Pilsoniskā sabiedrība veicina demokrātiju, vairo un mobilizē sociālo kapitālu, sekmē iedzīvotāju savstarpēju sadarbību un saskaņotu rīcību, risinot kopīgās problēmas.

Latvijā pilsoniskā sabiedrība ir attīstības sākumstadijā. Galvenās pilsonis­kās sabiedrības izveides un nostiprināšanas problēmas Latvijā ir šādas:

• zema sabiedriskā aktivitāte un savstarpējā uzticēšanās;

• iedzīvotāju atsvešinātība no publiskās pārvaldes;

• iedzīvotājiem trūkst informācijas par NVO darbību, NVO darba rezultātiem un lietderību, līdz ar to ir zems iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis NVO darbībā.

Pilsoniskās sabiedrības politika ir starpsektoru politika, kas saistīta ar visām valsts un pašvaldību politikas jomām. Pilsoniskās sabiedrības pamat­nostādnes nosaka publiskās varas rīcību.

Pilsoniskās sabiedrības politikas mērķis ir panākt tādu pilsoniskās sabiedrības attīstības pakāpi, lai iedzīvotājiem nebūtu šķēršļu sadarboties savu un sabiedrības jautājumu risināšanā.

Lai īstenotu sabiedrības stiprināšanas politiku, paredzēti šādi rīcības virzieni:

1. Palielināt to cilvēku īpatsvaru Latvijā, kas, formāli un neformāli sadarbojoties savu un sabiedrības mērķu labā, vairo sociālo kapitālu:

1.1. aktivizēt pašvaldības un nevalstiskās organizācijas (pamatnostādņu IIIsadaļa) reālu iespēju radīšanā iedzīvotāju sabiedriskajām aktivitātēm;

1.2. veicināt labdarību (brīvprātīgo darbu, ziedošanu, uzņēmēju filantro­piju un nodibinājumu veidošanos);

1.3. aktivizēt pašvaldību, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu darbību, lai popularizētu veiksmīgu pilsonisko sabiedrību un līdzdalību ar to saistītajos procesos, minot reālus piemērus;

1.4. paplašināt skolas vecuma bērnu zināšanas un prasmes, sekmējot attieksmes veidošanos dzīvei pilsoniskā sabiedrībā;

1.5. veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā.

2. Paaugstināt iedzīvotāju, neformālo grupu un sabiedrisko organizāciju līdzdalības efektivitāti politikas procesā pašvaldības, centrālās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī:

2.1. noteikt publiskās pārvaldes atbildību par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu politikas veidošanā, nodrošinot normatīvo un metodisko norādījumu ieviešanu pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā publiskajā pārvaldē, saglabājot un papildinot esošos līdzdalības mehānismus;

2.2. nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un saprotamu informāciju, kā arī komunikācijas infrastruktūru pilsoniskās sabiedrības efektīvai līdzdalībai politi­kas veidošanā.

3. Attīstīt vidi ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai nevalstisko organizāciju darbībai:

3.1. sekmēt NVO darbinieku uz rezultātu orientētas rīcībspējas (kapacitā­tes) attīstību, lai sasniegtu noteiktos mērķus, kā arī pie­saistītu cilvēku un finanšu resursus;

3.2. veicināt iedzīvotāju iesaistīšanu NVO darbībā, rosinot sabiedriskās organizācijas paplašināt biedru loku un iesaistīt mērķa grupas;

3.3. veicināt daudzveidīgu finansēšanas avotu un veidu pieejamību NVO sektoram;

3.4. atbalstīt inovatīvu sabiedrisko organizāciju attīstību;

3.5. veidot un uzturēt valsts atbalsta sistēmu NVO sektora ilgtspējas veicināšanai.

Pilsoniskās sabiedrības pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai turpmākajos gados nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kas ir atbildīgā institūcija par pilsoniskās sabiedrības politikas veidošanu un īstenošanu, kā arī Valsts kancelejai, ministrijām un citām valsts institūcijām. Papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprinā­šana. 2005.–2009.gads” noteiktajiem uzdevumiem un pasākumiem. (Pro­gramma izstrādāta saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības attīstības pamatnostādnēm.) Programmā tiek norādīts valsts institūcijām no valsts budžeta paredzamais papildus nepieciešamais finansējums pa gadiem. Katru gadu, plānojot nākamā gada budžetu, nepieciešamais finansējums tiek precizēts un iekļauts attiecīgās ministrijas vai institūcijas gada budžeta pieprasījumā.