Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.542

Rīgā 2011.gada 20.oktobrī (prot. Nr.58 21.§)
Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018.gadam

1. Apstiprināt Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Kultūras ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2012.gadā un 2013.gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

(Grozīts ar MK 12.12.2012. rīkojumu Nr.597)

4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

4.1. līdz 2013.gada 1.decembrim – pamatnostādņu īstenošanas rīcības plānu laikposmā līdz 2016. gadam;

4.2. līdz 2016. gada 1. oktobrim – pamatnostādņu īstenošanas rīcības plānu 2017.–2018. gadam.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. rīkojumu Nr.208)

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz 2014.gada 1.maijam iesniegt Kultūras ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs ietvertā rīcības plāna 2012.–2013.gadam izpildi.

6. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

6.1. līdz 2014.gada 1.jūlijam – par pamatnostādnēs ietvertā rīcības plāna 2012.–2013.gadam īstenošanas gaitu;

6.2. līdz 2015.gada 1.jūlijam – starpposma novērtējumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu;

6.3. līdz 2019.gada 1.septembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

7. Kultūras ministrijai precizēt pamatnostādnēs ietverto rīcības plānu 2012.–2013.gadam atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas apstiprinātajai Eiropas Ekonomikas Zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmai "NVO fonds" un kultūras ministram līdz 2012.gada 30.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā precizēto rīcības plānu.

(Grozīts ar MK 03.05.2012. rīkojumu Nr.206)

8. Atzīt par spēku zaudējušu:

8.1. Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra rīkojumu Nr.98 "Par Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 28.nr.; 2008, 101.nr.);

8.2. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.366 "Par Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmu 2008.–2012.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 101.nr.);

8.3. valsts programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.6 34.§)).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre S.Ēlerte
(Ministru kabineta
2011.gada 20.oktobrarīkojums Nr.542)
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Pirmais valdības politikas attīstības dokuments par sabiedrības integrāciju bija Ministru kabineta 2001.gadā apstiprinātā valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā". Kaut arī šī programma ir beztermiņa un virkne tajā iekļauto sabiedrības integrācijas virzienu ir kļuvuši par atsevišķām politikām (mūžizglītība, sociālā iekļaušana, kultūra, valsts valoda), tomēr rīcības plāna trūkums radījis situāciju, ka valstī pēdējos piecus gadus nav vienotas sabiedrības integrācijas politikas. Tas būtiski apgrūtina sistemātisku integrācijas problēmu risināšanu. Lai novērstu šo trūkumu, ir sagatavots attīstības dokumenta projekts – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes), kas definē politiku nacionālās identitātes stiprināšanas, pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas jomā. Izstrādātajā dokumentā ir ievērota pēctecība ar iepriekšējo integrācijas politiku, taču vienlaikus tajā ir akcentētas jaunas problēmas un izaicinājumi. Dokuments balstās uz šādiem politikas pamatprincipiem: atvērtā latvietība, atbildība un līdzdalība, piederība Eiropai, mazākumtautību savpatnības saglabāšana, cieņa pret izvēles brīvību, cilvēktiesību ievērošana, daudzveidīga identitāte.

Pamatnostādņu virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas – nacionālas demokrātiskas valsts – līdzsvarotai attīstībai.

Pamatnostādnēs identificētas šādas galvenās risināmās problēmas:

· liela Latvijas iedzīvotāju daļa netic savām spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus;

· Latvijas nevalstiskās organizācijas nav pietiekami finansiāli un administratīvi nostiprinātas un ilgtspējīgas;

· nav izveidota visaptveroša diskriminācijas pārraudzības un novēršanas sistēma. Trūkst regulāru pētījumu un informatīvu kampaņu par sociālo atstumtību un diskriminācijas problēmām Latvijas sabiedrībā;

· Latvijas bērniem un jauniešiem ir nepietiekams pilsoniskās izglītības līmenis, tāpēc nepietiekamas savstarpējās sadarbības un līdzdalības prasmes;

· pašreizējais pilsonības tiesiskais regulējums rada šķēršļus valstiskās saiknes saglabāšanai ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem;

· nepilsoņiem samazinās motivācija iegūt Latvijas pilsonību, naturalizācijas tempi palēninās, politiskās līdzdalības iespējas, kuras sniedz Latvijas pilsonība, nav pietiekama motivācija, lai naturalizētos;

· lai gan latviešu valodas prasmes ir nozīmīgi pieaugušas, tomēr vairākas tendences norāda, ka latviešu valodas lietošana publiskajā telpā neuzrāda līdzīgus panākumus. Krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā, jo īpaši pilsētās, kurās liels mazākumtautību īpatsvars, ir acīmredzama. Sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata ietekmē arī latviešu pasivitāte komunikācijā ar cittautiešiem runāt latviski;

· nostiprinās prakse nepamatoti pieprasīt krievu valodas prasmes, kur tas nav attaisnojams darba specifikas dēļ. Tas latviešiem darba tirgū rada diskriminējošus šķēršļus;

· mazākumtautību pedagogu centieni latviešu valodas prasmes pilnveidē ir atšķirīgi. Savukārt vispārējās izglītības iestādēs un augstākās izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu pedagogiem nav pieredzes darbam ar dažādas etniskas izcelsmes izglītojamiem;

· formālās un neformālās izglītības programmās latviskā kultūrtelpa neparādās tās daudzveidībā, kur cittautieši var atrast savu piesaisti Latvijai. Iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanos un integrāciju vienotā kultūrtelpā kavē arī etniskie aizspriedumi;

· nav mērķtiecīgas valsts programmas, kas atbalstītu ārvalstīs dzīvojošo latviešu iespējas apgūt un saglabāt latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai;

· daļā sabiedrības valda uz nepatiesiem vēsturiskiem faktiem balstīti priekšstati par Latvijas okupāciju un tās sekām. Tas šķeļ Latvijas sociālo atmiņu un kavē saliedētas sabiedrības veidošanos;

· vairumam iedzīvotāju nav priekšstata par Latvijas vēsturi līdz 20.gadsimtam. Tas sašaurina nacionālās identitātes izpratni plašākā Eiropas identitātes kontekstā.

II. Piedāvātais risinājums

Lai sekmētu minēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota trijos virzienos. Katram no tiem ir vairāki apakšmērķi, uzdevumi un konkrēti veicamie pasākumi:

1) rīcības virziens "Pilsoniskā sabiedrība un integrācija" ar apakšmērķiem: attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes; stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas; veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju; stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā;

2) rīcības virziens "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" ar apakšmērķiem: nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā, nostiprināt latviešu valodas prasmes ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem; nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī; nostiprināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai;

3) rīcības virziens "Saliedēta sociālā atmiņa" ar apakšmērķiem: nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā; veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni.

III. Papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Pamatnostādnes ietver konkrētu rīcības plānu 2012. un 2013.gadam. Finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos tuvākajos gados valsts budžeta pieejamā finansējuma apjoms būs nepietiekams, lai pilnīgi īstenotu nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politiku. 2012.gadā iesaistītās institūcijas pamatnostādnes īstenos tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot starptautisko finansējumu, savukārt 2013.gadā pamatnostādņu īstenošanai līdzās iepriekš minētajiem finanšu avotiem būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Galvenie ārvalstu finanšu resursi minēti pamatnostādņu 11.nodaļā.

IV. Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana pamatnostādņu projekta izstrādē

Kultūras ministrijas mājaslapā internetā 2011.gada 22.martā tika publicēts pamatnostādņu ievada projekts. Tas tika publicēts arī plašsaziņas līdzekļos. Tādējādi jau pamatnostādņu izstrādes stadijā sabiedrībai bija iespēja iesaistīties jaunās politikas veidošanā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" pamatnostādņu projekts 2011.gada 10.augustā tika publicēts Valsts kancelejas mājaslapā internetā, nosakot, ka publiskā apspriede ilgst līdz 9.septembrim. Sabiedriskās apspriedes notika Liepājā (11.augustā), Madonā (18.augustā), Rīgā (19.augustā), Daugavpilī (25.augustā) un Bauskā (26.augustā). Pamatnostādņu projekts 16.augustā tika prezentēts un apspriests Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzības ieviešanas uzraudzības komitejā un 17.augustā – Kultūras ministrijas Pilsoniskās sabiedrības padomē. 31.augustā pamatnostādņu projekts tika izskatīts NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.

Kultūras ministre ir izveidojusi Konsultatīvo padomi nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos. Konsultatīvās padomes sēdē 2011.gada 31.augustā tika izskatīts un izdiskutēts pamatnostādņu projekts. Pamatnostādņu projektā risināmie jautājumi pirms publiskās apspriedes tika diskutēti arī šādās ekspertu grupās: vēsturnieku, vēstures skolotāju, mediju speciālistu, ārzemju latviešu, valodnieku un trešo valstu pilsoņu integrācijas un romu integrācijas ekspertu grupā.

Līdzās sabiedriskās apspriedes pasākumiem Latvijas reģionos sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus un iebildumus, nosūtot tos rakstiski Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamentam. Šajā laikposmā tika saņemti 42 atzinumi no 34 sabiedrības pārstāvjiem (26 juridiskām organizācijām un 7 privātpersonām). Apkopojot atzinumos sniegtos viedokļus, tika identificēts 361 priekšlikums par pamatnostādņu projektu.

Sabiedriskās apspriešanas laikā pozitīvi tika novērtēta pamatnostādnēs paustā politiskā griba stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Dažādus viedokļus izpelnījās sadaļa "Saliedēta sociālā atmiņa" kā īpašs integrācijas politikas virziens. Iedzīvotāji pauda savas domas un ieteikumus par to, kā labāk panākt saliedētu sociālo atmiņu. Citi viedokļi bija saistīti ar divkopienu sabiedrības attīstību, nevis ar Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts attīstību. Virkne priekšlikumu attiecās uz pamatnostādņu konceptuālo ietvaru, piedāvājot precizēt dokumentā lietotos jēdzienu skaidrojumus. Vairāki ieteikumi skāra pamatnostādņu 9.sadaļu "Turpmākās rīcības plānojumā paredzētie uzdevumi un pasākumi", precizējot vai papildinot noteiktus uzdevumus.

Viedokļi, kas netika ņemti vērā, neietvēra konkrētu priekšlikumu vai to argumentācija bija pārāk vispārīga un neskaidra. Atsevišķi iebildumi nebija pamatnostādņu konceptuālā ietvara jautājumi vai bija saistīti ar politisko izšķiršanos.

Kultūras ministre S.Ēlerte
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 542Pieņemts: 20.10.2011.Stājas spēkā: 20.10.2011.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 167 (4565), 21.10.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
238195
{"selected":{"value":"22.04.2015","content":"<font class='s-1'>22.04.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.04.2015","iso_value":"2015\/04\/22","content":"<font class='s-1'>22.04.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.2012","iso_value":"2012\/12\/12","content":"<font class='s-1'>12.12.2012.-21.04.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.05.2012","iso_value":"2012\/05\/03","content":"<font class='s-1'>03.05.2012.-11.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.10.2011","iso_value":"2011\/10\/20","content":"<font class='s-1'>20.10.2011.-02.05.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.04.2015
85
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva