910     Sintētisko materiālu loksnes
    2911     Stikla konstrukcijas
    2912     Šķiedrcementa loksnes
    2913     Zaļo jumtu segums un augsnes kārta
    2914     Cits neklasificēts materiāls
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Ēkas konstruktīvo elementu nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmes

Ēkas daļa

Vizuāli* konstatējamās nolietojuma pazīmes

Nolietojuma intervāls (procentos)

kods

apraksts

 

I. Pamati

Cokols, pagraba ārsienas un grīda

111

Bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma bojājumi (cokola izliekumi, atšķēlumi, izdrupumi, mitruma radītie un citi bojājumi)

0–30

112

Plaisu nav vai konstatējamas atsevišķas nelielas necaurejošas plaisas

113

Sienās un grīdā izspiedumu nav vai atsevišķi neliela apjoma izspiedumi

121

Bojājumi (cokola izliekumi, atšķēlumi, izdrupumi, mitruma radītie un citi bojājumi), vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 50 % virsmu laukuma

30–60

122

Konstrukcijas stabilitāti un noturību neapdraudošas plaisas, vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 50 % virsmu laukuma, atsevišķas nevienmērīgas nosēšanās plaisas

123

Sienās vai grīdā atsevišķos posmos izspiedumi, nelieli un vizuāli grūti konstatējami virsmas līniju izliekumi

131

Bojājumi (cokola izliekumi, atšķēlumi, izdrupumi, mitruma radītie un citi bojājumi), vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma

60–100

132

Caurejošas nosēšanās plaisas, kas ietekmē ēkas stabilitāti un noturību

133

Apjomīgi sienu, grīdas izspiedumi un virsmas līniju izliekumi

II. Mūra sienas

Ārsienas un karkasa konstrukcija

211

Bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma bojājumi (atšķēlumi, izdrupumi, paneļu un citu gatavelementu stiprinājuma mezglu aizpildījuma erozija)

0–30

212

Plaisu nav vai konstatējamas atsevišķas nelielas necaurejošas plaisas

213

Virsmu, dzegu, jostu un citu līniju izliekumu un noviržu nav vai tās ir nelielas un vizuāli grūti konstatējamas

221

Bojājumi (atšķēlumi, izdrupumi), vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 60 % virsmu laukuma, paneļu un citu gatavelementu daļēja nobīde, daļēji sabrucis stiprinājuma mezglu aizpildījums

30–60

222

Konstrukcijas stabilitāti un noturību neapdraudošas plaisas, vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 60 % virsmu laukuma, atsevišķas nevienmērīgas nosēšanās plaisas

223

Vizuāli konstatējamas novirzes no vertikālajām un horizontālajām virsmu, dzegu, jostu un citām līnijām

231

Bojājumi (atšķēlumi, izdrupumi, dzegu sabrukums), vizuāli vērtējot, pārsniedz 60 % virsmu laukuma, paneļu un citu gatavelementu nobīde, sabrukuši stiprinājuma mezgli

60–100

232

Masveidīgs plaisu tīklojums un caurejošas nosēšanās plaisas

233

Vertikālās novirzes, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % sienas biezuma

III. Koka sienas

Ārsienas un karkasa konstrukcija

311

Bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma bojājumi (bojāts ārējais apšuvums, plaisas apmetumā vai vainagos, sienu vairogu un citu gatavelementu nobīdes vai spraugas starp tiem, vizuāli grūti konstatējamas trupes pazīmes)

0–30

312

Horizontālās līnijas taisnas vai nelieli un vizuāli grūti konstatējami horizontālo līniju izliekumi, ieliekumi, izspiedumi

313

Sienas taisnas vai atsevišķu sienas posmu nelielas un vizuāli grūti konstatējamas novirzes no vertikāles

321

Bojājumi (caurumi vai caurejošas plaisas sienās, apmetumā, vainagā, vairogi un citi gatavelementi nobīdījušies un saplaisājuši, koka materiālā trupes pazīmes), vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 50 % virsmu laukuma

30–60

322

Horizontālo līniju izliekumi, ieliekumi, sienu vai apmetuma izspiešanās, nevienmērīga nosēšanās un citu veidu deformācijas, vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 50 % virsmu laukuma

323

Novirzes no vertikāles, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % sienas biezuma

331

Bojājumi (caurumi vai caurejošas plaisas sienās, apmetumā, vainagā, vairogi un citi gatavelementi daļēji sabrukuši, koka materiālā masveidīgas satrunējuma pazīmes), vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma

60–100

332

Horizontālo līniju izliekumi, ieliekumi, sienu izspiešanās, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma vai ir pagaidu stiprinājumi un balsti

333

Novirzes no vertikāles pārsniedz 100 % sienas biezuma vai ir pagaidu stiprinājumi un balsti

IV. Metāla vai cita materiāla (izņemot mūra un koka) sienas

Ārsienas un karkasa konstrukcija

411

Bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma virsmas vai antikorozijas (aizsargājošā pārklājuma) bojājumi, virsmas izspiedumi

0–30

421

Virsmas vai antikorozijas (aizsargājošā pārklājuma) bojājumi, konstrukcijas ieliekumi vai izspiedumi, vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 40 % virsmu laukuma

30–60

431

Virsmas vai aizsargājošā pārklājuma bojājumi, konstrukcijas ieliekumi un izspiedumi, vizuāli vērtējot, pārsniedz 40 % virsmu laukuma vai tādi caurejoši bojājumi virsmas laukumā, kuru dēļ siena vai konstrukcija neveic paredzēto funkciju

60–100

V. Pārsegumi

Pārsegums, grīdas, griesti

511

Koka konstrukcijas: bojājumu nav vai neliels un vizuāli grūti konstatējams siju ieliekums, griestu apmetumā atsevišķas neliela apjoma plaisas, vizuāli grūti konstatējamas trupes pazīmes

0–30

512

Ķieģeļu mūra un betona konstrukcijas: bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma bojājumi (velves laidumos un piekļāvuma vietās pie ārējām sienām plaisas, caurtecējumi, caursalumi, izspiedumi, izdrupumi)

513

Dzelzsbetona konstrukcijas: bojājumu nav vai plātņu laidumos un piekļāvuma vietās pie ārējām sienām atsevišķas neliela apjoma plaisas

514

Metāla konstrukcijas: bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma siju, plātņu antikorozijas pārklājuma bojājumi

521

Koka konstrukcijas: vizuāli konstatējams siju ieliekums, griestu apmetumā plaisas vai izdrupumi, vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 50 % virsmu laukuma, atsevišķās vietās satrunējuma pazīmes

30–60

522

Ķieģeļu mūra un betona konstrukcijas: bojājumi (plaisas, caurtecējumi, caursalumi, izspiedumi, izdrupumi), vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 40 % virsmu laukuma

523

Dzelzsbetona konstrukcijas: plātņu bojājumi (gareniskas plaisas un šķērsplaisas, atsegta armatūra, izdrupumi), vizuāli vērtējot, aizņem līdz 30 % virsmu laukuma, neliels un vizuāli grūti konstatējams konstrukciju ieliekums

524

Metāla konstrukcijas: siju, plātņu korozijas bojājumi, vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 50 % virsmu laukuma

531

Koka konstrukcijas: siju ieliekums, griestu apmetuma plaisas un izdrupumi, masveidīgas satrunējuma pazīmes, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma

60–100

532

Ķieģeļu mūra un betona konstrukcijas: plaisas un bojājumi, vizuāli vērtējot, pārsniedz 40 % virsmu laukuma

533

Dzelzsbetona konstrukcijas: bojājumi (plaisas, caurtecējumi, caursalumi, izspiedumi, izdrupumi, atsegta armatūra), vizuāli vērtējot, pārsniedz 30 % virsmu laukuma, vizuāli konstatējams konstrukciju ieliekums

534

Metāla konstrukcijas: siju, plātņu masveidīgi korozijas bojājumi, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma

VI. Jumta nesošā konstrukcija

Jumta nesošā konstrukcija

611

Koka konstrukcijas: bojājumu nav vai atsevišķās vietās neliels un vizuāli grūti konstatējams spāru un latojuma ieliekums, trupes pazīmes

0–30

612

Dzelzsbetona konstrukcijas: bojājumu nav vai atsevišķas neliela apjoma plaisas vai izdrupumi spāru sijās, paneļu un plātņu atbalsta posmos

613

Metāla konstrukcijas: bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma korozijas bojājumi

621

Koka konstrukcijas: bojājumi (mūrlatu un spāru galos satrunējuma pazīmes, latojuma bojājumi), vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 40 % virsmu laukuma, spāru un latojuma ieliekums

30–60

622

Dzelzsbetona konstrukcijas: spāru siju, plātņu un paneļu bojājumi (plaisas, caurtecējumi, caursalumi, izdrupumi), vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 30 % virsmu laukuma vai neliels un vizuāli grūti konstatējams ieliekums

623

Metāla konstrukcijas: korozijas bojājumi, vizuāli vērtējot, aizņem 20 līdz 50 % virsmu laukuma

631

Koka konstrukcijas: bojājumi (mūrlatu, spāru galu un latojuma savienojuma vietu lūzumi, plīsumi un izlūzumi, masveidīgas satrunējuma pazīmes, atsevišķu konstrukcijas daļu iztrūkums), vizuāli vērtējot, pārsniedz 40 % virsmu laukuma

60–100

632

Dzelzsbetona konstrukcijas: spāru siju, plātņu bojājumi (caurejošas plaisas, betons vietām sadrupis, atsegta armatūra), vizuāli vērtējot, pārsniedz 30 % virsmu laukuma, konstrukcijas noturību apdraudošs ieliekums

633

Metāla konstrukcijas: masveidīgi korozijas bojājumi, vizuāli vērtējot, pārsniedz 50 % virsmu laukuma

VII. Jumta segums

Jumta segums

711

Bojājumu nav vai atsevišķi neliela apjoma bojājumi (plaisas, atsevišķu lokšņu fragmentu atšķēlumi, virsmas uzpūtumi, materiāla kārtu atdalīšanās)

0–30

721

Jumta seguma bojājumi (plaisas, lokšņu fragmentu atšķēlumi, virsmas uzpūtumi, materiāla kārtu atdalīšanās), vizuāli vērtējot, aizņem 10 līdz 40 % virsmu laukuma, atsevišķu ieseguma elementu iztrūkums

30–60

731

Jumta seguma bojājumi (plaisas, atšķēlumi atsevišķām loksnēm, virsmas uzpūtumi, atsevišķu materiāla kārtu atdalīšanās vai ieseguma elementu iztrūkums), vizuāli vērtējot, pārsniedz
40 % virsmu laukuma

60–100

Piezīme. * Nosakot konstatējamo nolietojuma pazīmju apjomu, papildus vizuālajam novērtējumam var veikt mērījumus un aprēķinus, bojājumu daudzumu aprēķinot, izmantojot šādu formulu:

BD = BL ×100 , kur
KL

BD – bojājumu daudzums ēkas konstruktīvajam elementam (%);

BL – konstruktīvā elementa attiecīgās nolietojuma pazīmes kopējais laukums (m2) vai garums (m);

KL – kopējais ēkas konstruktīvā elementa virsmas laukums (m2).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Ēku konstruktīvo elementu konstrukciju veidi un normatīvais kalpošanas ilgums

Konstrukcijas veida kods

Konstruktīvo elementu konstrukciju veidi un normatīvā kalpošanas ilguma grupas

Normatīvais kalpošanas ilgums gados

1 Pamati (ēkas daļa, kuras uzdevums ir uzņemt un sadalīt ēkas slodzi un pārnest to uz pamatni vai grunti)
11 Pirmā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

150

1101 Betona bloki (lentveida)
1102 Dzelzsbetona bloki (lentveida)
1103 Dzelzsbetona pāļi
1104 Monolītais betons (lentveida)
1105 Monolītais dzelzsbetons (lentveida)
1106 Monolītā dzelzsbetona plātne
1107 Monolītā šķiedrbetona plātne
12 Otrā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

100

1201 Dabisko akmeņu mūris (lentveida)
1202 Dzelzsbetons (stabveida)
1203 Keramzītbetona bloki (lentveida)
1204 Ķieģeļi (lentveida)
13 Trešā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

70

1301 Azbestcementa caurules ar betona pildījumu (stabveida)
1302 Betons (stabveida)
1303 Dabiskie akmeņi (stabveida)
1304 Metāls (stabveida)
1305 Polimēru caurules ar betona pildījumu (stabveida)
14 Ceturtā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

50

1401 Koks (stabveida)
1402 Ķieģeļi (stabveida)
1403 Vieglbetona bloki (stabveida)
2 Ārsienas (karkasi) (ēkas vertikālais ārējais konstruktīvais norobežojums)
21 Pirmā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

150

2101 Dabisko akmeņu mūris (2,5 ķieģeļu biezumā un biezāks)
2102 Dobo keramikas bloku mūris (2,5 ķieģeļu biezumā un biezāks)
2103 Ķieģeļu mūris (2,5 ķieģeļu biezumā un biezāks)
2104 Monolītais betons
2105 Monolītais dzelzsbetons
2106 Monolītā dzelzsbetona karkasa konstrukcija
22 Otrā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

100

2201 Dabisko akmeņu mūris (līdz 2,5 ķieģeļu biezumā)
2202 Dobo keramikas bloku mūris (līdz 2,5 ķieģeļu biezumā)
2203 Dzelzsbetona gatavelementu karkasa konstrukcija
2204 Dzelzsbetona paneļi
2205 Gāzbetona bloku mūris
2206 Izdedžbetona bloku mūris
2207 Keramzītbetona bloku mūris
2208 Ķieģeļu mūris (1,5 līdz 2,5 ķieģeļu biezumā)
2209 Monolītā izdedžbetona mūris
2210 Monolītā keramzītbetona mūris
2211 Tērauda karkasa konstrukcija
23 Trešā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

70

2301 Arbolīta bloku mūris
2302 Gāzbetona paneļi
2303 Ģipšbetona paneļi
2304 Keramzītbetona paneļi
2305 Koka guļbūve
2306 Koka karkasa konstrukcija (biezumā vairāk par 15 cm)
2307 Koka stāvbūve
2308 Koka vairogi
2309 Ķieģeļu mūris (1 ķieģeļa biezumā)
2310 Monolītā skaidbetona mūris
2311 Pildrežģi
2312 Stikla konstrukcijas
2313 Stiklbloki
24 Ceturtā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

50

2401 Koka dēļu iesegums
2402 Koka karkasa konstrukcija (biezumā līdz 15 cm (ieskaitot))
2403 Ķieģeļu mūris (½ ķieģeļa biezumā)
2404 Māla kleķis
2405 Metāla lokšņu iesegums
2406 Niedru paneļi
2407 Polimēru (plastmasas) dēļu iesegums
2408 Polimēru (plastmasas) lokšņu iesegums
2409 Salmu paneļi
3 Pārsegums (horizontālās nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kas sadala ēku stāvos, uzņem un pārnes pastāvīgo un mainīgo slodzi uz nesošajām sienām vai kolonnām (karkasiem))
31 Pirmā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

150

3101 Betona velves
3102 Dzelzsbetona paneļi
3103 Dzelzsbetona sijas
3104 Dzelzsbetona velves
3105 Ķieģeļu mūra velves
3106 Monolītā dzelzsbetona klājs
32 Otrā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

100

3201 Metāla plātnes
3202 Metāla sijas
3203 Metāla siju pārsegums ar dzelzsbetona aizpildījumu
3204 Metāla siju pārsegums ar betona aizpildījumu
3205 Metāla siju pārsegums ar ķieģeļu mūra velvju aizpildījumu
33 Trešā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

70

3301 Koka siju pārsegums ar koka aizpildījumu
3302 Metāla siju pārsegums ar koka aizpildījumu
3303 Metāla siju pārsegums ar metāla aizpildījumu
34 Ceturtā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

50

3401 Dēļu klājs virs koka siju pārseguma
4 Jumts (nesošā konstrukcija)
41 Pirmā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

150

4101 Monolītā dzelzsbetona klājs virs dzelzsbetona konstrukcijām
42 Otrā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

100

4201 Azbestcementa paneļu klājs virs dzelzsbetona konstrukcijām
4202 Dzelzsbetona paneļu klājs virs bezspāru jumta konstrukcijām
4203 Dzelzsbetona paneļu klājs virs dzelzsbetona konstrukcijām
4204 Gāzbetona paneļu klājs virs dzelzsbetona konstrukcijām
43 Trešā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

70

4301 Metāla konstrukcijas
44 Ceturtā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

50

4401 Koka konstrukcijas
5 Jumts (segums)
51 Pirmā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

150

5101 Māla kārniņi
5102 Slānekļa plātnes
52 Otrā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

100

5201 Betona kārniņi
5202 Niedres
5203 Salmi
53 Trešā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

70

5301 Šķiedrcementa loksnes
54 Ceturtā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

50

5401 Azbestcementa loksnes
5402 Skārda loksnes ar antikorozijas pārklājumu
5403 Bitumena plāksnītes (šindeļi)
5404 Koka dēļu klājs
5405 Metāla dakstiņi
5406 Profilētā tērauda loksnes
5407 Sintētisko materiālu loksnes
5408 Stikla loksnes
55 Piektā normatīvā kalpošanas ilguma grupa:

20

5501 Koka jumstiņi
5502 Koka skaidas (lubas)
5503 Koka dēlīši
5504 Ruberoīds
5505 Mastikas segumi
5506 Skārda loksnes bez antikorozijas pārklājuma
5507 Polimēru plātnes
5508 Polimēru plēve
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48

Norādījumi akta 3.punkta "Ēkas konstruktīvie elementi" aizpildīšanai

1.Rindu "Materiāls (kods)" aizpilda atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada10.janvāra noteikumu Nr.48 ''Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi'' (turpmāk – noteikumi) 1.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1.norāda fiksētajam attiecīgā konstruktīvā elementa konstrukcijas veidam atbilstošu materiāla kodu (četras decimālzīmes);;

1.2.ja konstruktīvais elements sastāv no vairākiem materiāliem, norāda tos divus materiālus, kas atbilst attiecīgajam konstruktīvajam elementam norādītajiem konstrukciju veidiem.

2.Rindu "Konstrukcijas veids (kods)" aizpilda atbilstoši noteikumu 3.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.konstruktīvajam elementam (viena decimālzīme) atbilstošo konstrukcijas veida kodu (četras decimālzīmes) norāda tikai no attiecīgajam konstruktīvajam elementam pieejamajiem konstrukciju veidiem;

2.2.ja konstruktīvais elements sastāv no vairākiem konstrukciju veidiem, norāda tos divus konstrukciju veidus, kas, vizuāli vērtējot, aizņem procentuāli lielāko konstruktīvā elementa daļu;

2.3.ja vairāk nekā divi atšķirīgie konstrukciju veidi konstruktīvā elementa apjomā aizņem vienādu konstruktīvā elementa daļu, prioritāte ir konstrukcijas veidam ar lielāko normatīvo kalpošanas ilgumu.

3.Rindu "Normatīvais kalpošanas ilgums" aizpilda atbilstoši noteikumu 3.pielikumam un noteikumu 70.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

4.Rindu "Nolietojuma pazīme (kods)" aizpilda atbilstoši noteikumu 2.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.norāda konstruktīvā elementa ne vairāk kā trīs procentuāli lielāko konstruktīvā elementa daļu raksturojošo nolietojuma pazīmju kodus (trīs decimālzīmes);

4.2.nolietojuma pazīmes konstruktīvajam elementam nosaka vizuāli (būvniecības jomā sertificēts speciālists – arī atsedzot konstrukcijas, ja tas nepieciešams);

4.3.ar grunti segtiem pamatiem, ja zem ēkas vai tās daļas nav pagraba, nolietojuma pazīmes nosaka pēc pamatu sijas, virspamata (režģoga) vai ārsienām augstumā līdz 0,5 m virs grunts līmeņa vizuāli konstatējamām nolietojuma pazīmēm.

5.Rindā "Nolietojuma intervāls" ar (X) atzīmē fiksētajām nolietojuma pazīmēm atbilstošo attiecīgā konstruktīvā elementa nolietojuma procenta intervālu (ja nolietojuma intervāls ir 0%–30%, (X) norāda zem cipara "1", ja nolietojuma intervāls ir 30%–60%, (X) norāda zem cipara "2", ja nolietojuma intervāls ir 60%–100%, (X) norāda zem cipara "3"). Ja konstruktīvā elementa nolietojuma pazīmes ir no dažādiem nolietojuma procentu intervāliem, ar (X) atzīmē lielākā nolietojuma procenta intervālu..

6.Rindā "Ekspluatācijā pieņemšanas gads" norāda konstruktīvā elementa ekspluatācijā pieņemšanas gadu saskaņā ar noteikumu 69.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Ēkas konstruktīvo elementu īpatsvars

Nr.
p.k.

Ēku konstruktīvais risinājums

Pazīmes

Konstruktīvā elementa īpatsvars (procentos)

pamati

ārsienas (karkasi)

pārsegumi

jumts

nesošā konstrukcija

segums

1.

Pamati Ēkai apvidū:

1) eksistē tikai viens konstruktīvais elements – pamati;

2) neeksistē neviena iekštelpa

100

0

0

0

0

2.

Nojume Ēkai piešķirts nojumes tips saskaņā ar būvju klasifikāciju

9

10

0

41

40

3.

Vienstāva ēka bez pārseguma (izņemot nojumi) Ēkai apvidū eksistē:

1) trīs konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi) un jumts (tai skaitā savietotais jumts);

2) tikai viens virszemes stāvs

20

40

0

20

20

4.

Ēka ar pārsegumu un vienu vai diviem virszemes stāviem Ēkai apvidū eksistē:

1) visi četri konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi), pārsegumi un jumts;

2) viens vai divi virszemes stāvi

19

31

20

15

15

5.

Ēka ar trīs līdz pieciem virszemes stāviem Ēkai apvidū eksistē:

1) visi četri konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi), pārsegumi un jumts;

2) trīs, četri vai pieci virszemes stāvi

19

41

20

10

10

6.

Ēka ar sešiem līdz deviņiem virszemes stāviem Ēkai apvidū eksistē:

1) visi četri konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi), pārsegumi un jumts;

2) seši, septiņi, astoņi vai deviņi virszemes stāvi

8

52

30

5

5

7.

Ēka ar 10 un vairāk stāviem Ēkai apvidū eksistē:

1) visi četri konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi), pārsegumi un jumts;

2) 10 vai vairāk virszemes stāvu

6

60

30

2

2

8.

Pazemes ēka Ēkai apvidū eksistē:

1) visi četri konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi), pārsegumi un jumts;

2) viens vai vairāki pazemes stāvi

19

41

30

5

5

9.

Pazemes ēka bez jumta Ēkai apvidū eksistē:

1) trīs konstruktīvie elementi – pamati, ārsienas (karkasi) un pārsegumi;

2) viens vai vairāki pazemes stāvi

20

40

40

0

0

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Inženierbūvju un atsevišķu ēku tipu apjoma rādītāji un normatīvais kalpošanas ilgums

(Pielikums grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 560)

Būvju klasifikācijas kods

Nosaukums

Apjoma rādītāji

Normatīvais kalpošanas ilgums (gados) (N)

Skaidrojošās piezīmes apjoma rādītāju noteikšanai

veids

mērvienība

2 INŽENIERBŪVES
21 Transporta būves
211 Autoceļi, ielas un ceļi Laukuma platību aprēķina, sadalot to vienkāršās ģeometriskās figūrās (piemēram, trijstūros, trapecēs, segmentos) un pēc tam aprēķinot šo figūru laukumu summu
2111 Autoceļi
211101 Valsts autoceļi
21110101 Valsts galvenie autoceļi, reģionālie un vietējie autoceļi

laukums

m2

20

Laukums – brauktuves laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
platums m Platums – brauktuves platums.
garums m Garums – brauktuves garums pa ceļa ass līniju
2112 Ielas un ceļi
211201 Ielas un ceļi
21120101 Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu

laukums

m2

20

Laukums – ceļa vai laukuma brauktuves laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
platums m Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.
garums m Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju
21120102 Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu

laukums

m2

15

Laukums – ceļa vai laukuma brauktuves laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
platums

m

Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.
garums m Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju
212 Sliežu ceļi
2121 Dzelzceļi
212101 Platsliežu dzelzceļi
21210101 Platsliežu dzelzceļi

garums

m

30

Garums – vienceļa platsliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu un vairākceļu dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē
212102 Šaursliežu dzelzceļi
21210201 Šaursliežu dzelzceļi

garums

m

30

Garums – vienceļa šaursliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu un vairākceļu dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē
2122 Pilsētas sliežu ceļi
212201 Tramvaja ceļi
21220101 Tramvaja sliežu ceļi bez ceļa seguma

garums

m

30

Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu un vairākceļu līnijām blakusceļu garumus summē
21220102 Tramvaja sliežu ceļi ar ceļa segumu

garums

m

30

Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu un vairākceļu līnijām blakusceļu garumus summē
213 Lidlauku skrejceļi
2130 Lidlauku skrejceļi
213001 Lidlauku skrejceļi
21300101 Lidlauku skrejceļi un stāvvietas

laukums

m2

15

Laukums – skrejceļa un stāvvietu klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu
214 Tilti, estakādes, tuneļi un pazemes ceļi
2141 Tilti un estakādes
214101 Autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi
21410101 Autoceļa un dzelzceļa dzelzsbetona un metāla laidumu tilti

laukums

m2

100

Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.
garums

m

Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju.
augstums

m

Augstums – tilta laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes (gultnes) virsmai
21410102 Autoceļa un dzelzceļa koka laidumu tilti

laukums

m2

20

Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.

garums

m

Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju.

augstums

m

Augstums – tilta laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes (gultnes) virsmai
214102 Kājāmgājēju tilti
21410201 Dzelzsbetona, metāla un mūra laidumu gājēju tilti vai virszemes gājēju pārejas

laukums

m2

100

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu.

garums

m

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta vai gājēju pārejas ass līniju.

augstums

m

Augstums – tilta laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes (gultnes) virsmai
21410202 Koka laidumu gājēju tilts

laukums

m2

20

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu.

garums

m

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju.

augstums

m

Augstums – tilta laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes (gultnes) virsmai
214103 Estakādes
21410301 Dzelzceļu estakādes

laukums

m2

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.

garums

m

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju.

augstums

m

Augstums – estakādes laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes virsmai
21410302 Rūpniecības uzņēmumu ražošanas procesu estakādes

laukums

m2

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.

garums

m

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju.

augstums

m

Augstums – estakādes laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes virsmai
21410303 Gaisa cauruļvadu pārvadu estakādes

laukums

m2

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.

garums

m

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju.

augstums

m

Augstums – estakādes laiduma konstrukcijas augstums no laiduma konstrukcijas virsmas viduspunkta līdz zemes virsmai
2142 Tuneļi un pazemes ceļi
214201 Transporta un gājēju tuneļi
21420101 Transporta un gājēju tuneļi

laukums

m2

100

Laukums – plaknes laukums tuneļa grīdas līmenī, kuru ierobežo tuneļa ārējais perimetrs, ieskaitot tuneļa ārsienu un noeju aizņemto laukumu.

garums

m

Garums – tuneļa garums pa tuneļa ass līniju.

augstums

m

Augstums – tuneļa iekšējais augstums no tuneļa grīdas līdz pārsegumam
215 Ostas, ūdensceļi, dambji un citas hidrobūves
2151 Ostas un kuģojamie kanāli
215101 Piestātnes un piestātņu krastmalas
21510101 Krastmalas ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem

garums

laukums

augstums

m

m2

m

50

Garums – krastmalas garums pa krasta līniju.

Laukums – pret ūdeni vērstās krasta nostiprinājumu plaknes laukums, kuru ierobežo pa gultnes un krasta līniju noteiktās krasta nostiprinājuma robežas.

Augstums – krastmalas nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz nostiprinājuma augšējai daļai

21510102 Iekšzemes ūdeņu piestātnes

garums

laukums

augstums

m

m2

m

50

Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.

Laukums – pret ūdeni vērstās krasta nostiprinājumu plaknes laukums, kuru ierobežo pa gultnes un krasta līniju noteiktās krasta nostiprinājumu robežas.

Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai.

Piestātnēm augstuma noteikšanā var izmantot attālumu no projektētās gultnes atzīmes līdz nulles atzīmei atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā

215102 Ostu akvatoriju būves
21510201 Moli un viļņlauži

garums

augstums

m

m

50

Garums – pa būves virsmas ass līniju.

Augstums – lielākais augstums no gultnes līdz mola vai viļņlauža virsmai.

Moliem un viļņlaužiem augstuma noteikšanā var izmantot attālumu no projektētās gultnes atzīmes līdz nulles atzīmei atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā

21510202 Jūras ostu piestātnes

garums

laukums

augstums

m

m2

m

50

Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.

Laukums – pret ūdeni vērstās krasta nostiprinājumu plaknes laukums, kuru ierobežo pa gultnes un krasta līniju noteiktās krasta nostiprinājumu robežas.

Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai.

Piestātnēm augstuma noteikšanā var izmantot attālumu no projektētās gultnes atzīmes līdz nulles atzīmei atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā

2152 Dambji
215201 Dambji
21520101 Dambji ar nostiprinātām nogāzēm

būvtilpums

garums

m3

m

50

Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.
Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju
21520102 Dambji bez nogāžu nostiprināšanas

būvtilpums

garums

m3

m

50

Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.

Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju

22 Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas
221 Maģistrālie cauruļvadi, maģistrālās sakaru un elektropārvades līnijas
2211 Maģistrālie naftas produktu un gāzes cauruļvadi
221101 Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi
22110101 Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi ar iekšējo diametru 500 mm un lielāku

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

221102 Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas
22110201 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22110202 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22110203 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 600mm

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

2212 Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi
221201 Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi
22120101 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 150 līdz 300 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22120102 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22120103 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 600 līdz 900 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22120104 Ūdensvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 900 mm

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

2213 Maģistrālās sakaru līnijas
221301 Masti un torņi
22130101 Režģotie torņi un masti

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.

Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs

22130102 Čaulveida torņi vai masti

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.

Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs

22130103 Torņi ar augstumu, lielāku par 300 m

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.

Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs

221302 Maģistrālās sakaru līnijas
22130201 Maģistrālās sakaru līnijas

garums

m

30

Garums – sakaru līnijas garums
2214 Maģistrālās elektropārvades līnijas
221401 Elektropārvades virszemes līnijas
22140101 330 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140102 110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221402 Elektropārvades pazemes līnijas
22140201 330 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140202 110 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221403 Elektrosadales virszemes līnijas
22140301 Vidussprieguma 6, 10 un 20kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140302 Zemsprieguma 0,4 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221404 Elektrosadales pazemes līnijas
22140401 6, 10 un 20 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140402 Zemsprieguma 0,4 kilovoltu kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
222 Vietējās nozīmes cauruļvadi un kabeļi
2221 Gāzes sadales sistēmas
222101 Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot)
22210101 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22210102 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22210103 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mm

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

222102 Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6megapaskāliem
22210201 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22210202 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22210203 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mm

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – gāzesvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs.

2222 Vietējās nozīmes ūdens piegādes cauruļvadi
222201 Ūdens ieguves urbumi un grodu akas
22220101 Ūdens ieguves urbumi vai grodu akas

augstums

diametrs

m

mm

20

Augstums – artēziskās akas vai grodu akas augstums no filtra vai pirmā groda apakšas līdz zemes virsmai, ieskaitot caurules vai groda virszemes daļas augstumu.
Diametrs – artēziskās akas aizsargcaurules vai groda lielākais iekšējais diametrs
222202 Ūdenstorņi
22220201 Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību līdz 200 m3 (ieskaitot)

augstums

būvtilpums

laukums

ietilpība

m

m3

m2

m3

20

Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.

Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.

Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.

Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā

22220202 Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību, lielāku par 200 m3

augstums

būvtilpums

laukums

ietilpība

m

m3

m2

m3

20

Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.

Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.

Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.

Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā

222203 Ūdensapgādes cauruļvadi
22220301 Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru līdz 350 mm (ieskaitot)

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22220302 Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 350mm

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

222204 Siltumapgādes cauruļvadi
22220401 Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un siltumizolāciju

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22220402 Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru, lielāku par 300 mm, un siltumizolāciju

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22220403 Virszemes termofikācijas un tvaika cauruļvadi ar siltumizolāciju

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22220404 Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru līdz 500 mm (ieskaitot) un siltumizolāciju

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22220405 Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 500 mm, un siltumizolāciju

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

222205 Ūdens gradētavas
22220501 Ūdens gradētavas

laukums

augstums

būvtilpums

m2

m

m3

20

Laukums – kondensātu uztverošās virsmas laukums.

Augstums – no pamatu virsmas līdz gradētavas augstākajam punktam.

Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī

2223 Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi
222301 Kanalizācijas tīklu cauruļvadi
22230101 Čuguna vai dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadi

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22230102 Tērauda cauruļvadu kanalizācijas kolektoru pārejas zem upju gultnēm

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

22230103 Keramikas vai plastmasas kanalizācijas cauruļvadi

garums

diametrs

m

mm

20

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

222302 Notekūdeņu attīrīšanas būves
22230201 Attīrīšanas iekārtu rezervuāri

laukums

augstums

būvtilpums

ietilpība

m2

m

m3

m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo rezervuāra sienu ārējais perimetrs.

Augstums – lielākais vertikālais rezervuāra iekšējais augstums.

Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo rezervuāra ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido rezervuāra daļa, kas ir zem rezervuāra grīdas virsmas līmeņa.

Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā

22230202 Attīrīšanas iekārtu baseini

laukums

augstums

būvtilpums

ietilpība

m2

m

m3

m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.

Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai.

Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido baseina daļa, kas ir zem baseina grīdas virsmas līmeņa.

Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā

22230203 Dūņu lauki ar pamatni

laukums

būvtilpums

ietilpība

m2

m3

m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo būves sienu ārējais perimetrs.

Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo būves norobežojošo konstrukciju ārējā virsma un plakne pamatnes virsmas līmenī.

Ietilpība – šķidru dūņu daudzums, ko iespējams iepildīt ar sienām norobežotā dūņu laukā

2224 Vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļi
222401 Vietējie sakaru kabeļi
22240101 Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi

garums

diametrs

m

mm

30

Garums – cauruļvada garums.

Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs

23 Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos
230 Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos
2301 Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves
230101 Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves
23010101 Ieguves rūpniecības vai derīgo izrakteņu ieguves būves

augstums

diametrs

m

mm

20

Augstums – naftas vai gāzes urbuma dziļums.

Diametrs – naftas vai gāzes urbuma lielākais iekšējais diametrs

2302 Spēkstaciju būves
230201 Spēkstaciju būves
23020101 Vēja turbīnu torņu elektrostacijas

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – lielākais torņa augstums no pamatu virsmas līdz torņa konstrukcijas augstākajam punktam.

Laukums – horizontālas plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs

24 Citas inženierbūves
241 Sporta un atpūtas būves
2411 Sporta laukumi
241101 Sporta laukumi, trases
24110101 Sporta laukumi un trases ar cieto segumu

laukums

m2

15

Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu
24110102 Sporta laukumi un trases ar mīksto segumu

laukums

m2

15

Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu
2412 Citas sporta un atpūtas būves
241201 Citas sporta un atpūtas būves
24120101 Tribīnes

laukums

m2

15

Laukums – horizontālas plaknes laukums tribīnes pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo tribīnes ārējais perimetrs
24120102 Velotreki

laukums

m2

15

Laukums – horizontālas plaknes laukums velotreka pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo velotreka ārējais perimetrs
24120103 Peldbaseini

laukums

augstums

būvtilpums

ietilpība

m2

m

m3

m3

15

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.

Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai.

Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido baseina daļa, kas ir zem baseina grīdas virsmas līmeņa.

Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā

242 Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves
2420 Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves
242001 Dūmeņi
24200101 Ķieģeļu dūmeņi

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.

Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs

24200102 Dzelzsbetona dūmeņi

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.

Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs

24200103 Metāla dūmeņi

augstums

laukums

m

m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.

Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs

242002 Baseini
24200201 Baseini

laukums

augstums

būvtilpums

ietilpība

m2

m

m3

m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.

Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai.

Būvtilpums – tilpums ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido baseina daļa, kas ir zem baseina grīdas virsmas līmeņa.

Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā

242003 Elevatoru–noliktavu uzņēmumu būves
24200301 Elevatoru un graudu pārstrādes (pirmapstrādes) uzņēmumu tvertnes graudu piegādāšanai transportam un atkritumiem

laukums

augstums

būvtilpums

ietilpība

m2

m

m3

m3

20

Laukums – plaknes laukums pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs.
Augstums – lielākais tvertnes iekšējais augstums.
Būvtilpums – tilpums, kuru ierobežo tvertnes ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido tvertnes daļa, kas ir zem tvertnes grīdas virsmas līmeņa.

Ietilpība – vielas daudzums, kuru iespējams iepildīt tvertnē

242004 Apgaismes būves
24200401 Apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampām

garums

m

30

Garums – apgaismošanas līnijas garums
242005 Žogi
24200501 Žogi bez cokola ar koka, klūgu pinuma vai citu līdzīgu materiālu pildījumu

laukums

garums

augstums

m2

m

m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.

Garums – žoga un vārtu kopējais garums.

Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai

24200502 Žogi bez cokola ar metāla, stikla vai citu līdzīgu materiālu pildījumu

laukums

garums

augstums

m2

m

m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.

Garums – žoga un vārtu kopējais garums.

Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai

24200503 Žogi ar cokolu un koka klūgu pinuma, metāla, stikla vai citu materiālu pildījumu

laukums

garums

augstums

m2

m

m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.

Garums – žoga un vārtu kopējais garums.

Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai

24200504 Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi

laukums

garums

augstums

m2

m

m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.

Garums – žoga un vārtu kopējais garums.

Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai

24200601 Kultūrvēsturiskas inženierbūves

laukums

augstums

m2

m

20

Apjoma rādītāji nefunkcionējošiem arhitektūras, pilsētbūvniecības, industriāliem pieminekļiem, kuriem nav piemērojams atbilstošs tips no citas tipu grupas.

Laukums – kultūrvēsturiskās inženierbūves laukums ar segumu zemes virsmas līmenī, ieskaitot to atsevišķo daļu un fragmentu, tai skaitā vertikālo konstrukciju, piemēram, pamatu, sienu, balstu, aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.

Augstums – par vienu metru lielākais vertikālais garums no zemes virsmas līdz kultūrvēsturiskās inženierbūves augstākajam punktam, neskaitot uz tās esošā mākslas pieminekļa, piemēram, skulptūras, lietišķās un dekoratīvās mākslas parauga (piemēram, keramikas, stikla, metāla, koka akmens materiāla izstrādājumi), augstumu

1 ĒKAS Ministru kabineta 2012.gada10.janvāra noteikumu Nr.48 ''Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi'' 18. un 75.punktā minētās pazemes ēkas, kam visos gadījumos apjoma rādītājus nosaka, izmantojot noteikumu 3.punktā noteiktos dokumentus
1252 Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas
12520103 vai 12520104, vai 12520105, vai 12520106 Naftas produktu un ķīmisko vielu vai maisījumu rezervuāri un tvertnes

apbūves laukums

būvtilpums

kopējā platība

telpas augstums

stāva augstums

m2


m3

m2


m


m

50

Apbūves laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo rezervuāra vai tvertnes sienu ārējais perimetrs.

Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo rezervuāra vai tvertnes ārējā virsma. Būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido rezervuāra vai tvertnes daļa, kas ir zem grīdas virsmas līmeņa.

Kopējā platība –iekštelpu kopējā platība.

Telpas augstums – lielākais vertikālais rezervuāra vai tvertnes iekšējais augstums.

Stāva augstums – lielākais vertikālais rezervuāra vai tvertnes augstums no grīdas līdz pārseguma virsmai

12520103 vai 12520104, vai 12520105, vai 12520106 Radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes

300

12520107 Ūdens rezervuāri

35

12520108 Ražošanas uzņēmumu silosveida un bunkurveida noliktavas

60

12520109 Sašķidrinātas gāzes spiedtvertnes

45

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Labiekārtojumu anketa

Būves/telpu grupas kadastra apzīmējums


Adrese, ja būve/telpu grupa nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā


Labiekārtojumu klasifikācija

Atzīme par labiekārtojuma esību (X)*

Apvidū ir konstatēts (X) vai nav iespējams pārbaudīt (–)**

Nr.p.k.

labiekārtojuma veids atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 ''Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā''

1. Elektroapgāde
1.1. Centralizētā
1.2. Autonomā
1.2.1. Vēja
1.2.2. Ūdens
1.2.3. Saules
1.2.4. Cita
2. Gāzesapgāde
2.1. Centralizētā
2.2. Vietējā
2.2.1. Rezervuāra
2.2.2. Balona
3. Aukstā ūdensapgāde
3.1. Centralizētā
3.2. Vietējā
3.2.1. Artēziskā
3.2.2. Kvartāla
3.2.3. Akas
3.2.4. No atklāta ūdensavota
3.3. Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde
3.4. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde
4. Karstā ūdensapgāde
4.1. Centralizētā
4.2. Lokālā
4.3. Individuālā
5. Apkure
5.1. Centralizētā
5.2. Centrālā (apkures katls)
5.3. Vietējā
5.3.1. Krāsns
5.3.2. Kamīns
5.3.3. Plīts
6. Kurināmais
6.1. Cietais
6.2. Šķidrais
6.3. Gāze
6.4. Elektrība
7. Kanalizācija
7.1. Centralizētā
7.2. Lokālā
7.3. Individuālā
7.4. Lietus ūdens
7.5. Tehnoloģiskā
8. Attīrīšanas iekārta
8.1. Mehāniskā
8.2. Ķīmiskā
8.3. Bioloģiskā
9. Vēdināšana
9.1. Piespiedu
9.2. Dabiskā
10. Lifts
10.1. Pasažieru
10.2. Kravas
10.3. Cits
11. Vājstrāvas tīkls
11.1. Tālrunis
11.2. TV
11.3. Radiotranslācija
11.4. Cits
12. Drošības sistēma
12.1. Ugunsaizsardzības sistēma
12.2. Aizsargsignalizācijas sistēma
12.3. Ārkārtējo apstākļu apziņošanas sistēma
13. Ugunsnoturības pakāpe
14. Ēkas energoefektivitāte
14.1. Aprēķinātais enerģijas patēriņš (MWh gadā)
14.2. Aprēķinātais īpatnējais enerģijas patēriņš (kWh/m2 gadā)
15. Citi, iepriekš neklasificēti, labiekārtojumi
15.1. Pods/pisuārs/bidē
15.2. Vanna/duša
15.3. Pirts/sauna
15.4. Baseins
15.5. Cits

Piezīmes.

1. *Atzīmi ailē izdara ierosinātājs, ja:

-būve nav pieņemta ekspluatācijā;

-ierosinātāja rīcībā nav akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu;

-vēlas norādīt papildu (jaunus) labiekārtojumus, kuri nav ietverti aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

2. ** Atzīmi ailē izdara uzmērītājs, ja būve/telpu grupa tiek apsekota apvidū.

Anketu aizpildīja ierosinātājs:

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

20__.gada___.__________________

Apvidū apsekoja uzmērītājs:

(vārds, uzvārds)

(paraksts)

20__.gada___.__________________

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Būvju kadastrālās uzmērīšanas grafiskajos plānos izmantojamo apzīmējumu specifikācija
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
9.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Apbūves plāns

1.Apbūves plānā attēlo:

1.1.zemes vienības robežas kontūru;

1.2.zemes vienībai piegulošo ielu nosaukumus;

1.3.visu zemes vienības teritorijā esošo ēku kontūras, ieskaitot lieveņu, terašu, ārējo kāpņu un pandusu kontūras;

1.4.būves punktu un tā numuru.

2.Apbūves plānā izveido šādu tabulu

Būves punkta koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā

Būves punkta Nr.

X koordināta

Y koordināta

3.Apbūves plānā ieraksta:

3.1.katras būves kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus vai būves kadastra apzīmējumu, ja būves kadastra apzīmējuma pirmie 11 cipari atšķiras no zemes vienības kadastra apzīmējuma;

3.2.izmērus, kas raksturo ēkas apbūves laukumu;

3.3.tabulā būves punkta numuru un tā koordinātu x un y vērtības LKS-92 koordinātu sistēmā (noapaļotas līdz centimetram);

3.4.pirmsreģistrētai ēkai – virszemes stāvu skaitu un apbūves laukumu.

Paraugs.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
10.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Stāva plāns

1.Stāva plānā attēlo:

1.1.sienas un tajās esošās ailas, sienu izvirzījumus, nišas, savietojot (projicējot) tās ar grīdas līmeni;

1.2.lodžijas, balkonus, terases, lieveņus;

1.3.stacionāras mūrētas krāsnis, kamīnus, pavardus, sildmūrus, apkures katlus un kolonnas (grīdas līmenī);

1.4.no stāva augšupejošo kāpņu laida kontūras, pakāpienus, pandusus un eskalatorus, izņemot to kāpņu laida daļu, zem kuras atrodas atsevišķa iekštelpa ar telpas lielāko augstumu virs 1,6 m, ar bultu norādot augšupejošo virzienu;

1.5.no stāva lejupejošu kāpņu laida kontūras un pakāpienus, pandusus un eskalatorus, norādot to augšupejošo virzienu (no apakšējā stāva grīdas līdz konkrētā stāva grīdai, bet neattēlojot to daļu, kas ir zem konkrētā stāva grīdas);

1.6.robežas starp telpas daļām, kuru augstums ir lielāks vai mazāks par 1,6m;

1.7.robežas starp telpas daļām grīdas līmenī ar atšķirīgu augstumu (no 0,15m), norādot augšupejošo virzienu;

1.8.lūku, jumta logu, izlietņu, dušu, vannu, podu, bidē un pisuāru atrašanās vietas, savietojot (projicējot) tās ar grīdas līmeni.

2.Stāva plānā ieraksta:

2.1.sienu garumus (noapaļotus līdz 0,01 m). Sienu garumu var nenorādīt, ja tas neatšķiras no pretējās sienas vairāk par 0,02 m vai tas ir iegūstams no citiem izmēriem;

2.2.katras telpas kontūras iekšienē (daļskaitļa veidā) telpas numuru (skaitītājs) un platību grīdas līmenī (saucējs) ar noteiktību 0,1 m2, pēc iespējas to izvietojot telpas kontūras centrā;

2.3.ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus (tikai pirmā stāva plānā);

2.4.telpu grupu kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus (apvelkot ar taisnstūri);

2.5.telpu grupām piešķirtos numurus – adreses elementus (apvelkot ar apli).

Paraugs.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
11.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Telpu grupas plāns

1.Telpu grupas plānā attēlo:

1.1.sienas un tajās esošās ailas, sienu izvirzījumus, nišas, savietojot (projicējot) tās ar grīdas līmeni;

1.2.lodžijas, balkonus, terases, lieveņus;

1.3.stacionāras mūrētas krāsnis, kamīnus, pavardus, sildmūrus, apkures katlus un kolonnas (grīdas līmenī);

1.4.no stāva augšupejošo kāpņu laida kontūras, pakāpienus, pandusus un eskalatorus, izņemot to kāpņu laida daļu, zem kuras atrodas atsevišķa iekštelpa ar telpas lielāko augstumu virs 1,6 m, ar bultu norādot augšupejošo virzienu;

1.5.no stāva lejupejošu kāpņu laida kontūras un pakāpienus, pandusus un eskalatorus, norādot to augšupejošo virzienu (no apakšējā stāva grīdas līdz konkrētā stāva grīdai, bet neattēlojot to daļu, kas ir zem konkrētā stāva grīdas);

1.6.robežas starp telpas daļām, kuru augstums ir lielāks vai mazāks par 1,6m;

1.7.robežas starp telpas daļām grīdas līmenī ar atšķirīgu augstumu (no 0,15 m), norādot augšupejošo virzienu;

1.8.lūku, jumta logu, izlietņu, dušu, vannu, podu, bidē un pisuāru atrašanās vietas, savietojot (projicējot) tās ar grīdas līmeni;

1.9.telpu grupas izvietojumu ēkā;

1.10.ēkai piegulošo ielu nosaukumus;

1.11.būves punktu un tā numuru.

2.Telpu grupas plānā izveido šādu tabulu

Būves punkta koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā

Būves punkta Nr.

X koordināta

Y koordināta

3.Telpu grupas plānā ieraksta:

3.1.sienu garumus (noapaļotus līdz 0,01 m). Sienu garumu var neuzrādīt, ja tas neatšķiras no pretējās sienas vairāk par 0,02 m vai tas ir iegūstams no citiem izmēriem;

3.2.katras telpas kontūras iekšienē (daļskaitļa veidā) telpas numuru (skaitītājs) un platību grīdas līmenī (saucējs) ar noteiktību 0,1 m2, pēc iespējas to izvietojot telpas kontūras centrā;

3.3.telpu grupas kadastra apzīmējuma numura pēdējos trīs ciparus (apvelkot ar taisnstūri);

3.4.telpu grupai piešķirto numuru – adreses elementu (apvelkot ar apli);

3.5.tabulā būves punkta numuru un tā koordinātu x un y vērtības LKS-92 koordinātu sistēmā (noapaļotas līdz centimetram).

Paraugs.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
12.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48
Inženierbūves plāns

1.Inženierbūves plānā attēlo:

1.1.tās zemes vienības robežas, no kuras ir atvasināts būves kadastra apzīmējums;

1.2.to zemes vienību robežas, uz kurām atrodas būves koordinātu punkti;

1.3.zemes vienībām piegulošo ielu nosaukumus;

1.4.samazinātu inženierbūves izvietojuma shēmu kvartālā vai administratīvajā teritorijā (lapas augšējā labajā pusē);

1.5.inženierbūves kontūras;

1.6.būves punktus un to numurus.

2.Inženierbūves plānā izveido šādu tabulu

Būves punkta koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā

Būves punkta Nr.

X koordināta

Y koordināta

3.Inženierbūves plānā ieraksta:

3.1.inženierbūves kontūras garumus (noapaļotus līdz 0,01 m);

3.2.inženierbūves kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus vai inženierbūves kadastra apzīmējumu, ja būves kadastra apzīmējuma pirmie 11cipari atšķiras no zemes vienības kadastra apzīmējuma;

3.3.inženierbūves daļas nosaukumu un numuru;

3.4.inženierbūvi raksturojošos izmērus;

3.5.tabulā būves punkta numuru un tā koordinātu x un y vērtības LKS-92 koordinātu sistēmā (noapaļotas līdz 0,01 m).

Paraugs.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 48Pieņemts: 10.01.2012.Stājas spēkā: 26.01.2012. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 14 (4617), 25.01.2012.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
243153
{"selected":{"value":"08.09.2017","content":"<font class='s-1'>08.09.2017.-31.05.2018.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.06.2018","iso_value":"2018\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2018.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"08.09.2017","iso_value":"2017\/09\/08","content":"<font class='s-1'>08.09.2017.-31.05.2018.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2015","iso_value":"2015\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2015.-07.09.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.01.2012","iso_value":"2012\/01\/26","content":"<font class='s-1'>26.01.2012.-08.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.09.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)